PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŠOJUMS - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un ...

Saturs1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā un praktiskajā realizācijā1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze,secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei2. Studiju programmā studējošie2.1. Studējošo skaits2.2. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā2.2. Aptaujas par studiju programmu rezultāti2.3. Aptaujas par studiju kursiem rezultāti2.4. Absolventu aptaujas rezultāti.3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā,personāla atlase4. Studiju programmu materiālais un metodiskais nodrošinājums4.1. izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā4.2. studiju programmas finansiālā, materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājumaanalīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi5. Ārējie sakari5.1. jaunais sadarbībā ar darba devējiem un profesionālām organizācijām atskaitesperiodā5.2. darba devēju aptaujas rezultāti, būtiskākie ierosinājumi secinājumi unpriekšlikumi studiju programmas pilnveidei 15.3. jaunais sadarbībā ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežām5.4. studiju programmas ārējo sakaru analīze, attīstības iespējas6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde7. Studiju programmas SVID (stipro, vājo pušu, iespēju, draudu) analīze8. Pielikumi1. pielikums. Akadēmiskā personāla akadēmiskā un zinātniskā darbība2. pielikums Doktora studiju programmas studiju plāns 2008./09. akad. gadā. 3. pielikums. Doktorantu aptaujas anketa4. pielikums Psiholoģijas doktora studiju programmas doktoranti 2009./2010 ak.g.5. pielikums. Psiholoģija doktorantu publikācijas, dalība konferencēs un pētniecībasprojektos6. pielikums . Nordic-Baltic Doctoral Network in Psychology1 Darba devēju aptaujas jāveic ne retāk kā reizi akreditācijas periodā.2

1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā un praktiskajā realizācijāPsiholoģijas bakalaura studiju programma2008.-2009. mācību gadā studiju programmas saturā tika veiktas nelielas izmaiņas –galvenokārt saistībā ar B daļu. Šajā mācību gadā studentiem netika piedāvāts kurss „Ievadsjuridiskajā psiholoģijā”, jo nebija docētāja. Tā vietā B daļā tika iekļauts jauns kurss „Bērnusocioemocionālā attīstība pirmsskolas vecumā”, ko docēja psiholoģijas doktorantūras studentes –Jeļena Ļubenko un Tatjana Turilova – Miščenko.Šajā mācību gadā tika ieviestas izmaiņas atsevišķu B daļas kursu realizācijā, .t.i, finanšusamazinājuma dēļ „Psihosomatikas” un „Vides psiholoģijas” kursus sagatavoja un realizēja nodaļasmācībspēki, nevis stundu pasniedzēji no citām institūcijām, kā tas bija agrāk. Arī Psiholoģijasnodaļas sēdē tika pieņemts lēmums katram nodaļas mācībspēkam pārdomāt, kādus B daļas kursusvarētu nodrošināt nākošā mācību gadā, lai nebūtu jāpiesaista stundu pasniedzēji. A daļā šajā mācībugadā izmaiņas nav veiktas.Psiholoģijas doktora studiju programma2008./09. akadēmiskā gadā netika veiktas izmaiņas programmas saturā, jo 2008. gada 15.oktobrī programma tika atkārtoti akreditēta un visas nepieciešamās izmaiņas bija ieviestas pirmsakreditācijas. Pārskata periodā jaunās izmaiņas tika aprobētas. Aprobācija parādīja, ka izveidojiesdaudz veiksmīgāks kredītpunktu sadalījums starp programmas aktivitātēm, īpaši starp Promocijasdarba apakšaktivitātēm (skat. 1. tabula).. Tāpat arī, ja līdz šim doktorantiem bija obligāti B daļā 3semināri, tad tagad tikai 2. Vairāk kredītpunktu tika atvēlēti kursam – Zinātniskā komunikācija, laidoktoranti būtu ieinteresēti ātrāk uzsākt darbu pie publikācijas par savu pētniecības jomu.1.tabula. Psiholoģijas doktora studiju programma 144 kr.p.Programmas kursi un citas aktivitātes Kr.p. Programmas kursi un citas aktivitātes Kr.p.2. LEKCIJU UN SEMINĀRU KURSI 36 1. PROMOCIJAS DARBS 1002.1. Mūsdienu psiholoģijas teorijas 8 - Promocijas pētījuma projekta izstrāde un 20- Psiholoģijas vēsture un zinātnes teorija (2) aizstāvēšana- Vispārīgās/kognitīvās psiholoģijas (1) - Pētījuma metožu aprobācija pilotpētījumā 5teorijas.- Attīstības psiholoģijas teorijas (1) - Teorētiskās daļas izstrāde un15priekšaizstāvēšana- Sociālās psiholoģijas teorijas (1) - Datu ievākšana, apstrāde un analīze 10- Organizāciju psiholoģijas teorijas (1) - Pētījuma empīriskās daļas izstrāde un 10- Personības psiholoģijas teorijas (1) priekšaizstāvēšana- Klīniskās psiholoģijas teorijas (1) - Pētījuma rezultātu prezentēšana starpt. zin. 5konferencē2.2. Psiholoģijas pētniecības12 - Zinātniskā raksta sagatavošana un15metodoloģija un metodesiesniegšana publicēšanai- Kvantitatīvās pētniecības metodes (4) Promocijas darba pabeigšana un- Kvalitatīvās pētniecības metodes (2) pirmsaizstāvēšana PDP 20- Zinātniskā komunikācija (6) 3. AKADĒMISKĀ DARBĪBA 82.3. Semināru kursi (izvēle – 2 kursi) 6 Izstrādāt lekciju konspektu vai apgūts kurss 4- Sem. Vispārīgā/kognitīvā psiholoģija (3) augstskolu didaktikā- Sem. Attīstības psiholoģija (3) Lekciju ciklu nolasīšana 16 stundu apmērā ar 4- Sem. Sociālā psiholoģija (3) nozari saistītā kursā- Sem. Organizāciju psiholoģija (3)- Sem. Personības psiholoģija (3)2.4. Promocijas eksāmeni 10- Promocijas eksāmens psiholoģijā 8- Promocijas eksāmens svešvalodā 23

1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze,secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveideiPsiholoģijas bakalaura studiju programmaProgrammas satura realizācija ir uzskatāma par veiksmīgu, jo, neskatoties uz mācībspēkutrūkumu, ir izdevies nodrošināt nepieciešamo kredītpunktu skaitu programmas A un B daļām. Tomērskumji, ka ierobežoto finansiālo iespēju dēļ, nav iespējams studentiem piedāvāt izvēli B daļā. Unvisticamāk, tādu iespēju nebūs arī nākotnē...Šis bija jau trešais gads, kad darbojās jaunā bakalaura darbu tēmu iesniegšanas kārtība(anonīma tēmu izskatīšana un apstiprināšana) – un tā vērtējama kā ļoti veiksmīga, jo būtiskipaaugstina izvērtēšanas objektivitāti. Nākotnē vairāk jāpiedomā pie darba grupas, kura veic tēmuizvērtēšanu, sastāva izveides – lai šajā darba grupā būtu visu galveno psiholoģijas nozaru pārstāvji,jo studentu iesniegtās bakalaura darbu tēmas ir ļoti daudzveidīgas un prasa plašu kompetenci.Turpinājās arī darbs pie kursa darbu un bakalaura darbu prasību un procesa saskaņošanas, laivienkāršotu darbu izstrādes procesu studentiem un pasniedzējiem.Tā kā iepriekšējā mācību gadā iezīmējās nepieciešamība izstrādāt stingrākas prasībasbakalaura darbu un kursa darbu iesniegšanas un aizstāvēšanas kārtībai, tika izstrādāti skaidri kritērijiun sankcijas darbu iesniegšanas termiņu neievērošanas gadījumiem (vērtējuma samazināšana par 1balli). Jāatzīmē, ka šī sistēma arī tika veiksmīgi realizēta – un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,studenti daudz mazāk pārkāpa darbu izstrādes un iesniegšanas termiņus.Kā jaunievedums bakalaura darbu novērtēšanas kritērijos jānorāda Psiholoģijas nodaļasietvaros pieņemtais lēmums – ja bakalaura darba vērtējums recenzentam un darba vadītājam atšķiraspar 2 ballēm, tad tiek nozīmēts otrs recenzents. Šis jaunievedums ļauj paaugstināt bakalaura darbavērtējuma objektivitāti. Arī studenti par to ir izteikušies pozitīvi.Jāatzīmē, ka joprojām turpina palielināties to instrumentu skaits, kuras studenti var izmantotsavos pētījumos, arvien vairāk arī tiek adaptētas jaunas aptaujas. Studenti, kas ir izmantojuši un/vaiadaptējuši kādas aptaujas, tās iesniedz arī atsevišķi no sava bakalaura vai kursa darba un tās ir brīvipieejamas citiem studentiem, mācībspēkiem un pētniekiem izmantošanai. Līdz ar to Latvijā adaptētoun zinātniskajos pētījumos izmantojamo instrumentu datu bāze arvien paplašinās.Šajā mācību gadā jau visi Psiholoģijas nodaļas mācībspēki savās nodarbībās izmantoPowerPoint prezentācijas, arvien vairāk mācībspēku lieto DVD materiālus.Uzdevumi nākotnē:1) Meklēt iespējas programmas B daļā realizēt kursu „Ievads juridiskajā psiholoģijā”, jo tas ir viensno psiholoģijas pamatnozaru kursiem, kas būtu nepieciešams, lai psiholoģijas studijuprogrammas absolventiem veidotos visaptverošs priekšstats par psiholoģijas zinātni.2) Turpināt darbu pie bakalaura darbu projektu pieteikumu un izstrādes procesa pilnveidošanas,turpināt pilnveidot sankcijas tēmu neiesniegšanas vai termiņu neievērošanas gadījumā, tēmuizvērtēšanas procedūrā.3) Turpināt papildināt B daļas obligātās izvēles iespējas – meklējot mācībspēkus esošo kursunodrošināšanai vai iekļaujot studiju programmā jaunus obligātās izvēles kursus, kurus varēturealizēt jau esošie mācībspēki.Psiholoģijas doktora studiju programmaPārskata 2008/09. akad. gadā doktorantūras programmas studiju plāns tika pilnībā realizētsatbilstoši programmai (skat. 2. pielikumu)Psiholoģijas doktora studiju programmā iepriekšējo gadu trūkumi pārsvarā bija saistīti arnesavlaicīgu studiju plānu izpildi. Pateicoties, organizatoriskām izmaiņām, pārskata periodā beidzotizdevās panākt, ka visi doktoranti, izņemot viena tika sekmīgi atestēti un uzsāka jaunu akadēmiskogadu bez parādiem. Vienai doktorantei tika rekomendēts pārriet uz NLK studijām. Vēl viena NLKdoktorante pēc 2 akadēmiskiem atvaļinājumiem izstājās no programmas ģimenes apstākļu dēļ.Pozitīvs ieguvums ir arī mazāks akadēmiskā atvaļinājumā esošo doktorantu skaits. Līdz šim tas bijapat 50%, bet pārskata periodā tikai 30%. Veiksmīgi darbojās uzsākta promocijas darba izstrādesmonitoringa sistēma. Tā rezultātā visas 4 pēdējā kursa doktorantes tika eksmatrikulētas no4

programmas kā sekmīgi to pabeigušas – ar promocijas darba melnrakstu. Vienai doktorantei tas bijatik labi jau izstrādāts, ka varētu uzreiz virzīt uz aizstāvēšanu Promocijas padomē. Jauninājums bijaarī ideja sadalīt Promocijas eksāmenu 2 daļās, pirmo kārtojot jau pēc 1. studiju semestra. Visi 5pirmā kursa doktoranti to sekmīgi nokārtoja un arī uz 2. daļu bija beidzot pieteikušies ne tikai 3.kursa, bet pārsvarā 2. kursa doktoranti (kopā 7) un visi to sekmīgi nolika. Līdz ar to programmā vairsneveidojas situācija, ka pēdējā gada studējošiem ir gan intensīvi jāturpina strādāt pie promocijasdarba, gan vēl jāgatavojas promocijas eksāmenam nozarē.Uzdevumi nākotnē: Atsaucoties uz darba tirgus pieprasījumu, gada beigās tika izstrādāts jauns klīniskās psiholoģijasvirziena apakšvirziens – kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, ko uzsākām realizēt 2009. gadaoktobrī. Pārformulēt promocijas eksāmena satura tēmas, ņemot vērā jauna apakšnovirziena specifiku. Ieviest biežākas promocijas darba konsultācijas darba vadītāja grupās tieši 3. un 4. . kursā. Vairāk uzmanības veltīt zinātnisko rakstu sagatavošanai publicēšanai. Pašlaik tas irviskritiskākais jautājums.2. 1. Studējošo skaits2. Studiju programmā studējošiePsiholoģijas bakalaura programmāTurpmākajās 3.-4. tabulās ir norādītas studējošo izmaiņas no programmas akreditācijassākuma gada, aptaujās piedalījušos studentu skaits. Pēdējos gados studējošo skaits nav būtiskimainījies. 2008. gada 1. oktobrī programmā studēja 84 studenti un neviens no tiem nav braucisapmaiņas programmās. (5. tabula).Dati uzatskaites gada1. oktobri2. tabula . Studējošo skaits psiholoģijas bakalaura programmā1. gadāimatrikulētoStudējošo skaits pastudiju gadiemstudentu skaits 1. 2. 3.KopāmācāsT.sk.parmaksuAbsolventuskaitsEksmatrikulētoskaits (Atbirums)2005 34 30 24 54 37 12* 72006 30 30 25 22 88 68 20 62007 28 27 25 35 87 62 23 272008. 39 39 18 27 84 54 17 203. tabula. Studējošo un absolventu skaits, kas piedalījās aptaujāsAptaujāto studentu skaitssadalījumā pa studiju gadiem1. 2. 3.Aptaujātostudiju kursuskaitsAptaujātoabsolventu skaits 22005/2006 21 18 26 Nav2006/2007 12 28 92007/2008 64* 26 Nav2008/2009 9 14 24 Nav* Informācija apkopota kopā ar psiholoģijas profesionālā bakalaura programmu.2 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja.5

4. tabula . Starptautiskā studējošo apmaiņaValstsSkaits pa akadēmiskajiem gadiem2005/2006 2006/2007 2007/2008Studējošo apmaiņa Nav notikusi Nav notikusi Nav notikusiNo Latvijas uz ārvalstiNo ārvalsts uz LatvijuPsiholoģijas doktora studiju programmaPārskata periodā doktorantūras programmā studē 27 doktoranti, no tiem 5 aizgāja noprogrammas vai nu gada sākumā vai atgriežoties no akadēmiskā atvaļinājuma. No atlikušajiem 22doktorantiem 15 jeb 68% studē pilna laika klātienē par budžeta līdzekļiem, un 32% nepilna laikaklātienē, par personiskiem līdzekļiem (skat. 4. pielikumu). Tomēr piešķirto budžeta vietu skaits irtikai 10. Daļa budžeta doktorantu atrodās akadēmiskā atvaļinājumā – 32%. Salīdzinot ar 2007. gadu1. oktobri, studējošo doktorantu skaits ir samazinājies par 16%.(nerēķinot tos, kas ģimenes apstākļudēļ pārtrauca studijas)5. tabula. Doktorantu skaits pārskata periodā Psiholoģijas doktora studiju programmāDoktorantu skaits pa studijugadiemGads 1. g. 2.g. 3.g. 4.g.t. sk.atbirumsKopā,mīnus atbirumsJa pagājušo 2007.gadu bija 5 doktoranti jeb 18%, kas atrodas riska grupā, kas varētu studijaslaikus nepabeigt, atgriežoties programmā pēc 2 akadēmiskiem atvaļinājumiem vai vājo sekmju dēļ,tad šogad šādu doktorantu programmā vairs nav. Pārskata periodā ir aizstāvēta viena doktoradisertācija – Anda Gaitniece-Putāne par tēmu „Agresija, stoicisms un emocionālais intelektssievietēm un vīriešiem 20-25 un 30-35 gadu vecumā.”. Tieši pārskata periodā doktoranti bija ļotiaktīvi dalībai ar referātiem vai posteriem zinātniskajās konferencēs – 15 ziņojumi, un piedalījās 8vadītāju zinātniskajos grantos kā pētnieki (skat. 6. pielikumu). Publikāciju skaits (t.sk. tikai pieņemtopunlicēšanai) – 7.Disertācijas turpina gatavot aizstāvēšanai (pēc pirmsaizstāvēšanas procedūras, ieviešot ieteiktosuzlabojumus) Promocijas padomē 5 eksmatrikulētie doktoranti: Laura Ļebedeva, Evija Strika,Ingūna Grišķēviča, Anda Upmane, Ilze Damberga. E. Strikai jau notiks promocijas darbaaizstāvēšana 2009. gada 17. novembrī.Apmaiņas programmā bija viena doktorante Līva Gabrāne, kas ieguva Fulbraita stipendiju ungadu studēja ASV.2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāt. sk.akad.atvaļinā-jumāt.sk.eksmatrikulēto sekmīgoabsolventtuskaitsAizstāvējušipromocijasdarbusattiecīgā gadā2007 7 5 12 4 3 26 18 - 12008 5 10 4 3 5 22 7 4 1Psiholoģijas bakalaura studiju programmaTāpat kā iepriekš katra semestra sākumā un vairākas reizes semestrī programmas direktorstikās ar katru kursu un pārrunāja viņiem aktuālos jautājumus un jauninājumus studiju procesā.Neskaidros jautājumus un vēlmes studiju procesa uzlabošanai studenti aktīvi izsaka gan programmasdirektoram, gan lietvežiem, un šo sadarbību var vērtēt kā ļoti labu.Šī mācību laikā 1.kursa studenti aktīvi iesaistījās psiholoģijas programmu reklamēšanādažādās skolās, kur vadīja nodarbības un sniedza prezentācijas vidusskolēniem. Šī prakse irvērtējama kā loti veiksmīga un efektīva. Joprojām LU psiholoģijas studentu asociācijas darbība nav6

atjaunota, tomēr arvien vairāk studentu iesaistās PPF Studentu pašpārvaldē un rīko dažāduspasākumus visas fakultātes ietvaros, kā arī sniedz informatīvu atbalstu psiholoģijas programmustudentiem. Nākotnē būtu jāveicina aktīvāka studentu iesaistīšana studiju procesa pilnveidošanā.Psiholoģijas doktora studiju programmaDoktoranti nepārtraukti piedalās programmas pilnveidošanā. Pirmkārt, par labu unoperatīvu sadarbības formu kļuva jau otru gadu praktizētās regulāras darba vadītāja apakšnozaresgrupas doktorantu nodarbības. Tajās tiek apspriestas un risinātas visas šī brīža aktuālās doktorantastudiju problēmas, vispirms saistītas ar promocijas darbu uzdevumu izpildes prezentācijām un taiskaitā pārrunāti organizatoriski jautājumi, piemēram, saistīti ar konferenču apmeklējumiem,trūkstošās literatūras meklējumiem, u.c. Jāatzīmē, ka pašlaik ne visi mācību spēki ir vienlīdzatbalstoši. Atsevišķi doktoranti ir neapmierināti ar kontaktiem ar savu darba vadītāju. Otra aktivitāte– ir regulāras septembra, februāra un jūnija mēneša doktorantu kopsapulces, kad doktoranti unstudiju programmas profesori un asoc. profesori tiek informēti par jaunumiem tekošajā semestri vaivasaras pasākumiem un tiek pārrunātas studiju lietas un problēmas. Trešā aktivitāte – ir regulāras,konkrētam akadēmiskam gadam pielāgotas, doktorantu aptaujas par studiju programmasorganizāciju un realizāciju (skat. 3. pielikums). Tā kā kopš pagājušā gada doktorantiem ir sava darbatelpa fakultātē, viņi jūtās aizvien vairāk piederīgi mūsu nodaļai un paši ne tikai nāk ar ieteikumiem,kā kaut ko uzlabot, bet paši šōs ieteikumus pat realizē. Pārskata periodā izdevās realizēt vēl vienusapni – izremontēt un iekārtot auditoriju – speciāli doktorantu vajadzībām. Nopietna problēma bijatā, ka bakalaura programmas lekcijas pārklājas ar ceturtdienas aktivitātēm doktora studijuprogrammā. No 2009. gada mainījām studiju dienu – tagad tā ir otrdiena, kad nav vairs lekciju NLKbakalaura studentiem un profesori var pilnvērtīgāk iesaistīties doktorantūras studiju aktivitāšurealizācijā. Vēl būtu jāpanāk stāvoklis, kad profesori nenozīmētu doktorantiem individuālās tikšanāsvai mazo grupu nodarbības, nevis LU telpās, bet citās savās darba vietās.2.2. Aptaujas par studiju programmu rezultātiPsiholoģijas bakalaura studiju programmaŠogad aptaujās par studiju programmu, kā arī atsevišķiem studiju kursiem bija ieviestsjauninājums – aptaujas tika ievietotas „Questionpro” vidē, un studenti tās varēja aizpildītelektroniskā veidā. Tika konstatēts, ka šādam aptauju aizpildīšanas veidam ir gan pozitīvās, gannegatīvās puses. Kā pozitīvs arguments ir jāuzsver anonimitāte, jo tā kā studentam atliek tikai atvērtnosūtīto linku, un aizpildīt aptauju, nenotiek nekāds kontakts starp mācībspēku (programmasdirektoru), kas varētu iepriekš ietekmēt studentu atbilžu patiesumu un objektivitāti. Līdz ar to arīatsevišķi komentāri bija ļoti patiesi un pārdomas raisoši. Bez tam jāatzīmē papīra ekonomija.Savukārt šāds aptauju aizpildīšanas veida trūkums nenoliedzami ir nespēja veikt jebkādukontroli, vai un cik studenti aptaujas aizpilda. Un neskatoties uz to, ka vairākas reizes programmasdirektors izsūtīja studentiem e-pastus ar mērķi motivēt aizpildīt šīs aptaujas, aizpildīto aptauju skaitsšajā gadā ir ļoti niecīgs (23 aptaujas). Līdz ar to viens no nākošā gada uzdevumiem ir pārdomāt, kāveiksmīgāk realizēt tieši studentu motivēšanu šo aptauju aizpildīšanā. Jo elektroniskā formātaaptaujāšana pati par sevi ir ļoti labs un ērts studentu viedokļa iegūšanas veids.Kopumā studenti psiholoģijas bakalaura studiju programmu novērtē kā „Pilnībā apmierina”vai „Drīzāk apmierina”, un tas nav mainījies no iepriekšējiem gadiem.Kā kopumā „Pilnībā apmierinošu” un „Apmierinošu” studenti vērtē: Programmā piedāvāto studiju kursu saturu; Studiju programmas piedāvātās iespējas attīstīt pētnieciskās prasmes un iemaņas; Vērtēšanas kārtību pārbaudījumos; Patstāvīgo darbu daudzumu; Studijās iegūtās prasmes efektīvi pielietot informācijas tehnoloģijas informācijas meklēšanai,apstrādei un noformēšanai; Iegūtās prasmes strādāt ar informāciju – izvērtēt, analizēt to;7

Studijās iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli;Psiholoģijas nodaļas personāla attieksmi pret studentiem.Šis novērtējums ir uzskatāms par ļoti labu, jo psiholoģijas bakalaura studiju programmasviens no mērķiem arī ir attīstīt pētnieciskās prasmes un iemaņas, prasmes strādāt ar zinātniska saturainformāciju, kā arī veicināt analītisko un kritisko domāšanu. Priecē arī personāla pozitīvasattieksmes novērtējums.Studentu domas dalās par: Studijām nepieciešamās literatūras pieejamību LU bibliotēkā; Studiju materiāli tehnisko nodrošinājumu un iespējām studiju procesā izmantot datorus; Iespējām kursus apgūt elektroniski; Nodarbību plānojumu pa nedēļām un semestriem; Izvēles iespējām starp B daļas kursiem, kā arī iespējām apgūt vēlamos C daļas kursus.Zinot, ka visi mācību materiāli nav pietiekamā skaitā pieejami visiem studentiem kursā,mācībspēki arvien vairāk sagatavo mācību materiālu elektroniskas kopijas, kas tiek izsūtītasstudentiem. Uzskatām, ka šādi vismaz daļēji tiek risināts literatūras pieejamības jautājums. Jāatzīmē,ka arvien vairāk studenti tiek mudināti izmantot jaunāko pētījumu datus, kas ir pieejami LUabonētajās datu bāzēs, īpaši pozitīvi vērtējama iespēja izmantot Psych Articles datu bāzi.Ar nožēlu jāatzīst, ka arī nākotnē mēs nespēsim nodrošināt izvēles iespējas starp B daļas kursiemjau pieminēto ierobežoto finanšu dēļ.Aptaujās bija lasāmi studentu ierosinājumi: pārdomāt lekciju plānojumu, lai nebūtu tā, ka vienā dienā ir 5 lekcijas, bet citā – tikaiviena (te gan uzreiz jākomentē, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo liela daļa no studijukursiem tiek realizēta kopā ar Psiholoģijas profesionālā bakalaura studiju programmaspilnā un nepilnā laika klātienes studentiem, kuriem daļa lekciju koncentrējasceturtdienās. Līdz ar to ceturtdienas, salīdzinot ar citām nedēļas dienām, ir krietninoslogotākas. Un nākotnē diez vai būs iespējas šajā sistēmā ko mainīt.) saskaņot dažādu studiju priekšmetu kontroldarbu laikus, lai vienas nedēļas ietvaros navvairāki kontroldarbi; samazināt mācību apjomu angļu valodā. (Šo ierosinājumu ir praktiski neiespējamiizpildīt, jo kā zināms – psiholoģijas zinātnes valoda ir tieši angļu valoda, un pārsvarā visipētījumi dažādās psiholoģijas jomās tiek prezentēti tieši angļu valodā. Šī iemesla dēļstudiju laikā mācībspēki īpaši motivē studentus apgūt angļu valodu, lai varētu studijunoslēgumā sekmīgi izstrādāt savus pētnieciskos darbus, iekļaujot tajā dažādu oriģinālopētījumu un zinātnisko pieeju publikācijas.)Psiholoģijas doktora studiju programmaKopumā doktorantu aptaujā no 16 aktīvajiem 2009./10. gada doktorantiem (kopā 22),piedalījās 12 jeb 75%. Daļa no tiem – 3 doktoranti, kas neatsūtīja aizpildītās aptaujas – ir aizgājušiakadēmiskā atvaļinājumā šogad vai atrodas dekrēta atvaļinājumā. Tikai 1 doktorants nav atsūtījisaizpildītu aptauju nezināmu iemeslu dēļ. Aptauja’(skat. 3. pielikumu) Vispārīgāku programmasaspektu vērtējumi ir sniegti, atbildot uz aptaujas jautājumiem Nr. 3-16. (skat. apkopojumu 2. tabulā),tos vērtējot 5 baļļu sistēmā. Kopumā gan nodarbību plānojums, gan programma, gan citi svarīgiprogrammas aspekti ir vērtēti ar atzīmi labi un augstā. Paradoksāls ir fakts, ka doktoranti kritiskāk irvērtējuši M=3,83 tieši to aspektu, kas šogad viņiem bija visvairāk pieejams – dalība ganStarptautiskajā Ziemeļu-Baltijas valstu doktorantu tīklā, gan dalībā konferencēs (skat. 5.pielikumā,kur parādās informācija par viņu dalību konferencēs): vismaz 15 ziņojumi ir prezentēti šg.Starptautiskās zinātniskās konferencēs. Tomēr daļa doktorantu neizmanto iespējas doties uzapmaksātajiem semināriem un starptautiskām konferencēm. Viens no argumentiem, ka programmanenodrošina pilnu apmaksu, t. sk. nemaksā dienas naudu vai viesnīcu pilnā apmērā. 6. tabulas8

vērtējumi liecina, ka visās jomās ir vēl nepieciešami kādi uzlabojumi, jo nekur nav sasniegtsaugstākais vērtējums – 5 balles.Pirmie risināmie uzdevumi, ko ieteikuši arī doktoranti 2009./10. gadā varētu būt šādi1) Kaut arī programmai ir e-resursi www.ppf.lu.lv/PsihDokt, tomēr pārliecinājāmies, kadoktoranti to reti lieto, citreiz pat aizmirst, ka tāds ir, un šāds formāts nav ērts lietošanai.Būtu jāmeklē kāda alternatīva e-resursu forma – draudzīgāka un daudzpusīgāka.2) Jāpilnveido priekšaizstāvēšanas un publisko apspriešanu process, kas doktorantiem irtrauksmi izraisošs un brīžiem tas viņus neapmierina.3) Jāmeklē lielāki resursi katras psiholoģijas nozares bibliotēkas veidošanai un datu bāzupasūtīšanai, ar vadošām enciklopēdijām, rokasgrāmatām un monogrāfijām, kas ir ļoti dārgasun kuras parasti bibliotēka nenopērk. Biežāk doktorantiem jāatkārto viņiem mācītās lietas, kālietot datu bāzes, kur ko var meklēt.4) . Pašos pamatos būtu nepieciešamas izmaiņas, lai promocijas darba vadītājs būtu vadošaispētnieks doktorantu interesējošajā tēmā, viņš arī būtu kā „ledlauzis” starptautiski atzītuizdevumu publikācijām.5) Nopietni jāpārdomā jautājums, vai doktorantūrā iesaistīt tos asoc.prof., kas ir ļoti iesaistīticitos darbos un noslogotības dēļ individuālās tikšanās ar doktorantiem gandrīz tikpat kānenotiek, vai , ja notiek, ļoti reti un mazproduktīvi.6) Vairāk resursu doktorantiem jāpiešķir materiālu drukāšanai par brīvu fakultātē (šo lūguma ganšogad neizdosies izpildīt).6. tabula Doktorantu vidējie vērtējumi vispārīgos jautājumos par programmu.VidējāAptaujas jautājumiballe3. Kā jūs vērtējiet doktora studiju programmas aktivitāšu plānojumu (t.i., nodarbībuizkārtojumu)?4,424. Kā jūs vērtējiet doktora studiju programmas nodarbību plāna ievērošanu (t.sk, savlaicīguinformācijas saņemšanu, ja kaut kas plānā mainās)?4,175. Kā jūs vērtējiet kopumā darbu regulārajās nozares doktorantu darba grupās ar savu vadītāju,kontaktu ar darba vadītāju?4,086. Kā jūs vērtējiet doktorantūras programmas rīcībā esošā materiāli tehnisko nodrošinājuma(telpas, datori) attīstību gada laikā?4,007. Kā jūs vērtējiet doktorantu savstarpējo komunikāciju? 3,758. Kā jūs vērtējiet doktorantūras programmas rīcībā esošo informatīvo nodrošinājumu –bibliotēku pieejamību, datu bāzes, jaunākie zinātniskie izdevumi – grāmatas, žurnāli?3,759. Vai jūs apmierina informācijas aprite par prasībām doktorantūras programmā, notiekošajāmaktivitātēm, tās pieejamība interneta resursos, drukātā veidā, skaidrojumos studiju procesā, 4,00u.c.?10. Cik lielā mērā jūs apmierina programmas piedāvātās iespējas piedalīties starptautiskāsdoktorantu un zinātnieku aktivitātēs?3,8311. Vai jūs izmantojāt iespēju piedalīties kādā ārvalstu starptautiskā doktorantu pasākumā –lekciju kursā, seminārā Baltic-Nordic Doctoral Network ietvaros?≈1reizi12. Kā jūs vērtējat doktorantūras aktivitātes, lai sagatavotu doktorantus pieteikšanai ES fondastipendijām?4,2513. Vai jūs apmierina programmas vadīšana un programmas direktores darbs (prof. M.Raščevska)?4,8314. Vai jūs apmierina jūsu Psiholoģijas doktorantūras padomes (PDP) darbs aizstāvēšanasprocesos?3,8215. Vai jūs apmierina doktorantūras sekretariāta darbs - informācijas izsūtīšana, savlaicīgasatbildes uz uzdotajiem jautājumiem, lietvedības lietu kārtošana (lietvede Guna Pudule)?4,5816. Kā jūs vērtētu doktora studiju programmu kopumā (ieskaitot saturu, organizāciju, praktiskorealizāciju, materiālo un informatīvo nodrošinājumu, iespēju veidot starptautiskus kontaktus, 4,00PDP darbu) :9

2.3. Aptaujas par studiju kursiem rezultātiPsiholoģijas bakalaura studiju programmaAptaujas par studiju kursiem šogad aizpildīja 23 otrā un trešā kursa studenti – par iepriekšējomācību gadu. Kopā tika novērtēti 24 studiju kursi pie dažādiem mācībspēkiem.Līdzīgi kā iepriekšējos gados studenti vairumā atzinīgi ir novērtējuši gan pasniedzējusagatavotību, pasniegšanas stilu, attieksmi pret studentiem, gan iepazīstināšanu ar studiju kursusaturu.No visiem 24 studiju kursiem skaidri iezīmējās divi kursi (Vadīšanas teorijas un Sociālāantropoloģija), kur novērojamas grūtības mācībspēka un studentu sadarbībā (piemēram, regulāralekciju sākuma kavēšana no pasniedzēja puses, prezentācijas tikai angļu valodā, kā arī iebildumi pretsemināru vadīšanu un saturu). Jāatzīmē, ka abi šie kursi šajā mācību gadā pie konkrētiempasniedzējiem tika docēti pirmo reizi, un studentu sniegtie komentāri ļaus pasniedzējiem izvērtētsavu darbu un veikt uzlabojumus nākotnē.Ar pārējiem studiju kursiem studenti kopumā bija „ļoti apmierināti” un „apmierināti”. Pirmākursa studenti visaugstāko apmierinātību pauž šādos kursos – Ievads psiholoģijā, Psihes bioloģiskiepamati I, Ievads socioloģijā, Praktikums sociālajā psiholoģijā I, Svešvaloda; un kā pozitīvo uzsver: skaidru prasību noformulēšanu studiju kursa sākumā; skaidri izprotamu vērtējumu prasības un stratēģija; pārskatāmas prezentācijas un filmu izmantošana studiju kursa ietvaros; prasmi ieinteresēt un ar saprotamiem piemēriem raksturot teorētisko materiālu; labvēlīgu attieksmi no pasniedzēja puses; iespējām diskutēt lekciju laikā, skaidrām atbildēm uz jautājumiem.Otrajā kursā visaugstāk tiek novērtēta Sociālā psiholoģija, Personības psiholoģija, Attīstībaspsiholoģija un Eksperimentālā psiholoģija. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem būtiski ir uzlabojiesPsihometrikas un Pētniecības metodoloģijas kursu novērtējums. Otrā kursa studenti īpaši uzsver: mācībspēku profesionalitāti; orientēšanos mācāmajā vielā un spēju atbildēt uz studentu jautājumiem; interesantus un saturiskus seminārus; izdales materiālu un prezentāciju kvalitāti; daudzveidīgu uzskates materiālu izmantošanu; labvēlīgu attieksmi no pasniedzēju puses.Psiholoģijas doktora studiju programmaVidēji doktoranti 5 baļļu sistēmā vērtēja kursus starp atzīmi labi un teicami (skat. 7. tabula).Viens kurs ieguvis zemāku vērtējumu – M=3,11, jo šogad akadēmiska atvaļinājuma laikā šo kursunepasniedza kursa pamatautors, bet cits pasniedzējs. Turpmāk šo kursu lasīs tā autors. Visiemkursiem ir vēl potenciāls pilnveidoties.7. tabula Psiholoģijas doktora studiju programmu kursu vērtējumidoktorantu aptaujāA Promocijas darbsM- Promocijas pētījuma projekta izstrāde un aizstāvēšana 3,83- Pētījuma metožu aprobācija pilotpētījumā 4,38- Teorētiskās daļas izstrāde un priekšaizstāvēšana 4,00- Datu ievākšana, apstrāde un analīze 4,29- Pētījuma empīriskās daļas izstrāde un priekšaizstāvēšana 4,33- Pētījuma rezultātu prezentēšana zinātniskā konferencē 4,25- Zinātniskā raksta sagatavošana un iesniegšana publicēšanai. 4,43- Promocijas darba pabeigšana un pirmsaizstāvēšana 4,33A Mūsdienu psiholoģijas teorijas- Psiholoģijas vēsturi un zinātne 3,7810

- Attīstības psiholoģijas teorijas 4,11- Sociālās psiholoģijas teorijas 4,63- Personības psiholoģijas teorijas 3,11A Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes- Kvantitatīvās pētniecības metodes 4,40- Kvalitatīvās pētniecības metodes 4,00- Zinātniskā komunikācija 4,60B Semināru kursi (izvēle)*- Sem. Attīstības psiholoģija 4,50- Sem. Sociālā psiholoģija 4,50- Sem. Personības psiholoģija 2,50A. Promocijas eksāmeni- Promocijas eksāmens psiholoģijā 4,00- Promocijas eksāmens svešvalodā 4,67B. Akadēmiskā darbība- Izstrādāt lekciju konspektu vai apgūt kursu augstskolu didaktikā 4,33- Nolasīt lekciju ciklu 16 stundu apmērā ar nozari saistītā kursā 4,572.4. Absolventu aptaujas rezultāti.Psiholoģijas bakalaura studiju programmaPārskata periodā absolventu aptauja netika veikta. 3Psiholoģijas doktora studiju programmaPārskata periodā doktora disertāciju aizstāvēja 1 doktorants, kurš pirms tam šo programmuabsolvēja pirms 5 gadiem. Toreiz tā bija cita programma. Trešā kursa absolventi bija 2 un arī tie navstudējuši šajā programmas versijā. Tā tika mainīta pēc programmas pārejas no PPI (Kronvaldabulv.4) uz PPF.3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā, personālaatlases un atjaunošanas procesa analīze un priekšlikumi turpmākai personāla attīstībaiPsiholoģijas bakalaura studiju programma2008./2009. akadēmiskā studiju gada laikā nav notikušas būtiskas akadēmiskā personālaizmaiņas (skat. 8.-12.. tabulu): 2008. gada pavasarī bērna kopšanas atvaļinājumā devās šīs programmas direktore docente AnikaMiltuze. Programma direktora pienākumus līdz 2009. gada jūnijam veica asociētais profesorsĢirts Dimdiņš, savukārt docētos studiju kursus aizvietoja I.Damberga un I.Skreitule-Pikše. 2008. gadā doktora grādu ieguva lektore Anda Gaitniece – Putāne, kura arī pēc tam devās bērnakopšanas atvaļinājumā. Darbu uzsāka doktorantūras students Reinis Upenieks, kurš sāka lasīt kursu „Psihosomatika”stundu pasniedzējas Gunas Bergas vietā, un doktorantūras studente Egita Gritāne, kas pasniedza„Vadīšanas teorijas”. Šajā mācību gadā arī studiju programmas realizācijā nepiedalījās stundupasniedzēja Anita Pipere, un viņas vietā kursu „Vides psiholoģija” sagatavoja docentsAleksandrs Koļesovs. Kā stundu pasniedzēju sociālās antropoloģijas kursa lasīšanai bijāmpieaicinājuši dr. A.Lūsi no RSU, un šo sadarbību vēlamies turpināt. Pavasara semestrī profesors Viesturs Reņģe atradās radošajā atvaļinājumā, kura laikā tikasagatavotas četras zinātniskās publikācijas, kā arī veikts darbs pie manuskripta „Mūsdienupersonības psiholoģija”.3 Absolventu aptaujas jāveic ne retāk kā reizi akreditācijas periodā.11

Nelielas izmaiņas ir notikušas arī nodaļas administratīvā personāla sastāvā. Vasarā ļoti veiksmīgidarbu uzsāka studiju metodiķe Guna Pudule, kas darbu turpināja visu mācību gadu un vasarādevās bērna kopšanas atvaļinājumā. Iepriekšējos gados veiktās pārmaiņas administratīvāpersonāla pienākumu pārdalē ir bijušas veiksmīgas, tomēr kadru mainība rada grūtības unapgrūtina vienmērīgu darbu.Divas doktorantūras studentes izstrādāja un vadīja jaunu B daļas kursu, un šī pieredze tiekvērtēta kā pozitīva, ir plānots arī turpmāk piesaistīt doktorantūras studentus jaunu kursu izstrādei.Savukārt pieci doktorantūras studenti piedalījās kursa darbu vadīšanā.8.. tabula . Akadēmiskā personāla sastāvs (dati uz atskaites gada 1. oktobri):Amats (ievēlēts LU), grāds 2005 2006 2007 2008Profesori 4 3 4 3Asociētie profesori 4 2 2 2Docenti 7 2 7 2Lektori:t.sk: ar doktora grādu nav 1 nav navar maģistra grādu 7 3 7 5Asistenti:t.sk: ar doktora grādu nav nav nav navar maģistra grādu 2 2 5 3citi*Akadēmiskais personālsKOPĀ24 13 25 15* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)9. tabula. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz 1. oktobri)Amats 2005 2006 2007 2008Viesprofesori 2 1 2 1Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji)t.sk: ar doktora grādu 4 4 1 3ar maģistra grādu 19 8 7 7Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ 24 13 10 11* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)10. tabula. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme2005 2006 2007 2008Studē doktorantūrā 4 4 9 8Ieguvuši doktora grādu 1 0 1 1Apguvuši profesionālās pilnveides programmu 0 0 2 2Akadēmiskajā atvaļinājumā 1 2 2 111. tabula Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība:2005 2006 2007 2008Dalība pētnieciskos un akadēmiskos projektos , skaits 12 19 17 12Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits) 30 28 18 15Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits 27 18 15 30Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits) 8 4 312 tabula.. Starptautiskā studējošo apmaiņaSkaits pa akadēmiskajiem gadiemValsts2005/2006 2006/2007 2007/200812

Mācībspēku apmaiņa Nav notikusi Nav notikusi Nav notikusiNo Latvijas uz ārvalstiNo ārvalsts uz LatvijuPsiholoģijas doktora studiju programmaPārskata periodā programmas akadēmiskais personāls ir nedaudz mainījies - viena profesoregada beigās pārtrauca pilnas slodzes darba attiecības ar PPF un tā vietā tika ievēlēts jauns profesors.2008./09. gadā programmā strādājošajam patstāvīgam akadēmiskam personālam ir raksturīgas šādasiezīmes: 80% ir LU pamatdarbā; pēc dzimuma sastāva – 40% vīrieši, 60% sievietes; pēc vecuma sastāva: 30% vecumā no 33-40 gadiem, 40% no 50-60 gadiem un 30% virs 60gadiem. visiem ir doktora grāds psiholoģijā, 30% tas ir iegūts LU, 20% - Stokholmas universitātē,30% - ASV un Kanādas universitātēs, 20% - Krievijas vadošās universitātēs; 30% akadēmiskā personāla pārstāv vispārīgās psiholoģijas nozari, 30% - klīniskās unattīstības psiholoģijas nozari, 10% personības un organizāciju psiholoģijas nozari, 30% pārstāvsociālās psiholoģijas nozari (skat. detalizētāk 13. tabulu).Turpmākajā nodaļā ir papildus informācija par profesoriem, minot viņu uzvārdus, vārdus,pārstāvētās nozares un pētniecības virzienus.Ļoti svarīgs nākotnes uzdevums – iesaistīt jaunos pasniedzējus programmas darbā un vēlpiesaistīt vismaz 2 ārvalstu profesorus regulārai sadarbībai. Pašlaik programmā katru gadu strādāprof. no Kanādas S. Miezīte un prof. no Austrālijas –. A. Kroplijs.13. tabula. Akadēmiskā personāla dinamika psiholoģijas doktora studiju programmā no 2008./09.gada (pirmais pēcakreditācijas gads)Amats, grādsSkaitsLU Profesori - ar habilitēta doktora rādu 1LU Profesori - ar doktora grādu 4LU Asoc. profesori - ar doktora grādu 2Programmā patstāvīgi strādājoši ārvalstu profesori 2ar zinātņu doktora grāduCitas Latvijas augstskolas dr. psych. (tikai vada 1promocijas darbu)Kopā 103.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība atskaites gadā, tās ietekme uz studijuprogrammuPsiholoģijas bakalaura studiju programmaDivi no studiju programmā iesaistītajiem mācībspēkiem – lektore Anda Upmane un asistenteIlze Damberga – sekmīgi pabeidza psiholoģijas doktorantūras programmu un turpina aktīvi strādātpie saviem promocijas darbiem.Šajā mācību gadā akadēmiskā personāla zinātniskā darbība ir bijusi pat aktīvāka kā iepriekš.Recenzējamos žurnālos ir publicēti vai iesniegti publicēšanai 30 zinātniskie raksti.Visi pasniedzēji ir piedalījušies vai nu kā dalībnieki vai ar prezentācijām starptautiskāszinātniskās konferencēs. 8 docētāji 2008. gadā piedalījās 29. Starptautiskajā Psiholoģijas kongresāBerlīnē, 2009. gadā 7 docētāji piedalījās 11.Eiropas psihologu kongresā Oslo un pieci - 14. EiropasAttīstības psiholoģijas konferencē Viļņā, Lietuvā. Kā katru gadu, docētāji uzstājās ar savu pētījumuprezentācijām arī ikgadējā LU konferencē. Tāpat ar prezentācijām docētāji ir uzstājušies dažādāskonferencēs Slovēnijā, Horvātijā, ASV un dažādās starptautiskās konferencēs Latvijā . Kopumā13

mācību gada laikā zinātniskās konferencēs ir sniegtas 28 prezentācijas. Psiholoģijas bakalaura undoktora studiju programmās strādājošie pasniedzēji aktīvi iesaistās arī dažādos LZP un LU, kā arīstarptautiskos un starpdisciplināros projektos. Publikāciju, prezentāciju un zinātnisko projektusarakstu skat. 8.6. Pielikumā. Programmas pasniedzēju pētnieciskā aktivitāte ir būtiski ietekmējusiarī viņu vadīto kursa un bakalaura darbu tēmu loku, vairāki studenti savu studiju darbu ietvarospiedalās arī pasniedzēju vadītajos projektos.Psiholoģijas doktora studiju programmaVisi pasniedzēji ir piedalījušies ar prezentācijām starptautiskās zinātniskās konferencēs. 6 profesoriun asoc. profesori 2008. gada vasarā piedalījās 29. Starptautiskajā Psiholoģijas kongresā Berlīnē,2009. gadā 2 docētāji piedalījās 11.Eiropas psihologu kongresā Oslo un 2 Starptautiskā 10 EiropasPsiholoģiskās novērtēšanas konferencē Gentā Beļģijā., viens - Eiropas Attīstības psiholoģijaskonferencē Viļņā, Lietuvā. Kā katru gadu, docētāji uzstājās ar savu pētījumu prezentācijām arīikgadējā LU konferencē. Tāpat ar prezentācijām docētāji ir uzstājušies dažādās starptautiskāskonferencēs Latvijā . Kopumā mācību gada laikā zinātniskās konferencēs ir sniegtas 25prezentācijas. Psiholoģijas doktora studiju programmās strādājošie pasniedzēji aktīvi iesaistās arīdažādos LZP un LU, kā arī starptautiskos un starpdisciplināros projektos. Publikācijas – kopā 28 (notām starptautiski recenzējamos izdevumos – 8, starptautiski citējamas konferences tēzes - 7),prezentāciju un zinātnisko projektu sarakstu skat. 1. pielikumā. Programmas pasniedzēju pētnieciskāaktivitāte ir kļuvusi daudzveidīgāka (skat. 14. tabulu).Galvenais nākotnes uzdevums – palielināt starptautiski citējamu publikāciju skaitu. Iesaistītieslielākos finansiāli nodrošinātos projektos.14. tabula. Psiholoģijas doktora studiju programmas akadēmiskā personāla apakšnozaresun pētnieciskie virzieniLU pamatdarbā strādājošie: Nozare Pētniecības virziens1. Prof. Ārijja Karpova, hab.dr.psych. Sociālā psiholoģija, Ģimenes psiholoģija,Personības psiholoģija2. Prof. Sandra Sebre, Ph.D. Klīniskā psiholoģija, Pētījumi piesaistes teorijas jomā, vardarbībaAttīstība psiholoģija ģimenē, pusaudžu uzvedība.3. Prof. Viesturs Reņģe, dr.psych. Sociālā psiholoģija, Satiksmes psiholoģija, NEO-PI-R adaptācijaOrganizāciju psiholoģija Latvijā, Organizāciju kultūra4. Prof. Malgožata Raščevska, dr.psych. Vispārīgā psiholoģija Intelekts/ kognitīvās spējas. Testu adaptācijaun konstruēšana. Apdāvinātība5. Asoc. prof. Ivars Austers Sociālā psiholoģija Sociālā izziņa, Globalizācijas psiholoģiskieaspekti6. Asoc. prof. Ģirts Dimdiņš Sociālā psiholoģija Politiskā psiholoģija7. Asoc. prof. Ieva Bite Klīniskā psiholoģija Pētījumi piesaistes teorijas jomā, vardarbībaģimenēPapildu darbā strādājoši profesori9. Solveiga Miezīte, Ph.D. (Kanāda) Vispārīgā psiholoģija,Klīniskā psiholoģija10. Artūrs Kroplijs, Ph.D. (Hamburga,Austrālija)Vispārīgā psiholoģijaStudentu adaptācija augstskolai:psiholoģiskie aspektiKreativitāte. Docē kursu „Kvalitatīvāpētniecība” un „Zinātniskā komunikācija”4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskaisnodrošinājums4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumāPsiholoģijas bakalaura studiju programmā 2008./2009. mācību gadā studiju maksa bija Ls1300.Tāpat kā iepriekšējos gados, ir nokārtota zinātnisko rakstu datu bāzes „PsychARTICLES”abonēšana un lietošana. Psiholoģijas nodaļas docētājiem ir iespēja pasūtīt grāmatas PPF bibliotēkai.14

Psiholoģijas doktora studiju programmaBeidzot izdevās realizēt sen loloto sapni – izremontēt un iekārtot auditoriju doktorantiem – A332.telpa. Citu pozitīvu izmaiņu nav. Trūkums – joprojām neizdodas iegādāties vairākus eksemplārusgrāmatu doktorantu vajadzībām. Tā būs prioritāte visticamāk arī ne nākošo gadu.4.2. Studiju programmas finansiālā, materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājumaanalīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumiStudiju programmas materiāli tehniskais nodrošinājums šī mācību gada laikā ir palicisnemainīgs, jo nav bijuši pieejami finansu līdzekļi dažādu uzlabojumu veikšanai. Nodaļā būtunepieciešami datortehnikas uzlabojumi, diemžēl arī kopēšanas tehnika ir novecojusi un ne vienmēr iriespējams nodrošināt studentiem nepieciešamās izdales materiālu kopijas. Jāatzīst, ka šie sarežģījumiar kopēšanas tehniku vēl vairāk mudina pasniedzējus nosūtīt studentiem izdales un studiju materiāluselektroniski, kas ir uzskatāma par veiksmīgu praksi.Fakultātē lielākā daļa auditoriju ir aprīkotas ar vizuālās prezentācijas aparatūru un visipasniedzēji to izmanto savā darbā. Iepriekš studenti izteica vēlmi pēc papildus telpām darbam lekcijustarplaikos un brīvajā laikā. Gada laikā ir labiekārtots un vēlāk par brīvi pieejamu auditorijuizveidots vestibils, ko studenti var izmantot arī darbam, ja nepieciešams, tomēr salīdzinoši nelielāsPsiholoģijas nodaļai un studentu aktivitātēm atvēlētās telpas joprojām ir par šauru, jo ir palielinājieskopējais programmā studējošo skaits.Abonētā elektroniskā zinātnisko rakstu datu bāze „PsychARTICLES” nozīmīgi atvieglostudentiem un mācībspēkiem informācijas un zinātnisko publikāciju meklēšanu saistībā ar savāmpētnieciskajām un mācību tēmām. Studenti tiek pastiprināti iedrošināti un apmācīti izmantot šo datubāzi, un ir ļoti svarīgi, lai tā būtu pieejama studentiem un mācībspēkiem arī turpmāk.Psiholoģijas doktora studiju programmaNepieciešams piesaistīt kvalitatīvākus e-resursus doktorantu vajadzībām un krietni papildinātbibliotēkas resursus. Pirms dažiem gadiem iegādātā literatūra ir jau daļēji novecojusi un tā būtujāatjauno. Kā arī jāatrod iespēja promocijas eksāmenam un A un B daļas kursiem nepieciešamāliteratūra iegādāties vismaz 5 eksemplāros, nevis pa 1 grāmatai.Vairāk līdzekļu ir nepieciešams printera toniera iegādei. Pateicoties ES fonda stipendijām,tiks atrisināts jautājums par doktorantu komandējumiem.Jāturpina meklēt līdzekļi līguma slēgšanai ar elektroniskām datu bāzēm, lai starptautiskirecenzējamu žurnālu Baltic Journal of Psychology varētu ievietot Springer datu bāzē.5. Ārējie sakari5.1. Jaunais sadarbībā ar darba devējiem un profesionālām organizācijām atskaitesperiodāVisi programmā iesaistītie pasniedzēji ir iesaistījušies gan Latvijas, gan starptautiskāsprofesionālajās organizācijās un regulāri apmeklē konferences un dažādus citus to rīkotospasākumus. Dalība šajās organizācijās ir ļoti būtiska, jo tieši šeit tiek apspriesti nozīmīgiprofesionālās dabas jautājumi, notiek sarunas ar darba devējiem. Vairāki Psiholoģijas nodaļaspasniedzēji šī mācību gada laika ļoti aktīvi ir darbojušies dažādās darba grupās un tikušies ar dažādustarptautisko organizāciju pārstāvjiem jautājumos par psihologu sertifikācijas prasībām unnoteikumiem. Ir izveidojusies laba sadarbība ar Klīnisko psihologu asociāciju, LU PPF telpāsregulāri tiek rīkotas Latvijas klīnisko psihologu asociācijas ikgadējās konferences, kurās varpiedalīties arī PBSP studenti.Psiholoģijas doktora studiju programma15

Pirmo reizi pēc ilgāka perioda var teikt, ka tikai 50% no programmas 2009. gada beidzējiemir PPF Psiholoģijas nodaļas asistenti, 50% strādā citās darba vietās – RPIVA. Arī pašlaik studējošovidū ir tikai 4 doktoranti - 19%, kas strādā LU. Pārsvarā tie ir citu augstskolu mācību spēki. DominēRPIVA jaunie lektori.5.2. Darba devēju aptaujas rezultāti, būtiskākie ierosinājumi secinājumi unpriekšlikumi studiju programmas pilnveideiDarba devēju aptauja pārskata periodā nav veikta Doktorantūras programmā, visi, kas pēdējogadu laikā aizstāvēja promocijas darbu strādā LU, izņemot Kristīne Maslovska (aizstāvētspromocijas darbs 2007. gadā), kas strādā Holandē Hāgā Eiropolā. Šo darba devēju mēs nevaramaptaujāt, bet ņemot vērā, ka viņa ir izturējusi lielu Eiropas līmeņa konkursu uz šo darba vietu jau 2reizes, tad jāatzīst, ka tas apliecina viņas augsto profesionalitāti.5.3. Jaunais sadarbībā ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežāmŠī mācību gada laikā kā vieslektore sociālās antropoloģijas kursā tika uzaicināta dr. AgitaLūse no Rīgas Stradiņa Universitātes. Diemžēl ierobežotie finansu resursi apgrūtina plašākumācībspēku apmaiņu un šogad bijām spiesti atteikties no ilggadējās sadarbības ar prof. A. Piperi noDaugavpils Universitātes.Psiholoģijas doktora studiju programmaKatrs doktorantūras profesors ir kādas starptautiskas psihologu organizācijas biedrs unregulāri tiekas ar saviem kolēģiem starptautisku konferenču laikā (Starptautiska skolu psihologuasociācija, Starptautiska testu komisija, Starptautiska lietišķās psiholoģijas asociācija, EiropasLietišķās psiholoģijas asociācija, Amerikas Psihologu asociācija) un arī Latvijas profesionāloasociāciju biedrs: Latvijas Skolu psihologu asociācijas, Latvijas Klīnisko psihologu asociācija,Latvijas Organizāciju psihologu biedrību, Latvijas Psihologu apvienība, u.c. Būtiskas izmaiņas šeitnav notikušas.Arī pēdējā gada laikā visnozīmīgāka sadarbība notika Ziemeļu un Baltijas valstudoktorantūras tīkla ietvaros (Nordic-Baltic Doctoral Network Project, skat. 6. pielikums),apmainoties ar doktorantiem un piedaloties kopīgi organizētajos semināros, kas šogad notika visāstīkla valstīs un rezumējošais seminārs – Helsinkos, kurā piedalījās 5 doktoranti un 2 pasniedzēji.Pārskata periodā notika pirmā kursa visu doktorantu un divu profesoru kopīgs māībuiepazīšanas brauciens uz Eiropas psihologu konferenci Oslo 7-11. jūlijā. 12 doktoranti kopumāizmantoja Nordic-Baltic Doctoral Network Project tīkla piedāvātās iespējas (apmaksātas no projektalīdzekļiem) piedalīties Norvēģijas, Dānijas, un Somijas doktorantu semināros dažādās šo valstuuniversitātēs.Pieci profesori un asociētie profesori strādā starptautiskas sadarbības projektos.5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, attīstības iespējasAr katru gadu pieaug studentu interese par iespējām kādu studiju posmu mācīties kādā noārzemju augstskolām. Līdz šim studenti izrādīja interesi, bet dažādu apstākļu dēļ nebija šīs iespējasizmantojuši. Šajā mācību gadā pirmo reizi divas profesionālā bakalaura studiju programmasstudentes ERASMUS programmas ietvaros vienu semestri veiksmīgi mācījās Kopenhāgenasuniversitātē. Jācer, ka šis piemērs rosinās arī bakalaura studiju programmas studentus aktīvākizmantot šīs iespējas.Psiholoģijas doktora studiju programmaNordic-Baltic Doctoral Network Project turpināsies arī nākošajos gados, jo Ziemeļu unBaltijas valstu doktorantiem un profesoriem ļoti iepatikās šī sadarbības forma un š. g. novembrīRīgā projekta organizācijas komiteja, kas sastāv no 8 valstu pārstāvjiem veidos jaunā projekta idejas.Turpināsim aktīvāk rosināt doktorantus uzstāties ar mutiskiem referātiem starptautiskās konferencēs.Jau sasniegts pietiekami augsts dalības rādītājs, respektīvi, 100% tie doktoranti, kas nebijaakadēmiskos atvaļinājumos, apmeklēja kādu konferenci un piedalījās ar postera ziņojumiem. Viena16

doktorante – Lība Gabrāne - Fulbraita stipendiāte, pavadīja gadu ASV un arī citi doktoranti domāpar šādu iespēju nākotnē.Pašlaik profesori nebrauc apmaiņas programmās uz citām universitātēm savas lielāsnoslogotības dēļ un arī tas ir saistīts ar to, ka nav kas viņus aizvieto darbā. Nebija prātīgs lēmums noLU administrācijas puses palielināt kontakttundu skaitu profesoriem, jo viņi jau tā realizē daudzuspētniecības projektus, kuriem ir samazināts vai pārtraukts finansējums., un ir programmu direktori,vai dažādu padomju locekļi, kuru darba apjomi tikai pieaug.6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpildeIzvērtējot gan iepriekšējo gadu psiholoģijas bakalaura studiju programmas pašnovērtējumaziņojumā akcentētās grūtības, kā arī ņemot vērā 2005.gadā akreditācijas komisijas ziņojumā minētostrūkumus, varam secināt, ka liela daļa no iepriekš minētā ir novērsti.Piesaistot programmas realizācijai psiholoģijas doktorantūras studentus, ir izdevies gansaglabāt esošos, gan ieviest jaunus programmas B daļā paredzētos kursus. Šī pieeja kaut daļēji risinagrūtības, kas saistās ar jaunu mācībspēku piesaistīšanu studiju programmai dēļ konkurentnespējīgāatalgojuma ekonomiskās krīzes apstākļos.Ar katru gadu pieaug doktora grādu ieguvušo pasniedzēju skaits, gandrīz visi programmāiesaistītie mācībspēki vai nu studē doktorantūrā vai ir ar doktora grādu. Ir pieejamas psiholoģijaszinātnei nozīmīgas publikāciju datu bāzes un studenti aktīvi tās izmanto, līdz ar to nedaudzsamazinot bibliotēkas nozīmi mācību procesā.Ir izdevies izstrādāt skaidrus nosacījumus un prasības kursa un bakalaura darbu iesniegšanasun aizstāvēšanas kārtībai, sankcijas iesniegšanas termiņu neievērošanas gadījumiem, kā arī izdeviesefektīvi tos realizēt.Jāatzīmē, ka neapstiprinājās bažas par studentu sekmju pasliktināšanos, jo studentu skaitasamazināšanās dēļ nācās uzņemt visus reflektantus. Drīzāk otrādi – šajā mācību gadā pirmā kursastudentiem vidējais sekmju līmenis bija pat augstāks kā iepriekšējos gados.Gada laikā ir būtiski uzlaboti esošie kursu apraksti, tomēr studiju metodiķu maiņas dēļ darbsvēl nav pabeigts un ir nepieciešams strādāt pie precīza studiju kursu atspoguļojuma LUIS, kas arītiek izvirzīts par vienu no mērķiem nākamajam gadam.Joprojām nozīmīgs uzdevums ir starptautiskās studentu un mācībspēku apmaiņasveicināšana. Docētāji piedalās dažādos, arī starpdisciplināros pētniecības projektos, kas varētuveicināt plašāku gan mācībspēku, gan studentu apmaiņu. Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad zinātnesfinansējums Latvijā tiek ievērojami samazināts, tā ir viena no iespējām, kā nodaļas mācībspēkiemturpināt piedalīties pasaules līmeņa pētniecībā un palielināt starptautiski citējamo publikāciju skaitu.Psiholoģijas doktora studiju programmaKopumā izdevās realizēt visas ieceres – pilnveidot programmas administrēšanu, panākt, kavairs nav nesekmīgu doktorantu, respektīvi, ar kr.p. parādiem. Izdevās pat krīzes gadā, izremontēt uniekārtot jaunu auditoriju.Vēl neizdevās izveidot galīgu Metodisko norādījumu doktorantiem versiju, jo ir iestrēdzisjautājums par Doktorantūras skolām, ko vēlējāmies tajā iestrādāt. Vēl nopietni jāpiestrādā piebibliotēkas resursu atjaunošanas un jāievieš izmaiņas Promocijas eksāmena saturā.7. Studiju programmas SVID (stipro, vājo pušu, iespēju, draudu) analīzeProgrammu stiprās puses: Programmā iesaistīto docētāju pētnieciskā aktivitāte un regulāra piedalīšanās starptautiskāszinātniskās konferencēs, plašs zinātnisko publikāciju spektrs; ES , LU un LZP līdzekļu piesaistīšana pētnieciskiem nolūkiem; Fakultātē turpina uzlaboties materiāltehniskais nodrošinājums, kas ļauj izmantot tehniskoslīdzekļus studiju kursu docēšanā;17

Psiholoģijas nodaļas mācībspēki ir pašaizliedzīgi entuziasti neatkarīgi no atalgojumasistēmas;Programmas kvalitāte nodrošina konkurētspēju ar citu augstskolu piedāvātajām līdzīgāmprogrammām;Veiksmīgs darbs metožu adaptācijā, standartizācijā un latviskoto versiju sistematizācijā;iespēja studentiem izmantot šīs metodes pētnieciskajā darbā;Veiksmīga sadarbība un komunikācija ar studentiem visos līmeņos, individuāla un labvēlīgapieeja studentiem;Veiksmīga psiholoģijas doktorantūras studentu iesaistīšana psiholoģijas bakalaura studijuprogrammas realizācijā;Programmas absolventi labprāt izvēlas turpināt studijas psiholoģijas maģistra programmā unir apmierināti ar studiju programmu.Doktorantūras programmā labi attīstīta starptautiska sadarbība ar Ziemeļu-Baltijas valstuaugstskolāmVājās puses: Mācībspēku atalgojums joprojām nav konkurētspējīgs, un ekonomiskās krīzes apstākļostuvākajā perspektīvā tāds arī nebūs. Tas apgrūtina esošo mācību kvalitātes celšanu un jaunumācībspēku piesaisti nākotnē; Joprojām nepietiekama studentu un mācībspēku starptautiskā mobilitāte; Maz attīstīta sadarbība ar citām Latvijas augstskolām bakalaura programmā. Vēlams vairāk kopīgu pētniecisku projektu sadarbībā ar ārvalstu universitātēm.Iespējas: Mācībspēki, kuri vēl nav aizstāvējuši savas disertācijas, tiek motivēti to izdarīt; Iesaistīt doktorantūras studentus bakalaura darbu un kursa darbu vadīšanā. Iesniegt pieteikumus dažādiem pētnieciskiem projektiem, lai piesaistītu finansiālos līdzekļus; Starpdisciplināru pētījumu organizēšana sadarbībā ar citām fakultātēm; Turpināt izstrādāt un realizēt izstrādātās vadlīnijas dažādu studentu pārkāpumu risināšanai,īpaši pievēršot uzmanību plaģiāta jautājumiem; Iesaistīt bakalaura līmeņa studentus docētāju un doktorantūras studentu pētnieciskajā darbībā. Veicināt studentu piedalīšanos kā respondentiem dažādos veiktajos pētījumos. Organizēt studentu pētniecisko darbu konferences. Iedrošināt studentus vēl aktīvāk iesaistīties starptautiskās apmaiņas programmās. Izmantot Doktorantūras skolas iespējas un ES fondu iespējas, lai paplašinātu starptautiskusadarbību, zinātnisku publikāciju iesniegšanu starptautiski citējamos izdevumos.Riski:Pasniedzēju slodzes palielināšana un atalgojuma samazināšana, kas var negatīvi ietekmētmācībspēku darba motivāciju un radīt pārslodzi.Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas ietekmē studentu maksātspēju un biežāk izraisastudiju pārtraukšanu.Studiju maksas pieaugums salīdzinājumā ar studējošo maksātspēju, kas var apdraudētprogrammas konkurētspēju, salīdzinot ar citu augstskolu piedāvātajām programmām;Doktorantūras programmas mācību spēku trūkums, jārosina jaunie docenti vairāk pētīt unpublicēties, lai varētu pretendēt uz asoc. profesora amatiem.Psiholoģijas bakalaura studiju programmas uzdevumi nākotnē:18

Turpināt izstrādāt un realizēt izstrādātās vadlīnijas dažādu studentu pārkāpumu risināšanai,īpaši pievēršot uzmanību noteikto studiju termiņu neievērošanai un plaģiātismam studijudarbos;Veikt praktiskus uzlabojumus programmas realizācijai:o Pabeigt kursa aprakstu papildināšanu un precizēšanu, un to precīzu atspoguļojumuLUISo Turpināt piesaistīt doktorantūras studentus jaunu kursu izstrādei un studentu kursadarbu vadīšanai.o Turpināt papildināt B daļas obligātās izvēles iespējas – meklējot mācībspēkus esošokursu nodrošināšanai vai iekļaujot studiju programmā jaunus obligātās izvēles kursus,kurus varētu realizēt jau esošie mācībspēki;Iedrošināt studentus vairāk izmantot starptautiskās studentu apmaiņas iespējas, paralēlistrādājot pie jaunu ārvalstu sadarbības partneru piesaistīšanas;Turpināt veicināt mācībspēku akadēmiskās un pedagoģiskās kvalifikācijas celšanu, stimulētesošos mācībspēkus ātrāk aizstāvēt savas disertācijas;Vairāk veicināt studentu iesaistīšanu mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbā;Turpināt stimulēt mācībspēkus pieteikties dažādiem pētnieciskajiem projektiem, tādejādipiesaistot finansiālus līdzekļus;Turpināt darbu pie pētījumos izmantojamo aptauju datu bāzes sakārtošanas un elektroniskasdatu bāzes izveides.Psiholoģijas doktora studiju programmas uzdevumi nākotnē: Sākt darbu pie doktorantūras skolas projekta „Indivīdu, grupu un organizāciju attīstībapsiholoģisko, izglītības un sociālo faktoru mijiedarbības ietekmē” realizācijas sadarbībā arIzglītības vadības doktorantūru un DU Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedru. Attīstīt jauno klīniskās psiholoģijas apakšvirzienu – kognitīvi biheivioprālā psihoterapijā. Padziļināt Kognitīvās psiholoģijas virziena attīstību. Veidot uz tirgus vajadzībām orientētu doktorantūru – nākotnē attīstot arī lietišķoorganizācijas psiholoģijas apakšvirzienu personāla vadība speciālistiem.19

8. PIELIKUMI1. pielikumsAKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKĀ UN PĒTNIECISKĀ DARBĪBA 2008/2009.MĀC.GADĀPublikācijasBierne J., Karpova Ā./2009/ Eksistenciālais intelekts. Ž. Skolotājs, okt.Calmfors, L., Dimdins, G., Gustafsson, M., Montgomery, H., & Stavlöt, U. (2009). Trade in servicesand in goods with low-wage countries – How do attitudes differ and how are they formed?Manuscript prepared for publication in the Working Papers series of Swedish Institute forEuropean Policy Studies.Dimdins, G., & Montgomery, H. (2009 in press) Negative and positive stakes in plural voting: Anexperimental study. Baltic Journal of Psychology.(akceptēts publicēšanai)Ivanova, L., & Rascevska, M. (2009). Conceptions about wise persons in Latvia. In proceeding of2nd International conference: Gifted children challenges and possibilities. October 11-16, 2009.(iesniegts publicēšanai)Karpova Ā. (2008) Pensionāru kreatīvie izaicinājumi un prioritātes Izraēlā un Latvijā. Krāj.Radošapersonība-VI,R.RPIVA,KZI,52.-63.lpp.Karpova Ā. (2008) Pensionēto pedagogu dzīvesdarbības prioritātes, pieņemtie izaicinajumi undominējošie emocionālie stāvokļi. ATEE SPRING University “Teacher of the 21stcentury:Quality Education for Quality Teaching”p.822.-839.Koļesovs A. (2008). Indivīda laika perspektīva: jaunas iespējas analīzē un interpretācijā. LatvijasUniversitātes Zinātnisko rakstu krājums, Psiholoģija, 742, 29-38.Maslovska, K. & Miezitis, S. (2008) Mourning Experiences, Risks and Possibilities inRepresentations of Bereaved Women in Latvia: A Qualitative Study Baltic Journal ofPsychology, 9, 1/2 96-111.Miezīte, S., Voitkāne, S., & Rascevska, M. (2008). First-year students adjustment: factors structureand profiles in different faculties. Baltic Journal of Psychology, Vol 43, Issue 34, p. 152.Miezitis S. and Rascevska M. (2008) Editors, Baltic Journal of Psychology, vol. 9 No. 1,2.Muzikante I., Reņģe V. (2009). Autovadītāju individuālo vērtību saistība ar riskantu braukšanu. LURaksti. Psiholoģija. 742. sēj.(39-50 lpp.). Rīga: LU Akad. Apgāds.Paegle Dz., Raščevska, M. (2008). „Skolēnu latviešu valodas pareizrakstības kļūdu analīze Latviešuvalodas sasnieguma testa izstrādes kontekstā”, LVAVA zinātniski metodisks izdevums „Tagad”Nr.1., 26-34.Pivovarovs, A., Raščevka, M. (2008). Psychometric Properties of WISC-IV Verbal Subtests(Latvian Version) in Individual Versus Group Testing Situation. International Journal ofPsychology, Vol 43, Issue 34, p. 510.Plaude A., Raščevska M. (2008.) M. Bonda Aizsardzības stilu aptaujas (DSQ) adaptācija Latvijā”.Latvijas Universitātes raksti, 729. sējums. Psiholoģijā. Rīga: LU ApgādsPlaude, A. & Raščevka, M. Adaptation of Defense Style Questionnaire in Latvia. InternationalJournal of Psychology, Vol 43, Issue 34, p. 649.Proyer, R.T., Ruch, W., Ali, N.S., Stephanenko, E.A., Stokenberga, I., Stuer, H. (2009) Breakingground in cross-cultural research on the fear of being laughed at (gelotophobia): A multi-nationalstudy involving 73 countries. Humor - International Journal of Humor Research, 22, 253–279.Rascevska, M., & Plaude A. (2009). Gifted students’ profiles of analytical, practical, creative andemotional intelligence. In proceeding of 2nd International conference: Gifted children challengesand possibilities. October 11-16, 2009. (iesniegts publicēšanai vai žurnālā)Raščevka, M. (2008). Construct Validity of the Practical and Regulation Skills Inventory.”International Journal of Psychology, Vol 43, Issue 34, p.435.20

Realo, A., Allik, J., Verkasalo, M., Lonnqvist, J.-E., Kwiatkowska, A., Koots, L., Kutt, M.,Barkauskiene, R., Larinavicius, A., Karpinski, K., Kolyushko, A., Sebre, S., Renge, V. (2009).Mechanisms of the national character stereotype: How people in six neighboring countries ofRussia describe themselves and the typical Russian. European Journal of Personality, 23, 229–249.Renge, V., Austers, I., & Muzikante, I. (2008). Combining social axioms with personality measuresand self-reported driving behavior in predicting traffic accidents. International Journal ofPsychology, 43, 3-4, 586.Renge, V., Austers, I., & Muzikante, I.. Combining social axioms with individual values and selfreporteddriving behavior in predicting traffic accidents. Traffic and Transport Psychology.Theory and Application: Proceedings of the ICTTP 2008 (in press).Reņģe V. Personības, ekonomiskie un kultūras faktori satiksmes psiholoģijas pētījumos. LU raksti.Psiholoģija (pieņemts publicēšanai).Reņģe V., Austers I. (2008). Sociālie priekšstati par psiholoģiju populāros un zinātniskospsiholoģijas žurnālos. LU Raksti. Psiholoģija, 729. sēj. (53-69. lpp.).Rīga: LU AkadēmiskaisApgāds.Sebre, S. (2008). Psiholoģijas un teoloģijas krustpunktu iespējas cilvēka būtības izpratnē. Ceļš,LU Teoloģijas fakultātes rakstu krājums, lpp. 57 – 66..Sebre, S. Koroļeva, I., Kārkliņa, I., Trapenciere, I. Sniķere, S., Mieriņa, I., Koļesņikova, J.,Ļubenko, J., Turilova, T. (2009). Atkarību izraisošo vielu lietošanas problemātika specifiskāsbērnu grupās. Sabeidrības veselības aģentūras mājaslapā.http://www.sva.gov.lv/atkaribas__spec_grupas_14_04.pdfSebre, S., Pirsko, L. (2008) . Bērnu zīmējumi, stāstījumi un emociju pašnovērtējumi saistībā arbērnu un vecāku attiecībām. LU raksti Psiholoģija, lpp 51 – 66.Sebre, S., Skreitule-Pikše, I. & Austers, I. (sagatavots publikācijai). Parents’ childhood experience,parenting style and preschool children’s behavior problemsSebre, S., Skreitule-Pikše, I., & Miltuze, A. (2008). Predicting preschool behavior problems byparenting style: Sense of parenting satisfaction and efficacy. International Journal ofPsychology, 43 (3/4), 695.Skreitule-Pikse, I., Miltuze, A., & Sebre, S. (2008). Mother’s sense of competence and child’sbehavior in response to parent training program encouraging child’s emotional development inLatvia. International Journal of Psychology, 43 (3/4), 655.Skreitule-Pikše, I. & Sebre, S. (2008). Vecāku kompetences izjūtas skalas adaptācija Latvijā.Latvijas Universitātes raksti. Psiholoģija., 742., 67 – 77.Stokenberga, I. (2008). Humourous Personality: Relationship to Stress and Well-being. BalticJournal of Psychology, 9, 70-84.Strika E. (2008). Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu psihiatriskajāekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personības iezīmju atšķirības (mērītas ar MMPI-2). LatvijasUniversitātes raksti, Psiholoģija, 729, 70-89. R.: Latvijas Universitāte.Turilova-Miščenko, T., & Raščevska, M. (2008). Psychometric properties of classmates’ FriendshipRelationships Questionnaire. Baltic Journal of Psychology, 9(1,2), 129-140.Voitkāne, S., Miezīte, S., Raščevska, S., & Vanags, M. (2006). Student motivation for choice ofstudy program, psychological well-being, perceived social support and needs at the start ofuniversity stumdies. Baltic Journal of Psychology, 7(1), 46-59.Мартинсоне К. ,Карпова А.(2008) Интерпретация психологии в соцциокультурныхвзаимосвязях. Журнал. Методология и история психологии. Москва,т.3,вып.1,стр.28-40.Piedalīšanās zinātniskās konferencēs ar prezentācijāmAusters, I., & Dimdins, G. (2008). Perspective taking is based on category-related but non-sharedinformation: Field study of a political conflict. Paper presented at the Annual Convention ofSociety for Personality and Social Psychology, February 7-9, 2008, in Albuquerque, NewMexico.21

Dimdins, G. (2009, February). Claims of injustice and humiliation have a similar effect on observerjudgments in a conflict situation. Poster session accepted for presentation at the Annualmeeting of Society for Personality and Social Psychology, Tampa, FL.Ivanova, L., & Raščevska, M. Conceptions about wise persons in Latvia. In proceeding of 2ndInternational conference: Gifted children: Challenges and possibilities. Riga, Latvia, October11-16, 2009. p.27.Karpova Ā. “Bāriņtiesu darbības psiholoģiskie aspekti”. Rēzeknes Augstskolas starptautiskazinātniska konference “Sabiedrība, integrācija, izglītība”.2009.g.februārī.Karpova Ā. “Izraēlas pensioneto emigrantu identitātes krīzes izpausmes”. LU ikgadējā zinātniskākonference, Latvija, Rīga, 2008.g.februārī.Karpova Ā. “Pāreja uz pensionāra statusu un sociālā tīkla izmaiņas”. Starptautiska SPPAkonference par tēmu “Pārejas psihologija” Latvija, Rīga, 2009.g. jūnijā.Karpova Ā. “Veco cilvēku –emigrantu identitātes krīze un pārvarēšana”. Starptautiska LPPAkonferencē par tēmu “Krīze un tas sekas. Psihologiskās palīdzības veidi. Latvija, Rīga,2008.g.februārīKerimi, N., Montgomery, H., & Dimdins, G. (2009, February). Procedural fairness: One person-onevote vs. distributable voting systems. Poster session presented at the Annual meeting of Societyfor Personality and Social Psychology, Tampa, FL.Koļesovs, A. „Future of Latvia in Students’ View: Sociopolitical Context of DevelopmentPredicted”. XIV European Conference on Developmental Psychology, Lithuania, Vilnius,2009.Koļesovs, A. „Laika perspektīvas mērījumi: ZTPI struktūras pārskatīšana un jauna modeļaveidošana”. Latvijas Universitātes 67. akadēmiskā konference, Latvija, Rīga, 2009.Martinsone B. "The Characteristics of Projective Drawings of Romantic Partner in Sample ofInsecure Attached Young Adults" Starptautiskās ģimenes terapijas asociācijas XVII Pasaulescongress, Slovenija, Portoroza, no 2009.gada 4-7 martam.Miezitis S. Advising Creative Adolescents: Challenges for Teachers and Career counselors. 2ndInternational Conference Gifted Children: Challenges and Possibilities. Riga, Latvia, 2009,Oct. 11-16.Miezitis S. Canadians in Search of Irish Roots: Reflections on a trip to sacred sites. InternationalOral History Conference. Oral History, Migration and Local Identity. Riga, Latvia, 2008, June28-30.Miezitis S. Positive Psychology Approaches to Student Counseling: Helping students develop selfreflectiveskills. European Forum for Student Guidance FEDORA Summer University 2008,University of Leiden, Netherlands, 2008, June 17-18.Montgomery, H., Gustafsson, M., Stavlot, U., Calmfors, L., & Dimdins, G. (2009, February).Coherence seeking in attitudes to different types of free trade. Poster session presented at theAnnual meeting of Society for Personality and Social Psychology, Tampa, FL.Pivovarovs, A., Raščevka, M. „Psychometric Properties of WISC-IV Verbal Subtests (LatvianVersion) in Individual Versus Group Testing Situation”. XXIX International Congress ofPsychology, Berlin, 2008, July 20-25.Plaude, A., Raščevka, M. Adaptation of Defense Style Questionnaire in Latvia. XXIX InternationalCongress of Psychology, Berlin, 2008, July 20-25.Raščevka, M. “Construct Validity of the Practical and Regulation Skills Inventory.” XXIXInternational Congress of Psychology, Berlin, 2008, July 20-25.Raščevska, M., & Plaude A. Gifted students’ profiles of analytical, practical, creative and emotionalintelligence. In proceeding of 2nd International conference: Gifted children: Challenges andpossibilities. Riga, Latvia October 11-16, 2009. p.42.Raščevska, M., & Sebre S. Concurrent adaptation of WISC-IV and ABAS-II: Tryout study in Latvia.XX European Conference on Psychological Assessment, Gent, 2009, September 16-19.Renge, V., Austers, I., & Muzikante, I. (2008). Combining social axioms with personality measuresand self-reported driving behavior in predicting traffic accidents. International Journal of22

Psychology, 43, 3-4, 586. (paper presented at the XXIX International Congress of Psychology,Berlin).Renģe V., Austers I., Muzikante I. “Autovadītāja personība, pozitīva braukšanas pieredze un ceļusatiksmes negadījumi”. LU Zinātniskā konference, Rīga, 2009. g. februāris.Renģe V., Austers I., Muzikante I. „Social Axioms, Individual Values, and Self-Reported DrivingBehavior in Predicting Traffic Accidents”. 11. Eiropas Psihologu kongress, Oslo, Norvēģija,2009. g. jūlijs.Renģe V., Perepjolkina V., Voita D. “Autovadītāju kognitīvo un psihomotoro spēju saistība ar ceļasatiksmes negadījumu un fiksēto pārkāpumu skaitu: pilotpētījuma rezultāti” 2. Starptautiskākonference “Reformu virzieni jaunu autovadītāju sagatavošanas sfērā”, 2009. g. jūlijs, Jūrmala.Sebre, S. & Pirsko, L. (2009). Narrative representations and questionnaire ratings in clinicalassessment of children. („Stāstījumu analīze un aptauju novērtējumi bērnu psiholoģiskāsizpētes procesā”) 11th European Congress of Psychology, Oslo, Norvēģijā.Sebre, S., Skreitule-Pikše, I. & Miltuze, A. (2009.) Parenting sense of competence, psychologicalcontrol and punishment predicting preschool children’s behavior problems. („Vecākukompetences izjūta, psiholoģiskā kontrole un fiziskie sodi saistībā ar pirmsskolas bērnuuzvedības problēmām”) XIVth European Conference on Developmental Psychology, Viļņā,Lietuvā.Sebre, S., Skreitule-Pikše, I., & Miltuze, A. Parenting sense of competence, psychological controland punishment predicting preschool children’s behavior problems. XIV EuropeanConference on Developmental Psychology, Vilņa, Lietuva, 2009.Stokenberga, I., Austers, I. (2009) „Humora loma stresa pārvarēšanas procesā. Ziņojums par projekta2008/ZP-135 rezultātiem”, LU 67.zinātniskā konference Pedagoģijas un psiholoģijasplenārsēde Rīgā, 2009.gada 5.februārī.Strika E. „Personality and psychopathy correlates of criminal offenders with and without diagnosisof mental disorders”. Nordic-Baltic doctoral network in psychology. 4 th annual meeting, 24-26 th August, 2009, Helsinki, FinlandStrika E. The 6 th meeting of the Nordic Network for research on Psychology and Law, October 9-10,2009, TallinUpmane, A. Apmierinātība ar dzīvi dažādu dzīves aspektu kontekstā. Latvijas Universitātes 67.akadēmiskā konference, Latvija, Rīga, 2009Voitkāne S.. “Jauniešu sociālpsiholoģiskie resursi un riski studiju uzsākšanai augstskolā”.Ziņojums LU 67 zinātniskajā konferencē 12.02.2009.Voitkāne, S., S. Miezīte & M. Rasčevska First-year student adjustment: Factor structure andprofiles in different faculties. XXIX International Congress of Psychology, Berlin, 2008, July20-25.Piedalīšanās pētniecības projektosDr. psych., prof. Viesturs ReņģeKopš 2008. Gada LZP grants 09.1508 „Kultūras, sociāli ekonomisko, psihofizioloģisko unpersonības faktoru nozīme ceļu satiksmes drošībā” (vadītājs).Kopš 2008. gada LZP grants 09.1509 „Globalizācijas procesa psiholoģiskie aspekti” (izpildītājs).Dr. psych. prof. Malgožata Raščevska2007. – 2009. gads LU finansētais projekts „Latviešu valodas un matemātikas izpratības prognozesmodeļi saistībā ar kognitīvo spēju, uzvedības un sasniegumu standartizēto testu mērījumiemskolēniem Latvijā”2007.- 2008. gads LZP grants Nr. 07.2091 „Dažādu intelekta veidu un ikdienas kreativitātes spējaprognozēt augstskolās studējošo sekmes un profesionālos sasniegumus darba karjeras sākumā”.2009.- 2011. gads LZP grants Nr. 09.1509 „Globalizācijas procesa psiholoģiskie aspekti”.2008.- 2010. gads projekta Nr. IIF-1K/2008-156/S54 „Oriģināli izstrādātā Latviešu valodas unMatemātikas sasnieguma testa (vecumam no 6 – 18 gadiem) dažādu skolēnu grupudiferencēšanas spēja”.23

Dr. psych., prof. S. Sebre, Dr.psych., doc. A. Miltuze, Mg.psych., asist.I.Skreitule – Pikše2008. gads LZP finansētais pētījuma projekts Nr. 960 „Vecāku apmācības programmas „Bērnaemocionālā audzināšana” efektivitāte pirmsskolas vecuma bērnu uzvedības problēmu risināšanāun vecāku kompetences izjūtas paaugstināšanā” ( A. Miltuze, projekta vadītāja)2008. gads LZP finansētais pētījuma projekts Nr.965 „Pirmskolas vecuma bērna eksternalizētās uninternalizētās uzvedības problēmu saistība ar vecāku psiholoģisko un fizisko bērna kontroli.” (S.Sebre, projekta vadītāja)Ph.D., asoc. prof. Ģirts DimdiņšKopš 2007.gada: Saistība starp kolektīvā pazemojuma izjūtu un agresivitāti. LZP finansēts izpētesprojekts. Latvijas Universitāte.Kopš 2007.gada: Zviedrijas Darba Tirgus Politikas Izvērtēšanas Institūta (IFAU) un ZviedrijasEiropas Politikas Institūta (SIEPS) līdzfinansēts projekts „Sabiedrības attieksme pretatalgojumu īslaicīgi Zviedrijā strādājošajam darbaspēkam no citām ES valstīm“(Stokholmas Universitāte, Zviedrija, Henry Montgomery, tel. +468 163825), projektadalībnieks.Kopš 2007.gada: Zviedrijas zinātnes padomes (Vetenskapsradet) finansēts projekts „Kā indivīdiizskaidro notiekošo: loģika, perspektīva un pragmatisms" (Stokholmas Universitāte,Zviedrija, Henry Montgomery, tel. +468 163825),projekta dalībnieks.Ph.D., asoc.prof. Ivar Aausters2008. gadā LZP projekts Spēja domāt par sabiedrībupolarizējošiem jautājumiem no oponenta skatupunkta. (LZP granta vadītājs)2008. gadā LU projekta „Humora loma stresa pārvarēšanas procesā” vadītājs.2009. gadā LZP finansētā pētījumu projekta Nr. 09.1509 „Globalizācijas procesa psiholoģiskieaspekti” vadītājs.24

2. pielikumsDoktora studiju programmas studiju plāns 2008./09. akad. gadāNodarbību plānojums 2008/09. akad. gada rudens semestrimSeptembris, 2008Datums Laiks Telpa Nodarbības saturs Profesors1.sept. 14.15.-15.00 A. 324. Doktorantūras padomes sēde Visi prof. un asoc. prof.4. sept. 10.00-13.00 A. 324. Jauno doktorantu iestājpārbaudījumi Visi prof. un asoc. prof.9.sept. 10.00-12.00 A 407. Aizskavētās teorētisko daļu vai projektu aizstāvēšanasM. Raščevska, V. Reņģe, S.Sebre11. sept.10.00-12.00 A. 324.Ieskaite par kursiem - Mūsdienu psiholoģijas teorijas(Vispārīgā/ kognitīvā psiholoģija) un Seminārsprof.M. RaščevskaKogn.psiholoģijā12.30-13.00 A. 324. Doktorantu kopsapulce - jaunā mācību gada jaunumi Visi prof. un asoc. prof.13.00-14.30Doktorantu atskaites pārrunas ar promocijas darbu vadītāju(nozaru grupās), jaunā akad. gada darba plānošanaPromocijas darba vadītāja18.sept..A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēsture9.30.-12.30 A.324.un zinātnes teorijaasoc.prof.I. Austers13.00-16.00 A.324. A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Sociālā psiholoģija asoc.prof.Ģ. Dimdiņš25.sept. 9.30-12.00 A.324. Promocijas darbu priekšaizstāvēšana Visi prof. un asoc. prof.12.00-12.45 A.324. Doktorantūras padomes sēde, doktorantu atestācija Visi prof. un asoc. prof.13.00-16.00 A.324.A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēstureun zinātnes teorijaasoc.prof.Ģ. Dimdiņš2. okt.9.okt.16.okt.23. okt.30. okt.6. nov.Doktorantu Ziemeļvalstu tīkla ietvaros rīkotais seminārs. Pašlaik detalizētāka informācija vēl nav zināma kurā valstī un kadtas notiks9.30.-11.00 A40711.00-12.30 A.32414.00 V 201Oktobris, 2008A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēstureun zinātnes teorijaPromocijas padomes sēde; A. Gaitnieces-Putānespromocijas darba aizstāvēšanaprof. M. Raščevskaasoc.prof.I. AustersPromocijas padomes locekļi9.30.-12.30 A.324. A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Sociālā psiholoģija asoc.prof.I. Austers13.00-14.30 A.324. A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Sociālā psiholoģija asoc.prof.Ģ. Dimdiņš14.45-16.15 A.324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.Ģ. Dimdiņš9.30.-11.00 A.324. A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Sociālā psiholoģija asoc.prof.I. Austers11.00-12.30 A.324 B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.I. Austers13.00- 14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumu Promocijas darba vadītājs9.30.-12.30 A407A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska13.00- 14.30 A.324A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēstureun zinātnes teorijaasoc.prof.Ģ. Dimdiņš14.45-16.15 A.324 B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.Ģ. Dimdiņš9.30.-11.00 A.324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.I. Austers11.15-12.45 A.324A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēstureun zinātnes teorijaasoc.prof.I. Austers13.00- 14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumu Promocijas darba vadītājs14.45-16.15 A.324A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes.Zinātniskā komunikācijaNovembris, 2008prof. M. Raščevska9.30.-12.30 A 324. Promocijas eksāmens psiholoģijā Visi prof. un asoc. prof.13.00-14.30 A 324.A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēstureun zinātnes teorijaasoc.prof.Ģ. Dimdiņš13. nov.14.45-16.15 A 324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.Ģ. Dimdiņš9.30.-12.30 A407A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska25

20. nov.27. nov.4. dec.11. dec.18. dec.13.00-14.30 A 324.A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēstureun zinātnes teorijaasoc.prof.I. Austers14.45-16.15 A 324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.I. Austers9.30.-12.30 A407A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodesprof. M. Raščevska(Multivariatīvā statistika)13.00- 14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumu Promocijas darba vadītājs14.45-16.15 A.324 B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.Ģ. Dimdiņš9.30.-12.30 A407 A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes. prof. M. RaščevskaZinātniskā komunikācija13.00-16.15 A 324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.I. Austers9.30.-12.30 A40713.00-14.30 A 324.Decembris, 2008A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)A. Daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas. Psiholoģijas vēstureun zinātnes teorijaprof. M. Raščevskaasoc.prof.Ģ. Dimdiņš14.45-16.15 A 324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.I. Austers9.30.-11.00 A40711.15-12.45 A 324.A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes.Zinātniskā komunikācijaprof. M. Raščevskaprof. M. Raščevska13.00- 14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumu Promocijas darba vadītājs14.45-16.15 A.324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.Ģ. Dimdiņš9.30.-11.00 A.324. Promocijas projektu vai promocijas darbu priekšaizstāvēšana Visi prof. un asoc. prof.11.00-14.30 A407A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska14.45-16.15 A.324. B. Daļa. Seminārs Sociālā psiholoģijā asoc.prof.Ģ. DimdiņšJanvāris, 20098. janv. 10.00-12.00Seminārs nozares doktorantu grupā par gatavošanos LUkonferencei15. janv. 10.00-12.01 A324. Promocijas eksāmens psiholoģijā I daļa22. janv. 10.00-12.00Doktorantu zinātniskā atskaite par padarīto darbu pētniecībā(doktorantu grupā)Promocijas darba vadītājsPromocijas darba vadītājsNodarbību plānojums 2008/09. akad. gada pavasara semestrim(pieejams arī PPF mājas lapā www.ppf.lu.lv (parole: students, pasword: st)Februāris, 2009Datums Laiks Telpa Nodarbības saturs Profesors5. febr. 9.00-16.00B-06. LU 67. zinātniskā konference, Psiholoģijas nozares sekcija .aud. Konferences noslēgumā - diskusija.Vada prof. V. Reņģe12. febr. 9.30-12.30 A. 324. A daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas Attīstības psiholoģija. prof. S. Sebre13.00-14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumuPromocijas darbavadītājs14.45-16.15 A407A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska19. febr. 9.30-12.30 A. 324. A daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas Attīstības psiholoģija. prof. S. Sebre26. febr.5.marts.13.00-16.15 A. 407.A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska9.30-12.30 A. 324. A daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas Attīstības psiholoģija. asoc.prof. I. Bite13.00-16.15 A. 407.A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)Marts, 2009prof. M. Raščevska9.30-12.30 A. 324. A daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas Personības psiholoģija. prof. A. Karpova6.marts.13.00-16.15 A. 324. A daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas Personības psiholoģija. prof. A. Karpova9.30-12.30 A. 324. A daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas Personības psiholoģija. prof. A. Karpova13.00-16.15 A. 324. A daļa. Mūsdienu psiholoģijas teorijas Personības psiholoģija. prof. A. Karpova26

19.marts.26.marts.2.apr.9.apr.16. apr.23.apr.30.apr.7.maijs.14.maijs.11.jūnijs.7-11jūlijs9.30-12.30 A. 407. B daļa. Seminārs Attīstības psiholoģija. prof. S. Sebre13.00-14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumuPromocijas darbavadītājs14.45-16.15 A407. A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska9.30-12.30 A407. B daļa. Seminārs Attīstības psiholoģija. prof. S. Sebre13.00-16.15 A407.A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)Aprīlis, 2009prof. M. Raščevska9.30-12.30 A407. B daļa. Seminārs Attīstības psiholoģija. prof. S. Sebre13.00-16.15 A407.A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska9.30-12.30 A407. B daļa. Seminārs Personības psiholoģija. prof. Ā. Karpova13.00-16.15 A407. A. daļa. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes(Multivariatīvā statistika)prof. M. Raščevska9.30-12.30 A407. B daļa. Seminārs Personības psiholoģija. prof. Ā. Karpova13.00-14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumuPromocijas darbavadītājs14.45-16.15 A407. B daļa. Seminārs Attīstības psiholoģija. asoc.prof. I. Bite9.30-12.30 A407. B daļa. Seminārs Personības psiholoģija. prof. Ā. Karpova13.00-16.15 A407. B daļa. Seminārs Attīstības psiholoģija. asoc.prof. I. Bite9.30-12.30 A407. B daļa. Seminārs Personības psiholoģija. prof. Ā. Karpova13.00-16.15 A407. B daļa. Seminārs Attīstības psiholoģija. asoc.prof. I. BiteMaijs, 20099.30-12.30 A407. B daļa. Seminārs Personības psiholoģija. prof. Ā. Karpova13.00-14.30 Seminārs nozares doktorantu grupā par promocija pētījumuPromocijas darbavadītājs14.45-16.15 A407. B daļa. Seminārs Attīstības psiholoģija. asoc.prof. I. Bite9.30-12.30 A. 324. Projektu aizstāvēšana Visi prof. un asoc. prof.13.00-16.15A. 324. Konsultācija par promocijas eksāmenu psiholoģijā II Visi prof. un asoc. prof.Jūnijs, jūlijs 20099.30-13.00 A. 324. Promocijas eksāmens psiholoģijā II daļa Visi prof. un asoc. prof.13.00-14.00 A. 324. Visu doktorantu kopsapulce Visi prof. un asoc. prof.Eiropas psihlogiuMūsdienu psiholoģijas teorijas (Attīstības psiholoģija)prof.S. Sebre, v. Reņģkonference OsloSeptembris, 20093. sept. 9.00-12.00 A. 407. Jauno doktorantu iestājpārbaudījumi Visi prof. un asoc. prof.10. sept.10.00-13.15A. 407. Doktorantu atskaite par 2008/09 akad. gadu Visi prof. un asoc. prof.27

Aptauja doktorantiem par 2008./09. akad. gadu3. pielikumsAptaujas mērķis ir noskaidrot doktorantu viedokli par Psiholoģijas doktora studiju programmassatura, organizācijas un praktiskās realizāciju no 2008.gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim sakarāar ikgadēja programmas pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu. Vērtējot dažādus šīs programmas aspektus,lūdzu, izmantojiet 5 baļļu vērtēšanas sistēma: 5 – teicami, 4 – labi, 3 – apmierinoši, 2 – vāji, 1 – ļoti vāji. Jajums nav pieredzes par dalību kādā aktivitātē atzīmējiet to ailītē – nav. Aptauju aizpilda arī tie, kas bijaakadēmiskā atvaļinājumā, vienkārši norādot to un tālāk vērtējot tikai tos aspektus, ar kuriem bija saskare.1. Vai iepriekšējā akadēmiskajā gadā esiet bijis aktīvs doktorants (t.i., jums nav bijuši studijupārtraukumi – akad. atvaļinājums? jā, studēju abus divus semestrus studēju tikai 1 semestri; nestudēju akadēmiskā atvaļinājuma dēļVisi, kas studēja programmā vismaz 1 semestri turpina atbildēt uz pārējiem jautājumiem!2. Novērtējiet iepriekšējā gadā docētos atsevišķos kursus un citas programmas aktivitātes 5 baļļusistēmā, iekrāsojot attiecīgo rūtiņu šādi:- Promocijas pētījuma projekta izstrāde un aizstāvēšanaJa kādā aktivitāte jums nebija plānota pagājušajā akad. gadā vai tajā nepiedalījāties, tad pēdējā ailēiekopējiet zīmi:- Promocijas pētījuma projekta izstrāde un aizstāvēšana AktivitāteBalles1 2 3 4 51. Promocijas darbsVērtējiet jūsu sadarbību ar vadītāju šo aktivitāšu jomās !- Promocijas pētījuma projekta izstrāde un aizstāvēšana 1 2 3 4 5- Pētījuma metožu aprobācija pilotpētījumā 1 2 3 4 5- Teorētiskās daļas izstrāde un priekšaizstāvēšana 1 2 3 4 5- Datu ievākšana, apstrāde un analīze 1 2 3 4 5- Pētījuma empīriskās daļas izstrāde un priekšaizstāvēšana 1 2 3 4 5- Pētījuma rezultātu prezentēšana zinātniskā konferencē 1 2 3 4 5- Zinātniskā raksta sagatavošana un iesniegšana publicēšanai. 1 2 3 4 5- Promocijas darba pabeigšana un pirmsaizstāvēšana 1 2 3 4 52. Mūsdienu psiholoģijas teorijas- Psiholoģijas vēsturi un zinātne 1 2 3 4 5- Attīstības psiholoģijas teorijas 1 2 3 4 5- Sociālās psiholoģijas teorijas 1 2 3 4 5- Personības psiholoģijas teorijas 1 2 3 4 53. Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes- Kvantitatīvās pētniecības metodes 1 2 3 4 5- Kvalitatīvās pētniecības metodes 1 2 3 4 5- Zinātniskā komunikācija 1 2 3 4 54. Semināru kursi (izvēle)*- Sem. Attīstības psiholoģija 1 2 3 4 5- Sem. Sociālā psiholoģija 1 2 3 4 5- Sem. Personības psiholoģija 1 2 3 4 55. Promocijas eksāmeni- Promocijas eksāmens psiholoģijā 1 2 3 4 5- Promocijas eksāmens svešvalodā 1 2 3 4 5NNepied-lījos28

6. Akadēmiskā darbība - vērtējiet savu iegūto pieredzi šajā jomā- Izstrādāt lekciju konspektu vai apgūt kursu augstskolu didaktikā 1 2 3 4 5- Nolasīt lekciju ciklu 16 stundu apmērā ar nozari saistītā kursā 1 2 3 4 5Turpmāk izzvēlētās atbildes tukšā vietā iekopējiet, lūdzu, šo kvadrātiņu - :3. Kā jūs vērtējiet doktora studiju programmas aktivitāšu plānojumu (t.i., nodarbību izkārtojumu)? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiJa nepieciešamas izmaiņas, tad kādas? _________________________________________________4. Kā jūs vērtējiet doktora studiju programmas nodarbību plāna ievērošanu (t.sk, savlaicīguinformācijas saņemšanu, ja kaut kas plānā mainās)? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vāji5. Kā jūs vērtējiet kopumā darbu regulārajās nozares doktorantu darba grupās ar savu vadītāju,kontaktu ar darba vadītāju? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiJa nepieciešamas izmaiņas, tad kādas? _________________________________________________6. Kā jūs vērtējiet doktorantūras programmas rīcībā esošā materiāli tehnisko nodrošinājuma (telpas,datori) attīstību gada laikā? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiJa kaut kas trūkst, tad kas? __________________________________________________________7. Kā jūs vērtējiet doktorantu savstarpējo komunikāciju? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiJa kaut kas trūkst, tad kas? __________________________________________________________8. Kā jūs vērtējiet doktorantūras programmas rīcībā esošo informatīvo nodrošinājumu – bibliotēkupieejamību, datu bāzes, jaunākie zinātniskie izdevumi – grāmatas, žurnāli? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiJa kaut kas trūkst, tad kas? __________________________________________________________9. Vai jūs apmierina informācijas aprite par prasībām doktorantūras programmā, notiekošajāmaktivitātēm, tās pieejamība interneta resursos, drukātā veidā, skaidrojumos studiju procesā, u.c.? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiJa kaut kas trūkst, tad kas? _________________________________________________________10. Cik lielā mērā jūs apmierina programmas piedāvātās iespējas piedalīties starptautiskās doktorantuun zinātnieku aktivitātēs? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiJa kaut kas trūkst, tad kas? _____________________________________________________11. Vai jūs izmantojāt iespēju piedalīties kādā ārvalstu starptautiskā doktorantu pasākumā – lekcijukursā, seminārā Baltic-Nordic Doctoral Network ietvaros? vairākas reizes vienu reizi nepiedalījos12. Kā jūs vērtējat doktorantūras aktivitātes, lai sagatavotu doktorantus pieteikšanai ES fondastipendijām? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vāji13. Vai jūs apmierina programmas vadīšana un programmas direktores darbs (prof. M. Raščevska)? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiIeteikumi uzlabojumiem? ____________________________________________________14. Vai jūs apmierina jūsu Psiholoģijas doktorantūras padomes (PDP) darbs aizstāvēšanas procesos? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vājiIeteikumi uzlabojumiem? _____________________________________________15. Vai jūs apmierina doktorantūras sekretariāta darbs - informācijas izsūtīšana, savlaicīgas atbildesuz uzdotajiem jautājumiem, lietvedības lietu kārtošana (lietvede Guna Pudule)? teicami labi apmierinoši vāji ļoti vāji16. Kā jūs vērtētu doktora studiju programmu kopumā (ieskaitot saturu, organizāciju, praktiskorealizāciju, materiālo un informatīvo nodrošinājumu, iespēju veidot starptautiskus kontaktus, PDPdarbu) : teicami -5 labi -4 apmierinoši - 3 vāji -2 ļoti vāji -1Paldies!29

4. pielikumsN.p.k.Psiholoģijas doktora studiju programmas doktoranti 2009./2010 ak.g.Uzvārds, vārdsKurssVadītājsFinans.B./P.nozareAkad.1. Malzubris Gints 1 prof. V. Reņģe B pers līdz 01.03.10.prof. M. Raščevska2. Krūmiņa Indra 1 prof. M. Raščevska B visp +3. Lipe Evita 1 asoc. prof. I. Bite P kl4. Putniece Inese 1 asoc. prof. I. Bite B kl .5. Turilova-Miščenko 1 prof. M. Raščevska B visp +Tatjana6. Upenieks Reinis 1 prof. V. Reņģe B pers +7. Gabrāne Līva 2 prof. V. Reņģe B soc līdz 30.09.09 +8. Koļesņikova Jeļena 2 prof. S. Miezīte B kl9. Ļubenko Jeļena 2 prof. S. Sebre B kl +10. Muzikante Inese 2 prof. V. Reņģe B soc +11. Rožcenkova Andžela 2 prof. V. Reņģe P soc +12. Šaitere Sanita 2 prof. I. Austers B soc +13. Ļevina Jeļena 2 asoc.prof.N.Ivanova P att līdz 13.11.09.14. Gritāne Egita 2 prof. I. Austers B soc līdz 30.09.09 +15. Šķupele Irina 3 asoc.prof.Ģ.Dimdiņš B soc līdz 30.09.09 +16. Landmane Dace 3 prof. V. Reņģe P soc +17. Stokenberga Ieva 3 prof. A. Austers B kl +18. Skreitule –Pikše Inga 3 prof. S. Sebre B kl +19. Laizāne Ilona 3 prof. S. Sebre B kl20. Plaude Alla 4 prof. M. Raščevska P pers21. Poudžiunas Inta 4 asoc. prof. I. Bite P kl Līdz 01.12.09.22. Trups-Kalne Ingrīda 4 prof. Ā. Karpova P soc Līdz 01.02.10.23. Linda Balode 324. Politere/ Roze Jana 325. Mika Vija 126. Vanags Mārtiņš 127. Blūmberga Solveiga 1ESStipendijaPirms mācību gada vai gada laikā izstājās no programmasES fonda Stipendiāti beidzējiN.p.k. Uzvārds, vārds Vadītājs Laiks Atestācija (datumi)1. Upmane Anda prof. S. Sebre 11mēn.2. Pirsko Laura prof. S. Sebre3. Damberga Ilze prof. S. Sebre5. Upmane Anda prof. S. Sebre30.09.09.,30

Doktorantu publikācijas, dalība konferencēs un zinātniskajos projektos5. pielikums1. Publikācijas 2008./09 akadēmiskajā gadā. (Visas, arī nesaistītas ar promocijas darbu)Plaude, A., Raščevska, M. (2008). M. Bonda Aizsardzības stilu aptaujas adaptācijaLatvijā, Latvijas Universitātes raksti, 729, 28-41.Rožcenkova, A. (2008). Līderības saistība ar vienības klimatu un karavīru motivāciju uzdevuma izpildei.Militārais apskats, Nr.1 (126), 21-49.Turilova-Miščenko, T., & Raščevska, M. (2008). Psychometric Properties of Classmates’ FriendshipRelationships Questionnaire. Baltic Journal of Psychology, 9 (1, 2), 129-140Laizāne I., Rutka L.(2008). Līdzatkarības psiholoģija: jēdziens, vēsture, būtība. Starptautiska konference ATEETeacher of 21 century: Quality education for quality teaching. Starptautiskās zinātniskās konferencesrakstu krājums Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 2008, -104. -116. lpp..Saitere S. (2008.) Job applicants’ attraction to declared family-friendly employment policy: An intergroupapproach. Baltic Journal of Psychology, 9 (1, 2), 85–95Stokenberga, I. (2008). Humourous Personality: Relationship to Stress and Well-being. Baltic Journal ofPsychology, 9, 70-84.Proyer, R.T., Ruch, W., Ali, N.S., Stephanenko, E.A., Stokenberga, I., & Stuer, H. (2009). Breaking ground incross-cultural research on the fear of being laughed at (gelotophobia): A multi-national study involving73 countries. Humor - International Journal of Humor Research, 22, 253–279.2. Dalība konferencēs 2008./09 akadēmiskajā gadā.2.1. Dalība ar ziņojumu (posteru vai referātu)Muzikante, I. (2009). Psychometric Properties of Latvian Version of Driver BehaviourQuestionnaire.Abstract.11th European Congress of Psychology, Oslo, Norway 7 -10 July, PosterSession. 770.lpp.Renge, V., Austers, I., & Muzikante, I. (2009). Social Axioms, Individual Values, and Self-Reported DrivingBehavior in Predicting Traffic Accidents. Abstract. 11th European Congress of Psychology, Oslo,Norway 7 -10 July. 259.lpp.Renge, V., Austers, I., & Muzikante, I. (2008). Combining Social Axioms with Individual Values and Self-Reported Driving Behavior in Predicting Traffic Accidents. 4 th International Conference on Traffic &Transportation psychology, Washington, August 31- September 4, 2008.Muzikante I. (2009). Autobraucēju uzvedības adaptācija latviešu valodā. LU 67.konference, Rīga.Plaude, A., Rascevska, M. (2008). Adaptation of Defense Style Oestionnaire. In Dalbert, C. (Ed.),International Journal of Psychology (Vol.43, pp.649). Abstracts of the XXIX Internationl Congress ofPsychology, Berlin, Germany: Taylor & Francis GroupPlaude, A. (2009). Bezdarbnieku un strādājošo emocionālais un analītiskais intelekts 2009. gada LU 67.konference:Rožcevskova A. (2008). Leadership Relationship with Unit Climate and Soldiers’Motivation for TaskAccomplishment in Military Structures. XXIX International Congress of Psychology, July 20-25, 2008,Berlin, Germany,Rožcevskova A. (2008). Interconnection between Commanders’ Transformational Leadership, EmotionalIntelligence and Soldiers’ Social Identification in Military. 47th International Applied MilitaryPsychology Symposium, June 01-05, 2009, Riga LatviaRožcevskova A. (2008). Personnel Management ISAF Personnel Conference, September 14-17, 2008, Kabul,Afghanistan, ISAF RCN.Turilova-Miščenko, T., Raščevska, M. (2009, februāris). Aptaujas par draudzīgām attiecībām klasēpsihometriskie rādītāji. LU 67. Konferences programma Latvijas Universitāte, Rīga, 144 lpp.31

Turilova-Miščenka, T. (2009). Bilingual adolescents’ verbal comprehension and working memory. XIVEiropas Attīstības psiholoģijas konferencē 2009. gada 18 – 22. augustā Viļņa, Lietuva (XIV EuropeanConference on Developmental Psychology, ECDP 2009). ). http://ecdp.kryptis.lt/4.5.2.Laizāne I., Sebre S. (2009). Differences Adolescents’ Externalizing and Internalizing behavior problems inRelation to Levels of Codependen. Abstracts book 14 th European Conference on DevelopmentalPsychology (ECDP) . August 18 to 22, 2009., Vilnius, Lithuania, (posters).Laizāne I., Rutka L.(2008). Starptautiska konference ATEE Teacher of 21 century: Quality education forquality teaching. Rīga, Latvija, 2.-3.maijs, 2008.Laizāne I., (2008), XXIX International Congress of Psychology, Berlin, GERMANY July 20 - 25, 2008,Stokenberga, I., Austers, I. (2009) „Humora loma stresa pārvarēšanas procesā. Ziņojums par projekta2008/ZP-135 rezultātiem”, LU 67.zinātniskā konference Pedagoģijas un psiholoģijas plenārsēde Rīgā,2009.gada 5.februārī.2.2. Dalība bez ziņojumu (posteru vai referātu Precīzi norādiet konferences nosaukumu, laiku un vietu.E. Lipe, I. Trups-Kalna, u.c.,LU 67. zinātniskā konference, 2009.gada 19.februārī, LU PPF, RīgaE. Lipe ,T. Turilova-Miščenka, I. Krūmiņa, R. Upenieks, I. PutnieceXI Eiropas Psiholoģijas congress (11th European Congress of Psychology, ECP 2009), 2009. gada 7 – 10 jūlijā,Oslo, Norveģījā3. Dalība zinātniskajos projektos kā algotam darbiniekam vai sabiedriskā kārtā – ES, LZP, LU grantosNorādiet granta tēmas nosaukumu, finansētāju, vadītāju un projekta numuru.I. Muzikante2009.gads – Kultūras, sociāli ekonomisko, psihofizioloģisko un personības faktoru nozīme ceļu satiksmesdrošībā, LZP finansējums, vadītājs V.Reņģe, Dr.psych., 09.1508.2008.gads – Autovadītāju lēmumu pieņemšana un sociālie priekšstati par drošību uz ceļiem, LZP finansējums,vadītājs V.Reņģe, Dr.psych., 06.2007.2007.gads - Autovadītāju lēmumu pieņemšana un sociālie priekšstati par drošību uz ceļiem, LZP finansējums,vadītājs V.Reņģe, Dr.psych., 06.2007.A. PlaudeNo 2008.03.03. līdz 30.09.09. projekta ietvaros (finansējums Z6176 040) LU PPF pētnieka amata slodzēvispārīgās psiholoģijas apakšnozarē.I.LaizāneZinātniskais asistents, LU pētniecības projekts,”Latviešu valodas un matemātikas izpratības prognozes modeļisaistībā ar kognitīvo spēju, uzvedības un standartizēto testu mērījumiem skolēniem Latvijā”, projektanr. 2008/ZP-57COMENIUS SKOLU PARTNERĪBAS projektā (komandējumi uz partnervalstīm: Lielbritāniju, Vāciju)Finansējuma līguma numurs: 07-LVA01-CO06-00073-1, Gaismas speciālā internātpamatskola, Stopiņunovads.I. StokenbergaDalība LU projektā „Humora loma stresa pārvarēšanas procesā” (Nr. 2008/ZP-135, vadītājs I.Austers),2008.gada jūnijs–decembris, asistente.Dalība Cīrihes Universitātes (Šveice) projektā "Multi-Nation-Study on Gelotophobia" (vadītāji Prof. WillibaldRuch, & Dr. Rene Proyer), 2007.gada maijs-decembris, brīvprātīgā.32

Nordic-Baltic Doctoral Networkin Psychology6. pielikums4th ANNUAL MEETING24 – 26th August, 2009 Helsinki, FinlandPractical information for registrationMeeting venueThe annual meeting will take place at the University of Helsinki, Department ofPsychology (http://www.helsinki.fi/psykologia/english/index.htmhttp://www.helsinki.fi/psykologia/esittely/sijainti.htm).ProgrammeThe theme of this year’s meeting is “Psychology and Society”. The programme is available at the Network’swebsite http://nbnp.utu.fiRegistrationThe deadline for registration is 4th August, 2009. The relevant registration information consisting of a list ofparticipants from each country should be sent by email to the NBnetwork coordinator, Ms. SusannaKharroubi, email susanna.kharroubi@utu.fi by the aforementioned date.For registration, please provide the following information:1) Name, title, email-address and institution/organization of participating academics2) Name, email-address and institution/organization of participating students3) For student participants: the title of the poster + classification (cognitive, developmental, neuro, etc.)4) Special dietary requirements5) Room preferences for students sharing a double or triple roomThe compensation of costsThe Network will cover the travel expenses of 2 academic representatives and 5 students from each membercountry. Those countries which have more than one member organization, you may decide yourselves, whosetravel costs will be covered bythe network. Those interested parties who are not sponsored by the Network,areencouraged to participate at their own cost.TravelParticipants are responsible for their own travel arrangements. It is strongly advised that the most inexpensivemeans of travel should be used.AccommodationAccommodation for the participants is booked for two nights, 24 – 26th August, at Sokos Hotel Helsinki(http://www.sokoshotels.fi/en/hotels/helsinki/helsinki/). This is a group reservation that has to be confirmedlatest on 4th August. Therefore, it is important that the coordinator receives the registration information fromeach country by this day. Please note that this is absolutely the final day for the registration when we canguarantee your accommodation in this hotel. After this date, you will be responsible for your ownaccommodation arrangements. Students will be accommodated in double or triple rooms. Please indicate atregistration if you have preferences with whom you would like to share the room.Entry visaParticipants who will require an entry visa to Finland, please contact the network coordinator for assistance.Student poster sessionThe meeting includes a student poster session to which the students are invited to submit a poster on theirresearch. This is not obligatory but highly recommended. The size of the poster stand is 95cm * 115cm. Theposters will be displayed on Tuesday 25th August during the student meeting, and the poster session will beheld on August 26th in the morning. The students are asked to attend the session and present their posters.Posters will be assessed by an evaluation board, and the best poster will be nominated.33

For further information and enquiriesPlease contact the network coordinator:Susanna KharroubiEmail susanna.kharroubi@utu.fiTel. +358 2 333 5431“Research on Positive Health Determinants”The Importance in Health PromotionSymposium/PhD-seminarMay 20. and May 21. 2008.Sponsored by Nordic-Baltic Doctoral Network in PsychologyThe PsychoSomatic Research Group (PSRG) (ISH-NTNU/ASP-HiST) invites to a Symposium and PhDseminarin Health Promotion; “Research on Positive Health Determinants”at the Department of Social Work and Health Science.The sponsoring by the Nordic-Baltic Doctoral Network in Psychology allows PhD-students from Nordic-Baltic countries to apply for funding for participation at the seminar. See http://nbnp.utu.fi/.The ProgramSYMPOSIUM May 20.:Chair: Professor Geir Arild Espnes08.45 Welcome– the Rector of Sør-Trøndelag University College Trond Andersen, the Dean of the Facultyof Social Science Jan Morten Dyrstad, Dean of the Department for Nursing, Anne Tveit and leader of thePsychosomatic Research Group Professor Geir Arild Espnes.09.15 Lectures will be given by:Prof. Bengt Lindström and Dr. Monica Eriksson, Prof. Don Byrne, Associate Prof. Odin HjemdalProf. Kazimierz Wrzesniewski, Dr. Ewa Gruszczynska, Associate Prof, Toril Rannestad, SeniorResearcher Geir Smedslund, Associate Prof. Steinar Krokstad, PhD candidates Lisa Vivoll Straumeand Siw Tone Innstrand.12.20 Lunch15.10 Round table discussions16.00 Closing the symposiumPHD SEMINAR May 21.:Chair: Associate professor Dr. Toril Rannestad09.00-16.00PhD students present papers and get feedback. Participation with paper gives 5 studypoints, without papergives 2.5. The papers should be 15-20 pages double spacing 12 pt Times Roman in English and built up as ajournal research article, either theoretical or empirical. Papers must be sent as attachment totoril.ottesen@svt.ntnu.no before May 5 to be included in the seminar. All participants will be allocated tohave opponent responsibility for at least one paper. The papers can either be on the themes for thesymposium the day before, or it could be a paper connected to the PhD-work of the candidate.The paper will be sent out at least 10 days prior to the meeting. On the 21 the PhD student first presentshis/her paper, so the opponent appointed PhD students give their feedback and at the end the teachers at theseminar give their feedback.More information on times etc. will be given in due time before the conference.Moe information of curriculum and other detailed will be given closer to the date of the Symposium andSeminar.If you want to participate in the symposium or seminar, or both, send an e-mail totoril.ottesen@svt.ntnu.no.Trondheima, Norvēģija.Questions about the Symposium/PhD-seminar to geirae@svt.ntnu.noPreliminary schedule for the symposium 20.5.0834

Chair: Geir Arild Espnes08.45 Welcome– the Rector of Sør-Trøndelag University College Trond Andersen, the Dean of the Facultyof Social Science Jan Morten Dyrstad, Dean of the Department for Nursing, Anne Tveit and leader of thePsychosomatic Research Group Professor Geir Arild Espnes.09.15: Don Byrne, Professor, Australian National University:"Healthy children - healthy adults: The role of early intervention in the development of health behaviours inchildren". (45 min)Stretch and network building10.15 Bengt Lindström, Professor, and Monica Eriksson, PhD, Folkhälsan Research Centre,: Health inthe River of Life - the salutogenic approach to health resources. (45 min)11.00 Ewa Gruszczynska, PhD, Warsaw Medical University,Research on Sense of Coherence. (20 min)Stretch and network building11.30 Odin Hjemdal, Associate Professor, Norwegian University of Technology and Science:The role of resilience. 30 min12.00 Toril Rannestad, Associate Professor, Sør-Trøndelag University College:Health in the diseased. How can positive health research be of help? (20 min)Lunch13.20 Geir Smedslund, Senior researcher, Norwegian Knowledge Centre for the Health Services.Interventions for promoting a healthier diet and increasing physical activity in low socio-economic statusgroups (30 min)14.10 Steinar Krogstad, Associate professor, HUNT, Social Medicine, NTNUPossibilities for health promotion/Positive health research in the huge HUNT-databases. (20 min.)14.30 Lisa Vivoll Straume og Siw Tone Innstrand, PhD candidates, Norwegian University of Technologyand Science:Positive approaches in occupational health (25 min).Stretch and network building15. 10 – 16.00 Discussion. Where from here? Can the lectures from the 20. and the presentations be printed ina report from the symposium?ViļņaLecturer: Professor . H. VaitkevičiusPlace: Department of General Psychology, Vilnius University, Lithuania.Address: Vilnius University, Department of General PsychologyFaculty of Phylosophy, Universiteto str. 9/1, LT-01513 LithuaniaTime: 16-17 June, 2008Sent application to: Prof. H. Vaitkevičius , henrikas.vaitkevicius@ff.vu.ltApplication deadline: 17 May, 2008Notification of acceptance: 24 MayCredits: 0.5 ECTSFor more information, send email: , henrikas.vaitkevicius@ff.vu.ltShort description.INVESTIGATION OF PSYCHOPHYSIOLOGICAL MECHANISM OF HUMAN PERCEPTIONThe course deals with a perception of visual stimuli and analysis what stimulus features are used and howthey are extracted. Sensitivity of visual system continuously changes and depends on both environment andthe task solved by the subject. Sensitivity of visual system changes to provide optimal condition forperception and subject activity. The practical works dealing with colour and orientation perception are alsoplanned.35