27 - JÅ«rmalas pilsÄtas paÅ¡valdÄ«ba
27 - JÅ«rmalas pilsÄtas paÅ¡valdÄ«ba 27 - JÅ«rmalas pilsÄtas paÅ¡valdÄ«ba
14Jūrmalas pilsētas dome informēJŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas 27.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana1.SIA „Grupa 93”Turpinām iepazīstināt ar Jūrmalasjaunā teritorijas plānojumapirmās redakcijas būtiskākajāmiezīmēm. (Nobeigums.)Lielupes labais krasts (1)• Platība — 12,6 km2Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajākrastā ir perifērija, kas līdz šimnav asociēta ar Jūrmalas pilsētu. Tajāietilpst Vārnukrogs, Priedaine, Bražciemsun Varkaļu kanāls. NozīmīgaLielupes labā krasta daļa ir Rīgas pilsētaipiederošās mežu teritorijas, kaspilda Rīgas zaļā loka vides aizsardzībasun rekreācijas telpas funkcijas.Teritorijas plānojumā paredzēts veidotkatru no daļām kā pašpietiekamu unorganizētu teritoriju ar noteiktu attīstībasmērķi, integrējot pilsētas kopējātelpiskajā struktūrā kā kvalitatīvu unpilntiesīgu elementu. Lielupes labaiskrasts, līdzīgi kā kreisais, jāpadara„pieejams” visā tā garumā, atsevišķāsvietās attīstot ar ūdens izmantošanusaistītu infrastruktūru, t. i., attīstot Lielupes(Jūrmalas) ostu, kas ir nozīmīgsvienojošs faktors labā krasta teritorijaigan savstarpēji, gan ar pārējo Jūrmalaspilsētu.VārnukrogsLai teritoriju varētu veidot kā labudzīves vidi, primāri ir sakārtojamasīpašuma tiesības iedibinātajai apbūvei.Teritorijas plānojuma izstrādes gaitāir noteikti īpaši noteikumi šīs teritorijassakārtošanā, meklējot kompromisustarp iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanaslaikā saņemtajos iesniegumospaustajām vēlmēm, pašvaldības nostājuun dabas aizsardzības interesēm.Ņemot vērā Vārnukroga teritorijasstratēģisko novietojumu nākotnē nozīmīguūdensceļu krustojuma vietā,teritorijas daļās, kas robežojas ar ūdenslīniju, atļauts attīstīt dažādus pakalpojumus— ēdināšanu, tirdzniecību,piestātnes, atpūtas un sporta pakalpojumus.Vārnukroga apbūves teritorijasrobežojas ar vietējās nozīmes īpašiaizsargājamo ģeoloģiski-ģeomorfoloģiskodabas objektu Baltā kāpa, kā arīar bioloģiski vērtīgiem priežu mežiem,kuros raksturīgs mežaino jūrmalaskāpu biotops. Teritorijas plānojumānav paredzēts legalizēt līdz šim veiktopatvaļīgo būvniecību, bet ir noteiktasprasības sakārtot un labiekārtot vidi, laiaizsargātu ne tikai Balto kāpu, bet arīsaglabātu vienlaidus mežu masīvu —Rīgas zaļo loku.PriedaineŅemot vērā Priedaines savruponovietojumu, labas dzīves kvalitāteiir nepieciešams nodrošināt primāropakalpojumu saņemšanas iespējas.Teritorijas plānojumā piedāvāts apPriedaines centrālo ielu — Lielo prospektu— attīstīt vietējo centru, kas dodiespēju tuvu dzīvesvietai saņemt ikdienānepieciešamos pakalpojumus, tādēļtur tiek piemērots jauktas dzīvojamāsapbūves teritorijas funkcionālais zonējums.Priedaines vēsturiskais vasarnīcurajons ir iekļauts valsts aizsargājamokultūras pieminekļu sarakstā kā vietējasnozīmes pilsētbūvniecības piemineklis„Priedaines vasarnīcu rajons” (valstsaizsardzības Nr. 6088). Plānojuma ietvarosir izstrādāts priekšlikums pieminekļaindividuālajai aizsargjoslai.Papildus Aizsargjoslu likuma unlikuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”prasībām arī teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos irnoteiktas prasības kultūras mantojumaaizsardzībai.Priedaines teritorijas novietojumsLielupes tiešā tuvumā, esošā piestātnesinfrastruktūra, Euro10 veloceliņa undzelzceļa stacijas tuvums ir labi priekšnoteikumi,lai attīstītu Lielupes krastukā nozīmīgu Jūrmalas ostas daļu. Teritorijair piemērota darījumu, pakalpojumuun jahtu ostas infrastruktūras objektuattīstībai, bet, lai risinājumi būtukvalitatīvi un neveidotos haotiska unsadrumstalota dabas teritoriju apbūve,šādus attīstības priekšlikumus novērtēun izvēlas arhitektūras un pilsētbūvniecībaskonkursā.Priedainē atrodas daļa no dabas lieguma„Lielupes grīvas pļavas”, kas irNatura 2000 teritorija. Tās apsaimniekošanunosaka 2004. gadā apstiprinātaisdabas aizsardzības plāns.Priedaines teritorijā ir meži, kas irsaglabājami, pieļaujot dažādu līmeņulabiekārtojumu. Dabas aizsardzības teritorijanoteikta, pamatojoties uz teritorijasplānojuma izstrādē veikto mežuteritoriju vērtējumu. Tajās sastopamsīpaši aizsargājamais biotops — mežaināsjūrmalas kāpas, kas atrodamsarī patvaļīgi apbūvētajā zemes vienībāBaltā kāpa 1503. Lai saglabātu šodabas teritoriju un nepieļautu tās turpmākudegradāciju, plānojumā ietvertasprasības veikt teritorijas sakārtošanasdarbus, t. i., nojaukt nelikumīgi uzceltāsbūves.Līdz šim Priedaines mierīgo dzīvesritmu traucēja tuvumā esošā atkritumuizgāztuve un autotransportakustība uz to. 2010. gadā ir veikti atkritumuizgāztuves rekultivācijas tehniskiedarbi atbilstoši apstiprinātajamrekultivācijas projektam. Turpmāktiks veikti monitoringa pasākumi,lai gūtu ziņas par rekultivācijas procesanorisi. Pēc monitoringa datiemizvērtējamas iespējas attīstīt teritorijuatbilstoši teritorijas plānojumānoteiktajai atļautajai izmantošanai.Līdz atkritumu izgāztuves „Priedaine”rekultivācijas pabeigšanai tieksaglabāta sanitārā aizsargjosla 100 mplatumā ap izgāztuvi.Izvērtējot atkritumu izgāztuves unbijušo kūdras izstrādes vietu iespējamoturpmāko izmantošanu, kā piemērotākāzona šo teritoriju attīstībai ir piedāvātaattīstības teritorija, kas varētuveicināt degradēto vietu daudzveidīguizmantošanu, respektējot Priedainesdzīvojamās apbūves tuvumu. Teritorijuiekšējais funkcionālais zonējums untelpiskā struktūra nosakāma, izstrādājotdetālplānojumus. Priedaines teritorijāatrodas arī Rīgas pilsētas Bolderājasnotekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņulauki, kuru izmantošana pagaidāmnetiek mainīta. Dūņu laukiem noteikta200 m sanitārā aizsargjosla.BražciemsBražciems ir Jūrmalas „vārti” —vieta, kas sniedz pirmo priekšstatu parpilsētu. Teritorijas plānojumā ir uzsvērtstās uzdevums — prestiža, viesusuzrunājoša, augstas kvalitātes telpa arattiecīga līmeņa pakalpojumiem, veikaliem,labiekārtotu ūdensmalu. Tā ievedun aicina tālāk pilsētā, lai baudītukultūru, izklaidi, veselības un aktīvoatpūtu.Pašlaik tās veidols nav pievilcīgs, tobojā nelegāli apbūvētā un nepievilcīgāBražciema meža teritorija, nepabeigtāviesnīcas būve un bijušais atrakcijuparks. Līdz jaunu un pilsētai nepieciešamuprojektu realizācijai nepieciešamsveikt patvaļīgi uzcelto būvju nojaukšanasdarbus un dabas vides sakārtošanumeža teritorijā pie Priedaines tilta, kaspašlaik degradē Jūrmalas kā kūrortpilsētastēlu, vēl neiebraucot pilsētā.Ir izstrādāti īpaši noteikumi Priedainestilta mezgla telpiskās kompozīcijasveidošanai — intensīvā satiksmes zonaun tās apkārtne ir pilsētas „vārtu” teritorija.Teritorijas plānojuma risinājumuuzdevums ir veicināt Bražciemā darījumurajona attīstību un kvalitatīvaspilsētvides veidošanu. Teritorijai jāradainterese par Jūrmalu kā aktīvu, sakoptuun viesmīlīgu pilsētu. Ar šādu mērķiplānojumā ir noteiktas prasības attīstībaspriekšlikumus pamatot detālplānojumāun rast būvniecības ieceres labākorisinājumu, veicot plānotās apbūvesvizuālās ietekmes analīzi. Bražciemavēsturiski veidojušās savrupmāju dzīvojamāsapbūves teritorijas nosaka šīsteritorijas daļas apbūves mērogu unraksturu, tāpēc teritorijas plānojumātiek ierobežots apbūves augstums unnoteikti samērīgi apbūves rādītāji.Bražciema mazstāvu apbūves teritorijaBabītes muižas apkārtnē ir noslēgtaun savrupa vieta, kuru varētuatdzīvināt darījumu funkcija. Teritorijasattīstība būtu ieguvums arī Euro10veloceliņa izmantotājiem.Nozīmīgu teritorijas daļu aizņemsplānotie Priedaines kapi, kuriem noteikta300 m aizsargjosla. Kapsētāparedzēts izveidot teritorijas apbedījumiem(līdz ~10 ha platībā) un sēru birzi(līdz ~4 ha platībā). Teritorijā jāizstrādāpriekšlikumi kapu kopējai kompozīcijai,vizuālā tēla veidošanai, mazo arhitektūrasformu dizaina risinājumiem,apgaismojumam u. c.Bražciema rietumu daļā esošajāmeža teritorijā izdalītas plašas kempingateritorijas, kuru mērķis ir sniegtiespēju ierīkot vietas, kur tūristus un atpūtniekusizmitināt mājiņās, kotedžās,kemperos, treileros vai teltīs, piedāvājotarī citus pakalpojumus — transportanovietnes, ēdināšanu, veikalus,piknika laukumus, aktīvās atpūtas iespējas,bērnu spēļu laukumus, inventāranomu u. c.Jaunajā teritorijas plānojumā Lielupeslabā krasta daļā rasts risinājumsilgus gadus aktuālajam jautājumam parnelegālo apbūvi dabas teritorijās. Kopumā,salīdzinot ar iepriekšējo plānojumu,nav veiktas radikālas izmaiņasfunkcionālajā zonējumā, taču atšķirībasmeklējamas teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos un to detalizācijaspakāpē.Varkaļu kanālsTeritorijas novietojums autoceļaA10 tiešā tuvumā un līdzšinējā izman-
JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurmalasnedela.lv 15Jūrmalas pilsētas dome informē2. 3.tošana, t. i., tirgošanās, makšķerēšana,peldēšanās, nosaka arī šīs teritorijasturpmāko attīstību kā aktīvu, darījumufunkcijas ūdensmalas teritoriju. Nepieciešamsradīt šīs teritorijas īpašās vērtībasun iezīmes, veidojot piestātnes pieūdens un apstāšanās vietas pie autoceļiem.Lai veiksmīgi attīstītu ūdensmaluteritorijas, izvēlētie risinājumi ir radošijāizvērtē.Varkaļu kanāla īpašo vērtību veidotusasaiste ar dabas liegumu „Darmštatespriedes”, kur iederētos atpūtniekiemparedzēts labiekārtojums — soliņi Lielupeskrastā, koka laipas, taciņas uninformācijas stendi, piknika un atpūtasvietas.Autoceļa A10 rekonstrukcijas projektāparedzēta ne tikai tā nozīmīgapaplašināšana (galvenokārt gan esošāsceļa nodalījuma joslas platumā), betarī transporta infrastruktūras objektuizbūve mežu teritorijās blakus Varkaļukanālam, kas ievērojami mainītu videsraksturu. Gan Varkaļu kanāla, gan Lielupeskrastos ap kanāla ieteku noteiktasūdensmalas īpašās attīstības zonas,kas kopā ar nelielām jauktām darījumuapbūves teritorijām veido teritorijasturpmākās attīstības nosacījumus,kas pieļauj pakalpojumu, darījumu untirdzniecības objektu izbūvi un veicinatopošā satiksmes mezgla daudzveidīgākuizmantošanu.Buļļuciems–Stirnurags (2)•••Platība — 3,9 km2935 iedzīvotājiDaudzstāvu daudzdzīvokļu un savrupmājudzīvojamā apbūve. Izteiktinodalītas viena no otrasSociālā infrastruktūra un pakalpojumi— Buļļuciema estrāde un bijušaistautas nams, pārtikas veikals,kafejnīcaJūrmalas Brīvdabas muzejsĪADT dabas parks „Ragakāpa” (Natura2000 teritorija)ĪADT dabas liegums „Lielupes grīvaspļavas” (Natura 2000 teritorija)Bijušā uzņēmuma „Jūras līcis” degradētāun neizmantotā ražošanasteritorijaLielupes osta un atsevišķas piestātnesNodrošināta gāzes apgāde•••••••• Nav centralizētas ūdensapgādes un Bijušā uzņēmuma „Jūras līcis” teritorijāteritorijas plānojuma izstrādeskanalizācijas tīklu, daļai teritorijasplānota to projektēšana un izbūve laikā apstiprināts detālplānojums, kasJūrmalas ūdenssaimniecības attīstībasprojekta II un III kārtas ietvaros apbūves gabalos. Lai uzsvērtu, kaparedz savrupmāju izbūvi noslēgtosBuļļuciems vēsturiski ir bijis savienojumamezgls starp sauszemes jas, pateicoties tuvajai pludmalei,Buļļuciema bijušo ražotņu teritori-un ūdens ceļiem. Gar jūras malu gāja ostai, dabas teritorijām, varētu būtceļš no Rīgas uz Kurzemi un Prūsiju. piemērota vieta tūrisma un kūrortaPašlaik tā ir nomaļa teritorija, zināmāmērā atrauta no pārējās Jūrmalas. viesu mājām, restorāniem un atpūtaspakalpojumu attīstībai — viesnīcām,Buļļuciema rajona attīstība ir tieši kompleksiem, teritorijā noteiktas nesaistīta ar risinājumu šīs teritorijas tikai jauktas dzīvojamās apbūves, betsavienošanā ar pilsētu gan no jūras arī jauktas darījumu apbūves un kūrortateritorijas. Buļļuciema tālākāspa ūdensceļiem, gan veidojot jaunusauszemes savienojumu. Buļļuciema daļas attīstību ierobežojošs faktors irrajona īpašā nozīme pilsētas attīstībābūs Jūrmalas ostas atpazīstamība, ņemt pieaugošu transporta slodzi, ne-transporta risinājumi. Lai varētu uz-kuru rada efektīvā un vizuāli pievilcīgāūdensmalu un ūdens izmantošana. kļūšanu visai teritorijai līdz Lielupestraucēt iedzīvotājus un atrisināt pie-Lielu daļu Buļļuciema aizņem Natura2000 sarakstā iekļautā un īpaši un jābūvē jaunas ielas, kā arī, izstrā-grīvai, jāveic ielu tīkla rekonstrukcijaaizsargājamā dabas teritorija–dabas dājot jaunu dabas aizsardzības plānuliegums „Lielupes grīvas pļavas”. Ragakāpas dabas parkam, jāmeklēTeritorijas apsaimniekošana veicama risinājumi jauna pievadceļa izbūvei.saskaņā ar dabas aizsardzības plānu Attīstoties ūdenstransportam, Buļļuciemskļūtu ērti sasniedzams no jūrasun individuālajiem aizsardzības unizmantošanas noteikumiem. Izstrādājotjauno dabas aizsardzības plā-Plašajās jaunās ostmalas teritorijāsun upes.nu, lielāka uzmanība jāpievērš pļavu ir plašs atļauto izmantošanu klāsts, laiizmantošanai rekreācijai, piemēram, veicinātu ūdensmalu attīstību un uzsvērtuLielupes ietekas jūrā praktiskoveidojot piestātnes un atpūtas vietas.Buļļuciems ir viena no pilsētas un simbolisko nozīmi pilsētā.daļām, kurā skaidri nodalāmas teritorijasar raksturīgu apbūves tipu. Vave— hidrotehniskā būve uzlabosKrastmalā tiks veikta mola izbūsarnīcuapbūve teritorijā starp Loču, Lielupes kuģojamību, kā arī kalposVikingu un Tīklu ielām izveidojusies par apmeklētāju piesaistes objektu,jau 20. gs. sākumā, savukārt kompaktādaudzstāvu namu apbūve austru-veicināt arī viesnīcu vai citu sabied-kura apkārtnē pēc tās izbūves varētumos no savrupmāju apbūves rajoniem risku objektu ierīkošanu. Tā kā jaunāveidojusies līdz ar zvejnieku kolhoza ostmala ir pilsētas „vārtu” teritorija,tur pieļaujama pilsētbūvniecisku„Uzvara” attīstību 20. gs. 60. gados.Dzīvojamās apbūves teritorijas akcentu veidošana ar lielāku atļautoplānotas, ievērojot vēsturiski veidojušossituāciju un pilsētas attīstības Teritorijā atrodas vietējās nozīmesstāvu skaitu.stratēģisko virzienu nākotnē, kas ir pilsētbūvniecības piemineklis „Stirnukvalitatīvas dzīves telpas veidošana, rags” (valsts aizsardzības Nr. 6090).respektējot dažādiem mājokļu tipiem Tā ir savrupa teritorija starp Vikinguraksturīgo vidi.ielu un Lielupi, kas veidojusies senāSavrupmāju apbūve ir noteikta zvejniekciema pamatstruktūrā uz agrākajāmBuļļu muižas zemēm. Terito-esošajās savrupmāju apbūves teritorijās,tās paplašinot teritorijā gar rijai raksturīgs neregulārs plānojums,Lielupi. Akcentējot šīs pilsētas daļas interesanta apbūves ainava un skaistasskatu perspektīvas uz upes krastu.centru, daudzstāvu namu apbūve līdz5 stāviem noteikta esošajās daudzstāvuapbūves teritorijās.pētē (arh. I. Dimbira) atzīts, ka1993. gada teritorijas vēsturiskajā iz-teritorijāir maz arhitektoniski vērtīgu ēku, betfona apbūve ievērojami pārbūvēta vaiatrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Svarīgākieelementi, kas veido pilsētbūvniecībaspieminekļa arhitektonisko unainavisko vērtību, ir plānojuma sistēma— vēsturiski veidojies ainaviskaisielu tīkls, zemes vienību neregulāraisraksturs, kā arī brīvais apbūves izvietojums.Šīs vērtības tiek aizsargātas,nosakot atbilstošas prasības teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumos.Jaunajā plānojumā lielākoties irsaglabāti esošā plānojuma principi, irprecizētas prasības vairāku teritorijuizmantošanai, piemēram, „Jūras līča”teritorijā sarkanās līnijas noteiktas atbilstošiapstiprinātajam detālplānojumam.Atšķirīgs ir bijušo notekūdeņuattīrīšanas iekārtu teritorijai piemērotaiszonējums — tā noteikta kā jahtuostas apbūves teritorija, nevis sabiedriskāsapbūves teritorija, lai veicinātujahtu piestātņu attīstību Lielupes krastos.Lielupe (3)••••••••Platība — 4 km2885 iedzīvotājiDaudzstāvu un mazstāvu daudzdzīvokļuun savrupmāju dzīvojamā apbūve,kuras pēdējo gadu apbūves rezultātāir nedaudz sajaukušāsPilsētbūvniecības piemineklis „Dubultu–Majoru–Dzintaru–Bulduru–Lielupesvasarnīcu rajons” (Nr.6083)Dabas teritorijas, mežu masīvi, mežaināsjūrmalas kāpas, atsevišķasbioloģiski vecas priežu audzesNozīmīgi objekti — tenisa centrs„Lielupe”, viesnīca „Lielupe”Rezerves notekūdeņu attīrīšanas iekārtaLielupes kapsētaPilsētas daļa, kas vēsturiski ir veidojusieskā ekskluzīva, turīgu ļaužudzīvesvieta.Līdz nekustamā īpašuma tirgus„buma” gadiem šeit galvenokārt bijasavrupmāju apbūve. Pašlaik starp savrupmājāmpaceļas mazstāvu daudzdzīvokļunami. Arī šie mājokļi nav lēti unir domāti galvenokārt kā turīgu ļaužudzīvesvieta.Teritorijās ap Meža un Bulduruprospektiem ir noteiktas priežu parkaapbūves teritorijas, kurās arī turpmākplānots būvēt tikai salīdzinoši lielassavrupmājas lielās zemes vienībās.Priežu parka apbūves teritorijas ir paredzētspaplašināt arī teritorijā ap Mežaprospektu.Mazstāvu daudzdzīvokļu mājuapbūves teritorijas plānotas ap tenisacentru „Lielupe”, veidojot blīvāku unaktīvāku pilsētas daļu, ko galvenokārtveicinās tieši tenisa centra attīstība.Lielupes rezerves notekūdeņu attīrīšanasiekārtu teritorijā noteiktassavrupmāju apbūves teritorijas. Pēc rezerveskanalizācijas vada izbūves līdzBolderājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtāmun teritorijas rekultivācijas turvarētu veidoties savdabīgs dzīvojamaiskvartāls, kur pie savrupmājām būtu iespējamspiebraukt ar ūdenstransportalīdzekļiem.Tenisa centrs „Lielupe”, viesnīca„Lielupe” un Lielupes ūdensmalas veidosaktīvas darījumu, atpūtas un dzīvesvides zīmolu, bet pludmalei tuvējosiepriekš apbūvētajos īpašumos būtuieteicams mēģināt atjaunot vēsturiskokūrorta tradīciju. Ar šādu mērķi,piemēram, zemes vienībā 17. līnijā1a noteikts jauktas darījumu apbūvesteritorijas zonējums, kurā atļautā izmantošanaizvirza nosacījumus kūrortaobjekta — vannu mājas — atjaunošanai.Pretstatā Majoriem un DubultiemLielupes pludmalē nav noteiktas lielās(pludmales) promenādes teritorijas.Šī pludmales daļa paredzēta klusākai,mierīgākai atpūtai. Lielupes daļā irliels dabas teritoriju īpatsvars: Natura2000 teritorija Ragakāpas dabas parks,pilsētas meži (tie ietilpst arī krasta kāpuaizsargjoslā) un Lielupes krastmalasjosla. Teritorijas plānojumā dabas teritorijuizmantošana noteikta atbilstoši toaizsardzības režīmam un rekreatīvajampotenciālam.Galvenās atšķirības no iepriekšējāteritorijas plānojuma atrodamas tenisacentra „Lielupe” un tā apkārtnes funkcionālajāzonējumā. Ņemot vērā centraattīstības plānus, ir palielinātas jauktuapbūves teritoriju platības, lai dotu iespējutenisa centra paplašināšanas projektaīstenošanai.
- Page 1 and 2: 27.01.11.-02.02.11. Nr. 4 (197) Cen
- Page 3: JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas www.jurm
- Page 6 and 7: JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas 27.01.11
- Page 8 and 9: eklāma un sludinājumiJŪRMALAS NE
- Page 10 and 11: 10 JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas 27.01
- Page 12 and 13: 12 JŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas 27.01
14Jūrmalas pilsētas dome informēJŪRMALAS NEDĒĻAs ziņas <strong>27</strong>.01.11.–02.02.11. Nr. 4 (197)Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana1.SIA „Grupa 93”Turpinām iepazīstināt ar Jūrmalasjaunā teritorijas plānojumapirmās redakcijas būtiskākajāmiezīmēm. (Nobeigums.)Lielupes labais krasts (1)• Platība — 12,6 km2Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajākrastā ir perifērija, kas līdz šimnav asociēta ar Jūrmalas pilsētu. Tajāietilpst Vārnukrogs, Priedaine, Bražciemsun Varkaļu kanāls. NozīmīgaLielupes labā krasta daļa ir Rīgas pilsētaipiederošās mežu teritorijas, kaspilda Rīgas zaļā loka vides aizsardzībasun rekreācijas telpas funkcijas.Teritorijas plānojumā paredzēts veidotkatru no daļām kā pašpietiekamu unorganizētu teritoriju ar noteiktu attīstībasmērķi, integrējot pilsētas kopējātelpiskajā struktūrā kā kvalitatīvu unpilntiesīgu elementu. Lielupes labaiskrasts, līdzīgi kā kreisais, jāpadara„pieejams” visā tā garumā, atsevišķāsvietās attīstot ar ūdens izmantošanusaistītu infrastruktūru, t. i., attīstot Lielupes(Jūrmalas) ostu, kas ir nozīmīgsvienojošs faktors labā krasta teritorijaigan savstarpēji, gan ar pārējo Jūrmalaspilsētu.VārnukrogsLai teritoriju varētu veidot kā labudzīves vidi, primāri ir sakārtojamasīpašuma tiesības iedibinātajai apbūvei.Teritorijas plānojuma izstrādes gaitāir noteikti īpaši noteikumi šīs teritorijassakārtošanā, meklējot kompromisustarp iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanaslaikā saņemtajos iesniegumospaustajām vēlmēm, pašvaldības nostājuun dabas aizsardzības interesēm.Ņemot vērā Vārnukroga teritorijasstratēģisko novietojumu nākotnē nozīmīguūdensceļu krustojuma vietā,teritorijas daļās, kas robežojas ar ūdenslīniju, atļauts attīstīt dažādus pakalpojumus— ēdināšanu, tirdzniecību,piestātnes, atpūtas un sporta pakalpojumus.Vārnukroga apbūves teritorijasrobežojas ar vietējās nozīmes īpašiaizsargājamo ģeoloģiski-ģeomorfoloģiskodabas objektu Baltā kāpa, kā arīar bioloģiski vērtīgiem priežu mežiem,kuros raksturīgs mežaino jūrmalaskāpu biotops. Teritorijas plānojumānav paredzēts legalizēt līdz šim veiktopatvaļīgo būvniecību, bet ir noteiktasprasības sakārtot un labiekārtot vidi, laiaizsargātu ne tikai Balto kāpu, bet arīsaglabātu vienlaidus mežu masīvu —Rīgas zaļo loku.PriedaineŅemot vērā Priedaines savruponovietojumu, labas dzīves kvalitāteiir nepieciešams nodrošināt primāropakalpojumu saņemšanas iespējas.Teritorijas plānojumā piedāvāts apPriedaines centrālo ielu — Lielo prospektu— attīstīt vietējo centru, kas dodiespēju tuvu dzīvesvietai saņemt ikdienānepieciešamos pakalpojumus, tādēļtur tiek piemērots jauktas dzīvojamāsapbūves teritorijas funkcionālais zonējums.Priedaines vēsturiskais vasarnīcurajons ir iekļauts valsts aizsargājamokultūras pieminekļu sarakstā kā vietējasnozīmes pilsētbūvniecības piemineklis„Priedaines vasarnīcu rajons” (valstsaizsardzības Nr. 6088). Plānojuma ietvarosir izstrādāts priekšlikums pieminekļaindividuālajai aizsargjoslai.Papildus Aizsargjoslu likuma unlikuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”prasībām arī teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos irnoteiktas prasības kultūras mantojumaaizsardzībai.Priedaines teritorijas novietojumsLielupes tiešā tuvumā, esošā piestātnesinfrastruktūra, Euro10 veloceliņa undzelzceļa stacijas tuvums ir labi priekšnoteikumi,lai attīstītu Lielupes krastukā nozīmīgu Jūrmalas ostas daļu. Teritorijair piemērota darījumu, pakalpojumuun jahtu ostas infrastruktūras objektuattīstībai, bet, lai risinājumi būtukvalitatīvi un neveidotos haotiska unsadrumstalota dabas teritoriju apbūve,šādus attīstības priekšlikumus novērtēun izvēlas arhitektūras un pilsētbūvniecībaskonkursā.Priedainē atrodas daļa no dabas lieguma„Lielupes grīvas pļavas”, kas irNatura 2000 teritorija. Tās apsaimniekošanunosaka 2004. gadā apstiprinātaisdabas aizsardzības plāns.Priedaines teritorijā ir meži, kas irsaglabājami, pieļaujot dažādu līmeņulabiekārtojumu. Dabas aizsardzības teritorijanoteikta, pamatojoties uz teritorijasplānojuma izstrādē veikto mežuteritoriju vērtējumu. Tajās sastopamsīpaši aizsargājamais biotops — mežaināsjūrmalas kāpas, kas atrodamsarī patvaļīgi apbūvētajā zemes vienībāBaltā kāpa 1503. Lai saglabātu šodabas teritoriju un nepieļautu tās turpmākudegradāciju, plānojumā ietvertasprasības veikt teritorijas sakārtošanasdarbus, t. i., nojaukt nelikumīgi uzceltāsbūves.Līdz šim Priedaines mierīgo dzīvesritmu traucēja tuvumā esošā atkritumuizgāztuve un autotransportakustība uz to. 2010. gadā ir veikti atkritumuizgāztuves rekultivācijas tehniskiedarbi atbilstoši apstiprinātajamrekultivācijas projektam. Turpmāktiks veikti monitoringa pasākumi,lai gūtu ziņas par rekultivācijas procesanorisi. Pēc monitoringa datiemizvērtējamas iespējas attīstīt teritorijuatbilstoši teritorijas plānojumānoteiktajai atļautajai izmantošanai.Līdz atkritumu izgāztuves „Priedaine”rekultivācijas pabeigšanai tieksaglabāta sanitārā aizsargjosla 100 mplatumā ap izgāztuvi.Izvērtējot atkritumu izgāztuves unbijušo kūdras izstrādes vietu iespējamoturpmāko izmantošanu, kā piemērotākāzona šo teritoriju attīstībai ir piedāvātaattīstības teritorija, kas varētuveicināt degradēto vietu daudzveidīguizmantošanu, respektējot Priedainesdzīvojamās apbūves tuvumu. Teritorijuiekšējais funkcionālais zonējums untelpiskā struktūra nosakāma, izstrādājotdetālplānojumus. Priedaines teritorijāatrodas arī Rīgas pilsētas Bolderājasnotekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņulauki, kuru izmantošana pagaidāmnetiek mainīta. Dūņu laukiem noteikta200 m sanitārā aizsargjosla.BražciemsBražciems ir Jūrmalas „vārti” —vieta, kas sniedz pirmo priekšstatu parpilsētu. Teritorijas plānojumā ir uzsvērtstās uzdevums — prestiža, viesusuzrunājoša, augstas kvalitātes telpa arattiecīga līmeņa pakalpojumiem, veikaliem,labiekārtotu ūdensmalu. Tā ievedun aicina tālāk pilsētā, lai baudītukultūru, izklaidi, veselības un aktīvoatpūtu.Pašlaik tās veidols nav pievilcīgs, tobojā nelegāli apbūvētā un nepievilcīgāBražciema meža teritorija, nepabeigtāviesnīcas būve un bijušais atrakcijuparks. Līdz jaunu un pilsētai nepieciešamuprojektu realizācijai nepieciešamsveikt patvaļīgi uzcelto būvju nojaukšanasdarbus un dabas vides sakārtošanumeža teritorijā pie Priedaines tilta, kaspašlaik degradē Jūrmalas kā kūrortpilsētastēlu, vēl neiebraucot pilsētā.Ir izstrādāti īpaši noteikumi Priedainestilta mezgla telpiskās kompozīcijasveidošanai — intensīvā satiksmes zonaun tās apkārtne ir pilsētas „vārtu” teritorija.Teritorijas plānojuma risinājumuuzdevums ir veicināt Bražciemā darījumurajona attīstību un kvalitatīvaspilsētvides veidošanu. Teritorijai jāradainterese par Jūrmalu kā aktīvu, sakoptuun viesmīlīgu pilsētu. Ar šādu mērķiplānojumā ir noteiktas prasības attīstībaspriekšlikumus pamatot detālplānojumāun rast būvniecības ieceres labākorisinājumu, veicot plānotās apbūvesvizuālās ietekmes analīzi. Bražciemavēsturiski veidojušās savrupmāju dzīvojamāsapbūves teritorijas nosaka šīsteritorijas daļas apbūves mērogu unraksturu, tāpēc teritorijas plānojumātiek ierobežots apbūves augstums unnoteikti samērīgi apbūves rādītāji.Bražciema mazstāvu apbūves teritorijaBabītes muižas apkārtnē ir noslēgtaun savrupa vieta, kuru varētuatdzīvināt darījumu funkcija. Teritorijasattīstība būtu ieguvums arī Euro10veloceliņa izmantotājiem.Nozīmīgu teritorijas daļu aizņemsplānotie Priedaines kapi, kuriem noteikta300 m aizsargjosla. Kapsētāparedzēts izveidot teritorijas apbedījumiem(līdz ~10 ha platībā) un sēru birzi(līdz ~4 ha platībā). Teritorijā jāizstrādāpriekšlikumi kapu kopējai kompozīcijai,vizuālā tēla veidošanai, mazo arhitektūrasformu dizaina risinājumiem,apgaismojumam u. c.Bražciema rietumu daļā esošajāmeža teritorijā izdalītas plašas kempingateritorijas, kuru mērķis ir sniegtiespēju ierīkot vietas, kur tūristus un atpūtniekusizmitināt mājiņās, kotedžās,kemperos, treileros vai teltīs, piedāvājotarī citus pakalpojumus — transportanovietnes, ēdināšanu, veikalus,piknika laukumus, aktīvās atpūtas iespējas,bērnu spēļu laukumus, inventāranomu u. c.Jaunajā teritorijas plānojumā Lielupeslabā krasta daļā rasts risinājumsilgus gadus aktuālajam jautājumam parnelegālo apbūvi dabas teritorijās. Kopumā,salīdzinot ar iepriekšējo plānojumu,nav veiktas radikālas izmaiņasfunkcionālajā zonējumā, taču atšķirībasmeklējamas teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos un to detalizācijaspakāpē.Varkaļu kanālsTeritorijas novietojums autoceļaA10 tiešā tuvumā un līdzšinējā izman-
Change language