elektroniskais pielikums skolas vecuma bērnu vecākiem 25. maijs ...

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikumspirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem25. maijs 2013, Nr. 9 (14), Ls 0,50Speciālisti atbilduz vecāku jautājumiem: Kāda ir skolas psihologaloma skolas dzīvē? Pucēšanās uz skolu svarīgākapar mācībām? Astoņgadīgā meita jautā:kas ir homoseksuālisms?Vai vieglibūt tēvam?Bērns – iespējamainītiesAtvadoties nobērnudārzaKas jāprotpirmklasniekam?Jautājumi un atbildespar nometnēm

jautāSpeciālisti atbild uzvecāku jautājumiem?Sanita Mende,izglītības psiholoģePsihologs skolā ir viens no atbalstapersonāla speciālistiem, palīgs skolēniem,skolotājiem un arī skolēnu vecākiem.Psihologa darbā uzmanības centrā irbērns, viņa vajadzības, intereses unattīstība. Psihologa lomu skolā visbiežāktomēr novērtē situācijās, kad bērniemrodas dažādu veidu sarežģījumi –grūtības mācībās, uzvedības problēmas,emocionālas grūtības, krīzes situācijasKāda ir skolas psihologa loma skolasdzīvē? Vai tie ir visās skolās?FOTO: Andris Bērziņšu. tml. Galvenie palīdzības veidi, ko skolas psihologs piedāvā, irpsiholoģiskā izpēte un psiholoģiskās konsultācijas. Skolas vidēvisbiežāk tas ir nepieciešams gadījumos, kad bērnam ir mācībugrūtības vai arī sarežģījumi ar uzvedību. Bieži vien šīs grūtības irsavstarpēji saistītas. Ļoti svarīga psihologa loma ir palīdzība bērniemar mācību grūtībām – tiek veikta izziņas spēju un intelektuālāsjomas izpēte, izstrādāti ieteikumi vecākiem un skolotājiem darbamar bērnu, lai palīdzētu bērnam attīstīties un grūtības pārvarēt vaimazināt. Psihologs iesaistās arī, ja bērnam ir emocionālas problēmas –bailes, trauksme, nomāktība, kāda psiholoģiski traumējoša situācija,piemēram, tuvinieku zaudējums vai vecāku šķiršanās, u. c. Psihologsstrādā ar bērnu (veic izpēti, konsultē) pēc vecāku, skolotāju, skolasadministrācijas vai paša bērna pieprasījuma, un, lai šo darbu varētuveikt, nepieciešama rakstiska vecāku vai aizbildņu atļauja. Ja vecākinepiekrīt, psiholoģiskās palīdzības iespējas ir ļoti ierobežotas. Skolā,tāpat kā visur citur, situācijas mēdz būt dažādas. Ja ir krīzes situācijaun bērnam nepieciešama neatliekama palīdzība, tad psihologs tiekpieaicināts arī tad, ja nav vecāku atļaujas darbam ar bērnu. Tā kābērnudārzos lielākoties psihologu nav, pie skolas psihologa vecāki varkonsultēties par bērna gatavību skolai.Dažkārt no skolas psihologa tiek gaidītas ugunsdzēsēja vai ātrāspalīdzības speciālista darbam līdzīgas funkcijas. Bieži vecāki atvedbērnu pie psihologa aprīlī vai maijā, tuvu mācību gada beigām, unsaka: mums ir lielas problēmas. Ja ir lielas problēmas, visbiežāk tās navizveidojušās nedēļas laikā. Tādēļ arī risinājums prasīs zināmu laiku.Jāsaprot, ka psihologs nav arī ekstrasenss un viņa darbam visbiežāknav tūlītēja rezultāta. Vislabākie rezultāti, kad izdodas bērnamveiksmīgi palīdzēt, ir tad, ja ģimene regulāri sadarbojas ar skolu, kāarī skolotāji un vecāki ņem vērā un realizē psihologa ieteikumus.Psihologa darbā ir dažādas darba formas, darbs ar bērniem notiekgan individuāli, gan ar grupu vai klasi – atkarībā no nepieciešamības.Līdztekus konsultācijām un izpētei psihologi veic arī izglītojošudarbu, dažkārt skolās tiek piedāvātas lekcijas vai semināri vecākiempar dažādām aktuālām tēmām.Cik man zināms, Rīgā teju katrā skolā ir psihologs, lielākās skolās– parasti uz pilnu slodzi, bet skolās ar mazāku skolēnu skaitu – biežākuz nepilnu vai pusslodzi, tādēļ attiecīgi skolā šis speciālists nav katrudienu. Novados dažkārt skolās psihologu nav vispār vai arī vienspsihologs „apkalpo” vairākas skolas, un tas, protams, nav labākaisrisinājums ne klientiem, ne psihologam, ne arī darba devējam.Kopumā var sacīt, ka psihologa loma skolā ir tiešām nozīmīga, joar psihologa darbu saistās ārkārtīgi daudz gaidu un cerību gan novecāku, gan skolas darbinieku puses, tā ir ļoti liela atbildība, un ļotidaudzās Latvijas skolās psihologa pakalpojumi ir maz pieejami vainav pieejami vispār. Īpaši tas bija jūtams krīzes gados, kad psihologuskolās bija vēl mazāk, bet saistībā ar smago situāciju valstī unsabiedrībā arī skolās pieauga dažādu sarežģītu gadījumu, tai skaitākrīzes situāciju, skaits.FOTO: http://oceanbreezerecovery.org2maijs 2013

jautā?Meitai ir 8 gadi, un viņa ļoti pucējas uzskolu. Par apģērbu vairāk domā nekāpar mācībām. Tas pāries?Uz šo jautājumu grūti viennozīmīgi atbildēt. Šķiet, ka meiteneinav izveidojusies skolas motivācija, ko nosaka izziņasintereses. Tam var būt dažādi iemesli. Bērna motivāciju ietekmēģimenes vērtības un zināmā mērā arī vērtības, kas „irtopā” draugu vai draudzeņu lokā. Tomēr 8 gadu vecumā parastipieaugušo autoritāte vēl ir gana spēcīga, vēlāk, pusaudžuvecumā, bērna interesi un motivāciju arvien vairāk nosakavienaudžu, draugu loks. Ja ģimenes galvenās vērtības tomērnav saistītas ar ārišķīgo un materiālo, piemēram, pucēšanos,tad, iespējams, meitene šādā veidā cenšas sevi realizēt, jo irkādas grūtības ar skolēna lomu, kas 8 gadus vecam bērnamparasti ir viena no galvenajām. Iespējams, ir grūtības mācībās,varbūt bērns uzsācis skolas gaitas, nebūdams tam psiholoģiskigatavs, un mācību process nav izveidojies kā prioritāte,jo sagādā bērnam grūtības. Varbūt pucēties gribas, kadjārisina, piemēram, sarežģīti matemātikas uzdevumi? Vai irkādi mācību priekšmeti, kurus meitene apgūst ar interesi,nedomājot par pucēšanos? Ja ar mācību vielas apguvi viss irkārtībā, iespējams, nav pamata satraukumam. Bērnu interesesmēdz būt dažādas. Iespējams, ka meitenei ir intereses undotības jomā, kas ļaus nākotnē izvēlēties, piemēram, apģērbudizainera profesiju. Tomēr, ja vecākus šī situācija satrauc, ieteicamskonsultēties ar skolas psihologu. Tas var palīdzēt izprast,kā raudzīties uz bērna pucēšanos, un atrast iespējamosrisinājumus.Astoņgadīgā meita jautā, kas irhomoseksuālisms. Es nesaprotu –ko man atbildēt??FOTO: http://www.bhmpics.com, http://joeybonifacio.comAtbilde uz šo jautājumu droši vien atkarīga no tā, kā uz toraugās pats vecāks, kā to uztver un kādu izpratni vēlas nodotbērnam. Tā kā meitenei ir 8 gadi, visticamāk, viņa no jumsnegaida izsmeļošu lekciju ar spilgtām detaļām un piemēriem.Bērnam droši vien būs pietiekami, ja paskaidrosiet, ka tas irsavstarpējo attiecību veids starp pieaugušiem cilvēkiem, kapieaugušo mīlestība mēdz būt dažāda. Ir pieaugušie, kuri mīlun vēlas veidot ģimeni ar pretējo dzimumu – kā māmiņa artēti. Un ir arī pieaugušie, kuri mīl un vēlas veidot ģimeni arsava dzimuma cilvēkiem, un to svešvārdā sauc par homoseksuālismu.Šis bērna jautājums ir tikpat labs pamats sarunaivai diskusijai kā jebkurš cits. Ja vecāki nevairās no seksuālarakstura sarunu tēmām, tas veicina bērnu uzticēšanos. Svarīgiatcerēties, ka bērni no jums negaida visu pieejamo informācijupar attiecīgo tēmu, bet atbildi uz uzdoto jautājumubērna vecumam atbilstošā un saprotamā formā.maijs 20133

gatavojoties skolaiSanta Gindra,Ozolnieku vidusskolasskolotājaAtvadoties no bērnudārzaKas jāprot pirmklasniekam?Lielai daļai pirmsskolēnu maijs ir pēdējais mēnesis bērnudārzā.Pēdējā vasara, pirms sākas pavisam cita dzīveskolā – pirmais lielais solis, lai pieaugtu. Santa Gindra,Ozolnieku vidusskolas skolotāja ar piecpadsmit gadu ilgupieredzi sākumskolā, stāsta, kas jāzina pirmklasnieku vecākiem.Tas nav nekas jauns, ka visa pamatā ir ģimene– skola nevar ne lauzt, ne pārveidot bērnu,tāpēc ir jāpriecājas, ja skolotājam ar vecākiem ir vienotsskatījums par bērna audzināšanu. Ja rodas konflikti, tad,kopīgi sadarbojoties, problēmas tiek atrisinātas. Vecākiir ļoti atsaucīgi, sevišķi pirmajā otrajā klasē sadarbība irmaksimāli „jaudīga”. Vēlāk jau paši bērni kļūst patstāvīgiun vecāki ir vairāk vērotāji.Pirmajā vecāku sapulcē, kas visās skolās parasti ir augustā,bērna pirmajā pedagogā ir jāsaskata sabiedrotais.Pirmklasnieku vecāki un skolotāji gandrīz vienmēr ir „uzviena viļņa” – ar kopēju redzējumu un mērķiem, jo sliktubērnam taču negrib neviens no mums! Pirms vairākiemgadiem skolotājiem bija milzīgs uzticības kapitāls – vecākipilnībā paļāvās uz skolotāju. Tagad vecāki paši ir ļoti izglītotiun lielākoties zina, kas bērnam ir vajadzīgs, taču, jaaudzināšanas uzdevumi un mērķi vecākiem un skolotājamir pilnīgi pretēji, tad, visticamāk, ir jāmeklē cits pedagogs,jo 4 gadus „rīvēties”, strīdēties un ļaut bērnam kā sūklītimvisu to uztvert – nē, tas noteikti nav pieļaujams. Ir jāskatāsvienā virzienā – un parasti tieši tā arī notiek.Nevis „zvans mammai”, betpalīdzība no skolotājaVecāku lielākais izaicinājums ir savu mazo ķiparu vispārpalaist lielā skolā. Daudzas mammas ir teikušas: „Nukā viņš te viens pats, nabadziņš...” Vecāki baidās par bērnasocializāciju, taču mēs esam pieauguši, un savas bailes irjāspēj apvaldīt, jo citādi tās tiek pārnestas arī uz bērnu.Vairums skolas vidē adaptējas ļoti ātri un labi; ja vēl ir kādsbrālis, māsa, draugs, sētas bērns, tas norisinās vēl ātrāk.Mācību gada sākumā skolotājs vienmēr izvadā bērnus pavisu skolu, parāda, kur kas atrodas, un, ja nepieciešams,parāda arī desmit reizes, piemēram, medmāsas kabinetu,sporta zāli, un par to vecākiem īpaši nav jāsatraucas. Galvenais– vecāki nedrīkst izrādīt savu satraukumu. Skolā,protams, ir dažādas situācijas, ļoti bieža rīcība problēmugadījumā ir „zvans mammai”. Taču mēs cenšamies bērniemskaidrot, ka mamma nevarēs vienmēr palīdzēt. Nopirmās dienas mēs mācām, ka skolā pats galvenais cilvēksir skolotājs, tavs klases audzinātājs, pie kura var vērstiesFOTO: no personīgā arhīva4maijs 2013

FOTO: no personīgā arhīvajebkurā jautājumā. Sākumskolāklases audzinātāja patiešām ir otrāmamma, vismaz kādu noteiktu periodu.Būtiskākās – sociālāsprasmesBērns attīstoties apgūst un pilnveidointelektuālās, fiziskās, emocionālāsun sociālās spējas. Skolēnamvissvarīgākā ir sociālo prasmju pārvaldīšana– prasmes veidot attiecībasar vienaudžiem. Esmu novērojusi, katieši tas skolēniem ar katru gadu padodasvisgrūtāk. Pavasaros pie mumsparasti ciemojas nākamie pirmklasnieki– gan skolotāji, gan skolēni gatavojasšai dienai. Klasē ienāk maziebērni un negrib sēsties blakus lielajiem.Jā, protams, var jau domāt, katā ir vienkārši kautrība, taču neretibērni ietiepjas, nevēlas klausīt arīskolotāja aicinājumam. Tam ir jāpievēršvērība, jo šādiem bērniem, sākotskolas gaitas, bieži uznāk niķis „negribu,nedarīšu!”. Šīs ir pirmās grūtības,ar ko saskaras pirmklasnieks,jo bērnudārzā vēl ļoti „auklējas” arbērniem, un tas ir normāli, bet krīzesbrīdis būs jāpārvar katram – skolābūs jādara arī tas, ko tobrīd nemaznegribēsies. Un te liela loma ir skolotājam– jo skolotājs ir misijas profesija,labam skolotājam jābūt izteiktaipersonībai, jāpiemīt harismai, jāspējbērnus aizraut, ieinteresēt, un to nevarizdarīt tikai ar profesionālāmprasmēm. Ja tos bērniņus, kas sākumāneko negrib darīt, ieinteresē, tadpalēnām viss notiek, bērni aizraujasun viss ir kārtībā. Galvenais uzdevumsir panākt, lai bērns agrāk vaivēlāk, bet sāk darboties līdzi.Saprast „nē”Mūsdienu bērniem ir ļoti svarīgimācīt pakļauties pieaugušo prasībām.Pakļauties labā nozīmē. Jobez tā ne mācību, ne audzināšanasdarbs vispār nav iespējams. Maniempirmajiem audzināmajiem bērniemSkolēnam vissvarīgākāir sociālo prasmjupārvaldīšana – prasmesveidot attiecībasar vienaudžiem.Esmu novērojusi, katieši tas skolēniem arkatru gadu padodasvisgrūtāk.Galvenais uzdevums ir panākt, lai bērns agrāk vai vēlāk, bet sāk darboties līdzi.gatavojoties skolaitagad ir 23 gadi. Un atšķirība ir ļotijūtama – šobrīd grūtības sagādādisciplīna. Pedagoģiskā pieredze irtā, kas ļauj ļoti veiksmīgi risināt šīsproblēmas, taču jaunākiem, mazākpieredzējušiem kolēģiem tas ir sarežģītsjautājums, jo ir grūtības tikt galāar disciplīnu un, ja to aizlaiž pašplūsmā,klasi vispār nav iespējams „savākt”.Atšķirība patiešām ir – bērniir nepaklausīgāki, uzstājīgāki, daudzemocionālāki. Protams, bērnam irsava griba, savas vēlmes, un tās irjāizsaka. Bet bērnam ir arī jāsaprot,ko nozīmē vārdiņš „nē”. Šāda prasmebērnam tikai palīdz. Mums navjāaudzina zaldātiņi, bet pamatojotun izskaidrojot šis „nē” bērnam ir jāsaprot.Skolotājam un vecākiem ir jāmākizskaidrot, ka, piemēram, konkrētaisuzdevums tagad ir jāpilda, jotā skolēns iemācīsies rakstīt burtiņu„i”, un bērnam ir jāmācās pieņemt,ka konkrētajā brīdī noteikumiem irjāpakļaujas, pat ja ļoti negribas.Novērtē pats sevi!Ir ļoti svarīgi iemācīt uz sevi kritiskiparaudzīties. Bērns atnāk uz skolu,un skolotājs var norādīt: „Tu varējilabāk! Šoreiz burtiņš „s” tev pavisamnav izdevies!” Ja bērns sāk raudāt vaisākas histērija, tas nozīmē, ka arī vecākiemir jācenšas kritiski novērtētbērnu. Vecākiem ir jāpriecājas parbērna paveikto, bet nedrīkst arī izdarīt„lāča pakalpojumu”, par visuesot sajūsmā. Vai arī otrādi – vecākivispār neko labu bērnā neredz. Irjāsaprot, ka pirmklasniekam daudzipavisam vienkārši darbi ir kaut kasjauns un pietiekami sarežģīts. Piemēram,izgriezt apli, sagriezt uz pusēmun uz lapas salīmēt atkal kopā.Ir tāds teiciens: „Bērnus vajag mīlēt,nevis iemīlēties.” Sūtot bērnu skolā,ir jātiek vaļā no „rozā brillēm” un jāraugāsuz savu bērnu objektīvi.Pašvērtējuma prasmes ir jāattīsta– pirmajā klasē ir uzdevumi, kadrindiņā jāraksta, piemēram, burtiņi„i”, un tad pašam bērnam ir jānovērtē,kurš burtiņš izdevies vislabāk, uztā var uzzīmēt kronīti. Un arī vecākimājās var izmantot līdzīgas metodes– ļaut bērnam pašam novērtēt padarītodarbu, mācīties sevi objektīvinovērtēt. Skolotāju un tāpat mājās arīvecāku pienākums ir iemācīt, ka ikvienamvērtējumam ir nepieciešamspamatojums. Kas tieši nav izdevies?Kas ir izdevies? Kāpēc? Nekad nedrīkstteikt, ka viss ir slikti vai „manvienkārši nepatīk”, tas ir jāveido kāieradums – ka tev nedrīkst vienkāršinepatikt otrs bērns, otra darbs, ne-maijs 20135

gatavojoties skolaiNevajag satraukties, ja bērns vēl tekoši nelasa vai kaut ko nezina – iemāciet bērnam rāpties kokos, iemāciet bērnam būt bērnam,ļaujiet izspēlēties un izdzīvot bērnību!FOTO: no personīgā arhīvadrīkst vērsties pret personību, bet pamatotijāvērtē padarītais.Matemātikas grāmatanav jāizrēķina, jāiemācāsparūpēties par seviReizēm vecāki par daudz koncentrējasuz nākamā pirmklasnieka intelektuālosagatavotību. Pirmklasniekamnav tekoši jālasa biezas grāmatas,būtu labi, ja viņš spētu izlasīt vienkāršunepaplašinātu teikumu, kaut vai pazilbītēm. Tāpat ar matemātiku – navpa vasaru jāizrēķina visa matemātikasgrāmata. To noteikti nevajag darīt.Lai bērni vienkārši iemācās raitiskaitīt no viens līdz desmit un atpakaļ– pirmajā semestrī matemātikas stundāsjau tikai to vien dara kā strādā arpirmo desmitu.Daudz svarīgāk bērniem mācītpašiem par sevi parūpēties: manIr piedzimusi paaudze,kurai ļoti nepieciešamsindividuālaisdarbs. Un ne katramno vecākiem ir laikssēdēt un kopā arbērnu mācīties. Betbērniem to tiešāmļoti vajag.joprojām – pat trešajā klasē – ir skolēni,kam ir grūtības sasiet kurpju auklas.Vecāki reizēm prasa – bet varbūtsienamus apavus nepirkt, cik ilgi vieniespējams? Taču tas nav pareizi – agrivai vēlu jau tas tik un tā būs jāiemācās.Tāpat „sāpīgs jautājums” skolāir roku mazgāšana – pēc zīmēšanas,mājturības, pirms un pēc ēšanas –tas ir ļoti aktuāli. No vienas puses, šīsprasmes māca arī bērnudārzā, tačutur tomēr situācija ir citāda – piemēram,ģērbjoties sporta nodarbībām,visticamāk, auklīte tomēr piepalīdz,sakārto telpu. Te, skolā, reizēm irkaujaslauks. To apgrūtina arī tas, kaviss ir jāpadara laikus – 10 minūšustarpbrīdī jāpaspēj aiziet uz tualeti,jāpārģērbjas, jāsavāc savas mantas.Mājās bērnu steidzināt nevajag,taču ir noteikti jāmāca padarīt ātrāk.Kaut vai jānopērk neliels smilšupulkstenītis un noteikts darbiņš jāpaveicnoteiktā laikā – piemēram, trijāsminūtēs jāuzvelk zeķbikses un bikses.Lai bērns mācās izjust laiku. Tas irFOTO: no personīgā arhīva6maijs 2013

gatavojoties skolaiļoti grūti. Citam bērnam šķiet, ka 40minūšu stunda ir bezgala daudz, citamtas ir laiks, kurā tikko var paspētkaut ko paveikt.Kas sakrāmēsskolas somu?Ļoti aktuāls jautājums ir skolassomas kārtošana. Kārtot vecākiem?Visu atstāt paša bērna ziņā? Vai vecākiemtikai kontrolēt? Būtu ļoti labi,ja vecāki jau vasaras vidū nopirktuParūpēties par sevi,saprast, ka ik darbībaiir atvēlēts noteiktslaiks, – tās ir ļoti noderīgasprasmes.Lēnīgākiem bērniemvienmēr būs mājasmazliet vairāk darbiņu,jo jāpaveic arī tas,ko nepaspēja klasē.bērnam gan skolas somu, gan citasnepieciešamās lietas. Un kopā varjau pamācīties sakārtot skolas somu.Atcerēties, kas ir tās lietas, kurāmjābūt penālī, – zīmulis, dzēšgumija,pildspalva, lineāls, līmes zīmulis –to var iemācīties kā pantiņu. Un tadpārjautāt – vai viss iepriekšminētaisir somā? Tad septembrī, iespējams,bērnam vairs lielu problēmu ar somaskrāmēšanu nebūs. Skolā sociālajās zinībāspirmklasniekiem ir pat stunda,kurā viņi mācās sakrāmēt somu, tačuar to var arī nepietikt, jo klases burzmākāds var arī visu nedzirdēt. Šis irdarbiņš, ko arī skolas gaitu sākumāvar apgūt mājās – sākotnēji kopā: atvērtdienasgrāmatu, ar pirkstu vilktlīdzi, kas nepieciešams matemātikā,kas – latviešu valodā. Grāmata, burtnīca,penālis. „Paskaties, kas tev irpenālī salikts!” Un tad ap decembribērns jau pilnībā patstāvīgi var kārtotsavu skolas somu. Ja kādreiz kautkas piemirstas un skolotāja ierakstadienasgrāmatā kādu piezīmi, tad esvecākiem vienmēr saku – mīļie vecāki,piezīmes dienasgrāmatā nav jūsupiezīmes! Piezīme ir bērnam – viņamtā ir iespēja apdomāt, kāpēc tā ir, unnākamajā reizē būt uzmanīgākam.„Skolotāj, jūs aizmirsātievākt mājasdarbus!”Parūpēties par sevi, saprast, ka ikdarbībai ir atvēlēts noteikts laiks, – tāsir ļoti noderīgas prasmes. Lēnīgākiembērniem vienmēr būs mājas mazlietvairāk darbiņu, jo jāpaveic arī tas, konepaspēja klasē. Vecākiem parasti tasļoti nepatīk. Taču es domāju, ka nekasnemainīsies un mājasdarbi – kā bija,tā būs. Mums ir klasē noruna: ja bērnskaut ko nepaspēj, tad pie tā pievelkkrustiņu, tas ir jāpaveic mājās. Unbērni to arī izdara, taču tas ir atkarīgsno skolotāja nostājas. Bērnam ir jāzina,ka skolotājs nepadarīto nākamajādienā noteikti pārbaudīs. Mums, skolotājiem,ir noteikts grafiks, kad pārbaudītmājasdarbus, taču skolēni tikļoti pierod pie pārbaudēm, ka dažkārtpat atgādina: „Skolotāj, jūs aizmirsātievākt mājasdarbus!” Tas nozīmē, katā skolēniem jau ir zināma sistēma, unes par to tikai priecājos.Ir piedzimusi paaudze, kurai ļotinepieciešams individuālais darbs.Un ne katram no vecākiem ir laikssēdēt un kopā ar bērnu mācīties. Betbērniem to tiešām ļoti vajag. Ja bērnskopā ar vecākiem vai skolotāju pēcstundām sēž un pilda mājasdarbus unir iespēja pajautāt, kad rodas neskaidrības,tad bērnam problēmu parastinav – viņš bez grūtībām paveic uzdoto.Taču, ja šādas iespējas nav, tad vararī kaut ko palaist garām. Vecākiem irjāsēž bērnam klāt un jāpalīdz saprastuzdoto. Pirmajā klasē pilnīgi noteiktitas ir pirmais posms, kad vecākitiešām fiziski sēž blakus. Nākamaissolis jau ir tikai kontrole – pārbaudīt,vai darbi ir paveikti. Trešais solis jauir pilnīga uzticība. Man vecāki biežijautā – cik ilgi tad tos mājasdarbus jāpārbauda– vai tiešām bērns līdz patdevītajai klasei jākontrolē? Nē, bet, javecāki konstatē, ka ir divi trīs neizpildītimājasdarbi, tas ir signāls, ka varētubūt kādas problēmas – tad vecākivar atkal kopā ar bērnu „pasēdēt”,līdz situācija nostabilizējas.Lai arī nākamajam pirmklasniekam,sākot skolas gaitas, būs daudzjauna un nezināma, vasara līdz pirmajaiskolas dienai ir jāvelta ģimeneskopā būšanai, kopīgai atpūtai. Emocionālā,sociālā un fizikā gatavība –tas ir svarīgākais. Nevajag satraukties,ja bērns vēl tekoši nelasa vai kautko nezina – iemāciet bērnam rāptieskokos, iemāciet bērnam būt bērnam,ļaujiet izspēlēties un izdzīvot bērnību!Runājiet ar bērnu – lai tas ir ieradums,ka mamma un tētis noteikti pajautās,kā dienā ir gājis.Pirmklasniekam jāprot: atšķirt un nosaukt ģeometriskasfigūras – riņķi,kvadrātu, taisnstūri, trijstūri,ovālu; brīvi orientēties telpā unpapīra lapā (saprast, kurir centrs, labais augšējais stūris,kreisais apakšējais stūris u. c.); pārstāstīt noklausītu vai izlasītutekstu, izdomāt stāstījumu pēcattēla; iegaumēt 6 līdz 10 priekšmetusvai vārdus un nosaukt tos; atšķirt burtus; labi darboties ar šķērēm; risināt loģiskus uzdevumus; darboties ar zīmuli, bez lineālavilkt vertikālas unhorizontālas līnijas, zīmētģeometriskas figūras, akurāti izkrāsot, izsvītrot,nepārvelkot kontūru; brīvi skaitīt no 1 līdz 10 unatpakaļ; izprast cēloņsakarības; uzmanīgi klausīties 30 līdz35 minūtes; turēt taisnu muguru, īpaši sēžot.Topošajampirmklasniekam jāzina: savs vārds, uzvārds; vecāku vārdi, uzvārdi; savs vecums, dzimšanas gads; mājas adrese, tālruņa numurs; pilsēta, valsts, kurā dzīvo; gadalaiki, mēneši, to secība; nedēļas dienas, to secība; mājdzīvnieku un to mazuļunosaukumi; dažu savvaļas dzīvniekunosaukumi; dažu putnu nosaukumi; transporta līdzekļu nosaukumi.maijs 20137

pieredzeBērns – iespējamainītiesEdgars KebbeVai viegli būt tēvam?Pusaudža gados, braucot mašīnā ar savutēvu, es viņam jautāju: „Kas bija par iemeslutavam lēmumam krasi mainīt dzīvesveidu pirms vairākiemgadiem?” Viņš atbildēja: „Dēļ jums – bērniem!Bērni ir vienīgā dzīves jēga!” Un tikai tagad es saprotu,cik svarīgi manam tēvam bija un ir bērni, lai spētumainīties, jo jaunībā tēvam ļoti patika „atpūsties”. Vēlāk– 2012. gada 18. novembrī – es jau vēroju sava dēlauzstāšanos svinīgā pasākumā. Kā tu domā – par ko estajā brīdī domāju? Lai kā pavadām savu dzīvi, tā skrientik nepielūdzami ātri, ka nemanot mēs kļūstam par skatītājiemno tās pašas auditorijas, kur mūsu vecāki pirmsdaudziem gadiem vēroja mūsu priekšnesumus.Godīgi sakot, dēls šobrīd ir spēcīga motivācija nodzīvotdzīvi jēdzīgi. Un „lielie” jautājumi, kas mani nebeidzvajāt, ir: vai es reiz spēšu dzīvē atrast savu vietu? Un vaies spēšu kļūt par vecāku, no kura mans bērns varēs mācīties,kā tas ir – būt laimīgam?Spēlīte beigusiesPēc vidusskolas absolvēšanas es daudzus gadus dzīvojuvienīgi šodienai. Nē, protams, es domāju arī parnākotni, taču problēma bija tajā, ka nespēju koncentrētiesuz svarīgāko un pat noteikt sev svarīgāko. Apkārtbija tik daudz aktivitāšu, kas nebeidza piesaistīt uzmanību:„tusiņi”, alkohols, marihuāna, nauda un, protams,problēmas, kas saistītas ar nepiepildītiem solījumiemcitiem. Līdztekus izklaidēm centos arī studēt un strādātun pēc kāda laika arī apprecējos. Šis „kokteilis” veidojaikdienu, kurā es nespēju ilgi noturēt savu uzmanībuuz prioritātēm un solījumiem. Spēlīte beidzās brīdī, kadpirms četriem gadiem mēs ar sievu kļuvām par vecākiemlieliskam puikam – Kārlim.Krasas pārmaiņas dzīvē meklējam pēc emocionāliempārdzīvojumiem – tuvinieku zaudēšanas, finansiālaskrīzes, neveiksmes karjerā utt. Mums dzemdībasbija smagas un tajās nebija nekā noKopā ar dēlu Kārli.Mums dzemdībasbija smagas un tajāsnebija nekā no tā, komēdz rādīt filmās.tā, ko mēdz rādīt filmās, – ne pirmāspēcīgā bērna kliedziena, ne iespējasmammai samīļot savu tikko pasaulēnākušo mazuli. Mediķu sejās varējaredzēt satraukumu, un viņu diskusijapusbalsī liecināja, ka kaut kas navkārtībā. Mēs visi zinām, ka dzemdībaslielākoties norit veiksmīgi, tādēļ, redzot dēlu nekustīgiguļam mediķu rokās, man galvā bija tikai viensjautājums: „Kādēļ mēs?” Pēc mirkļa mazulis negribīgisāka klepot, ar grūtībām veica savus pirmos elpas vilcienusun drīz vien tika ievietots inkubatorā. Tajā pašāvakarā ar ātrās palīdzības automašīnuviņu aizveda uz 120 km attāloslimnīcas jaundzimušo intensīvāsterapijas nodaļu. Vairāk nekā nedēļubijām neziņā par viņa veselībasstāvokli, jo pēc tik smagāmdzemdībām bija grūti prognozētsekas. Lai arī šim murgam bija lai-FOTO: no personīgā arhīva8maijs 2013

pieredzeFOTO: no personīgā arhīvamīgas beigas un mēs esam vecāki veselīgam, apdāvinātamun dzīvesprieka pilnam puikam, tomēr pieredzētaisman deva iespēju izjust sevī pārdzīvojumu, kas rodas,uzzinot, ka esi zaudējis vistuvāko šajā pasaulē. Dzemdībāspieredzētais un kļūšana par tēvu krasi mainīja manasvērtības, un pēkšņi manī bija radusies iekšēja vēlmepēc pārmaiņām attieksmē pret dzīviun cilvēkiem man līdzās.Motivācija mainītiesBija pilnīgi skaidrs, ka es nevēlējos,lai mans dzīvesveids kļūtu parviņa ikdienu. Tāpēc ar sievu nolēmām,ka ir jāmaina vide un es meklēšudarbu ārzemēs. Aizlidoju uzNorvēģiju un jau pēc dažām nedēļāmtiku pie strādnieka darba būvniecībasdarbos ledus arēnās, tomērpēc trim mēnešiem uzņēmumamvairāk nebija tāda darba apjoma unes atkal kļuvu par bezdarbnieku.Vairāk nekā divus mēnešus neveiksmīgicentos atrast darbu, sūtot CV.Tad nolēmu mainīt stratēģiju – tā vietā, lai gaidītu, kaddarba devēji atsauksies uz nosūtītajiem CV, izveidojusarakstu ar uzņēmumiem, kuros varētu darīt kādu fiziskudarbu, un devos uz tām vietām pats. Kādā dienā,Grozi, kā gribi, bet bērns ir ģimenes kodols – iemesls, kādēļvispār tiek dibinātas ģimenes.Bija viena lieta, ko nekadnepārstāju darītstarp smagu darbuun galvu reibinošāmbrīvdienām, – ceļā uzdarbu lasīju grāmatasun klausījos audiogrāmatas.novirzoties no plāna, nolēmu ieiet kādā pa ceļam uzietāuzņēmumā. Izrādījās – tā bija tipogrāfija, kura ražo iepakojumusun kuras vadītājs labprāt uzklausīja manuvēlmi strādāt. Tieši tobrīd viņiem vajadzēja jaunu mājaslapuuzņēmumam, un es viņiem varēju palīdzēt, joseptiņus gadus Latvijā biju strādājis informācijas tehnoloģijunozarē. Veidojot mājaslapu,jautāju, vai es varu palīdzēt arī kautko ražošanas procesā, un priekšnieksteica: „Protams!” Tas nebijasaistīts ar manu specialitāti, bet esnovērtēju iespēju strādāt. Iepriekšējosgadus katru dienu pavadīju piedatora, tāpēc sākums ražošanā bijafiziski grūts un bija reizes, kad gribējāsmest visu pie malas un dotiesjaunas laimes meklējumos. Tomēršoreiz patiešām kaut kas bija pavisamcitādāk – es biju tēvs. Šī apziņaarī kļuva par manu motivāciju grūtosbrīžos. Un nu jau es trīs gadusstrādāju šajā pašā uzņēmumā.Pēc diviem gadiem arī sieva ardēlu pārcēlās pie manis. Kamēr dzīvoju viens, mani vecieieradumi paši no sevis nekur nebija izzuduši – tiejoprojām bija daļa no manis. Brīvdienas bieži pavadījukādā kompānijā, lietojot alkoholu vai aizdedzinot ar marihuānupildītu cigareti – lai tikai „atslēgtos” no realitātes.Bet bija viena lieta, ko nekad nepārstāju darīt starpsmagu darbu un galvu reibinošām brīvdienām, – ceļāuz darbu lasīju grāmatas un klausījos audiogrāmatas.Es meklēju risinājumu savai situācijai. Veltīju daudz laikagrāmatu lasīšanai par cilvēka uzvedību, domāšanu,emocijām un motivāciju – un tikai viena iemesla dēļ!Lai izprastu savu uzvedību un lēmumu pieņemšanu,šādi gūstot zināšanas cīņai ar kaitīgiem ieradumiem,spēju koncentrēties uz lēmumu pieņemšanu.Ieradumu maiņaGrozi, kā gribi, bet bērns ir ģimenes kodols – iemesls,kādēļ vispār tiek dibinātas ģimenes. Mēs visi vēlamies,lai bērni būtu laimīgi, smaidīgi un, protams, gudri. Bet,lai viņš izaugtu laimīgs, viņam ir jāaug laimīgā ģimenē.Ja ikdienas dzīvē ir kādas nesaskaņas vai stress, tadbērns to visu jūt un absorbē – mācās, vērojot un atdarinotsavus vecākus. Tādēļ vecākiem ir jārāda piemērssaviem bērniem, ja vēlamies, lai viņi mācītos nevis nomūsu moralizēšanas par to, kas ir pareizi vai nepareizi,bet vērojot mūsu pozitīvo dzīvesveidu, emocionālo stabilitātiun spēju koncentrēties uz mērķiem.Es domāju, ka ikvienam vecākam dziļi sirdī slēpjasvēlme būt par paraugu savam bērnam. Tādēļ es sākumainīt savus ikdienas paradumus – disciplinēt sevi.Atlicināju laiku regulāriem skrējieniem, uz darbu sākudoties ar velosipēdu, mācījos vienmēr nolikt atslēgasvienā un tajā pašā vietā, vienmēr salocīt savas drēbesuzreiz pēc to novilkšanas, neģenerēt negatīvas emocijas,ar dēlu doties uz baseinu un darīt vēl daudz ko citu. Pagājušajāvasarā viens pats devos braucienā ar velosipēdu500 kilometru garā ceļojumā – tas man bija ļoti liels izai-maijs 20139

Dienas Datums JūtosizgulējiesStundasmiegam(0-12)RedzējusapņusRītsMan ir labsgarastāvokisDienai paredzētāsaktivitātes tikaplānotasBūs fiziskāaktivitāte1. 26.08.2012. Nē 6 Nē Jā Jā Jā2. 27.08.2012. Nē 6 Nē Jā Jā Jā3. 28.08.2012. Nē 6 Jā Jā Jā Nē4. 29.08.2012. Jā 6 Jā Jā Jā Jā5. 30.08.2012. Nē 6 Jā Jā Jā Nē6. 31.08.2012. Nē 5 Nē Jā Nē Jā7. 01.09.2012. Jā 6 Nē Jā Jā Nē8. 02.09.2012. Nē 6 Nē Jā Nē Nē9. 03.09.2012. Jā 7 Jā Jā Jā Jā10. 04.09.2012. Jā 7 Jā Jā Jā Jā11. 05.09.2012. Nē 6 Jā Jā Nē Nē12. 06.09.2012. Jā 7 Nē Jā Jā Jā13. 07.09.2012. Jā 8 Jā Jā Jā Nē14. 08.09.2012. Nē 6 Jā Jā Nē Jā15. 09.09.2012. Nē 6 Jā Jā Nē Nē16. 10.09.2012. Nē 6 Jā Nē Jā Nē17. 11.09.2012. Jā 7 Jā Jā Jā Jā18. 12.09.2012. Nē 5 Nē Jā Jā Jā19. 13.09.2012. Jā 7 Jā Jā Jā Nē20. 14.09.2012. Nē 5 Jā Jā Jā Jā21. 15.09.2012. Nē 6 Nē Jā Nē Jā22. 16.09.2012. Jā 5 Nē Jā Nē Jā23. 17.09.2012. Nē 6 Jā Nē Nē Nē24. 18.09.2012. Jā 7 Jā Jā Jā JāpieredzeVakarsDienas Datums Bija fiziskā aktivitāte Izdarīju plānoto Iešu gulēt laicīgi Šodien atturējies nokaitīgā ieraduma?1. 26.08.2012. Jā Jā Jā Jā2. 27.08.2012. Jā Jā Nē Jā3. 28.08.2012. Nē Jā Jā Jā4. 29.08.2012. Jā Jā Jā Jā5. 30.08.2012. Nē Nē Nē Nē6. 31.08.2012. Jā Nē Jā Jā7. 01.09.2012. Nē Nē Jā Jā8. 02.09.2012. Nē Nē Jā Nē9. 03.09.2012. Nē Nē Jā Jā10. 04.09.2012. Jā Nē Nē Jā11. 05.09.2012. Nē Jā Jā Jā12. 06.09.2012. Jā Nē Jā Jā13. 07.09.2012. Nē Nē Nē Jā14. 08.09.2012. Jā Nē Nē Jā15. 09.09.2012. Jā Nē Jā Jā16. 10.09.2012. Nē Jā Jā Jā17. 11.09.2012. Nē Jā Nē Jā18. 12.09.2012. Jā Jā Nē Jā19. 13.09.2012. Nē Nē Nē Jā20. 14.09.2012. Nē Nē Nē Jā21. 15.09.2012. Jā Jā Nē Jā22. 16.09.2012. Jā Jā Nē Jā23. 17.09.2012. Nē Nē Nē Jā24. 18.09.2012. Jā Jāmaijs 201311

edakcija iesakaJautājumi un atbildespar nometnēmAtbildes sniedz Valsts izglītības satura centra (VISC)Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākāreferente Inta Kraskeviča.Kādiem aspektiem ir jāpievērš uzmanība,izvēloties nometni bērnam?Pats galvenais ir sākuma saruna ar bērnu. Kādā nometnēbērns vēlas piedalīties? Vislielākā kļūda ir, piemēram,aizsūtīt mūziķi uz sporta nometni, lai veicinātu bērnasportisko attīstību, ja pats bērns to nevēlas. Lai bērnamizvēlētos nometni, ir noteikti jāņem vērā viņa intereses,vēlmes un iemaņas, jāizvērtē, kādā nometnē bērns jutīsiesvislabāk. Šāda iespēja ir, papētot nometņu reģistru VISCmājaslapā www.nometnes.gov.lv, kurā ir pieejama informācijapar nometnēm un to saturu. Nometnes saturiskaisapraksts atklāj arī nometnes filozofiju, kādas vērtības nometneslaikā tiks liktas par pamatu. Jebkurā gadījumā –vecākiem vienmēr ir iespēja saņemt plašāku informācijugan par nometnes aktivitātēm, gan par pasniedzējiem unprasmēm, kas tiek piedāvātas, vienkārši piezvanot.Vēl viens svarīgs aspekts ir bērna drošības nodrošināšananometnē: kā tiks nodrošināta mediķa klātesamība, cikdaudz audzinātāju būs nometnē, vai uz 10 bērniem ir nodrošinātsviens audzinātājs, kurš ikdienā seko bērnu drošībai,labsajūtai, kas būs ēdinātājs nometnē utt.Vecākiem jābūt aktīviem, un tikai tad, kad esam visunoskaidrojuši, izrunājušies ar nometnes vadītāju, pārliecinājušies,vai visa nepieciešamā dokumentācija ir kārtībā(līgums ar vecākiem), apspriedušies ar bērnu, izvēlamiesnometni.Vai pedagogiem un nometnes rīkotājiemir pieredze nometņu darbā?Vecākiem ir tiesības to jautāt, bet personāla pieredze nebūtnav izšķirošais labas nometnes kritērijs.Jebkurā gadījumā galvenā persona nometnes noriseslaikā ir nometnes vadītājs, kuram ir spēkā esoša nometnesvadītāja apliecība (nometņu vadītāju datubāze pieejamamājaslapā www.nometnes.gov.lv). Tas nozīmē, ka šis cilvēksir iepazinies ar visu nepieciešamo informāciju nometņuvadītāju kursos, pārzina MK noteikumus Nr. 981 „Bērnunometņu organizēšanas un darbības kārtība” un uzņemasatbildību par katru bērnu, kas atrodas nometnē.Kā tiks sniegta medicīniskāpalīdzība negadījumos?Nometnes organizētājam ir jānodrošina iespēja gandarbiniekiem, gan nometnes dalībniekiem izsaukt operatīvosdienestus (t. sk. ātro neatliekamo medicīnisko palīdzību).Nometnes organizatoram ir jānoslēdz sadarbībaslīgums/vienošanās ar vietējo ārstu vai medicīnas iestādipar konkrētās nometnes dalībnieku/personāla primārāsun sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.Nometnes vadītājam jāizskaidro vecākiem, kā izpaužas šissadarbības līgums, cik operatīvi tiek koordinēta pirmāspalīdzības sniegšana.Pirms nometņu vadītāja apliecības saņemšanas katrsnometņu vadītājs 72 stundu kursos apgūst 15 stundu pirmāspalīdzības apmācību, kas ir obligāta prasība katramnometnes vadītājam. Optimālais variants ir nometneslaikā algot mediķi, kas arī atrodas uz vietas visu nometneslaiku. Pēc savas pieredzes nometņu organizēšanā varuteikt, ka mediķa klātbūtne ir nepieciešama ikdienā, it sevišķitad, ja nometnē ir liels skaits bērnu.Vai ir nepieciešama kāda licence, apliecībanometnes darbiniekiem?Nometnes organizētājam ir jābūt reģistrācijas apliecībai(pašvaldību institūcijas, juridiskas, fiziskas personas, kassavu darbību reģistrējušas „Komerclikuma” un likuma„Par uzņēmējdarbību” noteiktajā kārtībā). Nometnes vadītājamjābūt Izglītības un zinātnes ministrijas VISC izsniegtainometņu vadītāju apliecībai par 72 stundu kursabeigšanu. Nometnes audzinātājiem, darbnīcu, aktivitāšuvadītājiem nav jābūt noteikti pedagogiem ar izglītību. Visbiežāktie ir entuziasti, radošo profesiju pārstāvji. Nometnesvadītājs veido komandu, kura strādās un darbosies nometnē,viņš ir arī atbildīgs par komandas darbu, piesaistītodarbinieku un pasniedzēju profesionalitāti.Vai nodarbību telpas, darbnīcas, guļvietasvecāki pirms nometnes var apskatīt?Noteikti var! Pirms nometnes ir iespēja sazināties arnometnes vadītāju un aizbraukt apskatīt nometnes norisesvietu. Arī vecākam jājūtas drošam par vietu, kur bērninodarbosies un dzīvos ilgāku laika periodu, sevišķi, ja no-FOTO: no personīgā arhīva12maijs 2013

edakcija iesakametnes tuvumā ir ūdenstilpnes.Vai var uzzināt, ar kādiem nometnesdalībniekiem – kāda vecuma, kāduinterešu – būs kopā mans bērns?Pirms nometnes vadītājs/organizators organizē vecākukopā sanākšanu, kurā informē bērnu vecākus par dienuplānu un aktivitātēm, par iekšējās kārtības noteikumiem,par bērnu darba grupu sadalījumu, guļvietām un izsniedzinformācijas lapu, kurā uzskaitītas bērnam līdzi nepieciešamāsmantas. Ir lietderīgi iepazīties ar citu nometnes dalībniekuvecākiem un apmainīties ar tālruņu numuriem.Kādi būs gulētiešanas rituāli?Katrā nometnē tie ir atšķirīgi, bet katras nometnes vadītājslabprāt atbildēs par konkrētās nometnes iecerēm, rituāliem.Kāpēc nevar zvanīt jebkurā diennaktslaikā savam bērnam?Ir jārespektē nometnes iekšējās kārtības noteikumi, tāpēcjāzvana sarunām atvēlētajā laikā, pretējā gadījumā tiektraucēts nodarbību ritms, intensitāte. Sazināšanās jautājumsar bērnu noteikti jānoskaidro pirms nometnes, lai nerastospārpratumi nometnes laikā.Kas kontrolē ēdiena kvalitāti nometnē?Kas uzrauga produktu svaigumu?Par ēdiena kvalitāti un nekaitīgumu atbildīgs ir pakalpojumasniedzējs – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums,ar kuru nometnes organizators ir noslēdzis līgumu, vai arīpar ēdienu gatavošanu atbildīgās personas nometnē. Ēdienakvalitātes kontrole nometnē notiek vairākos līmeņos.1. Paškontroles ietvaros – par ēdienu sagatavošanu unpasniegšanu atbildīgajai personai ir jāveic paškontrole jebtā saucamā iekšējā kontrole, kontrolējot ēdienu gatavošanastehnoloģiskos procesus (temperatūras, laika kontrole) unveicot izejvielu un gatavo ēdienu garšas, smaržas, konsistences,ārējā izskata novērtēšanu jeb tā saucamo pārtikasproduktu un gatavo ēdienu organoleptisko novērtēšanu.2. Nometnes vadības līmenī – ēdienu kvalitātes novērtēšanābūtu jāiesaistās nometnes vadītājam vai viņa pilnvarotajaipersonai. Nometnes vadītājam vajadzētu novērtēt,vai ēdienus gatavo saskaņā ar iepriekš sastādīto ēdienkarti,vai ēdienu garša, smarža, konsistence, ārējais izskats un pasniegšanastemperatūra atbilst vispārpieņemtām normām,vai tiek ievērots porciju iznākums saskaņā ar ēdienkarti, vaiēdiens atbilst veselīga uztura pamatprincipiem, bērnu vecumam,fiziskajai slodzei un citiem būtiskiem faktoriem, kasizriet no nometnes specifikas. Ieteicams pievērst uzmanībuarī faktam, vai bērniem garšo nometnē pasniegtais ēdiens,un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas ēdienkartēēdienu gatavošanas organizācijā.3. Valsts uzraudzības līmenī – valsts uzraudzību un kontroliattiecībā uz ēdienu gatavošanu bērnu nometnē veicPārtikas un veterinārais dienests (PVD). Nometnes vadītājs,reģistrējot nometni mājaslapā www.nometnes.gov.lv,sniedz informāciju PVD, kas būs ēdināšanas pakalpojumasniedzējs nometnē.Vai ēdināšanas uzņēmumamjābūt reģistrētam?PVD ir izveidota pārtikas uzņēmumu datubāze, un PVDvietnē www.pvd.gov.lv, meklējot PVD uzraudzībai pakļautouzņēmumu reģistrā, ir iespējams pārbaudīt, vai sabiedriskāsēdināšanas uzņēmums ir reģistrējies.Ja bērns nometnē ir saindējies, kursūdzēties, kur ziņot?Ja ir aizdomas, ka bērns saslimis, lietojot uzturā nometnēgatavotos ēdienus, bērna vecāki šo informāciju varpaziņot PVD rakstiskā veidā vai arī pa telefonu – rakstiskisūdzība jāiesniedz PVD teritoriālajā pārvaldē (pēc nometnesatrašanās vietas) vai dienesta centrālajā aparātā (Rīgā,Republikas laukumā 2); telefoniski iespējams sazināties arPVD teritoriālo pārvalžu vai centrālā aparāta speciālistiem,kā arī ir iespējams piezvanīt uz PVD diennakts uzticībastālruni (67027402). PVD teritoriālo pārvalžu adreses un telefonanumuri, kā arī centrālā aparāta atbildīgo speciālistutelefona numuri ir atrodami PVD vietnē www.pvd.gov.lv.Vai nometnes tiek kontrolētas,un kas to veic?Nometni atbilstoši likumdošanai kontrolē Valstsugunsdzēsības un glābšanas dienests, PVD un Veselībasinspekcija. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijasbērnu tiesību aizsardzības inspektors/speciālists, iecirkņainspektors var pārbaudīt nometni. Nometne ir uzņēmums,kas veic uzņēmējdarbību, un Latvijas Republikaslikumdošanā noteiktajā kārtībā arī Valsts ieņēmumudienests ir tiesīgs pārbaudīt nometni.Kurā vietā ir pieejama informācija paroficiālo atļauju saņēmušajām nometnēm?Visa informācija par nometnēm ir pieejama VISCmājaslapā www.nometnes.gov.lv. Sameklējot konkrētonometni pēc nometnes vadītāja vārda un uzvārda, vecāksvar pārliecināties, vai nometne ir saskaņota ar uzraudzībasiestādēm (Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienestu), vai informācija ir iesniegta PVD unpašvaldībā, kuras teritorijā nometne notiek.Nometņu sezona nu jau ir klāt, gribu novēlēt ganbērniem, gan vecākiem, gan nometņu vadītājiemdrošas un atmiņā paliekošas nometnes.Lai mums izdodas!Laikraksta „Izglītība un Kultūra”elektroniskais pielikums „Vecākiem”Izdevējs: SIA „AB konsultants”Vienotais reģistrācijas numurs: 40103361805LR UR masu informācijas līdzekļareģ. apl. Nr. 000701313Redakcijas adrese: Marijas iela 2,Rīga, LV-1050;tālr.: 67357585, fakss: 67357584E-pasts: vecakiem@izglitiba-kultura.lv;www.izglitiba-kultura.lvRedaktore: Vita PļaviņaReklāmas un mārketinga vadītāja:Agita ZaharovskaKorektore: Rita ElstiņaMaketētāja: Daiga DzeneVāka foto: http://www.hrysart.commaijs 201313