Eirokodi Ūdenssaimniecības Energoefektivitāte Skrūvpāļi - LBS

N R . 1 8 2 0 1 1 . G A D A F E B R U Ā R I SEirokodiŪdenssaimniecībasEnergoefektivitāteSkrūvpāļiLATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMSwww.lbs.building.lvVentspilsKuldīgaLiepājaCena Ls 1,49RīgaJelgavaValmieraCēsisMadonaJēkabpils RēzekneDaugavpils

AktualitātesLBS biedri piedalāsLBS biedri Jānis Prauliņš, AldisGrasmanis, Guntars Šterns, MārisGrāvītis, Līga Gaile iesaistījušiesBūvniecības standartizācijas komitejā(Būvniecības standartizācijas tehniskākomiteja LVS/STK 30), kas adaptē Eirokodeksusun izstrādā nacionālos pielikumusattiecīgajiem Eirokodeksiem.2010. gada gada rudenī komiteja tikaizveidota no jauna.Aldis Grasmanis, Guntars Šterns,Romāns Auniņš.23. novembrī Ekonomikas ministrijaPēc tam, kad Andris Bīriņš absolvēja Rīgasun Vides ministrija sadarbībā ar SIAPolitehnisko institūtu, viņš papildus mācījāsKnauf organizēja nozaru profesionāļuvadības psiholoģiju, bīstamo iekārtudiskusiju Ēku energoefektivitāteapkalpošanu, darba aizsardzības organizāciju2010. gadā. Problēmas. Risinājumi.un likumdošanu, derīgo izrakteņuDiskusijā piedalījās SIA Knauf tehniskaiskarjeru izstrādi ar atklāto paņēmienu. Dar-vadītājs, SIA LBS – Konsultantsba gaitas Andris Bīriņš sāka Cēsu 3. ceļuvaldes loceklis Andris Veinbergs unSIA LBS – Konsultants valdes priekšsēdētājasremonta un būvniecības pārvaldē. Kad to20. oktobrī Igaunijas Betona savienībasLatvijas Būvuzraugu un būvinspektoruHelēnas Endriksones vadībā reorganizēja par VAS Vidzemes ceļi filiālikonferencē, kas notika Tallinas Teh-asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis9. un 10. decembrī organizēja Vides Cēsu 3. CP, turpināja strādāt tur līdz patniskajā koledžā, ziņojumu par saspriegtā Gultnieks. Diskusijas kopsavilkumsministrijas konferenci Ūdenssaimniecības2003. gada aprīlim, tātad divdesmit vienudzelzsbetona konstrukciju betonēšanas publicēts žurnāla Latvijas Būvniecībaprojektu īstenotājiem. Konferen-gadu. 2004. gadā Andris Bīriņš kļuva partehnoloģiju Dienvidu tilta un estakādes 2011. gada janvāra/februāra numurā.cē uzstājās Vides ministrijas Investīcijubūvdarbu vadītāju SIA JS&J Ūdensmeis-būvniecībā nolasīja Rīgas pilsētas Attīstībasieviešanas departamenta direktors tars, pēc tam strādāja VAS Ceļu inženieri.departamenta Projektu vadības un 6., 7. un 8. decembrī SIA LBS – KonsultantsAivars Jurjāns, par ūdenssaimniecī-Kopš 2007. gada jūnija viņš bija pašno-attīstības direkcijas tehniskais ekspertsorganizēja Finanšu ministrijasbas plānošanu un aglomerācijas attīstīdarbinātāpersona. Andrim Bīriņam bijaEduards Raubiško.semināru ciklu Iepirkumu organizēšanabu stāstīja SIA Aqua-Brambis vecākais iespēja piedalīties koka tiltu pārbūvē, autoceļuKohēzijas fonda finansētajos projektosinženieris Juris Laicāns, bet par jaunobūvniecībā, autoceļu uzturēšanā.RTU Būvniecības fakultātes specialitāšuvides jomā un transporta nozarē. Semi-tehnoloģiju risinājumu izmantošanu un Tad sekoja laiks, kad tika novērtēti apBūvniecība un Transportbūves stunārosuzstājās LBS valdes priekšsēdē-energoefektivitāti ūdenssaimniecībā 3000 km pagastu ceļu. Tika iepazīti intere-dentiem novembrī lekcijas par sertifikāciju,tājs Mārtiņš Straume, SIA LBS – Kon-SIA Aqua-Brambis uzstājās vecākais santi Latvijas nostūrīši, bieži vien apgūstotpraktisko projektēšanu, pieredzi sultants valdes priekšsēdētāja Helēnainženieris Jānis Timšāns.orientēšanos bezceļos. Kā pašnodarbinātājsun izaicinājumiem, būvinženiera kompetencēm,Endriksone, lekcijas lasīja Latvijastais Andris Bīriņš bija saistīts ar autoceļuBūvniecības likumu lasīja Būvnieku asociācijas prezidents Vik-Mārītes Šperbergas foto un tiltu būvuzraudzību, ielu un autoceļuprojektēšanu.Viņa senākais un biežāk pieejamais vaļasprieksbija spiningošana. Iepazīti unpatukšoti gan Vidzemes, gan Latgales unKurzemes ezeri. Viens no aizraujošākajiemvaļaspriekiem Andrim Bīriņam bija kalnutūrisms – izkāpelēti Alpi, Augstie Tatri, Pireneji,Himalaji, pa kalnu takām šķērsota Napoleonadzimtā sala Korsika; sasniegtas trīsvalstu augstākās virsotnes: Francijas Monblāns,Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lvSlovēnijas Triglavs un Spānijas Teide.tors Puriņš (Publiskie iepirkumi, konkursanolikums, tehniskās specifikācijasun konkursa komisija), eksperts, augstākāskompetences būvinženieris RodrigoPelsis (Cenu veidošanās būvniecībā unbūvniecības izmaksu indeksi), augstākāskompetences būvinženieris Vilnis Puļķis(Ugunsdrošības prasības sabiedriskinozīmīgās būvēs).“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)AndrisBīriņš1959.05.05.2010.24.09.

Aktualitātes“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)LikteņdārzsDaugavā uz salas pie Kokneses top Likteņdārzs – vieta, kur satiekas cilvēku unvalsts pagātne, tagadne un nākotne.Ikvienas tautas vēsturē ir nozīmīgibrīži, kas iegūluši dziļi tautas atmiņā,tāpēc nepieciešama vieta, kur aizietbrīdī, kad vajag rast mierinājumu unspēku neatkarīgi no tā, vai ir skaudrieziemas sali vai pavasara šķīdoņi, saulaināvasara vai zeltainais rudens. LBSvalde aicina savus biedrus aktīvi līdzdarbotiesLikteņdārza veidošanā.Lai šis nākotnes dabas parks ir piemiņasvieta tiem vairāk nekā sešsimt tūkstošiemmūsu cilvēku, kas dzīvību zaudējacitu valstu armijās: krievu un japāņukarā Portartūrā, Pirmajā un Otrajā pasauleskarā, apstākļu spiesti emigrējauz Brazīliju, Austrāliju vai Ameriku uncitām vietām visā plašajā pasaulē.Lai šis parks kļūst par mūsu valsts tautasprojektu, mūsu tautas svētvietu!Ko mēs, Latvijas būvinženieri, visikopā un katrs atsevišķi varam darīt?• Mēs, braucot garām dārzam, varamaizvest pa kādam 20–30 cm granītaakmenim.• Mēs, projektētāji, varam sabiedriskākārtā izprojektēt atsevišķu dārzaobjektu būvprojektu sadaļas.• Mēs, būvuzņēmēji, saskaņojot arLikteņdārza vadību, varam palīdzētar celtniecības tehniku un būvmateriāliem.• Mēs, pensionētie būvspeciālisti,varam palīdzēt ar profesionālupadomu.• Mēs, turīgākie būvuzņēmēji, varamkaut nedaudz atbalstīt Likteņdārzuar finanšu ziedojumiem.• Mēs visi kopā varam aktualizēt idejuun piesaistīt gan lielus, gan mazusdarbarūķus – idejas entuziastus.Šajā gadā programmas realizētājs Koknesesfonds plāno darbus:• dārza centrālajā daļā – amfiteātrī;• koku stādīšanā;• ainavas izkopšanā;• laivu piestātnē un skatu terasē;• mazā kalna būvniecībā;• piemiņas nama būvniecībā;• gājēju tilta izbūvē.Kontakti:Latvijas Būvinženieru savienība vaiKokneses fonds, valdes priekšsēdētājaValda AuziņaTālruņi: 67289535, 29476146,fakss 67828523E-pasts:valda.auzina@koknesesfonds.lvinfo@koknesesfonds.lv,www.liktendarzs.lv

AktualitātesEirokodeksi –tas ir nenovēršami!Eirokodeksu vēsmas Latvijas inženierus sasniedza ap tūkstošgades miju un kopštā laika virmo gaisā arvien spēcīgāk. Taču pašu Eirokodeksu vēsture Eiropā aizsākāsjau 1975. gadā, kad Eiropas Savienībā tika nolemts celtniecības nozarēveicināt preču un pakalpojumu brīvu kustību. Pirmā Eirokodeksu paaudze ieraudzījadienasgaismu jau astoņdesmito gadu vidū, bet priekšstandarti tagadējiemEirokodeksiem tika publicēti deviņdesmitajos gados. Kas īsti ir Eirokodeksi?Kāds statuss tiem patlaban ir Latvijā un citur Eiropā? Kad notiks pilnīga pārejauz Eirokodeksiem, un kādu iespaidu tas atstās uz mūsu ikdienas darbu? Domāju,ka daudzus praktiķus varētu interesēt šie un vēl daudzi citi jautājumi.Lai arī Eiropā Eirokodeksi bieži tiek raksturotikā šobrīd tehniski visprogresīvākaiskonstrukciju projektēšanas standartukopums, patiesībā tas vairāk izskatāspēc trīs milžu – Anglijas, Vācijas unFrancijas – cīņas rezultāta. Taču pamatāir bijusi lieliska doma – harmonizētkonstrukciju projektēšanas standartusvisā Eiropā. Ne tikai lai nodrošinātubrīvu pakalpojumu kustību, bet arī veicināturezultatīvāku zinātnisko pētījumupārnesi uz normatīviem un veidotosharmonizēts galvenais materiāls vietējāsrokasgrāmatās un mācību programmāsvisā Eiropā. Patlaban ir skaidrs, ka Eirokodeksusmagsvara vilciens ir iekustināts,uzņem apgriezienus un tā inerce irtik liela, ka apstādināt to vairs nav iespējams.To apliecina fakts, ka Eirokodeksiarvien plašāk izplatās arī ārpus EiropasSavienības. Tas nozīmē, ka arī Latvijāagrāk vai vēlāk katram inženierim būsjāprojektē saskaņā ar šiem standartiem.Eirokodeksi sastāv no desmit galvenajiemdokumentiem (EN1990, EN1991,“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)EN1992, EN1993, EN1994, EN1995,EN1996, EN1997, EN1998, EN1999),kas apraksta vispārējos konstrukcijuprojektēšanas likumus, iedarbes, ģeotehniku,seismiku un galvenos konstrukcijumateriālus. Katra no daļām,izņemot EN1990, iedalīta apakšsadaļās,kas aplūko atsevišķus problēmu aspektus.Valstu reģionālās īpatnības novērtēneatņemamā katras Eirokodeksu daļassastāvdaļā – nacionālajā pielikumā.2010. gada janvārī Eiropā jau 83% novisas Eirokodeksu saimes bija pieņemtikā nacionālie standarti dalībvalstīs.Latvijā Eirokodeksu ieviešana notieksaskaņā ar 2008. gada 29. jūlijā Ministrukabineta apstiprinātu Eirokodeksustandartu nacionālo ieviešanas plānu2008.–2011. gadam. Plānā ir noteiktigalvenie uzdevumi, rezultatīvie rādītāji,atbildīgās institūcijas, izpildes termiņiun nepieciešamais finansējums. Eirokodeksustandartu nacionālais ieviešanasplāns 2008.–2011. gadam un informatīvieziņojumi par tā izpildes gaitu pieejamiinterneta vietnē http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2736. Citāts no informatīvāziņojuma par ieviešanas gaitu: «Sakarāar finanšu resursu nepietiekamībunebūs iespējams savlaicīgi izpildīt EiropasKomisijas 2003. gada 11. decembrarekomendācijas 2003/887/EK parEirokodeksu ieviešanu un izmantošanubūvēs un nesošajās konstrukcijās. Vairākibūtiski pasākumi atbilstoši Ministrukabineta 2009. gada 30. septembra rīkojumamNr. 672 tika pārcelti uz 2012. unvēlākiem gadiem. Līdz ar to Eirokodeksustandartu ieviešanā Latvijā turpināsiespārejas periods, kurā būves pasūtītājsun projekta autors varēs izvēlēties, vaiprojektēt būvkonstrukcijas saskaņā ariepriekšējos gados apstiprināto Latvijasbūvnormatīvu prasībām vai saskaņā arEirokodeksu standartu prasībām.»Tas nozīmē, ka būves un ēkas var tiktprojektētas gan pēc līdz šim esošajiemnormatīviem Latvijā, gan Eirokodeksiem.Jāņem vērā, ka, projektējot saskaņā ar Eirokodeksiem,jālieto rekomendētās vērtībastikai tādos gadījumos, ja nav publicētsatbilstošais nacionālais pielikums.Izņēmums ir LVS EN 1994-1-1:2005 4.Eirokodekss. Tērauda un betona kompozītokonstrukciju projektēšana 1-1. daļa:Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām,kam ir obligātā standarta statuss. Tāpēckompozītās tērauda un betona konstrukcijasjāprojektē saskaņā ar to. Noteiktijāņem vērā: lai arī kāda normatīvu sistēma(Eirokodeksi vai LBN, kas bāzēti uzSNiP) tiek lietota projektā, to jaukšanakopā var izraisīt bīstamas situācijas unpat katastrofālas sekas.Interneta vietnē https://www.lvs.lv/ atrodamssaraksts, kurā var redzēt, kādiEirokodeksi ir pieejami latviešu valodāun kādi nacionālie pielikumi ir publicēti.Taču rekomendēju būt kritiskiem pretEirokodeksu tekstiem, kas publicēti latviešuvalodā, jo tiem vēl nepieciešamarūpīga tehniskā rediģēšana. Tāpat situācijusarežģī tas, ka oficiālie Eirokodeksulabojumi tiek publicēti atsevišķi un naviestrādāti pamatdokumentos.Projektējot saskaņā ar Eirokodeksiem,noteikti palielināsies aprēķinu daļas apjoms,tāpēc arvien lielāku lomu ieņemdatorizētie aprēķini. Taču pozitīvi ir tas,ka noteiktas vadlīnijas jautājumiem, kasagrāk bija atstāti tikai inženiera ziņā.Latvijā vēl ļoti daudz jāatrisina, pirmsEirokodeksi kļūs mūsu inženieriemdraudzīgi. Problēmu šķetināšanai standartizācijastehniskajā komitejā LVS/STK 30 Būvniecība nesen tika nodibinātaEirokodeksu tehniskā apakškomiteja(EC AK). Šajā komitejā nozaresprofesionāļi un universitāšu mācībspēkiuz entuziasma pamata sabiedriskā kārtāveido jaunus nacionālos pielikumusEirokodeksiem un risina citus ar tiemsaistītos jautājumus.Mums skaidri jāsaprot, ka projektēšanasaskaņā ar Eirokodeksiem var būt ganieguvums, gan arī iespējamība palielinātamriskam, ja nav pilnvērtīgas izpratnes.Tāpēc rosinu kolēģus jau laikusgatavoties, lai Eirokodeksu atnākšananepārsteigtu nesagatavotus.Līga Gaile,Starptautisko sakaru sekcijas unLVS/STK 30 BūvniecībaEC AK vadītājaLatvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

Aktualitātes“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)veltīta šīs ziemas aktualitātei – «jumtuproblēmai», kuras risināšanā daudzdarāms pavasarī un vasarā, lai nākamoziemu varētu sagaidīt zem siltiem undrošiem jumtiem.Izstādes Māja I projekta vadītājs RobertsBrēde stāsta, ka šogad daudz vairāknekā iepriekš tiks prezentēti uzņēmumusadarbības projekti. Lai nodrošinātusekmīgu klienta vēlmju realizēšanu,vairāki dažādu apakšnozaru uzņēmumisadarbojas un piedāvā kompleksusbūvniecības risinājumus un kvalitatīvuservisu. Būvniecības tirgus ir gatavspavasarim un aktīvam darbam nozarē.Izstāde Māja I ir svētki visiem būvnozaresprofesionāļiem, jo tur iespējamsne vien gūt jaunas zināšanas un biznesakontaktus, bet pozitīvā gaisotnē arī satiktkolēģus un partnerus, lai pārspriestusavas nozares situāciju un dalītos savāpieredzē un sasniegumos, uzsver BT 1ģenerāldirektors Viesturs Tīle.Semināri profesionāļiemSadarbībā ar Ekonomikas ministriju unLatvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotājuasociāciju Ķīpsalā notiks vairākisemināri profesionāļiem par energotaupībasrisinājumiem, ēku siltināšanuun renovāciju, kā arī efektīvākajiemapkures veidiem.Izstādē savu dalību apstiprinājuši zināmiun pieredzes bagāti uzņēmumi,līdzās tiem savus risinājumus un prasmesdemonstrēs arī jaunie. Izstādesdalībnieku saraksts un informācija parpiedāvājumu atrodama izstādes mājaslapā:www.bt1.lv/maja1UZMANĪBU!Lūdzam ieskaitītLBS biedru naudasgada maksunorēķinu kontā:Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, lit. 1a,Rīga, LV-1012Reģistrācijas Nr. 40008000225PVN reģistrācijas Nr.LV40008000225A/S «SEB banka»,Vecrīgas filiāleKods UNLALV2X001Norēķinu konta Nr.LV80UNLA0001000700350Strādājošiem LBS biedriemun asociētiem biedriemLVL 25Nestrādājošiem pensionāriemLVL 5NejēdzībasPiedāvājam replikas un faktus, par kuriem varētu teikt šādi: «No zināmā uz nezināmogāja viņš kā rēgs, ko vada tikai priekšnojautas...» Citi tos sauc par kurioziemstāstiem no dzīves.• Top jaunais Būvniecības likums. Neskatotiesuz šīs ziemas kataklizmām,kas tautsaimniecībai radīja nopietnuszaudējumus ar elektrības atslēgumiem,sagruvušiem ēku jumtiem un pašāmēkām, drošības princips jaunajā Būvniecībaslikuma projektā nav atradissev vietu četru citu principu vidū, laigan katras valsts primārais uzdevums irrūpēties par savu pilsoņu drošību būvjuceltniecības un ekspluatācijas laikā.• Ar Eiropas Savienības līdzekļu līdzdalībumūsu valstī intensīvi tiek īstenotienergoefektivitātes pasākumi – galvenokārtēku siltināšana. Lai programmu intensificētu,Ministru kabinets pieņēmislēmumu, ka gadījumos, kad darbi tiekveikti atbilstoši vienkāršotās renovācijasprincipiem, būvprojekts un būvatļaujanav nepieciešama un būvobjektu pēcvienkāršotās renovācijas var nenodotekspluatācijā. Tātad šādos gadījumosnav vajadzīga arī objekta dokumentācija:būvdarbu žurnāls, segto darbu akti,būvmateriālu pases, deklarācijas, bet irnepieciešama būvuzraudzība, lai nodrošinātukvalitatīvu darbu izpildi un pēcpieciem gadiem ES sniegtu pārskatu parlīdzekļu pamatotu izlietošanu, jo citādivalstij tie būtu jāatdod atpakaļ ES. Uzdevumspārdomām: kā būvuzraugs kvalitatīviizpildīs uzdevumu, ja kontroleinav ne projekta, ne minēto dokumentu?• Valstī šajā gadā ieviesusies «progresīva»prakse – būvniecības iepirkumosskatīt tikai pirmo piecu pretendentupiedāvājumus. Interesanti, ko par todomā Iepirkumu uzraudzības birojs?Daži iesaka pretendentiem vīriešiemnebūt džentlmeņiem un sievietes papriekšu nelaist, jo tā var pazaudēt līdzdalībukonkursā.• Ieteikums iepirkumu konkursu dalībniekiem:izveidojiet savas atbalstabāzes visos Latvijas reģionos, jo pēdējāmēneša prakse rāda, ka iepirkumuatvēršana pat gadījumos, kad tā notiek200 vai 300 km no Rīgas, tiek praktizētapulksten 8.30 vai 9.12Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv13

AktualitātesLatvijas Būvinženierusavienības XXIII kongressVadlīnija: pasākumu komplekss būvniecības nozares izejai no ekonomiskās krīzesLaiks: 2011. gada 18. marts, piektdienaVieta: Latviešu Biedrības nams, Lielā zāle, Merķeļa iela 13, RīgaDarba kārtība11:00–11:05 Kongresa atklāšanaMārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs11:05–11:15 Kongresa vadības vēlēšanasRaimonds Eizenšmits, LBS valdes priekšsēdētāja 1. vietnieks11:15–11:30 Viesu uzrunas11:30–12:00 LBS 2010. gada aktivitātes un plāni 2011. gadamMārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs12:00–12:10 SIA LBS – Konsultants 2010. gada aktivitātes un plāni 2011. gadamHelēna Endriksone, SIA LBS – Konsultants valdes priekšsēdētāja12:10–12:20 LBS darbības vērtējums Revīzijas komisijas skatījumāValentīna Šeškena, Revīzijas komisijas priekšsēdētāja12:20–12:40 Apbalvošana12:40–13:25 Kafijas pauze13:25–13:45 Ilgtspējīga būvniecība no ieceres līdz realizācijaiAinārs Pauniņš, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomesvaldes loceklis13:45–15:00 Debates15:00–15:30 Atbildes uz jautājumiemLēmuma pieņemšana15:30 Kongresa noslēgums19:00 Saviesīgs vakars Latviešu biedrības nama Baltajā zālēLBS biedri!Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu, mājas adrešu, e-pastu maiņuLatvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012,vai elektroniski: lbs@apollo.lv.Reģionālo kopu vadītājiLiepāja: Līvija Kraujatālrunis 29173566e-pasts: liviko@apollo.lvKuldīga: Vilnis Kalnstālrunis 29208271e-pasts: vilkal@inbox.lvVentspils: Ingrīda Eklonetālrunis 29477652e-pasts: ingrida.eklone@ventspils.gov.lvJelgava: Jānis Graudulistālrunis 26133433e-pasts: janis@aspectus.lvRēzekne: Andrejs Kuzminstālrunis 29493035e-pasts: rezeknes-nams@inbox.lvDaugavpils: Juzefa Isakovatālrunis 29630350e-pasts: juzefa.isakova@daugavpils.lvCēsis, LimbažiVaira Ronimoisatālrunis 29173739e-pasts: vaira.ronimoisa@upb.lvJēkabpils: Anita Vanagatālrunis 29164365e-pasts: anita.vanaga@jekabpils.lvMadona, Alūksne, GulbeneSkaidrīte Zepatālrunis 29178476e-pasts: skaidrite.zepa@inbox.lvValmiera: Juris Mellēnstālrunis 26398306e-pasts: juris.mellens@valmiera.lvKopu vadītāji ir vienojušies, ka apzinās,kādos novados ir sadalījušies viņu rajoniun cik katrā novadā tagad ir LBS biedru.Tad arī tiks lemts, kā turpmāk sadalīsieskopas. LBS biedri, iesaistieties šajāinformācijas apkopošanas procesā!ApsveicamjubilārusVēlmes ir biļetes uz jauniempiedzīvojumiem, un tās vienmērnes gan jaunus izaicinājumus,gan pārmaiņas.Šerija Kārtere-SkotajanvārīValdi CepurītiViktoru PermiņevuVilni BalodifebruārīAldi Bitinieku,Viktoru PuriņuJāni AuziņuIndriķi TeivānuAndreju PorietiVisvaldi MagoniPar jubilāriem lasietwww.lbs.building.lv14Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv15

Vadība“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Valdes sēdes21. decembrīSavā pēdējā aizvadītā gada sēdē LBSvalde runāja par 2010. gadā paveiktoun 2011. gada plāniem, par iesaistīšanoslabdarības programmā Likteņdārzs, lēmapar Latvijas Būvinženieru savienības unSIA LBS – Konsultants 2011. gada budžetuun citiem jautājumiem.Valdes locekļi atbalstīja LBS līdzdalībulabdarības programmā Likteņdārzs –tās var būt talkas, koku stādīšana, būvmateriāluvai līdzekļu ziedojumi, kā arīpalīdzība Rīgas Celtniecības koledžasaudzēkņiem konkrētu Likteņdārza objektuprojektēšanā.Valde apstiprināja Latvijas Būvinženierusavienības un SIA LBS – Konsultants2011. gada budžetu, apsprieda LBS Tehniskāskomitejas nolikumu, pārrunājaBūvuzņēmēju sekcijas dibināšanu un tāsnolikuma izstrādāšanu, ko sīkāk iztirzāsjanvāra valdes sēdē. Valdes locekļi diskutējapar Būvniecības likuma projekta virzībasgaitu un LBS iesaistīšanos tā izstrādē.Sēdē piedalījās arī reģionālo kopu unsekciju vadītāji, LBS administrācija,SIA LBS – Konsultants valde un darbinieki.Kad bija pārrunāti aktuālie jautājumi,pie sēdes dalībniekiem ieradāsZiemassvētku vecītis.Mārītes Šperbergas foto16Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv17

Vadība25. janvārīValde apstiprināja 2011. gada Latvijas Būvinženieru savienības pasākumu plānu,LBS XXIII kongresa darba kārtību, runāja par Būvniecības likuma projekta virzībuun nolēma, ka noslēgs līgumu starp LBS un Ekonomikas ministriju par valstspārvaldes uzdevuma (būvspeciālistu sertificēšana) funkciju veikšanu.Valde nolēma, ka XXIII kongresa laikāizveidos stendu, kurā LBS biedriembūs pieejama informācija par investīcijāmun plānotajiem projektiem.Tā kā LBS vēlas iestāties cilvēki, kurisaistīti ar būvniecību, bet kuriem navatbilstošas izglītības, LBS valde nolēmaierosināt kongresā pieņemt izmaiņasstatūtos, kas ļautu šiem cilvēkiemkļūt par LBS asociētajiem biedriem.Sēdē tika diskutēts par lielā sniega daudzumaizraisītajām ēku un būvju avārijāmLatvijā un iespējamajiem preventīvajiempasākumiem.Vairāki LBS biedri no Starptautisko sakarusekcijas pieteicās būt par koordinatoriemLBS sadarbībai ar Likteņdārzaveidotājiem. Valde atbalstīja LauraLācgalvja kandidatūru. Aivars Brambispavēstīja: ja Likteņdārzam nepieciešamslaistīšanas sistēmas vai ūdensapgādesprojekts, viņa vadītais SIA Aqua-Brambis ir gatavs to izstrādāt un dāvināt.Jāņa Prauliņa uzņēmums SIA Būveun forma piedalījās Likteņdārza skatuterases ar paviljonu projektēšanā.Mārītes Šperbergas foto18Latvijas Būvinženieru savienībaLatvijas Būvinženieru savienībastematiskie pasākumifebruāris15. februāris LBS valdes sēde16. un 17. februāris Būvspeciālistu sertifikācijamarts10. marts Izbraukums uz Cēsīm16. un 17. marts Būvspeciālistu sertifikācija18. marts LBS XXIII kongress22. marts LBS valdes sēdeaprīlis13. un 14. aprīlis Būvspeciālistu sertifikācija19. aprīlis LBS valdes sēde (Būvniecības tehnoloģiju unArhitektūras sekciju darbs)28. aprīlis Izbraukums uz Ventspilimaijs18. un 19. maijs Būvspeciālistu sertifikācija24. maijs LBS valdes sēde (Transportbūvju un Inženierbūvjusekciju darbs), Likteņdārza apmeklējumsjūnijs15. un 16. jūnijs Būvspeciālistu sertifikācija21. jūnijs LBS valdes izbraukuma sēdejūlijs20. un 21. jūlijs Būvspeciālistu sertifikācija26. jūlijs LBS valdes sēde (Likumdošanas sekcijas darbs)augusts17. un 18. augusts Būvspeciālistu sertifikācija23. augusts LBS valdes sēdeseptembris21. un 22. septembris Būvspeciālistu sertifikācija27. septembris LBS valdes sēde (Izglītības sekcijas darbs)oktobris19. un 20. oktobris Būvspeciālistu sertifikācija25. oktobris LBS valdes sēde (Zinātnes un Uzņēmēju sekciju darbs)novembris16. un 17. novembris Būvspeciālistu sertifikācija22. novembris LBS valdes sēdedecembris14. un 15. decembris Būvspeciālistu sertifikācija20. decembris LBS valdes sēdePar iespējamām izmaiņām interesēties LBS birojā, tālrunis 67845910Visi LBS XXIII kongresa dalībnieki 18. martā saņems ielūgumus uzBT 1 izstādi Māja I 2011

Sekciju darbsAtjaunotaUzņēmēju sekcija2010. gada 16. decembrī tie Latvijas Būvinženieru savienības biedri, kas vienlaikusir arī būvuzņēmumu vadītāji un īpašnieki, atjaunoja LBS Uzņēmēju sekciju. Par tāsvadītāju kļuva Aldis Fromanis (SIA Kurzemes krāsas), par viņa vietniekiem AigarsUlmanis (SIA Rīgas restaurācijas birojs) un Aldis Grasmanis (SIA BKB).«Sekcijas mērķis ir LBS biedriem uzņēmējiem(projektētājiem un būvniekiem)kooperēties un operatīvi apmainīties arinformāciju, lai paplašinātu uzņēmumudarba iespējas un paaugstinātu konkurētspējuLatvijā un ārzemēs,» sacīja LBSvaldes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.Uzņēmēji atzina, ka ir īstais laiks atjaunotUzņēmēju sekciju, ko pirmoreizLatvijas Būvinženieru savienība izveidoja1994. gadā un kas gadu vēlāk pārtapapar Latvijas Būvnieku asociāciju.Kāpēc atkal? Uzņēmēji teic, ka Latvijādegradējas uzņēmējdarbības vide, citscitam nesamaksā par darbu, nepildasolījumus, konkursos viens otru «izģērbj»,piedāvājot tik mazu cenu, kapēc tam darbus nav iespējams pabeigt.Vairāki uzņēmēji ir uzkrājuši pieredziārzemēs un sapratuši, ka Latvijas būvniekukvalifikācijas un darbu kvalitāteslatiņa ir ļoti augsta, tāpēc to vajadzētunoturēt.Ko darīs Uzņēmēju sekcija?Vispirms jau apvienos tos LBS biedrusuzņēmējus, kas vēlēsies darbotiessekcijā, izvērtēs pieejamo informācijupar būvniecību Latvijā un ārzemēs,veicinās apvienošanos līgumsabiedrībāsplānoto projektu/objektu realizēšanai,specializēsies Eiropas Savienībasstruktūrfondu un Kohēzijas fondaapguves pieteikumu sagatavošanā,realizēšanā un pārskatu sagatavošanā.Uzņēmēju sekcijas darba grupa plānomērķtiecīgu savstarpēju sadarbībuenergoefektivitātes pasākumu realizācijā,līdzdalību Latvijas Darba devējukonfederācijas un Latvijas Tirdzniecībasun rūpniecības kameras ar būvniecībusaistītajās darba grupās, tāpatsekcijas biedri tiksies ar ārzemju delegācijāmun investoriem, kas kontaktusLatvijā meklē ar LBS starpniecību.Uzņēmēju sekcija plāno regulāru informācijasapmaiņu ar ES valstu attīstībasfondu turētāju atbalsta struktūrvienībām,mērķtiecīgu savu darbiniekukvalifikācijas celšanu un kompetencespaaugstināšanu (īpaši tiks gādāts parpieredzes nodošanu inženieru jaunajaipaaudzei), savu biedru interešu lobēšanu,tehnisko un juridisko aizsardzību,izmantojot LBS struktūrvienībasSIA LBS – Konsultants un SIA LBSŠķīrējtiesa pakalpojumus.Visus LBS biedrus uzņēmējus, kuriemir vēlēšanās piedalīties Uzņēmējusekcijas darbā, aicinām pieteiktiespa šādiem e-pastiem:aldis.fromanis@inbox.lvlbs@apollo.lvaigars.ulmanis@gmail.comaldis@bkb.lvLatvijas Būvinženieru savienības 670biedriem ir iespēja piedalīties 14 sekcijudarbā: Likumdošanas, Arhitektūras unpilsētbūvniecības, Būvprojektēšanas,Transportbūvju, Starptautisko sakaru,Būvniecības tehnoloģiju, Inženierbūvju,Izglītības, Būvniecības zinātnes uncitās. Atliek vien izrādīt iniciatīvu unatgādināt par sevi sekciju vadītājiem.Mārītes Šperbergas fotoBūvniecībasšķīrējtiesa2009. gada 1. jūlijā darbu uzsākaLatvijas Būvinženieru savienībasBūvniecības šķīrējtiesa.Šķīrējtiesas izveidošanas mērķis – sniegtaugsti profesionālus, operatīvus juridiskuspakalpojumus visiem būvniecībasdalībniekiem: pasūtītājiem, projektētājiem,celtniekiem, apsaimniekotājiem,būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem,kā arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.Šķīrējtiesas prezidijs: priekšsēdētājs IlmārsLeikums; locekļi: Leonīds Jākobsons,Jānis Bārda. Gadījumā, ja firmujuridisko personu strīdu izšķiršanaivai arī norakstāmo finansiālo izdevumuapstiprināšanai izmantosiet LBSBūvniecības šķīrējtiesas pakalpojumus,lūdzam līgumos ierakstīt šādu tekstu:«Jebkurš strīds, domstarpība vaiprasība, kas izriet no šā līguma, kasskar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanuvai spēkā neesamību, tiks galīgiizšķirts Latvijas Būvinženieru savienībasBūvniecības šķīrējtiesā saskaņāar šīs šķīrējtiesas reglamentu.»Adrese: K. Barona ielā 99, lit. 1a,Rīga, LV-1012, tālr. 67845910,fakss 67845929,e-pasts: lbs@apollo.lv.Papildu informācija LBS mājaslapā:www.lbs.building.lv.20Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv21

Sekciju darbs“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)BūvniecībastehnoloģijasLBS Būvniecības tehnoloģiju sekcijasavu darbu organizē atbilstoši jau2003. gadā izstrādātajam darba plānam,un tas notiek šādās sadaļās:1. LBS biedru iesaistīšana jaunu progresīvutehnoloģiju apguvē.Galvenie virzieni:• būvdarbu tehnoloģija;• būvmateriālu atbilstošs izmantojums;• būvdarbu mehanizācija un aprīkojums;• energoresursu ekonomija;• būvdarbu kvalitātes kontroles sistēma.2. Progresīvu būvniecības tehnoloģijuapguves veidi:• tehniskie semināri;• objektu apskate, kuros būvdarbusveic, izmantojot progresīvās būvniecībastehnoloģijas.3. Sakarā ar ievērojamu būvniecībasapjoma pieaugumu transporta objektubūvniecībā (Dienvidu tilta trase ar estakādēmpār Krasta un Maskavas ielu,Slāvu rotācijas aplis, Rīgas Ziemeļutransporta koridors, dzelzceļa un autotransportamaģistrāļu šķērsojumi VIABaltica trasē) kopā ar Transportbūvjusekciju un Inženierbūvju sekciju:• veikt transporta objektu plānojumaun būvniecības tehnoloģiju risinājumaanalīzi un izteikt LBS viedoklivalsts un pašvaldību institūcijām;• nodrošināt LBS speciālistu piedalīšanostransporta būvju optimālāplānojuma un būvniecības tehnoloģijasvariantu izvēlē.4. Darbs likumdošanā sadarbībā ar Likumdošanassekciju:• Būvniecības likuma un Vispārējobūvnoteikumu korekcija, tostarpizpildkomitejas jomā (būvdarbužurnāls, metināšanas darbu žurnāls,betonēšanas darbu žurnāls u. c.).Darbs tiek veikts sadarbībā ar Likumdošanassekcijas ēku un būvju,kā arī ceļu un tiltu nodaļām.5. Informācija par sekcijas stratēģiskāplāna izpildi:• tika veiktas korekcijas sakarā artehnisko semināru organizāciju, kurus,sākot ar 2008. gadu, organizēSIA LBS – Konsultants. Līdz tamBūvniecības tehnoloģijas sekcija toveica būvtehnoloģijas jomā.Nozīmīgākie semināri:• Liebherr – Alfis tehniskais seminārsBūvniecības mehanizācija. Jaunākāstehnoloģijas;• Aeroc seminārs par jaunās paaudzesgāzbetonu;• objektu apskate, kur būvdarbusveic, izmantojot progresīvas tehnoloģijas,būtiskākās no kurām ir:• stikla fasādes montāža starptautiskajālidostā Rīga;• agregātu montāža ar lielu masuTEC-2;• biodīzeļa degvielas rūpnīcaVentspilī, tās tehnoloģiskaisprocess;• Dienvidu tilts pār DaugavuRīgā, temats Tilta laiduma metālakonstrukciju uzbīdīšana;• Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija,temats Nesošokonstrukciju noturības paaugstināšana;• Dienvidu tilta Slāvu rotācijasapļa estakādes laiduma betonēšana,iepriekš nospriegojot augstasstiprības stiegru kūļus.2008. gada maijā ar Dienvidu tilta būvniecībutika iepazīstināti Rīgā notiekošāsEiropas Civilo inženieru savienībaskonferences delegāti. Tilta un estakādespāri Krasta un Maskavas ielai būvniecībadelegātos raisīja tik lielu interesi,ka šīs būves tehniskie rādītāji unfotoattēli tika publicēti Eiropas Civiloinženieru savienības 2009. gada ievērojamākobūvju gadagrāmatā.LBS Būvniecības tehnoloģiju sekcijasavu darbu veic atbilstoši stratēģiskāsdarbības plānam, ik gadu aktualizējottur iestrādātos pasākumus. VairākiLBS biedri ir izteikuši vēlēšanos darbotiessekcijā, diemžēl viņu iesaistīšanāsir nepietiekama. Šķiet, būtu vēlamasregulāras sekcijas biedru operatīvāssanāksmes.Eduards Raubiško,LBS Būvniecības tehnoloģiju sekcijasvadītājsMārītes Šperbergas foto22Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv23

Personība“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Izvēles iespējasir visiemAr Leonardu Dubkēviču biju runājusipirms diviem gadiem pa tālruni. Toreizviņš bija visai skops informācijā par sevi.Tagad, gatavojoties tikties klātienē unapsverot jautājumus, domāju, ko iesākšu,ja atbildes būs tikai «jā» vai «nē».Leonards Dubkēvičs ierodas pirmsnorunātā laika. Ar rozi. Un sarunaiatvēlētā stunda aizrit nemanot. Te nubija pirmais iespaids! Ne rezervēts, ne«skarbais vecis». Runājam par cilvēkiem,raksturiem, rīcību, paradumiemun izjūtām.Leonards Dubkēvičs teic, ka viņam irpaveicies, jo visu laiku strādājis tikaisavā specialitātē. Iesāka nevis kaut kurpie papīriem, bet uzreiz pa īstam – lielāobjektā. Ķemeru sanatorijā bija trīsmeistari, divi darbu vadītāji un īpašsbrigadieris, Darba Sarkanā Karoga ordeņakavalieris. Pēc augstskolas sadalesLeonardam Dubkēvičam bija paredzētavieta Rīgā, taču, atgriežoties nosboriem, tās vairs nebija, un tad radāsciti varianti – izvēle starp Jelgavu unJūrmalu. Leonards Dubkēvičs izvēlējāsJūrmalu.Viņš uzskata, ka katram ir izvēles iespējasjebkurā jomā, piemēram, varmācīties vai nemācīties, būt kopā ar šodzīvesbiedru vai ar citu.Leonards vēlējās kļūt par juristu, bet,lai iestātos Latvijas Universitātē, vajadzējabūt izdienējušam armijā vai beigtvidusskolu ar Sarkano diplomu, tačuviņš vidusskolu bija pabeidzis 17 gaduvecumā ar diviem četriniekiem. Celtniecībagan arī nebija gluži nejaušība,drīzāk rezerves variants. Brālis bijaceltnieks, un Viļakas vidusskolā, kurmācījās Leonards, tobrīd bija būvniecībasnovirziens.Leonards piekrīt, ka cilvēku veidobērnība un gēni. Svarīgi, kādā ģimenēesi audzis. Leonardam visspilgtākāsatmiņas saistās ar Jāņu vakaru. Tolaikviņam varēja būt seši gadi. Visi gatavojāslīgošanai: plūca jāņuzāles, vijavainagus, lika staba galā mucu Jāņuugunij. Tās pļavas smaržu Leonardsatceras joprojām. Un Jāņi viņam vēlarvien saistās ar toreizējām sajūtām unemocijām. Katram ir kādas īpašības,iezīmes, kas tiek pārmantotas no vecākiemvai vecvecākiem. Leonardam irģimene – divas meitas, nu jau arī divimazdēli, un vecākajā viņš pamanījis arīšo to no sevis. Leonards Dubkēvičs pieuzvārda ticis, pateicoties poļu tautībaskatoļu mācītājam. Leonarda tēvs bijisatvests pie mācītāja nokristīt. Draudzesganam šķitis, ka puisītis ir dikti jauksun pelnījis skaistāku uzvārdu, tāpēclīdzšinējā dzimtas uzvārda Dupužs vietāierakstījis Dubkēvičs.«Neko citu kā celtniecību nemāku!»saka Leonards Dubkēvičs. Viņš izgājisvisas pakāpes – no zemākās līdz augšaiun pamatīgi iepazinis būvniecības virtuvi.Pieredzi krājis tādos objektos kāsanatorijas Rīgas līcis saimnieciskaisbloks, 12 stāvu dzīvojamo ēku mikrorajonsRīgā, saimniecības Olaine lauksaimniecībasbūves, Doma baznīcasrestaurācija.Kas tad ir profesionālis būvniecībā?«Vispirms jau viņam nepieciešama izglītība.Protams, man ir paziņas, kam irtādi dabas doti talanti, ka pietiek tikaiar praksi vien, tomēr es uzskatu, ka obligātijāapgūst arī teorija. Var jau lasītliteratūru, bet, ja nav dzirdētas profesoraStabulnieka lekcijas siltumtehnikāvai gūtas zināšanas dzelzsbetona konstrukcijāsdocenta Dzintara Āboliņa vadībā,pietrūkst pamata.»Kopš 2001. gada Leonardam Dubkēvičamir sava firma SIA Cilnis, kurviņš ir valdes priekšsēdētājs, bet kopš2008. gada viņš ir Rīgas domes Īpašumudepartamenta Būvniecības pārvaldespriekšnieka vietnieks, galvenaisbūvuzraugs.24Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv25

Personība“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Kas ir būvuzraugs? «Cilvēks, kas labipārzina būvniecību un godprātīgiemceltniekiem netraucē strādāt, tikai sekolīdzi procesam. Taču ir arī tādi būvnieki,ar kuriem visu izrunā, bet, kolīdzaizej, viņi dara vienkāršāk, bet nepareizi.Tādiem jāseko līdzi.»Leonards Dubkēvičs gan uzskata, kapar būvuzraugu viņš tā pa īstam esotkļuvis, strādājot pie Rīgas Krievu teātra,citi objekti bijuši vienkāršāki: kafejnīcas,biroji, privātmājas. Īpašuma departamentāstrādājot, bieži nākas veiktēku tehnisko apsekošanu un to sagatavošanurenovācijas vai rekonstrukcijasprojektu izstrādāšanai. Patlaban dienaskārtībā ir dažas ēkas Rīgas pirmajāslimnīcā, VEF Kultūras pils. Īpašumadepartamentam Rīgas pilsētā pieder arīdaudzas skolas un bērnudārzi.Vai ar Krievu teātri aizsākās specializācijauz teātriem? «VEF Kultūras pilībūs jāmaina skatuves daļa, tāpat kultūrasnamā Ziemeļblāzma. Taču tā navgluži pirmā saskare ar teātru ēkām.»Ilgus gadus Leonards Dubkēvičs bijaKultūras ministrijas Restaurācijas institūtakonstruktoru grupas vadītājs,vēlāk galvenais inženieris un institūtadirektors. Institūts Jāņa Boktas (viņš irLeonarda grupasbiedrs, – aut.) vadībāno neliela kantora kļuva par tādu, kasspēja izstrādāt Valmieras Drāmas teātrakomplekso projektu. Tolaik, būdamsinstitūta galvenais inženieris, LeonardsDubkēvičs vadīja šā projekta izstrādāšanu.Pēc tam viņš vadīja Valsts Leļļuteātra rekonstrukcijas projekta izstrādiun autoruzraudzības grupu.Cik kļūdu dzīves laikā var pieļaut?«Kļūdīties var nepārtraukti. Diezin vaitās var saskaitīt. Ir taču arī sīkas kļūdas.Tikai tās jāatzīst un jālabo. Protams,nevienam jau nav patīkami saņemt kritiku.Bieži vien paironizēju un pašaustupats sevi.»Vai kādreiz darbs nav tā apnicis, karodas vēlme meklēt ko citu? «Būvniecībaman nekad neapnīk. Pieļauju, kastresa dēļ sāk kļūt par sarežģītu desmitgadu būt darbu vadītājam vai tikpat ilgivienā vietā par pārvaldnieku. Taču, jaamati, vide un darāmais mainās, tadviss ir kārtībā.»Leonarda Dubkēviča emocijas dažkārtjūtamas, kad debatēs viņam pretim gadāsanalfabēts būvniecībā, kurš visiem vēlaspierādīt savu taisnību. Tādi gadoties starppasūtītājiem – naudas devējiem, kādreizarī kāds priekšnieks. Lai jezga un strīdinebūtu vēl lielāki, Leonards tādās reizēspat aiziet no sarunu telpas.Vai tā ir sava veida gudrība? «Ir tačutāds teiciens, ka gudrākais vienmērpiekāpjas,» teic Leonards Dubkēvičs.Viņš meklē kompromisus, jo nevēlasnonākt konfliktsituācijās, bet gadās, kaotra puse ir noskaņota kareivīgi. LeonardsDubkēvičs uzskata, ka konfliktsnav veids, kā rast risinājumu.Leonards strādājis dažādās komandās,taču vairāk ir individuālists, jo patīkzīmēt projektus. Viņš dienām varētunepiecelties no galda. Un dažkārt viņšir ieracies atzinumos. Leonards atzīst,ka arī nekāds dižais pedagogs noviņa nesanāktu. Nav jau kā agrāk, kadjauniņajiem bija iespēja katru dienu būtkopā ar pieredzējušiem vīriem, un tadjau ar laiku nāca sapratne. Tagad, jakādu paņem praksē, pašam sanāk strādātdubultā, jo topošā speciālista darbsvienmēr jāpārtaisa. Tikai pāris «skolēnu»atbilduši Leonarda Dubkēvičaaugstajām prasībām. Pārsvarā jauniešipaņem kādu oriģinālu darbu, ieliek datorā,nomaina virsrakstus un nodod. Patiesāsapratne nāk tad, kad zīmē un rasēar roku.Leonardam Dubkēvičam patīk darboties.«Var jau teikt: ieskaties pasē, betbūvnieka profesija sniedz iedvesmu.Te tu izdzīvo pilnu ciklu, tu redzi vietu,pļavu, tad projektu un būvlaukumu,pēc tam galamērķi – pašu ēku,» teicLeonards Dubkēvičs.Kas dzen uz priekšu? «Pati dzīve. Naviespējams paredzēt tālāku nākotni, kādatad būs pasaule. Svarīgi, kāda būs tāpasaule, kurā dzīvos mani mazbērni.»Kas būvnieku sajūsmina? «Ģimene uzskata,ka esmu atturīgs. Mani iepriecinaskaistais, labais, patīkami notikumiģimenē. Sporta pārraižu vai sacensībulaikā varu būt skaļš. Taču būtībā vairākesmu tāds ziemeļnieka tips.»Nākotnes ieceres? «Šajos laikos kaltplānus nākotnei, ko tā īsti neredzi, būtupārsteidzīgi. Taču gribētos, lai izdodasiecerētais Ziemeļblāzmā, lai tā kļūst parjaunu kultūras centru. Bet tur vēl daudznezināmā. Nav vadības, kā bija Krievuteātrī, kur tā konkrēti zināja, ko vēlas.Nav zināms būvnieks. Nezinu, vai tasbūs normāls vai arī nepārtraukti meklēsproblēmas projektā?»Leonards Dubkēvičs ir izteikts cīrulis.Dažreiz gadījies, ka viņš nosapņojis,kā vajadzētu rīkoties. Laikam jau smadzenesarī miegā strādā un zemapziņaattīsta tālāk to domu, ar kuru cilvēksaizmieg. Atrisinājumi, kas atnākušimiegā, pārsvarā gan saistīti ar darbaorganizāciju.Kādreiz Leonards aktīvi sportoja – slēpoja,spēlēja basketbolu. Tagad izkustēšanāssaistīta ar mājas darbiem: sniegsjātīra, zāle jāpļauj un dārzā allaž kasjāpadara. Viņam patīk satikties ar draugiem.Un vēl viņam patīk ceļot. Šim atpūtasveidam gribētos atvēlēt vairāk laikanekā tikai vienu reizi gadā. LeonardsDubkēvičs kaut kur izlasījis, ka cilvēkamderētu redzēt desmit unikālas vietaspasaulē. Dažas no tām jau apskatītas.Tagad gribētos aizlidot uz Meksiku.Var jau Leonardu Dubkēviču dēvēt pardarbaholiķi, bet svarīgākā viņam tomērir ģimene. Nākamgad būs 40 gadi, kopšviņš apprecējās ar savu grupasbiedreniMaldu. Sanācis tā, ka, izvēloties darbavietas,Leonards it kā sekojis sievai.Sākumā viņš vadīja būvdarbus, sievastrādāja projektēšanā; tad viņš kļuvapar projektētāju, bet Malda pārgājastrādāt Rīgas domē; kad sieva aizgājano šā darba, Rīgas domē ieradās viņš.«Reizēm darbs tomēr ņem virsroku pārģimeni. Ja man jāizšķiras starp braucienuuz Jūrmalu kopā ar ģimeni vai projektapabeigšanu, ko esmu apsolījis, priekšrokatiks dota projektam. Kādreiz jau ir gadījieskaut ko neizdarīt laikā, un tad ir lielsiekšējs diskomforts. Neko tādu vairs nevēlosizjust,» teic Leonards Dubkēvičs.Mārīte ŠperbergaAutores fotoPilnu interviju var lasīt mājaslapāwww.lbs.building.lv sadaļā Personība26Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv27

Būvniecības šķīrējtiesa“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)(Turpinājums, iepriekšējās publikācijas Būvinženiera 15. un 16. numurā)Mediācijasinstitūcijas LatvijāLai gūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatupar pašreizējo situāciju, pievērsīsimiesinstitūcijām, kas savā darbībāLatvijā izmanto mediāciju. Visai aktīvišajā jomā darbojas gan valsts struktūras,tostarp dažādu pastāvīgu vai pilotprojektuietvaros ieviešot mediācijas procesusavas pakļautības iestāžu praksē, ganarī nevalstiskās organizācijas, tāpat arīprivātpersonas un to apvienības.Valsts sektora iestādes, kasizmanto mediācijuBērnu un ģimenes lietu ministrija2006. gadā valsts programmas ietvarosbērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanaiuzsāka mediācijas pilotprojektu ģimeneskonfliktu risināšanai. Ņemot vērā minētāpilotprojekta rezultātus un lielo interesentuskaitu, 2007. gadā mediācijas projektsvalsts programmā bērnu un ģimenesstāvokļa uzlabošanai jau tika ietverts kāpastāvīgs pasākums. Projektā ģimenēmtiek piedāvāti bezmaksas mediācijas pakalpojumi,ko nodrošina kvalificētu speciālistukomanda: jurists kā mediators unpsihologs kā līdzmediators.Izlīguma institūcija maksātnespējasadministrācijas kompetences jautājumosMaksātnespējas procesa likumību unefektivitāti raksturo dažādi rādītāji.Viens no galvenajiem ir komersantamaksātspējas atjaunošana, kas var tiktīstenota gan maksātnespējas procesaietvaros ar sanāciju vai izlīgumu, ganpirms maksātnespējas procesa uzsākšanas,daļēji ierobežojot kreditoru tiesībasnekavējoties piedzīt no parādniekavisus parādus pilnā apjomā un parādniekamļaujot maksimāli apvienot unizmantot savus resursus maksātspējasatjaunošanai un visu kreditoru prasījumupakāpeniskai apmierināšanai.Arī maksātnespējas ierosināšanas unprocesa virzībā ievērojama loma varbūt mediatoriem.Izlīgums Tiesībsarga institūcijasdarbāIkviens iedzīvotājs ir tiesīgs vērstiesTiesībsarga birojā ar sūdzībām parcilvēktiesību pārkāpumiem un gadījumiem,kad valsts iestādes ir pārkāpušaslabas pārvaldības principu. Pildotsavas funkcijas, Tiesībsargs veicinaizlīgumu starp strīda pusēm, taču, japuses nevar vienoties par izlīgumu,Tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dodvērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam.Atzinumā Tiesībsargs ir tiesīgs1. http://ec.europa.eu/civiljustice/adr/adr_lat_lv.htmietvert ieteikumus konstatētā pārkāpumanovēršanai, kā arī cita veidaieteikumus. Minētajam atzinumam irrekomendējošs raksturs.Mediācijas metodes izmantošanaiTiesībsarga biroja darbā ir nepārvērtējamanozīme, jo tās arvien plašākaieviešana nodrošinātu lietu ātrāku izvērtēšanuun domstarpību patieso cēloņunovēršanu.Izlīgums krimināllietās ar starpniekapalīdzību Valsts probācijas dienestāKriminālprocesa likuma 381. pants paredz,ka izlīguma gadījumā cietušā unpersonas, kura izdarījusi noziedzīgunodarījumu, samierināšanos var veicinātValsts probācijas dienesta apmācītsstarpnieks. Procesa virzītājs, konstatējot,ka kriminālprocesā ir iespējamsizlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku,par to var informēt Valsts probācijasdienestu. Arī Valsts probācijasdienesta likuma 13. pants paredz nodrošinātiespēju cietušajam un personai,kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu,brīvprātīgi iesaistīties izlīgumāar starpnieka palīdzību.Bāriņtiesas LatvijāSituācija bāriņtiesās visā Latvijā navvienāda. Galvenā atšķirība ir pašvaldībuattieksmē un izpratnē par iestādesdarbu un pienākumiem. Ne vienā vietāvien pašvaldības uzskata, ka bāriņtiesair atbildīga par visiem jautājumiemun problēmām, kas attiecīgajā teritorijāskar nepilngadīgos, sākot ar bērnaproblēmām skolā un beidzot ar materiālāpabalsta piešķiršanu ģimenēm.Valdis Ligers ir diplomēts jurists, vadastarptautisku nekustamo īpašumu konsultācijuuzņēmumu NAI Baltics, kurapamatdarbība ir saistīta ar būvniecību,attīstīšanu, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu,apsaimniekošanu, īpašumuportfeļu un kredītu restrukturizāciju unvisām minētajā nozarē pastāvošajāmfinanšu, juridiskajām, saimnieciskajāmun arī lietišķajām attiecībām iesaistītopersonu un uzņēmumu starpā, tostarparī strīdu, kas minētajā nozarē rodas,risināšanu. Sabiedriskajā darbā publikācijasautors ir biedrības Mediācija unADR dibinātājs un valdes priekšsēdētājs,strīdu risināšanas eksperts, praktizējošsmediators ar četru gadu pieredzikomercstrīdu mediācijā.Ja vēlaties sazināties ar autoru, lūdzu,apmeklējiet: www.ValdisLigers.comvai rakstiet e-pastu: valdis.ligers@naibaltics.com.28Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv29

Būvniecības šķīrējtiesaCietušo atbalsta centrs (CAC) Biedrības pamatmērķis ir atjaunojošātaisnīguma tiesvedības ieviešana Latvijā,noziedzības līmeņa samazināšanaun noziegumu profilakse. Viens no uzdevumiemminētā mērķa sasniegšanā irmediācijas mehānisma praktiska ieviešanaLatvijā.Biedrība Mediācija un ADRDibināta 2005. gada 7. aprīlī. Tās mērķi ir:• veicināt alternatīvo domstarpīburisināšanas veidu (mediācija,samierināšana, neitrāla faktu izvērtēšana,ekspertīze, šķīrējtiesau. c.) ieviešanas un lietošanasattīstību Latvijā;• iesaistīties politikas veidošanasprocesos, piemēram, valstspārvaldes institūciju izveidotāsdarba grupās;• veicināt biedru profesionalitātespaaugstināšanu un iespējamiaugstāka mediācijas unADR pakalpojumu līmeņa nodrošināšanu;• vienot ADR profesionāļus kopējomērķu sasniegšanai;• sadarboties ar starptautiskajāmorganizācijām, kā arī citām juridiskāmun fiziskām personām.Biedrība sniedz konsultācijas speciālistaizvēlē strīdā iesaistītajām pusēm unto pārstāvjiem, kā arī lasa lekcijas unvada seminārus par mediāciju un ADR.Vairāki biedri ir praktizējoši mediatoricivillietās komercstrīdu meditācijāun krimināllietās. Biedri ir apguvuši1. http://www.cac.lv/sarunu vadīšanas un mediācijas prasmeskursos gan Latvijā, gan ārvalstīspie pieredzējušiem ASV, Lielbritānijas,Vācijas u. c. valstu mediatoriem – konflikturisinātājiem.Biedrība Latvijas Zvērināto MediatoruAsociācijaLZMA minēto mērķu sasniegšanai izvirzījusišādus uzdevumus: veikt mediatoruprofesionālās kvalifikācijaspārbaudi un izsniegt sertifikātus, izstrādātun ieviest kvalitatīvu domstarpīburisināšanas un uz rezultātu orientētaskomunikācijas ilgtermiņa izglītībasprogrammu, popularizēt atbilstošas izglītībasiespējas ārvalstīs, celt profesionālāsmediācijas standartus, izglītojotun iedvesmojot Latvijas sabiedrību izmantotšo domstarpību risināšanas metodi,iniciēt ar mediācijas jomu saistītunormatīvo aktu izstrādi un ieviešanu.Biedrība Integrētā Mediācija LatvijāBiedrība Integrētā Mediācija Latvijā(turpmāk – IMLV) dibināta 2007. gada10. augustā, tās vīzija ir sabiedrība, kasveiksmīgi spēj risināt konfliktus, kurosvienlīdzīgi tiek pārstāvētas visu pušu intereses,konfliktu risināšanas process irhumāns, taisnīgs un balstīts uz sadarbību.IMLV dibināta ciešā sadarbībā ar VācijasIntegrētās mediācijas asociāciju(Integrierte Mediation). Sadarbība tiekplānota izglītības, kvalifikācijas celšanas,mediācijas procesu uzraudzības,mediācijas pakalpojumu ieviešanas unlabās prakses pārņemšanas jomā.Turpinājums sekosSertifikācijaLatiņa tikscelta augstākSkarbie laika apstākļi un neparasti biezā sniega sega mums lika izvērtēt, kāpēctomēr ēkas un to jumti neizturēja faktisko piesātināta sniega slodzi un sabruka.Vai vainīga ir tikai dabas stihija, vai arī daļa vainas jāuzņemas būvinženieriem –projektētājiem un celtniekiem?Avāriju iemeslu analīze parādīja, kajumtu sabrukšanu veicināja ekstremālāssniega slodzes, bet atsevišķos gadījumosnesošās konstrukcijas neizturējapārslodzes neveiksmīgo konstruktīvorisinājumu dēļ. Tāpēc loģisks ir LatvijasBūvinženieru savienības Būvniecībasspeciālistu sertificēšanas institūcijas(LBS BSSI) vadības lēmums būtiskipaaugstināt prasības sertificēšanāspretendentu kompetencei.Lai paaugstinātu par būvprojektu atbildīgoinženieru konstruktoru kvalifikācijasun kompetences prasības, ar2011. gada februāri LBS BSSI eksāmenubiļetēs tiks ieviesti teorētiskiebūvmehānikas testi.Gadījumos, ja novērtēšanas komisijaitiks iesniegti nekvalitatīvi noformētibūvprojekti, to konstruktīvās daļas unaprēķini, komisija atdos tos pretendentamsakārtošanai, un tikai pēc izlabotābūvprojekta saņemšanas komisijā tiksizskatīts jautājums par pretendenta resertifikāciju.Plānots, ka ar 2011. gada 1. jūliju LBSBSSI būvdarbu vadītāju un būvuzrauguresertifikāciju veiks tikai pēc akreditācijaspunktu metodes, par informācijaspamata bāzi izmantojot būvspeciālistaikgadējo pašizglītošanos ar būvniecībasprocesu realizāciju saistītajos kvalifikācijascelšanas kursos.LBS BSSI pusgada darba pieredze,kura laikā būvspeciālistu darbība tikavērtēta pēc divējādiem kritērijiem –pēc būvpraksi apliecinošo dokumentuun kredītpunktu metodēm –, parādīja,ka pēc kredītpunktu metodes apmēram80% pretendentu akreditācijas prasībasneizpildītu.Tātad secinājums ir tikai viens: japretendents vēlas strādāt un būt atbildīgaisbūvniecības tehnisko procesuvadītājs vai uzraugs nozarē, viņamkatru gadu ir jāceļ sava profesionālākvalifikācija.Ar resertifikācijas nolikumu var iepazītiesLBS mājaslapā www.lbs.building.lv vai LBS birojā K. Baronaielā 99, Rīgā, tālr. 67845910, fakss67845929, e-pasts: lbs@apollo.lv.Mēs ticam – ja jūs vēlēsieties būtelitāro būvinženieru vidū, jums tasizdosies!Mārtiņš Straume,LBS BSSI galvenais administrators30Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv31

Objekts“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)ŪdenssaimniecībaBaldonēEiropas Savienības Kohēzijas fondalīdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecībasattīstība Austrumlatvijas upjubaseinu pašvaldībās, II kārta, Baldonekopējās izmaksas ir 4,44 miljoni latuar PVN, no tiem 85 procentus sedz EiropasSavienības Kohēzijas fonds, pārējaisir valsts līdzfinansējums, kā arīBaldones pilsētas ar lauku teritorijudomes un SIA Būks līdzekļi.Projekta laikā tika veikta veco kanalizācijastīklu rekonstrukcija un divupilnīgi jaunu notekūdeņu pārsūknēšanasstaciju – KSS-10 un KSS-11 – izbūve.Būvi projektēja SIA FirmaL4, darbus veica CBF SIA Binders.Rekonstrukcija veikta Vanagkalna,Dzirnavu, Pasta ielā, daļēji Rīgas ielā,Pilskalna, Pārupes, Rožu, Lapu ielā uncitur. Rekonstruētās trases (ūdensvads,kanalizācija) kopgarums ir 5549 m, notiem 3023 m – ūdensvada trase, 2526m – kanalizācijas trase. Atjaunoto ielu(ceļa pārvada) kopējā platība – 8317m 2 . Kopējā platība, kurā veikti darbi, –11 420 m 2 . Brauktuves platība – 7540m 2 , ietvju (bruģakmens ietves) platība– 777 m 2 , zālāju platība – 3103 m 2 .Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pēdējaisjeb noslēdzošais objekts, kas tapisEiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētāprojekta Ūdenssaimniecībasattīstība Austrumlatvijas upju baseinupašvaldībās, II kārta, Baldone ietvaros.Izbūvēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtujauda ir 550 m 3 /dn (CE 2900), kasatbilst visām ES direktīvās un LR normatīvajosaktos noteiktajām prasībām.Baldones notekūdeņi tajās tiek attīrīti,izmantojot bioloģiskās attīrīšanas procesu,kas balstīts uz zemas jaudas aktīvodūņu apstrādi. Iekārtas darbojasautomātiski, izmantojot pārraudzības,vadības un datu ievākšanas sistēmuSCADA.Attīrīšanas iekārtu izbūvi veica AS Siguldasbūvmeistars.Projekta ietvaros Baldonē uzbūvētaūdens atdzelžošanas stacija Morisonkalnā,ierīkoti trīs dziļurbumi un trīskanalizācijas sūkņu stacijas, atjaunotsBaldones ūdenstornis, izbūvēti jauniūdensvada un kanalizācijas tīkli,daudzviet atjaunots ielu segums.Ūdenstorņa rekonstrukcijas un atdzelžošanasstacijas tehnisko projektu izstrādājaun autoruzraudzību veica SIAAqua-Brambis, būvkonstrukcijas bijaSIA RS6 pārziņā, apkure un ventilācija– SIA AVK projekts, ģeotehnika –SIA CM GIB, vadība un automatizācija– SIA ZRA ELLAT.2011. gada 4. janvārī SIA Būks informēja,ka no urbumiem Baldones atdzelžošanasstacijā Morisonkalnā pacelti unatdzelžoti 100 000 kubikmetru ūdens.Mārītes Šperbergas foto32Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv33

ObjektsŪdenssaimniecība IkšķilēIkšķilē nodotas ekspluatācijā jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas uzstādītasES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstība,I kārta ietvaros. Vienošanās par projekta īstenošanu tika noslēgta starp Videsministriju, Ikšķiles novada domi un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūru Līvi.Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu atjaunošanaiun ūdens attīrīšanas iekārtu projektēšanaiun būvdarbu veikšanai Ikšķiles novadapašvaldības aģentūra Līvi noslēdzalīgumu ar līgumsabiedrību ar civiltiesiskoatbildību Eko – Preseco – Būve. Tehniskoprojektu izstrādāja SIA Eko Akva,būvdarbus veica SIA Būvenergo A.Projekta ietvaros veiktie darbi• Jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanasstacijas (jauda 1000 m 3 /dn) arvirszemes ūdens rezervuāru (V =2 x 250 m 3 ) un otrā pacēluma sūkņustacijas izbūve.• Ūdensgūtnes rekonstrukcija: divujaunu artēzisko aku ierīkošana unveco artēzisko aku tamponēšana.• Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcijaun jaunu tīklu būvniecība (20,7 kmgarumā kopā ar pievadiem).• Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (jauda826 m 3 /dn) un galvenās kanalizācijassūkņu stacijas rekonstrukcija,veco vietā izbūvējot jaunasnotekūdeņu attīrīšanas iekārtas unjaunu kanalizācijas sūkņu staciju.• Saimnieciskās kanalizācijas tīklurekonstrukcija un paplašināšana17,14 km (kopā ar pievadiem) garumā,tostarp kanalizācijas spiedva-da izbūve 0,72 km garumā un piecukanalizācijas sūkņu staciju izbūvekanalizācijas tīklos.Pēc ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanastīkla paplašināšanas un visujauno pievienojumu pabeigšanas aptuveni59% pilsētas iedzīvotāju (3095) irpieeja centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,savukārt 55% pilsētas iedzīvotāju(2879) – notekūdeņu centralizētajaisavākšanas sistēmai.Jaunie sūkņi ar aprīkojumu ūdensapgādesun kanalizācijas sistēmās un jaunāsaerācijas iekārtas samazinās enerģijaspatēriņu aptuveni par 9 procentiem.Projekta finansēšanas kārtība un apjomi:ES Kohēzijas fonds – Ls 4 928 074,77valsts līdzfinansējums – Ls 341 646,26pašvaldības līdzfinansējums – Ls 961 280, 25p/a Līvi finansējums – Ls 1 121 573,03Mārītes Šperbergas foto34Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

ObjektsKanalizācijaspārsūknēšanas stacijaKanalizācijas pārsūknēšanas stacijasRīgā, Austuves ielā 5, pasūtītājs ir SIARīgas ūdens, tehniskā projekta izstrādeun autoruzraudzība uzticēta SIA Aqua-Brambis, objekta ģenerāluzņēmējs ir PSAboraK. Projektā iesaistīti: projekta vadībaun aprīkojuma montāža – AS K&H,betonēšanas darbi – SIA Abora, būvbedresizveide un ārējie kanalizācijas tīkli – SIANorma-S. Līgums noslēgts 2010. gada22. jūnijā atbilstoši FIDIC noteikumiem,darbi uzsākti 2010. gada augustā.Projekta mērķis ir ES standartiem atbilstošaskanalizācijas sūkņu stacijasizbūve. Esošā sūkņu stacija Austuvesielā ir trešā lielākā Rīgā pēc pārsūknētonotekūdeņu apjoma un jaudas, taču tehnoloģiskinovecojusi. Sūkņu stacijā nonāksadzīves notekūdeņi no Maskavaspriekšpilsētas, Krasta rajona, Ķengaraga,Pļavniekiem, Dārzciema, Dreiliņiem,Šķirotavas jauktās ražošanas rūpniecībasun darījumu iestāžu teritorijas,perspektīvā arī no Rumbulas un Dārziņurajoniem. Vecās sūkņu stacijas projektētājauda ir 120 tūkstoši m 3 /diennaktī,bet reālais pārsūknēto notekūdeņu daudzumsir 40 tūkstoši m 3 /diennaktī. Sūkņustacijā darbojās pieci sūkņi ar 400kW jaudas augstsprieguma dzinējiem,kuru palaišana un apstādināšana ir sarežģīta,ieslēgšanas skaits laika vienībāir ierobežots, tiek patērēts arī liels daudzumstīrā ūdens sūkņu dzesēšanai.2005. gadā SIA Aqua-Brambis izstrādājatehniski ekonomisko pamatojumusūkņu stacijas rekonstrukcijai un tikapieņemts variants, kas paredzēja jaunasstacijas būvniecību blakus esošajai unesošās stacijas demontāžu. 2008. gadātika izstrādāts tehniskais projekts stacijasbūvniecībai. Topošajā sūkņu stacijāparedzēts uzstādīt jaunākās paaudzessūkņus un aprīkojumu, kuru darbībatiks nodrošināta ar automātiskās vadībassistēmas palīdzību, bez apkalpojošāpersonāla klātbūtnes ikdienā.“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Plānotās jaudas, sūkņi, sistēmas automatizācija,ēkaJaunās kanalizācijas sūkņu stacijasmaksimālā aprēķinātā jauda ir 6264m 3 /h (1740 l/sek.). Sūkņu stacijas darbībunodrošinās vairāki sūkņi – trīs lielasjaudas sūkņi apstrādās notekūdeņumasu dienas laikā un lietus gadījumā,viens mazākas jaudas sūknis darbosiesnakts laikā. Uzstādītie sūkņi tiks aprīkotiar mīkstās palaišanas iekārtām(soft starter), lai sūkņu ieslēgšanas brīdīneradītu hidraulisko triecienu sistēmā.Darbībai stipra lietus, plūdu gadījumos,kā arī avārijas režīmā paredzētsuzstādīt kolonnas tipa sūkņus pārgāzeskamerā. Pastiprinātas plūsmas vai avārijassituācijā tie aizvadīs liekos lietusūdeņusuz avārijas izlaidi, samazinotteritoriju applūšanas risku. Dīzeļģeneratorsnodrošinās atsevišķu sūkņudarbību elektroapgādes pārtraukumabrīžos. Visas stacijas darbību paredzētsautomatizēt, perspektīvā iekļaujot tovienotā sistēmā ar Rīgas pilsētas galvenajāmkanalizācijas sūkņu stacijāmun bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīva.Sūkņu stacijas darbība tikskontrolēta no Rīgas pilsētas labā krastalielākās kanalizācijas sūkņu stacijasIlzenes ielā 1.Kanalizācijas sūkņu stacijas automatizācijagarantēs lielāku drošību ekspluatācijaslaikā, visi iekārtu darbībasraksturlielumi un parametri tiks apkopotiun būs pieejami elektroniskā veidā,piemēram, aizsardzība, pārkaršana,gultņu nodilums, vibrācijas pakāpe,līdz ar to ekspluatācijas dienestam būsBūvdarbu sākuma posms – problēmas un risinājumumeklējumi vēl priekšā.Četru līmeņu metāla karkass rievsienas nestspējaspalielināšanai un gruntsūdens pazemināšanas jaudīgieagregāti.Jauno stiklašķiedras cauruļvadu montāža.Ziema nav šķērslis būvdarbiem.36Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv37

Objekts“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)vieglāk prognozēt iespējamās sūkņustacijas darbības kļūmes, kā arī nepieciešamosiekārtu apkopes profilaktiskospasākumus. Papildus tiks piegādātidivi rezerves sūkņi – pa vienam katrātehnoloģiskajā līnijā.Pieredze un padomsGaitis Sockis, AS K&H projekta vadītājs:«Jaunās stacijas izbūvi sarežģīapstākļi, kas saistīti ar esošo staciju,kuras darbību nedrīkst pārtraukt. Arībūvbedres izbūves procesā nācās meklētspeciālus risinājumus. Tehniskajāprojektā paredzēto grunts cementācijujau konkursa sagatavošanas stadijā piedāvājāmaizstāt ar ekonomiski lietderīgākubūvbedres izbūves un sienu stiprināšanasmetodi, izmantojot Larsen tiparievsienas. Būvbedres izbūve jāveic13,5 metru dziļumā sarežģītā hidroģeoloģiskāsituācijā. Rievsienas nestspējasnostiprināšanai tika izstrādāta speciālačetru līmeņu atbalsta metāla konstrukcija(karkass), kas nodrošināja būvbedresatrakšanu līdz nepieciešamajai augstumaatzīmei.Lai izstrādātu atbilstošu gruntsūdensRievsienas moduļu montāža ar modernu tehniku.pazemināšanas projektu, veicām eksperimentālugruntsūdens atsūknēšanu unmodeļa izstrādi, kura rezultāti apliecinājaciešu gruntsūdeņu horizonta hidrauliskosaistību ar Daugavu. Līdz ar tobija nepieciešams veikt papildu pasākumusgruntsūdens līmeņa pazemināšanaibūvbedrē, izveidojot papildu urbumusun atsūknējot gruntsūdeņus būvbedrēar divu jaudīgu UPS sūkņu palīdzību paūdens pazemināšanas sistēmas kontūru.Darba termiņus un izmaksas būtiski ietekmējabetonēšanas darbu uzsākšanaziemas apstākļos, kas saistās ar tehnoloģiskoprasību nodrošināšanu: betonasildīšanu, cietēšanas apstākļu nodrošināšanuun tamlīdzīgi.»Andrejs Loze, SIA Norma-S direktors:«Mūsu uzņēmuma speciālistiemnācās pieskaņoties neparedzētiemapstākļiem un veikt 15x15x15 metrubūvbedres izbūvi, rievsienu nostiprināšanuun gruntsūdens pazemināšanassūkņu uzstādīšanu. Darbs šajā objektāietver jauna pašteces cauruļvada izbūvi,izmantojot stiklašķiedras caurulesar diametru 1500 mm, un tā savienošanuar esošo sistēmu, kas novada notekūdeņusno mikrorajoniem uz jaunostaciju, spiedvadu pārslēguma sistēmasizbūvi, kas savieno jauno notekūdeņusūkņu staciju Austuves ielā aresošajiem spiedvadiem, caur kuriemnotekūdeņi tiek pārsūknēti uz attīrīšanasietaisēm.»Informācija: SIA Rīgas ūdens, AS K&H,SIA Aqua-Brambis, SIA Norma-SFoto: no Norma-S arhīva38Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv39

Energoefektivitāte“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Kompleksi zemaenerģijas patēriņarisinājumisabiedriskās ēkāsNereti būvniecības speciālistiem rodas iespaids, ka siltināšanas projekti ir vienkārširealizējami, tāpēc iepazīstinām ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)studentu dienesta viesnīcas Rīgā, Āzenes ielā, risinājumiem, kas pierāda – lairezultāts būtu kvalitatīvs, ir krietni jāpārsniedz vienkāršotās renovācijas procesaformālās prasības.Projekta prognozējamie rezultāti:apkures siltumenerģijas patēriņš samazināsiesno 140 kWh/m 2 gadā līdz47 kWh/m 2 gadā; karstā ūdens siltumenerģijaspatēriņš samazināsies no 49,5kWh/m 2 gadā līdz 13,6 kWh/m 2 gadā;ar siltumenerģijas tarifu 42,70 Ls/MWh kopējais iegūtais siltumenerģijaspatēriņa samazinājums, izteikts naudā,būs Ls 93 800 gadā (SIA Ekodomaenergoaudita dati).Dienesta viesnīcu kompleksu veido divasēkas: deviņu un 11 stāvu. Tās nodotasekspluatācijā 1980. un 1986. gadā. Ēkukopējā apkurināmā platība ir 17 044 m 2 .Ēkas projektētas RTU kopmītņu vajadzībāmpēc individuāla projekta.Kopumā ēku norobežojošās konstrukcijas– ārsienas, pagraba pārsegums,jumts un logi – neatbilst Latvijas būvnormatīvamLBN 002-01 Ēku norobežojošokonstrukciju siltumtehnika.Esošās konstrukcijas: nesiltinātasgāzbetona un caurumoto māla ķieģeļuārsienas, ēkai ir izbūvēti bēniņi unpagrabstāvs. Projekta dokumentācijagājusi bojā arhīva ugunsgrēkā, tāpēckonstruktīvie risinājumi un inženiertīklušahtu aizpildījums bija vairākkārtjāapseko dabā.Cik lielu ēkas daļu ir lietderīgi renovēt?Skiču stadija tapa 2010. gada pavasarī.Vispirms tika lemts, cik lielu ēkasdaļu renovēt – vienu no ēkām Āzenesielā 22 vai 22a, vai abas reizē. Ņemotvērā ēku atrašanās vietu un to nozīmipubliskajā ārtelpā, tika pieņemts drosmīgslēmums ar pieejamo finansējumusakārtot abas ēkas vienlaikus. Turklātabām ēkām bija kopīga enerģijas uzskaiteun inženiertīkli, tas ir, loģiskipriekšnoteikumi veikt kompleksusdarbus abās ēkās. Tehniskais projektstapa 2010. gada nogalē, ietverot visasnepieciešamās tehniskā projekta daļas.Sienu, cokola un jumta siltināšana.Ēkas arhitektūra pieļauj siltināšanu noārpuses ar 100 mm minerālvates slāni,ārējā apdare – krāsots apmetums vairākostoņos. Pirmā stāva sienām plānotasmagnezīta–stiklašķiedras plāksnes, kasir videi draudzīgas un estētiskas, atbilstugunsdrošības prasībām un ir ilgmūžīgas.Cokols tiks siltināts viena metra40Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv41

Energoefektivitāte“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)dziļumā zem zemes, pārbūvējot ēkasapmali, lieveņus un ārējās kāpnes, tālikvidējot termiskos tiltus. Neizolētasgaismas šahtas ar pagraba logiem tāpatuzskatāmas par termiskajiem tiltiem.Ekonomiski izdevīgāk tās demontēt unnosiltināt cokolu. Jumtu paredzēts siltinātar 180–200 mm minerālvates slāni.Jumta terasēm paredzēts demontēt parapetusun izbūvēt jaunu ārējo lietusūdensnoteku sistēmu. Lai novērstu termiskostiltus, jāsiltina terašu grīda un dzegas, jošāds variants ir tehniski un ekonomiskipamatotāks par esošās parapeta konstrukcijassiltināšanu pa perimetru.Lodžiju siltināšana un termisko tiltunovēršana. Lodžiju siltināšanai tikaizskatīti divi varianti. Pirmais būtu siltinātkonstrukcijas pa perimetru, rūpīgi«aptinot» ar izolāciju katru izvirzījumu,remontējot lodžiju grīdas, sliekšņus,sakārtojot ūdens noteces sistēmasu. tml. Bet tas nav racionāli, jo veidojasļoti daudz savienojuma mezglu, saglabājasmitruma riski lodžiju grīdās unjebkuras atkāpes no būvdarbu kvalitātesvar radīt riskus ēkas apdares ilgmūžībai(mitrums, aukstuma tilti, pārrāvumisiltumizolācijas slānī), ietekmējotēkas siltuma patēriņu. Otrs variantsparedzētu kapitālāku risinājumu – armūsdienīgiem logiem un siltumizolācijuiekļaut lodžijas ēkas siltinātajākontūrā, samazinot siltuma zudumusno termiskajiem tiltiem un novēršotnekvalitatīvi ieklātas izolācijas riskus.Tehniski pamatotāks un ilgmūžīgāksir otrais variants, un to apstiprināja arīenergoaudita aprēķina rezultāti. Tačušādi būvdarbi nenovēršami rada ķēdesefektu: iepriekšējās logailas un balkonadurvju demontāža, radiatoru un apkurescauruļu pārlikšana, jaunas grīdas izveidelodžijā, jo tā kļūst par telpas daļu...Tomēr ieguvumu no šāda risinājumanenoliedzami ir daudz vairāk nekā mīnusu,tāpēc realizēšanai tika pieņemtsotrais variants.Ēkām paredzēts 100% nomainīt esošoslogus un ārdurvis. Te radās dilemma,kas raksturīga lielākajai daļai ēku,kurās pēdējā desmitgadē daļēji nomainītilogi. Vienīgais arguments par labumainīto logu saglabāšanai ir reiz ieguldītāsinvestīcijas un kaitējums videi, koradījusi šo logu ražošana un vēl radīspārstrāde pēc demontāžas.Iebildumi pret šo logu saglabāšanu irdaudz būtiskāki:• esošo logu U vērtība (gan stiklam,gan rāmim, gan kontūras izolācijai)neatbilst enerģijas ekonomijaskritērijiem;• logi pārsvarā gadījumu izvēlēti pēczemākās cenas kritērija, mainītisaimnieciskā kārtā, neskatot fasādesarhitektonisko kvalitāti kopumā;• nereti rāmju kvalitāte vairs nav piemērotaloga kvalitatīvai pārlikšanai.Tāpēc, pieņemot, ka ēkas norobežojošāmkonstrukcijām veicam kapitāloremontu 50 gadu perspektīvā, tikanolemts nomainīt visus logus. Logamezglā uzmanība pievēršama tam, kajaunie logi tiks montēti uz esošā sienaspaneļa. Lai gan zema enerģijas patēriņaēkām tiek stingri rekomendēta logaiebūve siltumizolācijas slānī, REHAU42Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv43

Energoefektivitāte“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)termomodulis ļauj šo pieslēgumu veidotuz esošā sienas paneļa bez termiskātilta un siltuma zudumiem. Līdzīgāssituācijās vienmēr rekomendējam konsultētiesar konkrētiem logu ražotājiem,jo viņu rīcībā ir praksē pārbaudīti gatavimezglu risinājumi. Turklāt, ņemot vērāēkas funkciju – studentu dienesta viesnīca–, jaunās palodzes tika projektētasdarba zonai atbilstošā augstumā un platumā,lai pie loga maksimāli izmantotudienas gaismu, samazinot elektriskāapgaismojuma nepieciešamību dienā.Ēkām faktiski nav logu dienvidu fasādēs,tāpēc aizsardzība pret pārkaršanu,žalūzijas vai dzesēšanas sistēmas navnepieciešamas.Apkures un ventilācijas inženiertīklurenovācija. No siltumtehnikas viedokļaabas ēkas patlaban uzskatāmas parvienu, tās ir savstarpēji savienotas arvienotu enerģijas patēriņa uzskaiti, unnav iespējams objektīvi atdalīt katrasēkas reālo enerģijas patēriņu.Rekonstruējot ēku siltummezglus,katrai ēkai paredzēti atsevišķi siltumaenerģijas skaitītāji apkurei, karstāūdens sagatavošanai un ventilācijassistēmai. Šādu skaitītāju uzstādīšananākotnē radīs iespēju veikt detalizētuun automatizētu datu monitoringu, nekavējotieskonstatējot enerģijas pārtēriņavietas.Inženiertīklu renovācija paredzētakompleksi, ņemot vērā arhitektūras risinājumurezultātā samazināto enerģijaspatēriņu (siltināšana un logu nomaiņa),nepieciešamību pārbūvēt apkuressistēmu telpās, kur tiek pievienotas lodžijas,un potenciālo siltuma atgūšanuno rekuperācijas ventilācijas sistēmasun sadzīves notekūdeņiem.Ēkas siltumenerģiju saņem centralizētino RTU katlumājas Ķīpsalā. Katraiēkai ir individuālais siltummezgls arneatkarīgo pieslēguma shēmu. Patlabanēkās ir viencaurules apkures sistēma,kas faktiski nav regulējama, līdzar to daļā telpu temperatūra ir pārākzema, savukārt citas ir pārkurinātas,un liekais siltums tiek izvadīts, vēdinotistabas...Nākotnē katrai ēkai paredzēts neatkarīgssiltummezgls ar atsevišķiem siltummaiņiemkarstajam ūdenim, apkureiun ventilācijai. Siltumenerģijas padevesregulēšana ir automatizēta un nodrošinaatgaitas ūdens temperatūru no visām siltumapgādessistēmām atbilstoši temperatūrasgrafikam attiecībā pret āra gaisatemperatūru. Projektā paredzēta jaunadivcauruļu apkures sistēma ar jauniemregulējamiem sildķermeņiem.Siltuma atgūšana. Ar Menerga Aqua-Cond iekārtām siltums tiek atdots aukstāūdens priekšsildīšanai. Iekārta atgūtosiltumu atdod tīrajam ūdensapgādesūdenim, tērējot tikai 10% no enerģijas,kas būtu vajadzīga šā ūdens daudzumauzsildīšanai ar tradicionālām metodēm.Tādējādi veidojas ievērojams CO 2ietaupījums.Sistēmai paredzēti vairākidarbības režīmi:1) no notekūdeņiem tiek atgūts siltumsaukstā ūdens priekšsildīšanai;2) ja ūdens patēriņa nav, siltums tiekuzkrāts akumulācijas tvertnēs;3) automātisks dezinfekcijas režīms.Ventilācijas sistēmas renovācijas ietvarosfaktiski tiek veikta jaunas sistēmasizbūve, jo, apsekojot objektu,nepilnas stundas laikā var izgaisinātmītu, ka šādās ēkās darbojas dabiskāsventilācijas sistēmas. Paredzētas jaunasmehāniskas pieplūdes un noplūdessistēmas ar siltuma rekuperatoriem,kas nodrošina siltuma atgūšanu ≥85%.Ziemā gaiss tiks uzsildīts, izmantojotsiltummaini un kalorifera sekciju. Vasarāparedzēta pieplūdes gaisa atdzesēšanalīdz +20 o C ar iebūvētu kompresoru,kā arī adiabātisko dzesēšanassekciju.Nosūces gaiss no tualetēm un virtuvēm,izmantojot siltummaiņus, tiekizmantots āra gaisa uzsildīšanai ziemā.Vasarā manuāli tiek aizvērts vārsts uzPN agregātu un atvērts siltināts vārstsatzarojumā uz nosūces ventilatoru, ieslēdzotnosūces ventilatoru, un siltaisgaiss tiek mests uz jumta.Rekomendācijas arhitektiem uninženieriemĻoti liela uzmanība jāpievērš tehniskajaiapsekošanai, jo daudzi mezgli būsārkārtīgi svarīgi: fasādes paneļu betonasastāvs un piekares mezgli, pārsegumapaneļu sastiprinājums, parapetu konstrukcijaun armatūra, pamatu konstrukcijasu. c. Ja ēkas apsaimniekotāji gatavojasveikt energoefektīvu renovāciju,pašiem pēc iespējas ātrāk jāsagatavovisi pieejamie dokumenti: inventarizācijasplāni, projekta dokumentācija,iepriekšējo pārbūvju dokumentācija, josaspringtā projektēšanas termiņā katradiena ir svarīga.Problemātiska ir esošo ēku atbilstībaugunsdrošības normatīviem. Ēkas izbūvesperioda ugunsdrošības risinājumistipri atšķiras no pēdējā laika prasībām.Ir gan spēku zaudējuši risinājumi,gan jauni noteikumi. Tas var radītneparedzētas izmaksas, piemēram, japrojektē rekuperācijas ventilāciju, nepieciešamsrekonstruēt virsspiedienaventilāciju kāpņu telpās, kas lielākotiesnedarbojas.Projektēšanas procesā nevar par zemunovērtēt arhitektu un inženieru kopīgāmācību procesa nozīmi, it īpaši uzsverotsadarbību ar G. Žoglu, U. Pelīti unĒ. Lešinsku, kā arī A. Miķelsonu, RTUstudentu viesnīcu daļas vadītāju tehniskajosjautājumos, kura pārziņā ir ēkufaktiskā apsaimniekošana.Anda Kursiša,sertificēta arhitekte,Mg. sc. Future Building Systems,Danube University KremsRaksta pilna versija pieejamawww.passivehouse.lv unwww.activethroughpassive.lvMateriāls tapis Eiropas Savienībasstruktūrfonda 3. mērķa Eiropas teritoriālāsadarbība: Igaunijas – Latvijaspārrobežu sadarbības programma2007.–2013. gadam projekta Activethrough Passive! ietvaros.44Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv45

Energoefektivitāte“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Ēkas gaiscaurlaidība –nenovērtēts ēkas energoefektivitātes kvalitātes kritērijsEnergoefektīvu ēku būvniecība ir šodienas vadmotīvs un daudzu būvniecības procesudzinulis. Ārsienas, bēniņi un jumti tiek siltināti, logi tiek mainīti, tiek būvētaszema enerģijas patēriņa ēkas. Vārdu sakot, Latvijā ēkas top energoefektīvākas.Taču bieži vien daudzi «energoefektīvieprojekti» tādi ir tikai uz papīra,nevis praksē, piemēram, vērtējot pēcfaktiskajiem siltumskaitītāju rādītājiem.Kāpēc tā notiek? Viennozīmīgasatbildes, protams, nav, jo būvniecībasprocesā ir iesaistītas vairākas puses. Tomēr,paskatoties uz procesu kopumā, irskaidri redzams, ka pamatinstrumentsir norobežojošo konstrukciju termiskāspretestības palielināšana, kas nenoliedzamiir ļoti efektīvs veids, kā paaugstinātēku energoefektivitātes rādītājusun samazināt CO 2izmešus atmosfērā.Bet vai tādā veidā ir iespējams panāktmaksimālo efektu? Diemžēl ne, joaugstākus energoefektivitātes rādītājusvar sasniegt, vienīgi veicot visudarbu kompleksu.Un viens no papilddarbiem, lai samazinātusiltumenerģijas patēriņu ēkās, irzemas gaiscaurlaidības nodrošināšananorobežojošajās konstrukcijās. Irļoti svarīgi saprast, ka ēkas konstrukcijuzema gaiscaurlaidība nav saistīta ar«konstrukciju elpošanu» un/vai telpuventilāciju, bet gan ar konstruktīviemneblīvumiem, kas galvenokārt var veidotiesnorobežojošo konstrukciju salaidumuvietās.Izvērtēsim šo jautājumu plašāk.Nedaudz no fizikasSiltuma pārnese norisinās difūzi unkonvektīvi. Konvektīvie masas pārnesesprocesi parasti ir daudz reižuefektīvāki nekā difūzie. Līdz ar to irļoti būtiski novērst konvektīvos masaspārneses procesus norobežojošajāskonstrukcijās starp iekštelpas vidi unārējo vidi. Turklāt, izmantojot vienīgisiltumizolācijas materiālus, to nav iespējamspanākt.Daudzu Latvijas «energoefektīvo projektu»vājā vieta ir tā, ka nav atrisinātiēkas gaiscaurlaidības jautājumi.Kāpēc tas ir būtiski?Neblīva ēka nozīmē nekontrolējamuaukstā āra gaisa ieplūdi iekštelpās unsiltā gaisa noplūdi caur dažāda veidaneblīvumiem konstrukcijās. Līdz ar topieplūstošā aukstā gaisa uzsildīšanaitelpā nepārtraukti ir jāpievada papildusiltums. Caur dažādiem neblīvumiemieplūstošā gaisa sasildīšana var veidotpat 40% no kopējiem siltuma zudumiem.Liela nekontrolēta gaisa plūsmarada arī caurvēju, mitruma bojājumuskonstrukcijās un telpu pārkaršanu vasarā.Piemēram, caur vienu metru garu,divus milimetrus platu un 10 centimetrusdziļu spraugu pie 6 Pa spiedienustarpības telpā vienā stundā var ieplūst15 m 3 gaisa.Neblīvumi un svaigs gaissTas nav viens un tas pats. Ņemotvērā, ka gaisa apmaiņas intensitāticaur dažādiem neblīvumiem ietekmēgan vēja stiprums, gan vides temperatūrustarpība, gan arī ēkas augstums,caur neblīvumiem nav iespējams nodrošinātnepieciešamo svaigā gaisapadevi iekštelpās. Vienīgi, ja ēka irļoti neblīva, svaigā gaisa padeve varbūt pietiekama, bet tādā gadījumāēku nekādā gadījumā nevar dēvēt parenergoefektīvu un cerēt uz maziemapkures rēķiniem.Normatīvās prasībasValstu normatīvajos aktos (LatvijāLBN) līdztekus norobežojošo konstrukcijusiltuma caurlaidības koeficientunormatīvajām vērtībām tieknormēta arī pieļaujamā ēkas gaiscaurlaidība.LBN 002-01 IV nodaļāir noteikts, ka «maksimālā pieļaujamāgaiscaurlaidība, ja spiediena starpība46Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv47

Energoefektivitāte“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Blīva ēkaVidēji blīvaNeblīva ēkaGaisa plūsmapie 50 Pazem 2552 m 3 /h2552–6804 m 3 /hvirs 6804 m 3 /hir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem,slimnīcām un bērnudārziemir 3 m 3 /(m 2 x h), publiskajām ēkām,izņemot pansionātus un slimnīcas, – 4m 3 /(m 2 x h), ražošanas ēkām – 6 m 3 /(m 2 x h)».Savukārt Vācijā saskaņā ar DIN 4108-7ir noteikts, ka:• ēkās ar dabisko vēdināšanu gaisaapmaiņas kārta nevar pārsniegtn 50, max= 3 h -1• ēkās ar mehānisko ventilācijas sistēmugaisa apmaiņas kārta nevarpārsniegt n 50, max= 1,5 h -1 .Pasīvās mājas standartiem atbilstošasmājas gaisa apmaiņas kārta ir n 50, max=0,6 h -1 .Tātad, jo energoefektīvāku ēku mēsvēlamies iegūt, jo gaisa necaurlaidīgākaitai jābūt.Pārbaudes tehnoloģijaViena no pasaulē atzītākajām un plašākizmantojamām ēku pārbaudes metodēmir tā sauktā Blower Door tehnoloģija.Šī metodika ļauj izmērīt ēkas gaiscaurlaidību,kā arī identificēt konkrētasdefektu vietas konstrukcijās.Blower Door iekārta sastāv no kalibrētaventilatora gaisa plūsmas mērījumiemun speciālām mērierīcēm spiedienastarpības noteikšanai starp divāmmērāmām vidēm.Gaisa apmaiņas kārtapie 50 Pazem 5 h -15 un 10 h -1virs 10 h -1Uzziņai: Blower Door iekārtasLatvijā iegādāties var uzņēmumāRB&B Būve.Pārbaudes metodika balstās uz principu,ka starp vidēm tiek radīta 50 paskāluspiediena atšķirība, kas ir adekvāta9 m/s stipra vēja iedarbībai uz ēkasvisām ārējām konstrukcijām, tādējādinosakot caur dažādiem neblīvumiemkonstrukcijās ieplūstošā āra gaisa daudzumu,un iegūtos mērījumus izsaka:• gaisa apmaiņas kārtās, attiecinātāsuz ēkas iekšējo tilpumu n 50= 1/h• gaisa caurlaidības intensitātē, attiecinātāuz grīdas platību w 50= m 3 /m 2 h• gaisa caurlaidības intensitātē, attiecinātāuz norobežojošo konstrukcijuiekšējo virsmu platību q 50= m 3 /m 2 hDefektu vietu identificēšanai papildusizmanto termogrāfiju un veic gaisaplūsmas mērījumus.Situācija LatvijāKā jau iepriekš minēts, patlaban nepasūtītājs, ne būvuzņēmums, ne arībūvuzraugs nepievērš pietiekamu uzmanībuzemas gaiscaurlaidības nodrošināšanaiēkā. Līdz ar to tikai nelielsskaits objektu (arī jaunbūves) atbilstLBN 002-01 23. punkta prasībām.Ēku gaiscaurlaidības pārbaudes Latvijāpiedāvā vairāki uzņēmumi. Papildu informācija:www.rbb.lv; www.buvfizika.lvMērījumu rezultāti• 2006. gadā renovēta privātmāja,apkurināmā platība – 185 m 2 , pakešulogi, bēniņu siltinājums – 200mm minerālvate, ārsienu papildusiltinājums – 50 mm. Faktiskaissiltumenerģijas patēriņš ir virs 200kWh/m 2 gadā. Izmērītā ēkas gaiscaurlaidība16 h -1 .• 2007. gadā uzbūvēta privātmāja,apkurināmā platība – 145 m 2 , pakešulogi, bēniņu siltinājums – 200mm minerālvate, ārsienas – bloksar papildu siltinājumu 100 mm.Faktiskais siltumenerģijas patēriņšir ap 145 kWh/m 2 gadā. Izmērītāēkas gaiscaurlaidība 8,8 h -1 .Pēc mērījumu rezultātiem var secināt,ka, neskatoties uz norobežojošo konstrukcijusiltumcaurlaidības zemajiemrādītājiem, ēku gaiscaurlaidības rādītājsvairākas reizes pārsniedz būvnormatīvānoteikto līmeni, un faktiskais ēku īpatnējaissiltumenerģijas patēriņš ir ļoti liels.Līdz ar to, paredzot ēku siltināšanas darbus,ir jāizstrādā arī papildu risinājumi,izmantojot atbilstošus materiālus, lai nodrošinātuēkas atbilstību normatīvajiemgaiscaurlaidības rādītājiem un tādējādisamazinātu arī ēkas siltuma zudumus.Kā obligāts darbu kvalitātes kontrolesmehānisms ir jāparedz arī ēkas gaiscaurlaidībasmērījums objektā.Andris Vulāns,Mg. sc. ing., LLU Lauku inženierufakultātes lektors,praktizējošs konsultants parbūvfizikas jautājumiemFoto: no autora personiskā arhīva48Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv49

Tehnoloģijas“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)SkrūvpāļiIr cilvēki, kas netic tam,ko saka citi, bet vienkārši izdaraKad SIA Skrūvpāļu pamatu sistēmas valdes loceklis, LBS biedrs Lauris Lācgalvis uzaicinājamani piedalīties projektā par kādas iegrimušas ēkas pacelšanu, izmantojotskrūvpāļu tehnoloģiju, es, iepazinies ar projektu, situāciju uz vietas un SIA Skrūvpāļupamatu sistēmas aprēķiniem un priekšlikumiem, teicu, ka par paredzēto samaksu šoideju realizēt nevar un vispār – vieglāk ir nojaukt un uzbūvēt no jauna. No dalības atteicos.Tomēr tas nekādā veidā nemainīja Laura Lācgalvja apņēmību turpināt iesākto.Skrūvpāļu tehnoloģija ir ekonomiska,praktiska, droša un arī ekoloģiska. Tovar izmantot ļoti dažādos veidos, īpašivietās, kur nevar piebraukt smagā tehnikaun kur ir nestabilas gruntis. TačuLatvijā līdz šim ar šo tehnoloģiju nebijapaceltas iegrimušas ēkas (vismazmanā rīcībā nav tādas informācijas).Ko paveica SIA Skrūvpāļu pamatusistēmas? Dzīvojamā māja (1. foto)uzbūvēta 2003. gadā, bet, tā kā sākāsēkas pakāpeniska iegrimšana, tās ekspluatācijapēc gada tika pārtraukta. SIACM GIB Pamatnes un pamatu ģeoteh-1. fotoniskā apsekošana un izpēte 2007. gadāveiktās izpētes materiālos redzams, kaēka balstās uz 22 injekcijas pāļiem, kaskūdras slāņa pārvietošanās dēļ zaudējušiprojektēto nestspēju. Pamatni zemēkas veido būvgruži (4,5 m), kūdrasslānis (4,0 m) un smilts. Gruntsūdenslīmenis – 0,4 m zem pirmā stāva grīdaslīmeņa. Mājas (8 x14 m) svars – 14 t,pamatu svars – 100 t. Mājas nepieciešamaispacelšanas augstums – 41 cm.Lai šo projektu realizētu, SIA Skrūvpāļupamatu sistēmas veica atbilstošuizpēti un aprēķinus. Tika aprēķināts2. foto3. fotoskrūvpāļu daudzums ar drošības koeficientu2 un noteikts to izvietojums,lai jebkuru skrūvpāli varētu atslogot unblakus esošie uzņemtu papildu slodzi,kamēr tiek nomainīti vītņstieņi. Bijaparedzēts uzstādīt septiņus skrūvpāļusmājas iekšienē (2. foto) un 20 ārpusē paēkas perimetru (3. foto). Skrūvpāļu garumunoteica, pamatojoties uz griezesmomenta rādītājiem. Ņemot vērā uzbērtobūvgružu neviendabīgo raksturu,mājas ārpusē nebija iespējams precīziiemontēt skrūvpāļus plānotajā attālumāno pamatiem, līdz ar to visiem bijajāizgatavo speciālas pacelšanas konsoles.Lielākās problēmas radīja augstaisgruntsūdens līmenis, jo pēc skrūvpāļunoslogošanas bija jāatdala injekcijaspāļi, kas atradās ūdenī. Pat atsūknējotūdeni, bija problemātiski piekļūt šaurībasdēļ. Mājas pacelšanai tika izmantoti15 domkrati ar 20–30 t celtspējuun 10 domkrati ar 10 t celtspēju. Pirmajāsdivās nedēļās māja tika paceltapar 14 cm. Sākumā lielākā slodze bijaskrūvpāļiem mājas ārpusē, bet tālāk(pēc 14 cm) lielākā slodze tika pārnestauz iekšējiem skrūvpāļiem. Pēcmājas pacelšanas vajadzīgā augstumāārpusē mājas stūros tika iemontēti astoņiskrūvpāļi horizontālās noturībasgarantijai. Pēc divu mēnešu darba mājatika pacelta par 41 cm un nolīmeņotaar precizitāti līdz 2 mm. SIA Skrūvpāļupamatu sistēmas to izdarīja, nesaplēšotnevienu stikla pakešu logu vai vitrīnu,nesabojājot ēkas fasādi. Šo uzdevumusekmīgi paveikt ļāva fakts, ka māja bijauzbūvēta pēc projekta.Kādu secinājumu var izdarīt? Ja no cilvēkaneprasa izdarīt ko tādu, ko viņšit kā nespēj, viņš nekad neapzināsiesvisu, ko spēj.Par līdzīga rakstura darbu veikšanu varatinteresēties pa e-pastu:lauris.lacgalvis@inbox.lv vaimobilo tālruni 26363496.Aivars Caune,LBS valdes loceklis, Starptautiskosakaru sekcijas vadītājsFoto: no SIA Skrūvpāļu pamatusistēmas arhīva50Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv51

Tehnoloģijas“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Saspriegtais dzelzsbetonsDienvidu tiltā un estakādēTik nozīmīgu objektu kā Dienvidu tiltspat pasaules celtniecības praksē navsevišķi daudz, tāpēc katrs šāds projektsir izaicinājums. Un visiem, kas iesaistītitā realizācijā, ir milzīgs gandarījums.Dienvidu tilta projekts paredz arī estakādespāri Krasta un Maskavas ielai.Šī estakāde ir Latvijā pirmā trīslīmeņutransporta būve. Rekonstruējot Slāvudzelzceļa pārvadu, trīslīmeņu estakādetiek izveidota uz tā apļveida šķērsojumamezgla. Tālākā nākotnē paredzēts izbūvētautostrādi no Vienības gatves līdzBauskas ielai ar Ziepniekkalna un Bauskasielas divlīmeņu krustojumiem.Šīs vērienīgās būves galvenais projektētājsir SIA Tiltprojekts, konstrukcijuprojektētājs ir Institut GiprostrojmostSankt-Peterburg no Krievijas.Tilta garums ir 803 m, platums –34,28 m, trīs braukšanas joslas katrāvirzienā, trotuāri un veloceliņi. Tiltapamatā ir nepārtrauktas sijas tēraudadzelzsbetona laiduma konstrukcija(shēma 49,5+77 +0,5x110+77,+49,5).Tā veidota pēc tā dēvētās extradosed(šprenģeļu) sistēmas, kas pēdējā laikāieguvusi popularitāti pasaulē. Pēdējos30 gados pēc šīs sistēmas uzbūvēti aptuveni100 tilti. No tiem lielākā daļaAustrumāzijā, bet Eiropā populārākaisir Sanibergas tilts Šveicē (autors – inženierisK. Menns).Tā kā virs balstiem, pēc aplēses shēmas,veidojas tā sauktā stieptā zona,virs balsta tiek uzlikti piloni, un tiltalaidums tiek saspriegots ar vanšu palīdzību– ar to Dienvidu tilts atšķiras noklasiskajiem iekārtajiem vanšu tiltiem.Tādējādi tiek iegūts lielāks laidums,turklāt ar vanšu palīdzību augšējaisstieptais stiegrojums tiek it kā izneststālu no neitrālās ass, saspiežot tiltaaugšējo daļu un samazinot iespēju, kavarētu rasties plaisas. Var droši apgalvot,ka betonam būs ilgāks mūžs. Tiltunotur 96 vantis uz sešiem metāliskiem40 tonnu smagiem piloniem (katrs 13metrus augsts).Savukārt estakādes konstrukcija ir iepriekšsaspriegotā monolītā dzelzsbetonalaidumi, kuru garums ir 24 un 36metri.Tilta balsti uz urbpāļiem 1420 mm diametrāiegremdēti līdz dolomīta slānim.Eduards Raubiško,Rīgas pilsētas Attīstības departamentaProjektu vadības un attīstībasdirekcijas tehniskaisekspertsFoto: no autora personiskā arhīva52Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv53

Tehnoloģijas “Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Nord Streamcauruļvadabūvniecības processCauruļvadu ieguldīšanas kuģis Castoro Sei Nord .Nord Stream maršruta karte.Nord Stream cauruļvada būvniecībacaur Baltijas jūru uzsākta 2010. gadaaprīlī. Vidējais Nord Stream cauruļvadabūvniecības ātrums ir aptuveni2,5 kilometri dienā. Maršruta lielākajādaļā cauruļvads atradīsies jūrasgultnē.Atsevišķās vietās, piemēram, krastazonā, cauruļvadu ieguldīs iepriekš izraktāstranšejās un nosegs, nodrošinotpietiekamu stabilitāti un aizsardzību.Līdzīgi cauruļvadu var iegremdēt gultnēvietās ar intensīvu kuģu satiksmi, laiaizsargātu to no kuģu enkuriem.Uz katra cauruļvada ieguldīšanaskuģa strādā kvalificēts personāls,darbs rit 24 stundas diennaktī septiņasdienas nedēļā. Katras kuģa apkalpesrealizētais būvniecības ciklsietver vairākus posmus no cauruļvadaiekraušanas kuģī līdz tā ieguldīšanaijūras dzelmē.1. Cauruļu piegāde uz kuģa.2. Cauruļu uzglabāšana uz klāja.3. Darbības divu cauruļu savienošanaslaukumā:• cauruļu montāžas savienojumafasetēšana;• divu cauruļu metināšana;• divu cauruļu metināšanas vietunesagraujošā pārbaude (NDT –non destructive testing).4. Montāžas savienojuma tīrīšana, iepriekšējauzkarsēšana un nogādāšanauz galveno montāžas līniju.5. Darbības uz galvenās montāžaslīnijas:• divu cauruļu montāžas savienojumacentrēšana un piemetināšanapie maģistrālā cauruļvada;• metināšanas šuvju nesagraujošāpārbaude (NDT – non destructivetesting);• metināšanas šuvju izolācija(galvenajam cauruļvadam unmontāžas savienojumam);• metināšanas šuvju pārbaude.6. Ieguldīšanas baržas pārvietošana.7. Cauruļvada ieguldīšana jūras gultnē.Cauruļu montāžas savienojumafasetēšanaTieši pirms metināšanas tiek veiktacauruļvadu cauruļu abu galu tīrīšanaun fasetēšana. Tad apstrādātās caurulespārvieto uz montāžas savienojumametināšanas staciju, kur divas 12 metrugaras caurules sametina, izveidojot 24metrus garus posmus. Visas cauruļusavienojumu metināšanas vietas tiekautomātiski kontrolētas ar ultraskaņas(AUT – automated ultrasonic testing)iekārtu, pārbaudot katru metinājumavietas milimetru, lai noteiktu un izvērtētuvisus iespējamos defektus.Gatavojot caurules metināšanai galvenajāmontāžas līnijā, tās nogādāuz pacēlāja, kas nofiksē tās galvenāsmontāžas līnijas augšgalā. Cauruli iztīrano iekšpuses, un caurules galu,kuru paredzēts metināt pie maģistrālācauruļvada, vispirms uzkarsē. Cauruļumontāžas savienojumu piemetina piecauruļvada gala, izmantojot pusautomātiskosistēmu.Pēc metinājuma vietas automātiskāspārbaudes ar ultraskaņu, montāžassavienojumam tiek uzlikta termosarūkošauzmava, iepriekš uzkarsējot54Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv55

Tehnoloģijassavienojumu. Pēc tam brīvajā vietāstarp termosarūkošo uzmavu un veidgabalutiek iepildītas poliuretānaputas, lai pasargātu savienojumu nomehāniskiem bojājumiem.Ieguldīšanas baržas pārvietošanaKad poliuretāna putas ir sacietējušas,caurules būvniecības procesu var uzskatītpar pabeigtu, un ieguldīšanasbaržu pārvieto uz priekšu, lai pievienotujaunas caurules. Ieguldīšanasbarža pārvietojas, ievelkot tās pakaļgalāenkuru troses (piebilde: peldošāskāpnes ir piestiprinātas Castoro Seikuģa priekšgalā; ieguldot cauruļvadu,tas pārvietojas atpakaļgaitā – arpakaļgalu uz priekšu!). Šā procesalaikā cauruļvadu tur vairākas spriegotājierīces,kas nodrošina tā stabilitāti.Katra spriegotājierīce sastāv noaugšējā un apakšējā celiņa, kas līdzināskāpurķēdes «riteņiem». Šo celiņukontūra notur cauruļvadu. Uz CastoroSei kuģa atrodas trīs spriegotājierīces,kas notur cauruļvadu un kontrolē to,saglabājot noteiktu cauruļvada līnijasspriegumu, kamēr cauruļvadu ieguldajūras gultnē, izmantojot standarta Sizvietojumu.Cauruļvada ieguldīšana jūras gultnēGatavais cauruļvads pa peldošajāmkāpnēm tiek pakāpeniski nolaists jūrasgultnē. Peldošās kāpnes ir piestiprinātasieguldīšanas kuģa priekšgalā unatbalsta cauruļvadu. Cauruļvada ieguldīšanasparametri tiek nepārtrauktikontrolēti, lai nepārsniegtu projektēšanasanalīzē noteiktās cauruļvada spriegumarobežas.Cauruļu guldīšanai un novietošanaijūras gultnē seko, izmantojot ROV;iegūtos telemetriskos datus nosūtakontroles dienestiem uz kuģa. Nolaišanasmonitorings īpaši nepieciešamskabeļu šķērsojumu vietās vai kuģuvraku tuvumā.Kad cauruļvads būs pilnībā ieguldīts,tiks veikti mērījumi, fiksējot precīzuatrašanās vietu un nosakot cauruļvadaiespējamos bojājumus, kā arī attālumuno kabeļiem un citiem objektiem jūrasgultnē. Turklāt būs iespējams noteikt,vai cauruļvada brīvie laidumi ir pieļaujamonormu robežas.Fakti• Nord Stream ir viens no lielākajiempasaules infrastruktūras objektiem,ko finansē privātuzņēmumi.• Ap 2012. gadu, kad tiks palaistasabas Nord Stream līnijas, investīcijasprojektā veidos vairāk nekāseptiņus miljardus eiro, kas radīsjaunas darba vietas inženieriem,tērauda ražotājiem, būvniecības unloģistikas uzņēmumiem.• Baltijas jūrā tiek plānots izbūvēt vēlvairākus gāzes vadus: Balticconnector(starp Somiju un Igauniju),Baltic Pipe (starp Poliju un Dāniju)un Skanled (starp Norvēģiju, Zviedrijuun Dāniju).Romans Baumanis,Nord Stream padomnieksBaltijas valstīsFoto: no autora personiskā arhīvaViedoklis2010. gadā ir beidzies viens no apjomīgākajiemES Kohēzijas fonda līdzfinansētajiemprojektiem valstī Ūdenssaimniecībasattīstība Austrumlatvijasupju baseinos, kura ietvaros 18 Latvijaspašvaldībās tika izbūvētas un renovētasūdenssaimniecības: izbūvētas divasjaunas un rekonstruētas 12 esošās notekūdeņuattīrīšanas iekārtas; izbūvētasčetras jaunas un rekonstruētas desmitesošās dzeramā ūdens sagatavošanasstacijas; izbūvēti 102 km kanalizācijastīklu un 69 km ūdensapgādes tīklu.Paveikts apjomīgs darbs, taču ir bažaspar nodoto objektu nākotni, to uzturēšanuun izmantošanu atbilstoši ekspluatācijasprasībām. Jau tagad nekompetencesdēļ dažās pašvaldībās vērojamasproblēmas, kuru dēļ var pazeminātiesūdens kvalitāte vai notekūdeņu tīrība. Irneapdomīgi investēt ievērojamus finanšuresursus jaunu iekārtu uzstādīšanā,ja nav speciālistu, kas prot šīs iekārtasapkalpot un nodrošināt to atbilstošu ekspluatāciju.Mēs, būvnieki, nododot jaunāsiekārtas ekspluatācijā, organizējamūdenssaimniecību darbinieku vispārējuapmācību. Diemžēl visbiežāk šie darbiniekiir bez atbilstošas izglītības, līdzar to viņiem trūkst priekšzināšanu parprocesiem ūdens attīrīšanas iekārtās vaidzeramā ūdens sagatavošanas stacijās.Taču apmācībām atvēlētajā laikā naviespējams izskaidrot gan iekārtu lietoša-“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Pieaug bažas par nodotoūdenssaimniecības objektuekspluatācijunu, gan ar to saistīto procesu savstarpējomijiedarbību.Ūdenssaimniecības objektu iekārtu apkalpošanaiir nepieciešami inženiertehniskiespeciālisti ar vidējo speciālo izglītību.Šā darba veicējiem nav obligāti vajadzīgaaugstākā izglītība, jo trūkst tiešidarbinieki ar vidējo speciālo izglītību.Šādu izglītību, iespējams, pēdējo gadu,var iegūt tikai vienā mācību iestādē Latvijā– Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā.Diemžēl pēdējo gadu apjomīgāūdenssaimniecību attīstība visā valststeritorijā nav veicinājusi speciālistu pieprasījumu,un Priekuļu tehnikums nespējpilnībā nokomplektēt mācību grupas.Pašvaldību ūdenssaimniecību uzņēmumivēl tikai uzkrāj pieredzi gan pašvaldībasapjomiem piemērotu iekārtuizvēlē, gan to atbilstošā ekspluatācijā,gan arī speciālistu atlasē vai apmācībā.Ņemot vērā, ka lielākajā daļā ūdenssaimniecībujaunās iekārtas jau ir uzstādītasun darbojas, būtu nepieciešamsorganizēt mācības esošajiem ūdenssaimniecībudarbiniekiem vai arī bezdarbniekiem.Šādi kursi varētu notiktPriekuļos, tādējādi ļaujot maksimāliizmantot patlaban pilnībā nenoslogototur esošo materiāli tehnisko bāzi unpieredzējušos pasniedzējus.Jānis Zviedris,SIA Water Ser valdes priekšsēdētājs56Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv57

Dzīves skolaPareiza izvēle«Iespējams, ja 15 gadus vecākais brālisstrādātu lauku brigādē, arī es kļūtu parlauksaimnieku,» nosmej Kārlis Kviesis.Taču dzīve izvērtās citādi, un viņš atradasavu profesiju. Pēc tehnikuma KārlisKviesis sāka strādāt projektēšanas institūtāRūpnīcprojekts. Tolaik projektētājiemalgas nebija lielas, vairāk varēja nopelnīt,strādājot Krievijas ziemeļos. Un KārlisKviesis aizbrauca. Tur bija iespēja nopelnīt400 rubļu mēnesī. Tā tolaik bija ļotiliela alga. Tur, kur šodien ir raķešu unkosmosa kuģu bāze, tolaik strādāja armijasceltnieki un Kārlis Kviesis līdz arviņiem. Viņš bija būvmateriālu ražošanasceha vadītājs. Pēc četru gadu darba viņampiedāvāja mācīties Ļeņingradas Augstākajākara skolā. Daudz netrūka, lai dzīvesagrieztos citādi, bet Kārlis Kviesis parakstījadokumentu, ka neko no Krievijāredzētā un darītā neizpaudīs, un atgriezāsLatvijā, kur sāka strādāt Būvmateriālu ražošanasministrijas Remontu un celtniecībaspārvaldē. Par savējām viņš var sauktgandrīz vai visas rūpnīcas – gan Vangažos,gan Jēkabpilī, gan Brocēnos un citur.Tika gan celts, gan rekonstruēts. Vienlaikusviņš mācījās Rīgas Politehniskajā institūtā,ko absolvēja 1977. gadā.Kārlis Kviesis, vērojot, kā pēc kara celtniecībā strādā viņavecākais brālis, saprata, ka arī viņam pašam gribas atjaunotvecās ēkas un būvēt jaunas. 1960. gadā Kārlis Kviesisabsolvēja Rīgas Celtniecības tehnikumu un saņēma celtniekatehniķa diplomu.«Tā bija ļoti pareiza izvēle. Arī tagaduzskatu, ka jauniešiem ne vienmēr uzreizjāiegūst augstākā izglītība; lai viņivispirms kaut ko izmēģina, lai saprot,ko īsti vēlas savā dzīvē darīt, ko gribapgūt un mācīties. Katram pašam jāatklājsev noderīgākais. Kad pastrādā,tad tikai vari apjaust, ko īsti gribi – iegūtaugstāko izglītību vai turpināt strādāt,»saka Kārlis Kviesis.1980. gadā par viņa darbavietu kļuvaRīgas pilsētas remontu un celtniecībastrests. Kārlis Kviesis bija Celtniecībaspārvaldes galvenais inženieris, tadpriekšnieks, bet pēdējos četrus gadus,līdz 1992. gadam, kad celtniecībastresti visā Latvijā likvidējās, viņš bijašā tresta galvenais inženieris.Kārlis Kviesis bija projektu vadītājs LatvijasTranzītu bankā, kad tika rekonstruētabiroja ēka Rīgā, 13. janvāra ielā, taisekoja Nord/LB bankas ēkas rekonstrukcijaSmilšu ielā 6, AAS Latgarants birojaēkas rekonstrukcija Ūnijas ielā 45.Krietnu laiku viņš pārstāvēja pasūtītāju– bija būvuzraugs. Laikā no 2003.līdz 2008. gadam Kārlis Kviesis bijaSIA Namu būvaģentūra būvuzraugs.Viņa darbs bija saistīts ar dzīvojamo unbiroju ēku būvniecību Rīgā: Juglas ciemā,Berga Bazārā, Ezermalas ielā 30,Ģertrūdes ielā 65, Ģertrūdes ielā 127,Martas ielā 7, Purva ielā 9, kā arī ardzīvojamo ēku būvniecību Sauriešos,Jelgavā, Rīgas rajona Līčos, AS Latvijasbiznesa banka, SIA Modern Cityproperties, SIA Dārzciema nami, SIAĶeizarmežs projektu attīstību.Kopš 1995. gada Kārļa Kvieša kvalifikācijuapstiprina arī vairāki LBS Būvniecībasspeciālistu sertifikācijas institūcijasizsniegti būvprakses sertifikāti.Pēdējos trīs gadus Kārlis Kviesis saistītsar energoefektivitātes paaugstināšanasprogrammām Rīgā, Cēsīs un Jelgavā.Viņš bijis Rīgas domes Īpašuma departamentabūvuzraugs skolu un bērnudārzuēku logu un durvju nomaiņai unStihija – būvlaukumsPēc vidusskolas beigšanas 1959. gadāVilnis Kalns iestājās Rīgas Politehniskāinstitūta Celtniecības fakultātē, laiapgūtu rūpniecības un civilo celtniecību.Studijas viņš pabeidza 1964. gadāun sāka strādāt Ķekavas PMK parmeistaru. Pēc gada Vilni Kalnu iesaucaarmijā. Viņš dienēja vienu gadu.«Pēc demobilizēšanās tiku norīkots par“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)fasāžu siltināšanas darbiem un projektavadītājs tirdzniecības centra Rimi būvniecībaiĀdažos, ko veica LRS Būve.«Konkursos firmas bieži vien uzvar arzemāko cenu, bet pēc tam, kad jāmainalogi, jāsiltina ēku fasādes, celtniekiemgrūti izpildīt visas tehniskās prasības,»saka Kārlis Kviesis. Taču viņam irprieks, ka var redzēt sava darba rezultātus,un ir gandarījums par paveikto.Protams, žēl, ja finanšu trūkuma dēļtiek apturēti projekti.Kārļa Kvieša vaļasprieki saistīti armakšķerēšanu un ceļošanu ar katamarānupa jūru, ko viņš dara jau teju pusmūžu.Kā atpūtu viņš uztver arī darbudārzā, kur gan zālīte jānopļauj, gankociņiem vainags jāveido, gan rudenīlapas jāsavāc.Vilnis Kalns dzimis Kuldīgas rajona Kurmales pagasta Segļos.Viņa vecāki bija zemnieki, un ģimenē auga pieci bērni.«Kad tēvs atgriezās no Sibīrijas, kur bija pavadījis piecusgadus, «labprātīgi» ceļot komunismu, viņš sāka strādātceltniecībā. Skolas brīvlaikos gāju par palīgstrādnieku.Tad arī ieinteresējos par celtniecību,» stāsta Vilnis Kalns.darbu vadītāju Iecavas iecirknī, pēc gadakļuvu par iecirkņa priekšnieku. Mansceltnieka ražotāja diplomdarbs bija Iecavaskombinētās lopbarības fabrikasbūve, ko pabeidza 1970. gadā. Tā bija40 metru augsta monolītā betona ēkaslīdošajos veidņos. 1971. gadā sākās Iecavasputnu fabrikas (tagad Balticovo)celtniecība. Tā bija 70. gadu Latvijas58Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv59

Dzīves skola“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)lielākā būve. Nonācu ministra Kārkliņauzmanības lokā. Pēc samērā sekmīgasobjekta pabeigšanas man sāka piedāvātaugstākus amatus. Tā kā nebiju unnegribēju būt partijā, pieņēmu galvenāinženiera posteni Jelgavas SCO,» atcerasVilnis Kalns. Nedēļu pēc Kalna ierašanāsJelgavā, SCO priekšsēdētājs sākaizmantot ilgstoši neizmantotos atvaļinājumus,un Vilnis Kalns četrus mēnešusvadīja organizāciju.«Pēc tam pie manis mājās ieradās delegācijaun paziņoja, ka kolektīvs vēlotiesmani par vadītāju, ar priekšniecībujau viss esot saskaņots; ja es nestāšotiespartijā, par priekšnieku iecelšot kādudemobilizēto pulkvedi. Pēc smagāmpārdomām (vai palikšu tīrs, ar cūkāmvienā vietā vārtoties) piekritu. Kārkliņšdivas reizes brauca uz raikomu (rajonapartijas komiteju), lai pielauztu viņusmani akceptēt,» stāsta Vilnis Kalns.Divus gadus Vilnim Kalnam izdevāsatlikt iestāšanos partijā. Par SCOpriekšsēdētāju viņu apstiprināja kābezpartejisko. Kad to paziņoja Laukceltniekazālē, atskanēja izbrīna pilnanopūta, kas gandarīja Vilni Kalnu.«Juku laikos, kad biju jau noguris nopriekšniekošanas, nostalģijā pēc jaunībaslaikiem paņēmu Rendas mežoszemnieku saimniecību, audzēju bullīšus(tiem devu kompartijas funkcionāruvārdus), sporta zirgus un zāģēju dēlīšus.Pēc desmit gadiem atgriezos celtniecībāun uzbūvēju piecas Kuršu benzīna uzpildesstacijas un trīs Kuršu būvniecībasnamus. Tad pensionāriem aizliedzastrādāt, un es gadu atpūtos. Mani bijušiestrādnieki izvilka mani no meža, un espārdevu savu dvēseli pavājai celtniecībasfirmai. Patlaban vēl vadu skolufasāžu siltināšanas darbus Kuldīgas unKabiles skolām,» saka Vilnis Kalns.Viļņa Kalna stihija allaž bijusi un irbūvlaukums. Viņš nespēj sevi iedomātiesprojektētāja vai ierēdņa ādā. Vilnimgandarījumu sagādā tieši radīšanas, tasir, būvēšanas process, bet pēc objektanodošanas viņam būve kļūst vienaldzīgaun nekādas emocijas neraisa. Saviesīgospasākumos Vilnis Kalns mēdzjokot, ka Dievs, radot šo pasauli, savudarbu nepadarīja līdz galam, bet uzticējato celtniekiem.«Treknajos gados, kad pieprasījums pēcbūvniekiem bija lielāks nekā piedāvājums,celtnieki izlaidās. Kas tik nebūvēja,un kādus tik «meistarstiķus» nāciesredzēt ekspertīzēs! Tagad esam otrāgrāvī. Lētākais iepirkums ir absurds.Neviens nekad par zemāko cenu navdabūjis un nedabūs labu preci. Viss krīzessmagums gulstas uz strādniekiem.Dempingojot konkursos, uz materiāliemieekonomēt var maz, tāpēc cieš algas.Būvniecībai lielu ļaunumu nodara«būvfirmas», kas pat naglu iedzīt nespēj.Amatnieki tādas sauc par baltoapkaklīšu firmām. Tās dažādos veidosiegūst objektus un tad ņem darbu izpildītājus.Bieži starp pasūtītāju un izpildītājuir ne viena vien parazitējoša firma,un izpildītājs tiek stipri vien aplaupīts.Kur pazudis noteikums, ka valsts unpašvaldību finansētos objektos ģenerāluzņēmējampaša spēkiem jāapgūst 30procenti? Pēc manām domām, šādāmfirmām var atļaut veikt tikai pasūtītājafunkcijas par nolīgtu summu, un finansētājamjākontrolē norēķini ar darbutiešajiem izpildītājiem. Būvfirmas dempingo,pasūtītāji izspiež pēdējo sulu,strādnieki masveidā aizbrauc.Mēs ar visiem saviem diplomiem unsertifikātiem esam tukša vieta, ja mumsnav amatnieku, būvstrādnieku. Diemžēlto nesaprot nedz ierēdņi, nedz būvuzņēmēji,sevišķi grēko jaunie inženieri.Viņi iedomājas, ka ir kaut kas sevišķs unbūvstrādnieks nav cilvēks,» – tā VilnisKalns.Nu jau drīz teikšot ardievas celtniecībai,teic Vilnis Kalns. «Esmu par vecubūvdarbu vadīšanai. Tā prasa arī labākufizisko kondīciju. Turklāt nevarubez emocijām noskatīties amatniecībasiznīcināšanā.»Savu 70. jubileju viņš nosvinēja, piektoreizi apmeklējot Parīzi – Eiropas kultūrascentru. Vilnis Kalns ir kultūras unmākslas tūrists, aizrautīgs teātru, operas,izstāžu apmeklētājs.Vēl viņa lielā aizraušanās ir mežs.Brieduma gados Vilnis bija aktīvs mednieks.Tagad, skatoties uz trofejām, pattā kā mazliet žēl nošauto dzīvnieciņu.Dēlam piederošajā mežā Vilnis Kalnsiestādījis ap 200 ozolu. Sāka jau1999. gadā. Vienu gadu 24, citu – 36...Agrāk iestādītajiem jau pirmās zīles bijušas.Trīs hektāros Vilnis Kalns izcirtakārklus, lazdas, apses, tagad audzē ozolubirzi un domā, ka tad, kad nestrādās,viņam būs vairāk laika cīnīties ar kārklu,ievu un alkšņu atvasēm, jo ozoliemvismaz desmit gadus jāpalīdz augt.Taču ir kas tāds, no kā Vilnis Kalns drošivien netiks vaļā visu savu mūžu, –sabiedriskie pienākumi.ŽurnālsBūvinženieristurpmāk iznākssešas reizesgadā.Lūdzam visus LBSbiedrus informēt LBS(tālrunis 67845910,e-pasts: lbs@apollo.lv),ja žurnālu nevēlatiessaņemt pa pastu. Žurnālaelektroniskā versijaskatāma LBS mājaslapāwww.lbs.building.lv.Cena pārdošanā –Ls 1,49.60Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv61

Brīvais mikrofons“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)No viena grāvja otrāAtis Melngalvis-Melgalvis,SIA Abora darbaaizsardzības speciālistsViktors Kopitins,SIA Hansaprojectsvaldes loceklis unbūvekspertsAndis Kapzems,SIA AK Celtniecībavaldes loceklis unbūvprojektu vadītājsValdībai jāgādā par uzņēmējdarbības attīstību,lai būvniecība nenīkuļotu, tāpat arī novados jāradatai labvēlīga vide. Lai tās dažas būvfirmas,kas ir katrā novadā, varētu dzīvot, dot darbu vietējiem.Varbūt tāpēc tagad vajadzētu celt nevisjaunas būves, bet atjaunot vecās, sakopt patlabanekspluatējamos objektus. Lai pašvaldībasatvēl līdzekļus nevis jaunu namu celtniecībai, betsakārto to, ka jau ir. Tas attiecas gan uz Rīgu, gancitām vietām Latvijā, kur ir tik daudz iesāktu unnepabeigtu būvju.Gints Ernstsons,SIA BūvlaidsbūvuzraugsBūvniecība mūsu valstī streipuļo no viena grāvjaotrā. Treknajos gados būvēja arī pavāri, ārsti untaksometru šoferi, tāpēc daudzviet nebija kvalitātes;tagad tās nav, jo plaukst dempings, līdz arto cieš pasūtītājs, jo tiek izmantoti lēti materiāli,kvalitāte krietni pazeminājusies. Viss ir politizēts.Ministrijas savstarpēji rīvējas, katra kaut kādāmērā ietekmē būvniecību, un nekas prātīgs nesanāk.Tieši tāpēc arī nerespektē nevalstiskās organizācijasun neviens neko nespēj ietekmēt. Parbūvniecības stratēģiju valstī jāgādā vienai, nevisvairākām ministrijām.Apolonija Ūdre,AS Komunālprojektskvalitātes un konsultācijudienesta būvinženiereLai Latvija nepaliktu bez celtniekiem, jāsāk arRTU apmācības programmas revidēšanu. Studentidažādu iemeslu dēļ bieži vien nav apguvušibūvniecības pamatus. Toties viņi ir lieliski iemanījušieskaut ko pārkopēt, pārāk daudz izmantotdatoru un uz to paļauties. Taču ar datoru ir vieglikļūdīties, un, ja nav sapratnes par konstrukciju,jaunieši savu kļūdu pat nepamana. Viņiem trūkstlabu prakses vietu, kur varētu iemācīties ko profesijainoderīgu, nevis atsēdēt noteiktu laiku. Tākā būvprojektus vērtēju arī kā eksperte, redzu,kuram no jaunajiem būvinženieriem laimējiesnonākt zinoša būvspeciālista rokās, bet kuramnav bijusi iespēja mācīties no pieredzējušiemkolēģiem. Tādos projektos parādās ar datorapalīdzību no cita projekta pārnesti konstrukcijumezgli, kuriem ar konkrēto projektu ir visai attālssakars. Man bažas rada pēctecība. Jā, mumsir dažas zvaigznes arī jauniešu vidū, bet viņu irmaz. Tāpat gribētos, lai mācību procesā tiktupievērsta uzmanība rekonstrukcijas jautājumiem.Projektējot jaunu māju, viss ir skaidrs – atliekvien arhitekta redzējumu iemiesot reālā būvē,bet ar vecu ēku ir kā ar veciem un slimiem cilvēkiem.Tad talkā var nākt vien pieredze, intuīcijaun labas zināšanas, ko dod mācību iestāde. Vēlmums Latvijā katastrofāla situācija izveidojusiesar konkursiem. Lai to mainītu, vajadzīgi labasgribas politiķi.Valsts un pašvaldību konkursos ar dažādu noteikumunianšu maiņu, bet saglabājot iespējukatram resoram vai iestādei rīkot izsoli, nekadnetiks likvidētas koruptīvās saites. Nav jāizdomāvelosipēds no jauna, jo ar šo problēmu ir saskārušāsarī daudzas rietumvalstis. Piemēram, Vācijāvisus būvniecības konkursus rīko Valsts aģentūraneatkarīgi no tā, kam jābūvē – vai tā būtu Aizsardzībasministrija vai Izglītības ministrija, kamjāuzceļ skola. Aģentūru veido no augsta līmeņaprofesionāļiem ar atbilstošu atalgojumu, kas neveicinadomu par negodīgu piepelnīšanos. Tasvalstiski atmaksājas.Andris Kalniņš,būvinženierisPatlaban celtniecībā ir iestājusies krīze, un grūtiprognozēt, cik ilgi tā turpināsies. Viena nolielākajām problēmām, man šķiet, varētu būtsavulaik uzcelto dzelzsbetona gatavo elementudzīvojamo ēku renovācija, proti, to norobežojošokonstrukciju siltināšana atbilstoši mūsdienunormatīvajām prasībām. Jāņem vērā arī tas,ka šo ēku sākotnēji paredzētais ekspluatācijaslaiks ir beidzies. Tā ka būs jādomā par šoobjektu ekspluatācijas drošību. Celtniecībasuzplaukums pašlaik ir grūti prognozējams,jo viss atkarīgs no iespējamā finansējuma.Turklāt daudziem būvuzņēmējiem un pasūtītājiempatlaban ir ievērojamas parādsaistības,par ko liecina daudzie iesāktie un nepabeigtiebūvobjekti.Diemžēl arī manā darbības jomā ir savas problēmas,kas jārisina, piemēram, nepilnvērtības likumdošanā.Par lielu pašreizējās situācijas problēmuuzskatu arī atsevišķu ekspertu neadekvāti zemusava darba novērtējumu, kas rada neveselīgukonkurenci un kropļo tirgu.Viktors Permiņevs,SIA Būves unbūvsistēmasbūvkonstruktorsNo būvkonstruktora viedokļa raugoties, vēlētos līdzgalam sakārtotu projektēšanas (īpaši būvkonstrukcijuprojektēšanas) normatīvu bāzi. Pašreizējā situācijaļoti traucē profesionālai darbībai gan kā būvkonstruktoram,gan arī kā būvekspertam. Jauniembūvnormatīviem jeb standartiem – LVS – nepieciešamametodiskā literatūra, lai jaunos projektēšanaspaņēmienus varētu apgūt iespējami īsākā laikā.Juris Kononovs,SIA Gurstevaldes priekšsēdētājsLai būvniekiem, celtniecībai un vispār visai Latvijaiklātos labāk, nepalīdzēs jauni likumi, noteikumi uninstrukcijas, jaunas investīcijas un apvienības vaijauni, labāki ministri. Vienkārši mums katram savāvietā ir godprātīgi jāveic savs darbs, lai kāds tasarī būtu. Ir jāmaina domāšana, sava apziņa katrubrīdi, katrā situācijā. Tikai tad, kad lielākā daļa nomums to darīs, dzīve mainīsies arī valstij, nozareiun pašiem. Taču to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt.62Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv63

Daba būvēDienvidāfrikāGrieķijāBrazīlijāAustrālijāNākamajā numurāLBS XXIII kongressRīgas Fondu birža pēc rekonstrukcijasKoncertzāle RēzeknēES finansēti semināriMārītes Šperbergas fotoAbonēšana un reklāmas pieteikšanapa tālruni 29256982 vaie-pastu: bmp.buvinzenieris@gmail.com64