6 LAIKU LOKOS2010/10Vasara aizskrējusi, aiznesot pagātnēdesmitiem Mendelsona kāzu maršu, kasizskanējuši Mālpils pilī un dārzā. Šobrīddroši var apgalvot, ka Mālpils muiža irviena no pieprasītākajām laulību svinībuvietām visā Latvijā. Pavasara un vasarasmēnešos vien te sava mūža nozīmīgākodienu svinēja vairāk kā 50 pāri. Jāatzīst, kaMālpils vārds pasaulē šodien tiek atpazītstieši caur Mālpils muižu, jo liela daļa nokāziniekiem ir citu valstu pilsoņi.Lai arī viesību izmaksas nav mazas,tomēr galvaspilsētas relatīvais tuvums,greznās telpas, kas, neraugoties uz antīkajieminterjera priekšmetiem, saglabājušasmājīgumu un vieglumu, gados jaunais, allažatsaucīgais personāls, ir tie iemesli, kas liekizvēlēties tieši šo vietu.Lai nerastos pārpratumi,piezīmēšu, ka muiža piedāvākā kāzu svinību saviesīgo daļu,tā arī oficiālu laulību ceremoniju,kuru saskaņā ar pašreizspēkā esošajiem normatīvajiemaktiem ir tiesīga vadītMālpils novada dzimtsarakstunodaļa. Tā 2010.gadā pilī esmujau reģistrējusi 14 laulības,no kurām deviņās viens nolaulātajiem bija ārvalstu pilsonis,vēl šajā gadā pieteiktas3 laulību reģistrācijas. Tomērne vienmēr, dzirdot kāzu maršu,notiek kāzu ceremonijaar juridiskām sekām. Šobrīdiespējas ir tik lielas, un cilvēkupriekšstats par skaistāmkāzām tik dažāds. Itin bieži oficiālā daļajau notikusi pavisam citā vietā un citā datumā,un pils dārzā tiek rīkoti kāzu svētkiar solījuma došanu, gredzenu mīšanu unvisu iespējamo un neiespējamo atkarībā nojaunā pāra vēlmēm.Ieskatoties tālākā pagātnē, secināms,ka pēdējā gadsimta laikā, tā saucamais,laulību institūts ir mainījies vairākkārt. Pirms100 gadiem novada iedzīvotāji laulību reģistrējaMālpils vai tuvākās apkaimes baznīcās.1921.gada 2.maijā tika izveidota pirmādzimtsarakstu nodaļa Latvijā – Rīgas pilsētā.Pēc gada sāka darboties lielākā daļadzimtsarakstu nodaļu Latvijas pagastos, arīSidgundas un Mālpils pagastu dzimtsarakstunodaļas. Nodaļu izveide un pilnveidošanaturpinājās 15 gadus – līdz 1937.gadam, kadstājās spēkā Latvijas Republikas Civillikums.Civillikuma darbība tika apturēta 1940.gadā pēc Latvijas inkorporācijas PadomjuSavienībā. Laulību regulēja citi likumi, unKas mainījies kāzu modē?tie noteica citu kārtību. Ciema padomespriekšsēdētāja un viņa vietnieka pienākumosietilpa laulību ceremoniju vadīšana.Dokumentus parasti rakstīja un reizēmamatpersonas šajā darbā aizvietoja ciemapadomes sekretāre. Tā kā padomes darbiniekiemgalvenokārt tomēr bija jāpildaciti pienākumi, visbiežāk kāzām atvēlējavienu sestdienu mēnesī. Svinībās skanējagan dzejas lasījumi, gan dziesmas vietējāansambļa izpildījumā. Emocionāli, tomērnoskaņa bija cita. Jā, šajā laikā arī ģimeneslietas bija zināmā partijas un valdībaskontrolē.Piecdesmitajos gados modē nācasabiedriskās kāzas, kur vienlaicīgi laulājāsvairāki pāri, par vedējiem nereti aicināja vietējāsabiedrībā pazīstamus cilvēkus, dažāskāzu ceremonijās bija pat “prezidija” galds,aiz kura sēdēja komjaunatnes sekretārs,arodbiedrības priekšsēdētājs un tamlīdzīgasamatpersonas. Toties kāzu otrā daļa bijagrandioza, kur parasti piedalījās ne tikaijaunā pāra radinieki un tuvākie draugi, betgandrīz viss kolhozs, rūpnīca vai attiecīgāmācību iestāde. Pēc 50 gadiem atkal modēnāk “sabiedriskās” kāzas, jo šī gada “maģiskajā’”datumā 10.10.2010. visa Latvija varējatelevīzijā vērot laulību šovu tirdzniecībascentrā “Mols”. Jaunu divriteni neizgudrosi.1993.gada 1.septembrī atjaunojaCivillikuma ģimenes tiesību daļu. Katrāpašvaldībā kā atsevišķa iestāde uzsākadarbu dzimtsarakstu nodaļa. Arī garīdzniekiatguva tiesības slēgt laulības, par to paziņojotlaicīgajām iestādēm.Atskatoties tuvākā pagātnē, jāteic, kalikumi, kas regulē civilstāvokļa aktu reģistrāciju,arvien tiek uzlaboti un kļūst demokrātiskāki(šobrīd atkal esam jaunu uzlabojumugaidās). Iesniedzamo dokumentu skaits irsamazinājies līdz minimumam, jau piecusgadus atļauts slēgt laulību jebkurā Latvijasdzimtsarakstu nodaļā un pie tradicionālokonfesiju garīdzniekiem. Tāpēc šis navstāsts par to, kā laulājas mālpilieši, bet vairākpar to, kā laulājas un kāzas svin Mālpilī.Kas mainījies šajā laikā? Audzis jaunlaulātovecums; nav līgavu, kas gribētuprecēties pirms pilngadības sasniegšanas;nav gadījies laulāt pārus ar lielu gadu starpību(20 un vairāk); palielinās tādu laulībureģistrācija, kad cilvēki klusi bez ceremonijasjuridiski sakārto savas faktiski jau sennodibinātās attiecības.Agrāk biju pārliecināta, ka, ja vīrietimun sievietei piedzimst kopīgsbērns un viņi nāk uz nodaļu,lai noteiktu bērnam paternitāti,bet neraksta laulības reģistrācijaspieteikumu, tad diezinvai to kādreiz rakstīs. Izrādās,maldījos, pēdējos gados irsalaulāti daudzi pāri, kas kopānodzīvojuši pat desmit un vairākgadus. Tas ir tik pārliecinošiun reizē skaisti, ka vīrietis beidzotatzīst ne tikai bērnus, betarī bērnu māti kā savu sievu,tātad ģimenes locekli.Mālpilieši nepievērš īpašuuzmanību publiski atzītajiem“maģiskajiem” skaitļiem, betvairāk rēķinās ar personīgi svarīgajiemcipariem. Joprojāmlīgavām ir modē baltās (gaišatoņa) kleitas un plīvuri, bet līgavaiņiem tumšiuzvalki. Aktualizējusies līgavas tēva loma,jo tieši viņš ir tas, kas visbiežāk ved savumeitu pie altāra. Kādu brīdi bezmaz modeslieta bija laulāties baznīcā, šobrīd dievnamālaulību slēdz tie cilvēki, kas patiesi tic un paļaujasuz Dieva atbalstu viņu ģimenes dzīvē.Katrs pāris ir vienreizējs, un varu drošiapgalvot, ka mana darba 16 gados nav bijisdivu vienādu kāzu. Tāpat kā citas ar dzimtusaistītās lietas (dzimšana, miršana), tā arīkāzu norise, īsti nav prognozējama. Vienalīgava grib apraudāties, bet ceremonijāsmejas, otra grib būt priecīga un jautra,bet nezin kādēļ sāk raudāt. Mēs nevarampasūtīt savas sajūtas un emocijas, kopējonoskaņojumu un atmosfēru. Mēs varamļauties tam, ko saka mūsu sirds, un tad jauviss ir pareizi un sanāk skaisti.Dzimtsarakstu nodaļas vadītājaViktorija Kalniņa
2010/10No 4. līdz 8. oktobrim četri Mālpils Profesionālās vidusskolasaudzēkņi un trīs skolotājas piedalījāmies Leonardo da Vinci programmasprojekta “Sadarbība profesionālās izglītības ilgtspējai unattīstībai” Polijas pilsētā Koņecpolē kopā ar Vācijas, Bulgārijas,Polijas, Portugāles, Austrijas audzēkņiem un viņu skolotājiem.Projekts Polijā pagāja kā viens skaists mirklis. Viesmīlīgāuzņemšana, organizatoru rūpes par katru no mums radīja labunoskaņojumu visas nedēļas garumā.Pirmajā projekta dienā prezentējām latviešu nacionālos ēdienus,ēšanas tradīcijas. Klātesošos cienājām ar pelēkajiem zirņiem, rupjmaizi,Mālpils sieru. Interesanta bija Maizes diena. Apmeklējāmnelielu maizes ceptuvi, kurā iepazināmies ar maizes izgatavošanastehnoloģiju. Vēlāk klājām galdu, piedalījāmies dažādu poļunacionālo ēdienu gatavošanā. Protams, pēc tam notika degustācija,par ko vēlāk brīnījās mūsu vēderi.Gatavi darbam virtuvēMaizes dienas pasākumāDraudzīgā un garšīgānedēļa PolijāPROJEKTIMūsu galda klājumsBija daudz spilgtu iespaidu ekskursijās: pastaiga pa Varšavu,Krakovas slavenā Vāveles pils, katedrāle, tikšanās ar Čenstohovasmēru, slavenās Veličku sāls atradnes. Projekta laikā satikāmdažādus cilvēkus, iepazinām viņus, baudījām poļu viesmīlību.Ieguvām daudz draugu citās valstīs. Bijām priecīgi, ka tieši mumsbija iespēja prezentēt Latviju, mūsu Mālpils Profesionālo vidusskolu.Paldies angļu valodas skolotājai E. Svikšai, kura mācīja mums angļuvalodu, lai mēs varētu sarunāties ar citu valstu projekta dalībniekiem.Vislielākais paldies skolas direktorei F. Ģēvelei, profesionālopriekšmetu skolotājām, skolotājai L. Mukānei, kuras mums devapārliecību, ka varam gan sarunāties, gan prezentēt mūsu skolu,gan gatavot latviešu nacionālos ēdienus, gan sadarboties ar dažādumentalitāšu cilvēkiem.Lūk, ko par iespaidiem raksta Agnese un Kristīne: “Projektāpierādījām, ka labi protam gatavot ēst, klāt galdu. Prezentācijā bijaiespēja iepazīties ar vācu, bulgāru, portugāļu, austriešu un poļuaudzēkņiem, parādīt savas angļu valodas zināšanas, sarunājoties,stāstot par dzīvi Latvijā, mūsu skolu. Atmiņā paliks arī skaistās uninteresantās ekskursijas Varšavā, Krakovā, Koņecpolē. Varšavā patikaslavenais Šopēna piemineklis, Krakovā – Vāveles pils, slavenās sālsatradnes netālu no Krakovas. Mums ļoti patika piedalīties projektā,iepazināmies ar citu valstu ēdienu tradīcijām, ieguvām daudz jaunuēdienu recepšu, kuras izmantosim turpmākajā darbā. Ieguvām daudzjaunu draugu, ar kuriem uzturēsim kontaktus.”Laura: “Viss bija ļoti jauki. Lidoju pirmo reizi mūžā, tāpēc bijusatraukusies, kā nu būs. Lidojums bija patīkams, laiks bija ļoti jauks,tāpēc lidojumu pilnībā varēju izbaudīt. Prezentēju un gatavoju latviešunacionālos ēdienus. Kopā ar poļu audzēkņiem gatavojām poļunacionālo ēdienu – gulaša zupu. Izdevās garšīga, ceru, ka mājāsto visdrīzākajā laikā pagatavošu. Interesantas bija visas ekskursijas,kurās iepazinos ar Polijas skaistākajām pilsētām Varšavu un Krakovu.Ieguvu arī daudz draugu.”Mārtiņš: “Polijā prezentēju senus latviešu ēdienus, to ēšanastradīcijas. Palīdzēju klāt galdu. Bija iespēja pilnībā izmantot savasangļu valodas zināšanas. Manuprāt, Polija ir ļoti skaista valsts.Nedēļa pagāja pārāk ātri, bet es ceru atkal satikties ar jauniegūtajiemdraugiem.”Iespaidus apkopoja Rudīte IsajevaMālpils kultūras nama mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi 2010./2011. gada sezonāKolektīvi Vadītāji Nodarbību dienas LaiksUzsākdarbuVietaJAUNIEŠU DEJU KOPA “MĀRA” MAIJA ORLOVA Piektdiena, sestdiena 21.00, 10.00 oktobrī skatuveVIDĒJĀS PAAUDZES DEJU KOPA “KNIEDIŅŠ” JULIJANA BUTKEVIČA Svētdiena 18.00 septembrī skatuveVIDĒJĀS PAAUDZES DEJU KOPA ”SIDGUNDA” MĀRA GAILE – DIŠEREITE Pirmdiena, trešdiena 20.00 skatuveJAUKTAIS KORIS JURIS VĪTUMS Piektdiena 19.00 oktobrī 302.telpaFOLKLORAS KOPA ANDRIS KAPUSTS Trešdiena 18.30 septembrī 305.telpaAMATIERTEĀTRIS LIENE CIMŽA Ceturtdiena 19.00 septembrī 305.telpaPIRMSSKOLAS BĒRNU VOKĀLAIS ANSAMBLIS INĀRA DAUKSTE Trešdiena 18.00 oktobrī 313.telpaSENIORU VOKĀLAIS ANSAMBLIS “REZĒDAS” INĀRA DAUKSTE Otrdiena 13.00 septembrī 321.telpaTLMS “URGA” INGŪNA SĪMANSONE Trešdiena 16.00 119.telpaSIDGUNDAS SIEVU VOKĀLAIS ANSAMBLIS ĀRIJA AŅĒNA septembrī 310. telpaKERAMIKAS STUDIJA “MĀL-PILS” GUNA PETREVICA Pirmdiena, ceturtdiena14.00 – 19.0015.00 – 19.00septembrī 120.telpaMĀKSLAS STUDIJA VIDUSSKOLĒNIEMUN PIEAUGUŠAJIEMMĀRA ĀRENTE Otrdiena Trešdiena 18.30 oktobrī 325. telpaMĀLPILS KULTŪRAS CENTRA MĀKSLINIECISKĀS PAŠDARBĪBAS KOLEKTĪVI jaunajā darba sezonā aicina savā pulkā piepulcētiesklāt jaunus interesentus.Mālpils kultūras centrs organizē VESELĪBAS VINGROŠANU DĀMĀM UN KUNDZĒM. Vadītāja ILZE IEVIŅA (tel. 29287688).Nodarbības OTRDIENĀS UN PIEKTDIENĀS. Maksa 1,- Ls par nodarbību. Pieteikšanās pie kultūras nama dežuranta vai pa tel.67925836. Pirmā nodarbība otrdien, 2. NOVEMBRĪ, plkst. 17.30 kultūras centra apaļajā zālē7