27 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lvIngus Dāboliņš: „Būt svētceļojumā.Dzīves svētceļojumā”Ilze AustrumaKopš iepriekšējā draudzes mācītājaGuntara Dimanta konsekrācijasbīskapa amatā, jau pusgadu Dubultuun Bulduru Evaņģēliski luteriskajāsdraudzēs kalpo mācītājs IngusDāboliņš.Draudzes locekļi jūs jau paspējušiiepazīt, tāpēc šoreiz aicināmiepazīstināt ar sevi arī pārējosjūrmalniekus.Esmu dzimis 1967. gadā Cēsīs.Esmu pateicīgs saviem vecākiempar to, ka tad, kad man bija gads, viņimani veda kristībās Cēsīs, SvētāJāņa baznīcā. Tajā laikā tā bija zināmauzdrošināšanās. Visa dzīve, arīmācības, man noritējušas Rīgā. Pēcastoņgadīgās skolas beigšanas, acīmredzotsava vecātēva — mākslinieka— iespaidā radās vēlēšanās iet topašu radošo mākslas ceļu. Vecātēvamājās es redzēju viņa paša projektētāsun izgatavotās mēbeles, dažādasdarinātās lietas un priekšmetus, untas mani ļoti fascinēja.Un tad jūs mācības turpinājātmākslas vidusskolā?Jā, izturēju lielu konkursu un iestājosRīgas Lietišķās mākslas vidusskolāKoka mākslinieciskās apdaresnodaļā, kura tajā, padomjuokupācijas laikā, ļoti atšķīrās no daudzāmcitām skolām ar radošu brīvību,personību formējošu gaisotni.Vēlāk bija pašsaprotami mācības turpinātmākslas virzienā, un vēlreiz,izturot lielu konkursu, iestājos LatvijasMākslas akadēmijā interjera dizainaspecialitātē.Esat arī strādājis savā iegūtajāprofesijā?Jā, esmu veicis individuālus pasūtījumus,mans darbs bija saistīts arīar interjera dizainu un tā praktiskorealizāciju. Kādu laiku esmu strādājisLatvijas Ārlietu ministrijas Vēstniecībunodaļā. Tolaik, pildot darbapienākumus, man kā interjera dizainerambija jādodas komandējumosuz ārzemēm, un tas bija ļoti interesantslaiks.Strādājot Ārlietu ministrijā,vienlaikus sākāt studijas LatvijasEvaņģēliski luteriskās BaznīcasLutera akadēmijā?Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijaspēdējos kursos, 25 gadu vecumāes nonācu pie ticības. Tas bijaliels pagrieziena punkts manā dzīvē.Te es varu sacīt paldies savai māsai,kura mūsu ģimenē pirmā iesāka ticībasceļu. Dieva uzrunāts, gāju iesvētesmācībās Rīgas Lutera draudzē.Mani iesvētīja mācītājs Juris Rubenis,kuram esmu ļoti pateicīgs par iedrošinājumuun atbalstu. Ticībā nostiprinoties,mācītāja uzrunāts, essāku arī pirmās kalpošanas un vienlaicīgiveicu draudzē arī telpu labiekārtošanasdarbus. Laikā, kad strādājuĀrlietu ministrijā, jutu, ka particības lietām man ir dziļāka interese,manī radās arvien vairāk garīgujautājumu, uz kuriem vēlējos saņemtatbildes, tāpēc tad, kad tika nodibinātaLutera akadēmija, sāku studijasšajā mācību iestādē. Tā man arvienvairāk atklājās garīgā pasaule,un es varēju tikai brīnīties, cik tas irlabi, ka varu dzīvot kā garīgs cilvēks.Mums katram taču ir ne tikai miesa,bet arī dvēsele un gars. Mēs bijāmpirmais kurss, kas tika uzņemts šajāsstudijās, un interesanti — man irlaimējies pēc Lutera akadēmijas absolvēšanasiegūt diplomu nr. 1, jo esesmu pirmais absolvents Lutera akadēmijasvēsturē.Vai to darbu, kas saistīts arMākslas akadēmijā iegūto izglītību,esat nolicis maliņā un nodeviestikai ticības lietām?Esmu pārliecināts, ka visi talantiun dāvanas, ko Dievs ir devis katramcilvēkam, ir ar kādu nozīmi. Nonākdamspie ticības, es arī, protams,turpināju dažādus interjera darbusbaznīcās un citur. Sakrālajās ēkāsir ārkārtīgi daudz interjera ziņā nesakārtotulietu, un tur ir liels darbalauks. Esmu ļoti pagodināts, ka varējuprojektēt un vadīt izgatavošanasdarbus altārim, kurš tiek lietots RīgasDomā.Pirms Jūrmalas kalpojāt Vestienas,Cesvaines, Madonas unBērzaunes Evaņģēliski luteriskajāsdraudzēs?Studiju laikā tiku norīkots evaņģēlistaamatā. Un bija arī viens praksesgads, kad līdzās mācītājam kalpojuRīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdesbaznīcā. Pēc tam nāca arhibīskapaaicinājums sākt jau patstāvīgu kalpošanu,un man tika uzticēta kalpošanatrijās draudzēs — Madonā, Cesvainēun Vestienā. Tolaik es sapratu, kapilnvērtīgi kalpot var tad, ja mācītājsir uz vietas, ja viņš ir atrodams draudzeslocekļiem. Mainīju dzīvesvietu,atstāju Rīgu un pārcēlos uz dzīviCesvainē.Bērzaunes draudze?Pēc pāris gadiem Bērzaunē vadījuiesvētes mācību nodarbības, nodibinājāsdraudze, un tajā pašā laikāsākās darbs arī pie Bērzaunes baznīcasēkas atjaunošanas no drupām.Un tā notika, ka tā kļuva par ceturtodraudzi, kurā man vienlaicīgi jākalpo.Iepriekš, 2000. gadā, es tikuordinēts par mācītāju. Gadu pēc ordinācijaskļuvu par prāvesta vietasizpildītāju, bet 2004. gadā Madonasiecirkņa sinode ievēlēja mani parprāvestu.Sakarā ar to, ka iepriekšējaisDubultu draudzes mācītājs Jūrmalasiecirkņa prāvests GuntarsDimants kļuva par bīskapu unvairs nevadīja dievkalpojumus,jums tika piedāvāts pārcelties uzJūrmalu?Jā, nāca tāds negaidīts arhibīskapapiedāvājums sākt kalpošanuJūrmalas iecirknī Dubultos un Bulduros.Kad es saņēmu šo aicinājumu,es, protams, lūdzu arhibīskapamkādu laiku pārdomām, lai tiktuskaidrībā — piekrist šim aicinājumamvai ne. Es necentos gūt kāduinformāciju par šīm divām draudzēmun šo vietu, jo man likās svarīgi,ka es nevis kā cilvēks sāku kautkādas racionālas kalkulācijas parto, kā te Jūrmalā būs un cik un kādasšeit draudzes, kādi te labumi vaisliktumi, bet es to visu centos liktDieva rokās un vēlējos vienkāršitikt skaidrībā, vai tas ir Dieva prāts,un tad darīt to, ko Dievs vēlas, bet, jatas nav Dieva prāts, tad turpināt kalpošanumīļajās draudzēs Vidzemē.Kā jūs sajutāt, ka tas bija Dievaprāts?Tas bija lūgšanu un norimšanaslaiks, arī garīgas aktivitātes laiks.Centos nolikt nost daudzas citas lietas,kas traucē sadzirdēt un būt atvērtībasstāvoklī. Es tā arī sajutu,ka tas ir kāds jauns izaicinājums, koDievs man dod. Un zīmīgi arī tas, kakopš kalpošanas uzsākšanas Madonaspusē bija pagājuši tieši desmitgadi. Sajutu, ka mācītājam tas var būtpar svētību pieņemt kādus jaunus izaicinājumusun būt gatavam kādaijaunai kalpošanai.Pusgads pagājis, kādas lietasjums izdevies īstenot?Šis ir tāds iepazīšanās laiks…Man ļoti liels prieks par to, ka šajāaizvadītajā vasarā jūlijā Dubultudraudzes locekļi kuplā skaitā varējadoties vienas nedēļas svētceļojumāMeņģele—Krimulda. Nu jau apmēramdesmit gadus esmu viens noLELB ikgadējo svētceļojumu mācītājiem,tas man vienmēr bijis piesirds. Svētceļojums nav vienkāršipārgājiens no punkta A uz punktuB, grupas priekšgalā nesot krustu.Mūsu svētceļojums veidots tā, laisvētceļnieki varētu piedzīvot iekšējosvētceļojumu — tuvināšanos Dievamcaur intensīvām Bībeles studijām,lekcijām, meditācijām, īpašāmlūgšanām un fokusētā pieredzē izjūtotDieva klātbūtni. Kamēr miesanodarbināta ar nesarežģītu, tomērnogurdinošu fizisku darbību — iešanu—, prāts var pievērsties lietām,kurām ikdienā nepiešķiram tikdaudz laika — sevis izvētīšanai, ļaujotDievam paņemt nederīgo un piepildītmūsu garīgos traukus.Kādi vēl ir jūsu plāni?Man ir bijusi laba sadarbība Madonasiecirknī ar skolām un pašvaldībām,un es esmu atvērts tāmiespējām, lai uzrunātu bērnus, skolēnus,un ir svarīgi, lai viņi gūtu šādukristīgu audzināšanu. Lai mēs mūsuvalstī varētu ne tikai skaisti dziedātmūsu valsts himnu „Dievs, svētīLatviju!”, bet arī mācītos dzīvot tā,ka Dievs varētu svētīt mūsu Latviju.Tāpēc es esmu ļoti atvērts tiem aicinājumiem,kas nāk no skolām, mācībuiestādēm. Cesvaines vidusskolāes regulāri tikos ar visām klasēmun vadīju ticības mācību nodarbības.Redzēju, ka bērniem ir daudz jautājumu,uz kuriem viņi meklē atbildesun uz kuriem viņiem nespēj atbildētģimenē. Dubultu baznīcā ir Svētdienasskola, tā kā vecāki, atnākdami uzdievkalpojumu, var droši ņemt līdziarī savus bērnus.Parasti krīzes brīžos cilvēkiemīpaši aktualizējas dziļākie dzīves jēgasjautājumi, bieži tas notiek tuviniekuvai pašu slimības laikā. Tad irīpaši svarīgi, lai būtu pieejams mācītājs,kas palīdz noskaidrot šos jautājumus,rast atbildes, gūt mierinājumuun mieru. Tāpat šāda aktualitāteir arī vecajiem ļaudīm, kas tuvojasmūža noslēgumam, un tad ir būtiskiiegūt izpratni — kas ar mani notiks,kad es nomiršu. Vai tas būs viss,beigas? Pat, ja visas dzīves laikā šiejautājumi nav bijuši prātā, tad, tuvojotiespārejai, cilvēki bieži top nemierīgiun trauksmaini. Īpaši grūti tasvar būt vientuļajiem vecajiem ļaudīm,tādēļ līdz šim mana kalpošanair bijusi arī pansionātos un slimnīcā.Arī šeit, Jūrmalā, esmu sācis kalpošanuJaundubultu pansionātā un, kadmani aicina, apmeklēju cilvēkus, kuriir slimību piemeklējumos vai vecumanespēkā, mājās. Tad var notikt dievkalpojumsmājās, kur cilvēkiem pasniegtarī Svēto vakarēdienu. Cilvēkinereti meklē iespēju izlīdzinātiesar Dievu, izsūdzot savus grēkus, unvar notikt atgriešanās. Es ļoti esmupriecīgs par to iespēju, kas mācītājamdota,— vest cilvēkus atpakaļ pietām vērtībām, pie tā labā, kas padomjuokupācijas gados ir pazaudēts. Kamēs varētu arī kā tauta ieraudzīt, kamēs varam nevis kaut kā aprakt savusmirušos, bet viņus kristīgi izvadīt.Tāpat es ļoti priecājos par cilvēkiem,kuri vēlas bērnus kristīt — tasir patiešām brīnišķīgi, ka vecāki unkrustvecāki var sakārtot savas attiecībasar Dievu un ka viņi var uzņemtiesgarīgu atbildību par savu bērnu,krustbērnu. Un tāpat par laulībām —ir ļoti labi, ka cilvēki, vienalga, kādāvecumā viņi būtu, savās attiecībās ieaicinaDievu, noslēdzot kristīgu laulību.Mēs zinām, ka gandrīz katrālaulībā, katrā ģimenē ir kādas grūtības,problēmas, un tas ir ļoti svarīgi,ka vīrs un sieva labi zina, un viņikā vecāki saviem bērniem var nodotpamata atziņu, ka mūsu stiprumaavots, mūsu pamats zem kājām irDievs. Tieši ar Dievu kopā dzīvojot,tu vari arvien skaidrāk ieraudzīt, kaTev dzīves ēka nav uzbūvēta uz plūstošāmsmiltīm, kur grūtībās, pārbaudījumosšī dzīve vienkārši sabrūk,bet ieraudzīt, ka ir šis stiprais pamatszem kājām un mana dzīves ēka var ticībātikt vadīta un uzturēta. Arī grūtībasun pārbaudījumi ir nevis tāpēc,lai visa mana dzīve sabruktu, bet laies varu vēl vairāk stiprināties ticībā.Un to jau mēs redzam, ka mūsu tautasavas pastāvēšanas laikā ir meklējusiticību pie Dieva. Ir tautas, kur valstshimnā nemaz Dievs nav atrodams,bet mūsu valsts himna ir lūgšana.jūrmalnieksKo jūs varētu novēlēt tiemjūrmalniekiem, kas ikdienā nenākuz baznīcu, kā arī tiem, kasvarbūt vēl nav atraduši ceļu pieDieva?Bieži vien cilvēks uzsver: man uzbaznīcu nav jāiet, es varu to visu arīmājās. Tomēr, kad tam cilvēkam vēltā konkrētāk mācītājs pajautā, kā tadtev pagājušā svētdienā mājās izdevāslūgt Dievu, tad parasti atbilde ir tāda:nu jā, man tur piezvanīja, man atnāca,man vajadzēja steigties, man bijadarbiņi, kas jāpadara utt. Ir tik daudzaslietas, kas nostājas pirmajā vietā.Es gribu atgādināt: Dievs mumsir devis trešo bausli: „Tev būs svētodienu svētīt.” Ja tas nebūtu svarīgi,tad Dievs to nebūtu devis. Cilvēkibieži saka: man tik daudz darba,ka es svētdienās nemaz nevaru ietuz baznīcu, man tik daudz vēl jāpaspēj.Un tad es cilvēkiem parasti jautāju:Kā tu domā, vai septiņās dienāsbez Dieva svētības tu izdarīsi vairāknekā sešās dienās ar Dieva svētību?Un tad pēc šāda jautājuma cilvēks apklust,sāk domāt un piekrīt, ka sešāsdienās ar Dieva svētību laikam varētuizdarīt vairāk nekā septiņās dienāsbez Dieva svētības.Kristīga dzīve nav tikai tavas individuālāsattiecības ar Dievu, betgan attiecības ar Dievu caur citiemcilvēkiem. Lūgšanā, ko pats JēzusKristus mums mācījis, mēs sakām„Mūsu Tēvs debesīs”, tas nozīmē,mēs vienmēr ieraugām sev līdzāsvēl cilvēkus un ka mēs neesam vienišajā pasaulē. Un pat tad, ja esamvienatnē, mēs nesakām „Mans Tēvsdebesīs”, bet „Mūsu Tēvs debesīs”.Pie mums Dubultu draudzē ir lieliskaiespēja apmeklēt Alfas kursu,kas domāts cilvēkiem, kas varbūtlīdz šim nav nākuši baznīcā un kasir tālu no kristietības, un neizprot to.Bet šajā kursā iespēja atnākt un līdzar citiem uzdot nopietnus un šķietaminenopietnus jautājumus par Jēzu,kristietību, iegūstot vismaz pamatzināšanas,kas būtu jāzina katramdomājošam cilvēkam, un varbūt patpiedzīvot kādas atsaukšanās savāsirdī. Draudzes mājā reizi nedēļā —trešdienu vakaros — ir iespēja baudītkopīgas vakariņas, noklausītieslekciju, gūt prieku no jaukas mūzikasun pārdomāt dažādus jautājumus.Šeit nekas netiek uzspiests. Cilvēksvienkārši var atnākt un piedzīvot šādusvakarus. Es aicinu jūrmalniekusizmantot šo iespēju un nākt uz Alfasnodarbībām.Manuprāt, ļoti nozīmīga ir arīefektīva un sirsnīga sadarbība ar Jūrmalasdomi, īstenojot kopīgos mērķus— kalpošanu jūrmalniekiem ganpraktiskā, gan garīgā izpratnē. Mēsvaram gan valsts, gan pilsētas svētkussvinēt baznīcā un pateikties Dievampar pilsētu, par labajām lietām,kas notikušas, un vēl vairāk lūgtDievu, lai Viņa svētībā mums izdotosarī priekšāstāvošās lietas.