kods 42525 Pašnovērtējuma ziņojums - Latvijas Jūras akadēmija

LATVIJAS JŪRAS AKADĒMIJAJūras transporta nodaļaProfesionālās augstākās izglītības programma„Jūras transports - kuģa vadīšana”kods 42525Pašnovērtējuma ziņojums2011./2012. akadēmiskais gadsIzskatīts JT nodaļas sēdē 16.11.2012, prot. Nr. 7 Apstiprināts LJA Senātā 26.11.2012, prot. Nr.7931

1. Programmas mērķi un uzdevumi, studijurezultāti1. Turpināt sadarbību ar Jūrniecības nozares institūcijām.2. Turpināt studiju plānu un studiju kursu aprakstu korekciju, lai uzlabotu studijukvalitāti;3. Modernizēt esošās un iegādāt jaunas, jūrniecības nozarei atbilstošas iekārtas;4. Turpināt jaunu pasniedzēju piesaisti studiju procesam, aktualizēt pasniedzējuzinātnisko darbību un kvalifikācijas paaugstināšanu;5. Turpināt ERASMUS programmu izmantošanu, lai nodrošinātas studijas ārzemjuaugstskolās un mācību spēku apmaiņu.1. Sagatavot studējošos par augstas klases Jūras virsniekiem, vadītājiem ar izteiktāmlīdera spējām, augstu motivāciju un profesionālo kompetenci.2. Studējošā kā līdera veidošanu un viņa personības attīstību Jūras virsniekakvalifikācijai.3. Izveidot Jūras virsniekus atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām.4. Veicināt studējošos gūt teorētisku izpratni un praktiskās iemaņas, attīstīt studējošoanalītiskās spējas, formulēt un pieņemt objektīvus lēmumus.5. Apgūt Jūrniecības nozares profesijas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām.6. Latvijas Jūras akadēmijā profesionālā bakalaura grāda ieguvušos absolventos mudinātvēlmi studijām maģistrantūrā.7. gūt zināšanas jūrniecības nozares jautājumos, kuras praktiski lietojamas kuģuvadīšanai un pareizai ekspluatācijai, kā arī iespējamām tālākām8. Veicināt studējošos apgūt pašizglītošanās un pētniecības darba iemaņas, studējotnozares literatūru, veicot pētījumus, pildot semestra, kursa un diploma darbus,gatavojot projektus u.c. veida uzdevumus, saistītus ar jūrniecības, nozari.9. Veicināt studiju programmas satura un studiju procesa tālāko pilnveidi atbilstošiattīstības plāniem, uzdevumiem un tehnoloģiju attīstībai.10. Turpināt sadarbību ar kuģošanas kompānijām un jūrnieku darbiekārtošanasaģentūrām prakses vietu organizēšanā, lai studējošie iegūtu atbilstošu praktiskopieredzi uz kuģiem un padziļinātu savas teorētiskās zināšanas.2

2.1. Izmaiņas studiju programmas struktūrā Ar 2012./2013. akadēmiskā gada uzņemšanu tika veiktas ievērojamas korekcijas šādās Profesionālāsbakalaura izglītības pilna laika studiju programmās „Jūras Transports - kuģu vadīšana”:V346.10-01(Redakcija-2)V350.11-01(Redakcija-1)V347.10-01(Redakcija-2)V351.11-01(Redakcija-1)V348.10-01(Redakcija-2)V352.11-01(Redakcija-1)V349.10-01(Redakcija-2)V353.11-01(Redakcija-1)A-1. Vispārizglītojošie studiju kursi5. „Personāla vadība, organizācija un apmācība” studiju kurss tika pārcelts no 8. semestra uz6.semestri,A-2. Nozares teorētiskie studiju kursiTika izveidoti jauni studiju kursi, apvienojot un iekļaujot 2011.2012akad. gada studiju kursus;8. „Kuģu menedžments” (2Kp ; 51st. ar ieskaiti V un VI semestrī.), kurā tika apvienoti studijukursi” Kuģu komercmenedžments” un „Kuģu tehniskais menedžments”10. Ķīmija” (2Kp ; 59 st. ar ieskaiti II un III semestrī.), kurā tika apvienoti studiju kursi”Lietišķā ķīmija un „Nozares ķīmija” Pamatojums: lai veiksmīgāk...A-3. Nozares profesionālās specializācijas studiju kursi:3. „Kuģu energosistēmas un elektroiekārtas” (3Kp 48 st. ar ieskaiti II un III semestrī), kurātika iekļauts studiju kurss „Kuģu elektroiekārtas”9. „Kuģu vadīšana, manevrēšana un SAR” (5Kp 135 st. ar ieskaiti VIII un IX semestrī), kurātika iekļauts studiju kurss „Meklēšana un glābšana jūrā”12. „Radionavigācija un sakaru tehniskie līdzekļi” (2Kp 64 st. ar ieskaiti I un V; semestrī),kurā tika iekļauts studiju kurss „Sakaru tehniskie līdzekļi”Apstiprināti LJA Senātā 26.06.2012., Protokola .Nr. 142.2.2. Atbilstība LJA mērķiem un uzdevumiem Studiju programmas „Jūras Transports - kuģu vadīšana” attīstība atbilst LJA galvenajammērķim - sniegt studējošajiem mūsdienīgu augstāko profesionālo jūrniecībasizglītību un akadēmisko sagatavotību, kā arī attīstīt ar jūrniecību saistīto lietišķo zinātni unLJA kļūtu par vienu no prestižākajām jūrniecības augstskolām Eiropā.2.3. Programmas iekšējās kvalitātes mehānismsProgrammas aktualizācija notiek atbilstoši LJA kvalitātes vadības sistēmas prasībām, vienlaikusnodrošinot jauno nacionālo un starptautisko reglamentēto prasību izpildi. Izmaiņas veiktas arīpēc Augstākās izglītības padomes ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmuizvērtēšanas un priekšlikumiem kvalitātes paaugstināšanai", kā arī jūrniecības nozares ekspertuun VP komisijas, kā arī darba devēju ieteikumiem.4

3. Programma un tajā iekļauto studiju pasākumuaprakstsVeiktas korektūras studiju kursu aprakstos, lai iekļautu STCW konvencijas 2010.gadagrozījumus (sk. arī 2.1. Izmaiņas studiju programmas struktūrā)4. Vērtēšanas sistēma Vērtēšanas sistēma pamatos nav mainījusies. Nelielas izmaiņas veiktas diplomdarbu novērtēšanā pēc10 ballu sistēmas, paredzot, ka aprēķinot vidējo aritmētisko atzīmi no Valsts pārbaudījumu komisijaslocekļu dotā vērtējuma papildus vēl ņem arī novērtējumu, ko devis diplomdarba vadītājs unrecenzents.5. Programmas praktiska īstenošana5.1. Izmantotās studiju metodes un formas Pirms Valsts pārbaudījuma „Kompleksais eksāmens specialitātē” JT nodaļā tiek organizētsCOLREG -72 zināšanu pārbaude (11.10.2012. sēdes prot. nr. 4.) , kas viennozīmīgi uzlabo5.2. Akadēmiskā personālaprojektu/pētnieciskās darbības un toietekme uz studiju darbu5.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajosprojektosstudējošo iegūtās zināšanas šajā jautājumā un labāk sagatavo studējošos Valsts pārbaudījumiem.Nesen nodibinātā LJA Pētniecības institūta darbība tiek organizēta vairākos tematiskajospētījumu virzienos, kuru realizācijā ir iesaistīti gan institūta zinātnieki, gan Latvijas Jūrasakadēmijas akadēmiskais personāls.JTN Akadēmiskā personāla piedalīšanās pētnieciskajā darbā, t.sk. ar: Ziņojumiem konferencēsārvalstīsPētījumu tēmas LKĪA stipendijas iegūšanai 2011./2012.:2012.gada pavasara sesijās laikā LKĪA stipendijai pieteicās 7 kandidāti, no tiem 4 no studijuprogrammas „Jūras transports- kuģa vadīšana”.Stipendiju komisijā piedalījās: Priekšsēdētājs - LKĪA pārstāvis, JTN, asoc. prof. Gunārs Šteinerts,komisijas locekļi- LKĪA pārstāvis Antons Ikaunieks, prof. Jānis Brūnavs, asoc. prof. AndrisUnbedahts, LJA Studentu padomes pārstāvji- Līga Millere, Mārtiņš Smalkais. Konkursā arreferātiem piedalījās:1. Rinalds Pommers, „Roterdamas noteikumu ietekme uz kravas pārvadājumiem un tajosiesaistītajām pusēm” vid.novērt. 7,072. Anna Sindjajeva, „SOx un NOx emisijas no kuģiem šodienas statuss un perspektīvas nākotnē” 6,433. Madara Nagaine, „Elektroniskās kartes attēlošanas un informācijas sistēma(ECDIS)” 8.37(I)4. Lelde Ozoliņa, „MARPOL konvencijas VI pielikuma sēra oksīdu emisijas mazināšanas normuieviešana” vid.novērt. 7,075. Žanna Savčuka, „Sašķidrinātā dabasgāze kā risinājums piesārņojuma mazināšanai EmisijasKontroles Rajonos un tās attīstības iespējas Latvijas lielākās ostās” vid.novērt. 7,28 (III)6. Anita Šķinuma, ”Eirofikācijas process Baltijas jūrā” vid.novērt. 6,577. Katrīna Hermane, „Platjoslas interneta piedāvājumi” vid.novērt. 8,25(II)5

Komisija piešķīra LKĪA stipendijas trijiem kandidātiem, katram pa 70 LVL mēnesī, laika posmā no1.septembra līdz nākamā gada 28.februārim: Madarai Nagainei, Katrīnai Hermanei un ŽannaiSavčukaPētījumu tēmas, kas publicētas LJA rīkotās 14.starptauiskās konferences „Ūdenstransports un infrastruktūra” rakstu krājumā:1. Autoru grupa un Madara Nagaine: „Jūras telpiskās plānošanas attīstība un analīze vējaenerģijas iegūšanai Latvijas jūras piekrastes ūdeņos.”2. Autoru grupa un Jevgēnija Kovaļova: „Differenciālo vienādojumu pielietošana”6. Programmas perspektīvais novērtējums VP „Eksāmens specialitātē” 2010./2011.Atzīmju sadalījums attēlots procentos.5% (9 teicami); 46% (8 ļoti labi); 34% (7 labi); 15% (6 gandrīz labi)kārtoja 41 Kuģu vadīšanas specialitātes studentsVidējā svērtā atzīme VP specialitātē = 7,386

VP„ Eksāmens specialitātē” 2011./2012.Atzīmju sadalījums attēlots procentos.20% (9 teicami); 26% (8 ļoti labi); 27% (7 labi); 19% (6 gandrīz labi)kārtoja 59 kuģu vadīšanas specialitātes students.Vidējā svērtā atzīme VP specialitātē = 7,46Valsts pārbaudījumu rezultātu salīdzinājums studiju programmā"Jūras Transports - kuģa vadīšana"Akadēmiskais Jūrniecības KompleksaisStudentuDiplomdarbsgadsangļu valoda eksāmensskaits2010/2011 6,91 7,38 7,17 472011/2012 7,24 7,46 7,39 412012/2013 7,39 7,53 - 597

Profesionālo organizāciju atsauksmes attiecīgajā akadēmiskajā gadāKuģu vadīšanas specialitātē VP Kompleksais eksāmens specialitātēValsts pārbaudījuma komisijas novērtējums:Visumā Valsts pārbaudījums noritēja apmierinošā un labvēlīgā gaisotnē. Kopējā vidējā atzīme 7,4 grupāStudiju programmas apguves vērtējums:Labs – no praktiskā pielietojuma, t.i., ja students ir bijis praksē uz dotā tipa kuģiem, apmierinošs – jastudentam ir tikai teorētisko zināšanu bāze.Studenti ir apguvuši studiju programmu nepieciešamajā līmenī savā profesijā. Manāmi uzlabojušiesmanevrēšanas planšetes uzdevumu risināšanas līmenisKopējais iegūto zināšanu, izpratnes un prasmes novērtējums salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu:Nemainīgs, varbūt pat zemāks. Lielākā daļa studentu vāji orientējas COLREG-72 pielietošanā. Salīdzinot ar8

6.1. Atbilstība valsts profesionālās augstākāsizglītības standartamiepriekšējo studiju gadu manāms nedaudz zemāks līmenis zināšanās un praktiskajos jautājumos atsevišķāgrupā. Konstatēti 3 gadījumi, kad students nezin atbildes uz biļetes jautājumiem un izvairās no atbildes.Konstatētie trūkumi studiju procesā un tā novēršanā:Gatavojoties atbildēm, kā arī sniedzot atbildes uz biļešu jautājumiem, studenti nepietiekoši vai pat ļoti reti,izmanto uzskates līdzekļus un nav spējīgi apstiprināt savas atbildes ar praktiskiem piemēriem. Varbūtvajadzētu pievērst lielāku uzmanību prakses izpildes rezultātiem.Nepietiekošas zināšanas uzskatāmo līdzekļu praktiskajā pielietošanā: sekstanti, zvaigžņu globusi u..tt.konkrētu dokumentu uz kuģiem pielietošanā un to praktiskajā izmantošanā.Ieteikumi un priekšlikumi studiju procesa pilnveidošanā:Iespējami vairāk jāpielieto testu sistēma studentu zināšanu izvērtējumam, noteikt zināmu punktu skaitu vaiapjomu, kas var būt par pamatojumu studenta pielaidei kvalifikācijas eksāmenam. Šādam izvērtējumamjābūt zināmam komisijas locekļiem. Veltīt lielāku uzmanību studiju procesā izskatāmo jautājumu loģiskaianalīzei.Programma atbilst valsts profesionālās augstākās izglītības standartam, pēc apjoma to varētu samazināt, bettad būs grūti izpildīt VAS Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra izstādītās prasības, lai absolventiuzreiz pēc LJA studiju programmas izpildes būtu gatavi saņemt STCW konvencijas standarta A-II/1paredzēto kvalifikācijas dokumentu.* - saskaņā ar 26.09.2012. LJA "Norādījumi" Nr.10., p23.3.Pretendenta kompetences atbilstība kvalifikācijai* 2010/2011 2011/2012atbilst 78% 72 %neatbilst 22% 28 %Pretendentu skaits: 41 539

7. Studējošie7.1. Studējošo skaits programmā un īssraksturojumsStudējošo skaits studiju programmā „Jūras transports-kuģa vadīšana”01.10.2011. akad. gads 01.10.2012. akad. gadsStudijuPilna laika Nepilna laika Pilna laika Nepilna laikakurssstudijās studijās studijās studijās1. kurss 94 59 106 492.kurss 75 15 84 193.kurss 71 10 71 84. kurss 56 2 72 55.kurss 41 - 53 1Kopā 337 86 386 827.1.tabula10

7.2. Programmā imatrikulēto un noprogrammas atskaitīto skaitsVar secināt, ka programmā studējošo skaits pieaug un šī tendence norāda uz labu tās perspektīvu.Studiju veidsPilna laikastudijāsNepilna laikastudijāsImatrikulēti2011. /2012.Eksmatrikulēti2011. /2012.Imatrikulēti2012. /2013.Eksmatrikulēti2012. /2013.93 18 107 2236 10 16 1511

Reflektantu uzņemšanas analīze par 2010./2011. un 2011./2012. Akadēmiskiem gadiem ļauj secināt,ka studiju programmas uzņemto reflektantu skaits saglabājas nemainīgs.Samazinātu reflektantu skaitu varētu saistīt ar stingrāku prasību ieviešanu no uzņemšanas komisijaspuses. Atskaitīto skaita palielināšanās saistīta ar stingrāku iekšējo normatīvo dokumentu izpildi.7.3. Absolventu skaits Studiju programma „Jūras transports – kuģa vadīšana”AkadēmiskaisgadsIeguvuši grāduvai kvalifikācijutaiskaitā sievietesNo kopējā grādu vai kvalifikāciju ieguvušo skaitapar budžeta līdzekļiempar studiju maksu2010./2011. 43 7 25 182011./2012. 41 4 38 312

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze Kuģu vadīšana specializācijas students-topošais diplomands veicis neatkarīgu-anonīmu aptauju savadiplomdarba „Starptautiskās Darba Organizācijas (ILO) iniciatīvas ēdināšanas uzlabošanā uz kuģiem”izstrādei.Studiju daļas veiktās aptaujas rezultāti par akadēmiskā personāla darbu tika apspriesti JTN sēdēizdarot secinājumus par lekciju darba uzlabošanas nepieciešamību atsevišķos studiju kursos:G.Rijkurim, Studiju kursā „Kuģu kravu pārvadājumu tehnoloģija”G.Aniņai, Studiju kursā „Vides piesārņojuma novēršana”A.Križus, Studiju kursā „Navigācijas tehniskie līdzekļi”J.Jaunošāns, Studiju kursā „Sakaru organizācija un GMDSS”I.Lešinskis, Studiju kursā „Navigācija”7.5. Absolventu aptaujas un to analīzeStudiju daļas veiktās aptaujas rezultāti par akadēmiskā personāla darbu tika apspriesti JTN sēdē izdarotsecinājumus par lekciju darba uzlabošanas nepieciešamību atsevišķos studiju kursos.LJA bakalaura studiju programmas „Jūras transports – kuģa vadīšana”, II līmeņa studijuprogrammas „Kuģu vadīšana” 2011./2012.akad.g.absolventu aptaujas anketu kopsavilkumaizvērtējums. Salīdzinājums ar 2010./2011.akad.g. JT-KV2011./2012.akad.g. 42 bakalaura studiju programmas „Jūras transports – kuģa vadīšana” un II līmeņastudiju programmas „Kuģu vadīšana” absolventi tika aicināti izvērtēt: studiju programmas saturu,studiju procesa organizāciju, kā arī mācībspēku darbu.Izvērtējot anketēšanas rezultātā sniegtās atbildes, var secināt, ka 57,14% (iepriekš. 66,67%) noaptaujātajiem studiju programmu kopumā vērtē kā labu, savukārt 42,86% (iepriekš 31,11%) kāviduvēju, neviens no respondentiem nav atzinis, ka studiju programma vērtējama kā slikta.Studiju programmas vērtējuma salīdzinājums 2010/2011 2011/2012studiju programmu kopumā vērtē kā labu 66,7 % 57,1 %studiju programmu kopumā vērtē kā viduvēju 31,1 % 42,9 %13

Iegūto zināšanu vērtējuma salīdzinājums, laiieņemtu kuģa virsnieka amatustudiju laikā iegūtās zināšanas ir atzītas kāgandrīz pietiekamasstudiju laikā iegūtās zināšanas ir atzītas kānepietiekamas2010/2011 2011/201243,5 % 52,4 %46,7 % 47,6 %Absolventi ir snieguši ierosinājumus studiju programmas satura uzlabošanai. Pēc absolventudomām, lai tiktu uzlabots studiju programmas saturs, ir jāliek lielāks akcents uz specializētajiemstudiju kursiem, nepieciešamas vairāk praktiskās nodarbības, kā arī jāieplāno papildus jūras prakse.Daļa absolventu uzskata, ka ir nepieciešams piesaistīt jaunus un inovatīvus pasniedzējus, kā arīkopumā stiprināt akadēmijas personālu. Pēc respondentu domām studiju programmas saturu varētuuzlabot arī iegādājoties papildus mašīntelpas trenažierus un plānojot vairāk nodarbības pie tiem.Diemžēl lielākā daļa respondentu (26,20%) uz šo aptaujas jautājumu atbildi nav snieguši.Izvērtējot studiju procesa organizāciju, 52,38% (iepriekš 40%) no respondentiem to iratzinuši par labu, 45,24% (iepriekš 60%) to ir atzinuši par viduvēju, bet 2,38% par sliktu.15

Studiju procesa organizācijasvērtējuma salīdzinājumsstudiju procesa organizāciju,atzinuši kā labustudiju procesa organizāciju,atzinuši kā viduvēju2010/2011 2011/201240,0 % 52,4 %60,0 % 47,6 %Būtiski procentuālais sadalījums atšķiras jautājumā par studiju procesa tehniskā nodrošinājumapietiekamību, respektīvi, 21,43% (iepriekš 26,67%) uzskata, ka tas ir bijis pietiekams, bet 64,29%(iepriekš 60%) to atzīst par apmierinošu un 14,28% (iepriekš 13,33% ) kā nepietiekamu.16

Studiju procesa tehniskā nodrošinājumavērtējuma salīdzinājumsstudiju procesa tehniskais nodrošinājumsuzskatāms kā pietiekamsstudiju procesa tehniskais nodrošinājumsuzskatāms kā apmierinošsstudiju procesa tehniskais nodrošinājumsuzskatāms kā nepietiekams2010/2011 2011/201226,7 % 21,4%60,0% 64,3%13,33% 14,28%17

Studiju procesa informatīvo nodrošinājumu par pietiekamu ir atzinuši 47,62% (iepriekš 40%),bet kā apmierinošu 45,24% (iepriekš 55,56%) un nepietiekamu 7,14% (iepriekš 4,44%).Studiju procesa informatīvā nodrošinājumavērtējuma salīdzinājumsstudiju procesa informatīvais nodrošinājums kāpietiekamsstudiju procesa informatīvais nodrošinājums kāapmierinošsstudiju procesa informatīvais nodrošinājums kānepietiekams2010/2011 2011/201240,0% 47,6%55,6% 45,2%4,4% 7,1%18

Studiju procesa organizācijas uzlabošanai lielākā daļa (47,62%) absolventu ierosinājumus,diemžēl, nav snieguši. Ir absolventi, kuri nesniedz ierosinājumus, jo uzskata, ka studiju procesaorganizācija ir pietiekoši laba. Savukārt, tie respondenti, kuri ierosinājumus ir snieguši, uzskata, kastudentiem ir nepieciešama bezmaksas pieeja internetam un ir nepieciešams ieviest visaptverošākoinformācijas sistēmu, lai tiktu nodrošināta ātrāka informācijas apmaiņa. Citi uzskata, ka irnepieciešams uzlabot akadēmijas tehnisko nodrošinājumu un pieejamo materiālu bāzi, regulāriatjaunināt akadēmijas mājaslapu ar jaunāko informāciju, kā arī samazināt lekciju daudzumu vienādienā (maksimums 3 lekcijas) un izdot savas grāmatas.Akadēmijas mācībspēku darbs kopumā tiek novērtēts kā labs 83.33% (iepriekš 71.10%),tikai 16.67% (iepriekš 28.89%) to novērtējuši kā viduvēju.19

Studiju kursi, kuru pasniegšana ir bijusi visprofesionālākā un visizsmeļošākā, tiek minēti„Navigācija” (minējuši 52,38% respondenti), „Jūrniecības astronomija” (35,71%), „Kuģuteorija” (26,19%).Tiek minēti arī tādi studiju kursi kā „Jūrniecības angļu valoda”, „RLS un ECDIS izmantošana kuģavadīšanā”, „Kuģu vadīšana un manevrēšana” un „Vides piesārņojuma novēršana”, kā arī citi studijukursi.Pēc respondentu domām visvairāk nepieciešams pilnveidot šādusstudiju kursus:„Jūras tiesības”,„Sakaru organizācija un GMDSS”,„Radionavigācija”,„Kuģu navigācijas tehniskie līdzekļi”.20

7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesapilnveidošanāStudējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā notiek izmantojot aptaujas rezultātos izteiktossecinājumus un priekšlikumus. Tāpat arī studentu līdzdalība ir piedaloties LJA Senāta darbā, kad tiekizskatīti LJA iekšējo normatīvo dokumentu projekti, kas reglamentē studiju procesu un piedalotiesdažādās studējošo pašpārvaldes aktivitātes.8. Programmā nodarbinātā akadēmiskāpersonāla novērtējums8.1. Akadēmiskā personāla īss raksturojums 8.1.tabulaProgrammu kopējais akadēmiskā personāla īss raksturojumsZinātnisko grādu īss atspoguļojums Jūras transporta kuģošanas vadības un ostu vadība programmāsJūras transporta nodāļā minētajās programmās vēlēto akadēmisko amatu skaits ir 12, no kopējāpersonāla diviem ir zinātniskais grāds.Zinātniskais vaiAkadēmisko amatu skaitsakadēmiskais grādsKopāAsoc.ProfesoriDocenti Lektori Asistenti Dr.habil. Dr.profesori12 1 6 2 3 0 0 28.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijasatbilstība noteikto mērķu un uzdevumuīstenošanaiVēlētie un viesdocētājiAmats Akadēmiskā amatā ViesdocētājiProfesors 1 0Asociēts profesors 5 2Docents 2 7Lektors 3 14Asistents 0 4KOPĀ 11 2721

Piedalīšanās LJA 14.starptautiskajā konferencē„Ūdens transports un infrastruktūra” 27.04.2012Konferences galvenā tēma – Jūras transports un videKonferencē piedalās Jūras un citu transporta nozaru speciālisti no Beļģijas, Igaunijas, Lielbritānijas,Lietuvas, Polijas, Somijas, Turcijas, Vācijas un Zviedrijas. No Latvijas konferences dalībnieku vidūir pārstāvji no Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Jūras spēkiem, Vides attīstības biedrības, RīgasTehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Jūras akadēmijas mācību spēki unstudējošie, kā arī citi jūrniecības un ar to saistīto nozaru profesionāļi.Konferenci atbalsta Latvijas Jūras administrācija, AS SPRINT, Lloyd`s register, AS Swedbanka.Rakstu krājumā ir apkopoti un publicēti LJA 14.Starptautiskās konferences „Ūdens transports uninfrastruktūra – 2012” dalībnieku iesniegtie materiāli. Rakstu krājums ir starptautiski recenzēts. Turpublicēti šādi raksti:22

1. Gunārs Šteinerts. MARITIME DELIMITATION OF LATVIAN WATERS, HISTORY ANDFUTURE PROSPECTS2. Jānis Bērziņš, Ilmārs Lešinskis, Artūrs Prauliņš. ANALYSIS OF STRUCTURE OF CARGOTURNOVER AT LATVIA’S PORTS3. Laimonis Brauns. REFRESHER COURSE FOR IMPROVING GRAMMAR SKILLS TO THEFACULTY CONDUCTING SUBJECTS IN ENGLISH4. Aleksandrs Urbahs, Kristīne Carjova, Madara Nagaine, Juris Korhs.ANALYSIS OF MARITIME SPATIAL PLANNING EFFICIENCY IN DEVELOPMENT OFWIND ENERGY ON THE WESTERN COAST OF LATVIA5. Ilmārs Lešinskis, Aleksandrs Urbahs, Aleksands Pavlovičs, Vladimirs Petrovs.MONITORING OF ICE CONDITIONS AT SEA USING MICRO CLASS UNMANNED AERIALVEHICLES6. Miroslavs Mališko, Jevgēnijs Šepeļevs, Jānis Bērziņš, Voldemārs Barkāns. DIFFERENTIALEQUATIONS IN GYROSCOPE CALCULATIONS7. Jānis Brūnavs, Gundis Lauža, Andris Unbedahts. SHIP SHORE POWER CONNECTIONSOLUTIONS IN RIGA FREEPORT8. Andris Unbedahts, Leonid Vindergauz. UTILIZATION OF ACCOUSTIC EMISSION AS ASHIP`S DAMAGE PREVENTION METHOD9. Viesturs Bērziņš, Aleksandrs Pavlovičs, Ilmārs Lešinskis. THE GLOBAL WARMING IMPACTON TEMPERATURE AND WATER LEVEL CHANGES IN LATVIA10. Aleksandrs Urbahs, Gints Rijkuris. MECHANICS OF CONTACT INTERACTION OF PARTSIN FRICTION COMPONENT WITH REGARD TO THE RHEOLOGICAL PROPERTIESOF CONTACTDocētāju mobilitāte ERASMUS projekta ietvaros:1. JTN viesdoc. J.Jaunošāns; radioielektonikas inženieris JTN viesasistents A.Zuts, − Lietuvas Jūrasakadēmija. GMDSS operatora kursu eksāmens. Klaipēda (Lietuva). 17.06.20112. (LJA) prorektors un JTN asoc. prof. I. Lešinskis, − Starptautiska konference „Transport means”Klaipēda (Lietuva). 21.10.2011.3. JTN direktors asoc. prof. G.Šteinerts, − „ERASMUS” apakšprogrammas mūžizglītības ietvarosdocēšanas mobilitātes brauciens uz Piraeus Universitāti Grieķijā-vieslekcija „Jūras tiesības”. Piraeus(Grieķija). 14-20.05.20124. M.Katranži, JTN vieslektors − „ERASMUS” apakšprogrammas ietvaros docēšanas mobilitātes23

auciens uz Piri Reis Universitāti Turcijā - vieslekcijas angļu valodā saskaņā ar Darba plānu. Tuzla-Istambul (Turcija). 09.-14.05.2012.5. M.Katranži, JTN vieslektors – dalība projekta „Smart Competitiveness for The Central Baltic Region”pārstāvju tikšanās, projekta budžeta un veicamo aktivitāšu apspriešanā. Turku (Somija). 07.-09.06.2012.6. G.Šteinerts, JTN direktors, asoc. prof. − „ERASMUS” apakšprogrammas ietvaros docēšanasmobilitātes brauciens uz Lietuvas Jūras akadēmiju Klaipēdā, vieslekcijas „Jūras tiesības” angļu valodāKeeping a Safe navigation Watch: Ship Handling. Klaipēda (Lietuva). 09-14.06.2012.7. Ē.Koržeņevskis, JTN lektors − „ERASMUS” apakšprogrammas ietvaros docēšanas mobilitātesbrauciens uz Lietuvas Jūras akadēmija, vieslekcijas „Keeping a Safe navigation Watch: ShipHandling” Klaipēda (Lietuva). 09.-14.05.2012.8. A.Bankovičs, LJA prakses nodaļas vadītājs, JTN vieslektors − „ERASMUS” apakšprogrammasietvaros docēšanas mobilitātes komandējums Dubrovnikas Unifversitāte Horvātijā. Studiju procesaorganizācija, pieredzes apmaiņa saskaņā ar Darba plānu. Dubrovniki (Horvātija) 17.-22.09.2012.9. Ē.Ziņģis, JTN vieslektors– „ERASMUS” apakšprogrammas ietvaros docēšanas mobilitātes brauciensuz Lietuvas Jūras akadēmiju– Klaipēdā, vieslekcijas „Keeping a Safe navigation Watch: ShipHandling” Klaipēda (Lietuva). 09.-14.05.2012.10. I. Lešinskis, (LJA) prorektors un JTN asoc. prof. − dalība 16. augstskolu prorektoru seminārā.Liepāja (Latvija)Erasmus docēšanas mobilitātes atskaites anketu APKOPOJUMS 2011./12.a.g.2011./2012. gadā no LJA Erasmus docēšanas mobilitātē ir devušies 19 docētāji. Tālāk apkopots docētājusniegtais vērtējums 5 ballu sistēmā (1 – neapmierinoši; 5 – ļoti labi) kā arī komentāri un ieteikumi.1. Mobilitātes sagatavošanas posma vērtējums (vērtējums no 1 - ļoti vāji līdz 5 - izcili)- mobilitātes darba programmas saskaņošana – 4,63- sniegtā informācija par ceļošanu, dzīvošanas un pieredzes apmaiņas norises vietu apstākļiem,kontaktpersonām – 4,792.Vai un kā tika izpildīti mobilitātes mērķi? (vērtējums no 1 - ļoti vāji līdz 5 - izcili)- Jūsu priekšmeta pasniegšana uzņemošās augstskolas studentiem - 4,58- iepazīšanās ar jaunām mācību, darba metodēm - 4,37- pieeja jaunām iekārtām, tehnoloģiskajiem procesiem, produktiem, materiāliem – 4,53- jaunu kontaktu nodibināšana, tālāku sakaru nostiprināšana – 4,79- personīgā izaugsme – 4,68- citi projektā norādītie mērķi, precizēt kādi: -Kopējais mobilitātes vērtējums (no 1 līdz 5) – 4,7424

8.3. Zinātņu doktoru un profesoru skaits nozarē Programma tiek īstenota Transporta un satiksmes zinātņu nozares apakšnozarē "Ūdens transports uninfrastruktūra".Šajā apakšnozarē LJA ir 4 profesori, 1 habilitēts doktors un 9 doktori. Viens habilitētais doktors irtransporta nozarē.Pētniecības institūta darbība tiek organizēta vairākos tematiskajos pētījumu virzienos, kururealizācijā ir iesaistīti gan institūta zinātnieki, gan Latvijas Jūras akadēmijas augsti kvalificētaisakadēmiskais personāls.Pētniecības institūta kā Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) struktūrvienības darbība sākās 2010. gada 31.augustā, kad LJA Senāta sēdē bija pieņemts lēmums Nr. 604 (protokols Nr. 125) par institūta izveidi.Savukārt 2011. gada 21. februārī ar LJA Senāta lēmumu Nr. 638 (protokols Nr. 131) bija apstiprinātsPētniecības institūta nolikums.2011.gada 18.maijā notika Pētniecības institūta Zinātnieku pilnsapulce, kurā tika ievēlēta institūtaZinātniskā padome, kā arī tika organizēta jaunievēlētās Zinātniskās padomes pirmā sēde, kurā parpadomes priekšsēdētāju bija ievēlēts Dr. sc. ing. Arnis Zāģeris, bet par Pētniecības institūta direktoru –profesors Dr. sc. ing. Jānis Bērziņš.2011. gada 19. jūlijā Pētniecības institūts tika reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā (reģistrācijasNr. 321156).Latvijas Jūras akadēmijas Pētniecības institūts ir akadēmijas struktūrvienība.Zinātnisko darbinieku saraksts: Zinātnieki№1.Vārds,uzvārds/zinātniskaisgrāds/ zinātnes nozareJānis BērziņšDr. sc. ing., fizika2. Juris CimanskisDr. habil. sc. ing.,inţenierzinātne25Pētījumu virzieni:1) Jūrniecības izglītībasorganizēšana, sistēmas pilnveidošanaun kvalitātes kontrole augstskolā;2) Kuģu enerģētisko iekārtuekspluatācijas kontrole un tehniskādiagnostika;3) Lāzera mēriekārtu ieviešana kuģuremontā.1) Kuģu energoiekārtu dinamika undiagnostika;2) Kuģu energoiekārtu gabarītuAmats,ievēlēšanasdatumsVadošaispētnieks,28.03.2011.Vadošaispētnieks28.03.2011.

8.4. Akadēmiskā personāla atlases,atjaunošanas, apmācības un attīstības politika3. Rihards IndriksonsDr. sc. ing., inţenierzinātne4.Helēna ŠimkuvaDr. hist., vēsture5. Arnis ZāģerisDr. sc. ing., inženierzinātneoptimizācija.Kuģu energoiekārtu dinamikas unsvārstību pētīšana1) Latvijas kuģniecības vēsture, īpašiLR tirdzniecības flotes vēsture(1918-1940);2) Latvijas Republikas transporta,ostu un saimniecības vēsture;3) Cilvēku attiecību psiholoģija darbājūrā;4) Personālvadība jūrniecības unostu vadības jomā.Kuģu energoiekārtu optimizācijaPētnieks,28.03.2011.Pētniece,28.03.2011.Pētnieks,28.03.2011.Zinātni apkalpojošais personālsZinātniskais1. Artūrs Prauliņš Dr. oec., ekonomikasekretārsKomercprojektu2. Jānis Kokars Mg. soc., ekonomikavadītājsStudiju programmā „Jūras transports-kuģa vadīšana” piesaistīti šādi jauni pasniedzēji:1. Aigars Beķeris, JTN viesdocentsA2. Nozares teorētiskie pamatkursi:Kuģu menedžments (3. kurss)Kuģu komercmenedžments (4. kurss)A3. Nozares profesionālās specializācijas studiju kursi:Kuģošanas drošība (2. 3. kurss)2. Dmitrijs Goreļikovs, JTN viesdocents (LJA radioelektronikas inženieris)A3. Nozares profesionālās specializācijas studiju kursi:Sakaru organizēšana, radionavigācijas un radiolokācijas sistēmas (4.kurss NNA)RLS un ECDIS izmantošana kuģa vadīšanā (3.; 4. kurss)3. Arnis Bankovičs, JTN vieslektorsNavigācija (4. kurss)26

8.5. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas unkompetences novērtējumsPersonāla kvalifikācijas celšanas ietvaros speciālo apmācību ir saņēmuši:G.Rijkuris, JTN vieslektors, A.Bankovičs- LJA prakses daļas vadītājs, JTN vieslektors,apmācību kursi Lloyd’s Register of shipping „2006.gada Jūras darbu konvencija”2012.26.09.-2012.27.09.I.Lešinskis, LJA prorektors, JTN asoc. prof., apmācību kursi „Mācību kursu par ISMkodeksa iekšējo auditu kompānijā” 03.10.-04.10.2012.2012.9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums9. Finansēšanas avoti un infrastruktūrasnodrošinājums9.1. Finansēšanas avoti LJA finanšu avoti veido gan Valsts budžeta līdzekļi, gan maksas studējošo iemaksas, kas sastādaapmēram 2/3 no kopējā finasējuma . Finasu līdzekļ infrastruktūras atjaunošanai tiek iegūti no LJAsniegtajiem pakalpojumiem, galvenokārt nu Profesionālās pilnveides programmas (PPP) jūrniekiemrealizācijas. Tā no šiem līdzekļiem tika finansēta GMDSS stimulatora iegāde par 58 541 Ls un arīnavigācijas trenažiera NAVI TRAINER PROFESSIONAL 5000 ar ECDIS iegāde par 54 221 Ls.9.2. Materiālais un informatīvais nodrošinājums Materiāltehniskā nodrošinājuma saraksts studiju programmā „Jūras transports - kuģa vadīšana”1. Rokas grāmatas studiju kursu Sakaru tehniskie līdzekļi un Sakaru organizācija un GMDSSSnodrošināšanai1.Manual for use by Maritime Mobile and Maritime Mobile- Satellite Services ITU (1gab.)2.List of Coast stations ITU (1 gab.)3.Admiralty list of radio signals, (Europa,Africa..) volume (3.1.; 3.2.) (2 gab.)4.Admiralty list of radio signals, (Europa,Africa..) volume (1.1.; 1.2.) (2 gab.)5.Admiralty list of radio signals, (GMDSS) volume 5 (1 gab. pasūtījums turpinās)2. Praktiskās apmācības nodrošināšanai2.1. Jūras drošības pārvaldības atbalsta sistēmas simulators, (1 kompl.), kas ietver SAR (Search andRescue –– meklēšanas un glābšanas) darbības stimulatoru ar VHF simulatoru ar GMDSS elementiem.(studiju kursa „Meklēšana un glābšana nodrošināšanai)2.2. „Navigācijas trenažiera NAVI TRAINER PROFESSIONAL 5000 ar ECDIS programmatūrasatjaunošanu un papildināšanu” ar 6 darba vietām2.3. GMDSS stimulators ar 10 darba vietām2.4. Tankkuģu kravu (šķidrās kravas) trenažieris ar 10 darba vietām2.5. Navigācijas klases (418. un 403. aud.) ar navigācijas kartēm un publikācijām ar 45 karšu galdiem un50 instrumentu komplektiem darbam uz kartēm (trīsstūris –transportieris; paralēlais lineāls; cirkulis)2.6. Astronomisko tabulu kolekti, 3 zvaigžņu globusi un 5 sekstanti27

2.6. Navigācijas tehnisko līdzekļu auditorija ar navigācijas aparatūras un mācību plakātu komplektu3. Plānotais materiāli tehniskais nodrošinājums 2012/2013. akad. gadam.3.1. Satelītkompass PK -2306 (1 kompl.) studiju kursa „Kuģu navigācijas tehniskie līdzekļi”nodrošināšana3.2. Klēpja datori lekciju pasniegšanai 3 kompl.3.3. Projektori PowerPoint prezentācijām 3 kompl.3.4. Kopējamais aparāts 1 kompl.3.5. Speciālās navigācijas kartes Latvijas ūdeņiem M 1:35000 60 gb.10. Ārējie sakari Sadarbība ar darba devējiem sākas ar studentu nosūtīšanu praksē. Kā vislabāko sadarbību var minēt ar A/SLatvijas kuģniecību (SIA LSC Shipmanagement), ar Stolt grupu (SIA Lapa) un Anglo Eastern (UK) Ltd,ar filiāli Latvijā. No jauna izveidota sadarbība ar Stena lines studējošo prakses realizēšanas jomā. Noslēgtssadarbības līgums.10.2. Sadarbība ar Latvijas augstskolām 1. Sadarbība ar Nacionālo Aizsardzības Akadēmiju (NAA)Studijas tiek organizētas, pamatojoties uz NAA un atbilstošo augstskolu noslēgtajiem sadarbībaslīgumiem par virsnieku apmācību. Lai realizētu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA)bakalaura studiju programmas „Jūras spēku Militārā vadība”, „Gaisa spēku Militārā vadība”„Sauszemes spēku Militārā vadība”, NAA atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar Latvijasaugstskolām – Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Jūras akadēmiju. Ļoti labus rezultātus Valstspārbaudījumos (VP) „Jūrniecības angļu valoda”, VP „Eksāmens specialitātē”, un VP „Diplomdarbs”uzrādīja Jūras spēku Militārā vadība, 5. kursa studenti. Pārbaudījumus kārtoja 6 studenti.NAA kadetu sekmes VPValsts pārbaudījumu vidēji svērtais vērtējums grupāVP Jūrniecības angļu valoda 8,3VP Eksāmens specialitātē 8,0VP Diplomdarbs 0,028

2. Sadarbība Ar Rīgas Tehnisko UnversitātiVairāki (5) studiju programmas pasniedzēji studē RTU doktorantūrā. Tāpat RTU aktīvi piedalās LJArīkotajā starptautiskajā konferencē „Ūdens transports un infrastruktūra”10.3. Sadarbība ar ārvalstu augstskolām Sadarbība aktualizējusies ar Igaunijas Jūras akadēmiju un Klaipēdas Universitāti, kā arī ar Stord /Haugesund Universitātes kolēdžu Norvēģijā.29

Sadarbība, pieredzes apmaiņa:Nostiprināta un paplašināta sadarbības ar Erasmus partneraugstkolām;noslēgti sadarbības līgumi ar šādām augstskolām: Pizas Universitāti, Itālijā Dubrovnikas universitāti, Horvātijā Katalonijas politehniskās universitātes Jūrniecības fakultāti Barselonā, Spānijāatjaunoti sadarbības līgumi ar šādām augstskolām: Stord/Haugesund University College, Norvēģijā Kymenlaakson University of Applied Sciences, Somijā Emden/Leer universitāti, Vācijā11. SVID (SWOT ) analīze Stiprās puses – studiju programma nodrošina un iespēju uzsākt studijas pēc vispārējās vidējās izglītībasiegūšanas, vai arī pēc jūrskolas un absolventiem - izaugsmes iespējas līdz augstākajai kvalifikācijai uzkuģiem, kapteinim uz kuģiem 3000BT un lielākiem un vadošiem amatiem kuģošanas kompānijās.Vājās puses – studiju plānā paredzētā jūras prakse 52 KP apjomā nav nodrošināta ar tāda ilguma praksesvietām, jo tipveida kontrakti uz tirdzniecības flotes kuģiem ir 4 mēneši (24 KP) , kas par 2 plānotajāmjūras praksēm veido 4 KP deficītu.Izaicinājumi: - programma var būt populāra profesionāliem jūrniekiem, kuriem rodas iespēja programmāiekļauto jūras praksi savienot ar darbu uz kuģa. Iespējama arī ārvalstu studentu piesaiste.Draudi – kuģu vadītājiem ar I līmeņa profesionālo izglītību ir iespējas iegūt II līmeņa profesionāloizglītību nepilna laika studiju programmā daudz īsākā laikā (2 gados) , tāpat apmācība PPP kursos 832stundu apjomā aizstāj nepieciešamību gan pēc II līmeņa studijām.. Tāpēc II līmeņa profesionālāsizglītības programma un arī PPP kursi var labi konkurēt ar šo bakalauru programmu.12. Programmas attīstības plāns Plāns veidots saskaņā ar LJA Kvalitātes politiku un mērķiem, ietverot šādus galvenos attīstībasvirzienus:1. Studiju programma:Uzturēt programmu atbilstoši ārējo tiesību aktu normām, t.sk. STCW konvencijas 2010.gadaprotokolam, un iekšējo normatīvo dokumentu prasībām, nozares attīstības tendencēm, kā arīizvērtētām LJA klientu (darba devēju, maģistrantu u.c.) vēlmēm un vajadzībām;Pilnveidot programmas brīvās izvēles daļu.2. Studējošie:Veicināt studentu interesi par studijām programmas ietvaros darba devējiem nozīmīgās jomās unviņu iesaisti zinātniski pētnieciskajā darbā;Panākt atskaitīto studējošo skaita samazināšanu.30

3. Studiju organizācijas metodes un formas:Pakāpeniski palielināt interneta izmantošanu, tajā skaitā, paplašināt LJA mājas lapas sadaļu"Jūras Transporta nodaļa" un izvietot tajā studentiem nepieciešamo operatīvo informāciju un,iespēju robežās, arī mācību materiālus. Pilnveidot Moodle sistēmas pielietošanu un izmantošanu.4. Studiju informatīvais un materiālais nodrošinājums:Papildināt LJA bibliotēkas fondu ar studijām nepieciešamiem jauniem literatūras avotiem;Nodrošināt studentiem diplomdarba izstrādei pieeju modernai datortehnikai unspecializētai programmatūrai LJA Lietišķo pētījumu laboratorijā;Pilnveidot izdales materiālus, pilnveidot un papildināt citus metodiskos materiālus;Paplašināt praktisko apmācību uz specializētiem stimulatoriem, iegādājoties jaunus tehniskos līdzekļus- komplekso tiltiņa stimulatoru, šķidrās kravas stimulatoru, satelitkompasu, SAR stimulatoru, u.c.Rīgā 2012.gada 16. novembrīStudiju programmas direktors ______________________G.Šteinerts31