vāka foto

Nr. 1Tas, kas notiek pirmajospiecos dzīves gados, ietekmēvisu tālāko dzīvi. Intervija arizglītības eksperti Aiju TūnuNo bērna patstāvībaslīdz radošai personībaiBērnu modes teātrisSalaspils pirmsskolasizglītības iestādes „Ritenītis”pieredze „Comenius”projektāTēva dienas pasākumspirmsskolāPieredzes materiāls -Sporta izprieca„Pa Sprīdīša takām”Dodies mežā kopā ar Alnīti un viņastāstiem!Kā izglītot vecākus, laiveicinātu viņu aktīvulīdzdalību savu bērnuaprūpēDažādi viedokļipar pirmsskolāmdomātajām grāmatām:,,Diena, kad Kārlis bijaKarlīna” un,,Diena, kad Rūta bijaRihards”Foto : LETA

3 Skolotāja pieredze ārvalstīsNo bērna patstāvības līdz radošai personībai. Vienu no jaunākajām pieejām pedagoģijā, kasir attiecināma arī uz izziņas darbību, ir aizsācis O. Erstads, kurš uzskata, ka pedagoģija ir jāpietuvina„dzīves mācībai”, kura bērnam sākas jau agrā bērnībā, uzkrājot pieredzi, un turpinās mūža laikā,norāda pirmsskolas izglītības skolotāja Liene Ķēniņa, kura pašlaik darbojas Montesori bērnudārzāBergenā, Norvēģijā.6 Inovatīva prakseBērnu modes teātris. Iepriekš bērni uzskatīja karameli par našķi, bettagad vēl arī par mākslas materiālu. Iepazīstieties ar Daugavpils 27.pirmsskolas izglītības iestādes projektu „Bērnu modes teātris”, kurš ieguvisarī „Latvijas Izglītības inovācijas balvu 2012”.9 Skolas pieredze„Māksla – mieram, māksla – dabai, māksla – dzīvei, māksla – izglītībai”.Salaspils pirmsskolas izglītības iestādes „Ritenītis” pieredze „Comenius” projektā. No iegūtajiemmateriāliem tapusi recepšu grāmata, kuru var izmantot, gatavojot dažādu valstuēdienus. Kā metodiskie materiāli tapuši rokdarbu grāmata, kas tagad tiek izmantotaradošo aktivitāšu organizēšanā, un āra spēļu grāmata ar tautu tradicionālajām rotaļām.Savukārt video materiāli ar dažādu valstu tautas dejām un bērnu koncertiem ir noderīgsmateriāls deju skolotājai un mūzikas skolotājām.13 Ir vērts organizētTēva diena pirmsskolā. Ierosinājumu par tematisku pasākumu – Tēva dienu – puspajokam,pusnopietni izteica tēvi: „Ir dažādi svētki – Mātes diena, vecvecāku pēcpusdiena, dažādiieražu un tematiski pasākumi ģimenēm, bet kad tad aicinās tieši mūs, tēvus?” Mēs, skolotājas,solījām par to padomāt. Un, tā kā Tēva diena ir arī kalendārā, atlika tikai šo ideju īstenot dzīvē.Iepazīstieties ar Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” pieredzi, rīkojot Tēvadienas pasākumu.16 Lielā intervijaTas, kas notiek pirmajos piecos dzīves gados, ietekmē visu tālāko dzīvi.Ja runājam tieši par pirmsskolas izglītību, tad izglītības procesa kvalitāte ir vērtējamaar diviem ļoti interesantiem un pēdējā laikā bieži pieminētiem rādītājiem: labsajūta unlīdzdalība. Tā ir tā veiksmes atslēga. Ja mūsu bērni labi jūtas un ja viņiem ir visas iespējasdarboties, piedalīties, nevis sēdēt un gaidīt norādījumus, tad šis process ir kvalitatīvs, irpārliecināta izglītības eksperte Aija Tūna.21 Plānojot aktivitātesPa Sprīdīša takām. Novembris ir mēnesis, kad sabiedrībā un tātad arī pirmsskolas izglītībasiestādēs tiek organizēti dažādi patriotiski pasākumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arītautas tradīciju, kultūras, literatūras izzināšanai, izmantojot dažādas pasākumu organizēšanasformas. Plānojot un gatavojot novembra aktivitātes, var noderēt sporta skolotājasLudmilas Kartenko pieredzes materiāls „Sporta izprieca „Pa Sprīdīša takām””.24 Iepazīsties ar mežuAlnīša stāsti par rudeni mežā. Dace Iraids, „Metsa Forest Latvia” mežsaimniecībaskonsultante, darbojoties biedrībā „Meža projekti”, jau vairākus gadus kopā ar biedrības dalībniekiemorganizē un piedalās pasākumos, kur bērni un skolēni iepazīstas ar mežu ganteorētiskās, gan praktiskās nodarbībās. Mežs ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām,tādēļ ir svarīgi gan lieliem, gan maziem saprast mežā notiekošos procesus. Priekšstatus,zināšanas par dabu un tās likumsakarībām, pozitīvu attieksmi var gūt visos gadalaikos,visu gadu. Tādēļ D. Iraids aicina doties mežā kopā ar Alnīti un viņa stāstiem!26 Aktuāla tēmaVeidojam attieksmes un meklējam risinājumus. Septembrī Ziemeļu Ministrupadomes birojā notika grāmatu ,,Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un ,,Diena, kad Rūta bijaRihards” atvēršanas svētki. Grāmatas paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem lasīšanaipirmsskolā, un to mērķis ir veicināt diskusijas bērnu vidū par zēnu un meiteņu lomām,priekšstatiem un gaidām.30 22 Noderīgi Profesionāļa padomsPar labiem vecākiem nepiedzimst, par tādiem kļūst. Ar šādu moto biedrība „Izglītībasiniciatīvu centrs” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas Izglītības nodaļu šā gada oktobrīsāka īstenot jaunu iniciatīvu – projektu „Vecāku skola”. Projekta mērķis ir izglītot vecākus, laiveicinātu viņu aktīvu līdzdalību savu bērnu aprūpē un attīstībā agrīnās bērnības posmā.Sveicināti rudenī!Katram gadalaikam ir savs burvīgums, bet visiem,kas tā vai citādi darbojas izglītības jomā, rudensir īpašs. Ne velti, domājot par mācību gadu, bieži viensakām ,,Veiksmīgu un radošu jauno gadu!”. Jaunasdomas un idejas, jauni izaicinājumi, jauni plāni un ieceres…Jaunums ir arī pirmsskolas izglītībai veltītaise-žurnāls ,,Pirmsskolā“, kura pirmais numurs nu ir nonācisjūsu e-pastā. Tātad mūsu iecere ir īstenojusies.Prieks par paveikto mijas ar satraukumu — vai būsiminteresanti, noderīgi, vai pieņemsiet kā savējos.Jau daudzus gadus saucu sevi par pirmsskolnieku,jo strādāju pirmsskolas izglītības iestādēun sadarbībā ar zinošiem, radošiem un atsaucīgiemšīs jomas darbiniekiem un speciālistiem esmu piedalījusiesžurnāla „Pirmsskolas Izglītība” un laikraksta„Izglītība un Kultūra” pielikuma „Pirmsskolas Izglītība”satura veidošanā. Vērtīgākais, kas mani saista šajādarbā ir jaunas iepazīšanās ar aktīviem, atvērtiem,gudriem un emocionāli bagātiem cilvēkiem. Tādākompānijā ir gan vieglāk strādāt, gan arī uzturēt pozitīvuattieksmi pret lietām un līdzcilvēkiem.Iepazīstoties ar e-žurnālu, droši vien gūsietpirmo iespaidu arī par tā satura veidošanas principiem.Tātad runāsim par visu aktuālo, kas skar izglītībulīdz skolas gaitu sākšanai, un viesosimies arīsākumskolā, lai pavērotu, kā klājas „mūsu bērniem”,uzklausīsim izglītības speciālistu domas un ieteikumus,diskutēsim, iepazīsimies ar Latvijas un ārvalstukolēģu pieredzi — jaunām mācību metodēm un paņēmieniem,mācību materiāliem, spēlēm.Abonējot žurnālu ,,Pirmsskolā” 2013.gadamjūs saņemsiet paroli un varēsiet lasīt žurnālu elektroniski,iepazīties ar iepriekšējo žurnāla numuru arhīvu,kā arī izprintēt žurnālu jums vajadzīgajā eksemplāruskaitā un izmantot to savā darbā. Savukārt šogad saņemsietvēl 2 žurnāla bezmaksas numurus.Patlaban žurnāla mājaslapa ir izstrādes stadijā,tāpēc par visām aktualitātēm varat uzzināt vietnē:skolasvards.wordpress.com.Lasiet, vērtējiet, piedalieties! Ja iesim kopā,roku rokā, draugu lokā, mums viss izdosies!Uz tikšanos novembrī!Iveta Liepiņa,žurnāla redaktoreRakstiet: iveta.izglitiba@inbox.lvZvaniet: + 371 27712050Žurnāls ,,Pirmsskolā”Redakcijas adrese: Ropažu iela 76–16, RīgaTālr.: 26002264E-pasts: zurnalspirmsskola@gmail.comInterneta vietne: http://skolasvards.wordpress.lv/Galvenā redaktore: Iveta LiepiņaTālr. : 27712050Žurnālā redzamās fotogrāfijas ņemtas no autoru privātā arhīvaE-pasts: iveta.izglitiba@inbox.lvPārpublicēšanas vai citēšanasgadījumā atsauce uz „Pirmsskolā” obligāta.Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēratspoguļoredakcijas viedokli.Izdevējs: SIA „V-Media”Vienotais reģ. Nr. 40103369264Abonēšanas pieteikumu var nosūtīt uze-pastu zurnalspirmsskola@gmail.comE-pastā jānorāda maksātāja rekvizīti unperiods, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt.Mēs sagatavosim elektronisku rēķinu unnosūtīsim jums to pa e-pastu. Kad rēķinstiks samaksāts, jūs katru mēnesi savāe-pastā saņemsiet e-žurnālu ,,Pirmsskolā”.2

SKOLOTĀJA PIEREDZE ĀRVALSTĪSNo bērna patstāvības līdzradošai personībaiLiene Ķēniņa,pirmsskolas izglītības skolotājaPirmsskolas izglītības skolotāja Liene Ķēniņa, izmantojot iespēju, kuru ERASMUS projekta ietvarospiedāvāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, pašlaik darbojas Montesori bērnudārzāBergenā, Norvēģijā. Tur Liene smeļas idejas savam disertācijas pētījumam: „Patlaban esmuvienā no skaistākajām pasaules zemēm – Norvēģijā. Pirms devos šurp, strādāju Berģu Mazo bērnuskolā „Knābis” par pamatskolotāju. Atbraucot šeit, sākumā darbojos tikai kā vērotāja. Viss likāsjauns un nebijis – sākot no darbadienas organizēšanas līdz bērnu projektu veidošanai. Tagad patiorganizēju bērniem āra nodarbības – tas saistās ar manu pētījumu. Brīvajā laikā dodos makšķerēt,kāpju kalnos, tveru foto mirkļus dabā. Domāju zaļi, tāpēc nākotnē vēlos atvērt savu „Zaļo skolu”,kur bērniem būs iespēja dabas vidē mācīties, būt radošiem un patstāvīgiem. Ceru kādreiz sarakstītgrāmatu ar bērnu ilustrācijām...” Pagaidām Liene par vērojumiem bērnudārzā raksta mums. Neskatotiesuz straujo dzīves ritmu, skolotāja sola arī turpmāk sniegt informāciju un iepazīstināt žurnālalasītājus ar saviem atklājumiem un pieredzi tālajā Norvēģijā.Patlaban pasaulē aktuāla irsistēma, kur katrs bērns skolotājavadībā attīstās atbilstoši savam iekšējampotenciālam un spējām, tačunepārprotami jāveido un jāorganizētāds mācību process, kurā skolotājssadarbojas ar skolēnu (UNESCO,2000). Analizējot noteikumus parLatvijas pirmsskolas izglītības vadlīnijāmun salīdzinot tos ar Norvēģijasregulām, var secināt, ka būtiskākāatšķirība ir informācijas izpratnesun daudzuma, spēju kopuma unprasmju attīstības līmeņa nesakritība.Balstoties uz Latvijas pirmsskolasizglītības vadlīnijām, tiekakcentēta zināšanu, prasmju un attieksmjukonkretizācija, nenosakot,kā bērnu rosināt būt patstāvīgam,taču Norvēģijas vadlīnijas vairāk aprakstaprocesa virzību, nenosakotkonkrētas prasmes, zināšanas unattieksmes. Līdz ar to varu teikt, kaskolotājam ir iespējas iesaistīties dažādosprojektos un aktivitātēs, kas irsaistītas ar bērna radošuma sekmēšanu.Radošums ir vērtība un pamatsbērna personības attīstībā.Apkopojot rezultātus par bērnakreativitāti Montesori pirmsskolānovērotajās situācijās, var secināt,ka bērna radošums ir kas vairāk parlietu atdarināšanu, etalona kopēšanu.Radošums nāk no bērna iekšienes.Tas ir fantāzijas lidojums pēcnoteikta ierosinātāja. Radot šādassituācijas pirmsskolā, kad sagatavotāvidē bērnam ir iespēja ļautiessavam idejas lidojumam, tiek veicinātaviņa netīšā kreativitāte. Kreativitāteir individualitātes īpašība,tā var realizēties individuālajā stilā– īpatnējā manierē, darbības paņēmienunoteiktā, vienotā sistēmā,kas var būt mainīga un dinamiska.Pieaugoša kompetence, uzticība savamdzīvesveidam un stilam var būtviens no svarīgākajiem iedvesmasavotiem.Pirmsskolēnam ir raksturīgaradošā domāšana, kas ir cieši saistītaar iztēli. Ar iztēles palīdzību notiekjaunu tēlu radīšana apziņā, pamatojotiesuz iepriekš gūto informāciju,kas ieguldīta atmiņā, pārveidota arradošās domāšanas palīdzību.Pedagoģija ir jāpietuvina„dzīves mācībai”, kura bērnamsākas jau agrā bērnībā,uzkrājot pieredzi, un turpināsmūža laikā. Nevar atraut pedagoģijuno bērna izglītošanasun sagatavošanas dzīvesdarbībaiBērns piedzimst kā pasaulespētnieksJau ar pirmajiem mērķtiecīgajiembērna tvērieniem viņš vēlaspētīt tuvākos priekšmetus un lietas,proti, vērot krāsu un toņu atšķirības,aptaustīt formu, sajust smaržu,varbūt pagaršot, izlaist no rokām,lai dzirdētu, kā šis priekšmets skan.Šādi bērns piedzīvo pasauli – caurizziņas darbību.Dž. Sekstons (Sexton, 2010)savā rakstā, kas publicēts grāmatā„Bērna izglītošana visai pasaulei”(Educating whole child for wholeworld) atklāj nākotnes tendences,uz kurām tiks virzīta bērna izglītošanapirmsskolā. Izglītošana apvienoaudzināšanas un pieredzes tālāknodošanasprincipus, kas veidojasizziņas darbībā.Prakse rāda, ka neatkarīgino tā, kurā valstī Montesori bērnudārzāstrādā pedagogs, Montesoriprincipi visos bērnudārzos ir vienādi,taču atšķiras pirmsskolas sistēmasbūtība, prasības bērnam, sākotskolu, un idejiskā vīzija par bērnudārzukopumā. Taču bērns visā pasaulēir un paliek pētnieks.Nevar atraut vienu daļu noMontesori bērnudārza un iekļaut totādā pirmsskolā, kurā ikdiena noritpavisam citādi. Tas vien, ka Montesorimateriālus bērns izmanto tikaistundu dienā, nenozīmē, ka tas irMontesori bērnudārzs. Montesorimateriāliem ir jārosina bērnu darbotiesvisā rīta nodarbībā, neatraujotbērnu no viņam nozīmīgās darbībasuz nodarbību, kas ir skolotājamērķa vadīta – iemācīt kaut ko noteiktu,bērnam šajā mirklī pilnīgi nesaistošu.Netieši skolotājs pāriet uzfrontālu nodarbību, aizmirstot, kabērns ir vērsts uz lietu un parādībupētīšanu, savu secinājumu izdarīšanu.Šeit var iesaistīt rotaļas, kurāmir didaktisks mērķis, tādējādi bērnsmācās dabiski.3

4SKOLOTĀJA PIEREDZE ĀRVALSTĪSĀra vide kā bērna domāšanassekmētājaNenoliedzami ir tas, kaattieksme pret dabu kā tāduveidojas jau bērnībā, uzkrājotpersonīgo pieredzi, atrodotiesdabā kā atpūtas vietā, atbrīvojotiesun izjūtot dabas burvībuun sniegtās iespējas. Informācijapar dabu un tās sakarībāmskolēna apziņā veidojas aktīvasizziņas darbības dēļ, pamatojotiesuz četrām pakāpēm: sajūtas– uztvere – priekšstati – domāšana(jēdzieni, spriedumi un slēdzieni).Daba nepārtraukti mainās,atrodas nepārtrauktā kustībā:kustas planētas un zvaigznes,upes maina gultni, augi undzīvnieki aug un attīstās. Bērnusaista zaļās pļavas un meži,spilgtie pļavas ziedi, tauriņi, vaboles,putni un zvēri, krītošāssniega pārslas un peļķes. Bezgaladaudzveidīgā daba izraisabērnā dzīvu interesi, zinātkāri,rosina uz rotaļām, darbošanos,radošu darbu. Plašumā un brīvībābērniem rodas dabiskasiespējas skriet, lēkt un brīvi kustētiesar visu ķermeni. Bērns attīstaarī sīko muskulatūru, rakņājotiespa smiltīm un zemi, lejotūdeni, lasot akmentiņus, lapas,kā arī spēlējot kustību spēles.Vidē, ko neierobežo četrassienas, nepārtraukti noritpārmaiņas. Šeit bērna attīstībanotiek visās jomās, un pieaugušaisvar veicināt viņu izaugsmi,novērojot bērnu, kontaktējotiesar viņu, nosakot bērnam aktuālastēmas un plānojot aktivitātes.Organizējot darbībasgan svaigā gaisā, gan telpās,veidojas tilts starp abām vidēm.Montesori praktiskās dzīvesvingrinājumi ir tie, kas bērnampalīdz būt patstāvīgam un neatkarīgam,kā arī aicina bērnuuz tādām darbībām, kas virzaviņu uz pozitīvu paradumuveidošanos, piemēram, kurpjuauklu sasiešanu, rāvējslēdzējaaizvilkšanu, savu drēbju locīšanuTelpās ienesta koka lapa dodiespēju bērniem to aptaustīt, izpētīttās uzbūvi un uzzināt kautko vairāk par koka lapām arī noenciklopēdijām.Bērna patstāvība pirmsdošanās āra vidē pirmsskolāVienu no jaunākajāmpieejām pedagoģijā, kas ir attiecināmaarī uz izziņas darbību, iraizsācis O. Erstads (Erstad, 2012),kurš uzskata, ka pedagoģija ir jāpietuvina„dzīves mācībai”, kurabērnam sākas jau agrā bērnībā,uzkrājot pieredzi, un turpināsmūžā laikā. Nevar atraut pedagoģijuno bērna izglītošanas unsagatavošanas dzīves darbībai.(Erstard, 2012, 98)Prakse rāda, ka Montesoripraktiskās dzīves vingrinājumiir tie, kas bērnam palīdz būtpatstāvīgam un neatkarīgam, kāarī aicina bērnu uz tādām darbībām,kas virza viņu uz pozitīvuparadumu veidošanos, piemēram,kurpju auklu sasiešanu,rāvējslēdzēja aizvilkšanu, savudrēbju locīšanu, tādējādi sagatavojotbērnu dzīves darbībai.Intensīvi pedagoģiskie vērojumiliecina, ka tie bērni, kas izvēlaspraktiskās dzīves vingrinājumusbiežāk nekā bērni, kas izvēlas radošasdarbības, spēj veiklāk sagatavoties,apģērbties, sakārtotsavu apģērbu, lai dotos laukā.Secība un kārtībaAktuāla metode Montesoriprivātā pirmsskolas izglītībasiestādē Norvēģijā, kā tiek veicinātabērna patstāvība, ir pilnīgijauna metode Montesori pirmsskolasizglītības iestādēs unvalsts pirmskolas izglītības iestādēsLatvijā. Tā vietā, lai skolotājsvai kāds cits izglītības darbinieksapģērbtu visus bērnus pēckārtas, neizvērtējot bērna vēlmiun spējas apģērbties pašam,praksē Norvēģijā pieaugušaisnosēžas īpašā krēslā, kas atrodasnoteiktā vietā telpā. Šim krēslamir divas virsmas – viena, uz kurassēž pieaugušais, un otra, kas atrodasbērnam piemērotā augstumātā, lai viņš var uzlikt kājuuz šā dēļa. Pēc bērna vaicājumapēc palīdzības pieaugušais varpalīdzēt aplikt gumijas bikšu galuspāri zābakiem. Pārējo bērnsvar izdarīt patstāvīgi.Tā vietā, lai skolotājs vai kāds cits izglītības darbinieks apģērbtu visus bērnus pēc kārtas, neizvērtējot bērna vēlmiun spējas apģērbties pašam, praksē Norvēģijā pieaugušais nosēžas īpašā krēslā, kas atrodas noteiktā vietā telpā.Šim krēslam ir divas virsmas – viena, uz kuras sēž pieaugušais, un otra, kas atrodas bērnam piemērotā augstumātā, lai viņš var uzlikt kāju uz šā dēļa. Pēc bērna vaicājuma pēc palīdzības pieaugušais var palīdzēt aplikt gumijasbikšu galus pāri zābakiem. Pārējo bērns var izdarīt patstāvīgi.

INOVATĪVA PRAKSEBērnu modes teātrisSeptembrī Rīgā notika Eiropas Sociālā fonda projekta „Pedagogukonkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijasapstākļos” noslēguma seminārs „Konkurētspējīgu labāsprakses piemēru prezentācijas izglītībā”. Semināra noslēgumātika pasniegta „Latvijas Izglītības inovācijas balva 2012” inovatīvākajiemlabās prakses piemēru autoriem. To saņēma arīDaugavpils 27. pirmsskolas izglītības iestāde kategorijā „Mācībupriekšmetu (mākslas) apguve” ar inovāciju „Projekta „Bērnumodes teātris” īstenošana pirmsskolā”. Sveicam iestādes kolektīvuar godam nopelnīto apbalvojumu! Projekts tika prezentētsDaugavpils pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku seminārā„Tēlotājmāksla kā bērnu kreativitātes attīstības līdzeklis”. Tagadar iestādes vadītājas Nataļjas Isates atsaucību ar projekta laikāīstenotajām aktivitātēm varam iepazīstināt arī plašāku Latvijaspirmsskolas izglītības darbinieku loku.Daugavpils pilsētas 27.pirmsskolas izglītības iestāde2011./2012. mācību gadāīstenoja radošo projektu „Bērnumodes teātris”. Projekta mērķis:attīstīt bērnu kreativitāti, izmantojotjaunus mācīburesursus un netradicionālustēlotājmākslas materiālus bērnuapģērba dizaina veidošanā.Realizējot projektu, pirmsskolasiestādē tika izveidota unikālabērnu tērpu kolekcija, kuru izmantokoncertos, svētkos unsvinīgos pasākumos. Projektsmotivēja pirmsskolēnus radošaidarbībai, jo unikālajos kostīmosar paštaisīto dizainu pirmsskolasbērni dejo un dzied ar īpašuun vēl lielāku prieku. Projektaīstenošanas laikā bērniem bijaiespēja ne tikai apgūt jaunasmākslas tehnoloģijas, bet arīaktīvi iesaistīties sabiedriskajāsaktivitātēs par tērpu vēsturi, parmodi. Tātad, var teikt, ka īstenojāsmācību priekšmetu integrācija –māksla, mūzika, sociālās zinības.Veidojot apģērbu kolekciju,bērni izmantoja tādastēlotājmākslas tehnikas, kurasagrāk netika izmantotaspirmsskolā. Īstenojot šo projektu,pedagogiem bija iespējamsieviest pozitīvas izmaiņastēlotājmākslas apguvē: mudinātbērnus ne tikai izmantot, betarī izdomāt jaunas tehnoloģijas,izgudrot, aptvert lietas jaunāskatījumā. Piemēram, kāzīmēšanā ar šķidro karameli:iepriekš bērni uzskatīja karamelipar našķi, bet tagad vēlarī par mākslas materiālu. Šisprojekts paaugstināja bērnupašvērtējumu, pārliecību,kā arī veicināja sadarbībasun saskarsmes prasmes. Laiīstenotu šo inovāciju, pedagogiemvajadzēja ne tikai apgūtjaunas zināšanas un tehnikastēlotājmākslas jomā, betarī aktīvi piedalīties radošāsdarbnīcās un attīstīt savuradošo potenciālu.Iepriekš bērni uzskatīja karamelipar našķi, bet tagadvēl arī par mākslasmateriāluPirmsskolas iestādēizmantojamie materiālivisbiežāk ir akvareļa un guašakrāsas, krāsainie zīmuļi,vaska krītiņi un plastilīns.Tādi mūsdienīgie materiāli,kas sekmē bērnu radošospēju attīstību (fotokartons,pasteļkrāsas, tekstilakrāsas, vitrāža krāsas,dekupāžas materiāli, plastika,akrilkrāsas), ļoti reti tiek izmantotipirmsskolā. Tas, protams,izmaksā dārgāk nekātradicionālie materiāli. Tādēļļoti svarīga bija audzēkņu ģimeņulīdzdalība. Vecāki aktīvi iekļāvāsprojekta realizēšanās gaitā, izstādes„Bērnu modes” organizēšanā unatbalstīja nepieciešamo materiāluiegādi.Projektaietvarosiestāde sadarbojās ar DaugavpilsMāla mākslas centru, arNovadpētniecības un mākslasmuzeju, tika organizētas ekskursijasun bērnu praktiskās mākslasnodarbības. Ar izveidoto kostīmukolekciju bērni uzstājās DaugavpilsSociālās aprūpes un rehabilitācijascentrā koncertā cilvēkiem arierobežotām iespējām, Krievukultūras centrā un aktīvi piedalījāsDaugavpils pilsētas svētkos. Laiprezentētu savu radošo tērpukolekciju, bērni piedalījās defilē unfotosesijā. Tika izveidots kalendārsar fotogrāfijām.• Projekta gaitā tikaapgūtas vairākas netradicionālastēlotājmākslas tehnikas.• Veidojot kostīmu dizainu,bērni strādāja gan individuāli, ganpāros, gan grupās. Bērni apgleznojalietussargus ar tekstilkrāsām unizrotāja lietusmēteļus, izveidojotkolekciju „Pavasara lietus”.• Kolekcija „Mana pils – Daugavpils”tapa kā veltījums pilsētai,un tajā tika izmantota linu audumaapgleznošana, izmantojot trafaretusun spiedogus, kā arī bija pagatavotiaksesuāri no māla– krellesun pogas.• Tērpi „Austrumu līnija”radās, bērniem ar zīda krāsām apgleznojotaustrumu stila tērpusun no vienreizējās lietošanasdakšiņām izgatavojot vēdekļus.• Kolekcijas „Vasaras modestendences” linu auduma apģērbuizdaiļoja dekupāžas tehnikāun kolekciju papildināja araksesuāriem – jostām un krellēm –no gliemežvākiem.• Gatavojot kolekciju„Sveika, vasara!”, tika izmantotasdažādas tehnikas: bērnu krekluapgleznošana ar tekstilkrāsāmspiedogu tehnikā, cepuresizgatavošana pārtikas plēvesplastikā, kreklu apdruka, izmantojotvaska krītiņus un smilšpapīru,zīmēšana ar šķidro karameli.6

INOVATĪVA PRAKSEDekupāža uz linaudumaZīda apgleznošanaZīmēšana ar šķidro karameliKreklu apdruka, izmantojot vaskakrītiņus un smilšpapīru7

INOVATĪVA PRAKSE8Kolekcija „Sveika, VASARA!”Cepures izgatavošana pārtikas plēves plastikāKreklu apgleznošana spiedogutehnikāKolekcija „Mana pils – Daugavpils”Lietussargu apgleznošanaKolekcija „Pavasara lietus”Linauduma apgleznošana, izmantojot trafaretusun spiedogusLietussargu apgleznošanaTērpu kolekcija „Austrumulīnija”

9SKOLAS PIEREDZE„Māksla – mieram, māksla – dabai, māksla – dzīvei, māksla – izglītībai”Salaspils pirmsskolas izglītības iestādes „Ritenītis” pieredze „Comenius” projektāPašlaik izglītības darbiniekiem ir daudz un dažādas mūžizglītības,pašizglītības, tālākizglītības, pieredzes apmaiņas iespējas,tostarp piedaloties starptautiskos projektos. Daudzas pirmsskolasizglītības iestādes (PII) ir piedalījušās pedagoģiskā personālaprofesionālās pilnveides aktivitātēs „Comenius” projektos. „Comenius”skolu projektu mērķis ir veicināt eiropeiskumu izglītībā,atbalstot starptautisku sadarbību starp izglītības iestādēm. Projektidod iespēju skolēniem un skolotājiem no vismaz trim dalībvalstīmstrādāt kopā sistemātiski pie vienas vai vairākām kopīgointerešu tēmām. Šī sadarbība ļauj dalībniekiem apmainīties arpieredzi, izpētīt Eiropas kultūras dažādos aspektus, sociālo unekonomisko daudzveidību, palielina viņu vispārējo zināšanu apmēruun māca labāk saprast un cienīt vienam otra uzskatus.Kopīgā projektā „Māksla –mieram, māksla – dabai, māksla– dzīvei, māksla – izglītībai”ar astoņāmpirmsskolas iestādēm noGrieķijas, Kipras, Spānijas,Polijas, Čehijas, Rumānijas,Vācijas un Itālijas darbojās arīSalaspils pirmsskolas izglītībasiestādes „Ritenītis” kolektīvs.Divu gadu laikā no 2010. gadaseptembra līdz 2012. gadajūlijam ir iepazītas citu valstukultūras un izglītības sistēmas,tradīcijas, atšķirīgie darba stili,apzināta pieredze, organizētasavstarpējā informācijas unmateriālu apmaiņa. Ārvalstukolēģi viesojās arī PII „Ritenītis”.Iestādes vadītāja Anna Kavasastāsta, ka katru reizi viesosuz kādu no valstīm devāsvadītāja un viena no pirmsskolasizglītības skolotājām. Katrātikšanas reizē valstu pārstāvjiprezentēja un apsprieda„Comenius” projektā veiktāsaktivitātes. Projekta laikā irgūtas un apkopotas jaunaszināšanas un pieredze, kasnoderēs un bagātinās ikdienaspedagoģisko procesu. Ar A.Kavasas un iestādes pirmskolasizglītības skolotāju atbalstuesam guvuši ieskatu dalībvalstudažādajās aktivitātēs, ar kurāmvaram iepazīstināt arī žurnālalasītājus.

SKOLAS PIEREDZE10Par projekta ieguvumiemstāsta PII „Ritenītis”vadītāja Anna KavasaŠis projekts mums bijaizaicinājums. Mēs tajā piedalījāmiespirmo reizi un, protams,bijām uztraukušies – kā veiksies?Jau, gatavojot projektapieteikumu, sākām apgūt unpapildināt pedagogu angļuvalodas prasmi. Pirmsskolānoorganizējām angļu valodaskursus (protams, par personīgajiemlīdzekļiem). Projektātika iesaistīti visi iestādes darbiniekiun audzēkņi, arī ģimenes– katrs sniedza savu ieguldījumumūsu kopējā darbā.Projektā iesaistīto pirmsskoluvidū bijām lielākā iestāde ar 10grupām. Piemēram, Grieķijas,Vācijas un Kipras bērnudārzosdarbojas viena grupa. Čehijā,Polijā, Spānijā, Itālijā un Rumānijāir no trim līdz piecām grupām.Mēs bijām ļoti dažādi,un tas projektu padarīja interesantāku.Kopīgi izveidojāmkalendāru gan ar bērnu zīmējumiem,gan fotogrāfijām ardabas skatiem. Iepazinām dažāduvalstu Ziemassvētku unLieldienu tradīcijas. No iegūtajiemmateriāliem tapa recepšugrāmata, kuru izmantojām, gatavojotdažādu valstu ēdienus.Kā metodiskie materiāli taparokdarbu grāmata, kas tagadtiek izmantota radošo aktivitāšuorganizēšanā, un āra spēļugrāmata ar tautu tradicionālajāmrotaļām. Savukārt videomateriāli ar dažādu valstutautas dejām un bērnu koncertiemir noderīgs materiālsmūsu deju skolotājai un mūzikasskolotājām.Projekta norises gaitākopā ar bērniem iepazināmpašmāju un citu valstu māksliniekudarbus, apmeklējāmizstādes, rīkojām tikšanās arvietējiem māksliniekiem, kopāgleznojām, apmainījāmies arpartnervalstu pasaku grāmatāmun iestudējām fragmentusno pasakām. Kopā ar vecākiemtika rīkotas dažādas izstādes.Viena no tādām bija „Ļausimvaļu fantāzijai”, kad no otrreizējāspārstrādes materiāliemveidojām dažādas instalācijas.CD ar populārākajāmcitu valstu bērnu un tautasdziesmām esam jau izmantojušipraksē, izdziedot tās svētkupasākumos. Daudzi interesantimateriāli ir apkopoti prezentācijuformā un fotogrāfijās.Ieguvēji no projekta irvisi – audzēkņi, vecāki, darbinieki.Projekta laikā mēs īstenojām20 mobilitātes. Mūsusadarbība ar partneriem turpināsarī šajā mācību gadā.Jau esam izmantojušiaktivitāšu pieredzi – atzīmējāmMiera dienu (21. septembrī),kurai gatavojāmies atbilstošasnedēļas tēmas ietvaros. Tēmasnoslēgums – kulminācijas pasākums– „Miera deja” RenāraKaupera dziesmas „Krāsainaismaršs” pavadījumā. Miera dienuatzīmējam jau trešo gadu,iesaistot arī citas Salaspils pašvaldībaspirmsskolas izglītībasiestādes un bijušos projektapartnerus. Šogad par savuMiera dienas simbolu izvēlējāmieskrāsainus taurenīšus,kurus pēc dejas izkārtojāmvaravīksnē – kā sveicienu plašajaipasaulei ar domu „Būsimdraudzīgi, izpalīdzīgi, smaidīgi,laipni un mīlēsim viens otrune tikai šajā dienā, bet ik katrudienu. Lai mums katra diena kāMiera diena!”

Pirmsskolas skolotāja LīzītePieredzes apmaiņas braucienā „Comenius”projektā viesojāmies vienā no Spānijas bērnudārziem.Šajā braucienā guvām daudz pozitīvu iespaidu,bet visspilgtāk atmiņā palika vecāku un pedagoguciešā sadarbība gan ikdienā, gan svētku dienās.Vecāki palīdz pedagogiem organizēt dažādus pasākumusun paši iesaistās tajos. Vecāku un pedagoguviesmīlību mēs varējām izjust viņu laipnajā sagaidīšanāun mums par godu noorganizētajā pasākumā.SKOLAS PIEREDZEPirmsskolas izglītības skolotāja InetaPolija, Vācija, Rumānija, Kipra, Grieķija,Čehija, Spānija, Itālija – tās ir Eiropas valstis, uzkurām jebkurš no mums vēlētos aizbraukt. Katrano šīm valstīm ir ar savu kultūru, skaistiemvēsturiskiem apskates objektiem, savu dzīvesritmu un tajā esošiem cilvēkiem. „Comenius”projektā devos uz Čehiju. Šajā braucienā bijaiespēja iepazīties ar Prāgas municipalitāti, apskatītČehijas kultūrvēsturiskās vietas. Tomērvisvairāk atmiņā ir palikušas tikšanās ar bērnudārzabērniem, darbiniekiem un vecākiem. Viesojotiesčehu partneru bērnudārzā, mums bijaiespēja kopā ar bērniem doties ekskursijā uzstikla rūpnīcu. Gan bērniem, gan mums tas bijaizglītojošs pasākums. Čehu partneru rīkotajā teātruuzvedumā „Kas namiņā dzīvo?” iepazināmcitas tautas valodas skanējumu.Vadītājas vietniece izglītības jomā LieneProjekta dalībvalstu tikšanās reizē Grieķijāspilgti palicis atmiņā bērnu un skolotāju kopīgaisvēstures un arheoloģijas muzeja apmeklējums, bērnuieinteresētība un skolotāju emocionālais stāstījums.Pozitīvais, ko varam mācīties, – patriotismaaudzināšana bērnos un līdzcilvēkos, savas tautasvēstures celšana godā. Tiekoties ar citu valstu pedagogiem,esmu guvusi ieskatu par pedagoģiskāprocesa organizēšanas principiem šajās valstīs, parkopīgo un atšķirīgo darba metodēs. Patīkami bijavērot, ar kādu pozitīvismu un lepnumu pedagogistāsta par savu darbu, par paveikto un sasniegto.Savukārt viņu rīkotajos dārza svētkos (kopāar vecākiem un bērniem) bija iespēja klausīties čehutautas un Eiropas senos mūzikas instrumentus, kurusspēlēja un prezentēja folkloras kopa. Tas bijagan kulturāli izglītojošs pasākums, gan arī piemērs,kā organizēt sadarbību ar vecākiem.Jaunas idejas matemātikas nodarbību īstenošanaiguvu savstarpējā „Comenius” projekta dalībniekudiskusijā par prezentējamiem materiāliem„Matemātika caur mākslu”, kurus gatavojakatras valsts pārstāvji. Šo vērtīgo materiālu tagadizmantojam praksē.11

SKOLAS PIEREDZEPirmsskolas izglītības skolotāja IlzePiedalījos „Comenius” projekta ietvarosorganizētajā tikšanās reizē Vācijā, Erkelencas(Erkelenz) pilsētā.Visu valstu pedagogi guva īpaši atšķirīgupieredzi, viesojoties „Meža bērnudārzā”, kurš līdzināsnelielam vagoniņam.Mūzikas skolotāja GitaMan bija iespēja pabūt Vācijas pilsētāErkelencā un viesoties bērnudārzos. Pēc gūtāspieredzes darbā ar dabas materiāliem arī mūsupirmsskolas iestādē mūzikas nodarbībās sākuvairāk laika veltīt dabas tēmas atspoguļošanai,pievērsu uzmanību aktivitātēm ar mūzikasklausīšanos un dzirdētā attēlošanu zīmējumos,kustībās. Šo divu gadu laikā bērni iepazinamūsu partneru tautas mūziku un dejas, tautastērpus, dažādus mūzikas instrumentus. Kāmācību materiāls tapa puzles ar partnervalstumūzikas instrumentu attēliem, pašdarināti mūzikasinstrumenti, izmantojot dabas materiālus.Visa audzēkņu ikdiena un mācību processrit brīvā dabā neatkarīgi no laika apstākļiem.Bērni katru dienu dodas ar skolotājāmuz tuvējo mežu vērot dabu, darboties ar dažnedažādiemdabas materiāliem, kurus atrodtuvākajā apkārtnē, iet rotaļās. Arī mēs piedalījāmiesnodarbībā brīvā dabā un kopīgi ar bērniemgatavojām mūzikas instrumentus.Manuprāt, iespēja, ka bērni kopā arpedagogu var doties ārpus bērnudārza, ir interesanta,jo ieguvēji ir bērni, kuri vairāk spējizzināt dabas daudzveidību, kā arī veidojasciešākas sadarbības prasmes ar vienaudžiem.Bērni attīstās brīvā gaisotnē, harmoniski, viņi irfiziski attīstītāki, drošāki, ir norūdījušies un retākslimo. No šīs darba metodikas nelielu daļuieviesām arī savā iestādē, piedāvājot bērniemnodarbībās daudzveidīgus dabas materiālus,vairāk darbojoties ārā.Vairāk par ,,Comenius“ programmu unprojektiem var uzzināt Valsts izglītībasattīstības aģentūras mājaslapā:www.viaa.gov.lv.12

Tēva diena pirmsskolāIR VĒRTS ORGANIZĒTZigrīda Ozoliņa-Ozola,Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādes„Auseklītis” skolotājaLatvijā jau trešo gadu septembra otrajā svētdienā svin Tēva dienu. Kā pierasts, pirmsskolas izglītībasiestādes aktīvi iesaistās sabiedriskās dzīves aktivitātēs, un jau daudzās izglītības iestādēs tiekatzīmēta vēl jaunā, bet bērniem un ģimenēm svarīgā svētku diena. Prakse rāda, ka dažādu iemesludēļ septembra sākumā ir grūti noorganizēt saturīgu, interesantu un patiesi vērtīgu pasākumu. Gulbenes3. pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” „Lācēnu” grupā tas ir izdevies. Iepazīstoties arpirmsskolas izglītības skolotājas Zigrīdas Ozoliņas-Ozolas piedāvāto tematiskā pasākuma aprakstu,rodas doma, ka tik jauku pasākumu ir vērts organizēt jebkurā laikā. Svētki tēviem un kopā artēviem labi iekļaujas arī tradicionālo novembra tēmu ietvaros. Katrā ziņā, „Lācēnu” pieredze ir vērāņemama un priecājamies, ka varam ar to iepazīstināt plašāku pirmsskolas pedagogu loku.Tēva diena pirātiskās noskaņāsIerosinājumu par tematisku pasākumu – Tēvadienu – puspajokam, pusnopietni izteica tēvi: „Ir dažādisvētki – Mātes diena, vecvecāku pēcpusdiena,dažādi ieražu un tematiski pasākumi ģimenēm, betkad tad aicinās tieši mūs, tēvus?” Mēs, skolotājas, solījāmpar to padomāt. Un, tā kā Tēva diena ir arī kalendārā,atlika tikai šo ideju īstenot dzīvē.Man jāsaka liels paldies manām jaukajāmkolēģēm – trim Solvitām: grupas skolotājai SolvitaiŽīdei, skolotājas palīdzei Solvitai Kārkliņai un mūsupirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” sportanodarbību instruktorei Solvitai Brezinskai. Viņas atbalstījamanu ideju, palīdzēja izdomāt un izstrādātscenāriju, pārģērbās par pirātiem un līdzdarbojās pasākumā.Tēvi, protams, ziņu par šo pasākumu uztvēraar prieku. Visi gan nevarēja ierasties (darba vai citu iemeslu dēļ), bet tie, kuri atnāca un piedalījās, bijagandarīti par jautri pavadīto laiku kopā ar bērniem. Daži tēvi, ierodoties uz pasākumu, jau mājās bijasagatavojušies, pārģērbušies par pirātiem. Tiem tēviem, kas nebija pirātu tērpos, piedāvājām lakatiņus– pirātu piederības zīmi. Daži vecāki sākumā gan kautrējās, tomēr padevās kopīgajai noskaņai un arprieku piedalījās visās izdarībās.Pasākuma norise tika plānotagrupas pastaigu laukumā. Sekojotnorādēm kartē, abām komandāmbija jāatrod apslēptā dārgumu lāde.Diemžēl rīta lietus mainīja plānus,un darbošanos vajadzēja izvērst telpās.Ātri vien no gultas, Ziemassvētkueglītes statīva un slotaskāta, kampiesieti karodziņi, tapa pirātu kuģis.Pirātu galvenā vadone Rudā Mērijasveica visus pirātu zemē, paskaidrojot,ka jānokomplektē apkalpediviem kuģiem. Viņa gan visus ceļotājusbrīdināja, ka pārbaudījumi būssmagi un grūti.Pirmais uzdevums – izveidotdivas komandas:tēvi, skaitoties uz pirmais – otrais, sadalījāsdivās komandās;tāpat divās komandās sadalījās bērniun pievienojās „lielajiem pirātiem”;abas komandas izlozēja kapteini (nopieaugušajiem).13

IR VĒRTS ORGANIZĒT14Pirātu kuģisIerodoties uz salas, pirāti katrs savai komandai uz auduma uzzīmē komandas karogu un izdomā savai komandainosaukumu.„Virsaiši” ar savu karogu„Melnās pērles” komanda.Banānkoku valstībaKatrai pirātu komandai ir iezīmēta sava trase ar dažādiem šķēršļiem. Klusi pieķeroties pie auklas, pirāti vienspēc otra dodas pa pirātu pēdām uz priekšu pa džungļiem.Līkloču apiet apkārtkonusiem (lien caurdžungļiem).Kāpj pāri smilšumaisiņiem (akmeņiem).Iet apkārt lielajiem konusiem,pirmais — kapteinis — ripinaapkārt bumbu (lodi).Lien cauritunelim.

IR VĒRTS ORGANIZĒT15Papagaiļu namiņšMēs esam pierādījuši, ka komanda kopā var izdarīt neiespējamas lietas. Bet, lai paraudzītos, kasatrodas papagaiļu namiņā, mums ir jāizveido piramīda ar nosacījumu, ka visai komandai ir jābūt kopā, jāsadodasrokās tā, lai kādas no ķermeņa daļām būtu saskārušās. Lai to visu varētu novērtēt, Rudā Mērija toiemūžinās fotogrāfijās.Pēc uzdevumu veikšanas, lai atgūtu spēkus, komandas iestiprinājās – katra komanda saņēma „pirātudziru” – kvasa pudeli ar īpaši šim pasākumam noformētu etiķeti. Tad sekoja „čūsku” ēšana – komandaskapteinis baroja komandu, no krūzes ar pinceti liekot katram mutē „čūsku” – želejas konfekti čūskas izskatā.Pēc iestiprināšanās komandas saņēma aploksnes ar kartēm, un ceļojums turpinājās:• no pirmā uz otro kartē apzīmēto punktu komanda dodas saliedētā kolonnā – rokas izverot caurkājām;• no otrā punkta uz trešo visi lec uz vienas kājas;• no trešā uz ceturto punktu visi pārvietojas zosu gājienā.Tā abas pirātu komandas nonāca folkloras telpā pie pūralādes. Lai lāde atvērtos, tika skandētas latviešu tautas dziesmaspar rudeni. Pūra lādes dibenā bija divas dārgumu lādes (katraikomandai). Lādē atradās zelta naudas gabali – šokolādes medaļaskatram komandas loceklim, arī krelles, brošas, ķēdītes unaproces (paldies māmiņām par sarūpētajām rotām no saviemkrājumiem). Rotas bērni nēsāja un priecājās par tām visu dienu.Nobeigumā visi pasākuma dalībnieki saņēma Pateicībaspergamentu, kas tika parakstīts ar zoss spalvu.Pasākumā valdīja prieks un jautrība – bija apmierinātigan bērni, gan pieaugušie. Mums, skolotājām, vienmēr gandarījums,ja mūsu pasākumi izdodas, ja tie veicina vecāku un skolotājusadarbību un sniedz pozitīvas emocijas.

LIELĀ INTERVIJATas, kas notiekpirmajos piecosdzīves gados, ietekmēvisu tālāko dzīviAr izglītības eksperti, ,,Sorosa fonda – Latvija”iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāju AijuTūnu sarunājas Iveta Liepiņa.Kādā situācijā pašlaik atrodaspirmsskolas izglītība Latvijā?Uzstājoties pirmajā UNESCOPasaules konferencē par agrīnāun pirmsskolas vecuma bērnu attīstībuun izglītību, kas 2010. gadaseptembrī norisinājās Maskavā, esar lielu prieku varēju stāstīt, ka Latvijāpirmsskolas izglītības posmsjau tradicionāli ir daļa no izglītības.Arī tīri formāli tā ir Izglītībasun zinātnes ministrijas pārziņā,kaut gan pirmsskolai tiek veltītsdiezgan maz uzmanības un vēllīdz galam nav izveidota izpratne,ka tas, kas notiek pirmajos piecosdzīves gados, ietekmē visu tālākodzīvi. Tas attiecas ne tikai uz akadēmiskajiemsasniegumiem, kasir tikai daļa no dzīves, bet cilvēkakā personības attīstību kopumā,sociālo prasmju attīstību, to, kādipilsoņi mēs veidojamies, cik mēsvarēsim savai valstij dot atpakaļ,kādi mēs būsim darbinieki, darbadevēji, nodokļu maksātāji, arīkolēģi un ģimenes locekļi. Jāteic,ka arī paši izglītības darba speciālistine vienmēr apzinās un pilnāmērā izmanto to, ko daba devusicilvēkam pirmajos dzīves gados.Šodien mēs saprotam, ka navstriktas robežas starp attīstībuun mācīšanos, tātad pirmsskolasizglītība ir un tai jābūt neatņemamaiizglītības procesa daļai. Tas irļoti svarīgi. Ir valstis, kurās tikai pēdējosdesmit gados sāk pāriet nobērnu pieskatīšanas vai tīri sociālāpakalpojuma nodrošināšanasģimenēm, lai abi vecāki varētustrādāt, uz pirmsskolas attīstošoun izglītojošo funkciju. Latvijā tā irbijusi jau tradicionāli. Taču mumsjāuzmanās nocita aspekta —vai mēs pārāk ātrinesākam skolotbērnus šā vārdasliktā izpratnē,vai neieviešampirmsskolā vecāmodeļa skolu, nokuras zinātne unprakse mūs mudinaatteikties, arrātnu sēdēšanuun klausīšanosvienīgajā gudrajāinformācijas avotā.Nevis stāstīsim bērniem, ciklabi ir sadarboties, bet ļausimviņiem darboties un būsimblakus ar padomu, jautājumu,piemēru. Ļausim izjust, cik labiir saņemt palīdzību un pašampalīdzēt. Cik labi ir kaut kopētīt, atklāt un radīt kopā. Tābērni paši sajutīs, ka, protams,ir labāk draudzīgi darbotieskopā, tā ir interesantāk, tā varvairāk sasniegtJa runājam tieši par pirmsskolas izglītību, tad izglītības procesakvalitāte ir vērtējama ar diviem ļoti interesantiem un pēdējā laikābieži pieminētiem rādītājiem: labsajūta un līdzdalība. Tā ir tā„veiksmes atslēga”. Ja mūsu bērni labi jūtas un ja viņiem ir visasiespējas darboties, piedalīties, nevis sēdēt un gaidīt norādījumus,tad šis process ir kvalitatīvs, ir pārliecināta Aija Tūna.Kāda veida pirmsskolasizglītība ir vajadzīga šodien,21. gadsimtā?Jāteic, ka šajā jautājumāviedokļi ir dažādi un joprojām attīstībasstadijā. No vienas puses,gan pedagogi, gan vecāki joprojāmļoti grib sasteigt skolai līdzīgomācīšanos. Tas ir pretrunā arzinātnieku, progresīvo domātāju,lielo darba devēju uzskatiem parto, kas mūsdienās ir svarīgākais.Mums ir vajadzīgs cilvēks, kuršspēj tikt galā pats ar sevi, kuramir attīstīta pašregulācija, kurš irzinātkārs, nebaidās uzdot jautājumus,runāt, kurš pats interpretēnotikumu gaitu – tā ir interaktīvāmācīšanās. Labā ziņa ir tāda,ka pirmsskolas ir ceļā uz šādu izglītību.Ja salīdzinām mūsdienupirmsskolas izglītības iestādi ar,piemēram, tipisku bērnudārzupirms gadiem 15, kad tikko sākadarboties, piemēram, ,,Sorosa fonda– Latvija“ piedāvātā programma„Soli pa solim”, tad atceramies,ka inovācija bija pat tāda vienkāršalieta, kā galdu izvietošana telpātā, lai bērni nevis skatītos viens uzotra muguru, bet strādātu grupās,paši atrastu, paņemtu un noliktuvietā darbam nepieciešamosmateriālus utt. Diezgan grūti bijapārliecināt pedagogus, ka plauk-16

Pieredze veido smadze u arhitekt ru(pirmajos dz ves gados veidojas 700 sinap u sekund )LIELĀ INTERVIJAtiem jābūt bērniem aizsniedzamāaugstumā un tiem nav nepieciešamasaizslēdzamas durvis. „Revolucionāra”bija arī aktivitāšucentru izveide, kuros bērns patsvar darboties – paņemt, nolikt,organizēt savu laiku un darbībuatbilstoši dažādam tēmām. Tagadtā ir ikdienas prakse. Šorudenir notikusi vēl viena laba lieta —normatīvajos dokumentos vairsnav noteikts nodarbību skaits nedēļā.Tagad skolotājam nekas netraucējēgpilni plānot darbības visasdienas garumā. Nav tā, ka rītsparedzēts intensīvām nodarbībām,bet pēcpusdiena – vienkārširotaļāšanās un laika pavadīšanalīdz vecāku atnākšanai.Taču rindas uz iekļūšanupirmsskolā, nepietiekams finansējumskvalitatīva darba nodrošināšanaiun līdzīgi jautājumi,kas, iespējams, sakņojas izpratnestrūkumā par šo bērna un ģimenesdzīves posmu, joprojāmrada nemieru. Patiesībā ikvienamsabiedrības loceklim vajadzētuapzināties pirmsskolas izglītībassvarīgumu. Starptautiskajā praksērunā par četriem lieliem argumentublokiem pirmsskolas izglītībaslabā.1. Morālais arguments:tas ir bērnu tiesību arguments,jo katram bērnam ir tiesības uzattīstību. Savukārt attīstībai irnepieciešama agrīna stimulācija.Piemēram, agrāk mazulīti satinaautiņos, lai viņš mierīgi guļ, laiPiedzim ana 6 gadi 14 gadiar savam kustībām netraucē seviun apkārtējos. Mūsdienu bērnsmācās „tikt ar sevi galā” arī fiziskijau no ļoti agrīna vecuma. Stimulācija— sarunāšanās, dažādasskaņas, pieskārieni pārģērbjot,sarunas pastaigas laikā un daudzascitas darbības – ir tas, uz kokatram bērnam ir tiesības, jo taspalīdz bērnam augt un attīstīties.Nav jāgaida, kamēr bērns paaugsies,lai runātos, darbotos un kopīgiizzinātu pasauli. Mums, pedagogiem,tas jāskaidro vecākiemun jāatceras pašiem.2. Smadzeņu darbībaspētījumu un neirozinātņu argumenti.Tagad mēs zinām, ka visibērni piedzimst ar spēju mācītiesun smadzenes ir tas orgāns,kas turpina attīstīties pēc bērnapiedzimšanas.Mēs zinām par sinapsēm,piedzimšanas brīdī sinapšu tīkls irvēl samērā rets, bet ap sešu gaduvecumu tas ir visblīvākais iespējamaiscilvēka mūža gaitā. Tasnozīmē, ka tieši līdz šim vecumammēs maksimāli varam dot dažādupieredzi, palīdzēt izprast apkārtējovidi. Piemēram, līdz piecu gaduvecumam dodot bērnam iespējasklausīties citas valodas, palīdzamizmantot dabisko spēju atšķirtskaņu nianses. Vēlāk cilvēkam šīspēja zūd (viņš nespēj sadzirdētšīs nianses) un kļūst grūtāk apgūtvalodas un izveidot labu izrunu.Daba ir gudra — ko neizmantojam,tas zūd. Ja kāds domā, kaRethinking the Brain, 1997īstā mācīšanās sākas pēc septiņugadu vecuma skolā, tad viņš kļūdās— smadzeņu darbības pētījumiir pierādījuši pretējo. Tas nebūtnenozīmē, ka bērniem ir jāsēžpie galda rātni saliktām rokām untaisnu muguru. Pirmsskolā tā irapkārtējās vides izzināšana ar visāmmaņām un dažādos veidos.3. Nodarbinātības arguments.Lai kā vecāki vēlētos būtkopā ar bērnu, tomēr ne vienmērto var atļauties un ne vienmērarī to vajag, jo ir normāli, jacilvēks grib strādāt un realizētsevi kā pilnvērtīgu personību.Tas nozīmē, ka valsts sistēmai irjābūt veidotai tā, lai bērnam irlabi un arī vecākiem ir labi, lai veidojaslabs līdzsvars, kurā tomērizejas un atskaites punkts ir bērnaintereses. Tātad — jautājums parpirmsskolas izglītības pieejamību,kas ir aktuāls arī Latvijā, un arī tāsmūsdienīgu kvalitāti.4. Ekonomiskais arguments,ko vajadzētu zināt ekonomistiemun politiķiem kāvalstiski svarīgu lēmumu pieņēmējiem.Līdzekļi, kas ieguldītipirmsskolas izglītībā, sniedz vislielākoatdevi. Džeims Hekmans2000. gadā ir saņēmis Nobelaprēmiju ekonomikā par pētījumu(slavenā Hekmana līkne tiekdemonstrēta teju katrā augsta līmeņasanāksmē par pirmsskolasposmu), kas parāda, ka ieguldījumiagrīnajā bērnībā ir visizdevīgākaiskapitāla ieguldījumu veids.17

18LIELĀ INTERVIJAHekmana l kne:ieguld jumi agr naj b rn b /pirmsskolas vecumsniedz visliel ko atdeviAgr n s b rn basprogrammasPe a noieguld jumacilv kresursosPirmsskolasprogramas1.— 12. klaseAugstskola vaiprofesijas apguveB-34 -5 6-18 19+VecumsAvots:Heckman, J. (2007)Tad ir mazāk „jālabo” vai jāsasteidzneizdarītais vēlākajos dzīves posmos.Pašlaik aktualizējies jautājumspar izglītības kvalitāti.Vai un kā var izvērtēt pirmsskolasizglītības kvalitāti?Tagad par to daudz runā,tiek iegūta jauna informācija unizpratne, ka izglītības kvalitāti var„mērīt” vai vērtēt trīs blokos, nokuriem pirmais ir konteksts (līdzekļi,principi), trešais ir rezultāts(testa rezultāti, dažādi mērījumi,vērtējumi, ieguvumi) un pa vidu– process. Vissvarīgākais ir process.It īpaši, ja runājam tieši parpirmsskolas izglītību, tad izglītībasprocesa kvalitāte ir vērtējamaar diviem ļoti interesantiem unpēdējā laikā bieži pieminētiemrādītājiem: labsajūta un līdzdalība.Tā ir tā veiksmes atslēga. Jamūsu bērni labi jūtas un ja viņiemir visas iespējas darboties, piedalīties,nevis sēdēt un gaidīt norādījumus,tad šis process ir kvalitatīvs.Bērni veido savas pieredzes,saprot, kā pasaule darbojas, viņugarīgā veselība ir drošībā, notiekkognitīvā attīstība un, protams,emocionālie un sociālie procesi.Ja paveramies atpakaļ un paskatāmies,kā vēsturiski šie uzskatiattīstījušies, tad redzam, ka bijalaiks, kad bija kolektīvs kā grupa,kurā indivīds nebija svarīgs, bijasvarīgas grupas intereses. Bija arīlaiks, kad mēs nonācām otrā galējībā,ka individualizācija kļuva pārspīlēta– katrs pats par sevi, grupanav svarīga, ar elkoņiem izcīnīsimsavu vietu un būsim vislabākie.Tagad esam nonākuši pie atziņas,ka jābūt līdzsvaram starp indivīdavajadzībām un grupas vajadzībām– gan bērnudārzā, gan valstslīmenī. Izpratne par to veidojasjau ģimenē un pirmsskolā. Tas varnotikt tikai tad, ja process ir interaktīvs.Nevis stāstīsim bērniem,cik labi ir sadarboties, bet ļausimviņiem darboties un būsim blakusar padomu, jautājumu, piemēru.Ļausim izjust, cik labi ir saņemtpalīdzību un pašam palīdzēt. Ciklabi ir kaut ko pētīt, atklāt un radītkopā. Tā bērni paši sajutīs, ka, protams,ir labāk draudzīgi darbotieskopā, tā ir interesantāk, tā var vairāksasniegt. Cik svarīgi, ka ikviensir pamanīts un iesaistīts, jo īpašitie, kuriem nepieciešams papilduatbalsts.Labsajūtas un līdzdalībasrādītāji ir vienkārši un novērojamikatrā ikdienas darbībā. Vai bērnsjūtas gana drošs, lai viņš varētupaust savas emocijas un lai viņšprastu to darīt sociāli pieņemamāveidā? Šīs prasmes ir vajadzīgasjebkurā situācijā un jebkurāsaskarsmes momentā. Tas irdaudz svarīgāk nekā zināt programmāparedzētos „piecu sēņuun sešu meža dzīvnieku nosaukumus”.Galvenais, lai gribas to uzzinātun veidojas prasmes, kur unkā to var noskaidrot, nebaidoties„parādīt savu nezināšanu”. Drošībasizjūta ir pamatnosacījums, laibērns vispār varētu domāt, varētumācīties.Mūsdienu skolotājam jāsaprot,ka skola – un arī pirmsskola– vairs nekad nebūs tāda,kāda tā bijusi kādreiz, un,ka tas ir ļoti labi. Mūsurīcībā ir informācija, kas ļaujpārvērst mācīšanos par daudzpatīkamāku, aizraujošāku un,pats svarīgākais, jēgpilnākunodarbi.Runājot par līdzdalību, irvērts pavērot bērnus, kas nelabprātiesaistās darbošanās procesā.Var novērot, ka iesākumā bērnamnav nekādas intereses; pēc kādalaika viņš neko nedara, bet jau arinteresi vēro, ko citi dara (dažiembērniem tas jau ir liels sasniegums);tālāk parādās līdzdalībaar aktivitātes uzplaiksnījumiem,kurus mums kā pedagogiem vajagnoķert un palīdzēt bērnam saprast:„Skaties, cik tev bija interesanti!”,un tad jau varam runāt par

LIELĀ INTERVIJA19bērna ilglaicīgu aktīvu līdzdalību,kas, protams, katram nenotiekvisu laiku lineāri; dažādās jomāsir kritumi un kāpumi, bet svarīgi,ka notiek pozitīva dinamika. Tātiek virzīta bērna līdzdalība grupasdarbā, kas turpmāk veido pieradumuvai, kā tagad bieži saka,paradumu iesaistīties darbībā,iesaistīties intelektuālā darbībā,paradumu tikt galā ar grūtībām –darīt kaut ko citādāku, darīt kautko grūtāku nekā iepriekš. Turklātbērnam ir jājūt, ka viņam ir blakuscilvēki, kas atbalstīs, no kuriemjebkurā brīdī varēs saņemt palīdzību.Izglītības kvalitāte, protams,ir tieši saistīta un atkarīgano skolotāja profesionālāskompetences. Kādas zināšanasun prasmes nepieciešamasmūsdienu skolotājam?Mūsdienu skolotājam jāsaprot,ka skola – un arī pirmsskola– vairs nekad nebūs tāda, kādatā bijusi kādreiz, un ka tas ir ļotilabi. Mūsu rīcībā ir informācija,kas ļauj pārvērst mācīšanos pardaudz patīkamāku, aizraujošākuun, pats svarīgākais, jēgpilnākunodarbi, kurai nevis gaida beigas(zvanu no stundas, mācībusemestra vai gada beigas, skolasizlaidumu utt.), bet kura ir neatņemamadzīves sastāvdaļa ikvienāvecumā. Skolotājs šajā situācijāir padomdevējs, kurš nevissniedz informāciju, bet palīdz tosalikt kopsakarībās; kurš tic ikvienabērna spējām mācīties un būtvērtīgam sabiedrības loceklim,kurš saskata un pieņem dažādībugan tajā, kas mēs katrs esam, gantajā, kas notiek ar un ap mums, unvienlaikus palīdz mums saprastiesun sadarboties, balstoties uz taisnīgumuun kopīgām vērtībām.Skolotājiem jābūt labiizglītotiem un radošiem profesionāļiem,kas regulāri pārdomāsavu darbību un pielāgo to bērnuvajadzībām. Vienlaikus jāsaprot,ka skolotājs nevar izkāpt no savaspersonības ietvara; ne velti saka,ka profesionālā identitāte ir cilvēkapamatota pārliecība par savuspēju harmoniski integrēt profesijusavā personībā. Skolotāja gadījumātam ir īpaša nozīme.Domājot par Latvijas nākotni,vislielākais sasniegumsbūtu tas, ja mēs visi varētu vienoties,ka izglītības sistēma ir vienano (vissvarīgākajām) radošajāmindustrijām un panākt, ka tā sekmīgidarbojas. Ja skolotājs redzēssevi kā radošās industrijas pārstāvi– jaunā un pilnīgākā šā jēdzienaizpratnē–, skolas daudz labākspēs sniegt ieguldījumu tādaspersonības attīstībā, kas ne vientiek galā ar mūsu strauji mainīgajāpasaulē notiekošajām pārmaiņām,bet pati tās rada.Lai tas notiktu, nepieciešamaszināšanas, prasmes un attieksmes,kas atrodas nemitīgāmainībā, jo, kā saka Alvins Toflers,21. gadsimtā analfabēts būs nevistas, kurš nepratīs lasīt un rakstīt,bet tas, kurš nepratīs pārmācītiesun atmācīties. Dzīve prasa atteiktiesno sīkiem aprakstiem unregulējumiem (vienīgās mācībugrāmatas, darba burtnīcas utt.),uzņemties profesionālu un pilsoniskuatbildību par savu darbu(nenoveļot to uz sliktu ministriju,ierēdni, mācību grāmatas autoruutt.), pieņemt faktu, ka pasaules(un skolas) durvis ir atvērtas unvaram noturēt tikai ar kvalitāti,kā arī apzināties, ka atbildība prettiem, kuri „tāpat nekur neaizies”, irvēl lielāka, jo pirmsskola un skola– tātad mēs – esam viņu lielākācerība.Skolotājs kā bērncentrētaspedagoģijas visbūtiskākaiselements. Cieņa pret skolotāju irkā cieņa pret daudzpusīgu personību,ne personu, kas ieņemnoteiktu amatu. Mums ir daudzšādu skolotāju, arī pirmsskolaspedagogu vidū, taču daudzi, arīšie skolotāji, vēl šaubās un pašilīdz galam nav noticējuši tam, cikliela pozitīva vara var būt viņu rokās.Cerams, ka arī šis jaunais izdevumspalīdzēs veidot jaunā skolotājaprofesionalitāti un identitāti– ikviena bērna attīstības labā.

Abonē žurnālu „Pirmsskolā” nākamajam gadamun šogad saņem trīs bezmaksas numurusAr prieku paziņojam, ka turpmāk katru mēnesi iznāksspecializēts pirmsskolas izglītības iestādēm veltītsžurnāls „Pirmsskolā”. Žurnāls iznāks katra mēnešapirmajā ceturtdienā 30 lappušu biezs un tajā ikvienspirmsskolas pedagogs varēs atrast sev noderīgu informācijudarbam. Žurnāla redaktore – pirmsskolasskolotāja Iveta Liepiņa, kuras pieredze šajā darbā irvairāk nekā 20 gadu!Abonējiet žurnālu “Pirmsskolā”2013.gadam par izdevīgucenu!Ls 25 – gada abonementsLs 16 – pusgada abonementsLs 9 – 3 mēnešu abonementsAbonējot žurnālu ,,Pirmsskolā”, jūs saņemsiet paroliun varēsiet lasīt žurnālu elektroniski, iepazīties ariepriekšējo žurnāla numuru arhīvu, kā arī izprintētžurnālu jums vajadzīgajā eksemplāru skaitā un izmantotto savā darbā.Kā abonēt žurnālu ,,Pirmsskolā”Žurnālu ,,Pirmsskolā” var abonēt ļoti ērti un vienkārši: uz e-pastu zurnalspirmsskola@gmail.com nosūtiet iestādes rekvizītus(vai arī personas vārdu un uzvārdu) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārt sagatavosimelektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu. Kad rēķins tiks samaksāts, jūs katru mēnesi saņemsiet žurnālu,,Pirmsskolā”.Iznācis jauns e-žurnāls izglītības profesionāļiem ,,Skolas Vārds “Žurnālā katru nedēļu varēsiet lasītaktuālus viedokļus, intervijas, rakstus, ieteikumus,pieredzi un plašu metodiskomateriālu piedāvājumu dažādos mācībupriekšmetos. Uzzināsiet par visu, kas svarīgs izglītībasjomā strādājošajiem un iesaistītajiem.Abonē žurnālu „Skolas Vārds” 2013. gadamun saņem šogad trīs bezmaksas numurus!Piedāvājam abonēt komplektu SKOLAS VĀRDS+ PIRMSSKOLĀ par izdevīgu cenu!Ls 47 – gada abonementsLs 30 – pusgada abonementsLs 15 – triju mēnešu abonementsSūtiet pieteikumu uz skolasvards@gmail.com!Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums!Redakcijas tālr.: 26002264Redakcijas e-pasts: skolasvards@gmail.comInterneta vietne: http://skolasvards.wordpress.lv/Žurnāla abonēšanas cena irpatiešām ļoti draudzīga!Ls 29 – gada abonements,Ls 17 – pusgada abonementsLs 9 – 3 mēnešu abonementsKā abonēt žurnālu „Skolas Vārds”Žurnālu „Skolas Vārds” var abonēt ļoti ērti unvienkārši uz e-pastu skolasvards@gmail.comnosūtiet iestādes rekvizītus (vai arī personasvārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārtsagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu. Kad rēķins tiks samaksāts, jūs savāe-pastā saņemsiet žurnālu „Skolas Vārds”, ko varēsiet lasīt elektroniski vai izprintēt vairākos eksemplārosun nodot kolēģiem lasīšanai.Žurnāla lielums: katru nedēļu 30 - 40 lpp.+20

PLĀNOJOT AKTIVITĀTES21Tematisks sporta pasākums„Pa Sprīdīša takām”Novembris ir mēnesis, kad sabiedrībā un tātad arī pirmsskolas izglītības iestādēs tiek organizētidažādi patriotiski pasākumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tautas tradīciju, kultūras,literatūras izzināšanai, izmantojot dažādas pasākumu organizēšanas formas. Plānojotun gatavojot novembra aktivitātes, var noderēt 258. pirmsskolas izglītības iestādes sportaskolotājas Ludmilas Kartenko pieredzes materiāls „Sporta izprieca „Pa Sprīdīša takām””.Skolotāja vērtē to kā interesantu un izdevušos. Pasākumā piedalījās ne tikai pirmsskolasbērni un viņu vecāki un skolotāji, bet arī viesi – sporta skolotāji no citām izglītības iestādēm,Rīgas 88. vidusskolas pirmklasnieki – bijušie pirmsskolas audzēkņi. Pasākumā liela loma atvēlētamuzikālās noskaņas radīšanai atbilstoši pasākuma tēmai. Pirms pasākuma bērni jaubija apguvuši dažas dziesmas, atpazina mūziku, jo bija noskatījušies kinofilmu „Sprīdītis”.Sporta skolotāja L. Kartenko ne tikai aktīvi darbojas ar bērniem, bet prot paveikto apkopotkonspektu un scenāriju formā, kas vēlāk kalpo kā vērtīgs pieredzes materiāls.„Pa Sprīdīša takām”Vecākās pirmsskolas grupasMērķis: attīstīt nacionālās piederības izjūtu un patriotiskās jūtas ar fizisko aktivitāšu palīdzību.Uzdevumi:• pilnveidot soļošanas un skriešanas iemaņas, mainot virzienus: pa apli, taisnā virzienā;• sekmēt līdzsvara un pamatkustību prasmju attīstību (lēkšana, rāpošana, soļošana pa solu);• vingrināt orientēties laukumā, pārkārtoties komandās, līnijā, aplī;• rosināt aktīvi piedalīties kustību rotaļās, ievērot rotaļu noteikumus;• audzināt emocionālo atsaucību pret pasaku varoņiem, pozitīvu attieksmi pret kustību veidiem.Dalībnieki: vecākās pirmsskolas grupas.Personāži: Sprīdītis, Lācis, Velns, Princese, Spoks.Inventārs, atribūti: piepūšama pils, plastmasas bumbiņas, velna tērps, princeses tērps, spoka tērps, vingrošanassoli, rievotie dēļi, zirgi uz nūjām, tīkls, lācis, pastalas, skaņu rīki – āmuri, bērnu sandales, gara virve vailecamaukla, lentes vai īsas virvītes, kartona atslēgas, tuneļi, lāde, liela koka atslēga, uzlīmes, egles, mūzikasieraksti.Pasākuma gaitaBērni ienāk zālē (dziesma „Še, kur līgo priežu meži”).Sprīdītis dodas pa Latvijas novadiem laimi meklēt. Jāiet caur mežu. Mežā dzīvo Lācis.Kustību rotaļa „Pie lāča silā”:Mēs pa mežu staigājam, sēnes, ogas meklējam.Pēkšņi lācis nāk, rūkdams ķert mūs sāk.Lācis dāvina Sprīdītim pastalas, kuras norādīs ceļu pie kurpniekiem. Sprīdītis dodas pasaulē laimi meklēt.

PLĀNOJOT AKTIVITĀTES221. Latgalē dzīvo kurpnieki Kurpnieku stafete (dziesma „Dzeltenas kurpes”): bērnidalās divās komandās, pa vienam no katras komandasskrien un noliek sandales/čības uz sola. Otro reizi divibērni skrien ar āmuriem rokās, „labo” savas kurpes (sit arāmuru), skrien atpakaļ, padod āmuru komandā priekšāstāvošajiem. Trešo reizi bērni pa vienam skrien un ņemsavas kurpes.Kustību rotaļa „Sargā kurpes!” (dziesma „Sarkanaskurpes”): bērni stāv aplī katrs pie savām kurpēm. Sprīdītismēģina paņemt kādam kurpes. Bērniem jāpietupstas,jāsargā kurpes ar rokām tikai brīdī, kad tuvojasSprīdītis. Rotaļas beigās bērni, kuriem Sprīdītis atņemkurpes, dejo apļa centrā.Kustību rotaļa „Atrodi savas kurpes!” (dziesma „Tūdaliņ,tāgadiņ”): bērni stāv pie savām kurpēm, atkārtodejas kustības un dzied: „Tūdaliņ, tāgadiņ, pastalniekidanco” 2x. Kamēr skan vārdi „Cits ar kurpēm, cits ar vīzēm,cits ar basām kājām”, bērni galopa solī skrien pa apli apkārt kurpēm. Sprīdītis nemanāmi paņem kurpjupāri. Kad mūzika apklust, bērni apstājas pie savām kurpēm. Tie bērni, kam kurpes atrodas uz sola, apsēžas uzsola un uzvelk kurpes.Sprīdītis dodas tālāk laimi meklēt.2. Kurzemē dzīvo zvejniekiRotaļu vingrinājums „Lec pāri tīklam!” (dziesma „Jūriņ prasa smalku tīklu”): zāles centrā skolotājas tur tīklu.Bērni dalās divās komandās, pa vienam no katras komandas skrien un lec pāri tīklam, atgriežas katrs no savaspuses aiz skolotājas muguras un nostājas komandas aizmugurē. (Vienu reizi.)Rotaļu vingrinājums „Zvejnieki un zivtiņas”: zāles centrā skolotājas tur tīklu. Bērni stāv vienā zāles pusē, vienālīnijā. Pēc signāla, kad skolotājas paceļ tīklu, bērni visi vienlaicīgi skrien zem tīkla un paliek zāles otrā pusē.Tāpat atgriežas atpakaļ. (Divas reizes.)Kustību rotaļa „Asari un līdaka” ( dziesma „Zvejniekpuiša dziesma”): bērni – asari – piestiprina sev aiz mugurasjostas vietā virvīti – asti – un skrien pa apli vienā virzienā. Bērni – līdakas – ķer astes.Kustību rotaļa „Zvejnieks” (dziesma „Laša kundze”): bērni stāv aplī, Sprīdītis apļa centrā griež auklu, bērni lecpāri auklai. Ja aukla pieskaras kājām, bērns sauc „es esmu līdaka” (vai cita zivs) un turpina rotaļu. Rotaļas beidzas,kad bērni vairs nevar nosaukt nevienu zivs nosaukumu.Sprīdītis dodas tālāk laimi meklēt.

233. Vidzeme – Vidzemes viduslaiku pilsPLĀNOJOT AKTIVITĀTESBērni sēž aplī. Zālē ierodas Spoks un dejo.Spoks un Sprīdītis mēģina noķert viens otru.Spoks pārvēršas par Velnu (mūzika „Spokadziesma”).Velna deja (dziesma „Velna dziesma” no kinofilmas„Sprīdītis”): Sprīdītis spēlē stabulīti, liekotVelnam dejot, aicina bērnus palīdzēt uzvarētVelnu un dod katram bērnam „stabulīti” (mūzikaskociņu). Kad Velns krīt zemē, Sprīdītis noraujVelnam ragus – tā Velns 1000 gadu nevarparādīties uz zemes. Velns dodas prom.Sprīdītis piedāvā turpināt ceļu ar zirgiem.Rotaļu kustība „Zirdziņi” (dziesma „Astoņikustoņi”): bērni skrien pa apli, „jājot” ar zirdziņiem(uz nūjas). Kad mūzika apklust, bērni noliek„zirgus” un apsēžas aplī.4. Zemgale – Princeses pils5. RīgaKustību rotaļa „Rīgas tilts”:Mēs ejam pa, mēs ejam pa, pa veco Rīgas tiltu,Tas tilts bij’ caurs, tas tilts bij’ caurs, to vajag salāpīt.Ar ko gan, ar ko gan, ar zeltu un sudrab’.To pēdējo, to pēdējo, to vajag turēt ciet.Pamatkustības „Ceļš pa Rīgas tiltiem” (dziesma„Rīgas tilti”): bērni viens aiz otra iet pa vingrošanassoliem un rievotiem dēļiem, izlien caur tuneļiem,nostājas vienā līnijā.Vingrinājums „Ceļš uz mājām” (dziesma „Pienaceļš” no kinofilmas „Sprīdītis”): bērni sadodas rokāsun iet līkloci aiz Sprīdīša.Sprīdītis: „Nekur nav tik labi kā dzimtajās mājās!Cik vien tālu vari doties un par svešām zemēmpriecāties, īsti laimīgs būsi atgriežoties, ceļš te sācies,ceļš te tālāk ies.”Balvas bērniem – uzlīmes ar Sprīdīša attēliem.Zālē ierodas Princese, dejo un dzied (dziesma „Princesīte”). Princese stāsta,ka pazaudējusi pils durvju atslēgu.Kustību rotaļa „Man pazuda atslēdziņa” (mūzikas pavadījums): bērni stāvaplī, rokas aiz muguras. Princese staigā apļa vidū un dzied: „Man pazuda atslēdziņapašā dārza vidiņā”. Visi atkārto. Sprīdītis staigā apļa ārpusē un vienambērnam ieliek rokās atslēgu. Bērns parāda to un dzied: „Es atradu atslēdziņupašā dārza vidiņā”. Visi atkārto. Princese un bērns ar atslēgu skrien apkārtbērniem uz pretējām pusēm un atgriežas vietā. Pēc rotaļas bērni staigā unmeklē atslēgas zālē. Katrs atrod vienu.Stafete ar atslēgām (dziesma „Mājas atslēga” vai cita): bērni stāv divās komandās.Pa vienam no katras komandas skrien, noliek atslēgu Princeses grozā,atgriežas, nostājas komandas aizmugurē.Princese stāsta, ka Velns aizbēra pili ar akmeņiem. Sprīdītis kopā ar bērniempalīdz Princesei.Stafete ar bumbiņām „Atbrīvo pili no akmeņiem!” (dziesma „Akmenstilts”): bērni stāv divās komandās. Pa vienam no katras komandas skrien, ielienpiepūšamajā pilī, ņem divus „akmeņus” (bumbiņas), izlien ārā, liek bumbiņaslādē, atgriežas, nostājas komandas aizmugurē. Pateicoties Sprīdītimun bērniem, Princese paliek dzīvot pilī.Sprīdītis dodas uz Rīgu laimi meklēt.

IEPAZĪSTIES AR MEŽUAlnīša stāsti par rudeni mežāDace Iraids,„Metsa Forest Latvia” mežsaimniecībaskonsultanteDace Iraids, „Metsa Forest Latvia” mežsaimniecības konsultante, darbojoties biedrībā „Meža projekti”,jau vairākus gadus kopā ar biedrības dalībniekiem organizē un piedalās pasākumos, kur bērni un skolēniiepazīstas ar mežu gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbībās. Mežs ir viena no lielākajām Latvijasbagātībām, tādēļ ir svarīgi gan lieliem, gan maziem saprast mežā notiekošos procesus. Priekšstatus,zināšanas par dabu un tās likumsakarībām, pozitīvu attieksmi var gūt visos gadalaikos, visu gadu. TādēļD. Iraids aicina doties mežā kopā ar Alnīti un viņa stāstiem!Sveiki visapkārt!Es esmu Alnītis. Nu tāds nedaudz neparasts. Neparasts,jo man patīk runāties. Šoreiz pastāstīšu, kas notiekmūsu mežā rudenī.Rudens ir viena laba lieta – apkārt viss tik krāsainsun košs! Katra lapa citādāka.Kur vien paskaties – visur pārvērtības. Tas zaļaislabības lauks mūsu meža malā kļuva dzeltens, un tad atbraucalielas, lielas mašīnas un visu dienu rūca. Man bijabail, es aizbēgu. Kad troksnis norima, gāju skatīties. Ak,vai! Tur vairs neviena stiebra nebija, tikai asi rugāji! Pēclaiciņa atkal kāds rūcējs parādījās, un tad jau lauks bijabrūns. Nu tādi jau apartie lauki izskatās. Mežam otrā pusēarī ir viens lauks. Tur auga labas lietas – burkāni un kāposti.Tagad darbojas cilvēki, tāpēc es vairāk dzīvojos pa šopusi. Vēlāk iešu skatīties – varbūt ko garšīgu atradīšu.Vispār jau rudens sākas septembrī. Es to zinu, jo tadmežā ierodas daudz ļaužu lasīt ogas un sēnes. Krāsaināssēņu cepurītes sūnās redzamas jau pa gabalu. Tās dzeltenāsir gailenes, bet tās sarkanās – bērzlapes. Re, kur mušmire!Cilvēkiem tā ir indīga, bet aļņi mušmires lieto kā zāles,lai ārstētos. Par to septembri, oktobri un vēl novembries noklausījos, kad purva malā mielojos ar melleņu mētrāmun kārklu vicām. Purvā cilvēki lasīja dzērvenes (tās irtās lielās, sarkanās un ļoooti skābās ogas) un par visu korunājās. Mani viņi nemaz nepamanīja. Es jau neesmu arīnekāds lielais alnis. Pavasarī piedzimu un, cik jau nu spēju,24

IEPAZĪSTIES AR MEŽU25tik izaugu. Vēl kādu gadiņu vajadzēs, kamēr izaugšu pavisamliels. Tad būšu vislielākais Latvijas mežu dzīvnieks.Pašlaik tāds tīnis vien esmu. Arī citu dzīvnieku mazuļi pamazāmsāk patstāvīgu dzīvi. Neklājas jau viņiem viegli.Visbīstamākais ir lielais ceļš, kurš tepat netālu vien ir. Daudzinezina, kā tam tikt pāri, un aiziet bojā zem mašīnu riteņiem.Laikam jau šoferi nevar pamanīt tādu mazu gājēju.Re, kur aiztuntuļo jenots. Nu gan uzbarojies! Tasviņam vajadzīgs, lai uzkrāto tauku pietiktu visai ziemai.Jenots ziemā guļ, noslēpies kādā sausā un drošā vietā. Arīāpsis (tas ar svītraino degunu) un ezis guļ ziemas miegu.Ak, kas par bļāvienu tajā purvā! „Čūska, čūska!” kāds ogotājsjož no purva ārā. Nu jau gan, vai tad tā jākliedz?! Ogojotjāuzmanās, lai neuzkāptu kādai čūskai. Jocīgi jau ir, katā visu laiku šauda mēli. Īstenībā tā viņa osta gaisu. Čūskaķer peles, dažādus kukaiņus un mazās vardītes. Mūsumežā vienīgā indīgā čūska ir odze. Pati neuzbrūk, bet variekost, ja sajūt briesmas. No tās ļoti jāuzmanās. Odzi varpazīt pēc zigzag veida zīmējuma uz muguras. Drīz jau čūskasarī meklēs kādu sausāku vietu, kur pārziemot.Mežā norimušas putnu čalas. Liela daļa putnu, kurišeit nepaliek pa ziemu, jau aizlidojuši. Tie ir gājputni. Pavasarīviņi atkal atlidos. Tie, kuri paliek tepat, mēģina sarūpētsev krājumus ziemai. Piemēram, sīlis. Piebāzis pilnuknābi līdz pat kaklam ar ozola zīlēm, nes tās uz slēptuvi.Nezin kā viņš ziemā to atradīs? Domāju, ka aizmirsīs, kurtās zīles noslēpis, un pelēm būs labu labā maltīte.Šoruden laiks ir silts un bieži līst lietus. Sūnu segakļuvusi bieza un koši zaļa. Arī ķērpīši tādi lieli un pamanāmi.Re, kāds viens uz egles zara saaudzis! Īsta rūķīšu bārdiņa!Sausā laikā ķērpji sažūst, bet bojā neaiziet. Ķērpis irizturīgs – bez ūdens var iztikt gandrīz divus gadus. Ķērpjuir daudz, un tie ir ļoti dažādi, daži ir sīki sīciņi, daži izauglieli un ir viegli ieraugāmi. Briežu ķērpi cilvēki izmanto klepusārstēšanai. Man arī tas garšo.Laiks paliks arvien vēsāks, zāle sažūs. Un, kā jūsdomājat, ko es ziemā ēdīšu? Sienu? Nē, aļņi sienu neēd! Esmeklēšu melleņu un brūkleņu mētras un dzīvošos pa krūmājiem– ēdīšu kārklu dzinumus. Nu ko lai dara, ja jāpielāgojasapstākļiem. Ēdīšu mazāk.Mazais draugs, vai tu esi bijis mežā rudenī? Kā tevpatika? Uzraksti man. Ja vēl neproti burtus, tad pastāstiskolotājai un palūdz, lai viņa pieraksta. Es gaidīšu.Ar sveicienuAlnītis

26AKTUĀLA TĒMAVeidojam attieksmes unViedokļus uzklausījaIveta Liepiņameklējam risinājumusSeptembrī Ziemeļu Ministrupadomes (ZMP) birojā notika tām un metodisko materiālu, plā-pilotprojekta veidā strādā ar grāma-grāmatu ,,Diena, kad Kārlis bija nots apmācīt Pierīgas novadu pedagogusun metodiķus. Gan grāmatasKarlīna” un ,,Diena, kad Rūta bijaRihards” atvēršanas svētki. Grāmatasparedzētas pirmsskolas vecuma pedagogiem adaptēts Latvijas si-bērniem, gan metodiskais materiālsbērniem lasīšanai pirmsskolā, un to tuācijai no dāņu valodas. Grāmatumērķis ir veicināt diskusijas bērnu oriģināls tapis Dānijas līdztiesībasvidū par zēnu un meiteņu lomām, ministres uzdevumā, savukārt grāmatasLatvijā adaptējusi un izdevusipriekšstatiem un gaidām. Lai sekmīgistrādātu ar bērnu grāmatām, darba grupa Labklājības ministrijasir izdots arī metodiskais materiāls un ZMP kopīga projekta ietvaros.pedagogiem ,,Bērnudārzi, kuros ir Tomēr gan bērniem, gan pedagogiemparedzētie izdevumi sa-vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”.Pirmsskolas speciālistus ar biedrībā ir izraisījuši aktīvas diskusijas,kurās tiek izteikti ne tikai dažādi,grāmatām un metodisko brošūruplānots iepazīstināt Valsts izglītības bet arī pilnīgi pretēji viedokļi. Piemēram,nevalstiskās organizācijassatura centra (VISC) organizētos semināros.Savukārt Ķekavas novada pieprasa nekavējoties aizliegt grāmatu„Diena, kad Kārlis bija bērnudārzā „Bitīte”, kur jau pašlaikKarlīna”un „Diena, kad Rūta bija Rihards” unmetodiskā materiāla pedagogiem„Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiemun PirātPrincesēm” izplatīšanuun aicina saukt pie atbildības visasamatpersonas, kuras piedalījušāsšā materiāla sagatavošanā un izplatīšanā.Tiek izteikta neizpratne parto, ka sabiedrība nav bijusi iesaistītašajā procesā. Savu viedokli masumedijos izsaka arī politiķi, radošoprofesiju pārstāvji un citi sabiedrībāpazīstami cilvēki.Tā kā gan bērnu grāmatas,gan metodiskais materiāls ir tiešiadresēti pirmsskolas izglītībasdarbiniekiem, ir vērts iepazīties unuzklausīt viedokļus, lai objektīvi izvērtētuun veidotu savu personīgoattieksmi.Iluta Lāce, Resursu centrasievietēm „Marta” vadītāja,metodiskā līdzekļa „Pirmsskolas,kurās ir vieta PepijPrinčiemun PirātPrincesēm” darba grupasdalībnieceStrādājot pie metodiskāizdevuma, lielāko uzmanību pievērsāmdāņu teksta precīzam latviskajamtulkojumam. Saprotams,ka teksta saturu mainīt nevarējām– tas ir dāņu autoru darbs, toties,labi zinot Latvijas izglītības vidiun sabiedrību, gribējām palīdzētpedagogiem radoši darboties aršīm bērnu grāmatām, izmantojotdažādas pedagoģiskās metodes.Pievienojām arī latviski pieejamoavotu sarakstu par vienlīdzīgāmiespējām zēniem un meitenēm,ieteikumus „Pārdomām. Latvijaspirmsskolu skolotājiem”, kā arīskaidrojošo vārdnīcu un atsauces.Izmantojot šīs grāmatas, pedagogsar savu radošo skatījumu varpalīdzēt bērniem attīstīt savus talantusun prasmes, neiegrožojotun neieslogot viņus kaut kādosiesīkstējušos rāmjos par to, „kādasdarbības, spēles, profesijas pieklājasmeitenēm un kādas – zēniem”.Uzskati, stereotipi un mītipar to, kādi ir „īsta sieviete” un „īstsvīrietis”, ierobežo bērnu talantuattīstību un rada zaudējumus ganLatvijas ilgtspējīgai attīstībai, gankatram atsevišķi ņemtam cilvēkam.Ja mēs tuvplānā paraudzīsimiesuz daudz sasniegušiem,pazīstamiem, radošiem un citādiveiksmīgiem cilvēkiem, tad redzēsim,ka pārsvarā viņiem bijuši „ārpusrāmjiem” domājoši vecāki.Un bērni kļuva par veiksmīgiemcilvēkiem ne jau tāpēc,ka zēniem bija jāspēlē meiteņuspēles vai otrādi, bet gan tādēļ,ka ikviens no viņiem varēja attīstītsavas dotības un talantus. Mājāsviņus atbalstīja, nevis apsauca,nievāja un kaunināja. Arī tad, jazēnam bija interese par ēdienugatavošanu, puķu audzēšanu vaitērpu darināšanu lellēm un viņufrizēšanu. Vai, ja meitene aizrāvāsar fizikas eksperimentiem, naglojakonstrukcijas vai viņai vienkāršipatika lauzties ar rokām. Kas nošiem cilvēkiem sanācis vēlākajādzīvē, mēs zinām – varbūt slavenstērpu mākslinieks, selekcionārs vaipavārs, varbūt Nobela prēmijaslaureāte fizikā, industriālo būvjuarhitekte vai pasaules čempioneārmrestlingā. Nekā no tā visa nebūtu,ja vecāki būtu pretēji bērnuvēlmēm sūtījuši puiku dzenāt pagalmābumbu, bet meitenei likušiadīt un cept ābolkūkas. Talantiemun to attīstīšanai nav nekādas saistībasne ar dzimumu, ne seksuāloorientāciju, par ko tik daudzi cēla

ēku pēc grāmatu iznākšanas.Bet pilnīgi noteikti mēsredzam, ka tie bērni, kurus vecākino bērnības strikti lika „tradicionālajosrāmīšos”, uz sociālajāmkāpnēm atrodas zemāk, pelnamazāk, ir mazāk laimīgi un apmierinātigan darbā, gan personiskajādzīvē. Viņu dzīvē ir vairākvarmācības, viņiem parasti ir zemākaizglītība, neveselīgu paradumudēļ sliktāka veselība unīsāks mūžs. Un viņi turpina savosbērnos atražot tos pašus „tradicionālos”stereotipus un modeļus,veido viņiem „brutāla večamelnstrādnieka” un „zemu atalgotaspārdevējas” un „dzīves nomocītasmājsaimnieces” likteņus. „Sievišķība”un „vīrišķība” (nejaukt arbioloģisko piederību dzimumam!)ir mākslīgi radīti sociāli konstrukti,kas rada nelīdztiesību. Uzskati parto, kas ir sievišķīgs un vīrišķīgs, iratšķirīgi Rietumu un Austrumukultūrās, vēstures griežos tie ir neskaitāmasreizes mainījušies patpilnīgi uz pretējo pusi (atcerēsimieskaut vai vīriešu ģērbšanāsstilu Francijas karaļu valdīšanaslaikā!). Nav nekādas absolūti pareizās„sievišķības” un „vīrišķības”.Savukārt skandāls, kas izvērties apšīm bērnu grāmatiņām, liecina, kaLatvijā patiešām ir problēmas ganizglītības sistēmā, gan sabiedrībasvērtību sistēmā. Tāpēc ir ļoti daudzjāstrādā visās jomās, lai ieviestureālu dzimumu līdztiesību un izpratnipar cilvēktiesībām, brīvasiespējas attīstīt talantus un gūtpanākumus, darbojoties atbilstošisavām interesēm neatkarīgi nodzimuma.Inese Sloka, Ķekavas novadapirmsskolas izglītības iestādes„Bitīte” vadītājaLīdz šim pirmsskolas izglītībasiestādēs nav aktualizētidzimumu līdztiesības jautājumi.Latvijai šī ir salīdzinoši jaunatēma. Jau 2011. gadā tēmas „Dzimumulīdztiesības integrētā pieejapirmsskolas izglītības iestādēsNorvēģijā un Dānijā” ietvarostika organizēts mācību apmaiņasbrauciens uz Norvēģiju un Dāniju,kurā piedalījās Valsts izglītībassatura centra eksperts, Izglītībasun zinātnes ministrijas pārstāveun daži pārstāvji no citām Latvijaspirmsskolas izglītības iestādēm.Patlaban „Plānā dzimumu līdztiesībasīstenošanai 2012.–2014.gadam” par vienu no prioritātēmir izvirzīta pirmsskolas pedagoguapmācība par dzimumulīdztiesības jautājumiem jeb vienlīdzīguiespēju zēniem un meitenēmveicināšanu pirmsskolasiestādēs. 2012. gada janvārī Labklājībasministrija sadarbībā arZiemeļu Ministru padomes birojuRīgā uzaicināja mūs, Ķekavas novadapirmsskolas izglītības iestādes„Bitīte” kolektīvu, piedalītiespilotprojektāPirmsskolas izglītības iestāde„Bitīte” ir iestāde ar jaunukolektīvu, kura darbību sāka2010. gadā privātās un publiskāspartnerības dēļ. Mūsu prioritāteir kolektīva saliedēšana un izglītošana.Ņemot vērā, ka grupā strādātikai viens pedagogs (kā skolā) arpalīgu, pedagogam jāuzņemasvisa atbildība par bērna sagatavošanugan skolai, gan dzīvei.Mēs interesējamies parvisām jaunākajām aktualitātēm,un arī šī tēma šķita interesanta unaktuāla. Mūsu iestāde ir pirmā apzinātābērnu pirmsskolas iestādeLatvijā, kur pilotprojekta veidā no2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrimtiek iedzīvināti šie jautājumi,iepazīstinot skolotājas gan armetodisko līdzekli, gan grāmatāmbērniem. Ikdienā izspēlējot lomuspēles, bērniem rodas izpratne,ka, piemēram, arī puiši var auklētlelles, savukārt meitenes būvētmājas. „Bitītē” nav nodalīti meiteņuun zēnu stūrīši, virtuvīte, lelles, mašīnas,celtniecības materiāli – tie irpieejami visiem bērniem. Protams,bērni spēlējoties mēdz sagrupētiesmeiteņu un zēnu grupiņās. Arī pastaigaslaikā vērojams, ka meitenessakāpj vienā, zēni citā vilcieniņā.Nu jau pēc pieredzes varamteikt, ka grāmatas ,,Diena, kad Kārlisbija Karlīna” un ,,Diena, kad Rūtabija Rihards” vairāk ir piemērotaspiecus un sešus gadus veco bērnugrupās. Mums bija viena rotaļnodarbība,kas ar vecāku atļauju tikaarī uzfilmēta. Organizētās aktivitātesbija interesantas, bērniem saistošasun rosinošas uz pārdomāmpar zēnu un meiteņu līdztiesību.Rotaļnodarbība sākās ar stāstafragmenta izlasīšanu, kas pēc tamkopā ar bērniem tika izspēlēts divāsrotaļās „Celtnieki” un „Ieaijā lellīti”.Bērniem bija iespēja izvēlēties,AKTUĀLA TĒMAkā un ar ko viņiem spēlēties, kā arīattīstīt savas spējas neatkarīgi nodzimuma.Runājot par pedagoģiskāprocesa organizēšanu, jāuzsver,ka grāmatas un metodiskais materiālsnav iekļauti mācību programmā.Tas ir tikai viens no piedāvājumiem,kā skolotājas var veidotinteresantākas savas nodarbības,negrupējot bērnus pēc dzimumiem.Sociālās lomas ir mainīgasun mainās vēl joprojām, jautājumsir, cik mēs esam elastīgi un atvērti,piemēram, situācijai, ja tētis izvēlasdaļu no bērna kopšanas atvaļinājumapavadīt ar bērniņu mājās,bet mamma dodas uz darbu. Vaitas būtu iedomājams pirms 100gadiem? Vai arī – kā mēs uztveramsituāciju, ja pirmsskolā vēlētosstrādāt pedagogs vīrietis (kas, iespējams,ir pozitīvi no bērnu attīstībasviedokļa)? Šādas un daudzascitas situācijas rosina diskusijas parsabiedrībā pastāvošiem stereotipiempar sieviešu un vīriešu lomu,vietu un interesēm sabiedrībā.Projekta sākumposmā vecākito atbalstīja, bet līdz ar ažiotāžusabiedrībā par bērnu grāmatāmradās dažādi viedokļi, piemēram,tika apšaubīts grāmatu nosaukums,grāmatu sarežģītā valodaun to atbilstība pirmskolas vecumabērniem. Tomēr, ieklausotiesvecāku argumentos, secinājām, kadaudzi runātāji šīs grāmatas navlasījuši. Tikpat labi mēs varētu diskutētpar tādām pasakām kā „Vilksun septiņi kazlēni”, „Sniegbaltīteun septiņi rūķīši”, „Sarkangalvīte unvilks”.27

AKTUĀLA TĒMAJana Simanovska, biedrības„Vecāki par izglītību” pārstāve,triju bērnu mammaPar dzimumu līdztiesībastēmu un konkrēti par bērnu grāmatāmun metodisko materiāluir bijis tik daudz rakstu, ka grūtipiebilst kaut ko jaunu. Tāpēc dalīšosar savu personīgo pieredzi– savām izjūtām kā triju bērnumammai, iepazīstoties ar grāmatām.Pirmajā brīdī manī uzvilnījaaizdomas. Proti, izveidojās secinājumuķēdīte: Dānija–Skandināvija–Zviedrija–dzimumneitrālsbērnudārzs. Pilnīgi noteikti esnelaistu savus bērnus dzimumneitrālābērnudārzā, jo uzskatu,ka katram bērnam ir tiesības apzinātiessavu dzimumu un ir pretdabiskimākslīgi to noliegt.Tomēr, pārlasot grāmatasun iepazīstoties ar metodisko materiālu,secināju, ka ķēdīte ir nepamatota.Tieši otrādi, metodiskajāmateriālā norādīts: „Šī metodiskāmateriāla mērķis nav padarīt zēnusun meitenes vienādus. Glužipretēji – tā mērķis ir parādīt, kagan meitenes savā starpā ir dažādas,gan zēni savā starpā ir dažādiun nedz meitenēm, nedz zēniemnebūtu jāatbilst kaut kādam savadzimuma standartam. Mērķis irpanākt, lai bērni ir bērni, un viņudzimumam nav izšķirošas nozīmes.Līdztiesība – tas nozīmē katrambērnam nodrošināt iespējuizpausties un attīstīties brīvam noierobežojumiem, kurus rada stereotipiskipriekšstati par to, ko var,māk un drīkst zēni un ko – meitenes.”Pret šādu nostāju man naviebildumu. Es pati bērnībā auguar apziņu, ka būt zēnam ir neapšaubāmilabāk – viņam nav jānovāctrauki, neviens nestrostē parnevīžīgu apģērbu un neaizrādapar kāpšanu kokos. Man daudz labākpatīk, ka mana meita priecājaspar to, ka ir meitene, nevis apskaužbrāli. Tas nozīmē, ka mūsuģimenē traukus novāc visi trīs unarī kokos kāpj visi trīs.Tātad jautājums: no kurienesbailes, ka grāmatas apdrauddzimumidentitāti? Par baiļu cēloņiemļoti labi raksta Ivars Ījabs(http://www.satori.lv/raksts/4902/Ivars_Ijabs/Abi_labi). Es pieņemu,ka lielā sabiedrības viļņošanās irsaistīta ar bailēm. Kāpēc mēs domājam,ka mūsu tradicionālās vērtībasir tik vājas, ka tās apdraud atsevišķucilvēku ekstrēmas izvēles?Arī Skandināvijā dzimumneitrālsbērnudārzs ir ekstrēma atsevišķupersonu izvēle.Par apdraudējumu bērnunenobriedušai psihei man patikaraksts „Rūta, Rihards un vienlīdzība”(http://mosties.org/ieraksti/1343/).Kāpēc mēs gribam diktēt bērniemviņu izvēles? Tieši diktēt, nevis apspriest?Kāpēc mēs iedomājamies,ka ar bērniem ir jārunā bēbīšu valodā?Kāpēc mēs nevaram runātpar dzīvi tādu, kāda tā ir, un apspriestto, ko bērni redz ikdienā?Kas patiesībā ir šī tradicionālā ģimene?Nereti šķiet, ka medijos piesauktātradicionālā ģimene atbilstpagājušā gadsimta sākuma luburomāniem par grāfu un grāfieņumīlas mokām, ko kāri lasīja fabrikasmeitenes un kalpones. Jāapzinās,ka agrāk tikai neliela daļa ģimeņudzīvoja tik pārtikuši, ka vīrieši varējauzturēt ģimeni, kamēr sievieteaprūpēja bērnus. Vienmēr ir bijušikalpi un kalpones, Raiņa apdziedātāsfabrikas meitenes, atraitņi unatraitnes. Sieviete, kas audzinātaatbilstoši šai tradicionālajai lomai,sociāli ir ļoti neaizsargāta. Viņai varnelaimēties, un viņa var nesatikt touzticamo vīrieti, kas spēs pilnībāuzturēt viņu un viņu bērnus, kamērviņa kopj mājas soli. Diemžēlvar pienākt brīdis, ka arī laimīgisatiktais vīrietis vairs nevar nodrošinātģimenes iztiku. Manu paziņulokā vienas ģimenes tēvs gāja bojāspēku pilnbriedā, atraitne palika arčetriem maziem bērniem. Citā ģimenēvīrs ilgstoši slimo. Sakiet, kasnotiks ar sievietēm, ja viņas nemācēssevi un ģimeni uzturēt?Vai, lai „neapdraudētu bērnunenobriedušo psihi”, cenzētun aizliegt skolās un bērnudārzosAstrīdas Lindgrēnas „Pepiju Garzeķi”– grāmatu par meiteni, kasuzvedas kā puika, turklāt auga nepilnāģimenē (un dzīvo viena pati)?„Sālsvārnas salas vasarniekus”?Zentas Ērgles „Uno un trīs musketierus”?Personīgi man visas Bārbijugrāmatas šķiet krietni kaitnieciskākas,jo veicina patērnieciskumuun rosina meitenēs nepamatotasgaidas par ideālo dzīvi, kas ietverpucēšanos, Kena gaidīšanu, sunīšaaprūpi, modes skates un koncertēšanulabdarības pasākumos. Jamēs katru pasaku aizdomīgi vētītucaur tīklu, ,,vai nav iekodētas graujošasdarbības, vai bērns nepārpratīs”,bērniem domātu izdevumuplaukti kļūs visai patukši.Savlaicīgāka dialoga veidošanaar sabiedrību, iespējams, būtunovērsusi dažus asumus. Diemžēlarī agrāk ir bijušas situācijas, kadskolu programmās ir ieviesti diskutējamigrozījumi, neņemot vērāsabiedrības vairākuma viedokli,piemēram, kristīgā mācība. Ceru,ka šis gadījums veicinās ciešākudialogu starp politikas veidotājiemun sabiedrību.Kāpēc mēs gribam diktēt bērniemviņu izvēles? Tieši diktēt, nevis apspriest?Kāpēc mēs iedomājamies,ka ar bērniem ir jārunā bēbīšuvalodā? Kāpēc mēs nevaram runātpar dzīvi tādu, kāda tā ir, un apspriestto, ko bērni redz ikdienā?Ko drīkst un nedrīkstbērnudārzos saistībā ar vērtībuorientāciju, ir sarežģīts jautājums,jo nav vienas atbildes.Ikviens pedagogs, mācotbērnus, analizē un interpretē mācībuvielu un notikumus atbilstošisavai vērtību sistēmai, tas ir neizbēgami.Tomēr pedagogs nedrīkstbērniem to uzspiest. Tāpēc atbalstumācību iestāžu daudzveidību,lai vecāki varētu izvēlēties tās atbilstošisavas ģimenes vērtību izpratnei.Tomēr lielākajai daļai valsts unpašvaldību iestāžu vajadzētu pieturētiespie sabiedrības vairākumaizpratnes. Nedomāju, ka plašupopularitāti ieguvušās grāmatasun metodiskais materiāls būtiskiatšķiras no sabiedrības vairākumadomām par dzimumlīdztiesību. Laišo manu pieņēmumu pierādītu vainoraidītu, būtu nepieciešama zinātniskipamatota aptauja, nevisatsevišķu personu viedokļi, it īpašitādu personu viedokļi, kas nav izlasījušasgrāmatas, bet zina, ko tāspropagandē.Par grāmatu mākslinieciskoizpildījumu, pēc manām domām,vislabāk teikts Kristas Burānes rakstā„Diena, kad...” (http://www.satori.lv/raksts/4896/Krista_Burane/Diena_kad)– ne pārāk veiksmīgs tulkojumsun mākslīgi veidots teksts.Man grāmatas nepatika, metodiskomateriālu vērtēju krietniaugstāk. Mans piecgadnieks –mērķauditorija – atzina, ka grāmatasviņam patika. Iespējams, tā irkārtējā reize, kad vecāki īsti nemākparedzēt bērnu gaumi (piemēram,manai mammai arī nepatika28

29manas bērnības mīļākā grāmata„Brāļi Lauvassirdis”). Un atkal –tas, ka grāmatas tiek izmēģinātaspilotprojektā vienā bērnudārzā, irtikai apsveicami, jo ļauj redzēt tiešibērnu reakciju.Mūsu pirmsskolu apmeklē bērnino dažādām ģimenēm. Katrai ģimeneiir sava izpratne par zēnu unmeiteņu lomu. Sabiedrības uzskatiparasti mainās lēni, un, lai kaut komainītu, ir nepieciešams ģimeņuAKTUĀLA TĒMAizglītības darbs. Tas ir mūsu, pedagogu,uzdevums iepazīstinātun informēt vecākus par dažādāmaktualitātēm sabiedrībā un bērnuaudzināšanā un izglītošanā.Ilona Bremze, biedrības„Asociācija Ģimene” valdespriekšsēdētājaPirmsskolas vecuma bērnugrāmatu ,,Diena, kad Kārlisbija Karlīna” un ,,Diena, kad Rūtabija Rihards” prezentācija, kā arī„iedvesmojošā” metodiskā materiālaizdošana ir ne tikai satricinājusisabiedrību, bet arī izraisījusiplašas diskusijas, krasi polarizējotviedokļus. Cilvēki, manuprāt, sākdaudz nopietnāk aizdomāties netikai par savām tiesībām, par to,ko katrs sagaidām no savas valstsvadītājiem, bet arī izjūt personīguatbildību mūsu bērnu un jaunāspaaudzes priekšā, sāk pievērstiesjautājumiem, kas ir saistīti ar vērtībusistēmu un priekšstatiem parcilvēka dzīves jēgu. Priecājos, kadiskusijās iesaistās ne tikai nevalstiskoorganizāciju pārstāvji,vecāki, pedagogi, psihologi, sociāliedarbinieki, inteliģences pārstāvji,bet arī politiķi un mācītāji.Latvijas sabiedrības lielākādaļa iestājas par konservatīvāmvērtībām, tradicionālu ģimenesmodeli un dzimuma lomām.Protams, mūsu bērniem jāturpinamācīt empātiju un atvērtību, radošumuun jaunradi. Arī prezentācijāpiesauktie stereotipi – skolotājsir tikai sievietes profesija,zēni nedrīkst būt emocionāli unraudāt, nēsāt sarkanas bikses undžemperi – nebūt nav iesīkstējušiun kļuvuši par problēmu, lai tamvisam veltītu tik daudz resursuun uzmanības, tāpēc mani tas nepārliecinakā argumenti pilotprojektaieviešanas nepieciešamībai.Protams, dzimumu līdztiesībatādā izpratnē kā vienlīdzīgs atalgojumssievietēm un vīriešiempar vienādu darbu, līdzvērtīgaatbildība par bērnu audzināšanu,mājas soli, ģimenes noturību,uzticība laulāto draugu starpā unpienākumi vienam pret otru ir jautājumi,par kuriem jāmāca mūsumazuļi jau pirmsskolas mācībuiestādēs. Vēl vairāk. Tas pat ir vitālinepieciešams, lai jaunā paaudzetiktu sagatavota atbildīgai ģimenesdzīvei un vecāku pienākumupildīšanai, savas dzimuma lomasun identitātes veidošanai. Tomērne šie jautājumi ir izraisījuši protestusun diskusijas. Esmu pārliecināta,ka ekonomiskās krīzes, aizņemtībasun personīgo problēmunomāktie vecāki tikai priecātos, jatas tiktu mācīts viņu bērniem. Vērsīšujūsu uzmanību uz to, ka kādsvisai reprezentabls starptautiskspētījums, kas tika veikts šogad,apliecināja, ka Latvija dzimumulīdztiesības jautājumos ir ļoti tolerantaun demokrātiska, tāpēc ierindojamato valstu vidū, kas būtuminamas kā piemērs citām. Tadkāpēc ir nepieciešams tik diskutablsun apšaubāms pilotprojekts?Kāpēc „iedvesmojošā” metodiskāmateriāla izstrāde un apspriešananotika šaurā lokā un netika pieaicinātieksperti no Latvijas Pedagogudomes, sociālo pedagogu organizācijām?Kāpēc ar bērnu pirmsskolasizglītošanas jautājumiemnodarbojas Labklājības ministrija,kuras tiešā atbildībā ir tradicionāloģimenes vērtību stiprināšana unpopularizēšana?Daudziem šāda saturagrāmatiņas un metodiskā materiālaprezentācija bija negaidīta.Tikai apstākļu sakritības dēļ vairākasNVO, kuras darbojas ģimenespolitikas veidošanā, pēdējā brīdīieguva informāciju par to. Varējagadīties, ka grāmatiņas tiktu veiksmīgiun klusi ieviestas ne tikai„Bitītē”, bet arī citos bērnudārzos.Priecājos, ka galu galā notika tikplašas sabiedrības iesaistīšanāsjautājumu apspriešanā. Rezonanseturpinās. Taču diskusijām jābūtkorektām un godīgām, bez apvainojumiemun falsifikācijas. Uzskatu,ka mums visiem jāmācās cienītmūsu oponentus, lai mīlestībā izteiktusavus argumentus.Vēl dažus vārdus par grāmatāmun metodisko materiālu.Pavirši skatoties un neiedziļinotiesto saturā, grāmatas var likties visainevainīgas. Tomēr tikai sākumā.Lai to dziļāk analizē psihologi, pedagogiun citi eksperti un izsakasavu publisku vērtējumu, lai vecākiembūtu pilna informācija uniespēja izlemt, vai viņi vēlas eksperimentētar savām atvasēm. Tomērmetodiskā materiāla pamatdoma– apskatīt dzimumu lomaskā procesu, kas var vest dažādosvirzienos, – atsedz grāmatu patiesomērķi. Dzimuma identitātes apzināšanāsir būtiska katra cilvēkaidentitātes sastāvdaļa. Nenobriedušamprātam, īpaši šajā vecumā,„iedvesmojošais” pilotprojekts, kovarētu nosaukt arī par sociālo eksperimentu,var izrādīties ļoti postošs,jo savas dzimuma lomas izpratnešajā laikā vēl tikai veidojas.Dzirdētais un ar audzinātāju autoritātiteiktais vārds iegulstas bērnuapziņā un zemapziņā, bet noteiktosapstākļos – nelaimīga mīlestība,emocionāli dziļi satricinājumidzīves laikā – var radīt šaubas unzināmu apjukumu par savu dzimumaidentitāti. Un tas ir biedējoši.Esmu pārliecināta, ka tas ir tikaipirmais mēģinājums noskaidrotLatvijas sabiedrības un vecāku uzskatuspar bērnu dzimumu izglītošanasjautājumiem, pastāvošajāmvērtībām, uzskatiem. To pierādaSkandināvijas piemēri un prakse,kur dažos Norvēģijas bērnudārzosturpinās šie sociālie eksperimenti,– bērni apzināti netiek identificētiar konkrētu dzimumu, homoseksuālipāri audzina bērnus, neretitos veidojot par pretējā dzimumabūtnēm.Mums vēl ir laiks pārdomāt,kādu attīstības ceļu Latvija ies. Kādasir mūsu vērtības? Kādu dzimumizglītošanuvēlamies mūsubērniem ne tikai skolās, bet arībērnudārzos? Kādu paraugu mēsviņiem parādām savās ģimenēs?Cik mīloši tēvi un mātes esam? Cikdaudz laika veltām saviem bērniem?Vai patiesi vēlamies, lai viņiembūtu stipras ģimenes un savibērni, kas arī mums – vecvecākiem– pateiks paldies par tikumu unvērtībām, ko būsim nosargājuši?

30NODERĪGIPar labiem vecākiem nepiedzimst,par tādiem kļūstAr šādu moto biedrība „Izglītības iniciatīvu centrs” sadarbībā ar Jēkabpilspilsētas Izglītības nodaļu šā gada oktobrī sāka īstenot jaunuiniciatīvu – projektu „Vecāku skola”. Projekta mērķis ir izglītotvecākus, lai veicinātu viņu aktīvu līdzdalību savu bērnu aprūpē unattīstībā agrīnās bērnības posmā.Daiga Zaķe,„Izglītības iniciatīvu centra” direktoreProjekta nepieciešamībaspamatojumsLatvijā pastāvošās situācijasraksturojoša īpašība ir tā, kaizglītības problēma netiek aplūkotakā sabiedrības problēma, kas irkopīga visiem, kam rūp savu bērnunākotne. Vecāki pārsvarā ir tendētiuz to, ka izglītības iestāde ir atbildīgapar viņu bērnu audzināšanu unizglītošanu. Tā kā vecāki ir pirmiesavu bērnu izglītotāji, par maz vainemaz netiek akcentēta vecākuloma un līdzdalības iespējas savubērnu attīstīšanā.Šo problēmu pastiprinaapstāklis, ka vecākiem, kuri ir ieinteresētiun motivēti savu bērnuattīstībā, kā arī ir atvērti sadarbībaiar izglītības iestādi, nereti trūkstizpratnes, kāpēc tas ir būtiski, untrūkst zināšanu un prasmju, kā todarīt. Bieži vien vecāki nav informētipar norisēm un pārmaiņāmizglītības sistēmā, tāpēc neveidojassadarbība, bet dažkārt pat veidojaskonflikti atšķirīgo viedokļupar izmantotajiem pedagoģiskajiempaņēmieniem dēļ.Pirmsskolas vecums ir tasbērna attīstības posms, kurā vecākulīdzdalība ir īpaši nepieciešama.Jēkabpilī ģimenēm, kuru bērniemtiek nodrošināta vieta pašvaldībaspirmsskolas izglītības iestādēs,pašlaik netiek piedāvāta iespējaizglītoties un tādējādi izzināt unveicināt sava bērna attīstību. Tomērpirmsskolas izglītības iestādēveiktais pedagoģiskais darbs arbērniem būtu efektīvāks un rezultatīvāks,ja vecākiem būtu nepieciešamāsprasmes darboties ar saviembērniem arī mājās un izpratnepar to, kas jādara, lai papildinātubērnudārzā apgūto.Projekta idejas kopsavilkumsLai kļūtu par profesionāludarbinieku (skolotāju, pavāru vaicitu), cilvēki mācās vairākus gadus,jo jāapgūst specifiskas un darbā nepieciešamaszināšanas un prasmes.Kad ģimenē piedzimst bērns, arī irjāzina un jāprot daudzas lietas, laibērnu aprūpētu, veicinātu viņa attīstībuun palīdzētu viņam apgūtdzīvē nepieciešamās prasmes unizglītoties.Tomēr nekur Latvijā vecākiemnetiek piedāvāta iespējamācīties un kļūt par „labu vecāku”.Mūsdienu vecāki ir kļuvuši aktīvāki,motivētāki un vēlas iesaistīties savubērnu audzināšanā ne tikai intuitīvā,bet jau profesionālā līmenī.Projekta „Vecāku skola” ietvarosšāda iespēja tiks piedāvātaJēkabpils PII „Zvaniņš” vecāku grupai,vienlaikus arī rosinot citus vecākusaizdomāties par šiem jautājumiem.Jēkabpils pilsēta būs pirmāpašvaldība, kurā tiks reāli piedāvātaiespēja vecākiem izglītoties.Šis projekts būs pilotprojekts,lai izstrādātu un aprobētuvecāku apmācības programmu.Ilgtspējības kontekstā tiek plānots,ka šis vecāku apmācības kurss būsjāapgūst visiem vecākiem, kuru bērniemtiek nodrošināta vieta pašvaldībaspirmsskolas iestādē.Projekta uzdevumi- Aktualizēt vecāku lomu savubērnu aprūpē, attīstībā un izglītošanā.- Radīt izpratni par to, ko nozīmēbūt labam vecākam.- Iepazīstināt vecākus ar bērnaattīstības posmiem; piedāvāt paņēmienusvecāku aktīvai līdzdalībaibērnu attīstīšanā.- Radīt izpratni par pirmsskolasizglītības iestādes nozīmi un sadarbībasnepieciešamību.- Rosināt radošu pieeju unpozitīvu attieksmi saziņā ar bērnu,pedagogiem un speciālistiem.Kursa ietvaros notiks10 tematiskas nodarbībasTo tematika aptver ganattiecības un vērtības ģimenē,gan bērna kā personības attīstībasjautājumus:- Ko nozīmē būt labamvecākam? Vecāku tiesības unpienākumi.- Kā bērns attīstās?- Kas bērnam ir rotaļa?- Kā un kad sākt bērnugatavot skolai?- Bērns kā personība.- Par ko jāuztraucas bērnaattīstībā?- Ģimene kā vērtība.- Vecāku un izglītībasiestādes sadarbība.- Brīvdienas kopā ar bērniem.- Droša vide bērnam.