Laboratorijas darbs bezmugurkaulnieku zooloăijā. Sauszemes un ...

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.Laboratorijas darbs bezmugurkaulnieku zooloăijā.Sauszemes un parazītiskie bezmugurkaulnieki.Laboratorijas darba mērėis ir iepazīties ar sauszemes un parazītisko bezmugurkaulniekudaudzveidību, dažādiem dzīvniekiem raksturīgajiem morfoloăiskajiem pielāgojumiem dzīvei uzsauszemes. Darbam nepieciešamais aprīkojums – gaismas mikroskops, stereomikroskops(binokulārā lupa), divas tukšas Petrī plates, pincete, preparējamā adata. Laboratorijas darba aprakstspieejams elektroniski fakultātes serverī, Vispārīgās bioloăijas studiju kursam paredzētajā mapē.Laboratorijas darbā apskatāmie organismi – cūkas cērme Ascaris sp., dižslieka Lumbricus terrestrisun citas slieku Lumbricidae sugas, divspārĦi Diptera, plēvspārĦi Hymenoptera, blaktis Heteroptera,vaboles Coleoptera, aknu fasciola Fasciola hepatica, līdaku kāšgalvis Acanthocephalus lucii, suĦuērce Ixodes ricinus, zirnekĜi Aranea, prusaki Blattodea, parka vīngliemezis Helix pomatia, mitrenesOniscoidea, simtkāji Chilopoda, tūkstoškāji Diplopoda. Laboratorijas darbā plānots strādāt gan arjau pagatavotiem dažādu dzīvnieku totālpreparātiem un ėermeĦa šėērsgriezumu preparātiem, gandzīviem dzīvniekiem. Lūdzu esiet saudzīgi pret dzīvajiem dzīvniekiem, pēc to apskates, obligātinomazgājiet rokas! Darba drošības nolūkā, neĦemiet no trauciĦiem laukā simtkājus!Laboratorijas darba uzdevumi – apskatīt visus iepriekš minētos organismus, aizpildīt visaslaboratorijas darba protokola tabulas, uzzīmēt redzētos dzīvniekus vai to ėermeĦa daĜas, ja tasattiecīgajā uzdevumā ir norādīts, attēlam klāt pierakstot attiecīgus apzīmējumus. Lūdzu, īpašuuzmanību pievērsiet dzīvnieku salīdzinošajai analīzei! Sagatavojiet mutiskas atbildes uz visiemlaboratorijas darba aprakstā minētajiem jautājumiem! Tālāk sniegts detalizēts laboratorijas darbauzdevumu apraksts, apskatāmo dzīvnieku attēli ar paskaidrojumiem.1. uzdevums: Iepazīšanās ar posmtārpiem un nematodēm raksturīgajām pazīmēm.Apskatāmie objekti: cērmes Ascaris sp. (nematožu tips Nematoda) un dižsliekas Lumbricusterrestris (posmtārpu tips Annelida, mazsartārpu klase Oligochaeta, slieku dzimta Lumbricidae) –šėērsgriezumu preparāti, cērmes slapjais totālpreparāts.Novērojumu gaita:1.1. Apskatīt cūku cērmes slapjo totālpreparātu! Dzīvai cērmei ėermenis ir gaiši rozā krāsā, abosgalos smails. Cērmes ir šėirtdzimumiskas, tēviĦi ir mazāki (10-20cm) par mātītēm (20-40cm),turklāt to kaudālais (astes) gals ir nedaudz izliekts. Kāda dzimuma cērmes ir atrodamas slapjajātotālpreparātā?1.2. Mikroskopā un/vai binokulārajā lupā apskatīt cērmes šėērsgriezumu! Šėērsgriezumā labiredzams, ka cērmes ėermeni no ārpuses apĦem bieza, daudzslāĦaina kutikula. Zem kutikulasatrodas plāns hipodermas slānis, kurā jaunām cērmēm izšėiramas robežas starp epitēlija šūnām,toties vecākām cērmēm šīs robežas izzūd, hipoderma kĜūst sincītijveidīga. Vai preparātā robežasstarp atsevišėām šūnām ir saskatāmas? Dorsālajā, ventrālajā un abos ėermeĦa sānos hipodermaveido gareniskus valnīšus. Sānu valnīši apĦem izvadsistēmas gareniskos kanālus, bet dorsālais unventrālais valnītis – muguras un vēdera nervu stiegras. Virzienā uz ėermeĦa centru, hipodermaipiekĜaujas gareniskās muskulatūras šėiedras. MuskuĜšūnām ir raksturīgi lieli pūšĜveidīgi izaugumi.Ap iekšējiem orgāniem atrodas primārais ėermeĦa dobums, kam nav savu sienu. Primārajā ėermeĦadobumā izvietota zarna un dzimumsistēmas elementi – mātītēm pavedienveidīga olnīca, kas pārietolvadā un pēc tam dzemdē, tēviĦiem – pavedienveidīgs sēklinieks, kas pāriet sēklvadā. Kāpēcpreparātā ir redzamas vairākas olnīcas, dzemdes vai sēklinieki, ja katrai mātītei ir tikai viens pārisdzimumsistēmas orgānu, bet tēviĦiem – pat tikai pa vienam dzimumsistēmas elementam?Laboratorijas darba protokolā uzzīmēt cērmes šėērsgriezumu, pierakstīt apzīmējumus novērotajāmėermeĦa detaĜām un norādīt dzīvnieka sistemātisko piederību. Zīmējumā detalizēti var izzīmēt tikaivienu šėērsgriezuma pusi.1.3. Mikroskopā un/vai binokulārajā lupā apskatīt dižsliekas šėērsgriezumu! Sliekas ėermeni noārpuses apĦem plāna kutikula, zem kuras atrodas vienslāĦains epitēlijs ar daudzām dziedzeršūnām.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.Zem epitēlija ir gredzeniskā, bet zem tās – gareniskā muskulatūra. Posmtārpiem ir raksturīgssekundārais ėermeĦa dobums celoms, kuru izklāj mezodermāls epitēlijs. Ventrālais mezentērijscelomu nepilnīgi sadala labajā un kreisajā pusē, un savieno ādas-muskuĜu slāni ar zarnu.Viduszarnas dorsālā siena ir ieliekusies zarnas dobumā, veidojot garenisku kroku – tiflozolu, kasievērojami palielina zarnas uzsūcējvirsmu. Šėērsgriezuma ventrālajā daĜā labi redzama ventrālānervu ėēdīte, bet virs un zem tās – asinsvadi. Virs zarnas saskatāms dorsālais asinsvads – kopā arabiem iepriekš minētajiem un Ĝoti daudziem sīkākiem gredzeniskajiem asinsvadiem tas ietilpstdižsliekas slēgtajā asinsrites sistēmā. Celomā redzami arī izvadsistēmas elementi – metanefrīdiji –katrā sliekas segmentā ir viens pāris metanefrīdiju. Dižsliekas ir hermafrodītiski dzīvnieki,dzimumsistēmas elementi tām izvietoti tikai atsevišėos ėermeĦa segmentos. Vai preparātā tie irredzami? Laboratorijas darba protokolā uzzīmēt dižsliekas šėērsgriezumu, pierakstīt apzīmējumusnovērotajām ėermeĦa detaĜām un norādīt dzīvnieka sistemātisko piederību. Zīmējumā detalizēti varizzīmēt tikai vienu šėērsgriezuma pusi.1.4. Salīdzināt abus uzzīmētos šėērsgriezumus un aizpildīt attiecīgo laboratorijas darba protokolatabulu, norādot galvenos secinājumus par kopīgajām un atšėirīgajām pazīmēm šo dzīvniekuėermeĦa uzbūvē.2. uzdevums. Iepazīšanās ar nozīmīgākajām kukaiĦu kārtām raksturīgajām pazīmēm.Apskatāmie objekti: dažādas kukaiĦu kārtas (posmkāju tips Arthropoda, Uniramia apakštips,kukaiĦu klase Insecta) – vaboles Coleoptera, blaktis Heteroptera, plēvspārĦi Hymenoptera,divspārĦi Diptera.Novērojumu gaita:Stereomikroskopā apskatīt divspārĦus, plēvspārĦus, blaktis un vaboles. Pievērst uzmanībupazīmēm, kas atšėirīgas dažādu kārtu kukaiĦiem. Laboratorijas darba protokolā aizpildīt attiecīgotabulu, aprakstot katras kukaiĦu kārtas taustekĜus, spārnus un mutes orgānus. Lielākajai daĜaikukaiĦu ir spārni, bet dažiem primitīviem kukaiĦiem to nav. Spārnu nav arī sekundāribezspārnainiem kukaiĦiem, kam tie reducējušies sakarā ar parazītisko dzīvesveidu (utis, blusas).Spārniem var būt dažāda forma, krāsa, tie var būt arī caurspīdīgi. Parasti vienmēr ir redzams spārnudzīslojums, kas ir sugai vai citam taksonam specifisks. Lielai daĜai kukaiĦu ir četri spārni,priekšējais spārnu pāris var būt atšėirīgs no aizmugurējā. DivspārĦiem otrais spārnu pāris reducējiespar t.s. dūcekĜiem, kam liela nozīme lidojuma stabilizēšanā. Arī kukaiĦu taustekĜiem un mutesorgāniem var būt raksturīga visdaudzveidīgākā forma. Izšėir diegveida, sarveida, ėemveida,zāăveida, elkoĦveida, vālīšveida u.c. formas taustekĜus. Tipiskākie mutes orgānu veidi irgrauzējtipa, dūrējsūcējtipa, sūcējtipa, laizītājtipa mutes orgāni.3. uzdevums. Iepazīšanās ar bezmugurkaulnieku pielāgojumiem parazītiskam dzīvesveidam.Apskatāmie objekti: aknu fasciola Fasciola hepatica (plakantārpu tips Plathelminthes, sūcējtārpuklase Trematoda), līdaku kāšgalvis Acanthocephalus lucii (kāšgalvjtārpu tips Acanthocephala) unsuĦu ērce Ixodes ricinus (posmkāju tips Arthropoda, helicerātveidīgo apakštips Cheliceriformes,helicerātu klase Chelicerata, ērču kārta Acari). Visām trim sugām – totālpreparāti.Novērojumu gaita:3.1.Mikroskopā un/vai stereomikroskopā apskatīt gatavo aknu fasciolas totālpreparātu! Aknufasciolām ir lapveidīgs, dorsoventrāli saplacināts ėermenis. Tā ventrālajā pusē ir 2 piesūcekĦi,Mutes piesūceknis atrodas gandrīz termināli, tā centrā atrodas mutes atvere. Vēdera piesūceknis irnedaudz lielāks, atrodas netālu no mutes piesūcekĦa, tam nav nekādas saistības ar gremošanastraktu. Starp abiem piesūcekĦiem nereti labi saskatāma dzimumatvere. Totālpreparātos labisaskatāma gremošanas sistēma. Tā sākas ar mutes atveri, aiz tās seko rīkle un barības vads, kaskopā veido priekšzarnu. Aknu fasciolām ir raksturīga divzarota viduzsarna, katram galvenajamviduszarnas zaram ir daudz atzarojumu. Anālās atveres nav. Laboratorijas darba protokolā uzzīmētfasciolas ėermeni, norādīt novērotās ėermeĦa detaĜas, pierakstīt to apzīmējumus, kā arī dzīvniekasistemātisko piederību. Nosaukt dažus no šai sugai raksturīgiem pielāgojumiem parazītiskamdzīvesveidam!

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.3.2. Mikroskopā un/vai stereomikroskopā apskatīt gatavo līdaku kāšgalvja totālpreparātu!Kāšgalvjiem ir raksturīgs veltenisks ėermenis, tā priekšgalā atrodas uz āru izbīdāms snuėis ar 12-16gareniskām un 7-9 šėērseniskām kutikulas kāšu rindām. Ar īpašu muskuĜu retrakstoru palīdzībusnuėis ir ievelkams snuėa somā. Laboratorijas darba protokolā uzzīmēt kāšgalvja ėermeni, norādītnovērotās ėermeĦa detaĜas, pierakstīt to apzīmējumus, kā arī dzīvnieka sistemātisko piederību.Nosaukt dažus no šai sugai raksturīgiem pielāgojumiem parazītiskam dzīvesveidam!3.3. Mikroskopā un/vai stereomikroskopā apskatīt gatavo suĦu ērces totālpreparātu! Ērces irposmkāji ar segmentētu ėermeni, tomēr segmentācijai tām parasti vāji izteikta, dažos gadījumos patpilnīgi izzudusi. Vai preparātā esošajai suĦu ērcei ir raksturīga segmentācija? SuĦu ērcei irraksturīgs ovāls ėermenis, ko sedz hitīna kutikula. ĖermeĦa priekšgalā ir snuėis, kas sastāv nopārveidotām helicerām un pedipalpiem. Pie vidukĜa pievienoti četri pāri ekstremitāšu, kuru galos irasi āėveidīgi nagi. SuĦu ērcēm ir raksturīgs dzimumdimorfisms – mātītes ir lielākas (4mm, arasinīm piesūkušās līdz pat 11mm) par tēviĦiem (2mm). TēviĦiem muguras vairogs aizĦem gandrīzvisu dorsālo pusi, mātītēm - tikai aptuveni vienu trešdaĜu. Kāda dzimuma ērces ir atrodamaspreparātā? Laboratorijas darba protokolā uzzīmēt ērces ėermeni, norādīt novērotās ėermeĦa detaĜas,pierakstīt to apzīmējumus, kā arī dzīvnieka sistemātisko piederību. Nosaukt dažus no šai sugairaksturīgiem pielāgojumiem parazītiskam dzīvesveidam!4. uzdevums. Iepazīšanās ar posmkāju galvenajam morfoloăiskajām pazīmēm.Apskatāmie objekti: zirneklis (posmkāju tips Arthropoda, helicerātveidīgo apakštipsCheliceriformes, helicerātveidīgo klase Chelicerata, zirnekĜu kārta Aranea), prusaks (posmkāju tipsArthropoda, Uniramia apakštips, kukaiĦu klase Insecta, prusaku kārta Blattodea). Apskatāmi gandzīvi zirnekĜi un prusaki, gan spirtā fiksēts materiāls.Novērojumu gaita:4.1. Stereomikroskopā apskatīt zirnekli. Tā ėermenis sastāv no galvkrūtīm un vēdera. Galvkrūtis irīsas, klātas ar kopīgu hitīna čaulu. Galvkrūšu priekšējā daĜā atrodamas 8 acis. Pie galvkrūtīmventrālajā pusē pievienoti 6 pāri ekstremitāšu. Pirmais, ėermeĦa pašā priekšgalā izvietotoekstremitāšu pāris – heliceras. Heliceru distālajā galā atrodas nags, kas noder barības saplosīšanai.Otrs ekstremitāšu pāris –pedipalpi sastāv no 6 posmiem, tie ir daudz garāki par helicerām. Tālākseko 4 pāri ejkāju, no kuriem vismazākais ir pirmais, bet vislielākais – pēdējais pāris. Aizgalvkrūtīm seko vēders, kura posmi ir savstarpēji saplūduši. Starp vēderu un galvkrūtīm ir labiizteikta iežmauga. Vēdera galā ventrāli ir vairāki tīmekĜkāpriĦu pāri. Laboratorijas darba protokolāuzzīmēt zirnekli no dorsālās puses, pierakstīt dzīvnieka sistemātisko piederību un norādītapzīmējumus novērotajām morfoloăiskajām pazīmēm.4.2. Stereomikroskopā apskatīt prusaku. Tā ėermenis sastāv no trim daĜām – galvas, krūtīm unvēdera. Galva izveidojusies, saplūstot vairākiem segmentiem. Galvas sānos ir divas lielas saliktāsacis jeb fasetacis. Prusaku fasetacīm ir raksturīga nierveida forma. Pie galvas izvietoti četri pāriekstremitāšu – taustekĜi jeb antenas, augšžokĜi jeb mandibulas, apakšžokĜi jeb maksilas unapakšlūpa. Prusakiem ir grauzējtipa mutes orgāni. Aiz galvas seko trīsposmainas krūtis, pie kurāmpiestiprinātas ejkājas. Izšėir priekškrūtis, viduskrūtis un pakaĜkrūtis. Katra ejkāja sastāv no gūžas,skriemeĜa, ciskas, stilba, no vairākiem posmiem sastāvošas pēdas, kuras galā ir novietoti 2 nagi. Pieotrā un trešā krūšu posma lielai daĜai kukaiĦu piestiprināti spārni. Vai prusakiem tie ir? Aiz krūtīmseko vēders, katram vēdera segmentam izšėir dorsālo vairogu – tergītu, ventrālo vairogu – sternītu,bet sānos atrodas divas pleirālās plātnītes. Parasti pie vēdera ekstremitāšu nav, taču virknei kukaiĦuvēdera galā ir specifiski izaugumi – cerkas. Laboratorijas darba protokolā uzzīmēt prusaku nodorsālās puses, pierakstīt dzīvnieka sistemātisko piederību un norādīt apzīmējumus novērotajāmmorfoloăiskajām pazīmēm.4.3. Salīdzināt abus uzzīmētos dzīvniekus un aizpildīt attiecīgo laboratorijas darba protokola tabulu,norādot galvenos secinājumus par kopīgajām un atšėirīgajām pazīmēm šo dzīvnieku ėermeĦauzbūvē.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.5. uzdevums. Iepazīšanās ar dažādiem augsnes bezmugurkaulniekiem.Apskatāmie objekti: sliekas (posmtārpu tips Annelida, mazsartārpu klase Oligochaeta, slieku dzimtaLumbricidae), mitrenes Oniscoidea (posmkāju tips Arthropoda, vēžveidīgo klase Crustacea,vienādkājvēžu kārta Isopoda), blaktis Heteroptera (posmkāju tips Arthropoda, Uniramia apakštips,kukaiĦu klase Insecta), simtkāji Chilopoda un tūkstoškāji Diplopoda (posmkāju tips Arthropoda,Uniramia apakštips, daudzkāju klase Myriapoda), parka vīngliemeži Helix pomatia (gliemju tipsMollusca, gliemežu klase Gastropoda).Novērojumu gaita:Petri traukos un uz pasniedzēja galda plastnasas kastēs ir ievietoti dažādi augsnesbezmugurkaulnieku pārstāvji. Apskatiet tos un aizpildiet attiecīgo laboratorijas darba protokolatabulu. Pievērsiet uzmanību dzīvo bezmugurkaulnieku kustībām. Vai pēc tām var atšėirt zoofāgusun fitofāgus/saprofāgus bezmugurkaulniekus?Lūdzu, sakārtojiet savu darba vietu!

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.Skrejvaboles Pterostocichus niger Schall. uzbūve (A- no apakšpuses, B – no virspuses): 1 –augšžoklis, 2 – augšlūpa, 3 – taustekĜi, 4 – apakšžokĜa tausts, 5 – priekškāju nagi, 6 – sejas vairogs,7 – pieres rievas, 8 – acs, 9 – piere, 10 – sariĦpora, 11 – priekškrūšu vairoga priekšējais stūris, 12 –priekškrūšu vairogs, 13 – priekškrūšu vairoga sānu priekšējā sariĦpora, 14 – priekškrūšu vairogaviduslīnija, 15 – priekškrūšu vairoga sānu apmale, 16 – priekškrūšu vairoga iekšējā un ārējā pamatabedrītes, 17 – priekškrūšu vairoga pakaĜējais stūris ar pakaĜējo sariĦporu, 18 – segspārnu pamataapmale un segspārnu pleci, 19 – priekškrūšu vairoga pakaĜējā mala, 20 – vairodziĦš, 21 –pievairodziĦa rieva, 22 – segspārnu šuve, 23 – segspārnu 1.rindstarpa, 24 – segspārnu 1.rieva, 25 –segspārnu dorsālā sariĦpora, 26 – segspārnu virsotne, 27 – apakšlūpas tausts, 28 – apakšžoklis, 29 –zods, 30 – kakls, 31 – priekškrūšu episterni, 32 – priekškrūtis, 33 – priekškrūšu epipleiras, 34 –priekškrūšu izaugums, 35 – viduskrūšu episterni, 36 – viduskrūtis, 37 – segspārnu epipleiras, 38 –pakaĜkrūšu episterni, 39 – pakaĜkrūtis, 40 – vēdera 1.posms, 41 – gūža, 42 – skriemelis, 43 – ciska,44 – stilbs, 45 – piesis, 46 – pēda, 47 – pakaĜkāju nagi.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.

Vispārīgā bioloăija. Ievads zooloăijā.