JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)sportsTrešais Jūrmalas atklātais čempionāts hokejāJānis Millers, Jūrmalas čempionātagalvenais tiesnesisTurpinās Jūrmalas pilsētas atklātaisčempionāts hokejā. Sadarbībā ar Jūrmalaspilsētas domi to rīko sacensībugalvenais tiesnesis Jānis Millersun hokeja klubs „Jūrmala”.„Jūrmala” — „Marels Būve”Majoru sporta laukumā (ledushallē) 14. janvārī spēli aizvadīja hokejakomandas „Jūrmala” un „MarelsBūve”. Pirmais periods tikanospēlēts bez vārtu guvuma. Katrano komandām šajā periodā nopelnījapa diviem noraidījumiem,tomēr skaitlisko pārsvaru izmantotneizdevās.„Marels Būves” komanda otroperiodu jau uzsāka mazākumā unnopelnīja vēl vienu noraidījumu, paliekotuz ledus tikai trijatā. Teorētiski„Jūrmalas” komandai tā bijalieliska iespēja gūt vārtus, bet „MarelsBūves” trijnieks spēlēja pārliecinošiun, ar ļoti ātru slidojumu noaizsardzības pārejot uzbrukumā,guva vārtus —1:0. Vārti — MiksLejnieks, piespēles — RaimondsKrolis un Artūrs Klimkāns. „MarelsBūves” spēlētāji veiksmīgi izturējavēl gan atlikušo lielo mazākumu,gan paliekot četru vīrusastāvā. Otrā perioda beigu daļā„Marels Būve” nopelnīja vēl vienunoraidījumu un ”Jūrmala” — vienupēc otra divus noraidījumus. Šisnevienlīdzīgos sastāvos pavadītaislaiks palika neizmantots, spēles rezultāts,periodam beidzoties, — 1:0„Marels Būves” labā.Trešā periodā otrajā minūtē„Jūrmala” nopelnīja kārtējo noraidījumu,palika mazākumā 4 pret 5un atspēlējās par vairākumā zaudētajiemvārtiem. Pēc lieliskām EdgaraĶuzes un Jāņa Millera piespēlēmvārtus guva Juris Saļimovs. Periodaizskaņā katra no komandām nopel-šajā gadā jūrmalniekiem varēs piešķirtatvieglojumus nekustamā īpašumanodoklim par zemi 650 000latu apmērā.Atbalsta mazāk atalgotosPašvaldības izdevumi, salīdzinotar 2010. gada budžeta izpildi, šajāgadā kopumā ir paredzēti par 5,8miljoniem latu lielāki.Izdevumu pieaugums, kas skarvisas nozares, ir saistīts ar minimālāsalgas palielināšanos valstī no180 uz 200 latiem, kā arī ar deputātuatbalstīto domes priekšsēdētājaGata Trukšņa priekšlikumu — laiizlīdzinātu atalgojumu starp minimālāsalgas saņēmējiem un kvalificētākodarbaspēku, pašvaldībā šajāgadā par Ls 20 tiks palielinātas algasvisiem, kuru pamatlikme 2010.gadā bija robežās no 180 līdz 225 latiem.Pirmsskolas pedagogu amatulikmes tiek palielinātas pat par30 latiem. „Saistībā ar šo punktuKomandas „Veolia vides serviss” spēle ar „MSL”. Autoranīja vēl pa diviem noraidījumiem,bet rezultātu tas nemainīja. Spēlenoslēdzas ar 1:1. Kārtējais neizšķirts„Jūrmalas” komandai.„Jūrmala” vs „Kauguri”18. janvārī Majoru sporta laukumātikās nu jau ilggadējās Jūrmalaspilsētas amatieru hokeja komandas„Jūrmala” un „Kauguri”. Hokeja komandas„Jūrmala” aizsākumu uzsā-„Artilērijas69/Kasjauns.lv”vs „Marels Būve”ka Lenijs Krūmiņš, kad 2003. gadā16. janvārī kārtējo zaudējumu aicināju uzspēlēt hoķīti „Inbox” leduspiedzīvoja „Artilērija69/Kasjauns.lv”,hallē (tolaik — „Siemens” halle) savuskad ar pārliecinošu spēli unseptiņiem gūtiem vārtiem uzvarusvinēja „Marels Būve”. Šajā spēlē„Artilērijas69/Kasjauns.lv” komandanopelnīja divus noraidījumus,„Marels Būve” — vienu. Jāatzīmē,ka „Artilērijas69/Kasjauns.lv” šīssezonas Jūrmalas hokeja čempionātāspēlē krietni labāk nekā iepriekšējā,tomēr pēc izspēlētā pirmā apļanevienu uzvaru izcīnīt nav izdevies.Šajā spēlē ļoti pārliecinoši bija „MarelsBūves” spēlētāji, un „MarelsBūve” uzvarēja — 7:0.Pirmajā periodā vārtus guvaĢirts Martinsons un Elgars Šķutāns,otrajā periodā — Miks Lejnieksun Ivars Čirva, trešajā — divusvārtus guva Miks Lejnieks unvienus — Lauris Spārniņš.bijušos hokeja spēles audzēkņusun draugus. „Jūrmala” savu pirmočempionātu jau aizvadīja 2004./2005.gada sezonā. Hokeja komanda „Kauguri”pirmoreiz čempionātā spēlēja2005./2006. gada sezonā.Šajā vakarā, „pateicoties” laikapstākļiem,spēlētājiem bija grūtāk nekācitas reizes. Gaiss bija ļoti mitrs, kasspēles laikā spēlētājiem lika sajustieskā vēsā pirtī. Ledus virsma bijaneslidena, tāpēc ripa bieži tika pazaudēta,tai neparedzēti apstājoties.Tomēr šie apstākļi abām komandāmbija vienādi. Pirmais periods aizritējaātri — abas komandas cīnījās ganar ledus īpatnībām, gan ar pretiniekiem.Vārtus šajā periodā gūt neizdevāsnevienai komandai.Otrā perioda sākumā „Jūrmalas”spēlētājs Armands Bergmanis devaSociāli sabalansēts budžetsNobeigums. Sākums 1. lpp.man ir sevišķi liels prieks, ka domesdarbinieki ir spējuši atrast līdzekļusalgu palielināšanai,” domessēdē uzsvēra G. Truksnis. Kopumāizglītības nozarei no budžeta ir atvēlēti26,1% līdzekļu. Salīdzinot ariepriekšējo gadu, pieaugums ir parvairāk nekā 800 000 latu.Ja salīdzina 2011. gada pamatbudžetaizdevumus ar 2010. gada faktiskoizpildi, redzams, ka izdevumudaļa pieaugusi līdzīgi gandrīz visāsjomās — gan vispārējiem vadībasizdevumiem, gan sabiedriskajaikārtībai, vides aizsardzībai un sociālajainodrošināšanai.Lielāks izdevumu pieaugums vērojamspašvaldības teritoriju un mājokļuapsaimniekošanas izdevumusadaļā. Tas saistīts ar jau pieminētomājokļu programmas īstenošanu —šogad paredzēta daudzdzīvokļu mājasbūvniecības uzsākšana Līču ielā2, daudzdzīvokļu mājas projektēšanaDīķu ielā 30, kā arī ēkas Skolasielā 44 projekta izstrāde. Tāpat45 000 latu paredzēti daudzdzīvokļumāju iekšpagalmu labiekārtošanai.Zinot, ka Jūrmalā dzīvokļurindā ir vairāk nekā 600 ģimeņu,pilnīgi neizprotams bija atsevišķutā saucamās opozīcijas deputātuizteikums par to, ka šāda mājokļuprogrammas īstenošana neesot atbalstāma.Ielas un grāvjiŠāgada budžetā izdevumi palielinātiarī ielu un ceļu kārtējiem remontiem,rekonstrukcijām, satiksmesdrošības nodrošināšanai untūrisma attīstībai. Salīdzinot ar iepriekšējogadu, pieaugums ir par222,2 tūkstošiem latu. Ielu un ceļuremontiem vien atvēlēts par 99 590latiem vairāk nekā pērn.Vides aizsardzības jomā atvēlētieizdevumi ir 1 436 086 latu apmērā(palielinājums ir 514,1 tūkstotislatu). Pamatā palielinājies finansējumslietusūdens novadsistēmasuzturēšanai un rekonstrukcijai. Japērn šim nolūkam bija atvēlēti 74548 lati, šogad tie ir 300 000 latu.piespēli gar vārtiem, ko veiksmīgi izmantojaMāris Atars, gūstot spēlespirmos vārtus. Perioda turpinājumākatra no komandām vienreiz spēlējavairākumā, tomēr rezultāts nemainījās.Trešo periodu veiksmīgāk uzsāka„Kauguru” komandas spēlētāji, kadpēc Jefrenkova un Daņiševska piespēlēmvārtus guva Smirnovs. Rezultāts— 1:1. Šis rezultāts lika satraukties„Jūrmalas” spēlētājiem,kuriem jau abas iepriekšējās Jūrmalashokeja čempionāta spēles noslēdzāsar šādu rezultātu. Periodaseptītajā minūtē „Kauguru” komandanopelnīja noraidījumu, kā laikā„Jūrmala” aktīvi uzbruka „Kauguru”vārtiem. „Kauguri” izpelnījāsvēl vienu noraidījumu, paliekot uzlaukuma tikai trijatā. Kad „Kauguru”ceturtais spēlētājs atkal bija uzlaukuma, „Jūrmala” guva divus vārtus.Pie abu vārtu gūšanas piedalījāsjau pirmos vārtus guvušais, lieliskispēlējošais tandēms Māris Atarsun Armands Bergmanis (vārti Mārimno Armanda piespēles, un nākamie— Armandam no Māra piespēles).Perioda turpinājumā „Kauguru”komanda centās atspēlēties, tomērvārtus gūt neizdevās, un „Jūrmala”šajā spēlē izcīnīja uzvaru — 3:1Tas dod pamatotas cerības, ka vismazlielākajā daļā pilsētas šogadreāli tiks paveikti novadgrāvju remontdarbiun līdztekus tiks uzsāktiprojektēšanas darbi tiem rajoniem,kuros līdz šim novadgrāvju sistēmasnemaz neeksistēja.Šāgada budžetudomes priekšsēdētājsraksturoja kā labu unsaimnieciski izsvērtu.Jāatzīmē, ka arī ielu un ceļu tīrīšanaišogad ir paredzēts iedalīt par56 514 latiem vairāk.„Veolia vides serviss” vs„MSL”18. janvāra vakarā Majoru sportalaukumā notika vēl viena spēle,kurā tikās „MSL” ar „Veolia videsserviss”. Pirmo periodu spraigi iesāka„MSL” pirmais piecnieks, kasizteikti ir spēcīgāks par abiem pārējiempiecniekiem, tāpēc spēle pārsvarānotika „Veolia vides servisa”aizsardzības zonā ar dažiem pretuzbrukumiem.„Veolia vides serviss”piecnieku sastāvs bija sabalansētāks,tāpēc ripu vairāk kontrolēja viņi. Pirmaisperiods tika pavadīts bez noraidījumiemun vārtu guvumiem.Toties otrā perioda pirmajā minūtēRenārs Bušs pēc Sandra Tēraudaun Jāņa Kļavas piespēlēm vadībā izvirzīja„MSL” — 1:0. Perioda sestajāminūtē „Veolia vides servisa” komandaiizdevās atspēlēties, kad pēcEdgara Bērziņa piespēles precīzsbija Olafs Hincenbergs, un — 1:1.Vēl pēc pāris minūtēm par rupjībunoraidījumu nopelnīja R. Bušs. Tomēr„MSL” arī četru spēlētāju sastāvāspēlēja lieliski, un „Veolia videsservisam” vārtus gūt neizdevās. Periodapēdējā minūtē „MSL” komandai— vēl viens noraidījums, un atkalspēle četru vīru sastāvā. „MSL”komandas treneris uz laukuma sūtījačetrus pirmās maiņas spēlētājus,kuri ne vien lieliski aizstāvējās,bet arī vareni uzbruka, gūdami divusvārtus ar 26 sekunžu intervālu(vārti — E. Mitrovs, piespēles —R. Bušs un E. Ivanovs, un vārti — E.Ivanovs, piespēles — R. Bušs un E.Mitrovs).Trešajā perioda „Veolia vides servisa”komanda bīstami uzbruka unizspēlēja neskaitāmas vārtu gūšanasiespējas, reizi „MSL” glāba vairstikai vārtu pārliktnis. Uz „Veolia videsservisa” uzbrukumiem aktīvi atbildēja„MSL” pirmā maiņa, kas aizvadījalielisku spēli. Perioda beigudaļā „MSL” nopelnīja trešo noraidījumušajā spēlē, uz laukuma atkalparādījās pirmā piecnieka četrinieksun guva vārtus (otrie vārti šajā spēlēE. Ivanovam, piespēles — R. Bušsun J. Kļava). Pēc nepilnām divāmminūtēm „Veolia vides servisa” spēlētājsAndris Ozoliņš guva vārtus.Rezultāts 4:2 „MSL” labā palika nemainīgslīdz spēles beigām. Jāatzīmē,ka R. Bušs, kurš bija vērtīgākaispagājušās hokeja sezonas Jūrmalasčempionāta uzbrucējs, šajā spēlē nopelnījačetrus rezultativitātes punktus(1 vārti, 3 piespēles).Sociālie izdevumipalielināsPar to, ka pašvaldības līmenī ekonomiskāskrīzes ietekmei joprojām irgatavi, liecina kaut vai tas, ka budžetāsociālās palīdzības nozarei finansējumaapjoms ir nevis samazināts(valdība taču prognozē augšupeju),bet gan palielināts — par 166 722 latiem.Tas galvenokārt darīts uz pabalstuizmaksu rēķina pašvaldībasiedzīvotājiem. Izdevumi pieaugušiatbalsta nodrošināšanai ģimenēmar bērniem (par Ls 28 150), mājokļanodrošināšanai (par Ls 31 973),kā arī pārējā pašvaldības atbalsta nodrošināšanai(par Ls 56 625).Krietni palielināti izdevumi kultūrasnozarē. Šogad šajā jomā paredzētstērēt Ls 2 148 908, kas ir par317 811 latiem vairāk nekā pērn.Kultūras pasākumu organizēšanaiun līdzfinansējuma nodrošināšanaiasignējumu apjoms ir pieaudzispar 52 579 latiem. 48 485 latu lielanaudas summa ir paredzēta LatvijasJaunatnes olimpiādes organizēšanai,kas šogad notiks Jūrmalā, unlīdzdalības nodrošināšanai.Šāgada budžetu domes priekšsēdētājsG. Truksnis raksturoja īsiun kodolīgi — 2011. gada budžets irlabs un saimnieciski izsvērts.
JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lvStarp dziedāšanu un ceļošanuIlze AustrumaNākamā nedēļa Jūrmalā solās būtdāsna ar pasākumiem, no kuriem„JNZ” iesaka dažus, kurus, mūsuprāt,ieteicams apmeklēt.Viens no tādiem pasākumiemklubā „Iespaidu galerija” 31. janvārīplkst. 19.00 notiks Sociālās integrācijasvalsts aģentūrā. Pasākumalaikā būs tikšanās ar jūrmalnieku,aizrautīgo pasaules apceļotāju unvairāku grāmatu autoru Pēteri Strubergu.Šoreiz sarunu tēma — „Etiopija— zeme ārpus mūsu iztēles spējām,galēju kontrastu zeme”. PēterisStrubergs — Latvijas Olimpiskāskomitejas loceklis. Raksta dzejoļus,humoreskas un ceļojumu aprakstus.2006. gadā izdevniecībā „Jumava”izdevis savu pirmo grāmatu „Ceļojumumozaīka”.Piedāvājam nelielu ieskatu PēteraStruberga biogrāfijā. Ejot paPliekšāna ielu, diez vai kāds spēj iedomāties,ka Pēteris Strubergs savudzīvi iekārtojis tikai uz 200 kvadrātmetriemzemes, turklāt uz šī nelielāzemes pleķīša viņš pamanījiesuzcelt māju, garāžu un pat iekopisKāpēc šajā gadā iebraukšanascaurlaides Jūrmalātiek pārdotas līdz 14. janvārim?Kad zvanīju uz domi,man netika pateikts, ka Babītes pagastaiedzīvotājiem bija iespēja iegādātiescaurlaidi šim gadam ar atvieglojumiemtikai līdz šim datumam.Kāds ir iemesls šādam īsam laikasprīdim, un kur tas bija paziņots?Ja es būtu laikus informēts parlaika aprobežojumu, tad, kaut tai brīdībiju slims, būtu skrējis iegādātiescaurlaidi.Ceru uz paskaidrojumu un iespējuiegādāties caurlaidi, paldies!Eduards MežmalisIepazīstoties ar Jūrmalas domes pieņemtajiemattiecīgajiem lēmumiem,konstatējām, ka Jūsu gadījumā irruna nevis par kaut kādiem laika aprobežojumiem,bet gan par jauno pilsētassaistošo noteikumu stāšanāsspēkā laiku.Līdz šāgada 14. janvārim spēkābija citi saistošie noteikumi (tajosatvieglojumi caurlaižu iegādeibija paredzēti gan Babītes, gan citukaimiņos esošo pašvaldību iedzīvotājiem).Ar 14. janvāri spēkā stājāsJūrmalas pilsētas domes 2010.gada 2. decembra saistošie noteikumiNr. 68 „Par transportlīdzekļuiebraukšanu īpaša režīma zonāJūrmalas pilsētas administratīvajāteritorijā”, kuros iepriekš minētopašvaldību iedzīvotājiem atvieglojumicaurlaižu iegādei tāpat vienvairs nepienākas.Taču, izlasot minētos noteikumus,ir redzams, ka atvieglojumi pienākasne tikai jūrmalniekiem. Iepazīstieties,un iespējams, ka kāds nošiem punktiem ir attiecināms arī uzJums.RedakcijaVēlreiz par caurlaidēmNo nodevas atbrīvoti:• juridiskas personas, kuru LR Uzņēmumureģistrā norādītā juridiskāadrese un struktūrvienībareģistrēta Jūrmalas pilsētā untransportlīdzeklis reģistrēts uzšīs juridiskās personas vārda;• fiziskas personas, kuru nekustamaisīpašums atrodas Jūrmalaspilsētā vai nekustamais īpašumsJūrmalas pilsētā ir nodots lietošanā,valdījumā;• fiziskas personas, kuru īpašumā(valdījumā, lietošanā) atrodas nekustamaisīpašums Jūrmalas pilsētāun kuras lieto citas fiziskasvai juridiskas personas īpašumāesošu autotransporta līdzekli.Autotransporta caurlaides Jūrmalaspilsētas domē ar atlaidi (atlaideslielums norādīts iekavās) var iegādātiesšādos gadījumos:1. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieka laulātā īpašumā ir nekustamaisīpašums Jūrmalas pilsētā.2. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (5%), valdītājs (25%) vailietotājs (25%) ir Jūrmalas pilsētaspašvaldības budžeta iestādes, aģentūras.3. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieka ģimenes locekļu (bērnu,vecāku) īpašumā ir nekustamais īpašumsJūrmalas pilsētā (25%).4. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (25%), valdītājs (50%) vailietotājs (50%) ir Jūrmalas pašvaldībaskapitālsabiedrības, kuras 100%kapitāla daļu pieder Jūrmalas pilsētaspašvaldībai, darbinieks.5. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs(50%) vailietotājs (50%) ir Jūrmalas pilsētasteritorijā esoša valsts budžeta iestāde,valsts aģentūra vai kapitālsabiedrība,kuras 100% kapitāla daļu piedervalstij vai tā īpašnieks šādas iestādes,Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga rāda skulptūru, kas atlieta 2004.gadā. Gustavs Šķilters to darinājis plastilīnā. Raivo Freimanisaģentūras vai kapitālsabiedrības darbinieks,darbinieka valdījumā (70%)vai lietojumā (70%).6. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs (50%) vailietotājs (50%) ir valsts budžeta iestāde,valsts aģentūra vai kapitālsabiedrība,kuras 100% kapitāla daļupieder valstij un to pāraugošā darbībanoris Jūrmalas pilsētā vai tā īpašnieks,šādas iestādes, aģentūras vaikapitālsabiedrības darbinieks, darbiniekavaldījumā (70%) vai lietojumā(70%).7. Vieglā transportlīdzekļa īpašnieks(25%), valdītājs (50%) vai lietotājs(50%) ir Jūrmalas pilsētas teritorijāesošas ārstniecības iestādes,kurām noslēgts līgums par valsts finansētuārstniecības pakalpojumunodrošināšanu.8. Vieglā transportlīdzekļa īpašnieks(25%), valdītājs (50%) vai lietotājs(50%) saskaņā ar sporta klubaiesniegtu sarakstu, kurā norādītsvārds, uzvārds, personas kods, deklarētādzīvesvieta, automašīnas marka,modelis un valsts reģistrācijasNr., ir Jūrmalā reģistrētas sportakluba komandas licencēts dalībnieks,treneris vai dalībnieka (bērna) vecumālīdz 18 gadiem vecāks.9. Vieglā transportlīdzekļa īpašnieks(50%), valdītājs (50%) vailietotājs (50%) ir reliģiska organizācijas,kura veic reliģiskās organizācijas,labdarības vai sociālāsaprūpes darbību, vai sabiedriskālabuma organizācijas, kas veic labdarībasvai trūcīgo un sociāli mazaizsargātopersonu grupu sociālāslabklājības celšanas darbību Jūrmalā,vai tās darbinieks.10. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs (70%)vai lietotājs (70%) strādā, studē vaimācās izglītības iestādē, kas atrodasdārzu. „Esmu jūrmalnieks no 1947.gada — sākumā gan šeit pavadīju tikaivasaras. Uz pastāvīgu dzīvi Jūrmalāpārcēlos 1994. gadā. Vienmēresmu dzīvojis Majoros — šeit vecmāmiņaibija māja. Man labā atmiņāpalikušas bērnu dienas Jūrmalā —atceros, ka Lienes iela bija smilšaina,ar milzīgām bedrēm,” atminas PēterisStrubergs.Trešdien, 2. februārī, tie jūrmalnieki,kuriem patīk dziedāt tautasdziesmas,tiek aicināti pievienotiesdomubiedru pulciņam, kas reizi mēnesīplkst. 18.00 Jūrmalas Pilsētasmuzeja Kamīnzālē pulcējas uz pasākumu„Dziedam tautasdziesmas!”.Pasākuma laikā varēs dziedāt ganlabi zināmās tautasdziesmas, gan iemācītiesjaunas. Uz pasākumu katramnācējam lūgums paņemt līdzisev mīļu tautasdziesmu, kuru varētudziedāt visi kopā.Ceturtdien, 3. februārī, plkst. 16.00jūrmalnieki un pilsētas viesi tiek aicinātiuz radošo darbnīcu kopā ar karikatūristuGati Šļūku. Pasākums notiksMākslinieku namā. Gatis Šļūkadzimis 1979. gadā Raunā. Karikatūrasviņš sācis zīmēt jau pirmajā klasē,iedvesmojoties no tajā laikā populārāžurnāla „Dadzis”. Pabeidzis Lietišķāsmākslas koledžu un LatvijasMākslas akadēmijā ieguvis maģistragrādu mākslā (grafikā). Karikatūrasmākslinieks zīmē ar zīmuļiem uz papīra,dažas vēlāk datorā nedaudz apstrādājot.Par sevi mākslinieks saka:„Jau pamatskolas zīmēšanas stundāsuzdotos tematus centos izpildīt karikatūrustilā ar lieliem deguniem unpalielām acīm. Mani tālaika paraugi,no kuriem daudz mācījos, bija VoltsDisnejs un Gunārs Bērziņš. Tā nu zīmējupar prieku sev un apkārtējiem,Jūrmalas pilsētā, (pielikumā pievienotaizziņa no darbavietas vai mācībuiestādes.11. Vieglā autotransporta līdzekļaīpašnieks (50%), valdītājs (70%) vailietotājs (70%) ir bērna vecāks, kurapilsētālīdz kāds ieteica aizsūtīt dažas karikatūrasuz avīzi un laikraksts tās arīpublicēja. Tas notika 1993. gadā avīzē„Sakaru Vēstis”. Pēc tam manusdarbus publicēja laikraksti „Zeme”,„Fokuss”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”,žurnāli „Autobild Latvija”, „Golfs.lv”. Pašlaik strādāju „Latvijas Avīzē”,zīmēju karikatūras arī „Sporta Avīzei”un veidoju ilustrācijas žurnālam„FHM”.”Vēl līdz 5. februārim varat apmeklētizstādi „ Jau miglas tēli kopālasās” — pasakas, teikas un vīzijasGustava Šķiltera daiļradē. Šī LatvijasNacionālā mākslas muzeja kolekcijapašlaik apskatāma Aspazijas mājā.Gustavs Šķilters ir pirmais latviešuprofesionālais tēlnieks. Meistara pastāvīgāsdarbības sākums sakrīt arstila un virziena maiņu Rietumeiropasmākslā. Kad akadēmiskas tradīcijasšķita novecojušas, jaunas vēltikai radās, Gustava Šķiltera talantsizpaudās ļoti daudzpusīgi ne tikai tēlniecībāun lietišķajā mākslā, bet arīakvareļglezniecībā, stājgrafikā unminiatūrgrafikā, kas apliecina viņukā lielisku zīmētāju.bērns mācās vai iegūst profesionālāsievirzes izglītību Jūrmalas izglītībasiestādē un kurš nav deklarējis pastāvīgodzīvesvietu Jūrmalas pilsētā vaikurš nav īpašnieks nekustamajamīpašumam Jūrmalas pilsētā.