27 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lvBetona un mežu maldiReizē ar kritiku un atbalstu gaidām arī konkrētus ierosinājumus, kā uzlabot pilsētas nākotnes plānojumuZIŅU DIENESTSZiema rit savu gaitu, bet Jūrmalassabiedriskajā dzīvē, šķiet, ietkarsti — norit pilsētas plānojumasabiedriskā apspriešana. Ar aktualitātēmšajā jomā lūdzām iepazīstinātJūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājavietnieku ekonomikas un attīstībasjautājumos, pilsētas teritorijasplānojuma no 2010. līdz 2022. gadamdarba grupas vadītāju Māri Dzenīti.„Kaut pagājusi tikai puse no Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojumanākamajiem 12 gadiem pirmās redakcijassabiedriskajai apspriešanaiatvēlētā laika (ilgst no 6. janvāralīdz 17. februārim), var teikt, katik tiešām vismaz šajā jomā iet karsti.Par sabiedrības kūtrumu sūdzētiesnevar. Par to var pārliecinātieskaut vai sabiedrisko apspriešanu sanāksmēs— šķiet, sanākušo cilvēkuskaits ir lielāks, nekā gaidīts. Tāpēc,piemēram, Kauguru kultūras namāsanāksmes vieta no foajē ātri vientika pārcelta uz kultūras nama zāli.Lai arī sanāksmes ir paredzētasplānojuma apspriešanai, ātrāk vai vēlākcilvēki jautājumu gūzmu novirzauz šodienas aktualitātēm. Taču tasnenozīmē, ka plānojums viņus neinteresē.Par to varu pārliecināties, redzotar katru dienu aizvien vairāk iesūtītāsanketas un jautājumus.Jau tagad, izmantojot situāciju,vēlos pateikties visiem jūrmalniekiempar iesūtītajiem viedokļiem unuzdotajiem jautājumiem. Vienmēr,gan tiekoties ar jūrmalniekiem, ganintervijās ar žurnālistiem, esmu uzsvēris,ka man kā plānojuma izstrādātājudarba grupas vadītājam ir svarīgskatra jūrmalnieka vai pilsētasviesa viedoklis par šo pilsētas attīstībaiļoti būtisko dokumentu. Arī kritikapar konkrētiem punktiem.”Kritizēt jau parasti visi mākvislabāk, bet kā ir ar ierosinājumiem?Nevarētu teikt, ka saņemam tikaikritiku. Ir arī atzinīgi vārdi un konkrētipriekšlikumi. Ļoti daudzi jūrmalniekiir izpētījuši, piemēram, sevpiederošajiem zemesgabaliem noteiktoszonējumus, to iespējas un liegumus.Ja viņu ieceres ar šiem noteikumiemnesakrīt, viņi lūdz palielinātapbūves blīvumu, izmainīt atļautopielietojumu un citus punktus.Ceru vairāk sagaidīt konkrētuspriekšlikumus arī par lielajiem, pilsētaikopīgajiem risinājumiem, piemēram,promenādi, ūdensmalām.Pašlaik ir vairāk tādi vispārīgi viedokļi— tā kā jā, tā kā nē. Ir arī krasinoliegumi un atbalsts. Bet varētubūt vairāk konkrētu priekšlikumu —piemēram, promenāde būtu pieļaujamano tās ielas līdz tai ielai, bet notās līdz tai to nevajadzētu pieļaut; jagadījumā pēc esošā detālplānojumatur ir jāveic kāpu nostiprināšanaspilsētādarbi, tad to vajadzētu darīt bez promenādesizbūves. Varbūt atsevišķāsvietās uz promenādes atļauto ēkuaugstumu vajadzētu noteikt nevisastoņu metru, bet, piemēram, sešumetru augstumā. Šādas nianses palīdzētuplānojuma nākamo redakcijuizstrādāt krietni detalizētāku, pilnīgāku.Vai ir arī noliedzēji, kas plānojumuneatzīst pilnībā?Pagaidām var teikt, ka sanāksmēsun vēstulēs šādu viedokļu ir pavisammaz. Tiem atsevišķiem jau esmu paskaidrojis,ka teritorijas plānojumunākamajiem 12 gadiem pašlaik nevarapturēt. Tas ir izstrādes stadijā,un pašlaik iedzīvotājiem izvērtēšanaiir nodota šā plānojuma pirmā redakcija.Lai cilvēkiem būtu skaidrs,arī paskaidroju, ka apzīmējums „plānojumapirmā redakcija” nozīmē, kapašlaik notiekošajā sabiedriskajā apspriešanāuzklausītie viedokļi, iebildumiun precizējumi darba grupātiks izvērtēti un sākotnēji izstrādātaisplānojums tiks mainīts atbilstošijūrmalnieku vēlmēm.Domes vadība cenšas ieklausītiespilsētas iedzīvotāju viedokļos, tas atbilstmūsu interesēm. Tāpat domesinteresēs ir saglabāt pilsētu nākotnēar plašām zaļajām zonām un arvisiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiemērtu infrastruktūru. Domei irjādomā arī par to, kā jūrmalniekusnodrošināt ar darba vietām, bet viesus— ar atpūtas vietām. Lai to paveiktu,ir nepieciešams meklēt nemitīguskompromisus starp šīm itkā tik pretrunīgajām lietām — videsaizsardzību un uzņēmējdarbību. Domāju,ka šajā plānojuma pirmajā redakcijāmums lielākoties šo kompromisuir izdevies atrast. Ja iedzīvotājiredz kādas kļūmes vai precizējamaslietas, tad par tām ir jāraksta.Vai ir jau tagad jūtama neizpratnepar kādiem jautājumiem?Sākotnēji laikam atsevišķu medijuietekmē neizpratne bija par jaupieminēto promenādi un kāpu zonasapbūvi.Cilvēki bija uztraukušies, ka kādsļaus betonēt pludmali, ka daudzstāvuceltnes pacelsies pašā jūras malā.Tad, kad tiek paskaidrots, ka vienīgāteorētiski iespējamā vieta augstceltnēm(līdz 10 stāviem) jūras malāvarētu būt uz nākotnē iecerētā molaLielupes grīvas teritorijā, tad arī šīsbažas izzūd un rodas tāda kā neizpratnepar iepriekš pieminētās informācijaspaudējiem.Jāteic, ka arī mola gadījumā augstceltnestiek pieļautas tikai tāpēc, kair skaidri zināms, ka tā izbūve, kasļaus atkal nodrošināt kuģošanai brīvuLielupi, ir ārkārtīgi dārga. Izmaksasrēķināmas vairāku desmitumiljonu latu apmērā. Pilsētai šādasnaudas nav un drīzumā arī nebūs.Tāpēc tiek pieļauta iespēja mola izbūveipiesaistīt privāto kapitālu.Taču investoram ieguldītie līdzekļijāatpelna. Jāpiezīmē, ka pirms molaun augstceltņu būvniecības sākšanasir jāveic projekta vizualizācijas darbi,jāizstrādā detālplānojums.Jūtami mazinājusies cilvēku neizpratnepar to, kas ir plānojums. Jasākumā daudzi uztraucās, par kādunaudu tad pilsēta pati gatavojas apbūvētvisas kūrortzonas, tad pēc sanāksmēmcilvēkiem ir kļuvis skaidrs,ka pilsēta pati neko negrasās būvēt.Plānojums ir noteikumi, vietējā mērogaceltniecības atļauju likums visiemnākamajiem būvēt gribētājiem.Tie ir paredzēti, lai kāds investorsneiedomātos, piemēram, Jaunķemerosuzbūvēt rūpnīcu, bet privātodzīvojamo māju rajonā — naktsklubuvai autoservisu.Pašvaldība tuvākajos gados ir plānojusibūvēt tikai mājokļu programmasietvaros paredzēto daudzdzīvokļuēku Līču ielā 2, kā arī jaunubērnudārzu Ķemeros.Kāda, jūsuprāt, būs plānojumanākamā redakcija?Viennozīmīgi kvalitatīvāka, saprotamākaun jūrmalniekiem arīdrošāka. Esam jau vienojušies arspeciālistiem par papildu pētījumuveikšanu saistībā ar pilsētas riska zonām.Iecerēti un visticamāk tiks ieviestijauni risinājumi, lai plānojumsbūtu vieglāk pārskatāms, bet nezaudētupašreizējo detalizācijas pakāpi.Ceru jūrmalniekus vēl satiktkādā no beidzamajām sabiedriskāsapspriešanas sanāksmēm, lai, ja gadījumāpar plānojumu ir kādi jautājumi,uz tiem varētu atbildēt vai nu espats, vai citi darba grupas dalībnieki.Vēlos, lai līdz sabiedriskās apspriedesnobeigumam paliktu maksimālimaz neskaidru jautājumu.Paldies par interviju!Lielupeskrastmalasattīstības potenciālsJūrmalāNobeigums. Sākums 1. lpp.Lai vedinātu jūs aizdomāties parūdensmalu izmantošanas iespējām(vai neizmantotajām iespējām), ieskatampar apbūvi uz ūdens piedāvājamOskara Elkšņa maģistra darba„Rīgas akvatorijas peldbūvju arhitektūra”atziņas.Rīgā aktuāla kļuvusi ūdensmaluapbūve, par ko liecina uzņēmēju aktivitāte.Piemēram, peldošā restorāna11. Novembra krastmalā attīstība,kā arī ideja izvietot peldošas piestātnesar publiski pieejamiem restorāniemĀgenskalna līcī un pilsētasdomes rīkotie plenēri par peldbūvjuizvietošanas iespējām Daugavas akvatorijā.Būves uz ūdens mūsdienās vairumāpasaules pilsētu vairs netiekvizualizācija Arhisuzskatītas par revolucionāru dzīvesveidu un telpu. Starp lielpilsētu iedzīvotājiemdzīve uz ūdens zaudē „dīvainības”pieskaņu un arvien vairāktiek uzskatīta par pievilcīgu iespējudzīvot un strādāt uz ūdens. Izvērtējotpeldbūvju vēsturisko attīstību,var secināt, ka, pieaugot urbanizācijai,pilnveidojoties tehnoloģijām unaugot pieprasījumam, peldbūve nolaivas ir kļuvusi par futūristisku mājokliuz ūdens.Salīdzinot ar Amsterdamu, Parīzivai Londonu, peldbūvniecība Rīgasakvatorijā ir samērā nesena. Tasizskaidrojams ar salīdzinoši zemoiedzīvotāju blīvumu un pietiekamusauszemes platību tradicionālajai apbūvei.Bijušas vairākas utilitāras unpubliskas peldbūves — no 18. gs.plostu tiltiem līdz peldošai publiskaipeldvietai Daugavā un peldošaimākslas galerijai pie AB dambja.Profesionālu arhitektu dalībapeldbūvju projektēšanā sākāsap 20. gs. 80. gadiem līdz ar negrimstošupontonu sistēmu ieviešanuun šādu būvju prestiža celšanosstarp turīgajiem pilsētu iedzīvotājiem.Līdz tam peldbūves lielākotiesbija pašu īpašnieku pārveidotasdzīvojamas laivas. Mūsdienu arhitektuvīzijās peldbūves iezīmējaskā mājokļa risinājums applūstošāsteritorijās, peldošas pilsētnieku izklaidessalas, mobilas autostāvvietasblīvi apbūvētās krastmalās unpeldbūvju ciemati kompaktākas apbūvesnodrošināšanai ūdeņiem bagātāspilsētās.Mūsdienu pilsētplānošanas praksēbieži sastopama degradētu vaiagrāko rūpniecības teritoriju atjaunošana.Pie šādām, laikmeta prasībāmneatbilstošām teritorijām varpieskaitīt arī pamestas ostas un piestātnespilsētā. Vēsturiski ūdensmalunozīme pilsētās ir bijusi pakļautanepārtrauktām pārveidēm saistībāar izmantošanu, piemēram, zvejniecību,aizsardzību, transportu, ražošanuun atpūtu.Ūdens mūsdienu arhitektūrā arvienvairāk tiek uztverts kā papildinošselements, nevis šķērslis.Ūdensmala iekļaujas kopējā pilsētasapbūvē kā mainīgs un apbūvidubultojošs dabas spogulis. Ja Rīgasākotnēji veidojās Daugavas krastosvairāk pragmatisku iemeslu dēļ,jo ūdensceļi bija pasaules tirdzniecībasplūsmas sastāvdaļa, tad mūsdienāsRīgas siluetu nevar iedomātiesbez Daugavas priekšplānā.Ūdenstilpne līdz šim it kā novilkarobežu pilsētas apbūvei, jo būvētūdenī vai uz ūdens bija salīdzinošidārgi vai pat neiespējami. Attīstotiestehnoloģijām, peldbūve kļūstpar pieejamu analogu būvei uz sauszemes,līdz ar to mainās arhitektūrasun ūdens attiecības.