Absolventi sāk jaunu dzīves posmu - Iecavas novads

13.2010. gada 18. jūnijāDarbs, maize, mīlestībaA:Anna TaureneF: Velta StankevičaIzbaudot rīta spirgtumu, ceļotmīļotāji- dažādu paaudžu cilvēki- pulcējās Ozolu ielā, lai dotosbaudīt Zemgales krāšņo dabuun talantīgu cilvēku roku darinājumus,kā arī saklausīt cilvēkusirdsdomas, kas dod spēkumums šodien.Mūsu pirmā pieturvieta bijaDobeles izcilā selekcionāraP. Upīša ceriņu dārzs un piemiņasmuzejs, kur mūs sagaidījadažādu gleznotāju atainotie ceriņiun pats P. Upītis U. Zemzaragleznā pie divmetru lilijām. Cilvēksun viņa roku, sirds un prātadarbs gaidīja mūs dārzā. Vispirms- Dobeles meitenēm veltītiebaltie ceriņi. Tālāk gaistošaissapnis - daudzkrāsu ceriņi. Aktierimun režisoram O. Dunkeramveltītie ceriņi UzcītīgaisDunkers, jo viņš esot savā dārzāsekojis visiem P. Upīša sīksīkajiemnorādījumiem. Savdabīgaiskrūms I. Ziedonis. Dzejnieks senākkatru gadu apraudzījis savuceriņu krūmu. Priecājāmies, kadārzā ir arī Vitālais Sebris. Šādukrūmu pats aktieris ir vēlējies piesavas kapa kopiņas Meža kapos.Ceriņu dārza platība ir četrihektāri. Pēc P. Upīša nāves LatvijasValsts Augļkopības institūtazinātniskie līdzstrādnieki saglabāceriņu genofondu, bet ar selekcijuvairs nenodarbojas.Saelpojušies ceriņu smaržu,devāmies uz Baltic Candle LTDfirmas veikalu iegādāties dažāduformu un smaržu sveces, kas vēlākmums atgādinās par skaistajāmstundām ceriņu un kastaņupilsētā Dobelē.No viena brīnuma otrā - tāmēs ceļojām tālāk uz A. Štelmaheradaiļdārzu, kur zaļa zālīte,eglītes, priedītes, kadiķi, Korejasbaltegle un citi koki un krūmi,klusums un liela darba labestīgaisstarojums.Ceļā uz Bērzi godasardzē stāvdzeltenie rapšu lauki un zaļie labībastīrumi. Mūsu mērķis bijaapmeklēt Bērzes kapsētu, noliktziedus K. Ulmaņa vecākiem,audžumātei un apskatīt arī citusUlmaņu dzimtas kapus.Laipni gaidīti!Baznīca ir ievērojama ar dzidrozvanu, kuru dāvinājis K. Ulmanis.Bērzes pamatskolā, ko1. jūlijā slēgs, apskatījām K. Ulmaņapiemiņas muzeju. Šajāskolā viņš mācījies no 1886. līdz1890. gadam. Mūs visus uzrunājaK. Ulmaņa atziņa: «Ja taviemvārdiem neseko arī darbi, tad visarunāšana arī varēja izpalikt.»Mūsu valsts vīriem un sievām derētupar to padomāt.Bērze kādreiz bijis liels centrsar savu vidusskolu (256 skolēni),bet 2010. gadā tur mācījās tikai26 skolēni. Pašlaik ir 320 iedzīvotāju,ir bibliotēka, baznīca, dzirnavas.Bērzē apmeklējām «Lejnieku»daiļdārzu, kur ierīkots patsavs neliels dzērveņu purviņš,aug vīnogulāji un dažādas zemenes,avenes. Pats saimnieks iruzbūris mūsdienīgu Lutausi,Sprīdīti un gulbīti, kas ved uz laimīgozemi.Beidzot esam K. Ulmaņadzimtas mājās «Pikšās». Lai arīsaulīte rāda, ka ciemiņu laiksdrīz būs beidzies, plašajā pagalmāir daudz ļaužu, kas apskatagan G. Ulmaņa krāsām bagātāsgleznas, gan senos darba rīkus.Ieejot mājā, mūs sveic senā pūralāde un gide, kas atgādina K. Ulmaņanovēlējumu, ka katram cilvēkam,lai kur viņš atrastos, ir jāmīlsava tēvu zeme un savi vecāki,jo nekā cita dārgāka nav.Mūs uzrunā sienassega, uz kurasrakstīts: « Darbs, maize, mīlestība.»Šie vārdi no rīta un vakarāir sveikuši māju iemītniekus.Noklausoties gides stāstījumupar K. Ulmaņa dzīves un darbagaitām, katram ir jāpadomā,ko mēs šai dienā esam ieguvuši,ko atcerēsimies, ko pārdomāsim.Un visu vēl papildina mazā Lindiņaar O. Vācieša dzejoli «Tu esi»un kopīgi nodziedātā «Nevis slinkojotun pūstot». Asaras mirdzdaudzu acīs; tās izsaka mūsupārdzīvojumus - prieku, gandarījumu,bēdas dzīvotgribu. K. Ulmanisir teicis: «Mēs esam šīs zemesbērni.» Tāpēc mīlēsim, strādāsim,dāvāsim prieku citiem unsaņemsim to atpakaļ.A: Laima VēbergaVissirsnīgākie pateicības vārdiskolotājai Annai Taurenei parbrauciena atspoguļojumu.Paldies tiem13 jaunpienācējiem, kuri tiklieliski iekļāvās mūsupastāvīgo braucēju rindās.Paldies par jūsu atsaucību unsaliedētību visas dienasgarumā! Jūsu smaidi,dzirkstošais humors ir pozitīvsuzlādējums kādam laikam.Esiet tik jauki arī turpmākajosbraucienos! Tā ir neticamaveiksme, ka varam sadarbotiesar tādu šoferi kā Slaviks, mūsuvisu skatījumā - vislabāko!