Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONĀLAIS ... - Vides ministrija

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Kontaktinformcija:LR Vides ministrijaKlimata un atjaunojamo energoresursu departamentsPeldu iela 25, Rga, LV 1494, LatvijaTlrunis: (+371) 7026567Fakss: (+371) 7820442e-pasts: kaed@vidm.gov.lvMajas lapa: http://www.vidm.gov.lvIzdevjs: Latvijas Republikas Vides ministrijaIespiests: SIA “Apgds Mantojums”Vka foto: Andris SomsDatorsalikums: Haralds Apinis2

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________8.1. Galvenie politiskie ldzeki izgltbas, apmcbas un sabiedrbasvides apzias veidošanai ........................................................................... 1058.2. Izgltbas iestdes........................................................................................................ 1058.2.1. Visprjs izgltbas mcbu iestdes ...........................................................1058.2.2. Profesionls visprjs mcbu iestdes ...................................................1068.2.3. Augstks vides izgltbas iestdes................................................................1068.2.4. Tlkizgltba......................................................................................................1068.3. Informcijas avotu centri ........................................................................................... 1068.4. Sabiedrisko un nevalstisko organizciju iesaistšans ............................................ 1078.5. Sabiedrbas informšanas paskumi........................................................................ 1078.6. Dalba starptautiskos projektos ................................................................................. 108IZMANTOT LITERATRA.................................................................................................................. 109PIELIKUMI ......................................................................................................................................... 1111. pielikums POLITIKAS UN PASKUMU SEG EMISIJU SAMAZINŠANAIUN PIESAISTES PALIELINŠANAI KOPSAVILKUMS ....................................... 1112. pielikums PASKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESBU AKTU UNPOLITIKAS STENOŠANAI .............................................................................. 1183. pielikums PROGNOŽU RDTJU SARAKSTS................................................................ 1264. pielikums 2005. GADA SILTUMNCEFEKTA GZU INVENTARIZCIJA –KOPSAVILKUMA UN TENDENU TABULAS ................................................... 1305

LATVIJAS LATVIJAS REPUBLIKAS REPUBLIKAS CETURTAIS CETURTAIS NACION NACION LAIS ZI LAIS OJUMS ZI OJUMSANO VISP ANO VISP R J S R KONVENCIJAS J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA PAR KLIMATA P RMAIM P RMAIM IETVAROS IETVAROS_________________________________________________________________SASINJUMIANO Apvienoto Nciju OrganizcijaERAF Eiropas reionlais un attstbas fondsESEiropas SavienbaHES hidroelektrostacijaIKP iekšzemes kopproduktsISO International Organization for Standardization – Starptautisk standartizcijasorganizcijaISPA Instrument for Structural Policies for Pre-accession – Pirmsiestšans strukturlaisinstrumentsKP kopgi stenojamie projektiLPTP labkie pieejamie tehniskie pamieniLRLatvijas RepublikaLVMA Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentraNA nav piemrojamsNEnav novrttsNO nav sastopamsMK Ministru kabinetsPHARE Poland and Hungary Action for the Restructuring of the Economy – Polijas unUngrijas rcbas programma ekonomikas prveideiSAPARD Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development – pašpaldzbas programma lauksaimniecbai un lauku attstbaiSEG siltumncefekta gzeSET starptautisk emisiju tirdzniecbaTAM trs attstbas mehnismsMISKS FORMULASCH4 metnsCO2 ogleka dioksdsHFC fluorogderažiNMGOS nemetna gaistošie organiskie savienojumiN2O vienvrtg slpeka oksdsNOX slpeka oksdsPFC perfluorogderažiSF6 sra heksafluordsSO2 sra dioksdsMRVIENBASkgkilograms (10 3 gramu)ttonna (10 6 gramu)Gg gigagrams (10 9 gramu)mm milimetrs (10 -6 metru)km kilometers (10 3 metru)ha hektrs (10 4 m 2 )MW megavatsGWh gigavatstunda (10 9 vatstundu)TJteradžouls (10 12 džoulu)PJpetadžouls (10 15 džoulu)EUR EiroLVL lats6

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________IEVADSLatvija piedals globlo klimata prmaiu samazinšanas proces un ldz ar daudzm citmpasaules valstm parakstjusi 1992. gada jnij Riodežaneiro ANO konferenc par vidi unattstbu Apvienoto Nciju Organizcijas Visprjo konvenciju par klimata prmaim(Konvenciju). T stjs spk 1994. gada 21. mart. Latvijas Republikas Saeima Konvencijuratificja 1995. gada 23. februr.Konvencijas mris ir sasniegt siltumncefekta gzu (SEG) koncentrcijas stabilizcijuatmosfr td lmen, kas novrstu bstamu antropognu iejaukšanos klimata sistm. SEG irts gan dabisks, gan antropogns (cilvku radts) atmosfras gzveida sastvdaas, kasabsorb un reemit infrasarkano starojumu. Ts ir ogleka dioksds (CO2), metns (CH4),vienvrtg slpeka oksds (N2O), fluorogderaži (HFC), perfluogdenradi (PFC), sraheksafluords (SF6), k ar ogleka oksds (CO), slpeka oksdi (NOx) un nemetna gaistošieorganiskie savienojumi (NMGOS). 1997. gad Konvencija tika papildinta ar Kioto protokolu.Latvija to ratificja 2002. gada 30. maij. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuli vaikopg rcb ar citu valsti jpank, ka antropognie CO2, CH4, N2O, HFC, PFC un SF6 izmeši,izteikti kopj form, laika posm no 2008. ldz 2012. gadam bs 8% zem1990. gada emisiju lmea, tdjdi maksimlais ikgadgais SEG emisiju apjoms mintajlaikposm nedrkst prsniegt 23323 Gg CO2 ekv.Saska ar Konvenciju, dalbvalstm, t.sk. Latvijai, katru gadu Lgumsldzju pušu Konferenceiir jsniedz prskats par SEG emisijm un to piesaisti valst. Katru trešo gadu Latvijai irjsagatavo nacionlais ziojums, kur jdod informcija ne tikai par SEG emisijm un topiesaisti, bet ar par Konvencijas saistbu stenošanas lab veiktiem un iecertiem politikaspaskumiem.Kopš 1750. gada CO2 koncentrcija atmosfr ir palielinjusies par 31%, CH4 koncentrcija –par 151%, N2O koncentrcija – par 17%, un šs koncentrcijas joprojm palielins. Pdjo20 gadu laik apmram 3/4 antropogno CO2 emisiju atmosfr ir radies fosil kurinmdedzinšanas rezultt. Pašreiz okens un sauszeme kop piesaista apmram pusiantropogno CO2 emisiju. Saldzinot ar 80. gadiem, ikgadjais CH4 koncentrcijas pieaugums90. gados samazinjies. Nedaudz vairk k puse pašreizjo CH4 emisiju ir antropognasizcelsmes (to avoti ir, piemram, kurinm dedzinšana, mjlopi, sadzves atkritumuizgztuves). Turklt, palielinoties CH4 emisiju daudzumam, palielins ar CO koncentrcijaatmosfr. Apmram trešdaa pašreizjo N2O emisiju ir antropognas izcelsmes (to avoti ir,piemram, lauksaimniecisks augsnes, organiskais mslojums, misk rpniecba).Pamatojoties uz Klimata prmaiu starpvaldbu padomes otro novrtšanas ziojumu, EiropasSavienbas Padome 1996. gad pazioja, ka “plantas vidjs temperatras pieaugumsnedrkst prsniegt 2ºC saldzinjum ar lmeni pirms rpniecbas laikmeta”. Ar Latvij gadavidjs gaisa temperatras kpums 20. gadsimt kopum bijis ap 1 o C. Savukrt ilggadgonokrišu rindu analzes apliecina, ka pdjos 50 gados atmosfras kopjo nokrišudaudzumam Latvij ar ir konstatta tendence palielinties. Bet fenoloiskie novrojumiliecina – veetcijas periods Latvij vidji pagarinjies par 8 dienm.Kopš 1990. gada, prstrukturizjoties Latvijas ekonomikai un uzlabojoties energoefektivittei,k ar ieviešot Eiropas Savienbas (ES) vides prasbas, ir izpildtas Konvencijas pamatprasbas.Sagaidms, ka Latvija izpilds ar Protokola prasbas – 2003. gad Latvijai t.s. procentulaisattlums ldz Protokol noteikto emisiju samazinjuma saistbu izpildei bija mnus 53,3%.Pirmais Nacionlais ziojums ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim ietvaros tikaizstrdts un iesniegts ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim sekretarit1995. gad. Taj bija dots pilngs SEG emisiju prskats tikai bzes – 1990. gadam. Kopš t laikaprskati tiek sastdti ik gadu, un tie kuvuši preczki. Pirmaj ziojum tika prognozts, kaekonomikas lejupsldes d emisijas 2000. gad neprsniegs 1990. gada lmeni, pat ja netiksveikti paši paskumi to samazinšanai.Savukrt jau Otraj Nacionlaj ziojum, kurš tika sagatavots 1998. gad, tika prognozts,ka strauj ekonomikas attstba rads pakpenisku emisiju apjoma pieaugumu. Bzes scenrij7

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________tika prognozts, ka 2010. gad emisiju apjoms vartu bt 15–25% zem 1990. gada lmea,bet, stenojot scenriju “ar paskumiem”, SEG emisiju apjoms laikposm no 2008. gada ldz2012. gadam vartu bt 35–40% zem 1990. gada lmea.Trešaj Nacionlaj ziojum informcija par SEG emisijm un piesaisti sniegta laikposmamno 1995. gada ldz 2000. gadam, k ar saldzinjumam doti dati par 1990. gadu, pieemottos par atskaites punktu. Jatzm, ka laikposmam no 1990. gada ldz 1997. gadam SEGemisijas nav prrintas pc jaun Klimata prmaiu starpvaldbu padomes kopjatskaites formta, kas apgrtinja datu pilngu analzi un saldzinšanu. Prognozes liecinja,ka SEG emisijas 2010. gad, stenojot bzes scenriju, bs 45% zem 1990. gada lmea, betscenrija “ar paskumiem” stenošanas gadjum SEG emisiju apjoms bs 51% zem 1990.gada lmea.Ceturtais Nacionlais ziojums sniedz informciju par SEG emisijm un piesaisti laikposmam1990.–2003. gads. Jaunkie prognožu aprini parda, ka SEG emisijas pc scenrija“ar paskumiem” 2010. gad samazinsies par 46%, saldzinot ar 1990. gada lmeni, bet pcscenrija “ar papildu paskumiem” – par 49%; 2020. gad šie skaiti bs attiecgi 35% un 45%.Ceturtais Nacionlais ziojums vienkopus apvieno informciju gan par valsts politisko struktru,gan par Latvijas klimata svrstbm, k ar par ekonomisks attstbas patnbm untautsaimniecbas nozaru attstbas virzbu. Ziojum dots ar visprgs ieskats ikgadjo SEGemisiju prskata rezulttos laikposmam 1990. – 2003. gads. Informcija par jaunkajiempolitiskajiem ldzekiem un paskumiem SEG emisiju samazinšan un CO2 piesaist Latvij irapkopota 4. noda, sniedzot ieskatu gan par starptautiskajm finansilajm atbalstaprogrammm, gan ar par pdjos trs gados realiztajiem, uzsktajiem, k ar tuvknkotn plnotajiem paskumiem katr SEG emisiju radošaj nozar. Lai novrttu SEGemisiju un piesaistes tendences nkotn, emot vr pašreizjo ekonomikas un socilsattstbas lmeni, k ar stenots un apstiprints politikas un paskumus, katrai nozarei tikasagatavotas atsevišas prognozes, kuras dotas 5. noda. Nkamaj noda ir apkopotainformcija par klimata prmaiu ietekmi uz vidi, jutguma novrtjums un pielgošanspaskumi, savukrt 7. noda ir sniegts prskats par pdjos gados veiktajiem ptjumiem unnovrojumiem klimata prmaiu novrtšan un novršan. Vides problmu risinjumaefektivitte ir tieši atkarga no šaj proces iesaistto cilvku zinšanu lmea, izpratnes paratbildbu un iespjm dot savu ieguldjumu globlo klimata prmaiu novršan, td 8.noda vienkopus ir koncentrta informcija par vism izgltbas iestdm, organizcijm unprogrammm Latvij, kuras inform sabiedrbu par šm problmm.8

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________1. KOPSAVILKUMS1.1. Visprgs zias par Latvijas RepublikuLatvijas teritorija aizem 64 589 km 2 . Latvij meža zemes aizem 45% no valsts teritorijas. Latvijaatrodas mren klimata josl, kur aktv ciklona darbba nosaka straujas laikapstku maias(190–200 dienas gad). Gada vidjais nokrišu daudzums ir 600–700 mm. Latvijas galveniedergie izraktei ir mls, dolomts, smilts, grants, kaakmens un ipšakmens.Latvija ir neatkarga demokrtiska parlamentra republika. Saeimas ievltais Valstsprezidents aicina Ministru prezidentu, kurš sastda Ministru kabinetu, kas japstiprina Saeimai.Ministru kabinets izvirztos mrus realiz ar 15 ministriju paldzbu.Latvij pastv 530 vietj lmea pašvaldbas, tai skait 444 pagasti, 26 novadi, 53 pilstas, kar 7 republikas pilstas, kas veic ar rajonu funkcijas. Vietj lmea pašvaldbas ir apvienotas26 rajonos. Pilsts, novados un pagastos ir vltas pašvaldbas, bet rajona pašvaldbs tiekiekauti vietjo pašvaldbu deleti prstvji.2004. gada skum Latvij dzvoja 2 319,2 tkst. iedzvotju, ts galvaspilst Rg – 31,7% nokopj iedzvotju skaita valst. Vidjais iedzvotju blvums Latvij bija 35,9 cilvki uz 1 km².Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzvotju, rints pirktspjas parittes vienbs,2004. gad Latvij bija 43,7% no Eiropas Savienbas (ES–25) vidj lmea.Valst veikts reformas un integrcija ES ir pozitvi ietekmjušas ekonomisko attstbu. Latvij irvrojami vieni no augstkajiem izaugsmes tempiem ES. Laika period no 2001. gada ldz2003. gadam vidjais IKP pieauguma temps bija 7,3% gad. 2004. gad IKP pieauga vlstraujk – par 8,5 procentiem.Kopš neatkarbas atgšanas (1991. gads) rjs tirdzniecbas apjomi ar ES valstm stabilipieaug, un šobrd jau aptuveni 70% no Latvijas eksporta un importa ir saistmi ar šm valstm.Ekonomisks izaugsmes potenci vislabk raksturo investciju apjoma pieaugums. Laika periodno 2000. gada ldz 2004. gadam kopj pamatkapitla veidošana ir pieaugusi 1,6 reizes.2004. gada beigs Latvij uzkrts tiešs rvalstu investcijas bija apmram 31,5% no IKPgada apjoma.Pdjo sešu gadu laik Latvijas tautsaimniecbas struktr nozaru griezum ir vrojamasnelielas izmaias. Visstabilk izaugsme ir bijusi trim nozarm – tirdzniecbai, apstrdesrpniecbai un bvniecbai.Pakpeniski izaugsmes tempi ir novrojami viss tautsaimniecbas nozars, it paši bvniecb,transporta un sakaru nozar, ko nodrošinja gan kravu prvadjumu pieaugums, ganpasažieru transporta pakalpojumu palielinjums, gan ar sakaru nozares attstba. Gauskaizaugsme nek 2003. gad ir apstrdes rpniecb, kas daji saistts ar pielgošanosjaunajiem apstkiem pc iestšans ES.Latvij energoapgdes sektor izmanto gan vietjos energoresursus (koksni, kdru,hidroresursus, vju), gan ar importtos energoresursus (naftas produktus, dabasgzi,akmeogles, elektroeneriju). 2003. gad atjaunojamo energoresursu patsvars Latvijasprimro energoresursu bilanc bija 34,2%.Latvijas izdevgais eogrfiskais stvoklis, izvietojums pie Baltijas jras, neaizsalstošs jras ostas(Ventspils, Liepja), dzelzceu un autoceu tkls, gzes un naftas produktu vadi rada labasiespjas multimodlas transporta sistmas attstbai Latvij. Lielk daa kravu prvadjumu irtranzta un starptautiskie, un nozmgkais transporta veids ir autotransports. Latvij straujipieaug transportldzeku skaits – pdjos desmit gados reistrto transportldzeku skaits vidjipieaug par 4–6% gad.Rpniecbai ir noteicoša loma valsts ekonomikas izaugsm. Laika period no 2001. –2003. gadam ražošanas apjomi apstrdes rpniecb ik gadu pieauga vidji par 9,4%, kaskrietni prsniedza tautsaimniecbas vidjos pieauguma tempus. Šajos gados vislielkais9

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Otras nozmgks SEG – CH4 emisijas 2003. gad ir samazinjušs par 49%, saldzinot ar1990. gadu. Galvenie CH4 emisijas avoti Latvij ir cieto sadzves atkritumu izgztuves unmjlopu gremošanas procesi. Citi nozmgi CH4 emisiju avoti ir nopldes no dabas gzescauruvadu sistmm un biomasas sadedzinšana mjsaimniecbas sektor.Kopjs N2O emisijas samazinjušs par 61%, saldzinot ar 1990. gadu. Galvenais N2O emisijuavots ir lauksaimniecisks zemes, kuras veido 71% no 2003. gada N2O emisijm. Citi N2Oemisiju avoti ir transports, biomasas dedzinšana mjsaimniecbas, tirdzniecbas un citossektoros, k ar atkritumu apsaimniekošana un notekdeu apstrde.Enertikas sektors bija galvenais netiešo SEG un SO2 emisiju avots 2003. gad. Transportsemitja 57,7 % no vism NOx un 26,5 % no CO emisijm. No rpniecbas sektora 2003. gadnoplda 9,24 Gg NMGOS (11,6% no kopjm emisijm), no tiem prtikas rpniecba dod –53,6%, emisijas no ceu asfaltšanas – 46,2%, bet trauda ražošana – 0,2% emisiju.Kopj form izteiktm SEG emisijm, skot no 1990. gada, ir tendence samazinties un štendence turpins ar pc 2001. gada. Tas galvenokrt saistms ar CO2 un CH4 emisijusamazinšanos (par 35%), turpret N2O, HFC un SF6 emisijas pieauguši attiecgi par 5%, 25% un 55%.1.3. Politika un paskumi siltumncefekta gzu emisiju ierobežošanai un samazinšanai unCO2 piesaistes palielinšanaiKlimata prmaiu samazinšanas politika Latvij kst arvien prioritrka atbilstoši kopgajaipasaules un Eiropas Savienbas politikai un rpm par klimata prmaim. Jaunkais klimataprmaiu samazinšanas politikas dokuments ir “Klimata prmaiu samazinšanasprogramma 2005. – 2010. gadam” un šs programmas primrais mris – nodrošint, lai, skotar 2008. gadu, kopjs SEG emisijas neprsniegtu 92% no 1990. gada lmea – sasniedzams,realizjot šdus klimata prmaiu samazinšanas politikas rcbas virzienus:1) palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru energoresursu bilanc;2) palielint energoresursu efektvu un racionlu izmantošanu;3) attstt videi draudzgu transporta sistmu;4) veicint labko pieejamo tehnisko pamienu, videi draudzgu tehnoloiju untrkas ražošanas ieviešanu;5) veicint vidi saudzjošu un tiešo SEG emisijas samazinošu lauksaimniecbas metožuieviešanu;6) palielint CO2 piesaisti mežsaimniecb;7) izveidot msdienu prasbm atbilstošu sadzves atkritumu apsaimniekošanassistmu.Lai stenotu klimata prmaiu samazinšanas politiku, skk analizti šdi paskumi:biomasas izmantošanas veicinšana;biogzes izmantošanas veicinšana;atbalsts enerijas ražošanai mazajs hidroelektrostacijs;atbalsts vja enerijas ražošanai;saules enerijas izmantošanas veicinšana;atbalsts biodegvielas ražošanai un biodegvielas izmantošanas veicinšana;atbalsts koenercijas staciju bvei un energoefektivittes paaugstinšanasprojektiem;atbalsts siltumenerijas ražošanas un prvades energoefektivittespaaugstinšanas projektiem;atbalsts ku energoefektivittes uzlabošanas projektiem;satiksmes plsmas optimizcija pilsts;11

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________velotransporta infrastruktras attstba;ktsmslu krtuvju sakrtošana un izbve;lauksaimniecbas resursu ilgtspjga izmantošana;videi draudzgas lauksaimniecbas attstbas un labas lauksaimniecbas praksesieviešanas veicinšana;lauksaimniecb neizmantots zemes apmežošana;bioloiski nordmo atkritumu prstrde;biogzes savkšana no sadzves atkritumu poligoniem;vides prasbm neatbilstošo mazo izgztuvju rekultivcija.Latvij realiz ar klimata prmaiu samazinšanas politiku un paskumus, kas vienlaicgiattiecinma uz vairkm tautsaimniecbas nozarm. Starpnozaru politika ietver ES emisijaskvotu tirdzniecbas sistmas ieviešanu, piedalšanos Kioto protokola elastgajos mehnismos(paši, aktva dalba kopgi stenojamos projektos), vides prvaldbas un energovadbassistmu ieviešanas veicinšanu, vides apsvrumu iekaušanu patria lmumos.Lai efektvi stenotu klimata prmaiu samazinšanas politiku un sasniegtu SEG emisijusamazinšanas mrus, Latvij tiek izmantots plašs politikas instrumentu klsts: administratvitiesiskie instrumenti (ietekmes uz vidi novrtjuma procedras, atauju režmi, standarti,ierobežojumi un aizliegumi), ekonomiskie instrumenti (dabas resursu nodoklis, akczes nodoklisenergoresursiem, lietotja maksa (tarifi), k ar brvprtgs vienošans, sabiedrbasinformšanas un izgltošanas paskumi.1.4. Siltumncefekta gzu emisiju un CO2 piesaistes prognozes un paskumu ieviešanasrezulttiSEG emisiju un piesaistes tendences nkotn novrttas, emot vr pašreizjo ekonomikasun socils attstbas lmeni. Nosakot paskumu saistbu ar SEG emisijm, tika aprinta tikaito ietekme uz tiešajm SEG – CO2, CH4, N2O, HFC un SF6.Saska ar nordjumiem, kas izteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada11. februra Lmum Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehnismu attiecb uz siltumncasefektu izraisošo gzu emisiju un par Kioto protokola stenošanu Kopien, SEG emisiju un CO2piesaistes prognozes novrttas pc diviem scenrijiem – scenrija “ar paskumiem”, kasizriet no pieemto politikas dokumentu un tiesbu aktu stenošanas, un scenrija “ar papildupaskumiem”, kur ietverta ar plnoto politikas dokumentu un tiesbu aktu stenošanas.Abu minto scenriju pamat ir ilgtermia makroekonomisk prognoze laika posmam no2000. ldz 2020. gadam. Prognožu aprini veikti, ievrojot Klimata prmaiu starpvaldbupadomes kopjo atskaites formtu un 1996. gada Klimata prmaiu starpvaldbu padomesuzlabots vadlnijas nacionls siltumncefekta gzu inventarizcijas sagatavošanai. Atbilstošitam tika prognozti pamatdati katr nozar, emot vr 4. noda apraksttos paskumus.Enertikas nozares prognožu sagatavošanai ir izmantots optimizcijas modelis MARKAL,transporta nozar izmantots COPERT III modelis (versija 2.2), bet prjs nozars prognozes irbalsttas galvenokrt uz ekspertu viedokli un nozaru plniem.K rda SEG emisiju prognozes (skat. 1.1. attlu), Latvija vars izpildt savas starptautisks SEGemisiju samazinšanas saistbas, kuras uzliek Kioto protokols, ar nosacjumu, ka saglabsiesplnotie tautsaimniecbas attstbas tempi un tiks stenota 4. noda aprakstt klimataprmaiu samazinšanas politika.12

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________SEG emisijas 2003. – 2020. gad, Gg CO2 ekv.25000200001500010000500002003 2005 2010 2015 2020Emisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", 2005.-2020. gadsEmisiju prognoze pc scenrija "ar papildu paskumiem", 2005.-2020. gadsKioto mris1.1. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra1.5. Klimata prmaiu ietekme, jutguma novrtjums un pielgošans paskumiLatvij, tpat k daudzviet citur, ir vrojama gaisa temperatras paaugstinšans un arnokrišu pieaugums. Gada vidjs temperatras kpums pdjos 100 gados Rg ir ap 1ºC.Daji šis krasais temperatras pieaugums ir saistts ar pilstvides efektu. Specilisti uzskata, kankotn siltumncefekta ietekm sasinsies sniega segas periods, pagarinsies auguveetcijas periods, upm veidosies citda caurtece un izmainsies nokrišu sadaljums.Viena no klimata prmaiu iezmm ir fakts, ka palielins ekstremlo dabas pardbu biežumsun intensitte. Par to liecina ar jras dens lmea ekstremlo vrtbu palielinšanstendence. Pdjos lielajos dens uzpldos, kas tika novroti 2005. gada janvra vtras laik,jras dens lmenis viss novrojumu stacijs vja radto uzpldu rezultt strauji cls, betRgas la rietumu malas piekrastes novrojumu stacijs maksimlais dens lmenis prsniedzaldz šim novrotos maksimlos lielumus 1969. un 1967. gada uzpldu laik.Latvij veetcijas periods vidji pagarinjies par 8 dienm. Laika period no 1965. ldz2000. gadam ra brza vidjais veetcijas periods bija 144 dienas, pdj desmitgad –152 dienas.1.6. Ptjumi un sistemtiskie novrojumiPtjumi un programmas, kuru tematiku vartu attiecint uz klimatu un klimata prmaim, šoprmaiu samazinšanas iespjm, k ar klimata prmaiu ietekmi uz ekoloiskm un sociliekonomiskm sistmm, Latvij tiek veikti augstskols, zintniski ptnieciskajos instittos,ministrijs un aentrs, valsts vides institcijs, zintniski ptniecisks un konsultatvs firmsun nevalstiskajs organizcijs.Ptjumu finansjums ir oti ierobežots, un tas nk galvenokrt no valsts budžeta ldzekiem,Valsts investciju programmas, Latvijas Vides aizsardzbas fonda, k ar no starptautiskmprogrammm un projektiem.13

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Demogrfiskie rdtji valst ir vieni no nelabvlgkajiem Eirop. Iedzvotju skaits valstturpina samazinties un 2005. gada skum tas bija 2 miljoni 306 tkstoši jeb par12,8 tkstošiem cilvku mazk k pirms gada, liecina Centrls statistikas prvaldes (CSP)dati. Iedzvotju skaits pagjušaj gad saruka vairk nek 2003. gad – par 0,55%saldzinjum ar 0,53% gadu iepriekš.Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzvotju, rints pirktspjas parittes vienbs,2004. gad Latvij bija 43,7% no Eiropas Savienbas (ES-25) vidj lmea. Saldzinjum ar2000. gadu IKP uz vienu iedzvotju ir palielinjies 1,4 reizes. Latvijas IKP palielinjumu uz vienuiedzvotju sekmja galvenokrt produktivittes pieaugums, mazk mr – nodarbintbaspalielinjums un demogrfisks izmaias (skatt 2.2. attlu).IKP uz vienu iedzvotju rel pieauguma komponentes 1999. – 2003. gad, (izmaias, %)12910,16305,2 5,7 4,8 5,63,11,92,3-1,8 0,8 -2,2 0,6 0,5 0,5 0,4-31999 2000 2001 2002 2003Produktivitte Nodarbintbas lmenis* Demogrfisk slodze** IKP uz 1 iedz.* personm vecum no 15 – 64 gadiem** demogfisk slodze – rdtjs, kas raksturo rpus darba spjg vecuma iedzvotju (ldz 14un no 65 un vairk gadi) patsvara izmaias kopj iedzvotju skait2.2.attls.Avots: Ekonomikas ministrija.Vidjais paredzamais jaundzimušo mža ilgums 2003. gad bija – 65,9 gadi vriešiem un – 76,9sievietm, kas ir viens no zemkajiem rdtjiem Eiropas Savienbas valstu vid. Tomr šisrdtjs ir augstks nek 1990. gad un ievrojami clies kopš 1995. gada, kad tas vriešiembija tikai 60,8 gadi, sievietm – 73,1 gadi.Nodarbintbas lmea zi Latvija 2004. gad bija 16. viet ES-25 dalbvalstu starp, betbezdarba lmea rdtji Latvij bija vieni no sliktkajiem. Tomr progress pdjos gados irnenoliedzams – pc Centrls Statistikas Prvaldes Darbaspka apsekojuma datiembezdarba lmenis samazinjies no 14,4% 2000. gad ldz 10,4% 2004. gad 4 . Latvij pdjosgados vrojam ekonomikas attstba pozitvi ietekm situciju darba tirg. Pdjo piecugadu laik (2000–2004) nodarbintbas lmenis ir palielinjies par 3,5%. 2000. gadnodarbintbas lmenis Latvij saldzinjum ar ES-25 bija par 5%, bet 2004. gad – par 1%zemks. Nodarbinto skaits kopš 2000. gada ir pieaudzis par 7%. Tomr nodarbintbaspieauguma temps ir btiski zemks k iekšzemes kopprodukta izaugsmes temps.4 Avots: “Ziojums par tautsaimniecbas attstbu”, LR Ekonomikas ministrija, 2005. gada jnijs.18

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________2.4. Ekonomisk attstba2.4.1. Visprgas ziasValst veikts reformas un integrcija ES ir pozitvi ietekmjušas ekonomisko attstbu. Latvij irvrojami vieni no augstkajiem izaugsmes tempiem ES. Laika period no 2001. gada ldz2003. gadam vidjais IKP pieauguma temps bija 7,3% gad. 2004. gad IKP pieauga vlstraujk – par 8,5%. Augstos izaugsmes tempus nodrošina stabil iekšzemes pieprasjumadinamika un Latvijas uzmumu spja paplašint eksporta tirgu. Pieaugums ir vrojams vissgalvenajs tautsaimniecbas nozars. Pdjos gados gandrz trs ceturtdaas no pieaugumanodrošinja pakalpojumu nozaru izaugsme, kur lielkais ieguldjums bija tirdzniecbas untransporta un sakaru nozaru izaugsmei.Lai gan pdjos gados ES valstu vidj izaugsme ir vja, jauno dalbvalstu attstbas tempi iraugsti un noturgi, it paši Latvij.IKP dinamika Latvij, Lietuv, Igaunij un ES-25 ceturkšu griezum 2002. – 2004. gad(% pret iepriekšj gada atbilstošo ceturksni)14121086420I II III IV I II III IV I II III IV2002 2003 2004Latvija Lietuva Igaunija ES-252.3. attls.Avots: Eurostat.rj tirdzniecbaLatvija steno samr liberlu tirdzniecbas politiku. Latvijas tirdzniecbas attiecbas ar citmvalstm ir balsttas uz daudzpusjiem lgumiem Pasaules Tirdzniecbas organizcijas ietvaros,brvs tirdzniecbas lgumiem un citiem lgumiem, kas nosaka vislielks labvlbas režmu. Ldzar Latvijas iestšanos ES, Latvijai saistoša kst ES kopj rjs tirdzniecbas politika. Tas radajaunus akcentus Latvijas ekonomiski – tirdznieciskaj sadarbb ar ts kaimivalstm un citmtrešajm valstm.Galvenais Latvijas tirdzniecbas partneris ir ES. Kopš neatkarbas atgšanas rjs tirdzniecbasapjomi ar ES valstm stabili pieaug, un šobrd jau aptuveni 70% no Latvijas eksporta un importair saistmi ar šm valstm. 2004. gad Latvijas rjs tirdzniecbas apgrozjum vislielkaispatsvars bija Vcijai (14% no kopapjoma), Lietuvai (11%), Zviedrijai (8%), Krievijai (8%) unIgaunijai (8%).19

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________InvestcijasEkonomisks izaugsmes potenci vislabk raksturo investciju apjoma pieaugums. Laika periodno 2000. gada ldz 2004. gadam kopj pamatkapitla veidošana ir pieaugusi 1,6 reizes.Investciju pieauguma temps un patsvars IKP Latvij ir viens no augstkajiem ES. Investcijassekm vairki faktori: stabil makroekonomikas vide, rvalstu investciju iepldums, kredtaprocentu likmju pazeminšans un banku sektora nostiprinšans, kopjo ekonomiskoaktivitšu pieaugums u.c. 2004. gada beigs Latvij uzkrts tiešs rvalstu investcijas bijaapmram 31,5% no IKP gada apjoma. Ar turpmkajos gados sagaidms augsts investcijulmenis.Saldzinot ar iepriekšjo gadu, palielinjusies ES valstu investoru interese par Latviju. 85% no2004. gad ienkošajm rvalstu tiešajm investcijm bija saisttas ar ES valstu investoriem.Nozmgks rvalstu tiešs investcijas šaj period piesaisttas no Vcijas, Krievijas unNderlandes 5 .Kopš 1995. gada valsts investcijas Latvij tiek realiztas Valsts investciju programmas (VIP)ietvaros. VIP ietver infrastruktras investciju projektus, kas tiek finansti no valstij pieejamiemfinanšu avotiem – valsts budžeta, garanttiem kredtiem, dvinjumiem, projekta stenotjupašu resursiem. Pašreiz VIP prioritrie sektori ir satiksmes, enertikas un vides aizsardzbasbzes infrastruktras sakrtošanas objekti.2.4.2. Tautsaimniecbas nozaru struktra un dinamikaLatvijas tautsaimniecbas struktr vislielkais patsvars ir pakalpojumu nozarm (tirdzniecba,transports un sakari), k ar rpniecbai (skat. 2.3. tabulu).Latvijas IKP nozaru griezum 1990. – 2003. gad, %1990 1995 2000 2001 2002 2003Iekšzemes kopprodukts 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0Preu ražošanas nozares 68,1 44,0 29,8 29,7 27,2 27,1- lauksaimniecba 1) 21,9 10,8 4,5 4,9 4,6 4,4- rpniecba 2) 36,5 28,1 18,5 18,7 17,0 17,1- bvniecba 9,7 5,1 6,8 6,1 5,6 5,6Pakalpojumi 31,9 56,0 70,2 70,3 72,8 72,9- tirdzniecba 3) 6,8 12,4 19,3 19,8 18,7 19,4- transports un sakari 10,9 16,0 16,2 15,5 15,2 15,5- finansu pakalpojumi 1,7 5,6 4,9 4,8 5,0 5,4- prjie pakalpojumi 12,5 22,0 29,8 30,0 33,9 32,71) ieskaitot mežsaimniecbu, medniecbu un zvejniecbu2) ieskaitot elektroeneriju, gzes un dens apgdi3) ieskaitot viesncas un restornus2.3. tabula.Avots: Ziojums par Latvijas tautsaimniecbas attstbu, 2004. un 2003.Pdjos sešos gados Latvijas tautsaimniecbas struktr nozaru griezum ir vrojamas nelielasizmaias. Visstabilk izaugsme ir bijusi trim nozarm – tirdzniecbai, apstrdes rpniecbai unbvniecbai.Laika period no 2001. – 2004. gadam izaugsme saglabja augstus tempus un lielkoieguldjumu nodrošinja pakalpojumu nozaru strauj izaugsme. Pakpeniski izaugsmes tempi irnovrojami viss tautsaimniecbas nozars, it paši bvniecb, transporta un sakaru nozar, konodrošinja gan kravu prvadjumu pieaugums, gan pasažieru transporta pakalpojumu5 Avots: “Ziojums par tautsaimniecbas attstbu”, LR Ekonomikas ministrija, 2005. gada jnijs.20

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________energoresursu patsvars Latvijas primro energoresursu bilanc bija 34,2% 6 . Kopš 1990. gadavietjo atjaunojamo energoresursu patriš Latvij ir pieaudzis no 44 PJ (1990. gad) ldz 69 PJ(2004. gad), un pirmo vietu taj ieem koksne.Atjaunojamo energoresursu struktra Latvij, 2004. gad16.22% 0.25%83.38%Prjie0.40%0.15%KoksneHESBiogzeVja eneratori2.5.attls.Avots: Centrl statistikas prvalde.Koksne ir nozmgkais vietjais kurinmais Latvij. Ts patsvars 2004. gada Latvijas kopjprimro energoresursu bilanc bija 24,7% 7 no kopj energoresursu patria. Prsvar tiekizmantota malka, kuru iegst no izcirsts apakoksnes, šelda un kokapstrdes atlikumi.Lielkie kurinms koksnes patrtji ir mjsaimniecbas (39%), siltumapgdes uzmumi(25%), rpniecba (galvenokrt kokapstrdes uzmumi) un citi patrtji. Pašreiz koksnesresursu izmantošanas apjoms Latvij gandrz izsme izmantojamo koksnes resursu potencilu(74,2 PJ/gad), un tas ir augstks nek ieteicamais apjoms (37,9 PJ/gad). Zmateriluražošana Latvij stabili turpina palielinties, un to apjoms 2002. gad, saldzinot ar 1993. gadu,ir pieaudzis vairk nek 10 reizes.Pašreizj Latvijas energoapgdes struktra, taj skait primro energoresursu, izmantotkurinm un elektroapgdes nodrošinjuma struktra, desmit gadu laik ir veidojusiesgalvenokrt tirgus faktoru un vietjo apstku ietekm. Elektroapgd dominjoš loma irVAS „Latvenergo”, kas nodrošina vairk nek 90% no Latvij saražots elektroenerijas, tsimportu, prvadi, sadali un piegdi patrtjiem. Elektroenerijas izstrdes daudzums iratkargs no Daugavas caurteces. Daugavas HES kaskde vidji gad saražo 2,8 TWhenerijas un maksimli var attstt jaudu ldz 1540 MW. dens resurss ir grti prognozjams –statistika par gada izstrdm svrsts robežs no 1,8 ldz pat 4,8 TWh. Tpat elektroenerijasapgd liela nozme ir elektrbas importam no Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Valsts kopjelektroenerijas patria bilanc VAS „Latvenergo” elektrostacijas 2004.gad sedz 63,8 %,mazs HES 1,24% un vja elektrostacijas 0,84%. Prj elektroenerija tika importta.2003.gad lielkie elektroenerijas patrtji ir rpniecba (~29,3%) un mjsaimniecbas(~27,3%) 8 .6 Avots: Centrl statistikas prvalde.7 Avots: Centrl statistikas prvalde.8 Avots: „Energobilance, 2003.gad”, Centrl statistikas prvalde.22

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Elektroenerijas patria struktra 1990. – 2004. gad, %100%90%80%70%60%50%40%30%20%10%PrjieMjsaimniecbaBvniecbaLauksaimniecba,mežsaimniecba,medniecba,zvejniecbaTransportsRpniecba0%1990 1995 2000 2001 2002 2003 20042.6. attls.Avots: Centrl statistikas prvalde.Kopš 1990. gadu skuma Latvij uzskts aktvs reionli nozmgu mazo HES (ldz 2 MW)atjaunošanas darbs, k ar aprkojuma ražošana mazo HES vajadzbm. 2003. gad 150 mazoHES kopj uzstdt jauda bija 26,2 MW. Mazo HES apgstamais potencils šobrd tiek vrtts0,18 PJ gad. 2004. gada maij Latvij darbojs 148 mazs HES, kuras saražoja 1,24% noLatvijas saražots elektroenerijas 9 . Mazo HES izmantošana tiek regulta, emot vrsabiedrbas drošbas un vides aizsardzbas apsvrumus. Praktiski viss potencils ir jau izmantots,un ieguvumu var gt, tikai paaugstinot esošo staciju efektivitti. Tehniski iespjamaispotencils ir ierobežots, emot vr vides daudzveidbas saglabšanas prasbas 10 .Latvij ir pozitva pieredze ar vja izmantošan elektroenerijas ražošanai – Latvij darbojaslielkais vja parks Centrleirop un Austrumeirop. Tomr vja enerijas devums primrsenerijas piegd ir niecgs. Latvijas elektroenerijas bilanc vja enerijas patsvarspieaudzis no 0,06% 2001. gad ldz 0,84% 2003. gad (48 GWh, uzstdt jauda 27MW).Enerijas ražošanai iespjams izmantot biogzi – ar notekdeu attršanu izdalts gzes,apglabto atkritumu izdalts gzes, k ar lauksaimniecbas un lopkopbas ražošanas ciklizdalts gzes izmantošana elektroenerijas ražošan ir pietiekoši izptts process, un šdastehnoloijas ir pieejamas. T k biogzes izmantošana elektroenerijas ražošan saistta arievrojamm investcijm un inovcijm, tad t ir bijusi sekmga tikai dažs viets Latvij –Daugavgrvas notekdeu attršanas iekrt, Getliu atkritumu poligon un Liepjasreionlaj atkritumu saimniecb „Šde”. Tomr potencils biogzes izmantošanai ir arcits pilsts un ciematos un lauksaimniecbas kompleksos. Metna gzes savkšanai navtikai enertiskais, bet ar vides aizsardzbas efekts, un tie abi jskata kompleksi.Siltumapgde Latvij tiek nodrošinta ar centraliztajm, vietjm vai individulajmsiltumapgdes sistmm. Centraliztaj siltumapgd ir raksturgs dabasgzes un koksnesizmantošanas pieaugums. Vietj siltumapgd galvenais kurinm avots ir koksne (malka,šelda). Centralizts siltumapgdes patrtju struktra pdjo gadu laik nav mainjusies,9 Avots: „Resursu patria novrtjums”, Latvijas Vides aentra, Rga, 2004.10 Avots: „Enerijas sektora ietekme uz ekonomisko attstbu un dzves kvalitti”, Latvijas investciju un attstbasaentra, 2005.23

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________un taj centrl apkure sastda 65–70%, karst dens apgde – 30–35%. No kopjsrealizts siltumenerijas daudzuma rpniecb realizti 2,2%, mjsaimniecbm – 74%, citiempatrtjiem – 23,8%.Kopjais enerijas patriš Latvij 2000. – 2003. gad pardts 2.7. attl.Enerijas galapatriš pa nozarm 2000. – 2003. gad, PJ706050403020TransportsLauksaimniecbau.tml.RpniecbaBvniecbaPrjieMjsaimniecba1002000 2001 2002 2003Gadi2.7. attls.Avots: Centrl statistikas prvalde.Tendences, kas novrotas, analizjot primro resursu patria izmaias pdjo desmit gaduperiod, apkopotas 2.4. tabul.Primro energoresursu patria izmaias pdjo desmit gadu period (1994. – 2004.)Primro energoresursu veids Patria izmaiasabsolts vienbs, PJIzmaias ieemam dapatria struktr, %Dabas gze Palielinjs no 34 uz 56 Palielinjs no 17,5 uz 31Mazuts Samazinjs no 48 uz 4 Samazinjs no 25 uz 2,2Koksne Palielinjs no 37 uz 50 Palielinjs no 18,9 uz 24,4Ogles Samazinjs no 11 uz 3 Samazinjs no 5,8 uz 1,7Kdra Samazinjs no 3 uz 0 Samazinjs no 1,7 uz 0Dzedegviela Palielinjs no 18 uz 27 Palielinjs no 9 uz 15Benzns Samazinjs no 20 uz 15 Maz mainjies, 9Hidroenerija un vja enerija Maz mainjies, 11,5 Maz mainjies, 62.4. tabula.Avots: Enerijas sektora ietekme uz ekonomisko attstbu un dzves kvalitti, Latvijas investciju unattstbas aentra, 2005.Energoresursu cenu nosaka brvais tirgus un laika period no 2001. – 2004. gada navvrojamas btiskas izmaias (skat. 2.5. tabulu).24

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Iepirkto energoresursu vidjs cenas (bez PVN) apstrdes rpniecbas nozars2001. – 2004. gadEnergoresursu veids Mrvienba 2001 2002 2003 2004Dabasgze LVL/1000 m 3 66 67 72 81Mazuts LVL/t 79 82 90 102Ogles LVL/t 33 33 33 38Dzedegviela LVL/t 290 272 305 373Elektroenerijas imports LVL/MWh 32 32 32 352.5. tabula .Avots: Centrl Statistikas prvalde.2.4.2.2. TransportsLatvijas izdevgais eogrfiskais stvoklis, izvietojums pie Baltijas jras, neaizsalstošs jras ostas(Ventspils un Liepja), dzelzceu un autoceu tkls, gzes un naftas produktu vadi rada labasiespjas multimodlas transporta sistmas attstbai Latvij. Lielk daa kravu prvadjumu irtranzta un starptautiskie, un nozmgkais transporta veids ir autotransports. Kravuprvadjumi galvenajos transporta veidos ir apkopoti 2.6. tabul.Kravu prvadjumi ar galvenajiem transporta veidiem 1995. – 2003. gad, tkst. tTransporta veids 1995 2000 2001 2002 2003Dzelzcea 28 840 36 413 37 884 40 100 49 401dens 1) 10 587 - - - -Automobiu 25 026 32 911 32 299 36 906 41 816Avicijas 5 4 5 5 71) skot ar 1998. gadu, Latvijas kravu kui reistrti zem rvalstu karogiem, un to kravuprvadjumi Latvij netiek uzskaitti2.6. tabula.Avots: Transports un sakari, Centrl Statistikas prvalde, 2003. gads.Latvij strauji pieaug transportldzeku skaits – pdjos desmit gados reistrto transportldzekuskaits vidji pieaug par 4–6% gad. Transporta ldzeku skaits Latvij dots 2.7. tabul.Transporta ldzeku skaits 1995. – 2003. gad gada beigsTransportldzeka veids 1995 2000 2001 2002 2003Kui 1) 317 271 251 242 234Kravas automobii, tkst. 68,7 97,1 99,7 102,7 104,6Autobusi, tkst. 2) 16,5 11,5 11,3 11,2 11,0Vieglie automobii, tkst. 331,8 556,8 586,2 619,1 648,9Trolejbusi 348 306 311 311 311Tramvaju vagoni 358 336 335 333 332Valsts dzelzcea transporta ldzeki:LokomotvesMotorvagoni349246248181232167229159229159Gaisa kui ar dzinju 74 72 77 81 851) Latvijas Kuu reistr reistrtie kui, kuru tonnža ir 100 un vairk bruto reistra tonnas2) ldz 1997. gadam – ieskaitot visus mikroautobusus, no 1998. gada – ieskaitot tikai tosmikroautobusus, kuri tiek reistrti k autobusi pasažieru prvadšanai2.7. tabula.Avots: Statistikas gadagrmata, Centrl statistikas prvalde, 2004.25

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Dabasgzes apgdes sistmu Latvij veido 1 244 km maistrlo vadu un 31 193 km sadalesvadu. Dabasgze tiek importta no Krievijas un iesknta Inukalna pazemes krtuv, kuraskopj ietilpba ir 4,44 miljardi m 3 (aktvais apjoms – 2,3 miljardi m 3 ). Cauruvadu transportadarbba Latvij (ieskaitot tranztu) pardta 2.8. tabul.Cauruvadu transporta darbba 1995. – 2003. gadTransportta nafta pa maistrlo naftas vadu,milj. tTransportti naftas produkti pa maistrlo naftasproduktu vadu, milj. tTransportta gze pa maistrlajiem gzesvadiem, mljrd. m 32.8. tabula.Avots: Statistikas gadagrmata, Centrl statistikas prvalde, 2004.1995 2000 2001 2002 200315,2 21,0 26,6 19,3 16,02,9 3,5 4,0 4,1 4,63,1 3,9 4,2 4,3 4,72.4.2.3. RpniecbaRpniecbai ir noteicoša loma valsts ekonomikas izaugsm. Laika period no 2001. gada ldz2003. gadam ražošanas apjomi apstrdes rpniecb ik gadu pieauga vidji par 9,4%, kaskrietni prsniedza tautsaimniecbas vidjos pieauguma tempus. Šajos gados vislielkaisieguldjums rpniecbas pieaugum bija kokrpniecbai, mašnbvei un metlizstrdjumuražošanai.2004. gad apstrdes rpniecbas ražošanas apjomi pieauga nedaudz lnk – par 7,9%,straujk izaugsme bija miskaj rpniecb un bvmaterilu ražošan. Prjs nozarsizaugsme bija mrenka k iepriekšjos gados, kas daji saistta ar pielgošanos jaunajiemapstkiem pc iestšans ES. Vairum nozaru saražots produkcijas lielk daa tiekeksportta, tpc nozaru izaugsme liel mr ir atkarga no eksporta iespju paplašinšans.2.9. tabul ir doti atseviši Latvijas rpniecbas nozaru rdtji Ekonomikas ministrijas vrtjum.Latvijas rpniecbas pievienots vrtbas struktra 1996. – 2003. gad, %PavisamPrtikas rpniecbaViegl rpniecbaKokapstrdePapra ražošana un izdevjdarbbamisk rpniecbaPrjo nemetlisko minerlu izstrdjumu ražošanaMetlu un metlu izstrdjumu ražošanaMašnu un iekrtu ražošanaPrjs rpniecbas nozaresRpniecbas pievienots vrtbasstruktra1996 2000 2001 2002 200310040,311,59,16,46,82,54,515,03,610027,514,219,77,93,04,310,78,54,110031,612,317,36,45,23,48,910,54,42.9. tabula.Avots: Ziojumi par Latvijas tautsaimniecbas attstbu, Ekonomikas ministrija, 2001., 2002., 2003., 2004.10028,310,517,07,55,13,510,712,05,410024,99,620,47,64,42,89,714,66,1Prtikas rpniecba ir lielk Latvijas rpniecbas apakšnozare. Ts produkcijas ražošana veidonedaudz vairk k ¼ dau no rpniecbas pievienots vrtbas. Valst ir apmram 400 dažduprtikas ražošanas uzmumu, kas btiski ietekm lauksaimniecbas nozares attstbu un tsatbalstu kopum. Apmram 80% no prtikas rpniecb saražot tiek patrts vietj tirg,prjais tiek eksportts, galvenokrt uz Krieviju, Lietuvu un Igauniju. Otra lielk apakšnozare irkokapstrde (apmram piektdaa no rpniecbas pievienots vrtbas). T ir nozare ar26

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________straujko izaugsmi neatkarbas gados. Kokapstrdes produkcija šaj period palielinjusiesapmram 3 reizes. Nozarei ir augsts produkcijas eksporta patsvars. Eksport gandrz 70% nosaražots produkcijas. Galvens kokapstrdes nozares Latvij ir kokzšana un saplkšu,koksnes pltu un mbeu ražošana. Metlapstrdes un mašnbves nozare ir treš lielkrpniecbas apakšnozare. 2002. gad mašnu un iekrtu ražošana veidoja 12%, savukrtmetlu un metlizstrdjumu ražošana 10,7% no rpniecbas kopjs pievienots vrtbas. Nošo nozaru ražošanas kopapjoma eksports ir 70–80%, tai skait 65% – uz ES valstm. Pdj laikvrojama tendence palielinties vietj tirgus daai. Attstoties bvniecbai, pieaugpieprasjums pc gataviem metlizstrdjumiem. Pdjos gados uzmumi daudz investjauns tehnoloijs un iekrts, aktivizjas ar rvalstu investcijas. 2002. gad nozaresražošanas apjomi palielinjs par 20%, saldzinot ar 2001. gadu.Pieaugot bvniecbas apjomiem, palielins ar ražošanas apjomi cementam, kaim, laku unkrsu materiliem. 2002. gad attiecb pret iepriekšjo 2001. gadu bvmaterilu ražošanasapjoms pieauga par 15,3%, savukrt 2003. gad pieaugums bija 5,4%. Cementa un kaarpniecba tiek uzskatta par nozmgko CO2 emisijas avotu no rpniecbas procesiem(neemot vr enertikas aspektu rpniecb).Rpniecbas struktr vl prk maza loma ir nozarm ar augstu pievienoto vrtbu, tdmk elektroniskajai rpniecbai, informcijas tehnoloiju apakšnozarm u.c. Latvijas rpniecbasstruktr domin lta darbaspka un dabas resursu izmantošanas nozares, ldz ar torpniecb kopum ir saldzinoši zems pievienots vrtbas lmenis. Prsvar rpniecbasprodukcijai ir zema konkurtspja. Nedaudz labka situcija ir kokapstrdes rpniecb, kurtiek ražoti augstkas kvalittes un starptautiskos tirgos konkurtspjgi zmaterili u.c.mežrpniecbas produkcija, k ar vieglaj rpniecb. Eksport uz ES valstm domin koksnesizstrdjumi, savukrt misks rpniecbas precm konkurtspja ES valsts ir krietni zemka –gandrz puse no Latvijas misks rpniecbas produkcijas eksporta apjoma nonk Latvijaskaimivalsts Lietuv un Igaunij. Viens no Latvijas rpniecbas galvenajiem konkurtspjaselementiem ir zems darbaspka izmaksas.2.4.2.4. BvniecbaBvniecba ir viena no visdinamiskkajm Latvijas tautsaimniecbas nozarm. Straujaisinvestciju pieaugums labvlgi ietekm bvniecbas attstbu. 2004. gad t pieauga par 13%.Bvniecbas nozar strauji pieaug rpniecbas un dzvojamo ku, viesncu, ielu un ceu u.c.objektu celtniecba. Augsti bvniecbas tempi sagaidmi ar nkotn saistb ar hipotekrskreditšanas attstbu, ekonomisks aktivittes un investciju pieaugumu, k ar ES fondufinanstu projektu realizciju.2004. gad, saldzinot ar 2003. gadu, jauns bvniecbas apjomi palielinjušies par 20,3%,remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi – par 8,0%. Joprojm lielk daa bvniecbas pcfaktisks darbu izpildes vietas koncentrta Rg – 49,0%, Rgas rajon – 8,2%, Ventspil – 5,8%,un Liepj – 4,7%.2.4.2.5. MjsaimniecbaLatvij vairk nek 70% no kopj saražot siltumenerijas daudzuma tiek patrtsdzvojams un publisks ks. 2003. gad Latvij bija 330,6 tkst. dzvojamo mju un tajsatrads 967 tkst. mjoku, kas ietver dzvokus, imenes mjas, telpas dienesta viesncs,socilos aprpes centros u.c. (skat. 2.10. tabulu). Pašlaik msu valst aptuveni divas trešdaasno visa dzvojam fonda ir daudzdzvoku nami. Lielk daa no tiem ekspluatcij ir 30 unvairk gadu. Mjoki ir nolietojušies: to apkures sistmas darbojas ar lieliem siltuma zudumiem,kas ir neekonomiski gan no resursu (kurinm un elektroenerijas) patria, gan nopatrtju – dzvoku iemtnieku – viedoka, jo maksa par apkuri ir augsta 11 .11 Avots: „Mjoklis Latvij”, Valsts aentra „Mjoku aentra”, 2004.27

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Latvijas dzvojamais fonds 1990. – 2003. gad, milj.m 2 kopjs platbas(uz attiecg gada 1. janvri)Viss dzvojamais fondsVidji uz vienu iedzvotjuPilstu dzvojamais fondsVidji uz vienu pilstas iedzvotjuLauku dzvojamais fondsVidji uz vienu lauku iedzvotju2.10. tabula.Avots: „Latvijas dzvojamais fonds, 2003”, Centrls statistikas prvalde, 2004.1990 2000 2001 2002 200352,9 53,4 53,5 54,9 55,419,8 22,6 22,8 23,6 23,933,8 34,7 34,8 35,7 36,817,9 21,5 21,8 22,6 23,019,1 18,7 18,7 19,2 19,224,5 25,0 24,8 25,6 25,82.4.2.6. LauksaimniecbaPrimro nozaru vid dominjoš nozare ir lauksaimniecba. Lai gan lauksaimniecbas nozaresdaa IKP ir neliela (2002. gad – 2,6%, 2003. – 2,4%), ts nozme tautsaimniecb ir augsta. 2003.gad šaj nozar bija nodarbinti 104 tkst. cilvku jeb 10,3% no nodarbinto kopskaita valst,kaut gan nodarbinto skaits pakpeniski samazins.Lauksaimniecb izmantojams zemes sadaljums pa zemes lietošanas veidiem uz 2005.gada 1. janvriPavas9%Ganbas15%Augu drzi1%Aramzeme75%2.8. attls.Avots: Valsts zemes dienests.Atbilstoši Latvijas Republikas zemes bilancei uz 2005. gada 1. janvri lauksaimniecbizmantojam zeme bija 38,5% no rajonu kopplatbas jeb 2 464 057,5 ha, t.sk. aramzeme1 807 051,1 ha, augu drzi 28 785,5 ha, pavas 228 201,4 ha un ganbas 400 019,5 ha(skat. 2.8. attlu). Saldzinot ar 2003. gadu, samazinjušs lauksaimniecb izmantojamszemes, purvu un prjs zemes platbas (atbilstoši – par 0,1%, 0,1% un 0,2% no LR kopplatbas)Neapsaimniekots zemes prpurvojas un aizaug ar mazvrtgiem krmiem, šs zemes faktiskiatrodas rpus ražošanas un ekonomisks aprites un degrad lauku ainavu un vidi, k arpiesro apkrtjo saimniecbu laukus ar nezlm un boj meliorcijas sistmas.Attstoties biodegvielas ražošanai, palielins rapša audzšanas apjomi – tendence straujipieaugt rapša sjumu platbm saglabjs ar 2004. gad. Saldzinot ar iepriekšjo gadu, tspalielinjs par 28,5 tkst. ha jeb 2,1 reizi, iegtajai kopražai palielinoties gandrz 3 reizes jebpar 66,2 tkst. tonnm. Rapša patsvars zemnieku saimniecbu sjumu struktr gadu no gadapalielins, un 2004. gad tas sasniedza 7,3% (2003. gad – 3,9%). 2004. gad 1,7 reizespieaugušas vasaras rapša un 4,8 reizes – ziemas rapša sjumu platbas 12 .Latvijas lauku saimniecbs ir lielas faktiski neizmantotu lauksaimniecbas zemju platbas, pašiliels šo zemju patsvars ir naturlajs saimniecbs, kurs neapsaimnieko 240,9 tkst. ha jeb37,5% no pieejamajiem zemes resursiem saimniecbu grup, apdraudot šo zemjuizmantošanas nkotnes potencilu.12 Avots: „Latvijas lauksaimniecba un lauki”, Zemkopbas ministrija, 2005.28

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Skot ar 2000. gadu, situcija lauksaimniecb stabilizjas. Tomr 2003. gads šai nozarei nebijaveiksmgs, daji nelabvlgo laika apstku d. Ldz ar to pievienots vrtbas apjoms(saldzinms cens) ir samazinjies par 2,3%, bet faktiskajs cens nedaudz pieaudzis – par0,8%. Strdjošo zem produktivitte un rj konkurence ir galvenie šrši šs nozaresattstbai.Lauksaimniecb galvens ražošanas nozares tradicionli ir lopkopba un augkopba.Lauksaimniecbas gala produkcijas struktra 2003. gad (bzes cens) lopkopba veidoja46% (tai skait, piens – 21%, ckgaa – 12%, olas – 6%), augkopba – 48% (tai skait graudi –19%, kartupei – 10%, drzei – 7%), bet prj lauksaimniecbas produkcija – 6%.Latvij pdjos gados ievrojami samazinjies produktvo dzvnieku un mjputnu skaits,mainjušies turšanas un barošanas apstki, kas kopum nenodrošina galveno prtikasproduktu ieguves apjomus un kvalitti ne iekšjam tirgum, ne eksportam. T k Latvija irizvirzjusi mri paaugstint govju produktivitti, palielinot izslaukumu, attiecgi samazinsiesdzvnieku skaits. Sakar ar Latvijas iestšanos ES lauksaimniecbas ražošanas pieaugums bsatkargs no ES pieširtajm lauksaimniecisks ražošanas kvotm.Latvijas zem lauksaimniecbas produktivitte ir clonis tam, ka ienkumi uz vienulauksaimniecb nodarbinto joprojm ir kritiski zemi, 2002. gad tie bija aptuveni 16 reizeszemki par ES vidjo. Nelielie ienkumi no lauksaimniecisks darbbas nepiesaista gados jaunuscilvkus, prsvar nozar nodarbinti cilvki, kas ir vecki par 45 gadiem.Viens no vidi saudzjošas lauksaimniecbas veidiem ir bioloisk lauksaimniecba. Kopš1998. gada saimniecbu skaits, kas nodarbojas ar bioloisko lauksaimniecbu, palielinjiesvairk nek pieckrt, sasniedzot 352 saimniecbas 2002. gad.2.4.2.7. Meža nozareLatvija ir viena no mežainkajm valstm Eirop – meži aizem 45% no valsts teritorijas, unvidji uz vienu iedzvotju ir 4,5 reizes vairk mežu nek vidji Eirop. Mežiem Latvij ir milzganozme tautsaimniecb, gaisa attršan no ogleka dioksda un cilvku atpt.Nemeža zemju dabisks aizaugšanas un mrtiecgas apmežošanas rezultt Latvijaskopjais mežainums katru gadu palielins. Tomr Latvij joprojm emit vairk antropognoSEG emisiju nek piesaista (2003. gad piesaistja 77,8% apjom jeb par 8187 GgCO2ekvivalentu mazk k emitja). Ar mežaudžu krjas apjoma izmaim nesaistto SEG emisijuapjoms kopj bilanc ir niecgs – 1,1%.Latvijas meži un taj esošie koksnes resursi ir viena no galvenajm valsts nacionlajmbagtbm. Latvij kopj augošu koku koksnes krja ir 578 milj.m 3 . Saldzinot ar pagjušgadsimta skumu, t ir palielinjusies 3,3 reizes (skatt 2.9. attlu), pdjos divdesmit gados tir pieaugusi par 194 milj. m 3 jeb gandrz par 10 milj. m 3 gad. Šds koksnes krjas pieaugums irsaistts gan ar meža zemju platbu pieaugumu, gan ar mrtiecgu mežsaimniecisko darbbu 13 .13 Avots: „Resursu patria novrtjums”, Latvijas Vides aentra, 2004.29

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Koksnes kopkrja 1935. – 2003. gad, milj. m 370060050040030020010001935 1984 1996 1999 2000 2001 2002 20032.9. attls.Avots: Valsts meža dienests.Zemes reformas rezultt ir mainjusies meža pašuma struktra – 50,7% pieder valstij, 45%atrodas privto meža pašnieku vai tiesisko valdtju przi, bet 3,7% mežu apsaimniekopašvaldbas.Latvij prsvar domin skuju koku meži, tomr ir vrojamas atširbas starp sugu sastvuvalsts un prjos mežos. Valsts mežus Latvij visvairk veido audzes, kurs valdoš koku suga irskuju koki – priede un egle. Skuju koku audzes valsts mežos aizem 69% no visu audžuplatbm. Prjos mežos skuju koku audžu aizemts platbas sastda 43%, bet ir vrojamslielks lapu koku audžu patsvars ar prstvtkajm sugm – brzu (36% no kopjmmežaudžu platbm), baltalksni (13%) un apsi (4%). Šds sugu sastvs prjos mežos irskaidrojams ar to, ka šos mežus samr daudz veido audzes, kas izveidojušslauksaimniecbas zemm aizaugot ar lapu kokiem 14 .Kopum mežaudžu vecumstruktra Latvij ir oti nevienmrga. emot vr, ka priežu, eguun brzu audzes veido 87% no visas mežu platbas, tad mežaudžu kopj vecumstruktra ircieši saistta ar šo trs sugu vecumstruktru. Liels mežaudžu patsvars ir vecum no 40–80gadiem, kas izskaidrojams ar mežaudžu platbu palielinšanos, aizaugot lauksaimniecbaszemm pc Otr pasaules kara. Visvairk mežaudžu ir vecum no 51–60 gadiem, koviennozmgi ietekm š vecuma brza audžu lielais patsvars. Priežu audžu visvairk ir vecumno 51–90 gadiem, savukrt puse no egu audzm ir jaunaudzes 15 .Ikgadjie mežizstrdes apjomi laikposm no 1991. gada ldz 2003. gadam pieauguši no4,4 milj. m 3 ldz 11,7 milj. m 3 . Straujais izstrdes pieaugums izskaidrojams ar privto mežuiekaušanu saimnieciskaj aprit un kokapstrdes, paši kokzšanas, ražošanas jauduattstbu. Privtajos mežos Latvij pdjos gados vidji izcrt 65% no kopj mežizstrdesapjoma. Valsts mežos izstrdtais kokmaterilu apjoms ir stabils, un savu stabilitti ar nelielmizmaim ir saglabjis kopš neatkarbas atjaunošanas. Neraugoties uz mežizstrdes apjomuievrojamo pieaugumu, Latvijas atjaunots neatkarbas gadu period ciršanas apjomineprsniedz 75% no pieauguma, k ar 2% no koksnes kopkrjas. Pdjos gados ciršanasapjoms ir nostabilizjies un lielu pieaugumu neuzrda, taj skait ar privtajos mežos.Galvenais iemesls ir ar likumu tieši regultais maksimli pieaujamais izcrtams koksnesapjoms galvenaj cirt. Gan privtajos, gan ar valsts mežos ciršanas apjomus regul arnetieši, nosakot mežaudžu ciršanas vecumu, k ar tiek aizliegta galven cirte, ja mežaudzesnetiek atjaunotas normatvajos aktos noteikt krtb.14 Avots: Valsts meža dienests.15 Avots: „Resursu patria novrtjums”, Latvijas Vides aentra, 2004.30

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________2004. gad valst kop atjaunoti 37 571 ha meža, kas ir par 8 160 ha vai 28% vairk nek2003. gad. Mkslgi atjaunoti (stdot vai sjot) 32% (11 972 ha) meža, bet dabiski – 68%(25 598 ha). Mežs prsvar tiek atjaunots ar egli, priedi un brzu.2004. gad eksportts meža nozares produkcijas kopapjoms veidoja 35,2% no Latvijaskopj eksporta. 2003. gad eksporta apjom vislielko patsvaru pc savas vrtbas devazmaterili – 42,2%, savukrt apakoki (galvenokrt paprmalka) – 10,6%, mbeles – 10,6%.2.4.2.8. Atkritumu apsaimniekošanaLai gan Latvij ir uzlabojusies atkritumu apsaimniekošanas sistma un pieaug sabiedrbasizpratne par atkritumu apjoma samazinšanas nepieciešambu, tomr radto atkritumuapjoms gadu no gada turpina palielinties. Sadzv palielins ar preu un pakalpojumupieaugošo patriu saisttais izlietot iepakojuma, it paši mazo fasjamu, apjoms.Dati par radto sadzves atkritumu apjomu (2.11. tabula un 2.10. attls), kas iegti no LatvijasVides, eoloijas un meteoroloijas aentras datubzes “3 – Atkritumi”, liecina, ka sadzvesatkritumu apjomi pieaug. Sadzves atkritumu dati tiek apkopoti tikai kopš 2001. gada.Iezmjas tendence, ka pieaug ar lauksaimniecbas uzmumu radto atkritumu apjoms.Latvij radto sadzves atkritumu daudzums 2001. – 2003. gadIndikatori 2001 2002 2003Radtais sadzves atkritumu daudzums, tonnas 1 103 460 987 160 1 056 470Radtais sadzves atkritumu daudzums uz 1iedzvotju gad (kg/iedz.)2.11. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra, 2005.466,7 420,8 453,1Latvij 57% no sadzves atkritumu daudzuma (2003. gad tas sastdja 0,602 milj. tonnu) irbioloiski nordmie atkritumi. Pildot ES vides likumdošanas saistbas 16 , Latvijai bioloiskinordmo atkritumu apglabšanas patsvars 2010. gad nedrkst prsniegt 75%, 2013. gad –50% un 2020. gad – 35% no 1995. gad radto bioloiski nordmo atkritumu daudzuma.Saistoši mri noteikti ar papra un kartona iepakojuma reenercijai – 2005. gad 56% (53%prstrde, 3% enerijas atgšana), 2007. gad 67% (59% prstrde, 8% enerijas atgšana).Lielko savkto sadzves atkritumu un citu savkto atkritumu dau Latvij joprojm apglabizgztuvs un poligonos bez iepriekšjas apstrdes (apmram 40% no savktajiematkritumiem tiek apglabti Rgas rajon, Getliu poligon). Par sadzves atkritumuapsaimniekošanas organizšanu sav administratvaj teritorij ir atbildgas pašvaldbas.Sadzves atkritumu savkšanu un apglabšanu Latvij galvenokrt veic atkritumu savkšanaskomercsabiedrbas, no kurm 95% ir pašvaldbu komercsabiedrbas. Privtskomercsabiedrbas apkalpo ldz 50% Latvijas iedzvotju (Rg, Jelgav, Liepj un citspilsts).16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprlis) par atkritumu poligoniem un EiropasParlamenta un Padomes Direktva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.31

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Saimniecisks darbbas radtais sadzves atkritumu apjoms nozaru griezum65432101,51,01,20,20,70,10,41,00,50,71,71,02,10,91,20,70,1 0,22001 2002 2003Citas nozaresMetlu un metlaizstrdjumu ražošanaVairumtirdzniecba unmazumtirdzniecbaKoka izstrdjumu ražošanaPrtikas produktu ražošanaLauksaimniecba,mežsaimniecba2.10. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra, 2005.Latvij ldz 2005. gadam izveidoti jau etri sadzves atkritumu poligoni Rgas, Ziemevidzemes,Ventspils un Liepjas sadzves atkritumu apsaimniekošanas reionos. Tas nozm, ka ~ 57%Latvijas iedzvotjiem ir izveidoti priekšnoteikumi apglabt radtos atkritumus vides aizsardzbasprasbm atbilstošos poligonos. Divos sadzves atkritumu poligonos („Getlii” un „Šde”)uzskta poligon radušs biogzes savkšana un izmantošana elektroenerijas iegšan.Viena no sadzves atkritumu saimniecbas svargkajm problmm ir nelielo sadzvesatkritumu izgztuvju lielais skaits un to negatv ietekme uz vidi. Latvijas teritorij no vairknek 500 atkritumu izgztuvm, kas tika identifictas, izstrdjot valsts investciju programmu“Sadzves atkritumu apsaimniekošanas stratija Latvijai, 500-”, no 1998. gada ldz2004. gadam rekultivtas 176 izgztuves 261 ha platb, t.i., 33% no kopj izgztuvju skaita.Tomr Latvijas teritorij vl joprojm darbojas 28% no skotnji identifictajm videsaizsardzbas prasbm neatbilstošajm atkritumu izgztuvm.Latvij oti tipiska ir bioloiski nordmo sadzves atkritumu kompostšana, ko veicgalvenokrt privtmjs dzvojošie iedzvotji. Šd veid sagatavotais komposts galvenokrttiek izmantots augsnes mslošanai. Prtikas pagatavošanas proces radušies atkritumi tiekizmantoti mjdzvnieku barošanai, bet tda prakse galvenokrt ir saimniecbs, kurs tiekturts neliels mjdzvnieku skaits.Notekdeu attršanas proces rodas nogulsnes jeb notekdeu das, kuras var uzskatt kattršanas procesa atkritumus, pareizk – mitru cietu atlikumu (daias). K viens noefektvkajiem notekdeu du apstrdes veidiem ir biogzes iegšana. Vieng vietaLatvij, kur das tiek anaerobi apstrdtas, ir bioloisk attršanas stacija „Daugavgrva”, kurdarbojas trs metntvertnes ar kopjo tilpumu 12000 m 3 . Metntvertns iegto biogzi izmantosiltumapgdei un elektroenerijas ražošanai koenercijas stacij.32

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________3. PRSKATS PAR ANTROPOGNO SILTUMNCEFEKTA GZU EMISIJM UN PIESAISTINoda sniegta informcija par SEG emisijm un piesaisti Latvij laikposm no 1990. ldz2003. gadam.Ikgadjo inventarizciju par antropogno siltumncefekta gzu emisijm un piesaisti gatavoLatvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra (turpmk – LVMA), kas ir Videsministrijas prraudzb esoša valsts iestde, kura atbilstoši savai kompetencei steno valstspolitiku eoloijas, meteoroloijas, klimatoloijas, hidroloijas, gaisa kvalittes un prrobežugaisa piesrojuma ietekmes jom. LVMA uzdevums ir izveidot un uzturt Latvijas vides datuinformatvo sistmu, veidot datu bzes par dens izmantošanu un piesrojumu, densattršanas iekrtm, gaisa piesrojumu, bstamiem atkritumiem un atkritumu izgztuvm,aizsargjamiem augiem un dzvniekiem, paši aizsargjamo dabas teritoriju.Prskat iekautas tiešs SEG (CO2, CH4, N2O, HFC, SF6), netiešs SEG (NOx, CO, NMGOS) unSO2, k ar kopj form izteikts CO2, CH4, N2O un HFC, PFC, SF6 emisijas CO2 ekvivalentos,kas aprintas laika posmam no 1990.–2003. gadam, emot vr to globl sasilšanaspotencila (GSP) koeficientus 100 gadu periodam.SEG emisiju aprinšanai ir izmantotas 1996. gada Klimata prmaiu starpvaldbu padomesuzlabots vadlnijas nacionls siltumncefekta gzu inventarizcijas sagatavošanai un2000.gada labas prakses un neprecizitšu aprinu vadlnijas nacionls siltumncefekta gzuinventarizcijas sagatavošanai (LPV). Savukrt SEG inventarizcijas apkopošanai un ziošanaiir lietots Klimata prmaiu starpvaldbu padomes kopjais atskaites formts, kurš apstiprintsKonvencijas Lgumsldzju pušu konferences 5. sesij 1999. gad un tiek regulri papildints.Gatavojot SEG inventarizciju, tiek noteikti galvenie emisiju pamatavoti (key source), kuriemjpiešir prioritte, jo to novrtjumam ir nozmga ietekme uz valsts kopjm emisijm.Aprini tiek veikti saska ar augstk mintm labas prakses un neprecizitšu aprinuvadlnijm un uzlabotm vadlnijm nacionls siltumncefektu gzu inventarizcijassagatavošanai, pielietojot „Lmea” un „Tendences” novrtjumu (3.1. tabul).Galvenie emisiju pamatavotiNozareGalvenie emisijupamatavotiTiešs SEGBzes gads(1990.), GgCO2 ekv.2003.gads, GgCO2 ekv.Lmeanovrtjums,%Tendencesnovrtjums,%EnertikaEnertikaEnertikaEnertikaAtkritumuapsaimniekošanaLauksaimniecbaCO2 emisijas nostacionrmsadedzinšanasiekrtm – naftasproduktiMobiliesadedzinšanasavoti:autotransportsCO2 emisijas nostacionrmsadedzinšanasiekrtm – dabasgzeCO2 emisijas nostacionrmsadedzinšanasiekrtm – oglesEmisijas no cietoatkritumuizgztuvmEmisijas nolauksaimniecisksaugsnesCO2 7 293,64 1 021,84 0,11 0,48CO2 1 909,19 2 333,25 0,24 0,43CO2 5 433,81 3 105,89 0,32 0,27CO2 2 849,31 316,21 0,03 0,21CH4 418,62 664,31 0,07 0,13Tiešs-N2O1 289,06 31,08 0,00 0,1233

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________NozareGalvenie emisijupamatavotiTiešs SEGBzes gads(1990.), GgCO2 ekv.2003.gads, GgCO2 ekv.Lmeanovrtjums,%Tendencesnovrtjums,%LauksaimniecbaEmisijas no slpekaminerlmslupielietošanaslauksaimniecbNetiešs-N2O998,69 20,58 0,00 0,10LauksaimniecbaEmisijas nomjlopugremošanasprocesiemCH4 2 057,23 571,14 0,06 0,06EnertikaŠdintju un cituproduktu lietojumsAtkritumuapsaimniekošanaEnertikaEmisijas nobiomasassadedzinšanasstacionrajsiekrtsEmisijas nošdintju un cituproduktulietošanasEmisijas norpniecbas unmjsaimniecbasnotekdeiemEmisijas nobiomasassadedzinšanasstacionrajsiekrtsCH4 161,93 228,48 0,02 0,04CO2 105,71 108,89 0,01 0,02CH4 347,00 193,70 0,02 0,02N2O 34,10 65,52 0,01 0,013.1. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.SEG inventarizcija tiek veidota, sadarbojoties ar Centrlo statistikas prvaldi, Satiksmesministriju, Zemkopbas ministriju, Valsts zemes dienestu, privtm organizcijm, uzmumiemun nozaru ekspertiem. Pirms 2005. gad tika izveidota nacionl sistma SEG emisiju un CO2piesaistes apriniem, inventarizcijai nepieciešam informcija ik gadu tika pieprasta nojauna.2005. gad tika realizts projekts nacionls sistmas izveidei. Atbilstoši „Klimata prmaiusamazinšanas programmai 2005. – 2010.gadam” tika noteiktas institcijas, kurm noteikttermi jiesniedz inventarizcijai un nacionlajam inventarizcijas ziojumam nepieciešaminformcija, procedras datu kvalittes nodrošinšanai un uzlabošanai, k ar datu kvalitteskontroles nodrošinšanai. Tika vrtta nepieciešam kapacitte ilglaicgai nacionlssistmas funkciju izpildes nodrošinšanai tai skait, datu vkšanai SEG emisiju un CO2piesaistes apriniem un inventarizcij iesaistto specilistu kompetences un zinšanupaaugstinšanai. K papildus ieguvums no š projekta realizcijas un nacionls sistmasizveides SEG emisijas un CO2 piesaistes apriniem minams emisijas datu kvalittes uzlabojumsziojumos Konvencijas par robežšrsojošo gaisa piesrošanu lielos attlumos sekretaritam,k ar labks informatvais nodrošinjums valsts iestdm valsts interešu aizstvšanaistarptautisk (ANO un ES) lmen klimata prmaiu jom.Latvijas nacionls sistmas shematisks attls dots 3.1. attl.34

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Nacionl sistma ikgadjs inventarizcijas par siltumncefekta gzu emisiju un CO2piesaistes sagatavošanaiKonvencijas sekretaritsEiropas KomisijaIkgadj siltumncefekta gzu inventarizcijaNacionlais inventarizcijas ziojumsVides ministrijaPrraudzbaLatvijas Vides, eoloijas unmeteoroloijas aentraKvalitteskontroleNozaru ekspertiP a m a t d a t iLVMAZemkopbas ministrijaCentrl statistikasprvaldeSatiksmes ministrija3.1. attls.SEG emisijas un CO2 piesaiste ir prrintas no 1990. gada ldz 2003. gadam un 2005. gadamaij iesniegtas ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim sekretarit. Vsturiskogadu prrini tiek veikti, ja tiek precizti aktvie dati, mainta metode emisiju un piesaistesapriniem, emisiju koeficienti vai piemumi, un tiek emti vr starptautisko ekspertuieteikumi.T k Latvij izmantojam augšu klasifikcija neatbilst Klimata prmaiu starpvaldbupadomes metodiskajos nordjumos noteiktajm prasbm, SEG emisiju aprinos naviekautas CO2 emisijas un piesaiste augsn.Saska ar metodisko nordjumu prasbm ikgadjs prskata kopsavilkuma tabulas par1990. – 2003. gadu pievienotas 4. pielikum.3.1. CO2 emisijas un piesaisteGalvenais CO2 emisiju avots 2003. gad bija fosil kurinm sadedzinšana – 95%, tai skaitenerijas sektor – 33%; apstrdes rpniecb un bvniecb – 12%; transport – 35%, citsnozars (mjsaimniecb, tirdzniecbas sektor, k ar lauksaimniecb, mežsaimniecbu.c.) – 15%.Prjie CO2 antropogno emisiju avoti ir rpnieciskie procesi (3,1%), šdintju un cituproduktu lietošana (1,5%) un atkritumu apsaimniekošana (0,4%).CO2 piesaiste notiek, zaajiem augiem uzemot CO2 atmosfras fotosintzes proces. NetoCO2 piesaistes no zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora 2003. gadbija – 8186,76 Gg CO2.CO2 emisijas un piesaiste no 1990. – 2003. gadam attlota 3.2. attl.35

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________CO2 emisijas un piesaiste 1990. – 2003. gad, Gg18 00015 00012 0009 0006 0003 0000-3 000-6 0001990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003CO2 emisijas ar piesaistiCO2 emisijas bez piesaistes3.2. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Detaliztks CO2 emisiju un piesaistes iedaljums dots 3.1. tabul.Kopjs CO2 emisijas un piesaiste 1990. – 2003. gad, GgEkonomisksdarbbas sektori 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20031. Enertika 18044,84 16729,83 13090,52 11791,08 11188,21 8734,24 8910,24 8460,06 7835,71 7075,80 6576,86 7098,70 6973,99 7058,19A. Kurinmsadedzinšana18044,84 16729,83 13090,52 11791,08 11188,21 8734,24 8910,24 8460,06 7835,71 7075,80 6576,86 7098,70 6973,99 7058,191. Enerijas ražošana 9863,48 9085,95 6844,01 6024,91 4781,72 4106,09 4412,39 3843,41 3525,00 3134,14 2708,21 2600,17 2459,98 2416,412. Apstrdes rpniecbaun bvniecba2538,15 1527,16 1293,35 930,19 1708,99 1309,83 1219,25 1487,46 1327,03 1056,50 932,20 896,35 950,12 948,833. Transports 2 445,12 1 696,54 1587,53 1982,40 1736,54 1851,24 2022,05 2021,00 1982,86 1948,81 2 119,84 2 561,52 2 559,75 2 589,514. Citas nozares* 3 198,10 4 420,19 3365,64 2853,59 2960,96 1467,08 1256,55 1108,19 1000,82 936,35 816,61 1 040,66 1 004,14 1 103,442. Rpnieciskie procesi 503,75 351,59 161,17 59,18 199,98 169,37 180,91 202,05 207,97 242,06 189,10 208,74 222,70 231,08A. Minerlie produkti 459,55 340,60 155,61 39,20 167,33 142,27 155,28 157,67 160,66 196,28 143,61 164,25 178,18 186,92C. Metlu ražošana 44,19 10,99 5,56 19,98 32,65 27,11 25,64 44,38 47,31 45,78 45,49 44,49 44,52 44,163. Šdintju un cituproduktu lietošana5. Zemes izmantošanaun mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjasapjoma izmaiasD. CO2 emisijas unpiesaiste augsn6. AtkritumuapsaimniekošanaC. AtkritumusadedzinšanaKopjie CO2 emisijas,bez zemes izmantošanasun mežsaimniecbasKopjie CO2 emisijas, arzemes izmantošanu unmežsaimniecbu105,71 90,04 53,21 44,09 61,97 59,33 64,48 80,22 86,01 91,22 82,73 92,30 102,43 108,89-18453,38 -17480,33 -18065,91 -17000,15 -14481,86 -14630,26 -14841,23 -11793,88 -10273,84 -9349,54 -8640,01 -9594,20 -8424,90 -8186,76-18587,80 -17614,38 -18150,47 -17092,41 -14595,38 -14696,48 -14870,33 -11851,30 -10281,77 -9339,96 -8611,50 -9521,91 -8341,47 -8111,06134,42 134,05 84,55 92,25 113,52 116,45 102,44 112,79 92,27 93,09 94,69 91,24 106,88 114,61NO NO NO NO NO NO/NE NO/NE NO/NE NO/NE 3,53 5,94 13,11 37,52 29,28NO NO NO NO NO NE NE NE NE 3,53 5,94 13,11 37,52 29,2818654,30 17171,46 13304,91 11894,35 11450,16 8962,94 9155,64 8742,32 8129,69 7412,62 6854,65 7412,86 7336,64 7427,44200,92 -308,87 -4761,01 -5105,80 -3031,70 -5667,32 -5685,59 -3051,55 -2144,15 -1936,92 -1 785,37 -2181,34 -1088,26 -759,31* Lauksaimniecba, mežsaimniecba, zivsaimniecba, mjsaimniecba, tirdzniecba/pakalpojumi3.1. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.36

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________3.1.1. Enertika, ieskaitot transporta sektoru (1A,B)Enertikas sektors ir lielkais CO2 emisiju avots, ietverot emisijas no enerijas ražošanas unprvades, apstrdes rpniecbas un bvniecbas, transporta, tirdzniecbas, pakalpojumu,mjsaimniecbas, lauksaimniecbas, mežsaimniecbas un zivsaimniecbas sektoriem.Nozmgkais CO2 emisiju daudzums enertik 2003. gad bija no dabasgzessadedzinšanas enerijas ražošanas sektor un kurinm sadedzinšana prveidošanassektor. Dabasgzes patriš un ldz ar to ar CO2 emisijas no dabasgzes sadedzinšanaspalielins no 1999. gada, jo palielins to uzmumu skaits, kas veic galven izmantotkurinm tipa nomaiu no šidr kurinm uz gzveida vai biomasas kurinmo.K liecina ikgadjo prskatu dati, CO2 emisijas no enertikas sektora samazins. To ietekmziemas vidjs temperatras samazinšans, kurinm struktras izmaias (lietot kurinmtipa nomaia), k ar veiktie energoefektivittes paskumi. 2003. gad galvenais CO2 emisijuavots bija transporta sektors, kurš deva 35% no kopjm CO2 emisijm. Btisks emisijudaudzums ir tieši no cea transporta, kas ik gadu pieaug par 3%, jo pieaug transportldzekuskaits.3.1.2. Rpnieciskie procesi (2A)2003. gad Latvijas rpniecb lielkais CO2 emisiju daudzums, kas nav saistts ar enertiku,rodas no minerliem produktiem (cementa un klinkera, kau, ieeu un keramisko flžuražošana), sastdot 81% no kopjm rpniecisko procesu CO2 emisijm. 19% no kopjmrpniecisko procesu CO2 emisijm rodas metla un trauda ražošan, k izejvielu izmantojotdolomtu un kaakmeni, k ar koksu.Skot ar 2000. gadu, ir novrojama CO2 emisiju palielinšans, kas izskaidrojams artautsaimniecbas attstbu un ražošanas apjomu palielinšanos.3.1.3. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5A,D)2003. gad aprint CO2 piesaiste saldzinjum ar 1990. gadu situciju ir samazinjusies.Lai gan Latvij meža zemju platbas palielins, vienlaicgi pieaug ar ciršanas apjomi.2003. gad meža ciršanas apjoms bija apmram 2,5 reizes lielks nek 1992. gad. Straujaisizstrdes pieaugums skaidrojams ar privto mežu intensvu iekaušanu saimnieciskaj aprit unizmaim meža apsaimniekošanu reguljošos normatvajos aktos. Tomr pdjos gadosizstrde ir nostabilizjusies 17 . Patreiz kopjs CO2 emisijas ir mazkas k CO2 piesaiste.CO2 emisijas tiek aprintas ar no lauksaimniecbas zemm, kas tiek intensviapsaimniekotas – meliortas, mehanizti apstrdtas, mslotas un kaotas. emot vr, kalaika posm no 1995. ldz 2003. gadam pielietotais kau daudzums svrsts, ldz ar to ar CO2emisijas mains gadu no gada, kas ietekm ar CO2 piesaistes lielumu.K redzams 3.1. tabul, CO2 emisijas no augsnes 1998. gad saldzinjum ar iepriekšjiemgadiem ir samazinjušs, bet no 1999. gada CO2 emisijm ir tendence pieaugt.3.2. CH4 emisijasOtras nozmgks SEG – metna (CH4) emisijas 2003. gad ir samazinjušs par 49%,saldzinot ar 1990. gadu. (3.3. attls). Galvenie CH4 emisijas avoti Latvij ir cieto sadzvesatkritumu izgztuves un mjlopu gremošanas procesi. Citi nozmgi CH4 emisiju avoti irnopldes no dabas gzes cauruvadu sistmm un biomasas sadedzinšanamjsaimniecbas sektor. Kopjs CH4 emisijas pa nozarm 1990. – 2003. gadam pardtas3.3. attl un 3.2. tabul.17 Avots: “Meža nozare Latvij”, 2004.37

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________CH4 emisijas 1990. – 2003. gad, Gg1801601401201008060402001990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003EnertikaŠ din t ju un citu produktu lietošanaAtkritumu apsaimniekošanaR p nieciskie proc esiLauksaimniecbaZemes izmantošana un mežsaimniecba3.3. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Kopjs CH4 emisijas 1990. – 2003. gad, GgEkonomisksdarbbas sektori1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20031. Enertika 25,94 21,63 19,21 19,33 19,56 23,56 23,51 22,25 21,87 21,28 19,80 20,64 20,69 18,63A. Kurinmsadedzinšana12,89 9,06 7,75 8,37 8,85 13,13 13,46 12,87 12,87 12,70 11,86 12,94 12,66 12,351. Enerijasražošana0,48 0,41 0,38 0,35 0,42 0,43 0,48 0,51 0,45 0,40 0,38 0,37 0,41 0,452. Apstrdesrpniecba unbvniecba0,19 0,16 0,13 0,08 0,14 0,15 0,19 0,20 0,23 0,21 0,19 0,22 0,23 0,243. Transports 0,68 0,40 0,39 0,61 0,59 0,56 0,58 0,57 0,54 0,53 0,51 0,58 0,58 0,584. Citas nozares 11,53 8,08 6,85 7,33 7,69 11,99 12,20 11,59 11,66 11,56 10,78 11,76 11,44 11,08B. Kurinmgaistošie emisijas2. Naftas produktiun dabasgze13,05 12,57 11,46 10,96 10,71 10,43 10,05 9,38 9,00 8,58 7,94 7,70 8,03 6,2813,05 12,57 11,46 10,96 10,71 10,43 10,05 9,38 9,00 8,58 7,94 7,70 8,03 6,284. Lauksaimniecba 111,27 107,10 88,77 54,60 45,78 44,64 41,86 39,19 35,86 31,35 30,60 32,07 32,31 31,20A. Mjlopugremošanas 97,96 94,63 79,27 48,88 40,60 39,32 37,09 34,72 31,67 27,52 26,88 28,08 28,20 27,20procesiB. Organiskmslojuma 13,31 12,47 9,50 5,72 5,17 5,32 4,77 4,47 4,19 3,83 3,73 3,99 4,11 4,01izmantošana5. Zemesizmantošana un 2,75 3,27 2,98 3,54 4,26 5,12 5,03 6,64 7,46 7,96 4,91 NA NA NAmežsaimniecba6. Atkritumuapsaimniekošana36,46 37,46 37,91 34,00 34,75 40,29 41,01 42,40 45,65 47,15 49,00 51,36 50,11 40,86A. Cietoatkritumu19,93 21,18 22,49 23,73 24,88 30,66 31,50 32,94 36,17 37,82 39,58 41,76 40,92 31,63izgztuvesB. Notekdeuapstrde16,52 16,28 15,42 10,28 9,88 9,63 9,51 9,46 9,47 9,33 9,42 9,60 9,19 9,22CH4 emisijas,kop176,42 169,46 148,87 111,47 104,35 113,61 111,41 110,48 110,84 107,74 104,31 104,06 103,11 90,69* Lauksaimniecba, mežsaimniecba, zivsaimniecba, mjsaimniecba, tirdzniecba/pakalpojumi3.2. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.38

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________3.2.1. Enertika (1A,B)Galvenais CH4 emisiju avots enertik ir koksnes dedzinšana mjsaimniecbas sektor,veidojot 74% no kopjm kurinm sadedzinšanas emisijm. CH4 rodas, nepilngi sadegotogderažiem, kas ir kurinm sastv. Šdi apstki visbiežk veidojas iedzvotjuizmantots neliels kurtuvs, mjsaimniecbas krsns, k ar kurinmo dedzinot atklt vid.Skot no 2001. gada, dati par metna nopldm tiek iegti no a/s “Latvijas Gze”, kas veicaprinus, pamatojoties uz uzmuma izstrdto metodiku kopjai dabasgzes apgdessistmai, kuru veido Inukalna pazemes gzes krtuve, transporta un sadales sistmas, k arlietotju iekšj sistma. Izstrdt metodika ir balstta uz starptautiskm metodoloijm. Parmetna emisiju lielumiem vid no 1990. gada ldz 2000. gadam a/s “Latvijas Gze” ir ziojusiaptuveno vrtjumu, kurš balstts uz šodienas skatjumu pagtn ar pamatojumu, ka šim laikaposmam trkst datu emisiju aprinam.3.2.2. Lauksaimniecba (4A,B)CH4 rodas atgremotjdzvnieku zarnu trakt k normla gremošanas procesa blakusproduktsun veido 87% no kopjm lauksaimniecbas sektora emisijm, k ar izdals, mjlopu msliemsadaloties anaerobos apstkos. 3.2. tabul redzams, ka lauksaimniecbas nozar metnaemisijas samazins, k iemesls ir btisks mjlopu un mjputnu skaita samazinjums.3.2.3. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5B)CH4 emisijas šaj sektor rodas, sadedzinot meža ciršanas atlikumus uz vietas (on-site) mež.Skot ar 1995. gadu, emisijas pieaug, kas izskaidrojams ar ciršanas apjoma pieaugumu. Skkuinformciju skatt 3.4.4. punkt.3.2.4. Atkritumu apsaimniekošana (6A)CH4 izdals cieto atkritumu izgztuvs, anaerobos apstkos sadaloties atkritumu organiskinordmai daai. SEG emisijas atkritumu sektor 2002. gad ir pieaugušas par 37%, saldzinotar 1990. gadu, jo ir pieaudzis sadzves atkritumu daudzums. No kopjm 2003. gada SEGemisijm atkritumu apsaimniekošanas sektors deva 9%. Saldzinot 2003. gadu ar 2002. gadu,CH4 emisijas ir samazinjušs par 18 %. Tas ir izskaidrojams ar atkritumu širošanas unprstrdšanas apjoma pieaugumu.Kopš 2002. gada dati par sadzves atkritumiem un bstamiem atkritumiem tiek iegti noikgadjm statistikas atskaitm “Nr. 3-Atkritumi”.Jatzm, ka Latvij notekdei no rpniecbas un mjsaimniecbas sektora nav izdaltiatseviši. Mjsaimniecbas notekdeu aprinos tiek izmantoti dati par iedzvotju skaitu.Savukrt, lai aprintu metna emisijas no ražošanas notekdeiem, em vr tikai tometna emisijas dau, kas veidojas rpniecisko notekdeu loklaj attršan, ko savukrtaprina pc saražots produkcijas daudzuma.3.3. N2O emisijasKopjs N2O emisijas samazinjušs par 61%, saldzinot ar 1990. gadu (3.4. attls un3.3. tabula). Galvenais N2O emisiju avots ir lauksaimniecisks zemes, kuras veido 71% no2003. gada N2O emisijm. Citi N2O emisiju avoti ir transports, biomasas dedzinšanamjsaimniecbas, tirdzniecbas un citos sektoros, k ar atkritumu apsaimniekošana unnotekdeu apstrde.39

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________N2O emisijas 1990. – 2003. gad, Gg1098765432101990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003EnertikaŠ din t ju un citu produktu lietošanaAtkritum u apsaim niekošanaR p nieciskie procesiLauksaimniecbaZemes izmantošana un mežsaimniecba3.4. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Kopjs N2O emisijas 1990. – 2003. gad, GgEkonomisksdarbbas sektori1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20031. Enertika 0,54 0,47 0,38 0,36 0,31 0,38 0,42 0,44 0,44 0,42 0,41 0,47 0,49 0,51A. Kurinmsadedzinšana1. Enerijasražošana2. Apstrdesrpniecba unbvniecba0,54 0,47 0,38 0,36 0,31 0,38 0,42 0,44 0,44 0,42 0,41 0,47 0,49 0,510,08 0,07 0,07 0,06 0,07 0,06 0,07 0,07 0,06 0,06 0,05 0,05 0,06 0,060,06 0,05 0,02 0,02 0,03 0,02 0,03 0,04 0,04 0,04 0,02 0,03 0,04 0,043. Transports 0,26 0,24 0,20 0,19 0,13 0,15 0,17 0,18 0,19 0,18 0,19 0,24 0,25 0,264. Citas nozares 0,14 0,10 0,10 0,09 0,09 0,15 0,15 0,15 0,15 0,15 0,14 0,15 0,15 0,153. Šdintju uncitu produktulietošanaD. Citi**NO/NENO/NENO/NENO/NENO/NENO/NENO/NENO/NENO/NENO/NE0,01 0,02 0,02 0,01 0,01 0,01 0,03 0,02 0,020,01 0,02 0,02 0,01 0,01 0,01 0,03 0,02 0,024. Lauksaimniecba 9,11 8,69 6,43 4,35 3,58 2,96 2,96 2,91 2,78 2,46 2,61 2,96 2,89 3,12B. Organiskmslojuma0,97 0,96 0,90 0,67 0,58 0,58 0,54 0,51 0,46 0,41 0,40 0,42 0,43 0,42izmantošanaD.Lauksaimniecisksaugsnes8,14 7,73 5,52 3,67 2,99 2,38 2,41 2,40 2,31 2,05 2,21 2,53 2,46 2,705. Zemesizmantošana un 0,02 0,02 0,02 0,02 0,03 0,04 0,03 0,05 0,05 0,05 0,03 NA/NO NA/NO NA/NOmežsaimniecbaB. Meža zemjutransformcija0,02 0,02 0,02 0,02 0,03 0,04 0,04 0,05 0,05 0,05 0,03 NA/NO NA/NO NA/NO6. Atkritumuapsaimniekošana0,18 0,18 0,18 0,18 0,18 0,17 0,17 0,17 0,17 0,17 0,16 0,16 0,16 0,16B. Notekdeuapstrde0,18 0,18 0,18 0,18 0,18 0,17 0,17 0,17 0,17 0,17 0,16 0,16 0,16 0,16N2O emisijas,kop9,85 9,37 7,01 4,90 4,09 3,56 3,60 3,58 3,45 3,11 3,22 3,62 3,56 3,80* Lauksaimniecba, mežsaimniecba, zivsaimniecba, mjsaimniecba, tirdzniecba/pakalpojumi3.3. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.40

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________3.3.1. Enertika (1A,B)Galvenie N2O emisiju avoti enertikas sektor ir transports un biomasas kurinmdedzinšana enerijas prveides, rpniecbas un citos (tirdzniecbas, mjsaimniecbas unlauksaimniecbas, mežsaimniecbas) sektoros (skat. 3.3. tabulu).3.3.2. Šdintju un citu produktu lietošana (3)Viengie SEG emisijas avoti šaj nozar ir N2O no smieklu gzes, ko izmanto anestzij. Emisijasno šs nozares atspoguotas, skot ar 1995. gadu (skat. 3.3. tabulu).3.3.3. Lauksaimniecba (4B,D)Latvij N2O emisijas lauksaimniecb tiek uzskaittas no lauksaimniecbas augsnm, kurasveido lielko dau no š sektora emisijm (87%), un organisk mslojuma izmantošanas.Saldzinot 2000. gada un 2003. gada N2O emisijas lauksaimniecbas nozar, redzams, ka tspalielinjušs (skat. 3.3. tabulu), galvenokrt td, ka palielinjies slpeka minerlmslupielietojums.Emisiju aprinos ir emts vr eksperta vrtjums par mslu uzglabšanas sistmuprocentulo sadaljumu un kultivto organisko augšu daudzumu, k ar novrtjums parviena mjdzvnieka saražoto slpeka daudzumu gad (kg).3.3.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5B)Dedzinot ciršanas atlikumus mež, rodas ar N2O emisijas (skk skat. 3.4.4. punktu). Skot ar1995. gadu, N2O emisijas pieauga (skat. 3.3. tabulu), kas izskaidrojams ar ciršanas apjomupieaugumu, k rezultt palielinjs ar dedzinmo ciršanas atlieku daudzums. Pc2000. gada emisijas no ciršanas atlieku dedzinšanas netiek rintas, pamatojoties uzekspertu sniegto informciju, ka ts tiek izmantotas tlkai prstrdei vai atsttas mež.3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana (6B)Neliels daudzums N2O emisijas izdals, kanalizcijas sistmu notekdeiem nonkotdenstilps. Aprinos izmantots ikgadjais protena patriš 0,11 kg uz iedzvotju dien jeb40,15 kg uz iedzvotju gad, kurš emts no 1991. gad veikts aptaujas rezulttiem.Aprints emisijas ir apkopotas 3.3. tabul.3.4. Netiešo SEG un SO2 emisijasK jau iepriekš tika mints, pie netiešajm SEG tiek skaitti slpeka oksdi (NOx), ogleka oksds(CO) un nemetna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS). Sra dioksds (SO2) nav SEG,tau, bdams sulftu aerosolu veidotjs atmosfr, tas atstj ietekmi uz klimatu. 3.5. attl irdots gan netiešo SEG, gan ar SO2 emisiju daudzums laika posmam no 1990. ldz 2003. gadam.41

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Netiešo SEG un SO2 emisijas 1990. – 2003. gad, Gg70060050040030020010001990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20033.5. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.NOx CO NMGOS SO2Netiešo SEG un SO2 emisiju daudzums pa sektoriem laika posm no 1990. ldz 2003. gadampardts 4. pielikum. Turpmk dota skka informcija par netiešo SEG un SO2 emisijm katrsektor.3.4.1. Enertika (1A,B)Enertikas sektors bija galvenais netiešo SEG un SO2 emisiju avots 2003. gad. Transportsemitja 57,7 % no vism NOx un 26,5 % no CO emisijm. Kurinm gaistošo organiskosavienojumu nopld no naftas produktiem uzskaitti tikai benzna zudumi izplatšanas unpatria proces – NMGOS emisijas šaj sektor ir 0,6 % no visa enertikas sektora radtajmemisijm (ieskaitot transporta sektoru). Enertika bija lielkais SO2 emisiju avots un emitja98% no kopjm emisijm.3.4.2. Rpnieciskie procesi (2A,C,D)No rpniecbas sektora 2003. gad noplda 9,24 Gg NMGOS (11,6% no kopjm emisijmrpniecbas sektor) no tiem prtikas rpniecba dod – 53,6%, emisijas no ceu asfaltšanas –46,2%, bet trauda ražošana – 0,2% emisiju. Ja saldzina ar iepriekšjiem gadiem, NMGOSemisiju daudzum ir vrojamas svrstbas, kas izskaidrojamas ar ražošanas apjoma svrstbmvalst, kas tieši ietekm emisijas no ražošanas procesiem.3.4.3. Šdintju un citu produktu lietošana (3)2003. gad 44% no kopjm NMGOS emisijm bija no šdintju un citu produktu lietošanas,no tm laku un krsu lietošana 74%, bet no mjsaimniecb pielietotiem šdintjiem 12%,prjo dau sastda lmes ražošana, grafika un tipogrfija, rpniecisk krsošana un tršana.Saldzinot ar iepriekšjiem gadiem, ir vrojams straujš emisiju pieaugums šaj sektor, kas irizskaidrojams ar bvniecbas attstbu un makroekonomisko rdtju uzlabošanos.42

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________3.4.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecba (5B)CH4, N2O, CO un NOx emisijas aprina no ciršanas atlikumu dedzinšanas mež uz vietas,pielietojot eksperta nordtu viendojumu. Pieemts, ka laikposm no 1990. – 1999. gadamdedzina 50%, bet atlikušie 50% paliek mež, savukrt 2000. gad ciršanas atlikumi tiekdedzinti 30% un 70% paliek mež. No dedzint daudzuma 2/3 tiek dedzintas mež uzvietas, bet prj daa sadedzinta k enertisk koksne.NOx un CO emisijas zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor par attiecgajiemgadiem dotas 3.4. tabul.NOx un CO emisijas zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektor 1990. – 2000. gad, GgEmisijas 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000NOx 0,68 0,81 0,74 0,88 1,06 1,27 1,25 1,65 1,85 1,98 1,22CO 24,09 28,58 26,11 30,99 37,30 44,83 44,03 58,09 65,29 69,66 42,973.4. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.3.4. tabul redzams, ka, skot ar 1995. gadu, vrojams netiešo SEG emisiju pieaugums, kasizskaidrojams ar meža ciršanas apjomu pieaugumu.3.5. SEG emisiju uzskaite kopj formCO2, CH4, N2O un HFC, SF6 emisijas izteiktas kopj form CO2 ekvivalentos, emot vr toglobl sasilšanas potencila koeficientus 100 gadu periodam (attiecgi 1, 21 un 310), unattlotas 3.6. attl.Kopj form izteikts tiešo SEG emisijas 1990. – 2003. gad, Gg CO2 ekv.10 0008 0006 0004 0002 0000-2 000-4 000-6 0001990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20033.6. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.CO2 CH4 N2O HFC SF6 SEG emisijas ar piesaistiKopj form izteiktm SEG emisijm, skot no 2001. gada, ir tendence samazinties. Tasgalvenokrt saistms ar CO2 un CH4 emisiju samazinšanos (par 35%), turpret N2O, HFC un SF643

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________emisijas pieaugušas attiecgi par 5%, 25% un 55%. Tas nozm, ka ir mainjusies ar tiešo SEGemisiju struktra (skat. 3.5. tabulu un 3.7. attlu).Nozaru patsvars kopj form izteikto tiešo SEG emisiju apjom 1990. – 2003. gad, %GadsSEG emisijas,Gg CO2 ekv.Enertika(ieskaitottransportasektoru)RpnieciskieprocesiŠdintju uncitu produktulietošanaLauksaimniecbaAtkritumuapsaimniekošana1990 25414,02 73,80 1,98 0,41 20,3 3,231991 23633,30 73,32 1,48 0,38 20,92 3,571992 18605,08 73,17 0,86 0,28 20,72 4,581993 15755,24 78,11 0,37 0,28 15,82 4,881994 14910,70 78,43 1,34 0,41 13,88 5,261995 12453,26 75,06 1,36 0,51 14,88 7,221996 12613,30 75,59 1,44 0,55 14,23 7,251997 12176,25 74,44 1,68 0,70 14,15 7,741998 11532,40 73,11 1,84 0,78 13,99 8,761999 10648,33 71,.86 2,34 0,89 13,34 9,822000 10053,54 70,81 1,97 0,85 14,42 10,792001 10732,43 71,55 2,05 0,93 14,81 10,642002 10620,55 71,19 2,23 1,02 14,81 10,732003 10528,82 72,24 2,35 1,09 15,41 8,893.5. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Aplkojot SEG emisiju nozaru struktru, var secint, ka laika posm no 1990. ldz 2003. gadampar 1,56 procenta punktiem samazinjies enertikas sektora un par 4,89 procentapunktiem – lauksaimniecbas sektora patsvars, savukrt atkritumu apsaimniekošanas sektorapatsvars pieaudzis par 5,66 procenta punktiem. Rpniecisko procesu un šdintju un cituproduktu lietošanas emisijas saglabjs saldzinoši oti zemas, lai gan šaj laika posm ts irkrasi svrstjušs.Kopj form izteiktas tiešo SEG emisijas pa nozarm 1990. – 2003. gad, Gg CO2 ekv.24 00020 00016 00012 0008 0004 00001990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003EnertikaŠ din t ju un citu produktu lietošanaAtkritumu apsaimniekošanaR pnieciskie procesiLauksaimniecba3.7. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.44

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________4. POLITIKA UN PASKUMI SILTUMNCEFEKTA GZU EMISIJU IEROBEŽOŠANAI UNSAMAZINŠANAI UN CO2 PIESAISTES PALIELINŠANAIKlimata prmaiu samazinšanas politika Latvij kst arvien prioritrka atbilstoši kopgajaipasaules un Eiropas Savienbas politikai un rpm par klimata prmaim. Jaunkais klimataprmaiu samazinšanas politikas dokuments ir „Klimata prmaiu samazinšanasprogramma 2005. – 2010. gadam”, un šs programmas primrais mris – nodrošint, lai, skotar 2008. gadu, kopjs SEG emisijas neprsniegtu 92% no 1990. gada lmea – sasniedzams,realizjot šdus klimata prmaiu samazinšanas politikas rcbas virzienus:1) palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru energoresursu bilanc;2) palielint energoresursu efektvu un racionlu izmantošanu;3) attstt videi draudzgu transporta sistmu;4) veicint labko pieejamo tehnisko pamienu, videi draudzgu tehnoloiju untrkas ražošanas ieviešanu;5) veicint vidi saudzjošu un tiešo SEG emisijas samazinošu lauksaimniecbas metožuieviešanu;6) palielint CO2 piesaisti mežsaimniecb;7) izveidot msdienu prasbm atbilstošu sadzves atkritumu apsaimniekošanassistmu;8) piedalties ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistm un Kioto protokola elastgajosmehnismos;9) veicint vides prvaldbas un energovadbas sistmu ieviešanu un videsapsvrumu iekaušanu patria lmumos.Turpmkajs nodas dots šo rcbas virzienu realizšanai veicamo uzdevumu un paskumuapraksts tautsaimniecbas nozaru sadaljum, k ar dots izmantojamo politikas instrumentuapraksts.Klimata prmaiu jom ir pieemti daudzi ES tiesbu akti, kuru saistbas jpilda ar Latvijai.Latvijas klimata politikas pamat ir ES klimata politika. Ar vairums izmantoto politikasinstrumentu un paskumu ir ldzgi k daudzs ES valsts. 2. pielikum uzskaitti Latvijaspaskumi ES klimata prmaiu samazinšanas politikas stenošan. Pielikum ietvertainformcija par ES tiesbu aktos un politikas plnošanas dokumentos noteikto prasbupremšanas statusu un sagaidmo politikas un paskumu ietekmi uz SEG emisijusamazinjumu.4.1. Politikas un paskumu apskatsTurpmkajs apakšnodas sniegts politikas un svargko SEG emisijas samazinšanas vai CO2piesaistes palielinšanas paskumu apskats. Politika un paskumi grupti atbilstoši Klimataprmaiu starpvaldbu padomes kopj atskaites formt defintajam sadaljumam patautsaimniecbas nozarm, sniedzot su nozares aprakstu saistb ar SEG emisijm, atsauces uzgalvenajiem normatvajiem aktiem un politikas plnošanas dokumentiem un nosaucotsasniedzamos mrus un izmantotos politikas instrumentus. Politikas un paskumukopsavilkums iekauts 1. pielikum.4.1.1. CO2 emisiju samazinšanas politika un paskumi2003. gad no kopj CO2 emisiju apjoma enertika deva 95% (taj skait, enerijasražošana un prvade – 33%, rpnieciskie procesi un bvniecba – 13% transports – 35%),rpnieciskie procesi – 3%, šdintju un citu produktu lietošana – 1,5%, atkritumuapsaimniekošana – 0,5%.45

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Enertika, ieskaitot transportuSaska ar Klimata prmaiu starpvaldbu komitejas kopjo atskaites formtu, enertik tiekuzskaittas SEG emisijas no kurinm un degvielas patria viss tautsaimniecbas nozars(elektroenerijas un siltumenerijas ražošan, apstrdes un ieguves rpniecb, celtniecb,transport, lauksaimniecb, mjsaimniecb, tirdzniecb, sabiedrisko pakalpojumu nozar)un kurinm gaistošo vielu emisijas. T k enertikas nozarei ir visbtiskk loma SEG emisijukopapjom (virs 70% un prognozes rda, ka nozares radtais emisiju patsvars 2020. gadtuvosies 80%), tad SEG emisiju samazinšana šaj nozar, jo paši elektroenerijas unsiltumenerijas ražošan un prvad, rpniecbas un transporta nozars, ir svargkais klimataprmaiu samazinšanas politikas uzdevums.Valsts energosektora attstba tiek virzta, izmantojot mehnismus, kas iestrdti “Enertikaslikum”, likumos “Par akczes nodokli” un “Par dabas resursu nodokli”, k ar vairkos politikasplnošanas dokumentos – pln “Enertikas politika elektroenerijas sektor” (2001), Valstsenergoefektivittes stratij (2000) u.c. 2005. gad paredzts izstrdt Atjaunojamoenergoresursu stratiju.Politika: Palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru energoresursu bilanc2003. gad atjaunojamo energoresursu patsvars Latvijas primro energoresursu bilanc bija34,2%. Kopš 1990. gada vietjo atjaunojamo energoresursu patriš Latvij ir pieaudzis no44 PJ (1990. gad) ldz 69 PJ (2004. gad), un pirmo vietu taj iema koksne.Saska ar „Enertikas likumu” Ministru kabinets (MK) katru gadu ar pašiem noteikumiemnosaka kopjo apjomu jaudu uzstdšanai un konkrto apjomu katram elektroenerijasražošanas veidam, ja elektroenerijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus.Elektroenerijas iepirkšanas cenas ir atširgas un defintas daždos likumdošanas lmeos.Paskums: Biomasas izmantošanas veicinšanaBiomasas patsvars primro energoresursu bilanc ir ap 29% (patriš – 12,5 PJ, potencils –9 milj. m 3 jeb 63 PJ gad).Latvij 38,3% no kopjs platbas aizem lauksaimnieciski izmantojama zeme, ldz ar to ir lielspotencils enerijas ražošanai izmantot salmus. Latvij šobrd darbojas viena DnijasEnertikas aentras finansili atbalstta katlu mja, kura k kurinmo izmanto salmus. Tajtiek saražots 20 TJ siltumenerijas gad, izmantojot 1,3 tkst. tonnu salmu 18 .Lai veicintu un taj pat laik reglamenttu citu no biomasas iegto atjaunojamoenergoresursu izmantošanu, 2005. gad saska ar „Biodegvielas likumu” tiek izstrdti MKnoteikumi par bioem.Vides investciju fonds (VIF) ldz 2004. gadam atjaunojamo energoresursu projektos ir ieguldjisvairk nek 2 milj. latu (finansti seši mazie HES, viens vja enerators un 17 biomasassadedzinšanas iekrtu projekti).2001.–2004.gad realizja ANO Attstbas programmas un Pasaules vides fonda finanstuprojektu kurinm nomaiai pašvaldbu siltumapgdes uzmumos, aizvietojot importtoskurinmos (mazuts, ogles, dabasgze) ar vietjiem atjaunojamiem energoresursiem – koksnesatlikumiem vai citu biomasu. Daudzi kurinm nomaias projekti saistti ar kurinm srasatura ierobežojumu ieviešanu. Papildus siltummezglu un siltuma skaittju uzstdšanai,siltumtrašu remontdarbiem, prejai uz automtisku patrt siltuma uzskaiti, k ar citiemuzlabojumiem un informatvajiem paskumiem pašvaldbs notika ar katlu mjurekonstrukcija un apkures katlu nomaia.18 Avots: “Renewable energy sources in Estonia, Latvia and Lithuania: strategy and policy targets, currentexperiences and future perspectives”, Baltic Environmental Forum, Rga, 2003.46

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Informcija par iespjamiem finanšu resursu avotiem šdiem projektiem un turpmkapskattajiem paskumiem, apkopota 4.2. tabul.Paskums: Biogzes izmantošanas veicinšanaEnerijas ražošanai iespjams izmantot biogzi, kura veidojas organisko vielu sadalšansprocesos atkritumu saimniecb (ar notekdeu attršanas iekrts), lauksaimniecb,sabiedriskaj dinšan un prtikas prstrd. Biomasas apjomi, no kuriem btu iespjamsiegt biogzi, Latvij 2004. gad bija: ktsmsli – 5,8 milj. t, sadzves atkritumi, kas bioloiskinords – 400 tkst. t, dzvnieku izcelsmes atkritumi – 34 tkst. t, notekdeu das –180 tkst. t (36 tkst. t sausnas), k ar atkritumi no sabiedrisks dinšanas un prtikasprstrdes, kuri bioloiski sadals.Latvij šobrd darbojas trs biogzes koenercijas stacijas ar kopjo jaudu 7,5 MW. Potencilstiek vrtts – 121 milj. m 3 biogzes gad, no kuriem var iegt ap 2 PJ enerijas gad.„Enertikas likum” noteikts, ka elektroeneriju no sadzves atkritumus vai to prstrdesproduktu (biogzi) izmantojošm energoiekrtm, kuru jauda neprsniedz 7MW un kuruekspluatcija uzskta ldz 2008. gada 1. janvrim, astous gadus no attiecgs elektrostacijasekspluatcijas skuma ieprk par cenu, kas atbilst elektroenerijas realizcijas vidjamtarifam.2005. gad izstrdts „Biogzes ražošanas un attstbas programmas” projekts, k ar2006. gad plnots uzskt pilotprojektu stenošanu biogzes iegšanai un izmantošanai nolopkopbas blakusproduktiem.Paskums: Atbalsts enerijas ražošanai mazajs hidroelektrostacijs (HES)Kopš pagjuš gadsimta devidesmito gadu skuma Latvij uzskts aktvs reionli nozmgumazo HES atjaunošanas darbs, k ar aprkojuma ražošana mazo HES vajadzbm. 2003. gad150 mazo HES kopj uzstdt jauda bija 26,2 MW. Mazo HES apgstamais potencils šobrdtiek vrtts 0,18 PJ gad. Uz 2004. gada maiju Latvij darbojs 148 mazs HES, kuras saražoja1,24% no Latvijas saražots elektroenerijas 19 .Jatzm, ka joprojm pastv zinmas problmas starp mazo HES bvniecbu, no vienaspuses, un zivju resursu saglabšanu un dabas aizsardzbas prasbm, no otras puses.Ierobežojumus uz atsevišm upm vai upju posmiem bvt HES un citus mehniskus šršussaska ar „Zvejniecbas likumu” nosaka MK noteikumi Nr. 27 „Noteikumi par upm (upjuposmiem), uz kurm zivju resursu aizsardzbas nolk aizliegts bvt un atjaunothidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkdus mehniskus šršus” (15.01.2002.).Atbalsts mazajm HES noteikts „Enertikas likum”, saska ar kuru elektroenerija nomazajm HES, kuru jauda neprsniedz 2MW, ja šo iekrtu ekspluatcija uzskta ldz2003. gada 1. janvrim, astous gadus no attiecgs elektrostacijas skuma tiek iepirkta parcenu, kas atbilst divkršam elektroenerijas realizcijas vidjam tarifam. Pc tam šdaiepirkuma cenu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulšanas komisija (SPPK).Paskums: Atbalsts vja enerijas ražošanaiPašlaik vja enerijas izmantošana enerijas ražošanai Latvij notiek nelielos apjomos. Latvijaselektroenerijas bilanc vja enerijas patsvars pieaudzis no 0,06% 2001. gad ldz 0,84%2003. gad (48 GWh, uzstdt jauda 27MW). Eksperti uzskata, ka vja teortiskais potencilsLatvij svrsts starp 0,6–4,6 PJ 20 gad. Tau da teritorijas, kur tehniski btu iespjamsuzstdt vja enerijas stacijas, ir spk daždi saimniecisko darbbu ierobežojoši likumi,tdjdi teortiskais potencils samazins par apmram 20%.19 Avots: “Resursu patria novrtjums”, Latvijas Vides aentra, Rga, 2004.20 Avots: “Atjaunojamo energoresursu programma. Noslguma ziojums”, PHARE, 2000.47

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Lai turpintu attstt koordintu vja enerijas izmantošanu, nepieciešams apkopot un izplattinformciju par tm teritorijm, kur ir gan atbilstoši eogrfiskie un klimatiskie apstki,ekonomiski izdevga vja enerijas izmantošana enerijas ražošanai, gan saimnieciskodarbbu neierobežojoši noteikumi teritorijas izmantošanai.Saska ar „Elektroenerijas tirgus likumu” 2005. gad pieemti MK noteikumi Nr. 250„Noteikumi par kopjo apjomu jaudu uzstdšanai 2005. gad un konkrto apjomu katramelektroenerijas ražošanas veidam, ja elektroenerijas ražošanai izmanto reeneratvosenergoresursus”, bet paredzts izstrdt ar noteikumus par vja parku izveidi, reglamentjotvides prasbas, pieslguma krtbu un tehnisks prasbas.Paskums: Saules enerijas izmantošanas veicinšanaSaules enerijas izmantošanu Latvij nosaka „Elektroenerijas tirgus likums”. Latvij tiek veiktiptjumi par jauna tipa saules kolektoru izstrdi ar augstu siltumprvadi, k ar izstrdtieksperimentlie un rpnieciskie saules kolektori silt dens ieguvei. Zintnieki izstrdjuši un nujau izmintas kombints sistmas, saules kolektoriem un saules baterijm (PV) darbojotieskop. Izstrdti pat vairki kombinto sistmu varianti, lai saules eneriju izmantotu kop artradicionlajiem energoresursiem (gzi, šidro kurinmo vai elektroeneriju).Saules enerija siltumapgd Latvij tiek izmantota objektos Aizkraukl, Bausk un Iecav;saules enerija elektroenerijas ražošanai netiek izmantota. Uz elektroenerijas ražotjiem,kas izmanto saules eneriju, attiecas tdi paši elektroenerijas iepirkuma noteikumi k koksnesizmantošanas gadjum.Lai veicintu saules enerijas izmantošanas projektu attstbu, nepieciešams izplattpilotprojektu realizcijas gait gto pozitvo pieredzi, k ar apkopot un izplatt informciju parsaules enerijas izmantošanai piemrotiem objektiem un izveidot mehnismus/instrumentusšdu projektu atbalstam.Paskums: Atbalsts biodegvielas ražošanai un biodegvielas izmantošanas veicinšanaSaska ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija direktvu 2003/30/EK “Parbiodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicinšanu transport”, Latvijai ldz2005. gada 31. decembrim ir jsasniedz 2% un ldz 2010. gada 31. decembrim 5,75%biodegvielas patsvars transportam paredzt benzna un dzedegvielas kopjenergoietilpb. Lai šos mrus sasniegtu, jau 2005. gad btu jsaražo un jizmanto vismaz20 tkstoši tonnu, bet 2010. gad – vismaz 75 tkstoši tonnu biodegvielas vai ar šdsbiodegvielas daudzums jimport 21 . Ministru kabinets noteicis, ka prioritte dodama Latvijasteritorij audzto lauksaimniecisko izejvielu izmantošanai biodegvielas ražošanai, k ar Latvijražots biodegvielas izmantošanai.Biodegvielas ražošana un izmantošana Latvij ldz 2010. gadam ir paredzta saska arprogrammu “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvij (2003–2010)”, kur viens nogalvenajiem prioritrajiem uzdevumiem ir biodzedegvielas izmantošanas veicinšana dzeamotoriem 40% apjom no lauksaimniecb izmantojams dzedegvielas, Rcbas plnprogrammas stenošanai, „Biodegvielas likum”, k ar „Lauksaimniecbas attstbasprogramm 2003. gadam”.Biodegvielu šobrd ražo divas ražotnes – katrai ražotnei jauda ir 2500 t biodzedegvielas gad.Kaut ar biodegvielas patriš šobrd nav liels, tas strauji palielins: ja 2004. gad saražoja 59 tbiodzedegvielas, patrja – 36 t, bet benznam pievienoja 768 t bioetanola, tad 2005. gadsaražoja jau 629 t biodzedegvielas, patrja 747 t biodzedegvielas, bet benznampievienot bioetanola apjoms samazinjs ldz 180 t.Kopš 2005. gada valsts piešir tiešo atbalstu biodegvielas ražotjiem. Katru gadu tiek noteiktasfinansili atbalstmas kvotas biodzedegvielai un bioetanolam. 2005. gad kvotas apjoms21 Avots: “Rcbas plns programmas „Biodegvielas ražošana un lietošana Latvij” stenošanai”, 2004.48

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________bija 11,4 miljoni litru bioetanola un 12,5 miljoni litru biodzedegvielas. 2005. gad tieš atbalstalielums bija 170 latu par 1000 litriem saražots biodzedegvielas un 140 latu par 1000 litriemsaražot bioetanola.2005. gad ir pieemti MK noteikumi Nr. 712 „Krtba, kd piešir valsts atbalstu ikgadjminimli nepieciešam biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansili atbalstmskvotas biodegvielai” (13.09.2005.) un MK noteikumi Nr. 498 „Bioproduktus saturošas degvielasaprites un attiecg akczes nodoka administršanas krtba” (05.07.2005.).Politika: Palielint energoresursu efektvu un racionlu izmantošanuLatvija ir ratificjusi Eiropas Enertikas hartu, kur uzsvrts, ka energoefektivittesuzlabošanas paskumi attiecas uz vism enertisk cikla darbbm, ieskaitot enerijaspatriu. Attiecb uz energoauditu btiskks ir divas ES direktvas: Padomes 1993. gada13. septembra Direktva 93/76/EEK par ogleka dioksda emisiju samazinšanu, uzlabojotenerijas izmantošanas efektivitti (SAVE) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada16. decembra Direktva 2002/91/EK par ku energoefektivitti.Lai veicintu energoefektivittes paskumus, ir izstrdta un 2000. gad apstiprinta Valstsenergoefektivittes stratija, kuras mris ir noteikt paskumu kopu energoefektivittespaaugstinšanai, lai ldz 2010. gadam Latvij panktu primrs enerijas patriasamazinjumu par 25%, rinot uz nacionl kopprodukta vienbu. Lai ieviestu Eiropasdirektvu prasbas, Ekonomikas ministrija 2004. gad ir sagatavojusi koncepcijas projektu „ParEiropas Padomes Direktvu ieviešanu ku energoefektivittes paaugstinšanai”.Paskums: Atbalsts koenercijas staciju bvei un energoefektivittes paaugstinšanasprojektiemKoenercijas stacijas auj vienlaicgi ražot gan siltumeneriju, gan elektroeneriju, tdjdidaudz efektvk izmantot kurinmo (par 20–30% vairk, nek ražojot tikai siltumeneriju vaielektroeneriju), un atrisint pilstu ekoloisks problmas, sldzot mazs, neefektvs un bezattršanas iekrtm darbojošs katlu mjas. Koenercijas ce saražots siltumenerijasdaudzums (visprjs lietošanas Termoelektrocentrl un uzmumu Termoelektrocentrl)kopj saražotaj siltumenerijas bilanc ar katru gadu pieaug: 1990. gad tas bija 23%,1995. gad – 34%, 2003. gad – 45%, 2004. gad – 48% 22 .Ja koenercijas stacij vismaz 75% enerijas saražo no atjaunojamiem energoresursiem, tadelektroeneriju ieprk par diferenctiem tarifiem atkarb no stacijas jaudas (mazka par 0,5MW, 0,5–4 MW, lielka par 4 MW – cenu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulšanaskomisija). Šie tarifi neattiecas uz koenercijas stacijm, kas licenci samušas ldz 16.01.2001.Latvij šobrd darbojas 36 koenercijas stacijas ar kopjo uzstdto jaudu 590 MW.Paskums: Atbalsts siltumenerijas ražošanas un prvades energoefektivittespaaugstinšanas projektiemEnerijas ražošanas un prvades efektivittes paaugstinšanai Latvij 2000. – 2003. gadkop ir realizti 23 projekti, tai skait 19 videi draudzgas siltumapgdes projekti, kuros fosilkurinm viet tiek izmantota biomasa, biodegviela vai biogze, rekonstruti siltumtkli unizbvtas jaunas katlu mjas.Šo projektu stenošana ievrojami samazinja SEG emisiju apjomu laikposm no 2000. gadaldz 2003. gadam, nesamazinot pakalpojumu apjomu un kvalitti. Ikgadjais CO2 emisijusamazinjums pc šo projektu realizcijas prognozts 95 GgCO2.Stjoties spk MK noteikumiem Nr. 125 “Par sra satura ierobežošanu noteiktiem šidrsdegvielas veidiem” (02.03.2004.), kopš 2004. gada 1. maija nav atauta kurinm ar augstu22 Avots: Centrl statistikas prvalde.49

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________sra saturu izmantošana. Tpc Ekonomikas ministrija ir izstrdjusi nacionlo programmu„Siltumapgdes sistmu uzlabošana, samazinot sra saturu kurinmaj” ES struktrfonduldzeku piesaistei, lai risintu šo problmu. Atbalsts no ES struktrfondiem pieejamspašvaldbm, komersantiem, kuri sniedz sabiedriskas nozmes pakalpojumus, t.i., nodrošinalikum „Par pašvaldbm” noteikts pašvaldbas pastvgs funkcijas izpildi, organizjotkomunlos pakalpojumus iedzvotjiem un siltumenerijas lietotjiem sabiedriskaj sektor.Uzskts ES LIFE projekts (norises laiks 2004. – 2006. gads) „Enerijas sertifikcija bvniecbsaska ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktvu 2002/91/EKpar ku energoefektivitti (kopjs izmaksas – 300 tkst. latu). 2004. gad energoefektivittespaaugstinšanas projekts realizts Lielplatones pamatskol, vairks pašvaldbs (Cesvain,Šaun, Viak u.c.) realizti siltumapgdes sistmas rekonstrukcijas projekti.Paskums: Atbalsts ku energoefektivittes uzlabošanas projektiemPašreiz Latvij tiek izstrdta vienota sistma ku enerijas patria noteikšanai, k arminimlo enerijas patria standartu piemrošanai jaunm un agrk celtm km, ja tstiek rekonstrutas. Tiek ieviesta ku sertifikcijas sistma (ku energoaudits). Valst kuenergosertifikciju paredzts ieviest no 2006. gada.Valsts energoefektivittes stratij k viena no priorittm noteikta ku energoefektivittespaaugstinšana. Viena no efektvkajm metodm, lai sasniegtu strauju energoefektivittesuzlabojumu ks ir energoaudita ieviešana. Eksperti lš, ka ar energoaudita programmasaktvu ieviešanu valst, informjot enerijas patrtjus par enerijas taupbas paskumuiespjm, viegli var sasniegt 10–15% lielu enerijas ietaupjumu.2004. gad ilgtermia projekta „Mjoku energoefektivitte” ietvaros valsts aentra„Mjoku aentra” ir veikusi energoauditu 27 daudzdzvoku dzvojams mjs Aizkraukl,Balvos, Bausk, Css, Daugavpil, Salacgrv u.c.ES vides finanšu programmas LIFE III vides projektu ietvaros uzskti divi projekti: „Enerijasmaršana daudzdzvoku ks” un „Videi draudzgas ventilcijas sistmas izstrde”.2003. gada 17. mart Latvijas Vides ministrija un Vcijas federl Vides, dabas aizsardzbas unkodoldrošbas ministrija parakstja sadarbbas nolgumu par kopga vides aizsardzbaspilotprojekta "Mjoku sancijas iniciatva enerijas taupšanai" realizciju.Projektu kopgi steno Vcijas Federatvas Republikas Vides, dabas aizsardzbas un reaktorudrošbas federl ministrija, Vcijas attstbas banka (Kreditanstalt für Wiederaufbau), LatvijasRepublikas Vides ministrija, Vides investciju fonds un Latvijas Hipotku un zemes banka.Projekta ietvaros tiek piedvta iespja saemt aizdevumu daudzdzvoku mju kompleksassiltinšanas finansšanai ar oti izdevgiem finanšu nosacjumiem. Projekta realizcijai atvltikredtresursi 5 milj. EUR apjom. 2004. gada oktobr tika pabeigta pirmo piecu mjurenovcija Rg un Saldus rajon.Aizdevumu var saemt pašvaldbas, dzvoku pašnieku sabiedrbas (dzvoku pašniekukooperatvs sabiedrbas, SIA u.c.), k ar dzvoku pašnieki (k fizisku personu grupa). Vcijaspuse ir piekritusi pagarint projekta ieviešanas termiu, un pilotprojekta stenošana turpinsiesar 2005. gad.Energoefektivittes paaugstinšana ks Latvij ir kuvusi par valsts mroga uzdevumu. Lai torealiztu, nepieciešams veikt normatvu izstrdi, kas saistti ar ku energoauditšanu unsertificšanu, siltumenerijas uzskaiti, ku siltumtehniku u.c., k ar ir nepieciešams valstsatbalsts energoefektivittes paskumu stenošanai.Politika: Attstt videi draudzgu transporta sistmuTransporta nozares patsvars IKP kopš 2000. gada palielins – 2003. gad tas bija 11,5%.Pieprasjums pc transporta pakalpojumiem šobrd par 2/3 ir atkargs no iekšj pieprasjuma,50

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________bet 1/3 saistts ar rjo pieprasjumu (galvenokrt – tranztpakalpojumiem; 2003. gad topatsvars kopj transporta nozares izlaid bija 22,5%).Transporta nozares galvenos mrus un virzienus nosaka šdi tiesbu akti un politikasplnošanas dokumenti: Transporta attstbas nacionl programma (2000. – 2006. g.), likums“Par akczes nodokli”, Velotransporta attstbas valsts programma un Velotransporta attstbasprogramma Rgas pilstai, Rgas satiksmes koncepcija 1999. – 2003. gadam, Rgas videsstratija 2000. – 2010. Vieni no svargkajiem politikas plnošanas dokumentu projektiem irRgas attstbas plns 2006. – 2018. gadam, Rgas vsturisk centra saglabšanas un attstbasplns un Rgas sabiedrisk transporta attstbas koncepcija (2005. – 2018.), kas ir Rgassatiksmes koncepcijas 2005. – 2018. gadam sastvdaa.Paskums: Satiksmes plsmas optimizcija pilstsLatvij strauji palielins transportldzeku skaits – pdjos desmit gados reistrtotransportldzeku skaits vidji pieaug par 4–6% gad 23 ; rezultt pieaug autotransporta radtaispiesrojums. Tdjdi aktuls kuvis jautjums par ilglaicga valsts pastjuma pasažieruprvadjumos pa dzelzceu atzšanu par prioritti, kaut gan taj pat laik iedzvotjiem netiekpiedvti adekvti pasažieru prvadjumu pakalpojumi ar citiem transporta veidiem. Lairisintu šo problmu, 2005. gad apstiprinta „Pasažieru prvadjumu pa dzelzceu valstspastjuma koncepcija”. Taj noteikta valsts politika turpmkajiem 10 gadiem, lai tdjdinodrošintu „Sabiedrisk transporta attstbas pamatnostdns 2005. – 2014. gadam” mintomru realizšanu.No 2007. gada 1. maija Latvij bs jsk piemrot ES prasbas sabiedrisk transportafinansšan, kas šaj nozar aizliedz dotcijas un liek kompenst zaudjumus pasažieruprvadjumos, ldz ar to bs jrisina jautjums par valsts un pašvaldbu politiku un ldzekuieguldjumiem šaj nozmgaj transporta sistm.Btiskkais politikas plnošanas dokuments satiksmes uzlabošanas jautjumos ir 1999. gadizstrdt un ar Rgas domes lmumu apstiprint „Rgas satiksmes koncepcija 1999.–2003. gadam”.K viena no atbalstmajm aktivittm finansjuma saemšanai no ES Kohzijas fondaapstiprinta satiksmes plsmas optimizcija pilsts (saska ar „Latvijas Attstbas plna(Vienot programmdokumenta) 1. mra programmu 2004. – 2006. gadam”).Paskums: Sabiedrisk transporta pakalpojumu izmantošanas veicinšana RgViens no Rgas satiksmes koncepcij 1999. – 2003. gadam izvirztajiem mriem ir pilstaspasažieriem rtas, drošas un integrtas sabiedrisk transporta sistmas nodrošinšana,nosakot sabiedrisko transportu k prioritti attiecb pret prjiem transportldzekiem pilstascentrls daas iels. Sabiedrisk transporta konkurtspju var nodrošint sniegtpakalpojuma cena un kvalitte – trums, drošums, regularitte, biežums un rtums.Sabiedriskajam transportam ir jbt videi un klientam draudzgam. Rgas sabiedrisktransporta attstbas koncepcijas projekts 2005. – 2018. gadam paredz integrtas sabiedrisktransporta sistmas izveidi, t.sk. elektrotransporta tkla tlku attstbu un zems grdastramvaja ieviešanu, dzelzcea pasažieru prvadjumu integrciju kopj pilstas sabiedrisktransporta tkl utt.Attstot Rgas pilst elektrisk sabiedrisk transporta tklu, samazintos CO, CO2, slpekaoksdu un gaistošo ogderaža emisiju daudzums pilstas centrlaj da par 15–20%. Araugstkas klases autobusu ieviešana samazina kaitgo emisiju daudzumu atmosfr.Nodrošinot Rgas satiksmes koncepcijas 1999. – 2003. gadam izpildi, ir uzskta ritoš sastvaatjaunošana, attstta infrastruktra pieturvietu un pasažieru prvadjumu nodrošinšanai,tomr vl joprojm nav noteiktas specils sabiedrisk transporta braukšanas joslas uz ielm23 Avots: Centrl satiksmes drošbas direkcija.51

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________un tiltiem, jturpina sabiedrisk transporta ritoš sastva modernizcija un jauna ritošsastva iegde (piemram, tramvaju sistmas modernizcijai ldz 2018. g. nepieciešami155 milj. Ls, bet trolejbusu ritoš sastva atjaunošanai – 47,54 milj. LVL), jnosaka sabiedrisktransporta prioritte kopj satiksmes plsm, t.sk. pie luksoforu signliem, k arnepieciešams kvalitatvi uzturt transporta infrastruktru (ielas, tiltus, satiksmes prvadus) 24 .Paskums: Velotransporta infrastruktras attstbaVelotransporta k transporta veida patsvars kopj satiksmes apjom šodien ir nenozmgs.Galvenokrt to izmanto atptai un sportam, jo pašreizj satiksmes plsm no drošbasviedoka tas ir stipri apdraudts. Velotransporta izmantošanas ne prk augsto popularittiLatvij un Rg nosaka nepastvgie klimatiskie apstki, saldzinoši s velotransportaizmantošanas sezona (maijs-oktobris), atbilstošas infrastruktras (veloceu, velonovietu utt.)trkums, k ar sabiedrbas neviennozmg attieksme.2000. gad Satiksmes ministrij tika apstiprinta Velotransporta attstbas valsts programma1999. – 2015. gadam, radot pamatu velotransporta k alternatv transporta veida attstbai.Ar Rgas pilsta ir izstrdjusi un 2000. gad apstiprinjusi Velotransporta attstbasprogrammu Rgas pilstai, kas tieši saistta ar Rgas pilstas attstbas plnu un Rgas pilstasvides stratiju. Rg ir uzskta veloinfrastruktras veidošana – 2001. gad izbvts velocešImanta-Vecrga, izstrdti vairki tehniskie projekti (Centrs-Beri, Centrs-Vecmlgrvis, uzsktaprojektšana Vecmlgrvis-Veci un priekšizpte Centrs-Drzii), bet trkst finansjuma torealizcijai vai pabeigšanai.4.1.2. Prjo SEG emisiju samazinšanas politika un paskumiT k CO2 emisijas sastda vairk nek 90% no vism enertikas sektora emisijm, ts irizdaltas atseviši, bet informcija par prjo SEG – CH4, NO2, CO, NOX un NMGOS – emisijusamazinšanas politiku un paskumiem ir apkopota šaj noda.4.1.2.1. Rpnieciskie procesiSaska ar Klimata prmaiu starpvaldbas komitejas kopjo atskaites formtu, rpnieciskoprocesu nozar tiek uzskaittas ar kurinm patriu nesaisttas emisijas, turpret emisijas, kasrodas rpniecbas uzmumos, izmantojot energoresursus, tiek apskatta enertikas nozar(skat. 4.1.1. nodau).SEG emisijas rpniecbas nozar btiski samazinjs pagjuš gadsimta devidesmito gaduskum sakar ar ražošanas sašaurinšanos un prstrukturizšanos brv tirgus konkurencesapstkiem. Šobrd ražošanas apjomi atkal pieaug.Rpniecisko procesu radto SEG emisiju patsvars valsts kopj SEG bilanc ir bijis oti neliels –ap 2%, kaut gan tam ir tendence pieaugt. 2003. gad tas bija 2,4%, no tiem 75,3% radsminerlo produktu ražošanas procesos, 17,8% – metlu ražošanas procesos, bet 6,9% – nofluoru saturošo SEG lietošanas. Latvij netiek ražotas fluoru saturošs SEG, un emisijas no šogzu saturošu produktu lietošanas ir saldzinoši nelielas. Tau Latvij atrodas un tiekekspluattas pietiekami daudz šs gzes saturošu iekrtu un ražojumu. Daa informcijas parražošanas apjomiem rpniecb ir ierobežotas pieejambas, td iespjams uzrdt tikainozares kopjo SEG emisiju apjomu. Nozmgkie SEG emisiju avoti Latvijas rpniecb ircementa un kau, trauda, asfalta, k ar misko un farmaceitisko prepartu ražošana.Kopš 2001. gada, stjoties spk likumam “Par piesrojumu”, rpniecbas uzmumu radtoslodzi vid regul ar integrto piesrojuma atauju paldzbu. Saska ar šo likumu Akategorijas piesrojošm darbbm ir pilnb jievieš labkie pieejamie tehniskie pamieniun jievro atbilstošs emisiju robežvrtbas. Likumdošanas prasbu paaugstinšana vides24 Avots: „Rgas sabiedrisk transporta attstbas koncepcijas (2005.-2018.)” projekts.52

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________piesrojuma samazinšanai stimul uzmumus ieviest jaunas, ekonomiskas un kvalitatvasražošanas tehnoloijas un prvaldes sistmas – tdas k Laba ražošanas prakse, kvalittesvadbas sistmas ISO 9001 un ISO 14001.Šobrd prioritrais politikas mris rpniecbas sektor ir veicint labko pieejamo tehniskopamienu (LPTP) un trkas ražošanas ieviešanu.Rpniecbas nozares attstbas virzieni noteikti šdos politikas plnošanas dokumentos:„Latvijas rpniecbas attstbas pamatnostdnes 2004. – 2013. gadam”, „Nacionl inovcijukoncepcija” un „Nacionl inovciju programma 2003. – 2006. gadam”.Paskumus, kas btu veicami, lai samazintu un ierobežotu emisijas rpniecb, pieaugotrpniecbas apjomiem un jaunu rpniecbas uzmumu celtniecbai, var iedalt tiešajos –rpniecbas uzmumiem veicamajos paskumos un netiešajos, kurus btu jveic valstsinstitcijm, nozaru asocicijm, nevalstiskajm organizcijm. Rcbas, kuras ir jveicrpniecbas uzmumiem, ir tieš veid saisttas ar tehnoloisko procesu uzlabošanu,paaugstinot ražošanas efektivitti un samazinot emisiju apjomus (tehnoloisko procesuenergoefektivittes paaugstinšana un materilu otrreizja izmantošana). Paskumi, kas irveicami rpniecbas uzmumos ir individuli katram uzmumam un liel mr saists arlikum “Par piesrojumu” noteikto A un B kategorijas atauju saemšanas krtbu.T k CO2 emisijas minerlo produktu un trauda ražošan rodas k blakusprodukts un toapjoms saistts ar izejvielu misko sastvu, nav ekonomiski efektvu veidu CO2 emisijas apjomabtiskai samazinšanai uz saražots produkcijas vienbu. Tdjdi SEG emisiju samazinšanaspolitika rpniecbas nozar vrsta uz visprju ražošanas prakses uzlabojumu veicinšanu.K vidja termia rpniecbas nozares attstbas uzdevumi ir noteikti: integrcija ES vienotajtirg, rpniecbas nozares produktivittes paaugstinšana, inovatvo tehnoloiju patsvarapieaugums rpniecbas struktr, ikgadjo eksporta apjomu pieaugums, ražošanas izaugsmestempu dominante pr vides piesrojuma un resursu patria tempiem.Latvij pieemta virkne tiesbu aktu, kas reglament fluortu SEG saturošu ražojumu un iekrtuaprites krtbu. 2005. gada 6. septembr Ministru kabinets piema noteikumus par ozona slninordošm vielm un fluortm SEG, kas ir aukstuma aenti, tdjdi nosakot pašusierobežojumus (noplžu kontroli un novršanu, licencšanas noteikumus, specilistusertificšanas krtbu) darbbm ar fluortm SEG, kas ir aukstuma aenti. Ldz šim Latvijinformcija par fluortu SEG lokalizciju, izmantošanu, maršanu, rekuperciju,apglabšanu, izncinšanu un emisijm ir bijusi visai skopa un balstta uz atsevišiemptjumiem.Politika: LPTP un trkas ražošanas ieviešanaLPTP ieviešana ir cieši saistta ar integrto atauju saemšanu. Integrto atauju koncepcijaLatvijas vides likumdošan pardjs, vides aizsardzb ieviešot Eiropas Savienbaslikumdošanas prasbas, konkrti – Padomes 1996. gada 24. septembra Direktvu 96/61/EK parpiesrojuma integrtu novršanu un kontroli. Tdjdi kopš 2001. gada Latvij notiek prejauz integrt tipa vides atauju sistmu, kur atkarb no piesrojošs darbbas veida unapjoma izdaltas trs kategorijas – A, B un C. Latvij ir ap 113 uzmumu, kuri ir pakautidirektvas par integrto pieeju piesrojuma novršanai un kontrolei prasbm.Integrts ataujas Latvij tiek izsniegtas saska ar likumu „Par piesrojumu” un MKnoteikumiem Nr. 294 ‘Krtba, kd piesakmas A, B un C kategorijas piesrojošs darbbasun izsniedzamas ataujas A un B kategorijas piesrojošo darbbu veikšanai” (09.07.2002.). Tienosaka, ka vism A kategorijas iekrtm integrts ataujas bs jsaem ldz 2007. gada31. oktobrim.4.1.2.2. Šdintju un citu produktu lietošanaLatvij šobrd nav tiesbu aktu, kas tieši ietekmtu SEG emisiju samazinšanu šaj nozar.Spk esošie „misko vielu un misko produktu likums” un tam pakrtotie MK noteikumi53

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Nr. 466 „Noteikumi par misko vielu un misko produktu uzskaites krtbu un datu bzi”(22.10.2002.), MK noteikumi Nr. 340 „Jaunas misks vielas importšanas, pieteikšanas un riskanovrtšanas krtba” (06.08.2002.), MK noteikumi Nr. 117 „Noteikumi par atsevišu bstamasmiskas vielas saturošu iekrtu un produktu lietošanas un maršanas prasbm un par videikaitgo preu sarakstu” (12.03.2002.) u.c., k ar likums „Par piesrojumu” un tam pakrtotieMK noteikumi Nr. 319 „Bstamo atkritumu uzskaites, identifikcijas, uzglabšanas, iepakošanas,maršanas un prvadjumu uzskaites krtba” 23.07.2002.), MK noteikumi Nr. 726 „Videsprasbas koksnes miskai aizsardzbai (impregnšanai)” u.c. regul darbbas ar šdintajiemun citiem produktiem.emot vr nozares SEG emisiju nelielo patsvaru valsts kopjo SEG emisiju apjom, pašipaskumi šaj nozar netiek realizti un plnoti.4.1.2.3 LauksaimniecbaKaut gan Latvijas lauksaimniecbas daa IKP ir neliela (2002. gad – 2,6%, 2003. gad – 2,4%),ts nozme tautsaimniecb ir augsta. 2003. gad šaj nozar bija nodarbinti 104 tkstošicilvku jeb 10,4% no nodarbinto kopskaita valst. Turklt aptuveni trešdaa Latvijas iedzvotjudzvo laukos.Lauksaimniecbas radto SEG emisiju patsvars valsts kopj SEG bilanc laikposm 1990.–2003. gads ir sarucis no 20% ldz 15%. To sekmja gan ekonomisk krze, gan minerlmslulietošanas samazinšans. 2003. gad lauksaimniecba emitja 15,4% no kopj SEG emisijudaudzuma Latvij (no t 35,2% – no mjlopu zarnu fermentcijas, 13,3% – no ktsmslusaimniecbas un 51,5% – no lauksaimniecb izmantojamm augsnm).Šobrd nozares politikas un stratijas pamatus Latvij nosaka „Lauksaimniecbas un laukuattstbas likums” un tdi politisks plnošanas dokumenti k pamatnostdnes “Parlauksaimniecbas attstbu Latvijas laukos 2003.–2006. gad”, „Bioloisks lauksaimniecbasattstbas programma 2003.–2006. gadam”, „Rcbas programma paši jutgajm teritorijm” u.c.SEG emisiju samazinšanai no lauksaimniecbas nav paredzti paši paskumi, tomrvisprjs lauksaimniecbas politikas realizcija, veicot vidi saudzjošus paskumus, veicinsklimata prmaiu samazinšanas politikas stenošanu.Politika: Veicint vidi saudzjošu un tiešo SEG emisijas samazinošu lauksaimniecbas metožuieviešanuPaskums: Ktsmslu krtuvju sakrtošana un izbveLai samazintu lauksaimniecisks darbbas izraisto nitrtu emisijas, nepieciešams sakrtotesošs un izbvt jaunas ktsmslu krtuves atbilstoši vides aizsardzbas prasbm, paredzottdu tilpumu, lai nodrošintu savkt ktsmslu apjoma uzkršanu pakaišu ktsmslu krtuvsvismaz sešus mnešus, bet šidrmslu un vircas krtuvs – septius mnešus.Šobrd Latvijas normatvajos aktos 25 ir iestrdti paskumi un prasbas, kas sekm SEG gzu emisijusamazinšanos, piemram, prasbas sakrtot ktsmslu saimniecbas, prasbas sakrtot dzvniekunovietnes, skot ar 10 dzvnieku vienbm, prj Latvijas teritorij desmit gadu laik utt.Paskums: Lauksaimniecbas resursu ilgtspjga izmantošanaSaska ar Eiropas Komisijas nolikumu 1268/99 par Pirmsiestšans paskumiemlauksaimniecbas un lauku attstbai Centrl- un Austrumeiropas valsts (21.06.1999), skot ar25 Ministru kabineta 2001. gada 18. decembra noteikumi Nr.531 „Noteikumi par dens un augsnes aizsardzbu nolauksaimniecisks darbbas izraist piesrojuma ar nitrtiem, Ministru kabineta 2004. gada 27. jlija noteikumosNr.628 „pašs vides prasbas piesrojošo darbbu veikšanai dzvnieku novietns”, Ministru kabineta 2004. gada27. jlija noteikumi Nr. 626 „Noteikumi par piesrojošas darbbas izraisto smaku noteikšanas metodm, k ar krtbu,kd ierobežo šo smaku izplatšanos”54

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________2001. gada decembri, Latvij tika saemts ES atbalsts pašs paldzbas programmaslauksaimniecbai un lauku attstbai (SAPARD) programmas ietvaros. T apjoms ldz 2003.gadam ir 72 milj. latu. No 2001. gada ldz 2003. gada beigm bija apstiprinti 1785 projektupieteikumi SAPARD naudas saemšanai.Šobrd SAPARD programm pieteikumu pieemšana ir beigusies, bet t viet ir pieejams2004. gada 23. jnij Eiropas Komisij apstiprint Lauku attstbas plna finansjums. Plnaizstrdes mris ir, ievrojot ES un nacionlaj likumdošan noteikts prasbas, nodrošintmrtiecgu un Latvijas apstkiem pamatotu nacionl un ES ldzfinanst finansil atbalstaizmantošanu Latvijas lauku attstbas veicinšanai 2004. – 2006. gada laika period.Lauku attstbas paskumiem ir pieejams finansjums ar no „Latvijas Attstbas pln(Vienotaj programmdokument) 2004. – 2006. gadam” iekautajiem paskumiem:Investcijas lauksaimniecbas uzmumos, Lauku teritoriju prveidošans un attstbasveicinšana, Vietjo rcbu attstba (“LEADER +” veida paskums), Atbalsts jaunajiemzemniekiem, Apmcbas, Lauksaimniecbas produktu prstrdes un mrketinga uzlabošana,Mežsaimniecbas attstba.2005. gada otraj pus valdba atbalstjusi vairk nek 460 tkst. latu nacionls programmas„paši atbalstmo teritoriju attstba” projektu ldzfinansšanai no Reionl fonda, lai sekmtuaktivittes saistb ar lauksaimniecbas tehnikas modernizciju, bioloisks lauksaimniecbasattstbu, ražotu paplašinšanu un izveidošanu u.c.Paskums: Videi draudzgas lauksaimniecbas attstbas un labas lauksaimniecbas praksesieviešanas veicinšanaLaba lauksaimniecbas prakse aptver galvens lauksaimniecisks darbbas jomas, kuras varradt dens, gaisa vai augsnes piesrojumu un sniedz padomus, kurus ievrojot,piesrojumu ir iespjams novrst vai samazint.Ar likumdošanu reguljamo amonjaka emisiju samazinšanas paskumu pamat ir likumam“Par piesrojumu” pakrtotie MK noteikumi Nr. 531 “Par dens un augsnes aizsardzbu nolauksaimniecisks darbbas izraist piesrojuma ar nitrtiem” (18.12.2001.), k ar MKnoteikumi Nr. 484 “paši jutgo teritoriju apsaimniekošanas paskumu koordincijas padomesnolikums” (20.11.2001.). Lai izpildtu normatvo aktu prasbas šaj jom, Latvijaslauksaimniecbas un vides aizsardzbas specilisti sadarbb ar Dnijas Lauksaimniecbaskonsultciju centra specilistiem ir izstrdjuši “Labas lauksaimniecbas prakses nosacjumus”.Paskumi, kurus realizjot, iespjams samazint amonjaka nopldi vid, ir galvenokrt saisttiar Labas lauksaimniecbas prakses ieteikto progresvo metožu izmantošanu mjdzvniekubarošan, normjot un kontroljot protena daudzumu barbas devs, veicot organisko msluun minerlmslu slgta tipa uzglabšanu, k ar pareizi ts iestrdjot augsn atbilstošikonkrtajiem meteoroloiskajiem apstkiem. Palielinoties tiešo maksjumu lmenimlauksaimniecb (izmantojot ES strukturlos fondus), iespjams ievrojami attstt visus šospaskumus un nodrošint amonjaka emisiju samazinšanu par 20% no patreizj lmea.4.1.2.4. Zemes izmantošana un mežsaimniecbaMeža nozares attstbas stratijas mrus un pamatprincipus ilgam laika periodam nosaka1998. gad apstiprint “Latvijas meža politika”. Meža politikas uzdevums ir ldzsvarotsabiedrbas interešu realizcijas iespjas, radot labvlgu vidi ekonomikas attstbai, saglabjotmeža ekoloisko vrtbu un nodrošinot meža socils funkcijas. Ilgtspjgas mežaapsaimniekošanas pamatprincipi ir analizti vairks pdjos gados izstrdts programmsun projektos, tai skait Bioloisks daudzveidbas nacionlaj programm, k ar tostenošanu nosaka “Meža likums” un tam pakrtotie normatvie akti.Lai aizsargtu zemi un ts resursus no nevlamas cilvku darbbas, ir noteikti ierobežojumi„Aizsargjoslu likum”. Ar likum „Par paši aizsargjamm dabas teritorijm” un tampakrtotajos Ministru kabineta noteikumos noteikti saimniecisks un citas darbbas55

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________ierobežojumi atbilstoši attiecgajs teritorijs raksturgo dabas vrtbu saglabšanai unaizsardzbai. Lai nodrošintu visas valsts ldzsvarotu attstbu, ievrojot ts dau patnbas uniespjas, taj pat laik samazinot nelabvlgs atširbas, ir pieemts „Reionls attstbaslikums” un „Teritorijas plnošanas likums”. Latvijas reionlo politiku desmit gadiem nosaka„Reionls politikas pamatnostdnes” (2004).Tiešo maksjumu mehnismu, lai ES dalbvalstu lauksaimniecba veiksmgi attsttos ar mazklabvlgs teritorijs, paredz “Koncepcija par lauksaimniecbas tiešajiem atbalstamaksjumiem 2005. gad” (2004).Virkne ptjumu 2003. gad tika veikti „Latvijas mežu un saistto nozaru nacionlsprogrammas” projekta “Meža nozares stratisko mru formulšana un cilvkresursu attstbastratiskaj plnošan” ietvaros.Tikpat nozmga loma klimata sistmas stabilizcij (hidroloisk režma uzturšan) kmežiem ir ar purviem, mitrjiem, ezeriem, kas Latvij ir bagtgi. Tdjdi Latvij tiek realiztivriengi LIFE-Daba finanstie projekti.T k Latvijas saldzinoši neskart daba it bieži tiek minta k valsts nozmgkais resurss ardaudzveidgm funkcijm, tad, lai nodrošintu dabas vrtbu saglabšanu, ir izveidota pašiaizsargjamo dabas teritoriju sistma. Latvij paši aizsargjams teritorijas (NATURA 2000)aizem 12,24%. No paši aizsargjamm teritorijm Latvij vislielko platbu aizem meži – 49%un lauksaimniecbas zemes – 24%, dei – 12%, purvi – 14% un citi biotopi – 1%.Politika: Palielint CO2 piesaisti mežsaimniecbT k ar mežaudžu krjas izmaim nesaistto emisiju apjoms ir saldzinoši neliels, klimataprmaiu samazinšanas kontekst vislielk nozme ir CO2 piesaisti veicinošiempaskumiem: meža un meža zemju ilgtspjgai apsaimniekošanai, mežaudžu produktivittespaaugstinšanai un lauksaimniecb neizmantoto zemju apmežošanai, kas sakrt ar “Mežapolitik” defintajiem mriem. Ir noteikti ar ierobežojumi meža zemju transformcijai. Ekspertiuzskata, ka šo principu ievrošana autu palielint meža zemju patsvaru ldz 48–52% noLatvijas teritorijas turpmko 20–25 gadu laik un atbilstoši palielint CO2 piesaisti.Paskums: Mežaudžu produktivittes paaugstinšanaMežaudžu produktivittes paaugstinšana ir pastvgi stenojams paskums. T primrie mriir ekonomiski un ekoloiski, tomr veicina ar klimata prmaiu samazinšanas mrusasniegšanu. Valsts šdus paskumus atbalsta, gan nodrošinot ldzfinansjumu investcijuprojektos (kokaudztavas, meliorcija SAPARD programmas ietvaros), gan finansjotzintniskos ptjumus un daždus sabiedrbas informšanas un meža pašnieku izgltošanaspaskumus no Meža attstbas fonda ldzekiem.Paskums: Lauksaimniecb neizmantots zemes apmežošanaT k investcijas zemju apmežošan ir ilgtermia ieguldjums ar garu atmaksšans periodu,šo projektu realizcijai nepieciešams finansils atbalsts. SAPARD programmas 1.2. atbalstaapakšprogrammas “Lauksaimniecbas zemju apmežošana” ietvaros paredztais finansilaisatbalsts vairk k 6 milj. EUR apmr jeb 50% apjom no realizto projektu izmaksmnodrošins apmram 4 tkst.ha zemes apmežošanu. stenojot šo paskumu lauku vides undaudzveidbas attstb, k ar ievrojot pamesto lauksaimniecbas zemju un koksnes izejvieluvrtbas pieaugumu, 2405,95 hektri pamesto lauksaimniecbas zemju jau tikuši apmežoti,lauksaimniecbas zeme fiziskm personm piederošs lauku saimniecbs – transformta parmeža zemi, no kurm 470 ha (51 saimniecb) tika apmežoti ar skuju koku mežu, 788 ha (51saimniecb) – ar lapu koku mežu un 1147 ha (81 saimniecb) ar jauktu koku mežu. 183lauksaimniecisks darbbas subjekti apmežošanas rezultt ieguva alternatvu ienkumuavotu, vienlaicgi paplašinot nodarbintbas iespjas lauku novados.56

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________4.1.2.5. Atkritumu apsaimniekošanaAtkritumu apsaimniekošanas politiku Latvij nosaka „Atkritumu apsaimniekošanas likums” un„Atkritumu apsaimniekošanas valsts plns 2006. – 2012. gadam”, kur ievrota atkritumuapsaimniekošanas prioritšu hierarhija: novrst atkritumu rašanos, samazint atkritumuapjomu un bstambu, prstrdt, iegstot materilus un eneriju, apglabt droš un videidraudzg veid, slgt un rekultivt esošs izgztuves un izveidot jaunus sadzves atkritumupoligonus.Ekonomisko stimulu izmantošana atkritumu apsaimniekošanas mru sasniegšanai noteiktalikum “Par dabas resursu nodokli” un tam pakrtotajos normatvajos aktos. Btisks instrumentsiepakojuma atkritumu prstrdes veicinšanai ir dabas resursu nodoka atlaides piemrošana80% apmr no dabas resursu nodoka maksjumiem par iepakojumu uzmumiem, kaspiedals brvprtgs izlietot iepakojuma apsaimniekošanas programms. Dabas resursunodoklis jmaks ar par atkritumu apglabšanu sadzves atkritumu poligonos.SEG emisiju samazinšanas mri iekaujas visprjos atkritumu saimniecbas ietekmes uz vidi(augsnes un pazemes deu piesrojums, smakas) samazinšanas mros. Klimataprmaiu samazinšanas politika un paskumi noteikti, emot vr atkritumuapsaimniekošanas paskumu prioritro secbu, no ES likumdošanas izrietošs Latvijas saistbas,k ar jau realizto atkritumu apsaimniekošanas sistmas reorganizciju.Politika: Izveidot msdienu prasbm atbilstošu sadzves atkritumu apsaimniekošanas sistmuSaska ar “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plnu 2003. – 2012. gadam” tiek realiztivairki sadzves atkritumu apsaimniekošanas projekti, izmantojot ES Kohzijas fonda (pirmstam, ar Pirmsiestšans strukturl instrumenta) ldzekus. Daždos Latvijas reionos irizstrdti 11 atkritumu apsaimniekošanas projekti, paredzot kompleksu pieeju atkritumuapsaimniekošan, tai skait daltas atkritumu vkšanas punktu izveidi, širošanas, prstrdesun apglabšanas iekrtu uzstdšanu, k ar biogzes savkšanas sistmu izveidi sadzvesatkritumu poligonos.Paskums: Bioloiski nordmo atkritumu prstrdeLatvij tiek veidots sadzves atkritumu daltas vkšanas staciju tkls. Eiropas reionlaisattstbas fonds (turpmk – ERAF) paredz sniegt atbalstu atkritumu savkšanas un širošanaspunktu izveidei pašvaldbs, balstoties uz attiecg reiona atkritumu apsaimniekošanasplnu. ISPA ldzfinansto atkritumu apsaimniekošanas projektu ietvaros realizta sadzvesatkritumu apsaimniekošana Liepjas rajon (ieskaitot enertisko šnu un koenercijasstacijas izveidošanu un 26 atkritumu savkšanas punktu izveidi visos pagastos), cieto sadzvesatkritumu apsaimniekošana Ventspils reion (t.sk. ieviešot papra un kartona otrreizjuprstrdi) un sadzves atkritumu apsaimniekošana Ziemevidzemes reion (t.sk. deviuatkritumu širošanas punktu izveide). Lai prstrdtjus nodrošintu ar pc iespjas truizejvielu, atkritumu apsaimniekošanas organizcijas realiz daždas sabiedrbas informšanaskampaas atkritumu daltas vkšanas popularizšanai.2003. gad uzskts ES LIFE projekts “Sadzves bioloiski sadalošos organisko atkritumuprstrde izmantojot kompostšanas tehnoloijas”. Divs Latvijas pašvaldbs – Stopiupagast un ekavas pagast – tiek realizta bioloiski nordmo atkritumu atširošana unprstrde, izmantojot savstarpji atširgas tehnoloijas – kompostšanu atklt lauk unbioreaktora metodi, vienlaicgi izstrdjot priekšlikumus bioloiski nordmo atkritumuprstrdes metožu ieviešanai sadzves atkritumu prstdei cits Latvijas pašvaldbs.paša komponente atkritumu apsaimniekošanas sistm ir izlietotais iepakojums. Izlietotaisiepakojums, kuru iespjams atkrtoti prstrdt, veido 20–30% no sadzves atkritumukopapjoma. Bioloiski nordm daa, piemram, papr ir ap 72% no kopjs masas. ŠobrdLatvij darbojas devias iepakojuma apsaimniekošanas organizcijas, kuru brvprtgajsizlietot iepakojuma apsaimniekošanas programms piedals vairk k 1000 uzmumu. Šo57

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________programmu realizciju uzmumi steno par ldzekiem, ko saem k dabas resursu nodokapar iepakojumu atlaidi 80% apmr. Jatzm, ka izlietot iepakojuma apsaimniekošanabtiski veicina sadzves atkritumu širošanas sistmas pilnveidošanos.Paskums: Biogzes savkšana no sadzves atkritumu poligoniememot vr, ka lielk daa bioloiski nordmo atkritumu vl arvien neširot veid nonksadzves atkritumu poligonos, kur anaerob sadalšans proces izdala CH4, btiska iespjasamazint SEG emisijas no atkritumu apsaimniekošanas nozares ir biogzes savkšana un tsizmantošana siltumenerijas un/vai elektroenerijas ražošan (skat. 4.1.1. nodau).2004. gad Latvijas atkritumu izgztuv SIA „Getlii Eko” realizja atkritumu gzes savkšanu unenerijas ražošanu: tika savkti 12,6 milj. m 3 biogzes, kur relatvi tra metna bija 6,5milj. m 3 jeb4654 tonnas 26 . Savukrt Grobias poligon 2005. gad savca 163 244 Nm 3 biogzes, betatkritumu izgztuv „Šde” – 1 007 533 Nm 3 biogzes (saražot elektroenerija – 658 033 kWh).Paskums: Vides prasbm neatbilstošo mazo izgztuvju rekultivcijaViena no sadzves atkritumu saimniecbas svargkajm problmm ir nelielo sadzvesatkritumu izgztuvju lielais skaits un to negatv ietekme uz vidi. Latvijas teritorij no vairknek 500 atkritumu izgztuvm, kas tika identifictas, izstrdjot “Sadzves atkritumuapsaimniekošanas stratiju Latvijai” (programma 500-), laika period no 1998. ldz2004. gadam, rekultivtas 176 izgztuves 261 ha platb, t.i., 33% no kopj izgztuvju skaita.Tomr Latvijas teritorij vl joprojm darbojas 28% no skotnji identifictajm videsaizsardzbas prasbm neatbilstošajm atkritumu izgztuvm. Vidji gad tiek rekultivtasplatbas ~ 4% apmr no identificts atkritumu izgztuvju platbasZiemevidzemes, Ventspils un Liepjas sadzves atkritumu apsaimniekošanas reionu projektuietvaros jau rekultivtas 24 sadzves atkritumu izgztuves 50,5 ha platb. Austrumlatgalesreiona sadzves atkritumu apsaimniekošanas projekt paredzta jauna reionla sadzvesatkritumu poligona bvniecba Rzeknes rajona Ozolaines pagast un esošo izgztuvjurekultivcija. Zemgales reiona sadzves atkritumu apsaimniekošanas projekts aptver Dobeles,Jelgavas un Bauskas rajonus un paredz izveidot atkritumu dalts vkšanas punktu tklu,sadzves atkritumu poligona bvniecbu Jelgavas rajona Lvbrzes pagast, esošo izgztuvjurekultivciju un sabiedrbas informšanu. Ldzgi projekti ieplnoti Piejras, Vidusdaugavas,Viduskurzemes un Rgas reionos 27 . Visi mintie projekti tiek stenoti ar ES Kohzijas (ISPA)fonda ldzfinansjuma un Eiropas Reionls attstbas fonda finanšu ldzeku paldzbu.4.1.2.6. Starpnozaru politika un paskumiLatvij realiz ar klimata prmaiu samazinšanas politiku un paskumus, kas vienlaicgiattiecinma uz vairkm iepriekš apskattajm nozarm.Politika: Ieviest Eiropas Savienbas emisijas kvotu tirdzniecbas sistmuApzinoties, ka daudzm ES dalbvalstm bs grti sasniegt Kioto protokol paredzts SEGemisiju ierobežošanas un samazinšanas saistbas bez kopgas ES iekšpolitikas, izstrdtaEiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktva 2003/87/EK ar kuru nosakasiltumncefekta gzu emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas izveidi Kopien un groza PadomesDirektvu 96/61/EK.Latvija ir prmusi direktvas nosacjumus nacionlaj likumdošan (skat. 1. pielikumu), unlaikposm 2005. – 2007. gads emisijas kvotu tirdzniecbas sistm iesaisttas 91 iekrtas. Tiks26 Avots: SIA „Getlii Eko”.27 Avots: “Vides aizsardzbas infrastruktras projektu katalogs 2004”, Vides ministrija.58

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________izlaistas 13 706 012 emisijas kvotas, tai skait 1 572 037 emisijas kvotas – iekrtm, kurasdarbbu uzsk pc 2005. gada.Latvija ir atvusi emisijas kvotu tirdzniecbas sistm brvprtgi iesaistties ar iekrtm, kurasveic direktv noteikts piesrojošs darbbas, bet neatbilst iekrtas jaudas vai produkcijasapjoma nosacjumiem.2005. gada 23. novembr Latvij ska darboties Siltumncefekta gzu emisijas vienbu reistrs,kur veic emisijas kvotu sadali, uzkrjumu, prskaitjumu, nodošanas, aizstšanas unanulšanas uzskaiti valst.Piedaloties ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistm, Latvija gst pieredzi emisiju tirdzniecb, ldzar to Latvija vars veiksmgi piedalties Kioto protokol paredztaj starptautiskaj emisijutirdzniecbas sistm, kura sks darboties 2008. gad.Politika: Piedalties Kioto protokola elastgajos mehnismosLatvijai k ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim Kioto protokola dalbvalstij iriespjas piedalties Kioto protokol paredztajos elastgajos mehnismos – kopgi stenojamosprojektos (turpmk – KP), tras attstbas mehnism (turpmk – TAM) un starptautiskaj emisijutirdzniecb (turpmk – SET), no kuriem divi – KP un SET – Latvij piemrojami papildus finanšuresursu piesaistei.Saska ar TAM pamatprincipiem, Latvija var piedalties šajos projektos, investjot videidraudzgu tehnoloiju ieviešan jaunattstbas valsts. emot vr btisko SEG emisijas apjomasamazinjumu Latvij (skat. 7.2.1. attlu), TAM mehnisms Latvijai k investorvalstij pagaidmnav nepieciešams. Latvija vl nav lmusi par dalbu TAM, un pirms politiska lmumapieemšanas nepieciešams izvrtt finansilo izdevgumu.emot vr SEG emisiju prognozes, Latvijai ir lielas potencilas iespjas piedalties SET,piedvjot starptautiskaj tirg neizmantots “emisiju tiesbas”. Patreiz Latvija vl nav lmusipar dalbu SET un TAM.2005. gad ir sagatavots „Koncepcijas par Latvijas dalbu starptautiskaj emisijas tirdzniecb”projekts. Gadjum, ja valdba atbalsta Latvijas dalbu SET, tiks izstrdti attiecgi normatvieakti, lai nodrošintu iegto ldzeku izmantošanu tlka SEG emisiju samazinjuma vai CO2piesaistes palielinjuma sasniegšanai, k ar zintnisko ptjumu, sabiedrbas informšanas u.c.paskumu atbalstam valsts klimata prmaiu samazinšanas politikas sekmgai realizcijai.Paskums: Aktva dalba kopgi stenojamos projektosSakar ar lielo investoru interesi par KP stenošanu Latvij 28 , ir izstrdta “ANO Visprjskonvencijas par klimata prmaim Kioto protokol paredzto kopgi stenojamo projekturealizcijas koncepcija (2002–2012)” (2002) un “ANO Visprjs konvencijas par klimataprmaim Kioto protokol paredzto kopgi stenojamo projektu stratija (2002.–2012. gadam)” (2002).Koncepcij piedvti etri varianti KP prvaldbai un ANO Visprjs konvencijas par klimataprmaim saistbu izpildei. Ministru kabinets apstiprinja to koncepcijas politikas variantu,kurš nosaka, ka Latvija iesaistsies KP aktvi – Latvijas specilisti identific un sagatavopotencilos KP un rko konkursus investoriem to realizcijai. Stratij noteikta institucionlsistma potencilo projektu apzinšanai un investoru piesaistei, nosakot Ministru kabineta, KPkomisijas, Vides ministrijas, KP grupas un ts vadtja, KP stenotju, pilnvarots sertifikcijasinstitcijas, SEG reistra un Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentraskompetence KP realizcij. Stratiju stenojot, tiks izveidota KP tehnisks, finansils unadministratvs vadbas sistma un sagatavots projektu portfelis. KP komisija apstiprinaprojektus, tdjdi pieširot tiem KP statusu, k ar lemj par lguma parakstšanu starp rzemju28 Latvij jau stenoti 27 kopgi stenojamie pilotprojekti; rezultt SEG emisiju samazinjums - 370 Gg CO2 ekv.59

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________partneri, Latvijas partneri un Latvijas valdbu. Pildot KP stratij noteiktos uzdevumus,izveidota KP komisija. KP grupas funkcijas pilda Vides ministrijas Klimata un atjaunojamoenergoresursu departaments.Latvija ir noslgusi divpusjus sadarbbas lgumus klimata prmaiu jom ar Dniju (2003),Austriju (2003), Vciju (2003. un 2004. gad), Nderlandi (2000) un Somiju (2000). Latvija irpievienojusies lgumam par izminjumu vietu Kioto mehnismu izmantošanai Baltijas jrasreiona enertikas projektos (2004), kuru koordin Ekonomikas ministrija. Lgumu ir parakstjusiDnija, Igaunija, Somija, Vcija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvija, Polija, Krievijas Federcijaun Zviedrija, un t mris ir veicint starpvalstu investciju projektus enertikas jom,izmantojot KP mehnismu.Pagaidm Latvij steno vienu KP – Liepjas sadzves atkritumu apsaimniekošanas projektu(skat. 4.1. tabulu), tau tuvkaj laik plnots uzskt ar citus KP – biogzes savkšanulauksaimniecbas ferms.60

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Liepjas atkritumu apsaimniekošanas projekts (2002. – 2012. gadam)KiotoprotokolaelastgaismehnismsKopgistenojamaisprojektsProjektamrisUzlabotcietosadzvesatkritumuapsaimniekošanassistmu,maksimlisavcotunizmantojotbiogziLiepjaspilst unLiepjasreionSamjvalstsLatvijaProjekta finansjums,milj. LVLValsts investcijuprogrammasfinansjumsPasaules bankaskredtsZiemeu investcijubankas kredtsOglekasamazinšanasfonda finansjumsLiepjas pilstasfinansjumsLiepjas rajonapašvaldbasfinansjumsZviedrijasstarptautiskattstbasaentra0,81,30,91,50,40,20,7ISPA finansjums 2,8Normatvais akts,ar kuru apstiprinaprojekta stenošanuMinistru kabineta12.12.2000.rkojums Nr. 604“Par LatvijasRepublikas unStarptautisksrekonstrukcijas unattstbas bankas–Ogleka prototipafonda pilnvarot–Ogleka prototipafonda emisijassamazinšanaspirkuma lgumu”StatussProjektspatreiztiekieviestsProjektadzves ciklsProjektstiekieviests2002.gad unbeidzas2020.gada 31.decembrPlnotaisemisijusamazinjumadaudzums2008.-2012.gad,t CO2 ekv.Emisijusamazinjumsldz2008.gadam,t CO2 ekv.204 052 180 720Realizcijasveids KPstenošanai2.realizcijasveids 294.1. tabula.29 Saska ar Konvencijas Lgumsldzju pušu 7. konferences Lmumu 16/CP.7, KP bzes scenriju aprinu procedras izstrd un emisiju samazinjuma apliecinšanu veic Konvencijasapstiprinta Izpildkomiteja.61

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Politika: Veicint vides prvaldbas un energovadbas sistmu ieviešanuAizvien pieaugošs skaits uzmumu Latvij plaš saimniecisks darbbas spektr ir ieviesušivides prvaldbas sistmas. Daa no tiem ir samuši ar starptautiski atzto ISO 14001sertifiktu. Izveidots Vides prvaldbas un audita sistmas reistrs. “Latvijas Nacionlaisakreditcijas birojs” veic vides verifictju akreditciju un viu darbbas uzraudzbu, k arizveido un uztur vides verifictju reistru.Sadarbb ar Somijas Vides instittu tiek realizts Somijas Vides ministrijas finansts projektsEMAS sistmas pilnveidošanai Latvij. Galven uzmanba taj pievrsta par ieviešanuatbildgo institciju specilistu apmcbai, k ar atbalstam sabiedrbas informšanas uninformcijas izplatšanas paskumiem.Dnijas Tirdzniecbas un rpniecbas aentra 2000. – 2002. gad finansja programmu“Vides prvaldba Austrumeirop”, kas paredzta vides prvaldbas sistmas uzlabošanai.Taj ietilpst vairki atseviši vides prvaldbas sistmas projekti dažds rpniecbas nozars.Šobrd Latvij ir realizti projekti prtikas rpniecb, farmaceitiskaj rpniecb, miskajrpniecb un metlu ražošan un apstrd. Programmu paredzts turpint, pašu uzmanbupievršot miskajai rpniecbai (misko reaktvu, pesticdu un agromisko prepartu, krsu,šdintju, tršanas ldzeku un sinttisko šiedru ražošana), k ar pakpeniski iesaistot citurpniecbas nozaru uzmumus. Ldzgu projektu cementa rpniecb finansili atbalstjaSomijas Vides ministrija. Uzmumiem, kas piedals projektos, ir iespja saemt starptautiskoISO 14001 sertifiktu vai reistrties vides prvaldbas un audita sistmas (turpmk – EMAS)reistr 30 .2003. gad Baltijas valsts un Polij tika uzskta programma “Za rpniecba”. Programmufinans Norvijas rlietu ministrija un to vada Norvijas Energoefektivittes grupa(Norwegian Energy Efficiency Group, NEEG). Zas rpniecbas programma apvieno videsprvaldbas sistmu un energovadbu (piemram, ISO 14001 vai EMAS) integrtEnergovadbas un Vides prvaldbas sistm. Programmas ietvaros tiek veidota ciešasadarbba ar vietjm konsultantu firmm, energoefektivittes centriem, trkas ražošanascentriem, universittm un rpniecbas uzmumiem katr valst, lai nodrošintu programmasturpinšanos patstvgi. Ldz šim Latvij šaj programm jau iesaistjušies 10 prtikasrpniecbas uzmumi, 6 universittes, konsultantu firmas, trkas ražošanas centri unenergoefektivittes centri. Programmu Latvij atbalsta Ekonomikas ministrijas Rpniecbasdepartaments. Zas rpniecbas programmu ir paredzts stenot piecu gadu garum,iekaujot visus rpniecbas novirzienus, kas ieem nozmgu vietu rpniecbas nozar Baltijasvalsts un Polij: prtikas prstrdes rpniecba, kokapstrdes rpniecba u.c. Programmaturpins ar sadarbbu ar universittm, lai nodrošintu neprtrauktu zinšanu apmaiu unilgtermia rezulttus 31 .Politika: Veicint vides apsvrumu iekaušanu patria lmumosPapildus augstk apraksttajiem paskumiem, kas vrsti galvenokrt uz produktu unpakalpojumu ražotju tiešu stimulšanu samazint SEG emisijas, pastv potencils SEG emisijuradtjus motivt pastarpinti, veicot paskumus, kas ietekm tirgus pieprasjumu pc toprodukcijas. Vides apsvrumu iekaušana patria lmumu lmen gan valsts un pašvaldbuiepirkumos, gan iedzvotju patri var dot papildus motivciju trku tehnoloiju ieviešanai,labkai vides prvaldbai un efektvkai enerijas izmantošanai.T k valsts iepirkuma politika ir viena no galvenajm Eiropas Vienots monetrs politikassastvdam (to nosaka Padomes 1993. gada 14. jnija Direktva 93/36/EEK, ar ko koordinpiegžu valsts lgumu pieširšanas procedras un kas paredz vides kritriju integrciju valstsiepirkum), ar viena no Latvijas nkotnes priorittm vides jom ir veicint vides prasbuplašku iekaušanu valsts un pašvaldbu iepirkum (t.s. “zaais iepirkums”). emot vr lielo30 Saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizcijmatauj brvprtgi piedalties Kopienas vides vadbas un audita sistm (EMAS).31 Avots: http://www.ekodoma.lv/latvian/goi.htm62

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________valsts un pašvaldbu iepirkuma patsvaru valsts ekonomik, šis paskums vartu pastarpintiveicint ar klimata prmaiu samazinšanas mru sasniegšanu, atbalstot trku tehnoloiju,energoefektvku iekrtu un materilu izmantošanu. K btisks papildus ieguvums minamasabiedrbas izgltošana un vides apzias attstba.Lai stenotu “za iepirkuma” koncepciju, nepieciešams novrtt, kdus apsvrumus iriespjams un btu lietdergi iekaut iepirkuma konkursu kritrijos, k nodrošint to objektvunovrtjumu un cik lielu nozmi tiem pieširt attiecb pret citiem kritrijiem, k ar veiktatbilstošas izmaias iepirkumu procedru reguljošajos normatvajos aktos. To paredzts veikt2005. gad.Uzmumi, kuru darbbas rezultt rodas izlietot iepakojuma atkritumi, ar dabas resursunodoka par iepakojumu atlaižu piemrošanu tiek stimulti izveidot un finanst šo atkritumuapsaimniekošanas sistmu (daltas vkšanas, širošanas un prstrdes punkti). Šobrd Latvijdarbojas devias iepakojuma apsaimniekošanas organizcijas, kuru brvprtgajs izlietotiepakojuma apsaimniekošanas programms piedals vairk nek 1000 uzmumu.2004. – 2005. gad realizta valsts energosektora reorganizcija, liberalizjot elektroenerijasun gzes tirgus. Ts ietvaros izveidota normatvo aktu bze, veikta energokompnijas“Latvenergo” prstrukturizcija, izmaias elektroenerijas un gzes tirgus regulšanas sistm.Tomr nav paredzams elektroenerijas cenu samazinjums, kas vartu btiski palielintpatriu un aizkavt energoefektivittes paskumu ieviešanu. Š reorganizcija kop arpatrtju tiesbu aizsardzbas sistmas nostiprinšanos paver iespjas ieviest jaunus politikasinstrumentus atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicinšanai (“zaos sertifiktus”, “zaoiepirkumu”), k ar nostiprint jau esošo instrumentu darbbu (atjaunojamo energoresursukvotas, “zaos tarifus”).4.2. Politikas instrumentu apskatsLai efektvi stenotu klimata prmaiu samazinšanas politiku un sasniegtu SEG emisijusamazinšanas mrus, Latvij tiek izmantots plašs politikas instrumentu klsts. Visplaškjoprojm tiek izmantots normatva rakstura reguljums, tomr nozmga ietekme ir arekonomiska rakstura stimuliem. Ar brvprtgo vienošanos, informšanas un izgltošanaspaskumu loma pieaug.4.2.1. Administratvi tiesiskie instrumentiIetekmes uz vidi novrtjuma (IVN) procedrasLikum “Par ietekmes uz vidi novrtjumu” noteikts, kdm darbbm un pc kdiemkritrijiem iespjami agrk darbbas plnošanas stadij jizvrt to iespjam ietekme uzvidi un jizstrd priekšlikumi nelabvlgs ietekmes novršanai vai samazinšanai. Balstotiesuz novrtjuma rezulttiem, normatvajos aktos noteikto prasbu prkpumu gadjumdarbbas uzskšana var pat tikt aizliegta. Jaunu ievrojamas jaudas SEG emitjošu iekrtuuzstdšanai var bt nepieciešams veikt IVN procedru.Atauju režmiLatvij uzmumiem tiek izsniegtas A un B kategorijas ataujas piesrojošs darbbasveikšanai un apliecinjumi C kategorijas piesrojošas darbbas veikšanai, kuru nosacjumi unkontroles lmenis atkargs no iekrtas atbilstbas likum “Par piesrojumu” un tampakrtotajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajm piesrojošo darbbu kategorijm.Šaj likum noteiktas ar iekrtas, kam nepieciešams saemt siltumncefekta gzu emisijasataujas. Likumam “Par piesrojumu” pakrtotajos Ministru kabineta noteikumos noteiktakrtba, kd saemamas A, B un C kategorijas ataujas piesrojošs darbbas veikšanai unsiltumncefekta gzu emisijas ataujas, kda informcija sniedzama atauj un ataujaspieteikum, kdas ir monitoringa un informcijas sniegšanas prasbas u.c.63

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________StandartiSaska ar likumu “Par vides aizsardzbu”, vides kvalittes normatvi un standarti ir obligtivisiem vides un dabas resursu lietotjiem.Lai samazintu gaistošo naftas produktu nopldi, k ar nodrošintu augsnes un pazemesdeu aizsardzbu, ir izstrdti vides kvalittes normatvi degvielas uzpildes stacijm, naftasbzm un prvietojamajm cisternm.Apmram 1300 mazajm katlu mjm atkarb no ievadts siltuma jaudas un izmantotkurinm veida kopš 2005. gada attiecas pašas vides prasbas, kas nosaka papildusierobežojumus C kategorijas piesrojošm darbbm. Šo prasbu pilnga izpilde mazajmkatlu mjm jnodrošina piecu gadu laik.Ierobežojumi un aizliegumiLatvij noteikts aizliegums importt, izplatt un izmantot iekrts degvieleu (mazutu), kursra saturs prsniedz 1% (masas procenti). Šim aizliegumam noteikti ar izmumi, ja sradioksda emisijas d netiek prsniegti gaisa kvalittes normatvi.Saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktvu 2001/81/EK parvalstm noteikto maksimli pieaujamo emisiju dažm atmosfru piesrojošm vielmprasbm, Latvijai noteikti sra dioksda, slpeka oksdu, amonjaka un gaistošo organiskosavienojumu emisiju limiti 2010. gadam.Lai nodrošintu dabas aizsardzbu jutgs un ekoloiski vrtgs teritorijs, virkn likumu noteiktidaždi aizliegumi vai ierobežojumi saimnieciskai darbbai, nosacjumi, kas jem vr, veicotteritorijas plnošanu. Ierobežojumus meža un meža zemes apsaimniekošan (ieskaitot mežazemes transformciju, meža atjaunošanas prasbas) reglament “Meža likums” un tampakrtotie Ministru kabineta noteikumi.4.2.2. Ekonomiskie instrumentiNodokiDabas resursu nodoklisDabas resursu nodoklis tiek aprints un iekasts par dabas resursu izmantošanu, videspiesrošanu un daždu videi kaitgu produktu izmantošanu. Nodoka mris ir ekonomiskistimult jaunu, energoefektvku un mazk piesrojošu tehnoloiju izmantošanu, k aruzkrt ldzekus vides aizsardzbas paskumu finansšanai. Dabas resursu nodoka makstji,kas finans projektus, lai samazintu vides piesrojumu vai dabas resursu patriu, veicottehnoloiskus uzlabojumus vai citus vides aizsardzbas paskumus, var saemt nodoka atlaidi.Kopš likuma „Par dabas resursu nodokli” pieemšanas 1995. gad tas ir vairkas reizespapildints, un no 2006. gad stsies spk jauns Dabas resursu nodoka likums. Dabas resursunodoklis tiek aprints ar par sadzves atkritumu apglabšanu. Likum noteiktas ar sankcijaspar darbbm bez attiecgas vides ataujas un slptu dabas resursu ieguvi vai videspiesrošanu.Akczes nodoklis energoresursiemLatvij tiek piemrots akczes nodoklis naftas produktiem, ko ieved, izved, ražo, prstrd,uzglab, realiz, saem vai nosta Latvij. Atkarb no naftas produktu veida un pielietojumaiespjams saemt nodoka atvieglojumus vai atbrvojumu (piemram, biodegvielai). Akczesnodoka naftas produktiem mris ir ierobežot naftas produktu patriu to kaitgs ietekmesuz apkrtjo vidi d, k ar dot valstij iemumus. Daa no iemumiem tiek izmantotiautoceu rekonstrukcijai, remontam un uzturšanai. Sakar ar tuvkaj nkotn plnotoelektroenerijas un gzes tirgus liberalizciju sagaidmas nodoka bzes un likmju izmaias,tai skait nodoka piemrošana elektroenerijai un dabasgzei.64

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Lietotja maksa (tarifi)LR Sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbbas mris ir nodrošint patrtjiem ilgtspjguiespju saemt kvalitatvus pakalpojumus par ekonomiski pamatotm cenm, stimuljotpakalpojumu sniedzju efektvu darbbu un nodrošinot viiem saprtgu peu. Enertik tieknoteikti šdi tarifi:dabasgzes apgdei;sašidrints gzes uzmumiem;elektroenerijas realizcijai (ar no koenercijas stacijm), prvades un sadalestklu pakalpojumiem;Daugavas HES saražotajai elektroenerijai;koenercijas stacijs ražotajai enerijai.Ldz 2005. gadam valsts politika attiecb uz atjaunojamiem energoresursiem tika realizta,katru gadu nosakot kvotas jaunu elektroenerijas jaudu uzstdšanai. No šm jaudm tikagarantta enerijas iepirkšana par fikstm cenm.Atbalsts fiksto tarifu veid Latvij ticis sniegts no atjaunojamiem energoresursiem ražotaielektroenerijai. Tomr nosacjumi atbalsta saemšanai ir bieži mainjušies. Pašlaik Latvijdarbojas enerijas ražotji, kas izmanto viena veida atjaunojamos energoresursus, betprdod saražoto eneriju pc daždiem nosacjumiem – dubulto tarifu, vidjo realizcijastarifu, regulatora noteikto tarifu un lgumcenu. 2005. gad tika grozts „Enertikas likums”,svtrojot pantus, kas regul atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem ražotaielektroenerijai, un tika pieemts „Elektroenerijas tirgus likums”, kas nenosaka fikstos tarifus.Tpc var teikt, ka atbalsts fiksto tarifu veid vairs netiek piemrots, tomr ir ražotji, kas toturpina saemt saska ar agrk noslgtiem lgumiem. Ldz 2006. gada janvrim paredztsizdot Ministru kabineta noteikumus, kuri reguls cenu noteikšanas krtbu no atjaunojamiemenergoresursiem iegtai elektroenerijai.Sabiedrisko pakalpojumu regulšanas komisija izdod ar licences dabasgzes prvadei,uzglabšanai, sadalei un realizcijai; sašidrints gzes realizcijai, sadalei, uzglabšanai uniepildšanai; elektroenerijas prvadei, sadalei un realizcijai; elektroenerijas unsiltumenerijas ražošanai.Finanšu instrumentiLatvij tiek izmantots plašs finanšu instrumentu klsts gandrz viss ar klimata prmaimsaisttajs joms. Galvens atbalsta instrumentu grupas ir atbalsts investcijm un subsdijas.Valsts ir samusi dažda veida finansjumu no daždiem finanšu avotiem (starptautiskiefondi, Eiropas Savienbas fondi, divpusjs sadarbbas paldzba), daždu projektu realizcijaipieejams ar valsts un pašvaldbu atbalsts (skat. 4.2. tabulu). Nereti atsevišiem projektiemfinansjums nodrošints no vairkiem avotiem, piemram, Pasaules Bankas sadarbbaspartneri Latvij vides un klimata aizsardzbas jom ir Zviedrijas starptautisk attstbasaentra, Ogleka samazinšanas fonds, Pasaules vides fonds, Ziemevalstu Investciju banka.65

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Finanšu avoti un pielietojuma jomasAtjaunojamieenergoresursiSiltumapgdessistmasKoenercijakuenergoefektivitteTransportsTrs tehnoloijasrpniecbLauksaimniecbaMežsaimniecbaAtkritumusaimniecbaVides prvaldbaPtniecba unizgltbaStarptautiskie fondiOgleka samazinšanas V V V VfondsPasaules vides fonds V V VStarptautisk finanšukorporcijaV VPasaules Banka V V V VES fondiLIFEVPHAREISPA* V VSAPARD**VERAF V V V V VKohzijas fonds V V VEiropas Lauksaimniecbasvirzbas un garantijasVfondsEnergotehnoloijusekmšanas organizcijaV V V V VDivpusj sadarbbaVVHolandeVVDnija V V V VZviedrijaVSomija V V VNorvija V VVcija V V VValsts atbalstsValsts investcijuV V VprogrammaVides investciju fonds V V V V VLatvijas vides aizsardzbasfondsV V V VPašvaldbu atbalsts V V VPiezmes:* - Kopš 2004. gada 1. maija Latvijai šis finansjuma avots vairs nav pieejams, t viet Latvijai pieejamiKohzijas fonda ldzeki.** - Kopš 2004. gada 1. maija Latvijai šis finansjuma avots vairs nav pieejams, t viet Latvijai pieejamiEiropas Lauksaimniecbas virzbas un garantijas fonda ldzeki.4.2. tabula.Veiksmgu projektu piemri atrodami viss finanšu avotu grups. Piemram, sadarbb arPasaules vides fondu ir realizts projekts „Latvijas kapacittes pašnovrtjums bioloisksdaudzveidbas, klimata prmaiu un augsnes degradcijas joms”, lai novrttu esošoLatvijas kapacitti klimata prmaiu nozar, analizjot pozitvo pieredzi un atkljot nepilnbasinstitucionls, sabiedrisks, administratvs, organizatorisks, juridisks, informatvs untehnisks sistmas lmeos, k ar mekljot iespjas pilnveidojumiem un uzlabojumiem. Kopš66

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________projekta secinjumu un ieteikumu izstrdes ir notikušas btiskas izmaias, kas ievrojamipaaugstina Latvijas kapacitti starptautisko saistbu izpild klimata prmaiu jom –piemram, Vides ministrij izveidots Klimata un atjaunojamo energoresursu departaments(skat. 4.3. nodau), izstrdta Latvijas „Klimata prmaiu samazinšanas programma 2005.–2010. gadam”.Latvij ar Eiropas Kopienas vides finanšu instrumenta LIFE paldzbu ir veiksmgi ldzfinansti unrealizti vairki nozmgi projekti, kuri tieš vai netieš veid ir saistti ar klimata prmaim,piemram, projekti atkritumu apsaimniekošanas sistmas sakrtošanai.2002. gad Vides ministrija un ts pakautb esošs iestdes ir noslgušas divpusjosadarbbas paldzbas lgumu „Latvijas un Ukrainas sadarbbas programma vides aizsardzb”pieredzes apmaias veicinšanai.Ievrojot valsts budžeta ierobežots iespjas, valdba tuvkajos gados neplno pieširtlielkus ldzekus energoefektivittes paskumu finansilam atbalstam, tomr tiks turpintapašvaldbu centralizts siltumapgdes sistmu rekonstrukcijas projektu finansšana unkreditšana Valsts investciju programmas ietvaros, k ar atsevišu pilotprojektu realizcijasveicinšana, taj skait ar Vides investciju fonda atvieglotiem kredtiem. Vienlaikus šajsjoms iespjams piesaistt ldzekus ar no perspektvs starptautisks emisiju tirdzniecbas unstarptautiskm sadarbbas programmm klimata prmaiu novršanas mriem.4.2.3. Kioto protokola elastgie mehnismiKioto protokols paredz trs starptautiskus mehnismus, ar kuru paldzbu dalbvalstis var stenotsavas emisiju samazinšanas saistbas: KP, SET un TAM. Ar Latvija plno piedalties šajosmehnismos.Latvija piedals ar ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistm. Pirmaj tirdzniecbas period no2005. ldz 2007. gadam piedalsies 91 Latvij darbojošas stacionras iekrtas.Vides ministrija sadarbb ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju ir izstrdjusi„Koncepcijas par Latvijas dalbu starptautiskaj emisiju tirdzniecb” projektu. Koncepcijaizstrdta, lai nodrošintu lmuma pieemšanu jautjum par Latvijas dalbu starptautiskajemisiju tirdzniecb ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim Kioto protokolaietvaros. Koncepcijas visprjais mris ir sekmt globlo klimata prmaiu novršanu.Koncepcij piedvti divi varianti Latvijas iespjamai dalbai starptautiskaj emisijutirdzniecb – laika posm no 2008. ldz 2012. gadam tirdzniecb nepiedalties vai piedalties,jau skot ar 2008. gadu.ES dalbvalstm ldz 2005. gada 13. novembrim jprem Eiropas Parlamenta un Padomes2004. gada 27. oktobra direktva 2004/101/EK, ar ko groza direktvu 2003/87/EK, ar kuru izveidosiltumncefekta gzu emisijas kvotu tirdzniecbas sistmu Kopien, emot vr Kioto protokolaprojekta mehnismus. Saska ar grozjumiem likum “Par Apvienoto Nciju OrganizcijasVisprjs konvencijas par klimata prmaim Kioto protokolu”, ir sagatavots MK noteikumuprojekts „Noteikumi par krtbu, kd sagatavo, apstiprina, ievieš un uzrauga ApvienotoNciju Organizcijas Visprjs konvencijas par klimata prmaim Kioto protokola projektumehnismus”, kur precizti ar KP un TAM realizcijas mehnismu stenošanu saisttiejautjumi, tai skait, noteikta krtba, kd piešir Kioto protokol noteikts vienbas (emisijusamazinšanas vienbas, sertifictas emisiju samazinšanas vienbas, piesaistes vienbas unnoteikt daudzuma vienbas).67

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________4.2.4. Brvprtgas vienošansKvalittes un vides prvaldbas sistmasAizvien pieaugošs skaits uzmumu Latvij plaš saimniecisks darbbas spektr ir ieviesušivides prvaldbas sistmas. Daa no tiem ir samuši ar starptautiski atzto ISO 14001sertifiktu. Ir izveidots Vides prvaldbas un audita sistmas reistrs. “Latvijas Nacionlaisakreditcijas birojs” veic vides verifictju akreditciju un viu darbbas uzraudzbu, k arizveido un uztur vides verifictju reistru.Izlietot iepakojuma apsaimniekošanas programmasUzmumi, kuru darbbas rezultt rodas izlietot iepakojuma atkritumi, ar dabas resursunodoka par iepakojumu atlaižu piemrošanu tiek stimulti izveidot un finanst šo atkritumuapsaimniekošanas sistmu (daltas vkšanas, širošanas un prstrdes punkti). Šobrd Latvijdarbojas devias iepakojuma apsaimniekošanas organizcijas, kuru brvprtgajs izlietotiepakojuma apsaimniekošanas programms piedals vairk k 1000 uzmumu.4.2.5. Citi2004. – 2005. gad tiek realizta valsts energosektora reorganizcija, liberalizjotelektroenerijas un gzes tirgus. Ts ietvaros tiek veidota normatvo aktu bze, veiktaenergokompnijas “Latvenergo” prstrukturizcija, izmaias elektroenerijas un gzes tirgusregulšanas sistm. Tomr nav paredzams elektroenerijas cenu samazinjums, kas vartubtiski palielint patriu un aizkavt energoefektivittes paskumu ieviešanu. Šreorganizcija kop ar patrtju tiesbu aizsardzbas sistmas nostiprinšanos paver iespjasieviest jaunus politikas instrumentus atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicinšanai(“zaie sertifikti”, “zaais iepirkums”), k ar nostiprint jau esošo instrumentu darbbu(atjaunojamo energoresursu kvotas, “zaie tarifi”).Pašreizj 1993. gad apstiprint Padomes 1993. gada 14. jnija Direktva 93/36/EEC, kaskoordin valsts piegžu lgumu pieširšanas procedru, paredz vides kritriju integrcijasiespjas valsts iepirkum. Valsts iepirkuma politika ir viena no galvenajm Eiropas Vienotsmonetrs politikas sastvdam. Nkotn paredzts izvrtt “za iepirkuma” principupiemrošanu valsts un pašvaldbu iepirkumos ar Latvij.4.3. Politikas un paskumu stenošanas institcijasVides ministrija ir atbildga par Konvencijas un ts Kioto protokola prasbu izpildes koordincijuvalst 32 . Patreiz jautjumus, kas saistti ar klimata prmaiu samazinošas politikas izveidi unstenošanu, risina Vides ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija,Zemkopbas ministrija, Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra un LatvijasInvestciju un attstbas aentra.Vides ministrija ir vadoš valsts prvaldes iestde vides aizsardzbas nozar, kas ietver arklimata prmaiu novršanu. Vides ministrija izstrd valsts vides politiku, organiz unkoordin vides politikas stenošanu un vides politikas principu iekaušanu citu nozaru politikasdokumentos. Lai nodrošintu vides aizsardzbas prasbu ievrošanu konkrtm piesrojošmdarbbm, tiek izmantota atauju sistma, un Vides ministrija un ts padots institcijas veicvides prasbu ieviešanas kontroli (inspekciju).Lai efektvi stenotu klimata prmaias ierobežojošo likumdošanu, to saistot ar jaunu tehnoloijuieviešanas veicinšanu enertikas jom un atjaunojamo energoresursu patsvara pieaugumu,Vides ministrij kopš 2004. gada darbojas Klimata un atjaunojamo energoresursu departaments.Bez tam, ir veikta btiska Vides ministrijas padotb esošo iestžu reorganizcija.32 Saska ar likumu “Par Apvienoto Nciju Organizcijas Visprjo konvenciju par klimata prmaim” (pieemts09.03.1995.), Ministru kabineta 16.08.1995. rkojumu Nr. 462 “Par likuma "Par Apvienoto Nciju Organizcijas Visprjokonvenciju par klimata prmaim" izpildi“ un likumu “Par Apvienoto Nciju Organizcijas Visprjs konvencijas parklimata prmaim Kioto protokolu” (pieemts 30.05.2002.).68

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Skot ar 2005. gadu, vien blok apvienotas visas institcijas, kas veic uzraudzbas unkontroles funkciju – reionls vides prvaldes, Jras vides prvalde un Vides valsts inspekcija,izveidojot Valsts vides dienestu 33 . Šds vienots bloks ir izveidots, emot vr ES valstu pieredziun ar starptautisko ekspertu rekomendcijas, saglabjot vienotu institciju ataujuizsniegšanai un to nosacjumu izpildes kontrolei, tomr šs jomas iekšji nodalot. Šda reformaaus vienveidgi piemrot normatvos aktus vis valsts teritorij, k ar uzlabos metodisko darbugan atauju izsniegšanas, gan inspekcijas jom.Tpat ar 2005. gadu vien blok apvienotas institcijas, kas veic vides un ilgtspjgas attstbasinformcijas savkšanu un apstrdi, k ar atbild par vides monitoringu un sabiedrbasinformšanu, – Latvijas Hidrometeoroloijas aentra, Latvijas Vides aentra un Valstseoloijas dienests, izveidojot valsts aentru “Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijasaentra” 34 (LVMA). Šda apvienošana bija nepieciešama, lai optimiztu funkciju sadali untdjdi ietauptu finanšu resursus.Kopš 2005. gada 1. janvra Ietekmes uz vidi novrtjuma valsts birojs ir prdvts t funkcijmatbilstošk nosaukum – par Vides prraudzbas valsts biroju 35 . Vides prraudzbas valstsbirojs veic paredzto darbbu un plnošanas dokumentu ietekmes uz vidi novrtjumu, realizlikum "Par piesrojumu" noteiktos uzdevumus saistb ar A un B kategorijas ataujuizsniegšanu piesrojošo darbbu veikšanai, izskata iesniegumus un sdzbas un pieemlmumus ar vides aizsardzbu saisttajos normatvajos aktos noteiktajos gadjumos, k arnodrošina sabiedrbas informšanu viss Vides prraudzbas valsts biroja pamatdarbbasjoms saska ar normatvajos aktos un Orhsas konvencij “Par pieeju informcijai,sabiedrbas dalbu lmumu pieemšan un iespju griezties tiesu iestds saistb ar videsjautjumiem” ietvertajm prasbm.Klimata prmaiu samazinšanas politika un paskumi aptver visas tautsaimniecbas nozares,tdjdi politiku un paskumus SEG emisiju samazinšan un CO2 piesaistes palielinšanbez Vides ministrijas steno šdas ministrijas un institcijas:rlietu ministrija, kura savas kompetences ietvaros veic darbbas, lai ANOkonvencijas un citi starptautiskie lgumi sttos spk valsts teritorij, k ar koordinvalsts pozciju izstrdi un informcijas apriti Eiropas Savienbas jautjumos;Ekonomikas ministrija, kura izstrd un steno tautsaimniecbas struktrpolitiku,rpniecbas politiku, bvniecbas politiku, enertikas politiku, rjo ekonomiskopolitiku, iekšj tirgus politiku (precm un pakalpojumiem), uzmjdarbbasattstbas politiku, investciju politiku un patrtju tiesbu aizsardzbas politiku;Zemkopbas ministrija, kura izstrd lauksaimniecbas un mežsaimniecbas politikuun organiz un koordin lauksaimniecbas un mežsaimniecbas politikasstenošanu;Satiksmes ministrija, kura ir atbildga par videi draudzga transporta sistmasattstbu;Izgltbas un zintnes ministrija, kura izstrd izgltbas un zintnes politiku unorganiz un koordin šs politikas stenošanu;Finanšu ministrija, kura izstrd finanšu politiku un koordin ts stenošanu; Reionls attstbas un pašvaldbu lietu ministrija, kura nodrošina videsaizsardzbas normatvo aktu prasbu adekvtu ietveršanu teritoriju plnošan unvalsts vides politikas realizšanu vietj lmen;33 Ministru kabineta 29.09.2004. rkojums Nr. 714 „Par Vides valsts inspekcijas, Jras vides prvaldes un reionlo videsprvalžu reorganizciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” .34 Ministru kabineta 29.09.2004. rkojums Nr. 713 „Par valsts aentras „Latvijas Hidrometeoroloijas”, Latvijas Videsaentras un Valsts eoloijas dienesta reorganizciju un valsts aentras „Latvijas Vides, eoloijas unmeteoroloijas aentru” izveidošanu”.35 Saska ar Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumiem Nr. 969 "Grozjumi Ministru kabineta 2004. gada 6. janvranoteikumos Nr. 4 "Ietekmes uz vidi novrtjuma valsts biroja nolikums"".69

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________ Valsts aentra „Mjoku aentra”, kura ir atbildga par kuenergoapsaimniekojuma (energoefektivittes) uzlabošanu ku norobežojošskonstrukcijs, ku vadb un kontrol, inženierkomunikciju sistms,apgaismojuma regulcij un elektroiekrtu ekspluatcij.oti svarga ir pašvaldbu, zintnisko iestžu un augstskolu, k ar sabiedrbas plaša iesaistšanaklimata prmaiu samazinšanas jom.70

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________5. SILTUMNCEFEKTA GZU EMISIJU UN CO2 PIESAISTES PROGNOZES UN PASKUMUIEVIEŠANAS REZULTTIŠs nodaas mris ir novrtt SEG emisiju un CO2 piesaistes tendences ldz 2020. gadam,emot vr pašreizjo ekonomisks un socils attstbas lmeni, stenots, apstiprints unplnots politikas un paskumus. Nosakot paskumu saistbu ar SEG emisijm, aprinta tikaito ietekme uz tiešajm SEG: CO2, CH4, N2O, fluorogderažiem (HFC), perfluorogderažiem(PFC) un sra heksafluordu (SF6).5.1. PrognozesSaska ar nordjumiem, kas izteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada11. ferbrura Lmum Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehnismu attiecb uz siltumncasefektu izraisošo gzu emisiju un par Kioto protokola stenošanu Kopien, SEG emisiju un CO2piesaistes prognozes novrttas pc diviem scenrijiem – scenrija “ar paskumiem”, kasizriet no pieemto politikas dokumentu un tiesbu aktu stenošanas, un scenrija “ar papildupaskumiem”, kur emta vr ar plnoto politikas dokumentu un tiesbu aktu stenošana.Nosakot paskumu saistbu ar SEG emisijm, aprinta tikai to ietekme uz tiešajm SEG: CO2,CH4, N2O, HFC, PFC un SF6. Prognožu aprini veikti, ievrojot Klimata prmaiu starpvaldbupadomes kopjo atskaites formtu un 1996. gada Klimata prmaiu starpvaldbu padomesuzlabots vadlnijas nacionls siltumncefekta gzu inventarizcijas sagatavošanai.Abu minto scenriju pamat ir ilgtermia makroekonomisk prognoze laika posmam no2000. ldz 2020. gadam (makroekonomiskie rdtji un specifisko nozaru emisiju prognožuaprinos izmantotie rdtji apkopoti 3. pielikum). Š prognoze ir pamats turpmksattstbas un SEG emisiju un CO2 piesaistes modelšanai galvenajs ekonomisks darbbasnozars.Ilgtermia makroekonomisk prognoze sastdta, balstoties uz Ekonomikas ministrijasizstrdtjm ilgtermia makroekonomiskajm prognozm. Prognozšan izmantotsmakroekonomiskais modelis (skk skat. 5.4.1. nodau), kas paredzts Latvijas Tautsaimniecbasvienots stratijas mra rdtju ldzsvarošanai un stratijas stenošanas scenrijuaprinšanai un prognozšanai. Model izmantoti šdi piemumi:1) attiecb uz tautsaimniecbas iekšjs izaugsmes kapacitti:pc Latvijas iestšans ES turpins aktvs strukturlo reformu process, kas aujpaaugstint ekonomikas konkurtspju, t.i., uzlabojas uzmjdarbbas vide,btiski ir ieguldjumi bzes infrastruktras sakrtošan un uzlabošan, tiekveicintas inovcijas, palielins ieguldjumi cilvkresursos, tiek nodrošintaldzsvarota reionl attstba un organizta efektva vides aizsardzbas sistma;tiek nodrošinta makroekonomisk stabilitte – tiek ievrota budžeta disciplna,kopš 2005. gada 1. janvra lats ir piesaistts eiro (EUR) 36 un 2008. gad notiekLatvijas iestšans Ekonomikas un monetraj savienb;Latvij saglabjas politisk un socil stabilitte;2) attiecb uz rjo vidi:pasaules ekonomika attsts vienmrgiem tempiem – nav izteiktu recesijasperiodu;ES attsts harmoniski, tiek sasniegti Lisabonas stratij izvirztie mri;stabila politiski ekonomisk situcija tuvkajs kaimivalsts, t.sk. Krievij, kas irbtisks tirdzniecbas partneris.36 Avots: http://www.bank.lv/lat/main/monetarapolitika/mp/71

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________3) Makroekonomisks proporcijas šda attstbas scenrija gadjum var raksturot šdi:augsti IKP pieauguma tempi perioda pirmaj pus (ldz 7% gad), kas pc2010. gada, emot vr augsto sasniegto ražošanas lmeni, var pazeminties ldz 5%;IKP pieaugumu galvenokrt noteiks produktivittes kpums un mazk mrnodarbintbas palielinjums; pc spj inflcijas kpuma 2003. gada beigs un 2004. gad t samazins ldz 2–3%. Relatvi augsto inflciju nosaka zemais cenu lmenis ekonomik, k arneizbgamais algu kpums, jo ar darba samaksas lmenis patreizj posm ir otizems. Pakalpojumu cenas palielinsies straujk nek preu cenas;straujš ikgadjs eksporta apjoma pieaugums, kas ir galvenais apstrdesrpniecbas izaugsmes nosacjums;ekonomik saglabjas augsts importa patsvars, ko stimul stabilais iekšjaispieprasjums, rvalstu tiešo investciju ieplde un iespjas izmantot ESstruktrfondus. Jtamka eksporta un importa apjomu izldzinšans var bt pc2010. gada;turpins izmaias tautsaimniecbas nozaru struktr – samazins lauksaimniecbaspatsvars, pieaug pakalpojumu daa;inovatvo tehnoloiju nozaru patsvara pieaugums ekonomik mazins riskuintensifict resursu noplicinošs nozares.5.1.1. Enertika, ieskaitot transportuEnertikas nozares attstbas prognožu apriniem izmantots optimizcijas modelis MARKAL,bet transporta nozar izmantots COPERT III modelis (versija 2.2) (skku modeu aprakstu skat.5.4.2. noda). Enertikas un transporta nozaru emisiju prognožu aprinos izmantotie rdtjiapkopoti 4. pielikum. Enerijas pieprasjums ir tieši saistts ar ekonomisko attstbu, un,prognozjot t pieaugumu, izmantota ilgtermia makroekonomisk prognoze.Enertikas nozar scenrij “ar paskumiem” ietverti 4.1.1. noda uzskaittie paskumi. Lielanozme prognožu aprinos ir šdiem nosacjumiem: plaška atjaunojamo energoresursu izmantošana elektroenerijas ražošansaska ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2001. gada 27. septembra Direktvas2001/77/EK par tdas elektroenerijas pielietojuma veicinšanu iekšj elektrbastirg, kas ražota, izmantojot neizskstošos enerijas avotus, nosacjumiem – Latvijai2010. gad 49,3% no kopj elektroenerijas patri jnodrošina aratjaunojamiem energoresursiem; biodegvielas patsvara nodrošinšana saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes2003. gada 8. maija Direktvas 2003/30/EK par biodegvielas vai citu atjaunojamoveidu degvielas izmantošanas veicinšanu transport nosacjumiem – Latvijai ldz2005. gada 31. decembrim ir jnodrošina 2% un ldz 2010. gada 31. decembrim –5,75% biodegvielas patsvars transportam paredzt benzna un dzedegvielaskopj energoietilpb; maksimli pieaujamie gaisa piesrojošo vielu (sra dioksda, slpeka oksdu,amonjaka un gaistošo organisko savienojumu) emisiju limiti 2010. gad (EiropasParlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktvas 2001/81/EK par valstmnoteikto maksimli pieaujamo emisiju dažm atmosfru piesrojošm vielmnosacjumi). dabas resursu nodoklis likuma “Par piesrojumu” 2. pielikum mintajmiekrtm, kuras savas darbbas rezultt emit vid SEG; akczes nodoklis saska ar Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktvu 2003/96/EK,kas prkrto Kopienas noteikumus par nodoku uzlikšanu energoproduktiem un72

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________elektroenerijai un Padomes 2004. gada 29. apra Direktvu 2004/76/EK, ar kurugroza Direktvu 2003/49/EK attiecb uz ataušanu dažm dalbvalstm piemrotprejas laika posmus, lai piemrotu kopgu nodoku sistmu, kas ir piemrojamaprocentu un honorru maksjumiem, kurus veic asociti uzmumi daždsdalbvalsts. Likums “Par akczes nodokli” nosaka krtbu, kd akczes precesapliek ar akczes nodokli. Pašreiz ar nodokli apliek naftas produktus, betparedzams, ka nkotn ar nodokli tiks aplikta ar dabas gze, ogles, kokss,elektroenerija.Scenrij “ar papildu paskumiem” ietverti šdi plnoti paskumi: plaška atjaunojamo energoresursu izmantošana elektroenerijas ražošan, kurLatvijai no kopj elektroenerijas patria 2015. gad 51,8% ir jnodrošina aratjaunojamiem energoresursiem, bet 2020. gad – 54,3%; fosils degvielas aizstšana ar alternatvo degvielu (biodegvielu), saska ar EiropasKomisijas Zaaj grmat “Par Eiropas stratiju drošai energoapgdei” izvirzto mrildz 2020. gadam autotransporta nozar 20% no fosils degvielas patria aizstt aralternatvajm degvielm (pieemts, ka 2015. gad biodegvielas patsvars transportanozar bs 10%, 2020. gad – 20%); dabas resursu nodoka likmju prskatšana (skot ar 2009. gadu likme par tonnuCO2 emisiju pieemta 1LVL).Modelšanas rezultti scenrijam „ar paskumiem” apkopoti 5.1. un 5.2. attl.Primrs enerijas patriš 1999. – 2020. gad, PJ250200150100-5017,1616,4514,3758,9616,8616,8151,8455,3751,1151,9472,3464,5557,3741,8660,0460,9568,8661,82 66,7156,910,380,40 0,351,34 0,61 17,30 17,51 24,543,90 3,341999 2005 2010 2015 2020ElektroenerijaKoksne u.c.Dabas gzeun biogzeNaftas produktiun degakmens eaKdraOgles un kokss5.1. attls.Avots: Reis, 2004.73

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Gala enerijas patriš 1999. – 2020. gad, PJ70605040302010042,6542,590,0028,0816,0613,480,143,390,7627,8519,0041,8719,5948,370,432,862,4525,9922,2839,4422,2253,750,233,642,7626,8625,6237,7026,9462,100,194,443,1227,7329,6435,6533,4566,210,215,77Biodegv ielaSiltumenerijaElektroenerijaKoksne u.c.Dabas gzeNaftas produktiKdraOgles un kokss1999 2005 2010 2015 20205.2. attls.Avots: Reis, 2004.5.1. attl redzams, ka primr enerijas patri pieaug pieprasjums pc visu veiduenergoresursiem, bet visstraujk – pc oglm. Gala enerijas patri (5.2. attls) pieaugnaftas produktu, dabasgzes un elektroenerijas daa, k ar biodegvielas patriš.emot par pamatu primrs un gala enerijas patria prognozes, aprintas tiešo SEGemisiju prognozes nozar. Aprini veikti, izmatojot Klimata prmaiu starpvaldbu padomeskopjo atskaites formtu un 1996. gada Klimata prmaiu starpvaldbu padomes uzlabotsvadlnijas nacionls siltumncefekta gzu inventarizcijas sagatavošanai. CO2, CH4 un N2Oemisiju prognozes enertikas nozar, ieskaitot transportu, dotas 5.1. tabul un 5.3. attl,atseviši transporta nozar – 5.4. attl.CO2, CH4 un N2O emisijas enertik, ieskaitot transportu, 1990. – 2020. gad1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020scenrijs “ar paskumiem”CO2, Ggt.sk. transport18 044,842 445,128 734,241 851,246 576,862 119,847 058,192 589,518 778,113 789,229 934,423 828,4410 963,974 434,7212 484,835 136,71CH4, Ggt.sk. transport25,940,6823,560,5619,800,5118,630,5819,300,9518,160,9517,530,7816,380,77N2O, Ggt.sk. transport0,540,260,380,150,410,190,510,260,700,480,730,500,840,590,880,61Tiešo SEG emisijaskop,Gg CO2 ekv.t.sk. transport18 757,262 538,979 347,541 908,627 118,952 190,297 606,092 682,959 400,413 958,2810 542,414 002,4711 593,084 634,9413 112,815 342,89scenrijs “ar papildu paskumiem”CO2, Ggt.sk. transport8 136,773 141,879 239,763 181,099 788,562 904,2610 022,492 811,39CH4, Ggt.sk. transport19,160,8118,020,8117,320,5615,770,5374

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020scenrijs “ar paskumiem”N2O, Ggt.sk. transport0,670,450,700,460,740,490,770,50Tiešs SEGemisijas kop, GgCO2 ekv.t.sk. transport5.1. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.8 746,903 297,269 833,813 341,4610 381,593 066,5210 591,602 977,02Kopj form izteiktas tiešo SEG emisijas enertik, ieskaitot transportu, 1990. – 2020. gad,Gg CO2 ekv.20 00018 00016 00014 00012 00010 0008 0006 0004 0002 00001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020Emisijas no 1990.ldz 2003. gadamEmisiju prognoze p c scen rija "ar pas kumiem", 2005.-2020. gadsEmisiju prognoze p c scen rija "ar papildu pas kumiem", 2005.-2020. gads5.3. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.75

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Kopj form izteiktas tiešo SEG emisijas transporta nozar 1990. – 2020. gad, Gg CO2 ekv.60005000400030002000100001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020Emisijas no 1990. ldz 2003. gadamEmisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", 2005.-2020. gadsEmisiju prognoze pc scenrija "ar papildu paskumiem", 2005.-2020. gads5.4. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.5.1.2. Rpnieciskie procesiRpniecisko procesu emisiju prognoze balstta uz statistikas datu analzi par produkcijasražošanas apjomu laikposm no 1990. ldz 2003. gadam, ilgtermia makroekonomiskoprognozi un ldzšinjiem un prognozjamiem rjs tirdzniecbas datiem un tendencmattiecb uz prognozjamo produktu apjomu (skku modeu aprakstu skat. 5.4.3. noda).Rpniecisko procesu emisiju prognozes novrttas tikai pc scenrija “ar paskumiem”, jopatreiz nav plnotu politikas dokumentu un tiesbu aktu projektu, kuri ietekmtu SEG emisijuapjomu rpniecbas nozar. Scenrij „ar paskumiem” ietverti 4.1.2.1. noda uzskaittiepolitikas paskumi. Liela nozme prognožu aprinos ir šdiem piemumiem:sakar ar Latvijas iestšanos ES un pozitvi atrisinto jautjumu, kas skar importaprodukciju par dempinga cenm, nav paredzams ievrojams lta importacementa pieaugums;vietj cementa patsvars kopj cementa patri saglabsies 70% apmr;cementa patriš pieaug ldz ar bvniecbas apjomu, kaut gan mazk mr, joceltniecb pieaug citu materilu izmantošana. Pieauguma tempi gaidmistraujki prognozjam perioda skum, tad tie pamazm samazinsies;asfalta, naftas bitumena, bitumena maisjumu un asfaltbetona ražošanas apjomi irtieš veid atkargi no bvniecbas apjomiem un, jo paši, no autoceu bvesnozares attstbas. Statistikas dati uzrda stabilu ražošanas apjomu pieaugumu no2000.gada vidji 39% gad. Sakar ar ES fondu ldzeku piesaisti infrastruktrasprojektiem, tai skait autoceu bvei, ir sagaidms, ka straujais ražošanas apjomupieaugums turpinsies vismaz ldz 2010. gadam, tad tas vartu nostabilizties;fluoru saturošo gzu emisijas saglabsies 2003. gada lmen.Tiešo SEG emisiju prognozes rpniecisko procesu nozar aprintas, emot vr produkcijasražošanas apjoma prognozes. Aprini veikti, izmatojot Klimata prmaiu starpvaldbupadomes kopjo atskaites formtu un 1996. gada Klimata prmaiu starpvaldbu padomes76

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________uzlabots vadlnijas nacionls siltumncefekta gzu inventarizcijas sagatavošanai. CO2,HFC un SF6 emisiju prognozes nozar dotas 5.2. tabul un 5.5. attl.CO2, HFC un SF6 emisijas rpnieciskajos procesos 1990. – 2020. gad1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020CO2, Gg 503,75 169,37 189,10 231,08 261,52 317,37 338,04 355,40HFC, Gg CO2 ekv. NO/NE 0,29 8,60 12,83 12,83 12,83 12,83 12,83SF6, Gg CO2 ekv. NO/NE 0,25 1,28 4,41 4,41 4,41 4,41 4,41Tiešo SEG emisijaskop, Gg CO2 ekv.503,75 169,91 198,98 248,33 278,76 334,61 355,28 372,645.2. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentraKopj form izteiktas tiešo SEG emisijas rpnieciskajos procesos 1990. – 2020. gad,Gg CO2 ekv.60050040030020010001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020Emisijas no 1990. ldz 2003. gadamEmisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", 2005.-2020. gads5.5.attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra5.1.3. Šdintju un citu produktu lietošanaEmisiju prognoze no šdintju un citu produktu lietošanas balstta uz ilgtermiamakroekonomisko prognozi un statistikas datu analzi par krsu un laku materilu ražošanas,importa un patria apjomu laikposm no 1990. ldz 2003. gadam (skku modeu aprakstuskat. 5.4.4. noda). Liela nozme prognožu aprinos ir piemumam, ka nkotnsaglabsies patreizj korelcija starp bvniecbas apjomiem Latvij un krsu un lakumaterilu ražošanu, importu un patriu un ka saglabsies patreizj ražošanas un importaapjoma pieauguma tendence.emot vr nozares SEG emisiju nelielo patsvaru valsts kopjo SEG emisiju apjom (skat.4.1.3. nodau), paši paskumi šaj nozar netiek realizti un plnoti, td emisiju prognozeno šdintju un citu produktu lietošanas novrtta tikai pc scenrija “ar paskumiem”.CO2 un N2O emisiju prognozes šaj nozar dotas 5.3. tabul un 5.6. attl.77

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________CO2 un N2O emisijas šdintju un citu produktu lietošan 1990. – 2020. gad1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020CO2, Gg 105,71 59,33 82,73 108,89 134,93 190,34 271,31 372,75N2O, Gg NO/NE 0,01 0,01 0,02 0,02 0,02 0,02 0,02Tiešo SEG emisijaskop, Gg CO2 ekv.105,71 63,86 85,83 114,84 140,89 196,33 277,33 378,805.3. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Kopj form izteikts tiešs SEG emisijas no šdintju un citu produktu lietošanas1990. – 2020. gad, Gg CO2 ekv.4003503002502001501005001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020Emisijas no 1990. ldz 2003. gadamEmisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", 2005.-2020. gads5.6. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.5.1.4. LauksaimniecbaLauksaimniecbas nozares emisiju prognoze balstta uz statistikas datu analzi laikposm no1990. ldz 2003. gadam, ilgtermia makroekonomisko prognozi un ldzšinjiem unprognozjamiem rjs tirdzniecbas datiem un tendencm attiecb uz prognozjamoprodukcijas apjomu (skku modea aprakstu skat. 5.4.5. noda).Lauksaimniecbas nozar scenrij “ar paskumiem” ietverti 4.1.5. noda uzskaittiepaskumi. Liela nozme prognožu aprinos ir šdiem nosacjumiem un piemumiem:ldz 2014. gadam samazinsies govju skaits, pamatojoties uz Latvijai pieširto pienakvotu daudzumu;attstoties biodegvielas ražošanai, rapša audzšanas apjomi ldz 2020. gadamtrskršosies saldzinjum ar 2002. gadu, tiks papildus apstrdtas 70–100 tkst. hazemes ar kultraugiem (rapsis, kvieši) biodegvielas ražošanai (skat. 4.1.1. nodapaskumu “Atbalsts biodegvielas ražošanai un biodegvielas izmantošanasveicinšana”);kviešu kopraža sasniegs 2002. gada lmeni un taj nostabilizsies;rudzu kopraža nostabilizsies 2001. – 2002. gada lmen;78

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________iestrdtais kaojamais materils un kaots platbas pieaugs vai saglabsies2002. – 2003. gadu lmen; iestrdtais slpeka minerlmslojuma apjoms pieaugs, tomr ievrojamsminerlmslojuma lietošanas apjoma pieaugums nav prognozjams, emot vrminerlmslojuma cenas paaugstinšanos pc Latvijas iestšans ES vidji par 27%.Izstrdjot scenriju “ar papildu paskumiem”, vr emti sekojoši paskumi:investcijas lauksaimniecbas uzmumos (atbalstmie sektori saistti ar piena,augu un ogu, graudaugu, aitu, kazu, liellopu gaas, ckgaas, putnu gaas un olu,drzeu, enerijas kultru, šiedraugu, biškopbas produkcijas un eas auguaudzšanu) – paredzams lopu skaita pieaugums 3-7% robežs, slaucamo govjuproduktivittes, k ar laukaugu platbu palielinšans;atbalsts jaunajiem (18–40 gadus veciem) zemniekiem – paskums vartu palielintlauksaimniecb izmantojamo zemju platbas, k ar apsto graudaugu platbaspar 3–5%;fosils degvielas aizstšana ar alternatvo degvielu (biodegvielu), saska arEiropas Komisijas Zaaj grmat “Par Eiropas stratiju drošai energoapgdei”izvirzto mri ldz 2020. gadam autotransporta nozar 20% no fosils degvielaspatria aizstt ar alternatvajm degvielm.CH4 un N2O emisiju prognozes lauksaimniecb dotas 5.4. tabul.CH4 un N2O emisijas lauksaimniecb 1990. – 2020. gad1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020scenrijs “ar paskumiem”CH4, Gg 111,27 44,64 30,6 31,20 32,40 33,72 35,46 36,50N2O, Gg 9,11 2,96 2,61 3,12 2,99 3,08 3,15 3,30Tiešo SEG emisijaskop, Gg CO2 ekv.5161,21 1853,66 1450,52 1622,54 1607,23 1662,41 1721,44 1789,18scenrijs “ar papildu paskumiem”CH4, Gg 33,64 35,38 36,87 38,87N2O, Gg 3,07 3,21 3,32 3,24Tiešo SEG emisijaskop, Gg CO2 ekv.1657,46 1737,23 1803,28 1819,715.4. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Kopj form izteiktas tiešo SEG emisiju prognozes lauksaimniecb pc scenrija “arpaskumiem” un scenrija “ar papildu paskumiem” pardtas 5.7. attl.79

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Kopj form izteiktas tiešo SEG emisijas lauksaimniecb 1990. – 2020. gad, Gg CO2 ekv.60005000400030002000100001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020Emisijas no 1990. ldz 2003. gadamEmisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", 2005.-2020. gadsEmisiju prognoze pc scenrija "ar papildu paskumiem", 2005.-2020. gads5.7. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.5.1.5. Zemes izmantošana un mežsaimniecbaMežsaimniecbas nozares attstbas prognozšanai izmantota Valsts meža dienesta datubze, Valsts zemes dienesta dati, Latvijas meža un saistto nozaru nacionls programmasekspertu izstrdtie modei un veiktie ptjumi, k ar Zemkopbas ministrijas specilistu un citumežsaimniecbas ekspertu vrtjums (skku modea aprakstu skat. 5.4.6. noda).Scenrijs “ar paskumiem” ietver paskumus, kas nodrošina ilgtspjgu mežaapsaimniekošanu, paši akcentjot meža platbu palielinšanos, kas saistta ar mežaieaudzšanu un stingriem meža zemju transformcijas ierobežojumiem. Meža ieaudzšana irprognozta saska ar paredzamo valsts atbalstu lauksaimniecb izmantojamo zemju unkrmju apmežošanai, kas nozm, ka ik gadus no jauna tiks ieaudzts 1000 ha meža.Neapsaimniekots lauksaimniecb izmantojams zemes, kuras ir aizaugušas ar krmiem,turpins palielinties, jo valst ir vairk nek 500 tkst. ha neapsaimniekoto lauksaimniecbizmantojamo zemju. Pieemts, ka ldz 2005. gadam to aizaugšanas temps saglabsies10 tkst. ha gad, bet turpmkajos gados strauji palielinsies, ldz 2020. gad ar krmiem bsaizaugušas visas neapsaimniekots lauksaimniecbas zemes. Šaj scenrij netiek prognozts,ka ldz 2010. gadam vartu btiski izmainties kds no krjas pieauguma rdtjiem. 2015. un2020. gad paredzams, ka, izmainoties mežaudžu vecumstruktrai, mežaudžu kopjais krjaspieaugums samazinsies, jo pašreiz valst ir liels daudzums vidja vecuma audžu, kurmežaudzm ir vislielkie krjas pieaugumi. Tomr btiskk tas bs jtams pc 2020. gada.Ikgadjais krjas pieaugums 2015. un 2020. gad bs 5,6 m 3 /ha gad, kopjais mežaudžukrjas pieaugums saglabsies 16,3 milj. m 3 gad. Paredzams, ka, kopj mežaudžu krjasamazinsies par 10%. Scenrij “ar paskumiem” prognozts, ka saglabjoties pašreizjamciršanas apjomam, izcirtumu un nepabeigto apmežojumu platba 2005. un 2010. gad nebsmainjusies, bet 2015. un 2020. gad samazinsies, kas saistts ar ciršanas apjomusamazinšanos, tai skait kailciršu platbu samazinšanos.80

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Scenrij “ar papildu paskumiem” prognozts, ka visas neapsaimniekots lauksaimniecbizmantojams zemes tiks izmantotas vai nu mežu audzšanai vai ar netradicionlailauksaimniecbai, tai skait meža plantciju audzšanai, Ziemassvtku eglšu audzšanai, kar citiem mriem. Lai ldz 2020. gadam apmežotu visas šim mrim paredztslauksaimniecb izmantojams zemes – 200 tkst. ha, k ar dau (40 tkst. ha) no krmjuplatbm, no jauna ik gadu nepieciešams ieaudzt mežu 16 tkst. ha platb pie nosacjuma,ka vienlaicgi saglabjas esošie meža zemju transformcijas ierobežojumi. Veicot šo zemjuapmežošanu, paredzams, ka meža zemju platbas 2020. gad bs 3180 tkst. ha platb unaizems 49% no valsts teritorijas. Šaj scenrij netiek paredzts, ka pieaugs pašiaizsargjamo teritoriju platba, ldz ar to š iemesla d nesamazinsies kopjapsaimniekojamo mežu platba. Lai ar tiek prognozts straujš meža zemju platbu pieaugums,tomr btisku ietekmi uz kopjo mežaudžu krju jauns mežaudzes pirmajos gados nedos,td ldzgi k scenrij “ar paskumiem” kopj mežaudžu krja 2015. un 2020. gadsamazinsies.Tiešo SEG emisiju un CO2 piesaistes prognozes zemes izmantošanas un mežsaimniecbassektor apkopotas 5.5. tabul.CH4, N2O un CO2 emisijas un CO2 piesaiste zemes izmantošan un mežsaimniecb1990. – 2020. gad1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020scenrijs “ar paskumiem”CH4, Gg 2,75 5,12 4,91 0 0 0 0 0N2O, Gg 0,02 0,04 0,03 0 0 0 0 0Neto CO2 emisijas,Gg CO2 ekv., t.sk.:-18453,38 -14630,26 -8640,01 -8186,76 -7736,93 -8323,54 -12663,24 -13141,60mežaudžu krjasapjoma izmaias-18587,80 -14696,48 -8611,50 -8111,06 -7599,74 -7639,91 -11503,87 -11543,08CO2 emisijas unpiesaiste augsn134,42 116,45 94,69 114,61 119,48 123,04 123,97 124,81Tiešo SEG emisijasun CO2 piesaiste,Gg CO2 ekv.-18389,70 -14511,76 -8526,43 -8186,76 -7736,93 -8323,54 -12663,24 -13141,60scenrijs “ar papildu paskumiem”CH4, Gg NA NA NA NAN2O, Gg NA NA NA NANeto CO2 emisijas,Gg CO2 ekv., t.sk.:-7798,53 -8210,61 -13263,04 -13875,50mežaudžu krjasapjoma izmaias-7721,44 -8335,69 -13388,60 -14002,40CO2 emisijas unpiesaiste augsn120,91 125,08 125,57 126,90Tiešo SEG emisijasun CO2 piesaiste,-7798,53 -8210,61 -13263,04 -13875,50Gg CO2 ekv.5.5. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Kopj form izteiktas tiešo SEG emisiju prognozes zemes izmantošan un mežsaimniecbpc scenrija “ar paskumiem” un scenrija “ar papildu paskumiem” pardtas 5.8. attl.81

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Kopj form izteikts tiešs SEG emisijas zemes izmantošan un mežsaimniecb1990. – 2020. gad, Gg CO2 ekv.0-2000-4000-6000-8000-10000-12000-14000-16000-18000-200001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020Tiešo SEG emisijas un CO2 piesaiste no 1990. ldz 2003. gadamTiešo SEG emisiju un CO2 piesaistes prognoze pc scenrija "ar paskumiem", 2005. - 2020. gadsTiešo SEG emisiju un CO2 piesaistes prognoze pc scenrija "ar papildu paskumiem", 2005. - 2020. gads5.8. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.5.1.6. Atkritumu apsaimniekošanaAtkritumu nozares emisiju prognoze balstta uz statistikas datu analzi laikposm no 1990. ldz2003. gadam, un ilgtermia makroekonomisko prognozi (skku modea aprakstu skat.5.4.7. noda).Latvij 57% no sadzves atkritumu daudzuma ir bioloiski nordmie atkritumi, un to patsvarsnemains, pieaugot atkritumu daudzumam. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes1999. gada 26. apra Direktvai 1999/31/EK par atkritumu poligoniem Latvij bioloiskinordmo atkritumu apglabšanas patsvars 2010. gad nedrkst prsniegt 75%, 2013. gad –50% un 2020. gad – 35% no 1995. gad radto bioloiski nordmo atkritumu daudzuma.Pieemts, ka Latvija izpilds šs direktvas prasbas. Kaut gan nav preczu prognožu parprstrdes apjomiem, paredzams, ka šie apjomi pieaugs tikpat strauji, k tie ir pieaugušipdjos gados.Visbtiskk CH4 emisijas atkritumu apsaimniekošanas nozar ietekm apstklis, vai sadzvesatkritumu poligonos tiek savkta biogze. Latvij plnots izbvt 10–12 sadzves atkritumupoligonus, kuros bs uzstdtas biogzes savkšanas sistmas.Otrs btiskkais apstklis, kas ietekm CH4 apjomu atkritumu apsaimniekošanas nozar, irapglabto atkritumu daudzums atkritumu izgztuvs. Scenrij “ar paskumiem” pieemts,ka atkritumu prstrde pieaugs pdjo trs gadu pieauguma tempos, tau iespjams, kaatbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem atkritumu prstrde vartu pieaugt straujk. Tas btiskisamazintu apglabto atkritumu daudzumu, tdjdi samazintos CH4 emisija gais. Aratkritumu širošana veicina apglabto atkritumu daudzuma samazinšanos, kas ir viena noatkritumu apsaimniekošanas priorittm. Pagaidm Latvij atkritumu širošana nav plašiizplatta, tau ir paredzams, ka široto atkritumu daudzums pieaugs katru gadu. Šo daudzumugan ir grti prognozt, jo nav izstrdtu normatvo aktu vai politikas plnošanas dokumentu,82

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________kuros btu nordts, kda daa no sadzves atkritumiem btu jširo. Pieaugot široto atkritumudaudzumam, pieaugs ar atkritumu prstrde vai to eksports prstrdei.Iedzvotju radto atkritumu daudzumu iespjams prognozt, lietojot ar vidjo IKP pieaugumuvalst un iedzvotju skaita izmaias. Šdi rinot, palielins prognoztais iedzvotju radtoatkritumu daudzums, tdjdi pieaug kopjais radto un apglabto atkritumu daudzums.CH4 un N2O emisiju prognozes atkritumu apsaimniekošan apkopotas 5.6. tabul.CH4 un N2O emisijas atkritumu apsaimniekošan 1990. – 2020. gad1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020scenrijs “ar paskumiem”CH4,Gg 36,46 40,29 49,00 40,86 41,16 42,15 36,95 40,76N2O, Gg 0,18 0,17 0,16 0,16 0,16 0,15 0,15 0,15Tiešs SEG emisijaskop, Gg CO2 ekv.822,60 899,79 1085,72 937,02 913,46 933,02 822,98 902,33scenrijs “ar papildu paskumiem”CH4,Gg 41,67 41,73 36,32 39,84N2O, Gg 0,16 0,15 0,15 0,15Tiešo SEG emisijaskop, Gg CO2 ekv.913,46 924,32 809,75 883,045.6. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Kopj form izteiktas tiešo SEG emisiju prognozes atkritumu apsaimniekošan, realizjotiesscenrijam “ar paskumiem” un scenrijam “ar papildu paskumiem”, pardtas 5.8. attl.Kopj form izteiktas tiešo SEG emisijas atkritumu apsaimniekošan 1990. – 2020. gad,Gg CO2 ekv.1200100080060040020001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020Emisijas no 1990. ldz 2003.gadamEmisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", 2005. - 2020.gadsEmisiju prognoze pc scenrija "ar papildu paskumiem", 2005. - 2020.gads5.9.attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.83

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________5.2. Paskumu ieviešanas kopjais rezultts5.9. attl dotas kopj form izteiktas valsts kopjs tiešo SEG emisijas un to prognozes pcscenrija “ar paskumiem” un scenrija “ar papildu paskumiem”.Kopj form izteiktas tiešo SEG emisijas 1999. – 2020. gad, Gg CO2 ekv.3000025000200001500010000500001990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020-5000Emisijas no 1990. ldz 2003.gadam, neskaitot mežsaimniecbuEmisijas no 1990. ldz 2003.gadam, ieskaitot zemes izmantoš. un mežsaimn.Emisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", neskaitot zemes izmantoš. un mežsaimn.Emisiju prognoze pc scenrija "ar papildu paskumiem", neskaitot zemes izmantoš. un mežsaimn.Emisiju prognoze pc scenrija "ar paskumiem", ieskaitot zemes izmantoš. un mežsaimn.Emisiju prognoze pc scenrija "ar papildu paskumiem", ieskaitot zemes izmantoš. un mežsaimn.Kioto mris5.10. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Tiešo SEG emisiju sadaljums pa nozarm (5.7. tabula) parda, ka enertikas (ieskaitottransportu) patsvars šo gzu emisiju kopapjom no 2003. ldz 2020. gadam pakpeniskipieaugs par aptuveni 7 procentu punktiem. Straujks nek rpniecisko procesu patsvarapieaugums prognozts šdintju un citu produktu lietošanas patsvara pieaugums(iespjams, to nosaka korelcija starp bvniecbas apjomiem Latvij, kas ar pieaug, un krsuun laku materilu patriu). Pateicoties veiksmgai atkritumu apsaimniekošanas politikai(sadzves atkritumu širošanai un prstrdei, sadzves atkritumu poligonos un izgztuvsapglabjamo bioloiski nordmo atkritumu patsvara samazinšanai, izgztuvjurekultivcijai, biogzes savkšanai poligonos), atkritumu apsaimniekošanas patsvars kopjSEG emisiju apjom nedaudz samazinsies.84

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Nozaru patsvars kopj form izteikto tiešo SEG emisiju apjom 1990. – 2020. gad, %1990 1995 2000 2003 2005 2010 2015 2020scenrijs “ar paskumiem”Enertika, ieskaitottransportu73,99 75,79 71,62 72,24 76,19 77,13 78,49 79,20Rpnieciskie procesi 1,99 1,38 2,00 2,36 2,25 2,45 2,40 2,25Šdintju un cituproduktu lietošana0,42 0,52 0,87 1,09 1,14 1,44 1,88 2,29Lauksaimniecba 20,36 15,02 14,59 15,41 13,02 12,16 11,66 10,81Zemes lietošana unmežsaimniecba0 0 0 0 0 0 0 0Atkritumuapsaimniekošana3,24 7,29 10,92 8,90 7,40 6,82 5,57 5,45Kop (bez CO2 nozemes izmantošanasun mežsaimniecbas)100 100 100 100 100 100 100 100scenrijs “ar papildu paskumiem”Enertika, ieskaitottransportu74,52 75,49 76,18 75,41Rpnieciskie procesi 2,38 2,57 2,61 2,65Šdintju un cituproduktu lietošana1,20 1,51 2,04 2,70Lauksaimniecba 14,12 13,34 13,23 12,95Zemes lietošana unmežsaimniecba0 0 0 0Atkritumuapsaimniekošana7,78 7,09 5,94 6,29Kop (bez CO2 nozemes izmantošanasun mežsaimniecbas)100 100 100 1005.7. tabula.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Atbilstoši Kioto protokola nosacjumiem Latvijai kopjs SEG emisijas laikposm no 2008. ldz2012. gadam jsamazina par 8%, saldzinot ar 1990. gadu, tdjdi SEG emisiju apjoms vidjigad mintaj laikposm nedrkst prsniegt 23323 Gg CO2 ekv. 5.10. attl redzams, ka SEGemisijas pc scenrija “ar paskumiem” 2010. gad samazinsies par 46%, saldzinot ar1990. gada lmeni, bet pc scenrija “ar papildu paskumiem” – par 49%; 2020. gad šieskaiti bs attiecgi 35% un 45%. Tas nozm, ka Latvija vars izpildt savas starptautisks emisijusamazinšanas saistbas, kuras uzliek ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaimKioto protokols, ar gadjum, ja netiktu stenots neviens papildu paskums SEG emisijusamazinšanai.5.3. MetodoloijaSEG emisiju un CO2 piesaistes prognožu apriniem scenrijam “ar paskumiem” unscenrijam “ar papildu paskumiem” izmantots Klimata prmaiu starpvaldbu padomeskopjais atskaites formts. Atbilstoši tam tika prognozti SEG emisiju un CO2 piesaistes apjomikatr nozar, emot vr 4.1. noda apraksttos paskumus. T k katr nozar prognozmtika izmantotas daždas aprinu metodikas, zemk dots katras metodikas ss apraksts.85

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________5.3.1. Ilgtermia makroekonomisk prognozeIlgtermia makroekonomisk prognoze sastdta, balstoties uz Ekonomikas ministrijasizstrdtm ilgtermia makroekonomiskajm prognozm ldz 2020. gadam. Prognozšanizmantots makroekonomiskais modelis, kas paredzts Latvijas Tautsaimniecbas vienotsstratijas mra rdtju ldzsvarošanai un stratijas stenošanas scenriju aprinšanai unprognozšanai.Makroekonomiskais modelis veidots, balstoties uz Nacionlo kontu sistmas pamatsakarbm,un sastv no 7 savstarpji saisttiem blokiem:1) demogrfijas blok tiek noteikts iedzvotju skaits, t struktra pa dzimuma un vecumagrupm;2) piedvjuma un cenu bloks ietver patria un ražotju cenas, k ar IKP deflatoru undeflatorus atsevišm tautsaimniecbas nozarm un IKP patria posteiem. Šajblok veidojas atsevišo tautsaimniecbas nozaru izaugsmes tempi, produktivittesrdtji, nodarbinto skaits, darba samaksas lmenis u.tml.;3) pieprasjuma bloks nosaka IKP izlietojuma struktru;4) ienkumu sadales bloks ir veltts kopjo ienkumu veidošans rdtjiem;5) budžeta bloks ietver nodoku iemumu un budžeta patria veidošans rdtjuaprinu;6) rjs tirdzniecbas bloks nosaka eksporta un importa struktru pa preu unpakalpojumu grupm;7) maksjuma bilances blok veidojas tekoš konta un kapitla un finansu kontaattiecbas;IKP prognozts k faktisks, t saldzinms cens (2000. gada vidjs cens). IKP faktiskajscens izteikts ar EUR, emot vr, ka Latvijas Banka ir noteikusi lata piesaisti eiro no2005. gada 1. janvra ar kursu, kds tas bija 2004. gada decembra beigs 37 .Latvijas IKP izteikts ar pirktspjas parittes standart (PPS vienbs), izmantojot EUROSTAT datus2000. – 2003. gadam.Prognozes izstrdtas sadaljum pa tautsaimniecbas nozarm divos agregcijas lmeos:lielk agregcija (8 nozares, kas pamat atbilst NACE 38 klasifikatora burtu lmenim) unzemka agregcija apstrdes rpniecbas apakšnozarm (12 nozares, kas pamat atbilstNACE klasifikatora divzmju lmenim). Prognožu dati apkopoti ar trs nozaru agregcij –lauksaimniecba, rpniecba, pakalpojumi.5.3.2. Enertika, ieskaitot transportuDarb apskatto ptjumu rezulttu iegšan ir izmantots modelis MARKAL. Šo modeli Latvijska izmantot 1995. gad, kad tika izveidots pirmais Latvijas enertikas sistmas aprakstsmodel. Latvijas MARKAL sistma aizvien tiek pilnveidota.MARKAL (Market allocation) ir linerais programmšanas modelis elastgai valsts enertiskssistmas optimizšanai. Tas tika izveidots, lai vartu novrtt jaunu enerijas tehnoloijuieviešanas ietekmi uz nacionlo vai reionlo enertisko sistmu, mijiedarbojoties ar vidi.MARKAL kods ir sarakstts GAMS (General Algebraic Modeling System) valod. GAMS irmodelšanas sistma matemtiskai programmšanai.MARKAL ir tehnoloiski orientts augšupejošs (bottom-up) modelis, kur tiek aplkota ganapgde ar energoresursiem, gan to pieprasjums. Ar MARKAL ir iespjams modelt enerijasnesju plsmu enertikas sistm. Modelis izvlas optimlko enertikas sistmas struktru37 1 EUR=0,702804 Ls; avots: http://www.bank.lv/lat/main/monetarapolitika/mp/38 ES Ekonomisks darbbas statistisk klasifikcija.86

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________katr laika posm, minimizjot izmaksas un emot vr daždus ierobežojumus. Šai pieejai irsavas priekšrocbas, piemram, MARKAL k ieejas informcija nav nepieciešams iepriekšsagrupt SEG emisiju samazinšanas paskumus, jo modelis pats izvlas labks tehnoloijasun ts sarindo pc to ekonomiskajiem rdtjiem.MARKAL modelim k ieejas informcija – ir nepieciešamas prognozes par enerijas resursucenm, k ar par lietdergs enerijas pieprasjumu vai ar citiem parametriem (energyservice demands), piemram, apsildmo telpu platbu vai par kilometržu, kas tiks nobrauktaun kas atspoguo nepieciešamo enerijas daudzumu. Elektroenerijas un centraliztosiltumenerijas patriu modelis nosaka pats.SEG emisijas apjoma izmaias ietekm ar lietdergs enerijas pieprasjuma lmenis.Lietdergs enerijas pieprasjumu sadala skk pa daždm apakšnozarm. Šie lietdergsenerijas pieprasjumi kalpo k ieejas parametri MARKAL model, tie tiek prognozti rpusmodea. Pieprasjums pc enerijas ir tieši saistts ar ekonomisko attstbu. 5.8. tabul ir redzamiMARKAL modelto nozaru (mjsaimniecba, pakalpojumi, rpniecba, lauksaimniecba,transports) kopj lietderg enerijas pieprasjuma pieauguma tempi, k ar citi parametri.MARKAL modelto tautsaimniecbas nozaru kopjs lietdergs enerijas pieprasjuma tempi1999. – 2019. gad, %1999 39 2004 40 2009 2014 2019IKP ikgadjais pieaugums 3,3 8,9 6,2 5,6 5,1Lietdergs enerijas pieprasjuma ikgadjaispieaugums-4,6 1,6 2,0 2,1 1,9Lauksaimniecba -17,3 1,2 1,5 1,2 1,2Pakalpojumi -11,7 1,9 2,8 2,5 2,2Iedzvotji 0,5 0,9 0,6 0,6 0,6Rpniecba -3,5 0,7 3,5 3,7 3,0Transports -0,7 6,3 2,4 2,5 2,6Elastba ( patria pieaugums / IKP pieaugums) -1,25 0,18 0,33 0,38 0,385.8. tabula.Avots: Ekonomikas ministrija.Importto enerijas resursu (naftas produkti, dabas gze, ogles) cenu prognozes sastdtas,izmantojot Starptautisks enertikas aentras WEO 2002 dots prognozes. Vietjo kurinmocenas ir atkargas no izmantošanas eogrfisks vietas, tpc ts var atširties lielamplitd.Enerijas resursu piegdes izmaksas jeb transportšanas izmaksas model ir emtas vr katrainozarei. Enerijas resursu piegdes cens ir iekauti iekšzemes kravas prvadjumi, enerijasresursu uzglabšana, degvielas uzpildes stacijas utt. Elektroenerijas, centralizt siltuma undabas gzes piegdes sistmas model attlotas k atsevišas tehnoloijas.Emisijas no cea transporta aprintas, izmantojot COPERT III modeli (versija 2.2), bet nocitiem ceu satiksm neiesaisttiem transportldzekiem un citiem mehnismiem, izmantojotMARKAL modea prognoztos degvielas daudzumus.COPERT III (Computer Programme to calculate Emissions from Road Transport) ir MS Windowsprogramma, kura ir paredzta gaisa piesrojošo vielu emisiju aprinšanai noautotransporta. COPERT aprina noteiktu gaisa piesrojošo vielu (CO2, CH4, CO, NOx,NMGOS, SO2 u.c.) emisijas no daždiem transportldzekiem (viegliem un smagiemtransportldzekiem, mopdiem un motocikliem). COPERT III modelis ir daa no CORINAIRprogrammas.39 Avots : Centrl statistikas prvalde.40 Makroekonomisk prognoze sastdta, balstoties uz Ekonomikas ministrijas izstrdtm ilgtermiamakroekonomiskajm prognozm ldz 2020. gadam.87

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Emisiju aprinšanai COPERT III model izmantoti sekojoši parametri:transportldzeku skaits pc tipiem (viegls, viegls kravas, kravas, autobusi,mopdi, motocikli);pc degvielas veida (benzns, dzelis, gze);transportldzeku sadaljums pc vecuma, pc dzinju tilpuma (vieglajmautomašnm), masas un degvielas (kravas automašnm un autobusiem);braukšanas režmi (pilsta, automaistrle, autocei ar grants segumu) u.c.Izmantojot Satiksmes ministrijas datus par daždu transportldzeku tipu nobraukumu, tpieaugumu uz daždas nozmes autoceiem, degvielas patriu un t prognozesattiecgajiem gadiem, bija iespjams netieši novrtt ar kopjo automašnu skaitu patransportldzeku tipiem, pieemot, ka vidjais transportldzeku nobraukums laik btiskinemains (šo piemumu apstiprina ar transporta nozares emisiju aprini 1990. – 2002.gad, kas liecina, ka vidjais nobraukums laik btiski nemains). Tdjdi tika pieemts, kaautomašnu skaits pieaug proporcionli prognoztajam nobraukto kilometru skaitam.Transporta nozar pieemti šdi galvenie nosacjumi:automašnu, kas izmanto benznu un dzedegvielu, aprkošana ar katalizatoriem,kas btiski samazina CH4 emisijas, tomr palielina N2O emisiju apjomu. 2020. gadpraktiski visas automašnas bs aprkotas ar katalizatoriem;t k CO2 emisijas transporta nozar ir tieši atkargas no patrt degvielasdaudzuma, tad scenrij „ar paskumiem” ts turpina pieaugt ldz ar degvielaspatria pieaugumu. Scenrij “ar papildu paskumiem” 2020. gad SEG emisijasir par aptuveni 45% zemkas. Tas skaidrojams ar biodegvielas ieviešanu (20% nokopjs degvielas patria) un mazku vidjo degvielas patriu uz nobrauktokilometru, saldzinot ar iepriekšjiem gadiem;CH4 un N2O emisijas ir tieši atkargas no transporta nozar patrts degvielasdaudzuma un tehnoloijm. Apraksttajos scenrijos transportldzeku apjoms, kaspatr attiecgo degvielas daudzumu, skaits ir viends, bet emisiju atširba starpscenrijiem veidojas, pateicoties mazkam degvielas patriam scenrij“ar papildu paskumiem”.5.3.3. Rpnieciskie procesiIzstrdjot prognozes par atsevišu produkcijas veidu ražošanas apjomiem, tika izmantoti šdibtiskkie piemumi:turpinsies demogrfisk tendence, kas raksturojas ar pakpenisku iedzvotjuskaita samazinšanos Latvij;turpinsies stabila un saldzinoši strauja ekonomisk izaugsme bez vr emammkrzm; saglabsies augsti bvniecbas apjomu pieauguma tempi, it paši ldz2010. gadam. Tiek emts vr, ka ievrojams ES fondu finansjums tiks novirztsinfrastruktras attstbai, t.sk. bvniecbai un autoceu bvei, tai skait ar nkamajfondu plnošanas period pc 2007. gada;pc Latvijas iestšans ES turpins aktvs strukturlo reformu process, kas aujpaaugstint ekonomikas konkurtspju, t.i., uzlabojas uzmjdarbbas vide,btiski ir ieguldjumi bzes infrastruktras sakrtošan un uzlabošan, tiekveicintas inovcijas, palielins ieguldjumi cilvkresursu attstb, tiek nodrošintaldzsvarota reionl attstba un organizta efektva vides aizsardzbas sistma;88

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________atbilstoši ekonomisks politikas plnošanas dokumentos izvirztajiem uzdevumiemnotiks pakpenisks augsto un vidjo tehnoloiju patsvara pieaugums kopjrpniecbas pievienots vrtbas struktr un eksporta struktr, k ar pieaugspievienot vrtba un darbaspka produktivitte tradicionlajs rpniecbasnozars. Ldz ar to fizisks mrvienbs izteiktais ražošanas apjomu pieaugumsvairum gadjumu atpaliks no naudas izteiksm aprintiem izaugsmes tempiemvairks no prognozjamm nozarm;attiecb uz produktiem un produktu grupm, kur Latvij ir tikai viens vai dažiattiecg produkta ražotji, tiek pieemts, ka netiks veidoti jauni šo produkturažošanas uzmumi.Prognozs izmantotie modei un metodoloija tika izvlta individuli katramprognozjamajam produkcijas veidam. Skum tika veikta kvalitatva prognozjam objektaizpte – ražotju skaits Latvij, produkta galvenie patrtji, btiskkie produkta patriaapjomu ietekmjošie faktori, produkta ražošanas apjomu atkarba no rjs tirdzniecbas,produkta ražošanas apjomu iespjam korelcija ar iedzvotju skaita vai atsevišumakroekonomisko rdtju dinamiku.Nkamais etaps prognozes izstrd bija statistikas datu vkšana un analze. Jpiezm, kaatbilstoši Valsts statistikas likumam, vairku prognozjamo produkcijas veidu faktiski saražotaisapjoms ir konfidencila informcija, jo ar to ražošanu Latvij nodarbojas viens vai dažiuzmumi. Gadjumos, kad nebija pieejama oficil statistika par saražots produkcijasapjomiem, tika izmantota ražotju sniegt informcija vai ar ekspertu novrtjums, emotvr iepriekšjo gadu statistikas datus, attstbas tendences nozar un pieejams ražošanasjaudas Latvij.Visbeidzot, kad tika savkta iepriekš uzskaitt informcija, katram produkcijas veidam tikaizvlta atbilstoša prognozšanas metodika un modelis. Pielietotie modei ietvermatemtisks prognozšanas metodes, ekspertu novrtjuma metodi, k ar abu mintometožu apvienojumu.5.3.4. Šdintju un citu produktu lietošanaEmisiju prognoze no šdintju un citu produktu lietošanas balstta uz ilgtermiamakroekonomisko prognozi un statistikas datu analzi par krsu un laku materilu ražošanas,importa un patria apjomu laikposm no 1990. ldz 2003. gadam. Izstrdjot SEG emisijuprognozi krsu un laku materilu ražojošajiem uzmumiem, vr emti šdi ievadparametri:dati par faktisko ražošanas, importa un eksporta apjomu dinamiku Latvij;dati par celtniecbas apjomu dinamiku Latvij;Ekonomikas ministrijas prognozes par bvniecbas apjomu pieaugumu ldz2020. gadam.5.3.5. LauksaimniecbaFinanšu ministrijas izstrdtaj “Makroekonomisks attstbas un fiskls politikas scenrij2004. – 2008. gadam” ir teikts, ka lauksaimniecbas attstbu turpmkajos gados ietekmsdaždi faktori, tostarp ar privt patria pieaugums, lauksaimniecbas ražotu un produktupielgošana starptautiskajiem standartiem un kvalittes kritrijiem un ražošanas intensifikcija.Lauksaimniecbas attstba bs atkarga ar no rj, galvenokrt Krievijas, pieprasjumapieauguma. Tdjdi turpmkajos gados tiek sagaidts, ka lauksaimniecbas ražošanasapjomi saldzinms cens pieaugs apmram par 3–4% gad. Vidj termi tiekprognozta ievrojama lauksaimniecb strdjošo skaita samazinšans un ražošanasproduktivittes pieaugums. Lauksaimniecbas attstba bs atkarga ar no valsts lauku politikasstenošanas, izmantojot vairkus finanšu un nefinanšu atbalsta ldzekus, no kuriem nozmgkie89

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________ir SAPARD, „Lauku attstbas plna” un „Latvijas Attstbas pln (Vienotajprogrammdokument) 2004. – 2006. gadam” iekautie paskumi, platbatkargie maksjumi(vienotais platbu maksjums; papildus valsts tiešie maksjumi par laukaugu platbm unpapildus valsts tiešie maksjumi par lopbarbas platbm u.c.), k ar valsts subsdijaslauksaimniecbai. Sakar ar Latvijas iestšanos ES lauksaimniecbas ražošanas pieaugums bsatkargs ar no ES pieširtajm lauksaimniecisks ražošanas kvotm. Vidj termi tiekprognozta pakpeniska lauksaimniecbas patsvara IKP samazinšans.Sadaas sagatavošanai izmantots Zemkopbas ministrijas sagatavotais ziojums par “Latvijaslauku attstbas plnu lauku attstbas programmas stenošanai 2004. – 2006. gadam”,“Lauksaimniecbas 2003. gada ziojums”, programma “Biodegvielas ražošana un lietošanaLatvij (2003 – 2010)” k ar rcbas plns programmas “Biodegvielas ražošana un lietošanaLatvij” stenošanai.5.3.6. Zemes izmantošana un mežsaimniecbaMežsaimniecbas nozares attstbas prognozšanai izmantota Valsts meža dienesta datubze, Valsts zemes dienesta dati, Latvijas meža un saistto nozaru nacionls programmasekspertu izstrdtie modei un veiktie ptjumi, k ar Zemkopbas ministrijas specilistu un citumežsaimniecbas ekspertu vrtjums.Prognozjot meža zemju platbu izmaias, emti vr lauksaimniecbas zemju prraudzbasdati, kuros ir atspoguotas lauksaimniecb izmantojamo zemju apsaimniekošanas tendences,k ar Latvijas attstbas pln paredztais atbalsts lauksaimniecb izmantojamo zemju unkrmju apmežošanai.Mežaudžu ikgadjais krjas pieaugums un kopj krja ir modelta, izmantojot datus noMeža valsts reistra. Scenrij kopj mežaudžu krja ir aprinta saska ar ciršanaipieejamiem koksnes resursiem.Scenrijam “ar paskumiem” pieemts, ka:meža zemju platbu izmaias neietekms meža zemju transformcija citos zemesizmantošanas veidos un to pieaugums bs viends ar no jauna ieaudzto mežuplatbm;skuju koku un lapu koku audžu sadaljums apsaimniekotos mežos nemainsies,pieemot, ka paši aizsargjams teritorijas, kurs nenotiek nekda saimnieciskdarbba, tiks veidotas proporcionli viendi gan skuju koku mežos, gan lapu kokumežos, un nocirsts mežaudzes tiks atjaunotas ar to pašu koku sugu;saska ar noteikto atbalstu ik gadus no jauna tiks apmežots 1000 halauksaimniecb izmantojamo zemju;apmežošan saglabsies pašreizj koku sugu proporcija, t.i. 35% no jaunaapmežoto platbu tiks ieaudzti skuju koku meži, bet 65% – lapu koku meži;izcirtumu atjaunošana nenotiks ar sugu maiu;saglabsies normatvajos aktos noteiktaj termi neatjaunoto izcirtumu platbas;krmju platba (citas ar kokaugiem apaugušas platbas) turpmkajos gadosnemainsies;90% no vism neapsaimniekotm lauksaimniecb izmantojamm zemm agrkvai vlk (ldz 2020. gadam) aizaugs ar kokiem un krmiem;meža ieaudzšana notiks platbs, kuras nav aizaugošas ar kokiem un krmiem;ikgadjie krjas pieaugumi (m 3 /ha) nemainsies (ne klimata prmaiu ietekm, nemrtiecgas mežsaimniecisks prakses rezultt) un mežaudzes saglabs savupašreizjo augšanas gaitu, ikgadjie krjas pieaugumi nemainsies ar krmjiem,90

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________izcirtumiem un nepabeigtiem apmežojumiem, krmjiem neapsaimniekotajslauksaimniecb izmantojamajs zems.Scenrijam “ar papildu paskumiem” pieemts, ka:atbalsts lauksaimniecb izmantojamo zemju apmežošanai palielinsies unperiod ldz 2020. gadam meži tiks ieaudzti 2000 tkst. ha platb ik gadu;paši aizsargjamo teritoriju platba nemainsies;izcirtumu atjaunošana nenotiks ar sugu maiu;krmju platbas samazinsies, jo meža ieaudzšana notiks gan lauksaimniecbizmantojams zems, gan krmju platbs; neapsaimniekots lauksaimniecb izmantojams zemes proporcionlisamazinsies, jo ts tiks izmantotas apmežošanai vai netradicionlailauksaimniecbai.Ciršanai pieejamie koksnes resursi modelti, izmantojot šim mrim izstrdtu modeli.Saska ar „Meža likumu”, valst daždm pašuma formm eksist atširga pieeja kritrijunoteikšanai galvenajai cirtei. T prjos mežos galveno cirti nosakošs kritrijs ir vecums vaimežaudzes valdošs sugas valdaudzes koku mazkais vidjais caurmrs. Potencilais ciršanasapjoms valsts mežos tiek aprints pc Moisejeva algoritma, kas pc btbas izldzinamežaudžu sadaljumu pa vecuma klasm. Izejot no esoš audžu vecuma klašu sadaljumasitucij, kur tas nav vienmrgs, jnotiek pieaugušo un praugušo audžu uzkršans vaibriestaudžu ciršanai, ko savukrt nepieauj „Meža likum” noteiktie ciršanas vecumi.5.3.7. Atkritumu apsaimniekošanaAtkritumu apsaimniekošanas nozares emisiju prognoze balstta uz statistikas datu analzilaikposm no 1990. ldz 2003. gadam, Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentrasdatu bzes “3 – Atkritumi” datu analzi un ilgtermia makroekonomisko prognozi.Izstrdjot SEG emisiju prognozi atkritumu apsaimniekošanas nozar, emti vr šdiievadparametri:makroekonomisk prognoze iedzvotju skaita dinamikai ldz 2020. gadam un parIKP pieaugumam rpniecbas un lauksaimniecbas nozar;piemums, cik daudz sadzves atkritumu gada laik saražo viens iedzvotjs;faktisk kopjo atkritumu daudzuma un prstrdto atkritumu daudzumadinamika Latvij;direktvas 1999/31/EK prasbas, kas nosaka, ka apglabto bioloiski nordmoatkritumu daudzums 2010. gad nedrkst prsniegt 75%, 2013. gad – 50%,2020. gad – 35% no 1995. gada apjoma; savktais CH4 gzes daudzums SIA “Getlii EKO” palielinsies no 6,5 mlj. m 3 2004.gad ldz 8 mlj. m 3 2009. gad un tad nostabilizsies, SIA “Liepjas RAS” ik gadurads 1,9 mlj. m 3 CH4 emisiju.5.4. Prognožu jutguma analzeDoto makroekonomisko prognožu galvenais risks ir saistts ar rj pieprasjuma svrstbm.Vja rj pieprasjuma gadjum samazinsies tautsaimniecbas izaugsme, it paširpniecbas nozar. Katrs rj pieprasjuma samazinjuma procents samazina apstrdesrpniecbas izaugsmi par 0,8 procentu punktiem. IKP izaugsme šaj gadjum samazins par0,75 procentu punktiem.91

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Iekšjam pieprasjumam lielka ietekme ir uz tuvko gadu IKP pieaugumu. Iekšjpieprasjuma noteicošie faktori ir mjsaimniecbu patriš un investcijas, kas bija galvenaisizaugsmes dzinjspks pdjos trs gados.Cenu izmaiu faktoram stermia prognozs ir lielka ietekme nek ilgtermia prognozs.Pdj gada straujais inflcijas pieaugums vairkkrtgi ir licis maint cenu dinamikasprognozes gan Latvijas Bankai, gan Finanšu ministrijai. Tomr IKP prognozi saldzinms censun uz tm balstts emisiju prognozes cenu nenoteiktba ietekm maz. Spjš cenu pieaugumsmaina gan latos, gan eiro izteiktu IKP nominlvrtbu, kas var apgrtint starptautiskossaldzinjumus.Strauja cenu kpuma rezultt kdam noteiktam produktam, it paši energoresursiem, k tasvrojams pdj laik, mains relatvs cenas, kuras ietekm resursu izvli. Dotaisprognozšanas modelis šs cenu svrstbas iekauj tikai stermia prognozs. Ilgtermiaprognozs š ietekme ir minimla.SEG emisiju apjoma izmaias ietekm ar lietdergs enerijas pieprasjuma lmenis. Scenrija“ar paskumiem” kopai lietdergs enerijas patria vidjais ikgadjais pieaugums laikaperiodam no 1999. – 2019. gadam ir 1,9%. 1999. – 2004. gad lietdergs enerijaspieprasjums pieauga par 0,22 – 0,38 procentu punktiem uz vienu IKP pieauguma procentujeb vidji par 0,30 procentu punktiem uz vienu IKP pieauguma procentu period no 1999. –2019. gadam.emot vr, ka enertikas patsvars kopj form izteikt tiešo SEG emisiju apjom ir tuvu80%, 5.3.1. attl, izmantojot MARKAL modeli, saldzintas SEG emisijas enertik, ieskaitottransportu, scenrij “ar paskumiem” pie 5% augstka un 5% zemka lietdergs enerijaspieprasjuma lmea 2010. gad un 10% augstka un 10% zemka lietdergs enerijaspieprasjuma lmea 2015. un 2020. gad.SEG emisijas enertik, ieskaitot transportu, scenrij „ar paskumiem” pie daždiemlietdergs enerijas pieprasjuma lmeiem, Gg CO2 ekv.14,00013,00012,00011,00010,0009,0008,0007,000Scenrijs “ar paskumiem” +10%Scenrijs “ar paskumiem”Scenrijs “ar paskumiem” -10%6,0005.11. attls.1999 2005 2010 2015 2020Prognožu rezulttus lauksaimniecb btiski var ietekmt ES agrrs politikas faktori. ES irpiemusi tzi, ka lauksaimniecba pilda trs savstarpji saisttus vitlus uzdevumus – nodrošinaattiecgo lauksaimniecbas produktu ražošanu attiecgajos klimatiskajos apstkos, veic dabas92

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________un vides aizsardzbas paskumus, k ar gd, lai lauku apvidi btu apdzvoti. ES agrrspolitikas btba ir:lauksaimniecbas produkcijas cenu pazeminšana, lai padartu to konkurtspjgku pasaules tirg; kompenscijas maksjumu ieviešana lauksaimniecbas produkcijas cenupazeminšanas radto zaudjumu segšanai; kompenscijas par atsevišu limitjošo faktoru ieviešanu lauksaimniecbasprodukcijas ražošan (minerlmslu lietošanas samazinšanu, ekstensvusaimniekošanu, lauksaimniecbas zemju apmežošanu u.c.).Korekcijas prognozs var ieviest ar klimatiskie faktori, kurus praktiski ir neiespjami ietekmt.Korekcijas prognozs var ieviest ar turpmk attstba graudu un rapša pirmapstrdesmodernizcij (šobrd trkst kalšu jaudas), it seviši - lietainos ražas novkšanas gados.Problma ir ar nepietiekamas moderni aprkotu noliktavu jaudas.Mežsaimniecbas nozares prognožu risks ir saistts ar pieejamajiem atbalsta mehnismiemneapsaimniekoto lauksaimniecbas zemju un privto mežu pašniekiem. Nesaemot atbalstamaksjumus, zemes pašniekiem trkst motivcijas veikt meža ieaudzšanu neapsaimniekotslauksaimniecbas zems. Tpat privto mežu un meža zemju ilgtspjga apsaimniekošana bsapdraudta, ja netiks piesaisttas investcijas meža ekonomisks, ekoloisks un socilsvrtbas uzlabošanai. Mazos meža pašumos (vidji 8 ha) ir ievrojami grtk stenotilgtspjgas meža apsaimniekošanas principus. Turklt jauniegto mežu pašniekiem trkstzinšanu par meža apsaimniekošanu un tirgus ekonomiku. Pdjos desmit gados valstkopum izcirsti 41–75% no kopj ikgadj pieauguma. Privtajos mežos izcirstais koksnesapjoms, galvenokrt saistb ar ekonomisko stvokli laukos, daudzkrt prsniedz mežaatjaunošanas apjomus.Lai saglabtu ilgtspjgu resursu pieejambu valst un likvidtu 10 neatkarbas gados nokavto,privtajos mežos meža atjaunošana ik gadus jveic 18 tkst. ha platb un jaunaudžukopšana – 43 tkst. ha platb.93

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________6. KLIMATA PRMAIU IETEKME, JUTGUMA NOVRTJUMSUN PIELGOŠANS PASKUMI6.1. Klimata prmaiu ietekmeGlobls sasilšanas ietekmes novrtšanai btiska ir klimatisko rdtju (gaisa temperatras,nokrišu summas, vja, gaisa mitruma, sniega segas, mkoainuma, radicijas bilances u.c.)sezonlo, k ar ilggadgo svrstbu dinamikas izpte. Tiešos klimata prmaiu rdtjus Latvijvar iegt no meteoroloiskajiem un hidroloiskajiem novrojumiem, ko veic LVMA.LVMA veiktie aprini un prskati atspoguo, ka gada vidjs gaisa temperatras kpumsXX gadsimt kopum Latvij ir bijis ap 1 o C. Ilggadg vidj gada temperatra (1950–2003)Latvijas teritorij pc 22 meteoroloisko staciju novrojumiem ir +5,8 o C. Vidjs gadatemperatras svrstbu amplitda Latvij ir 2,2 o C; gada viszemk temperatra +4,7 o C irkonstatta Vidzemes augstien esošaj meteoroloiskaj stacij Zosni un Alksnesaugstienes meteoroloiskaj stacij (6.1. attls). Turpretim visaugstk – +6,9 o C pilstasteritorij esošaj Rgas Latvijas Universittes meteoroloiskaj stacij un Piejras zemienesošaj Liepjas meteoroloiskaj stacij.Gada vidj gaisa temperatra laika period no 1950. – 2003. gadam6.1. attls.Avots: Latvijas Universittes Bioloijas institts (pc LVMA novrojumiem).Ilglaicgo tendeu noteikšanai tika izmantots neparametriskais Man-Kendala tests 41 , kuršizstrdts tdu hidrometeoroloisko pardbu mainbas izvrtšanai, kuras raksturo augstasezonla mainba un ekstremlu vrtbu kltbtne. Man-Kendala tests tika pielietots atsevišikatram maingajam katr paraugu emšanas punkt ar btiskuma lmeni p

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Mneša vidjs, maksimls un minimls nokrišu summas laika posm no1950. – 2003. gadam (apkopojums par nokrišu daudzumu pc 24 novrojumu stacijm)100908070Nokriši,mm mm6050403020100I II III IV V VI VII VIII IX X XI XIIvid. nokrišu summas max nokrišu summas min nokrišu summas6.2. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.Ilggadgo nokrišu rindu analzes apliecina, ka Latvij kopum pdjos 50 gados atmosfrasnokrišu gada summm ir konstatta tendence palielinties. Mneši, kuros nokrišu summaskopš 1950. gada pieaugušas visvairk ir janvris, marts un februris. Savukrt, btiska nokrišusummas samazinšans tendence gada griezum ir konstatta tikai septembra mnesim.Sniega sega ir jtgs klimata izmaiu rdtjs, jo ir tieši atkarga no gaisa temperatras unnokrišu daudzuma. Sniega segas biezums, ts pastvšanas ilgums ir nozmgs daudzu augu,bet it paši lauksaimniecb izmantojamo kultru attstbai. Sniega sega ir tipiska Latvijai gadaaukstaj period, kad gaisa temperatra prsvar ir zemka par nulli, bet ts ikgadjaispastvšanas ilgums ir maings, jo reionlo mainbu nosaka gaisa temperatru sadaljums.LVMA aprinu rezultti liecina, ka laika period no 1951. gada ldz 2000. gadam Rg vidjikatra piekt, Liepj – katra treš ziema pagja bez stabilas sniega segas izveidošans.Sniega segas ilgtermia mainbas raksturs uzskatms par nozmgu klimata mainbasindikatoru. Sniega segas ilgtermia mainbas rakstura izvrtšanai izmantots neparametriskaisMan-Kendala tests. Sniega segas ilgtermia mainbas rakstura (trendu) aprinu rezulttirda, ka sniega segas saglabšans ilgums Latvij pdjo 50 gadu laik ir kopumsamazinjies (izemot sniega segas ilguma mainbu Liepjas un Dzrbenes stacijs, kurs šajperiod sniega segas pastvšanas ilgums, lai ar statistiski nebtiski, tomr ir palielinjies).Ledus režma ptjumi ir svargi triju iemeslu d: (a) ilgi pirms zintniskajiem novrojumiemLatvij ir reistrti daudzu ezeru un upju sasalšanas un atkušanas datumi, (b) ledus režmsietekm hidroloisko režmu akumulto atmosfras nokrišu maksimls noteces laik; (c)ledus režms ir jtgs un objektvs klimata mainbas indikators.Izmantojot LVMA piekrastes novrojumu staciju datus tika analizti pirm ledus pardšansun ledus pilngas izzušanas datumi un to izmaiu tendences ilggadg laika period. Analzepardja, ka ledus režma izmaias Baltijas jras un Rgas jras piekrast nav viendas. Laikaperiod no 1928./1929. gada ziemas ldz 1999./2000. gada ziemai pirmo ledus pardbudatumiem Baltijas jras piekrast (Liepja) ir tendence kt agrkiem, bet Rgas jras lc(Salacgrva) – vlkiem (skat. 6.3. attlu).95

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Pirmo ledus pardbu datumi un to izmaiu tendencesPirmo ledus pardbu pardšans. LIEPJAdatums09.Mar17.Feb28.Jan08.Jan19.Dec29.Nov09.Nov20.Okt30.Sep10.Sep1928/19291931/19321934/19351937/19381940/19411943/19441946/19471949/19501952/19531955/19561958/19591961/19621964/19651967/19681970/19711973/19741976/19771979/19801983/19841986/19871989/19901992/19931995/19961998/1999ziemas sezonaPirmo ledus pardbu pardšans. SALACGRVA15.Mar23.Feb03.Feb14.Jan25.Dec05.Dec15.Nov26.Okt1928/19291931/19321934/19351937/19381940/19411943/19441946/1947datums1949/19501952/19531955/19561958/19591961/19621964/19651967/19681970/19711973/19741976/19771979/19801982/19831985/19861988/19891991/19921994/19951997/19986.3. attls.Avots: Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra.ziemas sezonaLedus iešanas uzskšans datumiem ups ir tendence kt agrkiem, tpc agrk notiek arpalu skšans, kas izskaidro ziemas sezonas dens noteces palielinšanos Latvijas ups.6.2. Jutguma novrtjums6.2.1. Jras piekrastes izmaiasLatvijas jras piekrastes kopjais garums ir 496,5 km. To galvenokrt veido smilšaini liedagi unkpas. Retk ir sastopami ar granti, oiem vai laukakmeiem klti liedagi, oti reti – stvkrasti.Posmos, kur veidojas smilšu akumulcija, aiz pludmales veidojas 1-4 m augstas priekškpas, arraksturgu veetciju. Aiz tm seko pelko kpu josla un tlk – mežainas jrmalas kpas,kurs domin priežu meži.Klimata prmaiu ietekme daudzviet Eirop un ar Latvijas teritorij, ir konstatjama ar pcjra krastu zonas ilggadgm izmaim. Viena no bstamkajm klimata prmaiu sekm varbt jras dens lmea celšans krastu zons, ar to saistt jras krastu applšana unnoskalošans. Baltijas jr un Rgas lc denslmea svrstbas ir atkargas galvenokrt no vjaradtiem uzpldiem un atpldiem.Analizjot ilggadg laika period datus par jras lmea izmaim LVMA jras piekrastesnovrojumu stacijs, secints, ka laika period no 19. gs. beigm ldz 21. gs. skumam96

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________(1875. – 2000. gada) dens lmenim Baltijas jras piekrast un Rgas jras lc ir tendencepaaugstinties.Viena no klimata izmaiu iezmm ir fakts, ka palielins ekstremlo dabas pardbu biežumsun intensitte. Par to liecina ar jras dens lmea ekstremlo vrtbu palielinšanstendence – pdjos lielajos dens uzpldos, kas tika novroti 2005. gada janvra vtras laik,jras dens lmenis viss novrojumu stacijs vja radto uzpldu rezultt strauji cls, betRgas la rietumu malas piekrastes novrojumu stacijs (Mrsrags, Roja, Kolka) maksimlaisdens lmenis prsniedza ldz šim novrotos maksimlos lielumus 1969. gada un 1967. gadauzpldu laik.Galvenos draudus Latvijas krasta joslai rada relatvi biežs spcgs dienvidrietumu, rietumuun ziemeu virziena vtras, kas izsauc ievrojamus Baltijas jras dens masu sadzinumus krastazon, kad relatvais jras dens lmenis ceas par 1,7m–2m un augstk. T rezultt notiekzemo piekrastu teritoriju applšana un ievrojami krasta, kpu, apdzvoto vietu, apbves,ceu, k ar mežu un lauksaimniecisko platbu noskalošana.Latvij veiktie aprini rda 42 , ka pdjos 100 gados sauszemes platbas vietumis irpieaugušas par 50–200m (Irbes šaurum no Lžas ldz Mietornim), tomr lielkotiespiekrast sauszemes platbas ir samazinjušs un noskalots pamatkrasta joslas platums ir no50m–150m (Nidas ciem, Berntu kpa, Ulmales-Jrkalnes augsto stvkrastu posm atkltsBaltijas jras piekrast, ar Rgas la piekrast Kolk, Engur, Bigauciem). Pamatkrastaerozijas trums ldz pagjuš gadsimta septidesmitajiem gadiem bija 0.5–1m, vietm 1,5mgad, bet pdjs desmitgads erozijas trums ir pieaudzis 2–5 reizes.6.2.2. Prmaias veetcij pc fenoloiskajiem novrojumiemFenoloijas, kuras izptes objekts ir sezonlo dabas pardbu likumsakarbas, nozme 21. gs.btiski pieaug, jo fenoloisko novrojumu dati labi raksturo dabas pardbu periodiskumu,savstarpjo saistbu, ka ar atkarbu no vides apstkiem un klimatiskajiem rdtjiem.Ilglaicgs fenoloisks izmaias var kalpot k globlo klimata prmaiu indikators.Latvij veetcijas periods vidji pagarinjies par 8 dienm. Laika period no 1965. ldz2000. gadam ra brza vidjais veetcijas periods bija 144 dienas, pdj desmitgad –152 dienas.Straujo biotas transformciju atspoguo ar kokaudzes (konservatvkais ainavas augjaelements) struktras maia 20. gadsimt. Raksturgi, ka šaj laik ir samazinjies skujkokuaudžu, bet palielinjies lapukoku audžu patsvars. Galvenokrt koku sugu daudzumaattiecbu maia ir saistta ar zemes lietojumveidu maiu (lauksaimniecb neizmantoto zemjumkslga un dabiska apmežošana), k ar ar klimata ietekmi (temperatras un nokrišupieaugums) un augtenes eitrofikciju.Augu un dzvnieku sugu un to sabiedrbu transformcija notiek trs galveno, savstarpji saistto,vides faktoru – cilvka saimniecisks darbbas, klimata svrstbu (pašlaik klimata sasilšana) unvides bagtinšans (eitrofikcija) ietekm. Pašlaik Latvij intensvas biotas transformcijasindikatori ir sugu skaita, k ar mežaudzes valdošo koku sugu daudzuma izmaias minto videsfaktoru ietekm.Pdjos 10 gados (1995. – 2005. g.) skujkoku aizemt platba samazinjusies par 5% (eglespar 10%, priedes par 3%), bet lapukoku platba pieaugusi par 12% (apses par 52%, baltalkšapar 27%, melnalkša par 13%, brza par 6%). Lapukoku audžu pieaugums ir saistts ar mežapioniersugu (brzs, apse, baltalksnis) platbu straujo paplašinšanos (intensv mežaizmantošana, lauksaimniecbas zemju apmežošana). Savukrt melnalkša platbupalielinšans viens no galvenajiem cloiem ir nokrišu apjoma palielinšans.Pdjos gados ir samazinjusies platlapju platba: ozola par 2%, bet lielkos apmrosizplattks Latvijas platlapju mežu sugas – oša audžu platba – par 12%.42 Avots: Eberhards G. Jra uzbrk! Ko dart? Latvijas Universitte, Rga, 2004.97

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Kopum Latvijas biota pdjos gadu desmitos, tpat k vide kopum, ir kuvusi dinamiskka,ievrojami straujk notiek jaunu augu un dzvnieku sugu invzija, mains biocenozes unbiotopi. Šo straujo procesu atspoguo svešzemju sugu skaita pieaugums 20. gs. pdjos gadudesmitos. Seviši nelabvlgi valsts saimniecbas attstbu jau tuvkaj nkotn var ietekmtnestabilo meža pioniersabiedrbu (brza, apses un baltalkša audzes) patsvara krasaispieaugums un stabilo jeb klimaksa (egles, ozola un oša audzes) meža sabiedrbu sarukums.6.3. Reionlie un globlie paskumi, lai piemrotos klimata prmaimMonitorings un zintne var veidot priekšnoteikumus piemrošans paskumu izstrdei unieviešanai. Bioloisks daudzveidbas nacionlaj programm secints, ka, novrojotprocesus dab un uzkrjot informciju, k ar ptot atsevišas indiktorsugas vai ekosistmas,ir iespjams pamatot daždu vides aizsardzbas paskumu nepieciešambu, izmaint nozaruattstbas politikas, izstrdt atbilstošus tiesbu aktus un ekonomiskos ldzekus.T k meža ieaudzšana ir viens no svargkajiem paskumiem globl mrog, bet Latvijavienmr ir bijusi mežiem bagta, tad valstiski btiski ir šdi paskumi:mežu bioloisks daudzveidbas un kvalittes saglabšana (saglabjot klimata undens režma regulciju, k ar aizsargjot augsni no izžšanas);lauksaimniecb neizmantoto zemju apmežošana, lai tdjdi palielintu oglekadioksda piesaisti (attrtu gaisu);koksnes un ts izstrdjumu maksimli racionla izmantošana;meža pašnieku, apsaimniekotju un sabiedrbas zinšanu par meža bioloiskodaudzveidbu un meža nozmi ekoloij uzlabošana.Latvijai raksturga mozakveida ainava, kas veidojusies, vienlaikus attstoties dabas apstkiem,zemes apsaimniekošanai un sabiedrbai. Zemes sadaljuma struktra liecina, ka 2003. gad45% aizma meži, 38% – lauksaimniecb izmantojam zeme, 4% zemes bija zem deiem,4% piederja purviem, 2% aizma cei, 2% – krmji, bet 4% – prjs zemes.Turpmk meža ieaudzšana ir prognozta saska ar paredzamo valsts atbalstulauksaimniecb izmantojamo zemju un krmju apmežošanai, kas nozm, ka ik gadus nojauna tiks ieaudzts 1000 ha meža.Pdjos 20–30 gados Latvijas piekrast (ldzgi vis Eirop un pasaul) pieaug postošo rudensun ziemas vtru spks, ldz ar to augstki kst vjuzpldu izraistie dens masu sadzinumi krastajosl. Taj pat laik ziemas kst siltkas – bez zemes sasaluma un krasta lediem jrassekldens zon. Rezultt pastiprins pamatkrasta erozija. T k Latvij no 496,5 km garsLatvijas jras krasta lnijas (aizem 27% no kopjs Latvijas robežlnijas garuma) ap 62%uzskatma par paaugstinta erozijas riska joslu, tad „Nacionls vides monitoringaprogrammas” ietvaros katru gadu tiek veikts jras krasta eoloisko procesu monitorings. Parvisjutgko pret eroziju ir zemie smilšainie krasti ar kpm (Baltijas jras krasts no Papes ldzJrmalciemam un ap Latvijas galjo rietumu krasta punktu).Ar hidrotehniskajm bvm nostiprinti pamatkrasta iecirki un ostu apkrtne aizem ap 2%no krasta lnijas kopgaruma. Tpc viena no btiskkajm rcbm, lai mazintu ostu un torjo hidrotehnisko bvju un kuu kanlu negatvo ietekmi uz krasta procesiem ostu moluaizvja zons (mazintu pamatkrasta eroziju), ir no ostu akvatorijm un kuu ceu kanliemregulri izsmelts grunts izgšana šajs jras sekldens zons (5–6 m).Btisks ir fakts, ka Latvij gar atklts Baltijas jras un Rgas la krastu 5–10 km plat josl dzvovairk nek viens miljons cilvku – nedaudz mazk par pusi no valsts iedzvotju kopskaita.Tikpat svargi btu aizsargt priekškpas no izbradšanas un apbves (paši slodze tm irvasars). „Aizsargjoslu likum” (1997) definti Baltijas jras un Rgas la piekrastes aizsargjoslasizveides principi – t izveidota, lai samazintu piesrojuma ietekmi uz Baltijas jru, saglabtumeža aizsargfunkcijas, novrstu erozijas procesu attstbu, aizsargtu piekrastes ainavas,98

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________nodrošintu piekrastes dabas resursu, ar atptai un trismam nepieciešamo resursu un citusabiedrbai nozmgu teritoriju, saglabšanu un aizsardzbu, to ldzsvarotu un ilgstošuizmantošanu.Apzinoties Latvijas jutbu pret sagaidmajm klimata prmaiu izpausmm Baltijas jrasreion (izmaias nokrišu režm, temperatru režm, upju noteces un ledus režm,veetcijas period, spcgu vtru un pldu biežuma pieaugums, izmaias flor un faunu.c.), plnots izstrdt nacionlo pielgošans programmu.99

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________7. PTJUMI UN SISTEMTISKIE NOVROJUMI7.1. Zintniskie ptjumiLatvij ir pieejams valsts finansjums zintniskiem ptjumiem par videi draudzgu, SEG emisijusamazinošu un inovatvu tehnoloiju izmantošanu. 2003. gad pieemta „Nacionlinovciju programma 2003. – 2006. gadam”, kuras mris ir veicint nacionls inovcijukapacittes palielinšanos, k ar „Latvijas nacionl Lisabonas programma 2005. –2008. gadam”, kur viens no prioritrajiem uzdevumiem zintnisk darbb ir attstt lietišosptjumus inovatvo tehnoloiju jom. Kopum Latvijas nacionl inovciju sistma pašreiz irvji attstta un nenodrošina valsts konkurtspjas palielinšanai nepieciešamo inovcijaskapacitti. Saska ar valsts Centrls statistikas prvaldes veikts aptaujas datiem, 2001. –2003. gad vidji tikai 18,6% no visiem uzmumiem bija inovatvi.Viens no galvenajiem kavjošajiem faktoriem lietišs ptniecbas attstbai, ptniecbasrezulttu komercializcijai un inovatvas komercdarbbas attstbai Latvij ir zems valsts unprivt sektora investcijas ptniecb un attstb. „Tautsaimniecbas vienotaj stratij”noteikts, ka 2010. gad šiem izdevumiem jbt 1,5% apjoma no IKP. Savukrt, lai valst btupietiekami daudz kvalifictu jauno zintnieku un specilistu, „Latvijas nacionlaj Lisabonasprogramm 2005. – 2008. gadam” paredzts palielint valsts budžeta finansto vietu skaitudabas zintns, inženierzintns un vides zintns, papildus pieširot valsts finansjumu1,2 milj. Ls.Kopum ar daždu alternatvo energoresursu (biomasas, saules, vja) izmantošanastehnoloiju analzi, k ar energoefektivittes paaugstinšanas iespjamiem tehnoloiskiemrisinjumiem Latvij nodarbojas vairki zintniski ptnieciskie institti un augstskolas: LatvijasZintu akadmijas Fizikls enertikas institts, Latvijas Universittes Cietvielu fizikas institts,Latvijas Universittes Mikrobioloijas un biotehnoloijas institts, Rgas Tehnisk universitte,Latvijas Lauksaimniecbas universitte. Katru gadu Latvijas Zintnes padome atvl ldzekusfundamentlo un lietišo ptjumu projektiem, k ar sadarbbas projektiem, tdjdipalielinot atbalstu zintniskajiem ptjumiem par klimata prmaiu ietekmi un pielgošanos.Pašreizjais atbalsts zintniskajiem ptjumiem klimata prmaiu ietekmes jom norit vairksjoms.No 2001. gada ldz 2004. gadam par Latvijas Zintnes padomes ldzekiem tika veikti šdiptjumi:1) „Biodegvielas ieguves tehnoloija un ts realizšanas iespjas Latvij”, izpildestermiš 1997. – 2001. gads, kop pieširtais finansjums – 122 446 Ls;2) „Latvijas enertikas sektora ldzsvarotai attstbai piemrota kurinm unenerijas cenu un tarifu noteikšanas metodikas”, izpildes termiš no 2001.–2003. gadam, kop pieširtais finansjums – 16 343 Ls;3) „Kurinm rezervju optimizcija enertisk tirgus liberalizcijas apstkos”,izpildes termiš 2001. – 2004. gads, kop pieširtais finansjums – 7 567 Ls;4) „Vietjo un atjaunojamo energoresursu izmantošanas metodiskie aspekti,tehnisks, ekonomisks un ekoloisks problmas inovatvs ekonomikasapstkos”, izpildes termiš 2001. – 2004. gads, kop pieširtais finansjums –7 567 Ls;5) „Enerijas uzkršanas un prstrdes iespju izpte Latvijas energoapgdei”,izpildes termiš 1997. – 2001. gads, kop pieširtais finansjums – 2 456 Ls;6) „Enerijas efektivittes un taupšanas stratija Latvijas kurinm un enertikaskompleksa attstbai”, izpildes termiš 2001. – 2003. gads, kop pieširtaisfinansjums – 5 540 Ls;7) „Modelšanas metožu pielietošana Latvijas kurinm un enerijas kompleksaattstbas izvrtšan, ietverot enertikas, ekonomikas un vides faktorus”,izpildes termiš 2001. – 2004. gads, kop pieširtais finansjums – 22 606 Ls;100

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________8) „Daudzkomponentu biodegvielu energoaktivitte iekšdedzes motoros”, izpildestermiš 2001. – 2003. gads, kop pieširtais finansjums – 30 964 Ls;9) „Energoefektvu un tehnisko ldzeku izstrde Eiropas Savienbas prasbmatbilstošu turšanas apstku nodrošinšanai cku mtns, izmantojot biogzprstrdtos lauksaimniecbas atkritumus un citus alternatvos enerijas avotus”,izpildes termiš 2001. – 2003. gads, kop pieširtais finansjums – 38 714 Ls;10) „Latvijas koksnes pašbu un kokrpniecbas atlieku un energokoksnesizmantošanas iespju izpte”, izpildes termiš 2001. – 2003. gads, kop pieširtaisfinansjums – 6 588 Ls;11) „Videi ldzsvarotas degvielas ieguves un izmantošanas iespju novrtjumsLatvijas energobilanc”, izpildes termiš 2004. – 2007. gads, 2004. gad pieširtaisfinansjums – 1 279 Ls;12) „Racionlu enerijas izmantošanas tehnoloiju integrcija Latvijas kurinm unenerijas kompleksa ldzsvarotai attstbai, 2002. – 2005.”, izpildes termiš 2002. –2005. gads, pieširtais finansjums par 2002. – 2004. gadu – 131 703 Ls;13) „Atjaunojamo resursu biotehnoloisks konversija un ts produktu izmantošana,2002.–2005.”, izpildes termiš 2002. – 2005. gads, pieširtais finansjums par2002. – 2004. gadu – 111 000 Ls.No valsts budžeta programmas „Latvijas vides aizsardzbas fonds” tiek finansti daždiptniecbas projekti par SEG emisiju sazinšanu un ar to saistto videi draudzgu tehnoloijuieviešanu. 2005. gad no šs programmas tika finansti sekojoši ar klimata prmaim saisttiprojekti:1. „Ilgtermia plnošanas instrumentu ieviešana klimata prmaiu, emisijusamazinšanas un atjaunojamo resursu attstbas scenriju novrtšan”;2. „Emisiju prognozšanas un samazinšanas stratiju modelšanas metodesizstrdšana un pielietošana transporta sektoram”;3. „Globls klimata mainbas un rcbas ts ietekmes samazinšanai Latvijai”;4. „Biodegvielas potencils, iespjas un šrši saistb ar ES Direktvu 2003/30/EKstenošanu Latvij”;5. „Ptjumu „Izgltbas nodrošinšana par klimata prmaim Latvij” un„Finansu resursi, finansilie ieguldjumi un aktivittes tehnoloijasnodrošinšan” izstrde”;6. „SEG emisijas samazinšana paaugstinot enerijas izmantošanas efektivittipublisks ks”;7. „Vja eneratoru parku bvniecbai nevlamo teritoriju plnojums Kurzemsaska ar ES Putnu direktvas prasbm un Natura 2000 vietu tklu”.Finansjumu zintniskiem ptjumiem sniedz ar komercsabiedrbas, iedalot finansjumu sevinteresjošiem ptjumiem (piemram, valsts akciju sabiedrba „Latvijas valsts meži” – mežubioloisks daudzveidbas saglabšanai un ilgtspjgai izmantošanai u.c.).2005. gad „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratijas” izstrdes ietvaros pasttiptjumi „Ilgtermia plnošanas instrumentu ieviešana klimata prmaiu, emisijusamazinšanas un atjaunojamo resursu attstbas scenriju novrtšan”, „Biodegvielaspotencils, iespjas un šrši saistb ar ES direktvas 2003/30/EK stenošanu Latvij” un „Vjaenertisko iekrtu attstbas zonu identifikcija un ietekmi samazinošu paskumu izstrde”.Savukrt „Biogzes ražošanas un attstbas programmas” izstrdes ietvaros pastts ptjums„Biogzes ražošanas iespjas Latvij, izmantojot lauksaimniecisks ražošanas unlauksaimniecbas produkcijas prstrdes blakusproduktus”. Tiek veikti ar ptjumi par101

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________biodegvielas lietotju grupm (sabiedriskais transports, iekšjo deu transportldzeki,mežizstrdes tehnika) un patriu, vides tehnoloiju attstbas iespjm Latvij, toveicinošajiem politikas instrumentiem un galvenajiem rcbas virzieniem, fluortu SEGizmantošanu.7.2. Sistemtiskie novrojumi7.2.1. Meteoroloiskie novrojumiPirmie sistemtiskie meteoroloiskie novrojumi Latvijas teritorij skušies 18. gs. beigs(1795. gad Rg), un ldz 19. gs. beigm bija izveidojies jau pastvgs meteoroloiskonovrojumu tkls. Šo novrojumu dati ir vrtgs materils klimata izmaiu ptjumiem Latvijasteritorij.Laika gait ir mainjušies novrojumu laiki, instrumenti, novrojumu staciju atrašans vietas,td oti nozmgi ir vsturisko novrojumu rindu viendabbas ptjumi, lai iegtu ticamusrezulttus.Šodien LVMA meteoroloiskie novrojumi tiek veikti 63 novrojumu stacijs, kas stacionriizvietotas vis Latvijas teritorij.Pc pilnas meteoroloisko novrojumu programmas Latvij darbojas 22 novrojumu stacijas.Šajs novrojumu stacijs tiek noteikti atmosfras fizikl stvoka raksturlielumi piezemes sln,k ar zemes virsmu raksturojošie elementi: gaisa temperatra, gaisa mitrums, vja virziens untrums, atmosfras spiediens, meteoroloisk redzamba, mkoainums, atmosfras nokriši,sniega segas raksturlielumi, atmosfras pardbas, augsnes virskrtas stvoklis untemperatra. Lielk daa novrojumu tiek veikti ar automtiskajiem meteoroloiskajiemsensoriem. Automtisko novrojumu sistmu izmantošana auj veikt galveno meteoroloiskoparametru novrojumus neprtraukti visu diennakti. Visu šo novrojumu staciju novrojumurindas ir garkas par 50 gadiem. 50% no novrojumu rindm sasniedz 70 gadu ilgu periodu,bet vairkas stacijas darbojas jau vairk k 100 gadus.41 novrojumu stacij tiek veikti telp maingko meteoroloisko elementu novrojumi –atmosfras nokriši, sniega sega, ekstreml gaisa temperatra, atsevišas atmosfraspardbas. Staciju izvietojums ir optimls, lai pietiekami detalizti raksturotu Latvijas laikaapstkus un klimatu.Tuvkajos gados tiks btiski papildints un uzlabots atmosfras stvoka monitorings.2005. gad uzstdts Doplera meteoroloiskais radars, kas dos preczu un operatvuinformciju par atmosfras fiziklajm pašbm un procesiem ar atmosfras augstkajosslos. Kopš 2005. gada 1. janvra Latvija ir kuvusi par Eiropas Meteoroloisko sateltuorganizcijas (EUMETSAT) asocito valsti, kas sekms sateltu tehnoloiju izmantošanuatmosfras stvoka monitoring virs Latvijas teritorijas.7.2.2. Hidroloiskie novrojumiHidroloiskie novrojumi Latvijas teritorij ir aizskušies jau 16. gs, kad 1530. gad Daugavpie Rgas tika uzskti ledus iešanas pardbu novrojumi. dens lmea novrojumi Baltijasjras piekrast uzskti 1841. gad Daugavgrv izmantojot dens lmea mrlatu. Vlk denslmea novrojumi ar mrlatm uzskti Liepj 1865. gad, Ventspil 1873. gad un Kolk1884. gad.Sauszemes upju hidroloiskie novrojumi tiek veikti 53 stacionri izvietots novrojumu stacijspie Latvijas upm un denskrtuvm, nosakot dens lmeni, caurpldumu, denstemperatru, ledus pardbas un ledus biezumu. 9 stacijs tiek mrts dens lmenis,temperatra, sums, viošans un ledus pardbas Baltijas jr un Rgas la piekrast.Modernas tehnisks iekrtas, automtiskie novrojumu sensori un mobilie sakaru ldzeki dodiespjas saemt dens lmea un temperatras datu informciju rel laika režm, k arveikt operatvu sekošanu informcijai un iespjamo neprecizitšu korišanu.102

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Divas no patreiz darbojošajm sauszemes hidroloiskajm novrojumu stacijm darbojasilgk par 100 gadiem. Vairk k pusei no stacijm novrojumu rindas ir garkas par 70gadiem.4 no 9 jras piekrastes novrojumu stacijm novrojumu rindu garums ir lielks par 100gadiem. Viss jras piekrastes novrojumu stacijs sistemtiski novrojumi tiek veikti jau ilgkpar 70 gadiem.7.2.3. Vides kvalittes novrojumiLVMA tiek veikti ar vides kvalittes novrojumi, tostarp atmosfras gaisa kvalittesmonitorings, gaisa kvalittes ietekmes novrtjums uz ekosistmm un gaisu piesrojošovielu prrobežu prneses ietekmes uz ekosistmm monitorings vairku starptautiskoprogrammu ietvaros: GAW (Global Atmosphere Watch – Globl Atmosfras novrojumuprogramma), EMEP (Cooperative Programme for the Monitoring and Evaluation of LongRange Air Pollutants in Europe – Sadarbbas programma gaisa piesrojuma izplatbasnovrošanai un novrtšanai lielos attlumos Eirop), ICP-Integrated Monitoring (InternationalCooperative Programme on Integrated Monitoring of Air Pollution Effects on Ecosystems –Starptautisk sadarbbas programma „Integrlais monitorings” gaisa piesrojuma ietekmesuz ekosistmm novrtjumam).Visu novrojumu dati atrodas LVMA datu fondos papra formt. Daa šo novrojumi irdigitizti. Visi jaunkie sistemtisko novrojumu dati tiek uzkrti novrojumu datu bzs.Regulri tiek veikta operatvo novrojumu datu kvalittes kontrole, k ar vsturiskonovrojumu datu rindu kvalittes un viengadguma (homogenittes) analze. Novrojumumonitoringa dati ir pieejami bez ierobežojumiem visiem interesentiem.Informciju par gaisa piesrojumu operatv režm var iegt LVMA mjas lap, tur ar tiekievietota ikmneša informcija par gaisa kvalitti, k ar informcija par meteoroloiskajiemun hidroloiskajiem novrojumiem.Citi novrojumu dati, k ar vsturiskie novrojumi atbilstoši Publisko aentru likumam irpieejami LVMA datu arhvos (papra formt).Monitoringa dati tiek regulri stti ar datu apmaiai starptautisko projektu un programmuietvaros.Liepjas novrojumu stacijas meteoroloisko novrojumu dati tiek stti PasaulesMeteoroloisko datu centram (World Data Center for Meteorology, Asheville, USA) Globlsklimata novrojumu sistmas programmas ietvaros (programma „Implementation of theGlobal Climate Observation System Surface Network”).Meteoroloiskie novrojumu dati no 6 stacijm un aeroloiskie novrojumi no Rgasnovrojumu stacijas, k ar 4 jras piekrastes novrojumu staciju dati tiek stti Globlstelekomunikcijas sistmas ietvaros (GTS – Global Telecommunication System) novrojumudatu apmaiai.Nokrišu novrojumu dati no 6 novrojumu stacijm, kas darbojas Reionl sinoptisk tkla(Regional Basic Synoptic Network) programmas ietvaros tiek stti uz Vcijas laika dienestaklimatoloijas centru (Climatology Centre Deutscher Wetterdienst, Offenback, Germany).4 sauszemes hidroloisko staciju ikdienas noteces dati tiek nostti uz Globlo noteces datucentru (Global Runoff Data Center, Federal Institute of Hydrology, Koblenz, Germany)Informcija no Globls atmosfras novrojumu stacijm, kas darbojas Global AtmosphereWatch programmas ietvaros tiek stta uz vairkm starptautiskm institcijm:informcija par atmosfras nokrišiem – uz Pasaules meteoroloijas organizcijasnokrišu mijas datu centru (WMO World Data Centre for Precipitation Chemistry,Albany, USA) ;103

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________informcija par SEG – uz Pasaules meteoroloijas organizcijas siltumncefektagzu datu centru (WMO World Data Centre for Greenhouse Gases,Meteorological Agency, Japan) ;informcija par aerosoliem – uz Pasaules meteoroloijas organizcijas Aerosoludatu centru (WMO World Data Centre for Aerosols, Ispra, Italy).Informcija par gaisa un nokrišu kvalitti no stacijm, kas darbojas Konvencijas par gaisapiesrojuma izplatbu lielos attlumos monitoringa programmas EMEP ietvaros (Co-operativeprogramme for monitoring and evaluation of the long-range transmission of air pollutiants inEurope), tiek stta uz misko vielu koordincijas centru Norvijas gaisa ptjumu instittu.Informcija par vides, dens kvalitti un hidrometeoroloiskie dati Integrts monitoringaprogrammas ietvaros (ICP-IM International Cooperative Programme on Integrated Monitoringof Air Pollution Effects on Ecosystem) tiek regulri stti uz Somijas vides instittu un Virszemesdeu paskbinšans efekta monitoringa programmas centru.Virszemes deu paskbinšans efekta monitoringa (IPC-Waters programmas ietvaros) datitiek regulri stti uz Norvijas dens ptjumu instittu.Atmosfras nokrišu, upju caurpldumu un gaisa kvalittes dati tiek regulri stti EiropasKomisijas EIONET datu bzei Nderland.7.2.4. LVMA datu bzesLVMA uztur datu bzes un reistrus, kuros tiek ievadta, kontrolta, korita informcija parmeteoroloiju, sauszemes un jras hidroloiju, vides kvalitti, emisiju lielumiem, pazemesdabas resursiem, miskajm vielm.LVMA mjas lap ir dots esošo datu bzu apraksts (skat. 7.1. tabulu), kopsavilkuma tabulasun tematisks kartes par cilvka radto slodzi vid. Lai saemtu detaliztku informciju, irjiesniedz pieprasjums.Latvijas Vides aentras datu bzesDatu bzesUzkrt informcija Ezeru pases Virszemes dens kvalittes monitoringsPar vides stvokli un dabas Mikroliegumiresursiem paši aizsargjams dabas teritorijas Piesroto un potencili piesroto vietu reistrs Aizsargjamo augu sugu atradnes paši aizsargjamie koki Emisijas gais (2 – Gaiss) Siltumncefekta izraisošo gzu emisijasPar slodzi vid Atkritumi (3 – Atkritumi) dens lietošana un emisijas den (2 – dens) misko vielu un produktu reistrs Piesrojošo vielu reistrs Degvielas uzpildes staciju un naftas bzu reistrsPar rcbm dens lietošanas ataujas Dabas resursu nodoklis7.1. tabula.Tiešsaistes pieeja vism galvenajm datu bzm nodrošina brvu, operatvu, nepastarpintuinformcijas iegšanu Vides ministrijas padotbas institcijm un vairk nek 200 citiemlietotjiem (gan organizcijm, gan fiziskm personm), kuri elektroniski reistrjas k lietotji.Apkopojot un apstrdjot uzkrto informciju no datu bzm, tiek sagatavoti daždi publiskieprskati („Vides prskati par vides un virszemes dens kvalittes stvokli Latvij”, „Videsindikatoru prskati”, „Ilgtspjgas attstbas indikatoru prskati”, „Prskati par slodzi vid” u.c.).104

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________8. IZGLTBA, APMCBA UN SABIEDRBAS VIDES APZIAS VEIDOŠANA8.1. Galvenie politiskie ldzeki izgltbas, apmcbas un sabiedrbas vides apzias veidošanaiSabiedrbas vides apzia par ietekmi uz klimata prmaim izpaužas k klimatam draudzgaikdienas rcba jebkur dzves, darba, atptas un socilo aktivitšu jom, k ar aktvaldzdalba ar klimatu saisttu lmumu izstrd un pieemšan. Klimata problmu risinjumuefektivitte ir tieši atkarga no ikviena – politia, specilista, mjsaimnieces, zintnieka,studenta un ikviena iedzvotja zinšanu lmea, situcijas izpratnes un atbildbas sajtas.Klimata prmaiu ietekmes samazinšanas rezultti liel mr ir atkargi gan no specilistuizgltbas, gan sabiedrbas apzias veidošanas formm un rakstura.2004. gada 4. februr Ministru kabinet tika apstiprints „Nacionlais vides politikas plns2004. – 2008. gadam”, kur divas nodaas (3.2. Vides informcija un sabiedrbas ldzdalba, 3.3.Vides izgltba un zintne) velttas sabiedrbas informšanai un izgltbai, apskatot situcijasraksturojumu, problmas, politiskos mrus un prognozjamos rezulttus. Vides sazias unizgltbas galvens mrgrupas ir šdas:Valsts prvaldes institcijas;Pašvaldbas un to prstvniecbas organizcijs;Iedzvotji;Uzmjdarbbas organizcijas;Sabiedrisks organizcijas;Plašsazias ldzeki;Sabiedrbas izgltbas organizcijas;Zintne un tehnoloijas, augstks izgltbas iestdes.8.2. Izgltbas iestdesPamatojoties uz starptautiski atztm priorittm, k ar emot vr esošs tradcijas unpieredzi izgltb, Latvij vides izgltba attsts visos lmeos (skat. 8.1. tabulu). Izgltbas sistmaLatvij msdiens ir btiski prveidota.Nozmgkie vides izgltbas lmeiVides izgltbas lmeiPamatizgltbas un visprj videsizgltbaAugstk pamatizgltba vides zintnVisprj augstk vides izgltbaProfesionl vides izgltbaMžizgltba un tlkizgltba videszintn8.1. tabula.UzdevumiVides izgltbas elementu iekaušana pirmsskolas,pamatizgltbas un visprjs izgltbas saturVides izgltbas un ilgtspjgas attstbas pamatjdzienuintegrcija augstks izgltbas saturVispusgi sagatavoti vides zintnes specilistiSpecilisti vides zintnes apakšnozarsTlkizgltbas nodrošinšana vides zintnes virzienos8.2.1. Visprjs izgltbas mcbu iestdesVides izgltbas realizciju pamatskol un vidusskol nosaka LR Izgltbas un zintnes ministrijasapstiprintas Vides izgltbas vadlnijas.105

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Btisku ieguldjumu klimata izgltb dod globlo klimata prmaiu apmcbas programmasvisprizgltojošs mcbu iestds: GLOBE (Global Learning and Observations to Benefit theEnvironment) ir starptautiska vides zintnes un vides izgltbas programma. Ts mris - sekmtskolnu izpratni par globlajm vides problmm, vienlaicgi padziinot viu zinšanas dabaszinbs un attstot viu informcijas tehnoloiju izmantošanas prasmes. GLOBE ptjumosiesaistjušs vairk nek 10 000 skolas no 95 pasaules valstm. Latvij programma darbojas jauastoto gadu un to koordin Brnu vides skola. Pašlaik projekt ir iesaistjušs devias Latvijasskolas.8.2.2. Profesionls visprjs mcbu iestdesLatvij ir dažas profesionls visprjs mcbu iestdes, kuru darbbas virzieni ir cieši saistti arvidi oti, piemram, Olaines Mehnikas un tehnoloijas koledža, Kazdangas tehnikums, VišuProfesionl vidusskola u. c.8.2.3. Augstks vides izgltbas iestdesStudijas vides zintn un ts apakšnozars tiek stenotas Latvijas Universitt, Rgas Tehniskajuniversitt, Rzeknes augstskol, Daugavpils universitt, Liepjas Pedagoijas augstskolun Latvijas Lauksaimniecbas universitt. Tas apliecina vides zintnes k studiju priekšmetaizplatbu un ts lomu izgltbas un vides prvaldes sistmas restrukturšan. Piedvtais studijupriekšmetu spektrs atspoguo visdaždks orientcijas un specializcijas pakpes videsstudiju kursus ar visdaždkajm pieejm, kaut ar prsvar ar dabas zintnisku ievirzi.8.2.4. TlkizgltbaKlimata prmaiu problmas tiek iekautas dažds apmcbu programms, kas ir saisttas arspecilistu kvalifikcijas celšanas un pcdiplomu apmcbu. Tlkizgltba notiek daždosveidos:1. Apmcbas kursu veid:Klimata prmaiu jautjumi un problmas ietvertas daždu kvalifikcijas celšanas kursu unpcdiploma apmcbas programms. Eiropas Kopienas OPET programmas ietvaros1999. gad ir izveidots Vides un energozinbu institts (VEZ). Programmas mris ir informtdalbniekus par iespjm uzmuma darbbas efektivittes un kvalittes uzlabošan,samazinot dabas resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Š programma paldz orienttiestrk ražošan: enerijas, dens un materilu izmantošanas efektivittes problms. pašauzmanba VEZ kursos ir veltta SEG emisiju samazinšanas un emisiju tirdzniecbas jautjumiem.2. Cits rvalstu sadarbbas ietvaros realizts tlmcbas programms:Pasaul arvien populrkas kst atklts universittes un tlmcba – izgltbas ieguvenekltien, izmantojot specili veidotus mcbu materilus, individulu mcšans tempu,specilu mcbu novrtjuma sistmu. Msdienu informcijas tehnoloiju izmantošanatlmcb dod iespju efektvi organizt mcbas, tdjdi racionli izmantojot gan laiku,gan materilos resursus. Tlmcba šobrd Latvij netiek izmantota, bet vartu kt viens nosvargiem apmcbas mehnismiem klimata izgltb.8.3. Informcijas avotu centriInformcija par globlajm klimata prmaim ir pieejama daždos informcijas avotos undažds forms:a) visprgajos sazias ldzekos gan nacionlaj, gan reionlaj lmen – televzij,pres, radio, ziu aentru sagatavotaj informcij;b) brošrs, grmats, seminru un apmcbu kursu materilos, datorprogramms.106

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Attstoties informciju tehnoloijm, k ar atrisinot pieejas iespjas šm tehnoloijm, viens noveiksmgkajiem informcijas nodošanas ceiem ir internets.Organizcijas iespju robežs uztur savu interneta mjas lapu, kur tiek nodrošintakonspektva informcija par aktualittm, k ar kontaktinformcija. Latvijas Republikas Videsministrijas mjas lap (www.vidm.gov.lv) regulri tiek atjaunota informcija par jautjumiem,kas skar globls klimata prmaias, izgltbas iespjm, informatvajiem materiliem,konkursiem un citm aktualittm.Sabiedrbas klimata un vides apzias veidošan galven loma ir plašsazias ldzekiem, koikdien izmanto lielk daa Latvijas iedzvotju. Tpc ir oti svargs informcijas kvalittesnodrošinjums, pareiza interpretcija.Neregulra informcija par klimata prmaiu problmm sastopama specializtos presesizdevumos par vides jautjumiem, piemram, žurnl ”Vides Vstis” (izdod Vides aizsardzbasklubs), žurnlos “Enertika un automatizcija”, “Enerija & Pasaule” (tiek aplkotastehnoloijas un inovcijas, zintniskie izptes darbi enertik), k ar Vides Izgltotjuasocicijas, Latvijas koalcijas ”Par tru Baltiju”, Reionl vides centra Centrlajai unAustrumeiropai prstvniecbas Latvij un citu organizciju informatvos izdevumos.8.4. Sabiedrisko un nevalstisko organizciju iesaistšansMsdienu sabiedrbas dzvi demokrtisks valsts veido trs galvens komponentes jeb sektori –valsts sektors, biznesa sektors un sabiedriskais sektors. T k pati vide tiek definta k daudzufaktoru integrts kopums, tad ar sabiedrbas apzias par vidi veidošan var piedalties plašsnevalstisko organizciju loks, gan glabjot kultrvsturisks vides vrtbas, gan rpjoties pardabas un prveidoto vidi un cnoties pret vides degradciju. Tas nozm, ka vides izgltb unldz ar to ar vides aizsardzb var aktvi piedalties ne vien ts organizcijas, kuras sevi dvpar nevalstiskajm vides organizcijm (NVO) – pc NVO Centra zim Latvij to ir ap 200,bet ar daudzas citas. Veicinot daždu sabiedrisko organizciju ldzdalbu vides izgltb,vienlaikus tiek veicinta ar sabiedrbas apzias par vidi veidošans plašk sabiedrbas da.Turklt jatzm, ka tieši NVO uzska vides izgltbas un sazias darbu gan Latvij, ganpasaul.Latvij pagaidm nav nevalstisku organizciju, kuru galvenie darbbas mri, uzdevumi unaktivittes btu saisttas tikai ar klimata prmaim, bet ir vairkas organizcijas, kuras citujautjumu vid uzmanbu pievrš ar klimata prmaim.8.5. Sabiedrbas informšanas paskumipašu vietu klimata izgltbas un apzias veidošan ieem sabiedrbas informšana.Informšanas paskumus veic:Valsts struktrvienbasVides ministrija sadarbb ar citm institcijm un sabiedriskajm organizcijm finansdaždus sabiedrbas informšanas paskumus seminru, publikciju, TV raidjumu uninterneta lapas veid.Sabiedriskas un nevalstiskas organizcijasDaždu programmu ietvaros ir realiztas sabiedrbas informšanas kampaas, kuras ir netiešisaisttas ar ietekmi uz klimata prmaim. Trs daždu Pasaules vides fonda (GEF) programmuietvaros notikušas vairkas sabiedrbas informšanas kampaas.Plašsazias ldzeki (radio, televzija, internets)Sadarbb ar nozaru profesionlajm asocicijm Starptautisko izstžu rkotjsabiedrbaBT-1 organiz ikgadjas starptautiskas enertikas un dabas resursu racionlasizmantošanas tehnoloiju izstdes “Vide un enerija”. Paskuma ietvaros notiek tematiskiseminri, tai skait – par klimata prmaim.107

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Nkotn paredzts stenot pastvgu iedzvotju informšanu un izgltošanu par globlajmklimata prmaim, to novršanas nepieciešambu, veicamajiem paskumiem un topotencilajm izmaksm, k ar riskiem un iespjamm sekm, ja nekas netiks vai nepietiekošitiks darts siltumncefekta gzu emisiju samazinšanai.8.6. Dalba starptautiskos projektosCita efektva noteiktu sabiedrbas slu informšanas forma ir ldzdalba starptautiskosprojektos un programms. Šaj gadjum ldzdalba projekt nodrošina konkrtu nozaruspecilistu informšanu par klimata prmaiu problmm. Šdi specilisti kst par idejutlkajiem attsttjiem.Projekts "Izmaias klimata prmaiu politik" (2000), ko atbalstja Reionlais vides centrsCentrlajai un Austrumeiropai, Klimata prmaiu tkls Centrlaj un Austrumeirop un NVOcentra papilddotciju programma, tika veikts 3 valsts (Latvij, ehij un Ungrij) ar mrinovrtt Kopgs stenošanas (Joint Implementation – Kopgi stenojamie projekti) aktivittesreion un celt sabiedrbas apziu par Kopgi stenojamo projektu instrumentu izmantošanuklimata politikas veidošan, k ar aktivizt vietjs organizcijas ldzdalbai 6. ministrusanksm par klimata prmaim, kas notika Hg 2000. gad.Projekts “Pašvaldbu energoefektivittes programma” (MUNEE), kuru 2001. – 2002. gadLatvij realizja SIA “Ekodoma””, iepazstinja ar energoefektivittes inženiertehniskajiem,ekonomiskajiem un klimata aspektiem vairk nek 300 specilistus no daždm pašvaldbmun komercfirmm.108

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________IZMANTOT LITERATRA1. bolia L. Priekšlikumi mežsaimniecbas sektora rdtju prognozm 2005., 2010., 2015.un 2020. gadam scenrijam ar paskumiem un scenrijam ar papildus paskumiem.Rga, 2004.2. Bra J. „Meža bioloisks daudzveidbas sadaas eksperta atskaite” – “Latvijas mežaun saistto nozaru nacionl programmas” ietvaros realizt projekta „Meža nozaresstratisko mru formulšana un cilvkresursu attstba stratiskaj plnošan”1. fzes stvoka apraksts. Rga, 2003.3. Cakars I. Sadzves atkritumu un emisiju, no to apglabšanas. prognozes ldz2020. gadam. Rga, 2004.4. Dubrovskis D. „Meža resursu stvoklis un to apsaimniekošanas ietekmjošie faktori” –“Latvijas meža un saistto nozaru nacionl programmas” ietvaros realizt projekta„Meža nozares stratisko mru formulšana un cilvkresursu attstba stratiskajplnošan” 1. fzes stvoka apraksts. Rga, 2003.5. Eberhards G. Jra uzbrk! Ko dart? Latvijas Universitte. Rga, 2004.6. Enerijas sektora ietekme uz ekonomikas attstbu un dzves kvalitti. Latvijas investcijuun attstbas aentra. Rga, 2005.7. Finanšu resursi, finanšu ieguldjumi un aktivittes tehnoloiju nodošan Klimataprmaias samazinšanas jom Latvij laika posm no 2001. – 2005. gadam. SIA„Ekodoma”. Rga, 2005.8. Globl klimata mainba un rcbas ts ietekmes samazinšanai Latvij. LatvijasUniversittes Bioloijas institts. Salaspils, 2005.9. Grnfelds T. Prognozes par atsevišu rpniecbas produkcijas veidu ražošanasapjomiem ldz 2020.gadam. Rga, 2004.10. Hirsh, R.M., Slack. A nonparametric trend test for seasonal data with serialdependence. Water Resour. Res., 1084, 20 (6), 727-732.11. Izgltba, apmcba un sabiedrbas vides apzias veidošana klimata prmaiusamazinšanas jom Latvij laika posm no 2001. – 2005. gadam. SIA „Ekodoma”.Rga, 2005.12. Key Figures 2003-2004. Towards a European Research Area Science, Technology andInnovation. European Commission Directorate-General for Research. 200313. Klimata prmaiu samazinšanas programma 2005. – 2010. gadam. Rga, 2005.14. Kaviš M. Vides izgltbas sistmas kapacittes analze. LU eogrfijas fakultte.Rga, 200415. Koncepcija par lauksaimniecbas tiešajiem atbalsta maksjumiem 2005. gad.Rga, 2004.16. Latvia’s National Inventory Report for 1990–2003, submitted under the United NationsConvention on Climate Change. Rga, 2005.17. Latvijas dzvojamais fonds, 2003. LR Centrl statistikas prvalde. Rga, 2004.18. Latvijas ilgtspjgas attstbas indikatoru prskats 2004. Latvijas Vides aentra.Rga, 2004.19. Latvijas nacionl Lisabonas programma 2005. – 2008. gadam. Rga, 2005.20. Latvijas Republikas Otrais nacionlais ziojums Apvienoto Nciju visprjskonvencijas “Par klimata prmaim” ietvaros. LR Vides aizsardzbas un reionlsattstbas ministrija. Rga. 1998.21. Latvijas Republikas Nacionlais ziojums Apvienoto Nciju visprjs konvencijas “Parklimata prmaim” ietvaros. LR Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija.Rga, 1995.109

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________22. Latvijas Republikas Trešais nacionlais ziojums ANO Visprjs konvencijas parklimata prmaim ietvaros. LR Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija.Rga, 2001.23. Latvijas statistikas gadagrmata 1995. LR Centrl statistikas prvalde. Rga, 1995.24. Latvijas statistikas gadagrmata 2004. LR Centrl statistikas prvalde. Rga, 2004.25. Latvijas vides indikatoru prskats 2001. Latvijas Vides aentra. Rga, 2001.26. Nacionlais vides politikas plns 2004. – 2008. gadam. Rga, 2004.27. Nacionl programma “Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvij 2003. –2010. gad”. Rga, 2003.28. Pamatnostdnes par lauksaimniecbas attstbu Latvijas laukos 2003. – 2006. gadam.Rga, 2004.29. Prskats par nevalstisko organizciju sektoru Latvij 2004. gads. Rga, 2005.30. Pie G. Makroekonomikas eksperta atskaite. Rga, 2004.31. Reis J. Apvienot atskaite par energoresursu patriu enertik, ieskaitot transportu.Rga, 2004.32. Renewable energy sources in Estonia, Latvia and Lithuania: strategy and policytargets, current experiences and future perspectives. Baltic Environmental Forum.Rga, 200333. Resursu patria novrtjums. Latvijas vides aentra. Rga, 2004.34. Rcbas programma paši jutgm teritorijm, uz kurm attiecas paaugstintas prasbasdens un augsnes aizsardzbai no lauksaimniecisks darbbas izraist piesrojuma arnitrtiem. Rga, 2004.35. Sinkevis G. Atskaite par darba uzdevuma lauksaimniecbas sektora prognozm 2005.,2010., 2015. un 2020. gadiem izpildi. Rga, 2004.36. Šmališ E. Siltumncefekta gzu emisiju prognoze no ceu transporta sektora 2010.,2015. un 2020. gadiem. Darba ziojums. Rga, 2004.37. Transporta attstbas nacionl programma (1996–2010). Rga, 1995.38. Vides aizsardzbas infrastruktras projektu katalogs 2004. LR Vides ministrija. Rga, 2004.39. Ziojums par Latvijas tautsaimniecbas attstbu. LR Ekonomikas ministrija. Rga,2005. gada jnijs.40. Ziojums par progresu Tautsaimniecbas vienots stratijas stenošan. LR Ekonomikasministrija. Rga, 2005.Interneta adreses:1. LR Vides ministrija: http://www.vidm.gov.lv2. LR Ekonomikas ministrija: http://www.em.gov.lv3. LR Finanšu ministrija: http://www.fm.gov.lv4. Centrl satiksmes drošbas direkcija: http://www.csdd.lv5. Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra: http://www.lvgma.gov.lv110

1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU SEG EMISIJU SAMAZINÂÐANAI UN PIESAISTES PALIELINÂÐANAI KOPSAVILKUMSPIELIKUMI1. pielikumsPolitikas un paskumu SEG emisiju samazinšanai un piesaistes palielinšanai kopsavilkumsPolitikas / paskumanosaukumsPolitika: Palielintatjaunojamo energoresursupatsvaru energoresursubilancPaskums: Biomasasizmantošanas veicinšanaMrisPielintcealntraliztaisiltumenerijasražošanaiizmantojamskoksnes patsvarukurinm bilancPaskumietekmtSEGCO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2Paskuma / politikasinstrumenta veidsEnertikaAdministratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:tarifu politika; finanšu:subsdijas, granti,atviegloti aizdevumi;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaPaskums: Biogzesizmantošanas veicinšanaPaskums: Atbalsts enerijasražošanai mazajshidroelektrostacijsPalielintatjaunojamoenergoresursupatsvaru kopjenergoresursubilancPalielintatjaunojamoenergoresursupatsvaru kopjenergoresursubilancCO2, N2O,NOx, COCO2, N2O,NOx, COAdministratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:tarifu politika; finanšu:subsdijas, granti,atviegloti aizdevumi;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaAdministratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:tarifu politika; finanšu:subsdijas, granti,atviegloti aizdevumi;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaStatuss stenotjsAprintais SEG emisijusamazinjums, Gg CO21995 2000 2005 2010UPašvaldbas NA NA NA NAUValsts,pašvaldbas unuzmumiNANA NA NAUAkcijusabiedrbas,energoefektivittes fondsNANA NA NA111

1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU SEG EMISIJU SAMAZINÂÐANAI UN PIESAISTES PALIELINÂÐANAI KOPSAVILKUMSPolitikas / paskumanosaukumsPaskums: Atbalsts vjaenerijas ražošanaiPaskums: Saules enerijasizmantošanas veicinšanaPaskums: Atbalstsbiodegvielas ražošanai unbiodegvielas izmantošanasveicinšanaPolitika: Palielintenergoresursu efektvu unracionlu izmantošanuPaskums: atbalstssiltumenerijas ražošanas unprvades energoefektivittespaaugstinšanas projektiemMrisPalielintatjaunojamoenergoresursupatsvaru kopjenergoresursubilancPalielintatjaunojamoenergoresursupatsvaru kopjenergoresursubilancPalielintatjaunojamoenergoresursupatsvaru kopjenergoresursubilancEfektvka kurinmizmantošana,vienlaicgi ražojotsiltumu unelektroeneriju,samazinotenergozudumus unvidei kaitgo emisijudaudzumuPaskumietekmtSEGCO2, N2O,NOx, COCO2, N2O,NOx, COCO2, N2O,NOx, CO,NMGOSCO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2Paskuma / politikasinstrumenta veidsAdministratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:tarifu politika; finanšu:subsdijas, granti,atviegloti aizdevumi;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaEkonomiskie: tarifupolitika; informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaAdministratvi tiesiskie:standarti; finanšu:subsdijas; brvprtgie:kvalittes un videsprvaldbas sistmasEkonomiskie: tarifupolitika, licences;finanšu: granti,aizdevumi, subsdijas;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaStatuss stenotjsAprintais SEG emisijusamazinjums, Gg CO21995 2000 2005 2010UVAS“Latvenergo”,citi uzmumiNANA NA NAUDnijasenertikasaentrasAlternatvsenerijasdepartaments,Aizkrauklesnovadaimnzija un„AizkrauklesSiltums”NANA NA NAU Uzmumi NANA NA NAUValsts,pašvaldbas unprivtuzmumiNA95 NA NA112

1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU SEG EMISIJU SAMAZINÂÐANAI UN PIESAISTES PALIELINÂÐANAI KOPSAVILKUMSPolitikas / paskumanosaukumsPaskums: Atbalstskoenercijas staciju bvei unenergoefektivittespaaugstinšanas projektiemPaskums: atbalsts kuenergoefektivittesuzlabošanas projektiemPolitika: Attstt videi draudzgutransporta sistmuPaskums: satiksmes plsmasoptimizcija pilstsPaskums: Sabiedrisktransporta pakalpojumuizmantošanas veicinšanaRgMrisEfektvka kurinmizmantošana,vienlaicgi ražojotsiltumu unelektroenerijuIesaistot galapatrtjus,energoefektivittespaaugstinšanaks, tdjdisamazinot enerijaspatriu un videikaitgo emisijudaudzumuAtvieglot ielucaurlaidbu; rtas,drošas unkonkurtspjgassabiedrisktransporta sistmasnodrošinšanaAtvieglot ielucaurlaidbu; rtas,drošas unkonkurtspjgassabiedrisktransporta sistmasnodrošinšanaPaskumietekmtSEGCO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2CO2CO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2CO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2Paskuma / politikasinstrumenta veidsAdministratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:paaugstinti iepirkumatarifi; finanšu: subsdijas;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaAdministratvi tiesiskie:standarti; finanšu:subsdijas; informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaTransportsAdministratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:akczes nodoklis naftasproduktiem;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaAdministratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:akczes nodoklis naftasproduktiem;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaStatuss stenotjsUPašvaldbas,energoservisa(ESCO) firmas,EiropasRekonstrukcijasun attstbasbanka, Videsinvestcijufonds, PasaulesbankaUValsts unprivtuzmumi, galapatrtji -iedzvotjiURgas dome,SM, iedzvotjiURgas dome,SM,pašvaldbasuzmumiAprintais SEG emisijusamazinjums, Gg CO21995 2000 2005 2010NANA NA NANANA NA NANA NA NA NANANA NA NA113

1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU SEG EMISIJU SAMAZINÂÐANAI UN PIESAISTES PALIELINÂÐANAI KOPSAVILKUMSPolitikas / paskumanosaukumsPaskums: velotransportainfrastruktras attstbaPolitika: Veicint labkopieejamo tehniskopamienu (LPTP) un trkasražošanas ieviešanuPolitika: Veicint vidisaudzjošu un tiešo SEGemisijas samazinošulauksaimniecbas metožuieviešanuPaskums: ktsmslu krtuvjusakrtošana un izbvePolitika: Palielint CO2piesaisti mežsaimniecbPaskums: mežaudžuproduktivittespaaugstinšanaMrisAttstt videidraudzgu uncilvkiem rtualternatvtransporta veiduVeicint labkopieejamo tehniskopamienu untrkas ražošanasieviešanuVeicint videidraudzgaslauksaimniecbasattstbu un labaslauksaimniecbasprakses ieviešanuPalielint CO2piesaisti, nodrošintar izejvielmkokapstrdesrpniecbu,enertikuPaskumietekmtSEGCO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2CO2, NOx,NMGOSPaskuma / politikasinstrumenta veidsInformatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaRpnieciskie procesiAdministratvi tiesiskie:standarti, atauju režmi;ekonomiskie: DRNatvieglojumi, subsdijas;informatvie:apmcbas, seminri,informcijas izplatšana;brvprtgie: videsaudits, LPTPLauksaimniecbaStatuss stenotjsUURgas dome,SM, iedzvotjiValsts,pašvaldbas unuzmumiCH4, NO2Administratvi tiesiskie:ierobežojumi;ekonomiskie; finanšu:subsdijas;UValsts,pašvaldbas unuzmumiZemes izmantošana un mežsaimniecbaCO2Administratvi tiesiskie:ierobežojumi unaizliegumi; finanšu:subsdijas; informatviizgltojošie: ptjumi,seminri, apmcbas,informcijas izplatšanaUValsts,pašvaldbas unprivtuzmumi, ptnieciskieinstitti,privtpašniekiAprintais SEG emisijusamazinjums, Gg CO21995 2000 2005 2010NANA NA NANANA NA NANANA NA NANANA NA NA114

1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU SEG EMISIJU SAMAZINÂÐANAI UN PIESAISTES PALIELINÂÐANAI KOPSAVILKUMSPolitikas / paskumanosaukumsPaskums: lauksaimniecbneizmantots zemesapmežošanaPolitika: Izveidot msdienuprasbm atbilstošu sadzvesatkritumu apsaimniekošanassistmuPaskums: Bioloiskinordmo atkritumuprstrdePaskums: Biogzessavkšana no sadzvesatkritumu poligoniemMrisPalielint CO2piesaisti, nodrošintar izejvielmkokapstrdesrpniecbu,enertikuLdz 2020.g.apglabjamo BNAdaudzumusamazint ldz 35%no 1995.g.apglabt BNAdaudzuma;palielint BNAreenercijas(prstrdes unenerijasatgšanas)patsvaruSamazinot SEGemisijas atmosfr,taj pat laik ražotsiltumeneriju vaielektroeneriju -racionlaenergoresursuizmantošanaPaskumietekmtSEGCO2Paskuma / politikasinstrumenta veidsAdministratvi tiesiskie:ierobežojumi unaizliegumi; finanšu:subsdijas; informatviizgltojošie: ptjumi,seminri, apmcbas,informcijas izplatšanaAtkritumu apsaimniekošanaCH4, CO2Administratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:DRN atlaides; finanšu:subsdijas; brvprtgie:LPTP; informatviizgltojošie: ptjumi,apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaCH4Administratvi tiesiskie:standarti; ekonomiskie:DRN atlaides; finanšu:subsdijas; brvprtgie:LPTP; informatviizgltojošie: ptjumi,apmcbas, seminri,informcijas izplatšanaStatuss stenotjsUValsts,pašvaldbas unprivtuzmumi, ptnieciskieinstitti,privtpašniekiUPašvaldbas,valstsinstitcijas,privtuzmumiUPašvaldbas,valstsinstitcijas,privtuzmumiAprintais SEG emisijusamazinjums, Gg CO21995 2000 2005 2010NANA NA NANANA NA NANANA NA NA115

1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU SEG EMISIJU SAMAZINÂÐANAI UN PIESAISTES PALIELINÂÐANAI KOPSAVILKUMSPolitikas / paskumanosaukumsPaskums: Vides prasbmneatbilstošo mazo izgztuvjurekultivcijaStarpsektoru politika: ieviestEiropas Savienbas emisijaskvotu tirdzniecbas sistmuPolitika: Piedalties Kiotoprotokola elastgajosmehnismosPolitika: Veicint videsprvaldbas unenergovadbas sistmuieviešanuMrisEsošo izgztuvjuslgšana ldz 2009.gadam un topilnga rekultivcijaldz 2012. gadamSekmt globloklimata prmaiunovršanu,piesaistotinvestcijas SEGemisijusamazinošiemprojektiemSaemotstarptautisko ISO14001 sertifiktu vaireistrjoties EiropasSavienbas EMAS,nodrošintkonkrtu, videilabvlgu standartuievrošanuPaskumietekmtSEGCH4CO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2CO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2CO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2Paskuma / politikasinstrumenta veidsAdministratvi tiesiskie:standarti; ierobežojumiun aizliegumi;informatvi izgltojošie:ptjumi, apmcbas,seminri, informcijasizplatšanaAdministratvi tiesiskie:standarti; ierobežojumiun aizliegumi;informatvi izgltojošie:ptjumi, apmcbas,seminri, informcijasizplatšanaAdministratvi tiesiskie:standarti; ierobežojumiun aizliegumi;informatvi izgltojošie:ptjumi, apmcbas,seminri, informcijasizplatšanaAdministratvi tiesiskie:standarti; finanšu:labvlgi aizdevumi;brvprtgie: LPTP;informatvi izgltojošie:ptjumi, apmcbas,seminri, informcijasizplatšanaStatuss stenotjsAprintais SEG emisijusamazinjums, Gg CO21995 2000 2005 2010UPašvaldbas,valstsinstitcijas,privtuzmumiNANA NA NAIVIDM,uzmumiNA NA NA NAUVIDM,uzmumi,Ziemeuinvestcijubanka,Oglekasamazinšanasfonds, Liepjaspašvaldba,Zviedrijasstarptautiskattstbasaentra, ISPANA NA NA NAUUzmumi NA NA NA NA116

1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU SEG EMISIJU SAMAZINÂÐANAI UN PIESAISTES PALIELINÂÐANAI KOPSAVILKUMSPolitikas / paskumanosaukumsMrisPolitika: Veicint videsapsvrumu iekaušanupatria lmumosPaskums: „Zaais iepirkums”SEG emisiju radtjusmotivt trkutehnoloijuieviešanai, labkaivides prvaldbaiun efektvkaienerijasizmantošanaiPaskaidrojumi:I – ieviestsU – uzsktsP – plnotsNA – paskuma ietekme nav aprintaPaskumietekmtSEGCO2, CH4,CO, N2O,NOx,NMGOS,SO2Paskuma / politikasinstrumenta veidsAdministratvi tiesiskie:standarti; finanšu:labvlgi aizdevumi;brvprtgie: LPTP;informatvi izgltojošie:ptjumi, apmcbas,seminri, informcijasizplatšanaStatuss stenotjsUValsts,pašvaldbas,iedzvotjiAprintais SEG emisijusamazinjums, Gg CO21995 2000 2005 2010NA NA NA NA117

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAI2. pielikumsPaskumi Eiropas Kopienas tiesbu aktu un politikas stenošanaiValsts paskumi StvoklisPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamCita informcijaEiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktva 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumncas efektu izraisošo gzu emisijas kvotutirdzniecbai Kopien un groza Padomes Direktvu 96/61/EK (dokuments attiecas uz EEZ)Grozjumi likum “Par piesrojumu” (pieemti 18.12.2003.)Grozjumi likum “Par dabas resursu nodokli” (pieemti06.04.2004.)Ieviests 0,26 MtCO2 laikaposm no 2005-2007Likums nosaka CO2 nodoka piemrošanusadedzinšanas iekrtm no 01.07.2005.Iekrtas, kuras iesaisttas Eiropas Savienbasemisijas kvotu tirdzniecbas sistm, iratbrvotas no š nodoka.Grozjumi Latvijas Administratvaj likuma prkpumukodeks (pieemti 09.09.2004.)Ministru kabineta 22.04.2004. noteikumi Nr.400“Siltumncefekta gzu emisijas ataujas pieteikšanas unizsniegšanas krtba”Ministru kabineta 03.08.2004. noteikumi Nr.661 “Krtba, kdnotiek darbbas ar emisijas kvotm un tiek veidoti iekrtukopfondi”Ministru kabineta 07.09.2004. noteikumi Nr.778 “Krtba, kdtiek veikts siltumncefekta gzu emisiju monitorings, k arprbaudti un apstiprinti ikgadjie prskati parsiltumncefekta gzu emisijuMinistru kabineta 27.04.2004. rkojums Nr.270 “Emisijas kvotusadales plns 2005.-2007.gadam”Ministru kabineta 05.10.2004. rkojums Nr.722 “GrozjumiEmisijas kvotu sadales pln 2005.-2007.gadam”Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktva 2003/96/EK, kas prkrto Kopienas noteikumus par nodoku uzlikšanuenergoproduktiem un elektroenerijaiGrozjumi likum “Par akczes nodokli” (pieemts 31.03.2004.) Ieviests Nav izvrtts118

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAIValsts paskumi StvoklisPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamCita informcijaEiropas Padomes un Parlamenta 2001.gada 27.septembra Direktva 2001/77/EK par tdas elektroenerijas pielietojuma veicinšanu iekšjelektrbas tirg, kas ražota, izmantojot neizskstošos enerijas avotusEnertikas likums (pieemts 22.09.1998)Enertikas politika Elektroenerijas sektoram (apstiprinta11.09.2001.)Ministru kabineta 15.01.2002. noteikumi Nr.29“Elektroenerijas ražošanas jaudu uzstdšanas un izvietojakrtba, ja elektroenerijas ražošanai izmanto reeneratvosenergoresursus”Ministru kabineta 15.01.2002. noteikumi Nr.28 “Par kopjoapjomu jaudu uzstdšanai 2004.gad un konkrto apjomukatram elektroenerijas ražošanas veidam, jaelektroenerijas ražošanai izmanto reeneratvosenergoresursus”Ieviests Nav izvrttsEiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februra Direktva 2004/8 /EC par koenercijas, kas balstta uz lietderg siltuma pieprasjumu,veicinšanu iekšj enerijas tirg”Enertikas likums (pieemts 22.09.1998.)Enertikas politika Elektroenerijas sektoram (apstiprinta11.09.2001.)IeviestsNav dotsMinistru kabineta 08.01.2002. noteikumi Nr.9 “Prasbaskoenercijas stacijm un krtba, kd nosakmasaražots elektroenerijas prpalikuma iepirkšanas cena”Konceptuls dokuments par “Priekšnoteikumi, lai izveidotuLatvijas elektroenerijas tirgu”Likumprojekts “Elektroenerijas tirgus likums” (izsludintsValsts Sekretru sanksm 11.11.2004.)Nav ieviests“Elektroenerijas tirgus likums” patreiz tiekizstrdts.Likuma mris ir izveidot tiesisko vidi efektvifunkcionjošam elektroenerijas tirgum, laivisiem lietotjiem tiktu droši un kvalitatvipiegdta elektroenerija par pamatotmcenm.Dzinju prbaudes programma, k brvprtga Eiropas Savienbas programma, lai uzlabotu energoefektivitti automobu dzinjos ražošanaskompnijs (pieemta 2003.gada februr)119

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAIValsts paskumi StvoklisNav ieviests Nav ieviestsPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamCita informcijaEiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizcijm atauj brvprtgi piedalties Kopienas videsvadbas un audita sistm (EMAS)Likums “Par atbilstbas novrtšanu” ( pieemts 20.08.1996.)Ministru kabineta 20.04.2004. noteikumi Nr.320 “Krtba, kdizveido un uztur vides prvaldbas un audita sistmas reistruun reistr taj organizcijas”Ministru kabineta 03.08.2004. noteikumi Nr.689 “Noteikumipar testšanas un kalibršanas laboratoriju, sertificšanas uninspicšanas institciju un vides verifictju akreditciju unuzraudzbu”Likumprojekts “Grozjumi Enertikas likum” (izsludintsValsts Sekretru sanksm 11.11.2004.)IeviestsNav ieviestsNav izvrttsLikuma grozjumi nosaka zemes pašnieka unenergokomersanta abpusjo tiesbupapildinjums. Ministru kabinets nosakakrtbu, kd komersanti, kuriem Ministrukabineta noteiktaj krtb ir izsniegtaslicences uzmjdarbbai ar naftasproduktiem (degvielu) un komersanti, kasieved savam patriam naftas produktus,izveido un uzglab naftas un naftas produkturezerves, lai enertisks krzes periodos tiktunodrošinta apgde ar naftu un naftasproduktiem.Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktva 2002/91/EK par ku energoefektivittiIr sagatavoti normatvo aktu projekti un politikas dokumentuprojekti Direktvas prasbu premšanai (Likumprojekts“Energoefektivittes likums” un tam pakrtotie Ministrukabineta noteikumi)Nav ieviests Nav izvrttsLikumprojekts “Energoefektivittes likums” irsagatavošanas stadij.Dalbvalstm ir jiekauj jauns direktvasprasbas savos tiesbu aktos ldz 2006. gadajanvrim.120

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAIValsts paskumi StvoklisPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamCita informcijaDaždas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktvas par enerijas marjumu mjsaimniecbas iercm –Direktva 2003/66/EK (2003.gada 3.jlijs)par enerijas etietm elektriskajiem ledusskapjiem, saldtavm un to apvienojumiem, Direktva 2002/40/EK (2002.gada 8.maijs) par enerijasetietm mjsaimniecbas cepeškrsnm, Direktva 2002/31/EK (2002.gada 22.marts) par mjsaimniecbas gaisa kondicionieriem, Direktva 99/9/EK(1999.gada 26.februris) groza Direktvu 97/17/EK par mjsaimniecbas trauku mazgšanas mašnu enerijas maršanu, Direktva 98/11/EK(1998.gada 27.janvris) par mjsaimniecbas spuldžu energoefektivittes maršanu, Direktva 96/89/EK (1996.gada 17.decembris), kas grozaDirektvu 95/12/EK par sadzves veas mazgjamo mašnu enerijas maršanu, Direktva 96/60/EK (1996.gada 16.septembris) par enerijasetietm mjsaimniecbas kombintajm veas mazgjamajm un žvjamm mašnm, Direktva 92/75/EK (1992.gada 22.septembris)Patrtju tiesbu aizsardzbas likums (pieemts 01.04.1999)Ministru kabineta 28.05.2002. noteikumi Nr.212 “Noteikumipar mjsaimniecbas trauku mazgšanas mašnu maršanuun distances lgum ietveramo informciju” (noteikumosveikti grozjumi - Ministru kabineta 30.06.2004. noteikumiNr.558)Ministru kabineta 28.05.2002. noteikumi Nr.210 “Noteikumipar mjsaimniecbas spuldžu maršanu un distanceslgum ietveramo informciju”Ieviests Nav izvrttsMinistru kabineta 28.05.2002. noteikumi Nr.209 “Noteikumipar mjsaimniecbas veas mazgšanas mašnu, veasžvšanas mašnu un kombinto veas mazgšanas unžvšanas mašnu maršanu un distances lgumietveramo informciju” (noteikumos veikti grozjumi - Ministrukabineta 30.06.2004. noteikumi Nr.556)Ministru kabineta 28.05.2002. noteikumi Nr.208 “Noteikumipar mjsaimniecbas ledusskapju un saldtavu maršanuun distances lgum ietveramo informciju” (noteikumosveikti grozjumi - Ministru kabineta 27.04.2004. noteikumiNr.438)Ministru kabineta 02.03.2004. noteikumi Nr.119 “Noteikumipar mjsaimniecbas cepeškršu maršanu un distanceslgum ietveramo informciju”121

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAIValsts paskumi StvoklisPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamCita informcijaMinistru kabineta 02.03.2004. noteikumi Nr.120 “Noteikumipar mjsaimniecbas gaisa kondicionieru maršanu undistances lgum ietveramo informciju”Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 21. maija Direktva 92/42/EEK par efektivittes prasbm jauniem karst dens apkures katliem, kastiek kurinti ar šidriem vai gzveida kurinmiemLikums “Par atbilstbas novrtšanu” (pieemts 20.08.1996.)Ieviests Nav izvrttsMinistru kabineta 04.04.2000. noteikumi Nr.128 “Rotalietudrošuma noteikumi”Ministru kabineta 27.04.2004. noteikumi Nr.439 ” GrozjumiMinistru kabineta noteikumos Nr.128 “Rotalietu drošumanoteikumi””Ministru kabineta 30.04.2001. noteikumi Nr.181“Bvizstrdjumu atbilstbas novrtšanas krtbareglamenttaj sfr”Ministru kabineta 20.04.2004. noteikumi Nr.371 “GrozjumiMinistru kabineta 30.04.2001. noteikumos Nr.181“Bvizstrdjumu atbilstbas novrtšanas krtbareglamenttaj sfr””Ministru kabineta 22.04.2004. noteikumi Nr.416 “Noteikumipar denssildmajiem katliem”1999.gada 5.februra un 2000.gada 13.apra Komisijas ieteikumi par CO2 emisiju samazinšanu no pasažieru automašnm (Eiropas Savienbas,Japnas un Korejas automašnu ražotju brvprtga vienošans, lai vidji autoparks samazintu CO2 emisijas par 40g/km no 09.2008.)Nav ieviests Nav ieviests122

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAIValsts paskumi StvoklisPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamCita informcijaEiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 15.marta Direktvas 2001/12/EK, 2001/13/EK, 2001/14/EK, 2001/49/EK, 2001/50/EK, 2001/51/EK(2004.gada 29.aprlis), Regula 881/2004 (2004.gada 29.aprlis), kas ldzsvarotu pamienus starp transporta veidiem, seviši attiecb uz dzelzceatransportu“Dzelzcea likums” (pieemts 07.05.1998.)Ieviests Nav aprintsŠaj gadjum nav tik svargi ieviest direktvu2004/51/EC, tpc, ka esoš likumdošana navpretrun ar direktvas noteikumiem. Attiecbuz Regulu 881/2004, Latvija piedals EiropasDzelzcea aentras aktivitts un ir iesaisttats Padom.Ministru kabineta 05.01.1999. noteikumi Nr.4 “Dzelzceaprvadtju licencšanas noteikumi”Ministru kabineta 15.12.1998. noteikumi Nr.457 “Dzelzceaaizsargjoslu noteikšanas metodika”Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.maija Direktva 2003/30/EK par biodegvielas vai citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanasveicinšanu transportProgramma “Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvij(2003-2010)” (apstiprinta 19.12.2003.)Likumprojekts “Par biodegvielu”.Alternatvais likumprojekts “Biodegvielu likums”IeviestsnepilngiSaska ardirektvu, Latvijaijsasniedz 2% ldz2005.gada31.decembrim un5,75% ldz2010.gada31.decembrimbiodegvielas nobenzna undzedegvielaskopjsenergoietilpbas,kas transportavajadzbm laistitirg.Likumprojekts “Par biodegvielu” un alternatvaislikumprojekts “Biodegvielu likums” tika rpgiizdiskutts Komisij un ir nostts uz Saeimu. Irparedzts abus šos likumprojektus apvienot vien.Programmas ieviešanas rezultt ir radies jaunsagrorpniecbas sektors, proti, biodzedegvielasražošana transportam, izmantojot vietjoslauksaimniecbas izejmaterilus - var izraist unzinm mr izveidot priekšnoteikumus galvenoproduktu lietošanai – biodegvielas un bioetanola –daždu transporta ldzeku veidos. Latvijai navspecifisku klimatisko un tehnisko aspektu, kas vartuietekmt valsts ekonomiku biodegvielas lietošan.123

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAIValsts paskumi StvoklisPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamCita informcijaEiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra Direktva 1999/94/EK attiecb uz patrtjiem domtas informcijas pieejambu pardegvielas ekonomiju un CO2 emisijm saistb ar jaunu vieglo automobiu tirdzniecbuMinistru kabineta 27.12.2002. noteikumi Nr.585 “Noteikumipar marjum un reklmas publikcijs patrtjiemsniedzamo informciju par jaunu vieglo automobiudegvielas patriu un CO2 izpldi”Ieviests Nav izvrttsEiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 29.septembra Regula (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopgus tieš atbalsta shmu noteikumussaska ar kopjo lauksaimniecbas politiku un izveido dažas atbalsta shmas lauksaimniekiem un groza Regulas (EEK) Nr.2019/93, (EK)Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK)Nr.2529/2001Lauksaimniecbas un lauku attstbas likums (pieemts23.04.2004.)Ministru kabineta 22.04.2004. noteikumi nr.412 “Krtba, kdtiek pieširts valsts un Eiropas Savienbas atbalstslauksaimniecbai un lauku attstbai”IeviestsnepilngiNav aprintsDalbvalstm š regula tika premta 2004.gada1.maij. Pilngi tiks ieviesta pc lmuma parvienotas samaksas sistmas stenošanu.Ministru kabineta 06.07.2004. noteikumi Nr.584 “Krtba, kdtiek pieširts valsts un Eiropas Savienbas atbalstslauksaimniecbai un lauku attstbai”Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 29.septembra Regula (EK) Nr.1783/2003, kas groza Regulu(EK) Nr.1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecbas virzbas un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attstbai124

2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPIENAS TIESÎBU AKTU UN POLITIKAS ÎSTENOÐANAIValsts paskumi StvoklisLatvijas Lauku attstbas plns Lauku attstbas programmasstenošanai 2004-2006 (pieemts 09.09.2003)Ministru kabineta 06.12.2004. noteikumi Nr.1002 “Krtbakd ieviešams programmdokuments “Latvijas Laukuattstbas plns lauku attstbas programmas stenošanai2004-2006.gadam””IeviestsnepilngiPolitika unpaskumi emisijusamazinjumakvantitatvajamefektamNav izvrttsCita informcijaLatvijas Lauku Attstbas Plns bs izstrdtssaska ar regulu Nr.1257/1999, laika posmam2004-2006.gadam, tam ldzfinansjums ir noEiropas Lauksaimniecbas aentras unGarantiju fonda.Saska ar regulu Nr.1783/2003 LaukuAttstbas Plns ietver paskumu izmaiaspunkta lmeni. Šim paskumam ir pieširtassubsdijas, lai celtu mslojuma glabtuves videijtgs zons. Šis projekts atbalstakapitlieguldjumu mslojuma uzglabšanaikrtb, lai apmierintu Nitrtu DirektvasNr.91/676/EEK prasbas saimniecbm, kurs irvairk nek 5 mjlopu veidi.Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 26.apra Direktva 1999/31/EK par atkritumu poligoniemLikums “Par atkritumu apsaimniekošanu” (pieemts01.03.2001.) un grozjumi likum (pieemti 23.03.2004.)Ministru kabineta 03.01.2002. noteikumi Nr.15 “Noteikumi parprasbm atkritumu poligonu ierkošanai, k ar atkritumupoligonu un izgztuvju apsaimniekošanai, slgšanai unrekultivcijai”Atkritumu apsaimniekošanas plns 2003-2012.gadam(apstiprints Ministru kabinet 06.07.2002)IeviestsNav izvrtts129 tCO2Emisiju samazinjums no SIA “Getlii EKO”projekta125

3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU SARAKSTS3.pielikumsPrognožu rdtju sarakstsMakroekonomikaRdtjs 2000 2001-2005 2006-2010 2011-2015 2016-2020Iedzvotju skaits (tkst., vidjaisskaits perioda pdj gad2373,0 2299,2 2247,5 2207,6 2177,2Iekšzemes kopprodukta (IKP)pieaugums (%, vidjie ikgadjie6,9 7,3 6,0 5,5 5,0perioda pieauguma tempi)Iekšzemes kopprodukta (IKP) struktra sadaljum pa tautsaimniecbas nozarm (% perioda pdjgad)IKP 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0Lauksaimniecba, zvejniecba,ieguves rpniecba 4,7 4,3 3,6 3,0 2,8Apstrdes rpniecba 13,5 14,1 14,9 15,2 16,3Elektroenerija, gze, dens 3,5 2,8 2,3 2,1 2,1Celtniecba 6,1 6,1 7,0 8,0 8,9Tirdzniecba 17,6 19,7 21,5 22,0 22,0Transports un sakari 14,2 15,7 15,6 15,8 15,9Sabiedriskie pakalpojumi 17,2 14,7 13,5 13,2 11,9Citi pakalpojumi 23,2 22,6 21,5 20,7 20,0IKP pieauguma tempi sadaljum pa tautsaimniecbas nozarm, (%,vidjie ikgadjie periodapieauguma tempi)Lauksaimniecba, zvejniecba,ieguves rpniecba11,4 4,7 3,0 3,0 3,0Apstrdes rpniecba 6,8 9,2 8,0 7,0 6,5Elektroenerija, gze, dens -4,0 4,0 3,2 5,0 5,0Celtniecba 8,2 10,5 8,0 8,0 7,0Tirdzniecba 9,2 10,4 7,7 6,0 5,0Transports un sakari 7,0 7,7 6,0 5,7 5,2Sabiedriskie pakalpojumi 0,2 2,8 3,0 3,0 3,0Citi pakalpojumi 11,3 6,5 5,0 4,5 4,0MakroekonomikaRdtjs 2000 2005 2010 2015 2020Cena importtajiem energoresursiem, EUR (2000)/GJMazuts 2,08 2,77 2,93 3,20 3,48Benzns 4,27 6,24 6,25 6,84 7,45Dzedegviela 3,80 4,99 5,00 5,48 5,96Dabas gze 2,25 2,45 2,67 2,87 3.13Ogles 1,30 1,60 1,80 2,00 2,06Enertikas nozarePrimro energoresursu patriš,PJ163,74 188,81 203,09 220,94 242,26Imports, PJ 105,75 126,47 137,95 151,57 168,19Ogles, PJ 2,79 2,98 16,91 17,07 24,06Kokss, PJ 0,26 0,35 0,40 0,44 0,49Benzns, PJ 14,83 14,35 16,28 18,43 20,84Mazuts, PJ 10,88 10,68 5,83 6,55 6,08Elektroenerija, PJ 7,59 6,50 2,03 3,37 3,01Dzedegviela, PJ 19,10 29,30 31,56 36,37 39,11Sašidrint gze, PJ 2,14 2,09 2,16 2,31 2,53Dabas gze, PJ 45,73 59,72 62,36 66,67 71,77Degakmens ea, PJ 2,44 0,50 0,42 0,36 0,30Primro energoresursu ražošana, 66,36 62,65 67,24 71,29 76,34126

3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU SARAKSTSRdtjs 2000 2005 2010 2015 2020PJHidroenerija, PJ 10,15 10,14 12,17 12,54 12,63Metns, PJ 0,00 0,30 0,57 0,57 0,57Kdra, PJ 2,49 0,62 0,40 0,36 0,39Vja enerija, PJ 0,01 0,17 1,26 1,33 2,53Koksne u,c., PJ 53,70 51,42 52,84 56,49 60,22Eksports, PJ -8,37 -0,31 -2,10 -1,92 -2,27Koksne u.c., PJ -7,17 -0,31 -1,00 -1,12 -1,26Elektroenerija, PJ -1,16 0,00 -1,10 -0,80 -1,01Kdra, PJ -0,04 0,00 0,00 0,00 0,00Prveidošanas sektors – patrtieenergoresursi, PJ48,20 54,32 62,10 64,88 74,51Elektrostacijas, PJ 0,00 0,00 12,89 12,89 18,62Ogles, PJ 0,00 0,00 12,89 12,89 18,62Koenercijas stacijas, PJ 21,50 31,27 31,18 38,62 44,59Mazuts, PJ 2,80 5,19 0,00 0,00 0,00Kdra, PJ 1,98 0,00 0,00 0,00 0,00Koksne u.c., PJ 0,00 0,00 2,78 9,11 14,34Dzedegviela, PJ 0,04 0,00 0,00 0,00 0,00Degakmens ea, PJ 0,39 0,00 0,00 0,00 0,00Metns, PJ 0,00 0,30 0,57 0,57 0,57Dabas gze, PJ 16,29 25,78 27,83 28,94 29,68Katlumjas, PJ 26,96 23,05 18,03 13,37 11,30Elektroenerija, PJ 0,00 0,02 0,01 0,01 0,01Mazuts, PJ 2,60 1,93 1,47 1,12 0,85Sašidrint gze, PJ 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00Kdra, PJ 0,12 0,05 0,04 0,03 0,02Koksne u.c., PJ 8,33 8,16 6,24 4,76 4,70Dzedegviela, PJ 0,08 0,04 0,03 0,02 0,02Degakmens ea, PJ 0,91 0,27 0,21 0,16 0,12Ogles, PJ 0,48 0,48 0,77 0,18 0,15Dabas gze, PJ 14,16 12,10 9,26 7,09 5,43Prveidošanas sektors - saražotenerija, PJ-36,59 -43,45 -46,24 -48,03 -53,48Koenercijas stacijas, PJ -16,66 -23,39 -24,20 -29,92 -34,38Siltumenerija, PJ -11,93 -15,41 -15,66 -19,22 -22,00Elektroenerija, PJ -4,37 -7,98 -8,54 -10,70 -12,38Elektrostacijas, PJ 0,00 0,00 -6,19 -6,19 -8,94Elektroenerija, PJ 0,00 0,00 -6,19 -6,19 -8,94Katlumjas, PJ -19,93 -20,06 -15,85 -11,92 -10,16Siltumenerija, PJ -19,93 -20,06 -15,85 -11,92 -10,16Gala enerijas patriš, PJ 135,26 160,71 169,99 186,62 201,78Lauksaimniecba, PJ 3,87 4,42 4,77 5,05 5,35Siltumenerija, PJ 0,05 0,08 0,10 0,10 0,11Elektroenerija, PJ 0,57 0,67 0,71 0,76 0,80Benzns, PJ 0,04 0,00 0,00 0,00 0,00Mazuts, PJ 0,24 0,24 0,29 0,30 0,32Sašidrint gze, PJ 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00Kdra, PJ 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00Koksne u.c., PJ 0,75 0,83 0,90 0,96 1,02Dzedegviela, PJ 1,66 1,73 1,86 1,97 2,08Ogles, PJ 0,06 0,10 0,10 0,10 0,11Dabas gze, PJ 0,51 0,77 0,81 0,86 0,91Pakalpojumi, PJ 21,66 25,79 27,08 30,78 34,47Siltumenerija, PJ 5,62 6,22 5,22 5,95 6,69Elektroenerija, PJ 5,81 7,37 7,82 8,58 9,36Mazuts, PJ 0,61 0,40 0,30 0,29 0,21127

3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU SARAKSTSRdtjs 2000 2005 2010 2015 2020Sašidrint gze, PJ 0,00 0,05 0,06 0,07 0,09Kdra, PJ 0,03 0,18 0,00 0,00 0,00Koksne u.c., PJ 4,86 4,80 6,22 6,95 7,69Dzedegviela, PJ 1,36 2,09 1,57 1,54 1,12Ogles, PJ 1,48 1,53 1,92 2,40 3,01Dabas gze, PJ 1,89 3,15 3,97 5,00 6,30Rpniecba, PJ 23,91 30,38 35,96 42,95 49,92Siltumenerija, PJ 0,62 0,69 0,66 0,90 1,13Elektroenerija, PJ 4,91 5,59 7,42 9,25 11,01Mazuts, PJ 2,76 2,00 2,77 3,73 3,47Sašidrint gze, PJ 0,05 0,05 0,06 0,08 0,10Kdra, PJ 0,00 0,15 0,14 0,12 0,15Koksne u.c., PJ 4,21 7,72 7,18 5,77 7,18Kokss, PJ 0,26 0,35 0,40 0,44 0,49Dzedegviela, PJ 1,19 1,17 2,72 4,61 4,33Degakmens ea, PJ 0,12 0,23 0,21 0,20 0,18Ogles, PJ 0,23 0,18 0,37 0,42 0,82Dabas gze, PJ 8,67 12,25 14,03 17,43 21,06Mjsaimniecba, PJ 55,29 60,58 57,63 57,55 55,21Siltumenerija, PJ 18,41 20,85 20,01 19,91 19,80Elektroenerija, PJ 4,28 4,87 5,75 6,38 7,71Mazuts, PJ 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00Sašidrint gze, PJ 1,18 1,00 0,86 0,74 0,63Kdra, PJ 0,01 0,10 0,08 0,07 0,06Koksne u.c., PJ 28,23 28,52 25,13 24,03 19,77Dzedegviela, PJ 0,00 1,21 1,07 0,91 0,82Ogles, PJ 0,51 0,69 0,86 1,08 1,35Dabas gze, PJ 2,66 3,34 3,87 4,43 5,07Transports, PJ 30,52 39,54 44,55 50,29 56,83Elektroenerija, PJ 0,56 0,50 0,57 0,66 0,75Benzns, PJ 14,52 14,35 16,28 18,43 20,84Mazuts, PJ 0,00 0,08 0,06 0,05 0,04Sašidrint gze, PJ 0,87 0,99 1,18 1,42 1,71Dzedegviela, PJ 13,38 21,25 22,23 25,01 28,20Reaktv degviela, PJ 1,12 1,54 1,70 1,87 2,07Biodzedegviela, PJ 0,00 0,32 1,05 1,19 1,35Metanols, PJ 0,00 0,44 1,40 1,57 1,77Dabas gze, PJ 0,07 0,07 0,08 0,09 0,10TransportsTransportldzeku skaits pctipiem:- vieglie transportldzeki 313828 471409 471409 546533 633369- kravas transportldzeki 3.5 t 32076 26000 26000 36277 42098- autobusi 4523 4523 5229 6058Degvielas patriš, tonnu- benzns 304912 597591 597591 695002 806709- dzedegviela 269719 497777 497777 577984 671859LauksaimniecbaAugkopba:Lauksaimniecb izmantojamzeme, tkst. ha, t.sk.:2486,0 2470 2460 2450 2440- aramzeme, tkst. ha 969,9 955,8 983,6 1011,4 1039,2- ilggadgie stdjumi (augudrzi), tkst ha29,2 29,2 29,5 29,8 30128

3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU SARAKSTSRdtjs 2000 2005 2010 2015 2020Iestrdti slpeka minerlmsliattiecg gada ražai (prrinot100% barbas vielu) uz 1 ha23 31.88 32.48 32.69 32.92sjuma kopplatbas, tkst. tonnasIestrdti kai uz 1 ha kaotsplatbas, tonnas3,3 9,7 10,5 10,4 10,5Atsevišu graudaugu kultrukopraža (kltssvar), tkst. tonnu927,5 922 936,2 945,99 956,78Graudaugi 923,6 916,72 930,34 939,68 949,98Pkšaugi 3,9 5,28 5,86 6,31 6,8LopkopbaLiellopi, tkstošos 367 393,86 413,95 435,06 457,26t.sk. slaucams govis,tkstošos204 197,7 200,64 195,65 205,63Ckas, tkstošos 393 442,7 447,27 449,92 453,38Aitas, tkstošos 29 33,22 34,51 34,66 34,92Kazas, tkstošos 10 13,16 13,59 13,64 13,74Zirgi, tkstošos 20 18,24 17,98 18,15 18,3Putni, tkstošos 3105 3820,08 3876,19 3896,32 3926,22Atkritumu saimniecbaApglabt atkritumu daudzums(tkst. tonnu)Radtais atkritumu daudzums uzvienu iedzvotju, kgApglabtais atkritumu daudzums,ja iedzvotju radtos atkritumusrina pc IKP pieauguma uniedzvotju skaita, tkst. tonnuMežsaimniecba600 627,3 748,4 704,5 856,5270 221,8 246,8 271,8 296,8642,8 802,7 797,4 993,7Mežs – ekosistma viss ts attstbas stadijs, un taj domin koki, kuru augstums konkrtaj viet varsasniegt vismaz septius metrus un kuru pašreizj vai potencil vainagu projekcija ir vismaz 20% nomežaudzes aizemts platbasMeža platba, tkst.ha 2888 2925 2930 2935 2940Apsaimniekotie meži, tkst.hat.sk.2868 2905 2910 2915 2920- skuju koku 1721 1656 1659 1662 1664- lapu koku 1147 1249 1251 1253 1256Aizsargjamie meži (kurosnenotiek nekda saimniecisk20 20 20 20 20darbba), tkst. haKrmju platbas (citas arkokaugiem apaugušas platbas),120 116 116 116 116tkst.haNeapsaimniekotslauksaimniecb izmantojams33,6 70 220 350 470zemes, tkst.haKopjais ikgadjais krjaspieaugums meža zems, milj.m 316,28 16,3 16,3 16,3 16,3Ikgadjais krjas pieaugums:skuju kokiem, m 3 /hamilj.m 3lapu kokiem, m 3 /hamilj.m 3Parku un drzu krjas pieaugums(kop), tkst.m 35,459,3816,016,905,79,35,77,05,79,35,77,05.79,35,77,05,79,35,77,0800 800 800 800 800Ikgadj meža ciršana, milj.m 3 11 12 12 9 9129

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULAS4. pielikums2005. gada siltumncefekta gzu inventarizcija - kopsavilkuma un tendenu tabulasKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1990SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMGOS SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 18 654,30 -18 453,38 176,42 9,85 ND ND ND ND ND ND 70,37 528,14 120,84 99,141. Enertika 18 044,84 25,94 0,54 69,67 504,05 75,62 97,80A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 18 527,00Nozaru pieeja (2) 18 044,84 12,89 0,54 69,67 504,05 72,64 97,80B. Kurinm gaistošo vielu izmeši NO/NE 13,05 0,00 ND/NA ND/NA 2,98 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 503,75 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 0,02 0,00 11,34 1,353. Šdintju un citu produktu lietošana 105,71 NO/NE ND ND 33,88 ND4. Lauksaimniecba IE NE 111,27 9,11 ND/NA ND/NA ND/NA ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -18 453,38 2,75 0,02 0,68 24,09 ND ND6. Atkritumu apsaimniekošana NO 36,46 0,18 ND ND ND/NA ND7. Citi ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND ND NDMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes1 869,48 0,11 0,19 32,70 9,92 2,54 23,15Avicija 217,33 0,00 0,01 0,92 0,31 0,15 0,07Kuniecba 1 652,16 0,10 0,18 31,78 9,62 2,39 23,08Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 2 964,18P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja.Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.(3)Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viensno skaitiem, kas apraksta vai nu tikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm130

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1990SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) 200,92 3 704,86 3 055,04 ND/NA ND/NA ND/NA 6 960,821. Enertika 18 044,84 544,68 167,73 18 757,26A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 18 044,84 270,63 167,73 18 483,211. Enerijas ražošana un prvade 9 863,48 10,08 25,61 9 899,172. Apstrdes rpniecba un bvniecba 2 538,15 4,04 19,91 2 562,103. Transports 2 445,12 14,32 79,53 2 538,974. Citas nozares 3 198,10 242,19 42,68 3 482,975. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 274,05 ND/NA 274,051. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 274,05 ND/NA 274,052. Rpnieciskie procesi 503,75 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 503,75A. Minerlie produkti 459,55 NA NA 459,55B. misk rpniecba NO ND/NA ND ND ND ND NDC. Metlu ražošana 44,19 ND/NA ND ND ND 44,19D. Citu produktu ražošana NA NEE. Halognogderažu un SF 6 ražošana ND ND ND NDF. Halognogderažu un SF 6 patriš ND ND ND NDG. Citi NA NA NA NA NA NA NA3. Šdintju un citu produktu lietošana 105,71 NO/NE 105,714. Lauksaimniecba 0,00 2 336,75 2 824,46 5 161,21A. Mjlopu gremošanas procesi 2 057,23 2 057,23B. Organisk mslojuma izmantošana 279,52 301,18 580,69C. Rsu audzšana NA 0,00D. Lauksaimniecisks augsnes ND 2 523,29 2 523,29E. Savannas izdegšana NA NA NOF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -18 453,38 57,81 5,87 -18 389,706. Atkritumu apsaimniekošana NA 765,62 56,98 822,60A. Cieto atkritumu izgztuves NA 418,62 418,62B. Notekdeu apstrde 347,00 56,98 403,98C. Atkritumu sadedzinšana NA NA NA NAD. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 1 869,48 2,21 58,90 1 930,60Avicija 217,33 0,03 1,90 219,26Kuniecba 1 652,16 2,18 57,00 1 711,34Daudzpusj ekspluatcija NE NE NE NECO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 2 964,18 2 964,18(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm.Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Neto CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 5 219,78 -23 807,58CO 2 ekvivalents (Gg )-18 587,80 -18 587,80B. Meža zemju transformcija NO/NE NO/NE 57,81 5,87 63,68C. Neapsaimniekot zeme NO NO NO NOD. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 134,42 NE/NO 134,42 134,42E. Citi NE NE NE NE NE NEKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemes izmantošanasun mežsaimniecbas5 354,20 -23 807,58 -18 453,38 57,81 5,87 -18 389,70Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a) 131Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)25 350,536 960,82(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijmun piesaisti no Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1991SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 17 171,46 -17 480,33 169,46 9,37 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 57,96 624,26 92,53 81,091. Enertika 16 729,83 21,63 0,47 57,13 595,69 54,54 79,52A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 17 142,01Nozaru pieeja (2) 16 729,83 9,06 0,47 57,13 595,69 54,54 79,52B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 12,57 0,00 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Rpnieciskie procesi 351,59 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 0,02 0,00 9,14 1,573. Šdintju un citu produktu lietošana 90,04 ND/NA NO NO 28,85 NA4. Lauksaimniecba IE ND 107,10 8,69 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -17 480,33 3,27 0,02 0,81 28,58 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana NA 37,46 0,18 NA NA NA/ND NA7. Citi NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes742,27 0,03 0,04 10,17 3,15 0,85 7,03Avicija 293,86 0,00 0,01 1,24 0,41 0,21 0,10Kuniecba 448,41 0,03 0,03 8,93 2,74 0,65 6,94Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 1 540,72P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja.Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.(3)Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm132

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1991SEG emisijas un piesaistes kategorijasCO 2(1)CH 4 N 2 O HFCsPFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -308,87 3 558,58 2 903,26 ND/NA ND/NA ND/NA 6 152,971. Enertika 16 729,83 454,19 144,24 17 328,27A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 16 729,83 190,22 144,24 17 064,301. Enerijas ražošana un prvade 9 085,95 8,59 21,44 9 115,972. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 527,16 3,45 16,74 1 547,353. Transports 1 696,54 8,49 74,08 1 779,104. Citas nozares 4 420,19 169,69 31,98 4 621,865. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 263,97 ND/NA 263,971. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA NO/NE2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 263,97 ND/NA 263,972. Rpnieciskie procesi 351,59 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 351,59A. Minerlie produkti 340,60 NA NA 340,60B. misk rpniecba NO NA NA NA NA NA 0,00C. Metlu ražošana 10,99 ND/NA NA NA NA 10,99D. Citu produktu ražošana ND NDE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš NA NA NA NAG. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 90,04 NO/NE 90,044. Lauksaimniecba 0,00 2 249,11 2 695,23 4 944,34A. Mjlopu gremošanas procesi 1 987,31 1 987,31B. Organisk mslojuma izmantošana 261,80 298,66 560,45C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 2 396,57 2 396,57E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -17 480,33 68,59 6,96 -17 404,786. Atkritumu apsaimniekošana NA 786,69 56,82 843,51A. Cieto atkritumu izgztuves NA 444,78 444,78B. Notekdeu apstrde 341,91 56,82 398,73C. Atkritumu sadedzinšana NA NA NA NOD. Citi NA NA NA NO7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 742,27 0,64 13,22 756,14Avicija 293,86 0,04 2,57 296,47Kuniecba 448,41 0,60 10,65 459,66Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas 1 540,72 1 540,72(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiekapzmta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 6 193,19 -23 807,58CO 2 ekvivalents (Gg )-17 614,38 -17 614,38B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 68,59 6,96 75,55C. Neapsaimniekot zeme NA NA NA NAD. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 134,05 ND/NA 134,05 134,05E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemesizmantošanas un mežsaimniecbas6 327,25 -23 807,58 -17 480,33 68,59 6,96 -17 404,78Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)23 557,756 152,97(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijmun piesaisti no Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm133

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULAS134KOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1992SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 13 304,91 -18 065,91 148,87 7,01 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 47,47 612,60 76,38 67,251. Enertika 13 090,52 19,21 0,38 46,72 586,50 52,59 66,21A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 13 266,28Nozaru pieeja (2) 13 090,52 7,75 0,38 46,72 586,50 50,18 66,21B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 11,46 ND/NA ND/NA ND/NA 2,41 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 161,17 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 0,01 0,00 6,73 1,043. Šdintju un citu produktu lietošana 53,21 ND/NA NA NA 17,05 NA4. Lauksaimniecba IE NE 88,77 6,43 ND/NA ND/NA ND/NA NA0,00 (3) -18 065,91 2,98 0,02 0,74 26,11 NA NA(3)5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba6. Atkritumu apsaimniekošana NA37,91 0,18 NA NA ND/NA NA7. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes711,33 0,03 0,04 9,98 3,10 0,82 7,06Avicija 272,39 0,00 0,01 1,15 0,38 0,19 0,09Kuniecba 438,94 0,03 0,03 8,82 2,72 0,63 6,97Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 1 686,43P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijsHFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.(1)(2)(3)Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1992SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -4 761,01 3 126,36 2 173,82 ND/NA ND/NA ND/NA 539,171. Enertika 13 090,52 403,42 119,32 13 613,26A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 13 090,52 162,76 119,32 13 372,601. Enerijas ražošana un prvade 6 844,01 7,98 21,15 6 873,132. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 293,35 2,79 7,05 1 303,193. Transports 1 587,53 8,24 60,97 1 656,734. Citas nozares 3 365,64 143,75 30,15 3 539,545. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 240,66 ND/NA 240,661. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 240,66 ND/NA 240,662. Rpnieciskie procesi 161,17 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 161,17A. Minerlie produkti 155,61 NA NA 155,61B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 5,56 NA/ND NA NA NA 5,56D. Citu produktu ražošana ND ND/NAE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš NA NA ND/NA ND/NAG. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 53,21 ND/NA 53,214. Lauksaimniecba 0,00 1 864,21 1 992,00 3 856,21A. Mjlopu gremošanas procesi 1 664,64 1 664,64B. Organisk mslojuma izmantošana 199,57 279,40 478,97C. Rsu audzšana NA 0,00D. Lauksaimniecisks augsnes ND 1 712,60 1 712,60E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -18 065,91 62,65 6,36 -17 996,906. Atkritumu apsaimniekošana NA 796,08 56,14 852,22A. Cieto atkritumu izgztuves NA 472,22 472,22B. Notekdeu apstrde 323,85 56,14 379,99C. Atkritumu sadedzinšana NA NA NA NAD. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 711,33 0,63 11,48 723,44Avicija 272,39 0,04 2,38 274,81Kuniecba 438,94 0,59 9,10 448,63Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 1 686,43 1 686,43(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmtaar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 5 657,11 -23 807,58CO 2 ekvivalents (Gg )-18 150,47 -18 150,47B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 62,65 6,36 69,01C. Neapsaimniekot zeme NA NA NA NAD. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 84,55 ND/NA 84,55 84,55E. Citi NA NA NA NA NA NAKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemes izmantošanas unmežsaimniecbas5 741,66 -23 807,58 -18 065,91 62,65 6,36 -17 996,90Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a) 18 536,07539,17Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a) 135(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijmun piesaisti no Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1993SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 11 894,35 -17 000,15 111,47 4,90 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 47,50 330,62 60,58 66,921. Enertika 11 791,08 19,33 0,36 46,61 299,64 40,82 66,73A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 12 334,15Nozaru pieeja (2) 11 791,08 8,37 0,36 46,61 299,64 38,48 66,73B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 10,96 ND/NA ND/NA ND/NA 2,34 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 59,18 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 0,01 0,00 5,63 0,193. Šdintju un citu produktu lietošana 44,09 ND/NA NA NA 14,13 NA4. Lauksaimniecba IC ND 54,60 4,35 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -17 000,15 3,54 0,02 0,88 30,99 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana NA34,00 0,18 NA NA ND/NA NA7. Citi NA NANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes858,03 0,05 0,06 15,78 4,85 1,18 12,01Avicija 82,62 0,00 0,00 0,35 0,12 0,06 0,03Kuniecba 775,41 0,05 0,06 15,43 4,74 1,12 11,99Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 1 958,90P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm136

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1993SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -5 105,80 2 340,80 1 520,09 ND/NA ND/NA ND/NA -1 244,911. Enertika 11 791,08 405,84 110,23 12 307,14A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 11 791,08 175,68 110,23 12 076,981. Enerijas ražošana un prvade 6 024,91 7,33 19,81 6 052,052. Apstrdes rpniecba un bvniecba 930,19 1,62 5,26 937,063. Transports 1 982,40 12,73 58,08 2 053,214. Citas nozares 2 853,59 154,00 27,08 3 034,665. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 230,16 ND/NA 230,161. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 230,16 ND/NA 230,162. Rpnieciskie procesi 59,18 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 59,18A. Minerlie produkti 39,20 NA NA 39,20B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 19,98 ND/NA NA NA NA 19,98D. Citu produktu ražošana ND NDE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš NA NA ND/NA ND/NAG. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 44,09 ND/NA 44,094. Lauksaimniecba 0,00 1 146,57 1 347,14 2 493,70A. Mjlopu gremošanas procesi 1 026,40 1 026,40B. Organisk mslojuma izmantošana 120,17 208,32 328,49C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 1 138,82 1 138,82E. Savannas izdegšana NA NA NDF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -17 000,15 74,37 7,55 -16 918,236. Atkritumu apsaimniekošana NA 714,02 55,18 769,20A. Cieto atkritumu izgztuves NA 498,24 498,24B. Notekdeu apstrde 215,79 55,18 270,97C. Atkritumu sadedzinšana NA NA NA NAD. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 858,03 1,05 19,20 878,28Avicija 82,62 0,01 0,72 83,36Kuniecba 775,41 1,04 18,48 794,93Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 1 958,90 1 958,90(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 6 715,17 -23 807,58CO 2 ekvivalents (Gg )-17 092,41 -17 092,41B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 74,37 7,55 81,92C. Neapsaimniekot zeme NA NA NA NAD. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 92,25 ND/NA 92,25 92,25E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemes izmantošanasun mežsaimniecbas6 807,42 -23 807,58 -17 000,15 74,37 7,55 -16 918,23Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a) 15 673,32-1 244,91Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a) 137(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1994SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg) (Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 11 450,16 -14 481,86 104,35 4,09 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 43,74 326,81 65,60 76,901. Enertika 11 188,21 19,56 0,31 42,67 289,50 38,24 76,81A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 10 610,50Nozaru pieeja (2) 11 188,21 8,85 0,31 42,67 289,50 36,00 76,81B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 10,71 ND/NA ND/NA ND/NA 2,24 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 199,98 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 0,01 0,00 7,50 0,093. Šdintju un citu produktu lietošana 61,97 ND/NA NO NO 19,86 NA4. Lauksaimniecba 0,00 0,00 45,78 3,58 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -14 481,86 4,26 0,03 1,06 37,30 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana NA34,75 0,18 NA NA ND/NA NA7. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes808,32 0,05 0,06 14,92 4,59 1,11 11,40Avicija 76,53 0,00 0,00 0,32 0,11 0,05 0,02Kuniecba 731,79 0,05 0,05 14,59 4,48 1,06 11,37Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 2 610,43P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijsA = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm138

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1994SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -3 031,70 2 191,32 1 269,22 ND/NA ND/NA ND/NA 428,841. Enertika 11 188,21 410,66 96,89 11 695,76A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 11 188,21 185,75 96,89 11 470,851. Enerijas ražošana un prvade 4 781,72 8,81 21,03 4 811,562. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 708,99 3,02 8,19 1 720,203. Transports 1 736,54 12,36 38,89 1 787,784. Citas nozares 2 960,96 161,56 28,78 3 151,305. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 224,91 ND/NA 224,911. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 224,91 ND/NA 224,912. Rpnieciskie procesi 199,98 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA 199,98A. Minerlie produkti 167,33 NA NA 167,33B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 32,65 ND NA NA NA 32,65D. Citu produktu ražošana ND NDE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš NA NA ND/NA ND/NAG. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 61,97 NO/NE 61,974. Lauksaimniecba 0,00 961,30 1 108,87 2 070,18A. Mjlopu gremošanas procesi 852,67 852,67B. Organisk mslojuma izmantošana 108,64 180,82 289,46C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 928,05 928,05E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -14 481,86 89,53 9,09 -14 383,256. Atkritumu apsaimniekošana NA 729,83 54,37 784,20A. Cieto atkritumu izgztuves NA 522,39 522,39B. Notekdeu apstrde 207,43 54,37 261,81C. Atkritumu sadedzinšana NA NA NA NAD. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 808,32 0,99 17,68 826,99Avicija 76,53 0,01 0,67 77,21Kuniecba 731,79 0,98 17,01 749,78Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 2 610,43 2 610,43(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 8 083,60 -22 678,98CO 2 ekvivalents (Gg )-14 595,38 -14 595,38B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 89,53 9,09 98,61C. Neapsaimniekot zeme NA NA NA NAD. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 113,52 ND/NA 113,52 113,52E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemesizmantošanas un mežsaimniecbas8 197,12 -22 678,98 -14 481,86 89,53 9,09 -14 383,25Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)14 812,09428,84Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a) 139(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1995SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 8 962,94 -14 630,26 113,61 3,56 0,00 0,29 0,00 0,00 0,00 0,00 41,93 404,01 70,74 47,761. Enertika 8 734,24 23,56 0,38 40,65 359,18 43,88 47,68A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 9 101,92Nozaru pieeja (2) 8 734,24 13,13 0,38 40,65 359,18 41,70 47,68B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 10,43 ND/NA ND/NA ND/NA 2,18 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 169,37 ND/NA ND/NA 0,00 0,29 0,00 0,00 0,00 0,00 0,01 0,00 7,84 0,083. Šdintju un citu produktu lietošana 59,33 0,01 NA NA 19,02 NA4. Lauksaimniecba IC ND 44,64 2,96 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -14 630,26 5,12 0,04 1,27 44,83 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 40,29 0,17 0,00 0,00 0,00 0,007. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes553,20 0,03 0,05 9,68 2,96 0,74 7,10Avicija 76,53 0,00 0,00 0,32 0,11 0,05 0,02Kuniecba 476,67 0,03 0,04 9,35 2,85 0,69 7,07Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 4 768,09P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm140

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1995SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -5 667,32 2 385,80 1 103,98 0,29 0,00 0,25 -2 177,001. Enertika 8 734,24 494,70 118,60 9 347,54A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 8 734,24 275,67 118,60 9 128,511. Enerijas ražošana un prvade 4 106,09 9,02 20,06 4 135,172. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 309,83 3,13 5,63 1 318,583. Transports 1 851,24 11,82 45,56 1 908,624. Citas nozares 1 467,08 251,70 47,35 1 766,135. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 219,03 ND/NA 219,031. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 219,03 ND/NA 219,032. Rpnieciskie procesi 169,37 ND/NA ND/NA 0,29 0,00 0,25 169,92A. Minerlie produkti 142,27 NA NA 142,27B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 27,11 ND/NA NA NA NA 27,11D. Citu produktu ražošana NA NDE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš 0,29 0,00 0,25 0,54G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 59,33 4,53 63,864. Lauksaimniecba 0,00 937,42 916,25 1 853,66A. Mjlopu gremošanas procesi 825,62 825,62B. Organisk mslojuma izmantošana 111,80 179,68 291,48C. Rsu audzšana NA NOD. Lauksaimniecisks augsnes ND 736,56 736,56E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -14 630,26 107,58 10,92 -14 511,766. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 846,10 53,69 899,79A. Cieto atkritumu izgztuves NA 643,95 643,95B. Notekdeu apstrde 202,14 53,69 255,83C. Atkritumu sadedzinšana ND NA ND ND/NAD. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 553,20 0,65 14,14 567,99Avicija 76,53 0,01 0,67 77,21Kuniecba 476,67 0,63 13,47 490,78Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 4 768,09 4 768,09(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 9 714,00 -24 410,49CO 2 ekvivalents (Gg )-14 696,48 -14 696,48B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 107,58 10,92 118,50C. Neapsaimniekot zeme NO -50,23 -50,23 -50,23D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 116,45 ND/NA 116,45 116,45E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemesizmantošanas un mežsaimniecbas9 830,45 -24 460,72 -14 630,26 107,58 10,92 -14 511,76Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)12 334,76-2 177,00(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm141

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1996SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 9 155,64 -14 841,23 111,41 3,60 0,00 1,33 0,00 0,00 0,00 0,00 43,86 409,03 74,04 54,381. Enertika 8 910,24 23,51 0,42 42,60 365,00 44,23 54,22A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 8 954,75Nozaru pieeja (2) 8 910,24 13,46 0,42 42,60 365,00 42,23 54,22B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 10,05 NO ND/NA ND/NA 1,99 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 180,91 ND/NA ND/NA 0,00 1,33 0,00 0,00 0,00 0,00 0,01 0,00 9,14 0,163. Šdintju un citu produktu lietošana 64,48 0,02 NO NO 20,67 NA4. Lauksaimniecba IC ND 41,86 2,96 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -14 841,23 5,03 0,03 1,25 44,03 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 41,01 0,17 0,00 0,00 0,00 0,007. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes406,59 0,02 0,04 6,35 1,93 0,52 4,35Avicija 98,00 0,00 0,00 0,41 0,14 0,07 0,03Kuniecba 308,59 0,02 0,03 5,94 1,80 0,45 4,31Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 110,28P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm142

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1996SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -5 685,59 2 339,55 1 116,49 1,33 0,00 0,29 -2 227,931. Enertika 8 910,24 493,61 131,16 9 535,01A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 8 910,24 282,56 131,16 9 323,961. Enerijas ražošana un prvade 4 412,39 10,07 22,66 4 445,122. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 219,25 4,08 9,09 1 232,423. Transports 2 022,05 12,18 51,45 2 085,684. Citas nozares 1 256,55 256,23 47,96 1 560,745. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 211,05 ND/NA 211,051. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 211,05 ND/NA 211,052. Rpnieciskie procesi 180,91 ND/NA ND/NA 1,33 0,00 0,29 182,53A. Minerlie produkti 155,28 NA NA 155,28B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA 0,00C. Metlu ražošana 25,64 ND/NA NA NA NA 25,64D. Citu produktu ražošana ND 0,00E. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA 0,00F. Halognogderažu un SF 6 patriš 1,33 0,00 0,29 1,62G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 64,48 5,12 69,604. Lauksaimniecba 0,00 879,04 916,14 1 795,19A. Mjlopu gremošanas procesi 778,81 778,81B. Organisk mslojuma izmantošana 100,23 168,01 268,25C. Rsu audzšana NA NOD. Lauksaimniecisks augsnes ND 748,13 748,13E. Savannas izdegšana NA NA NOF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND NEG. Citi ND ND NE5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -14 841,23 105,67 10,72 -14 724,836. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 861,23 53,35 914,58A. Cieto atkritumu izgztuves NA 661,59 661,59B. Notekdeu apstrde 199,64 53,35 252,99C. Atkritumu sadedzinšana ND NA ND ND/NAD. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 406,59 0,42 11,49 418,50Avicija 98,00 0,01 0,86 98,87Kuniecba 308,59 0,41 10,63 319,63Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 110,28 5 110,28(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 9 541,75 -24 412,08CO 2 ekvivalents (Gg )-14 870,33 -14 870,33B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 105,67 10,72 116,40C. Neapsaimniekot zeme NA -73,33 -73,33 -73,33D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 102,44 ND/NA 102,44 102,44E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemes izmantošanasun mežsaimniecbas9 644,19 -24 485,42 -14 841,23 105,67 10,72 -14 724,83Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)12 496,90-2 227,93(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm143

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1997SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 8 742,32 -11 793,88 110,48 3,58 0,00 2,48 0,00 0,00 0,00 0,00 42,78 385,80 78,92 39,971. Enertika 8 460,06 22,25 0,44 41,11 327,71 41,31 39,87A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 8 372,40Nozaru pieeja (2) 8 460,06 12,87 0,44 41,11 327,71 39,48 39,87B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 9,38 ND/NA ND/NA ND/NA 1,83 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 202,05 ND/NA ND/NA 0,00 2,48 0,00 0,00 0,00 0,00 0,02 0,00 11,84 0,093. Šdintju un citu produktu lietošana 80,22 0,02 NA NA 25,77 NA4. Lauksaimniecba IE NE 39,19 2,91 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -11 793,88 6,64 0,05 1,65 58,09 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 42,40 0,17 0,00 0,00 0,00 0,007. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes322,58 0,01 0,03 4,64 1,41 0,39 2,97Avicija 98,00 0,00 0,00 0,41 0,14 0,07 0,03Kuniecba 224,58 0,01 0,03 4,23 1,27 0,33 2,93Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND NE NE NECO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 182,92P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm144

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1997SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -3 051,55 2 320,00 1 110,94 2,48 0,00 0,51 382,371. Enertika 8 460,06 467,21 137,39 9 064,66A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 8 460,06 270,23 137,39 8 867,681. Enerijas ražošana un prvade 3 843,41 10,77 22,73 3 876,902. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 487,46 4,24 12,08 1 503,783. Transports 2 021,00 11,90 57,06 2 089,974. Citas nozares 1 108,19 243,32 45,52 1 397,035. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 196,98 ND/NA 196,981. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA NO/NE2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 196,98 ND/NA 196,982. Rpnieciskie procesi 202,05 ND/NA ND/NA 2,48 0,00 0,51 205,03A. Minerlie produkti 157,67 NA NA 157,67B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 44,38 ND/NA NA NA NA 44,38D. Citu produktu ražošana ND NDE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš 2,48 0,00 0,51 2,98G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 80,22 5,36 85,584. Lauksaimniecba 0,00 823,00 901,12 1 724,12A. Mjlopu gremošanas procesi 729,09 729,09B. Organisk mslojuma izmantošana 93,91 156,91 250,82C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 744,22 744,22E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -11 793,88 139,42 14,15 -11 640,316. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 890,37 52,92 943,29A. Cieto atkritumu izgztuves NA 691,72 691,72B. Notekdeu apstrde 198,66 52,92 251,57C. Atkritumu sadedzinšana ND NA ND ND/NAD. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 322,58 0,31 10,07 332,96Avicija 98,00 0,01 0,86 98,87Kuniecba 224,58 0,29 9,21 234,09Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 182,92 5 182,92(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 12 588,55 -24 439,85CO 2 ekvivalents (Gg )-11 851,30 -11 851,30B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 139,42 14,15 153,57C. Neapsaimniekot zeme NO -55,37 -55,37 -55,37D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 112,79 ND/NA 112,79 112,79E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemesizmantošanas un mežsaimniecbas12 701,34 -24 495,21 -11 793,88 139,42 14,15 -11 640,31Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)12 022,68382,37(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm145

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1998SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 8 129,69 -10 273,84 110,84 3,45 0,00 4,62 0,00 0,00 0,00 0,00 40,39 383,50 79,43 35,841. Enertika 7 835,71 21,87 0,44 38,52 318,21 39,57 35,71A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 7 847,26Nozaru pieeja (2) 7 835,71 12,87 0,44 38,52 318,21 37,85 35,71B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 9,00 ND/NA ND/NA ND/NA 1,72 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 207,97 ND/NA ND/NA 0,00 4,62 0,00 0,00 0,00 0,00 0,02 0,00 12,25 0,133. Šdintju un citu produktu lietošana 86,01 0,01 NA NA 27,60 NA4. Lauksaimniecba IC ND 35,86 2,78 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -10 273,84 7,46 0,05 1,85 65,29 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 45,65 0,17 0,00 0,00 0,00 0,007. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes135,85 0,00 0,02 1,06 0,30 0,13 0,19Avicija 88,79 0,00 0,00 0,38 0,13 0,06 0,03Kuniecba 47,07 0,00 0,02 0,68 0,18 0,07 0,16Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 342,12P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm146

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1998SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -2 144,15 2 327,62 1 069,77 4,62 0,00 0,71 1 258,571. Enertika 7 835,71 459,34 136,28 8 431,32A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 7 835,71 270,34 136,28 8 242,321. Enerijas ražošana un prvade 3 525,00 9,44 19,87 3 554,312. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 327,03 4,76 12,50 1 344,283. Transports 1 982,86 11,33 57,40 2 051,594. Citas nozares 1 000,82 244,82 46,50 1 292,145. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 189,00 ND/NA 189,001. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA NO/NE2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 189,00 ND/NA 189,002. Rpnieciskie procesi 207,97 ND/NA ND/NA 4,62 0,00 0,71 213,31A. Minerlie produkti 160,66 NA NA 160,66B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 47,31 ND/NA NA NA NA 47,31D. Citu produktu ražošana ND NEE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš 4,62 0,00 0,71 5,33G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 86,01 3,89 89,894. Lauksaimniecba 0,00 753,02 861,25 1 614,27A. Mjlopu gremošanas procesi 664,99 664,99B. Organisk mslojuma izmantošana 88,03 143,66 231,69C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 717,59 717,59E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -10 273,84 156,70 15,90 -10 101,246. Atkritumu apsaimniekošana ND/NA 958,56 52,45 1 011,01A. Cieto atkritumu izgztuves NA 759,59 759,59B. Notekdeu apstrde 198,97 52,45 251,42C. Atkritumu sadedzinšana ND NA NA NO/NED. Citi NA NA NA NO7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 135,85 0,07 5,96 141,88Avicija 88,79 0,01 0,78 89,58Kuniecba 47,07 0,05 5,18 52,31Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 342,12 5 342,12(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 14 148,98 -24 430,75CO 2 ekvivalents (Gg )-10 281,77 -10 281,77B. Meža zemju transformcija ND//NA ND//NA 156,70 15,90 172,60C. Neapsaimniekot zeme NA -84,33 -84,33 -84,33D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 92,27 ND//NA 92,27 92,27E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemes izmantošanasun mežsaimniecbas14 241,24 -24 515,08 -10 273,84 156,70 15,90 -10 101,24Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)11 359,811 258,57(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm147

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija1999SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 7 412,62 -9 349,54 107,74 3,11 0,00 6,79 0,00 0,00 0,00 0,00 37,92 374,25 78,61 29,491. Enertika 7 075,80 21,28 0,42 35,91 304,59 38,41 29,38A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 6 669,22Nozaru pieeja (2) 7 075,80 12,70 0,42 35,91 304,59 36,76 29,38B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 8,58 ND/NA ND/NA ND/NA 1,66 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 242,06 ND/NA ND/NA 0,00 6,79 0,00 0,00 0,00 0,00 0,02 0,00 10,92 0,113. Šdintju un citu produktu lietošana 91,22 0,01 NA NA 29,26 NA4. Lauksaimniecba IC ND 31,35 2,46 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -9 349,54 7,96 0,05 1,98 69,66 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana 3,53 47,15 0,17 0,01 0,00 0,02 0,007. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes120,24 0,00 0,02 0,80 0,23 0,11 0,04Avicija 88,79 0,00 0,00 0,38 0,13 0,06 0,03Kuniecba 31,45 0,00 0,01 0,43 0,11 0,05 0,01Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 356,45P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm148

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija1999SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -1 936,92 2 262,60 965,37 6,79 0,00 0,98 1 298,821. Enertika 7 075,80 446,88 129,95 7 652,63A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 7 075,80 266,70 129,95 7 472,451. Enerijas ražošana un prvade 3 134,14 8,48 17,74 3 160,362. Apstrdes rpniecba un bvniecba 1 056,50 4,40 11,08 1 071,983. Transports 1 948,81 11,12 54,68 2 014,614. Citas nozares 936,35 242,69 46,46 1 225,505. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 180,18 ND/NA 180,181. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 180,18 ND/NA 180,182. Rpnieciskie procesi 242,06 ND/NA ND/NA 6,79 0,00 0,98 249,82A. Minerlie produkti 196,28 NA NA 196,28B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 45,78 ND/NA NA NA NA 45,78D. Citu produktu ražošana ND 0,00E. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš 6,79 0,00 0,98 7,76G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 91,22 4,28 95,504. Lauksaimniecba 0,00 658,42 762,13 1 420,54A. Mjlopu gremošanas procesi 578,00 578,00B. Organisk mslojuma izmantošana 80,41 126,63 207,05C. Rsu audzšana NA NOD. Lauksaimniecisks augsnes ND 635,49 635,49E. Savannas izdegšana NA ND NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND NE5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -9 349,54 167,18 16,97 -9 165,396. Atkritumu apsaimniekošana 3,53 990,13 52,05 1 045,72A. Cieto atkritumu izgztuves NA 794,22 794,22B. Notekdeu apstrde 195,91 52,05 247,96C. Atkritumu sadedzinšana 3,53 NA NE 3,53D. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 120,24 0,05 4,73 125,02Avicija 88,79 0,01 0,78 89,58Kuniecba 31,45 0,04 3,95 35,44Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 356,45 5 356,45(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 15 095,03 -24 434,98CO 2 ekvivalents (Gg )-9 339,96 -9 339,96B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 167,18 16,97 184,14C. Neapsaimniekot zeme NO -102,67 -102,67 -102,67D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 93,09 ND/NA 93,09 93,09E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemes izmantošanasun mežsaimniecbas15 188,11 -24 537,65 -9 349,54 167,18 16,97 -9 165,39Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)10 464,211 298,82(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm149

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija2000SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 6 854,65 -8 640,01 104,31 3,22 0,00 8,60 0,00 0,00 0,00 0,00 34,77 332,93 70,07 14,701. Enertika 6 576,86 19,80 0,41 33,52 289,96 34,69 14,60A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 6 203,31Nozaru pieeja (2) 6 576,86 11,86 0,41 33,52 289,96 34,46 14,60B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 7,94 ND/NA ND/NA ND/NA 0,23 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 189,10 ND/NA ND/NA 0,00 8,60 0,00 0,00 0,00 0,00 0,02 0,00 8,75 0,093. Šdintju un citu produktu lietošana 82,73 0,01 NA NA 26,57 NA4. Lauksaimniecba IC ND 30,60 2,61 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -8 640,01 4,91 0,03 1,22 42,97 NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana 5,94 49,00 0,16 0,02 0,00 0,05 0,007. Citi NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes104,74 0,00 0,01 0,68 0,20 0,09 0,03Avicija 79,58 0,00 0,00 0,34 0,11 0,06 0,03Kuniecba 25,16 0,00 0,01 0,34 0,09 0,04 0,01Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 017,70P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm150

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija2000SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -1 785,37 2 190,60 998,47 8,60 0,00 1,28 1 413,581. Enertika 6 576,86 415,72 126,37 7 118,95A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 6 576,86 248,98 126,37 6 952,211. Enerijas ražošana un prvade 2 708,21 8,01 16,10 2 732,322. Apstrdes rpniecba un bvniecba 932,20 4,03 6,78 943,013. Transports 2 119,84 10,63 59,82 2 190,294. Citas nozares 816,61 226,32 43,66 1 086,595. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 166,74 ND/NA 166,741. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA NO/NE2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 166,74 ND/NA 166,742. Rpnieciskie procesi 189,10 ND/NA ND/NA 8,60 0,00 1,28 198,98A. Minerlie produkti 143,61 NA NA 143,61B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 45,49 ND/NA NA NA NA 45,49D. Citu produktu ražošana ND NDE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš 8,60 0,00 1,28 9,87G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 82,73 3,10 85,834. Lauksaimniecba 0,00 642,67 807,85 1 450,52A. Mjlopu gremošanas procesi 564,42 564,42B. Organisk mslojuma izmantošana 78,26 123,13 201,39C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 684,72 684,72E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -8 640,01 103,12 10,47 -8 526,436. Atkritumu apsaimniekošana 5,94 1 029,09 50,69 1 085,72A. Cieto atkritumu izgztuves NO 831,23 831,23B. Notekdeu apstrde 197,86 50,69 248,55C. Atkritumu sadedzinšana 5,94 NA ND 5,94D. Citi NA NA NA NA7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 104,74 0,04 3,86 108,63Avicija 79,58 0,01 0,70 80,28Kuniecba 25,16 0,03 3,16 28,35Daudzpusj ekspluatcija NE 0,00 0,00 0,00CO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 017,70 5 017,70(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 15 518,25 -24 129,75CO 2 ekvivalents (Gg )-8 611,50 -8 611,50B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 103,12 10,47 113,58C. Neapsaimniekot zeme NO -123,20 -123,20 -123,20D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 94,69 ND/NA 94,69 94,69E. Citi ND ND ND ND ND 0,00Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemesizmantošanas un mežsaimniecbas15 612,94 -24 252,95 -8 640,01 103,12 10,47 -8 526,43Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)9 940,011 413,58(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm151

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija2001SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 7 412,86 -9 594,20 104,06 3,62 0,00 9,82 0,00 0,00 0,00 0,00 37,68 310,03 73,39 10,631. Enertika 7 098,70 20,64 0,47 37,62 310,03 36,72 10,53A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 6 847,71Nozaru pieeja (2) 7 098,70 12,94 0,47 37,62 310,03 36,48 10,53B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 7,70 ND/NA ND/NA ND/NA 0,24 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 208,74 ND/NA ND/NA 0,00 9,82 0,00 0,00 0,00 0,00 0,02 0,00 6,93 0,103. Šdintju un citu produktu lietošana 92,30 0,03 NA NA 29,64 NA4. Lauksaimniecba IC ND 32,07 2,96 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -9 594,20 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana 13,11 51,36 0,16 0,04 0,00 0,11 0,007. Citi NA NANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes695,61 0,04 0,14 10,89 3,14 0,96 0,51Avicija 79,58 0,00 0,00 0,34 0,11 0,06 0,03Kuniecba 616,04 0,04 0,14 10,55 3,03 0,90 0,48Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 469,69P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm152

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija2001SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -2 181,34 2 185,36 1 122,53 9,82 0,00 1,98 1 138,351. Enertika 7 098,70 433,37 147,24 7 679,31A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 7 098,70 271,67 147,24 7 517,611. Enerijas ražošana un prvade 2 600,17 7,87 15,64 2 623,682. Apstrdes rpniecba un bvniecba 896,35 4,71 10,37 911,433. Transports 2 561,52 12,23 73,95 2 647,704. Citas nozares 1 040,66 246,86 47,28 1 334,805. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 161,70 ND/NA 161,701. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 161,70 ND/NA 161,702. Rpnieciskie procesi 208,74 ND/NA ND/NA 9,82 0,00 1,98 220,54A. Minerlie produkti 164,25 NA NA 164,25B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 44,49 ND/NA NA NA NA 44,49D. Citu produktu ražošana ND NDE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš 9,82 0,00 1,98 11,80G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 92,30 8,43 100,734. Lauksaimniecba 0,00 673,46 916,42 1 589,88A. Mjlopu gremošanas procesi 589,64 589,64B. Organisk mslojuma izmantošana 83,82 130,68 214,49C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 785,75 785,75E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -9 594,20 0,00 0,00 -9 594,206. Atkritumu apsaimniekošana 13,11 1 078,53 50,44 1 142,08A. Cieto atkritumu izgztuves NO 877,02 877,02B. Notekdeu apstrde 201,52 50,44 251,95C. Atkritumu sadedzinšana 13,11 NA ND 13,11D. Citi NA NA NA NO7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 695,61 0,78 42,65 739,05Avicija 79,58 0,01 0,70 80,28Kuniecba 616,04 0,77 41,96 658,77Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 469,69 5 469,69(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 14 602,67 -24 124,58CO 2 ekvivalents (Gg )-9 521,91 -9 521,91B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 0,00 ND/NA 0,00C. Neapsaimniekot zeme NO -163,53 -163,53 -163,53D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 91,24 ND/NA 91,24 91,24E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemesizmantošanas un mežsaimniecbas14 693,92 -24 288,12 -9 594,20 0,00 0,00 -9 594,20Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)10 732,551 138,35(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm153

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija2002SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 7 336,64 -8 424,90 103,11 3,56 0,00 11,84 0,00 0,00 0,00 0,00 36,81 289,67 77,32 9,101. Enertika 6 973,99 20,69 0,49 36,71 289,67 34,91 9,00A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 6 619,76Nozaru pieeja (2) 6 973,99 12,66 0,49 36,71 289,67 34,68 9,00B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 8,03 NA ND/NA ND/NA 0,23 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 222,70 ND/NA ND/NA 0,00 11,84 0,00 0,00 0,00 0,00 0,02 0,00 9,28 0,103. Šdintju un citu produktu lietošana 102,43 0,02 NA NA 32,90 NA4. Lauksaimniecba IC ND 32,31 2,89 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -8 424,90 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana 37,52 50,11 0,16 0,08 0,00 0,23 0,007. Citi NANANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes733,63 0,04 0,12 11,98 3,52 1,01 0,60Avicija 82,62 0,00 0,00 0,35 0,12 0,06 0,03Kuniecba 651,00 0,04 0,12 11,63 3,41 0,95 0,57Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 606,47P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezultti.Kopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm154

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija2002SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -1 088,26 2 165,31 1 103,53 11,84 0,00 3,38 2 195,811. Enertika 6 973,99 434,55 152,49 7 561,03A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 6 973,99 265,92 152,49 7 392,401. Enerijas ražošana un prvade 2 459,98 8,71 17,21 2 485,902. Apstrdes rpniecba un bvniecba 950,12 4,87 11,60 966,593. Transports 2 559,75 12,16 77,31 2 649,224. Citas nozares 1 004,14 240,18 46,36 1 290,695. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 168,63 ND/NA 168,631. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 168,63 ND/NA 168,632. Rpnieciskie procesi 222,70 ND/NA ND/NA 11,84 0,00 3,38 237,92A. Minerlie produkti 178,18 NA NA 178,18B. misk rpniecba NA NA NA NA NA NA NAC. Metlu ražošana 44,52 ND/NA NA NA NA 44,52D. Citu produktu ražošana ND NEE. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA NA NAF. Halognogderažu un SF 6 patriš 11,84 0,00 3,38 15,22G. Citi ND ND ND ND ND ND ND3. Šdintju un citu produktu lietošana 102,43 5,95 108,384. Lauksaimniecba 0,00 678,44 895,03 1 573,47A. Mjlopu gremošanas procesi 592,11 592,11B. Organisk mslojuma izmantošana 86,33 132,93 219,26C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 762,10 762,10E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -8 424,90 0,00 0,00 -8 424,906. Atkritumu apsaimniekošana 37,52 1 052,32 50,07 1 139,91A. Cieto atkritumu izgztuves NA 859,31 859,31B. Notekdeu apstrde 193,02 50,07 243,08C. Atkritumu sadedzinšana 37,52 NA ND 37,52D. Citi NA NA NA NO7. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 733,63 0,84 37,42 771,89Avicija 82,62 0,01 0,72 83,36Kuniecba 651,00 0,83 36,70 688,53Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 606,47 5 606,47(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 15 782,06 -24 123,53CO 2 ekvivalents (Gg )-8 341,47 -8 341,47B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 0,00 ND/NA 0,00C. Neapsaimniekot zeme NO -190,30 -190,30 -190,30D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 106,88 ND/NA 106,88 106,88E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemes izmantošanasun mežsaimniecbas15 888,94 -24 313,83 -8 424,90 0,00 0,00 -8 424,90Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a)Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a)10 620,712 195,81(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm155

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 1.B SEG emisiju ss prskats (atbilstoši IPCC kopsavilkuma tabulas 7B formai) Latvija2003SEG emisiju un piesaistes CO 2 CO CH 4 N 2 O HFCs (1) PFCs (1) 2SF 6 NO x CO NMVOC SO2kategorijas emisijas piesaisteP A P A P A(Gg) CO 2 ekvivalents (Gg)(Gg)Kopjs nacionls emisijas un piesaiste 7 427,44 -8 186,76 90,69 3,80 0,00 12,83 0,00 0,00 0,00 0,00 37,27 295,41 79,46 7,581. Enertika 7 058,19 18,63 0,51 37,18 295,40 35,06 7,46A. Kurinm sadedzinšana Atsauces pieeja (2) 6 808,94Nozaru pieeja (2) 7 058,19 12,35 0,51 37,18 295,40 34,84 7,46B. Kurinm gaistošo vielu izmeši ND/NA 6,28 ND/NA ND/NA ND/NA 0,22 ND/NA2. Rpnieciskie procesi 231,08 0,00 0,00 0,00 12,83 0,00 0,00 0,00 0,00 0,02 0,00 9,24 0,113. Šdintju un citu produktu lietošana 108,89 0,02 0,00 0,00 34,96 0,004. Lauksaimniecba 0,00 0,00 31,20 3,12 ND/NA ND/NA ND/NA NA5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba(3)0,00 (3) -8 186,76 ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA NA NA6. Atkritumu apsaimniekošana 29,28 40,86 0,16 0,06 0,00 0,19 0,007. Citi 0,00 NANA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes700,49 0,04 0,11 11,16 3,30 0,94 0,57Avicija 107,14 0,00 0,00 0,45 0,15 0,08 0,03Kuniecba 593,35 0,04 0,10 10,70 3,15 0,86 0,53Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 695,35P = Potencils emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 1 pieeju IPCC vadlnijs A = Faktisks emisijas, aprinti, balstoties uz Tier 2 pieeju IPCC vadlnijs(1)(2)(3)HFC un PFC emisijas ir izteikti CO 2 ekvivalentos. Dati par skk sadaltiem HFC un PFC izmešiem ir nordti CRF 2(II).tabul.Prbaudes vajadzbm valstis tika lgtas iesniegt aprinu rezulttus, izmantojot Atsauces pieeju. Cik vien iespjams, kopjiem nacionlajiem apriniem ir izmantota Nozaru pieeja. Tabul ir iekauti tikai vienas pieejas aprinu rezulttKopjs CO 2 emisijas un CO 2 piesaistes novrtjums nav sniegts vien ail. Tika noteikti CO 2 "neto" emisijas (emisijas - piesaistes) un tabulas attiecgajs ails sniegts tikai viens no skaitiem, kas apraksta vai nutikai CO 2 emisijas, vai ar tikai CO 2 piesaisti. Tabuls piesaiste nordta ar (-) zmi, bet emisijas ar (+) zmi.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm156

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASKOPSAVILKUMS 2. CO 2 ekvivalenta emisijasLatvija2003SEG emisijas un piesaistes kategorijas(1)CO 2 CH 4 N 2 O HFCs PFCs SF 6 KopCO 2 ekvivalents (Gg )Kop (Neto emisijas) (1) -759,31 1 904,59 1 179,54 12,83 0,00 4,41 2 342,061. Enertika 7 058,19 391,30 156,61 7 606,09A. Kurinm sadedzinšana (Nozaru pieeja) 7 058,19 259,39 156,61 7 474,191. Enerijas ražošana un prvade 2 416,41 9,44 18,53 2 444,382. Apstrdes rpniecba un bvniecba 948,83 5,04 11,63 965,503. Transports 2 589,51 12,19 81,25 2 682,954. Citas nozares 1 103,44 232,72 45,19 1 381,365. Citi IC IC IC ICB. Kurinm gaistošo vielu emisijas ND/NA 131,90 ND/NA 131,901. Cietais kurinmais ND/NA ND/NA ND/NA ND/NA2. Naftas produkti un dabasgze ND/NA 131,90 ND/NA 131,902. Rpnieciskie procesi 231,08 0,00 0,00 12,83 0,00 4,41 248,33A. Minerlie produkti 186,92 0,00 0,00 186,92B. misk rpniecba NO 0,00 0,00 NA NA 0,00 0,00C. Metlu ražošana 44,16 0,00 0,00 NA 0,00 44,16D. Citu produktu ražošana ND 0,00E. Halognogderažu un SF 6 ražošana NA NA 0,00 0,00F. Halognogderažu un SF 6 patriš 12,83 0,00 4,41 17,24G. Citi ND 0,00 0,00 ND ND 0,00 0,003. Šdintju un citu produktu lietošana 108,89 5,95 114,844. Lauksaimniecba 0,00 655,27 967,26 1 622,54A. Mjlopu gremošanas procesi 571,14 571,14B. Organisk mslojuma izmantošana 84,14 131,08 215,22C. Rsu audzšana NA NAD. Lauksaimniecisks augsnes ND 836,18 836,18E. Savannas izdegšana NA NA NAF. Lauksaimniecbas atkritumu sadedzinšana ND/NA ND ND/NAG. Citi ND ND ND5. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -8 186,76 0,00 0,00 -8 186,766. Atkritumu apsaimniekošana 29,28 858,02 49,72 937,02A. Cieto atkritumu izgztuves NO 664,31 664,31B. Notekdeu apstrde 193,70 49,72 243,43C. Atkritumu sadedzinšana 29,28 0,00 0,00 29,28D. Citi NA 0,00 0,00 0,007. Citi (specifiskas kategorijas) NA NA NA NA NA NA NANA NA NA NA NA NA NAMemoranduma sadaas:Starptautisks degvielas novietnes 700,49 0,78 32,73 734,00Avicija 107,14 0,02 0,94 108,09Kuniecba 593,35 0,76 31,79 625,90Daudzpusj ekspluatcija ND ND ND NDCO 2 emisijas no biomasas sadedzinšanas 5 695,35 5 695,35(1) Zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora ail ir sniegta informcija par CO 2 neto emisijm. Ziošanas vajadzbm piesaiste vienmr tiek apzmta ar (-) zmi,bet emisijas ar (+) zmi.SEG emisijas un piesaistes kategorijas CO 2 CO 2 Net CO 2 CH 4 N 2 O Summrsemisijas piesaisteemiisjas /piesaisteemisijasZemes izmantošana un mežsaimniecbaA. Mežaudžu krjas apjoma izmaias 16 352,00 -24 463,07CO 2 ekvivalents (Gg )-8 111,06 -8 111,06B. Meža zemju transformcija ND/NA ND/NA 0,00 ND/NA 0,00C. Neapsaimniekot zeme NO -190,30 -190,30 -190,30D. CO 2 emisijas un piesaiste augsn 114,61 ND/NA 114,61 114,61E. Citi ND ND ND ND ND NDKopjie CO 2 ekvivalenta emisijas no zemesizmantošanas un mežsaimniecbas16 466,61 -24 653,37 -8 186,76 0,00 0,00 -8 186,76Kopjie CO 2 ekvivalenta emisijas bez zemes izmantošanas un mežsaimniecbas (a) 10 528,822 342,06Kopjs CO 2 ekvivalenta emisijas ar zemes izmantošanu un mežsaimniecbu (a) 157(a) Informcija šajs ails ir nepieciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti noZemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektora.Indikatori:ND - nav aprints, jo nav datuIC - ietverts cit nozarNA - nav sastopams0,00 - mazk par nulliCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm

4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCEFEKTA GÂZU INVENTARIZÂCIJA - KOPSAVILKUMA UN TENDENÈU TABULASEMISIJU KOPSAVILKUMS LatvijaSILTUMNCEFEKTA GZU EMISIJASBase year (1) 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003CO 2 equivalent (Gg)Neto CO 2 emisijas/piesaiste 200,92 200,92 -308,87 -4 761,01 -5 105,80 -3 031,70 -5 667,32 -5 685,59 -3 051,55 -2 144,15 -1 936,92 -1 785,37 -2 181,34 -1 088,26 -759,31CO 2 emisijas (bez zemes izmantošanas unmežsaimniecbas)18 654,30 18 654,30 17 171,46 13 304,91 11 894,35 11 450,16 8 962,94 9 155,64 8 742,32 8 129,69 7 412,62 6 854,65 7 412,86 7 336,64 7 427,44CH 4 3 704,86 3 704,86 3 558,58 3 126,36 2 340,80 2 191,32 2 385,80 2 339,55 2 320,00 2 327,62 2 262,60 2 190,60 2 185,36 2 165,31 1 904,59N 2 O 3 055,04 3 055,04 2 903,26 2 173,82 1 520,09 1 269,22 1 103,98 1 116,49 1 110,94 1 069,77 965,37 998,47 1 122,53 1 103,53 1 179,54HFCs 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,29 1,33 2,48 4,61 6,76 8,55 9,70 11,69 12,83PFCs 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00SF 6 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,25 0,29 0,51 0,71 0,98 1,28 1,98 3,38 4,41Kop (ar neto CO 2 emisijm/piesaisti) 6 960,82 6 960,82 6 152,97 539,17 -1 244,91 428,84 -2 177,00 -2 227,93 382,37 1 258,56 1 298,79 1 413,53 1 138,22 2 195,66 2 342,06Kop bez CO 2 no zemes izmantošanasun mežsaimniecbas)25 414,20 25 414,20 23 633,30 18 605,08 15 755,24 14 910,70 12 453,26 12 613,30 12 176,25 11 532,40 10 648,33 10 053,54 10 732,43 10 620,55 10 528,82SEG EMISIJU UN PIESAISTES Base year (1) 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003KATEGORIJAS CO 2 equivalent (Gg)1. Enertika 18 757,26 18 757,26 17 328,27 13 613,26 12 307,14 11 695,76 9 347,54 9 535,01 9 064,66 8 431,32 7 652,63 7 118,95 7 679,31 7 561,03 7 606,092. Rpnieciskie procesi 503,75 503,75 351,59 161,17 59,18 199,98 169,92 182,53 205,03 213,29 249,79 198,93 220,42 237,77 248,333. Šdintju un citu produktu lietošana 105,71 105,71 90,04 53,21 44,09 61,97 63,86 69,60 85,58 89,89 95,50 85,83 100,73 108,38 114,844. Lauksaimniecba 5 161,21 5 161,21 4 944,34 3 856,21 2 493,70 2 070,18 1 853,66 1 795,19 1 724,12 1 614,27 1 420,54 1 450,52 1 589,88 1 573,47 1 622,545. Zemes izmantošana un mežsaimniecba -18 389,70 -18 389,70 -17 404,78 -17 996,90 -16 918,23 -14 383,25 -14 511,76 -14 724,83 -11 640,31 -10 101,24 -9 165,39 -8 526,43 -9 594,20 -8 424,90 -8 186,766. Atkritumu apsaimniekošana 822,60 822,60 843,51 852,22 769,20 784,20 899,79 914,58 943,29 1 011,01 1 045,72 1 085,72 1 142,08 1 139,91 937,027. Citi NO NO NO NO NO NO NO NO NO NO NO NO NO NO NO(1) K bzes gads pieemts 1990.gads(2)Informcija šajs ails ir nepieiciešama, lai vartu veikt datu saldzinjumu. Tas skaidrojams ar to, ka Pusm ir atširgas metodes, k paziot par emisijm un piesaisti no zemes izmantošanas un mežsaimniecbas sektoraIndikators:NO - nav sastopamsCRF prskata informcijas iesniegšanai ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaim I pielikuma dalbvalstm158