Slimnīcas Ziņas, aprīlis, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

STRADIŅIEM 100I Slimnīcas ZiņasStradiņa slimnīca svin 100 gadu jubilejuIeva StibeIeva LapsaKomunikācijas nodaļaŠogad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca svin 100 gadu jubileju.Lai arī slimnīcas dzimšanas dienas īstais datums jau garām, svinības esam iecerējuši turpināt visa gada garumā.Šeit sniegsim nelielu ieskatu par svinību atklāšanas pasākumu un uzskaitīsim tālākās ieceres.100 tortes unviena svecīteVēlējāmies, lai slimnīcas100. dzimšanas dienaienestu svētku sajūtu ikvienānodaļā, tāpēc jubilejasrītā slimnīcas valdespriekšsēdētājs ArnoldsAtis Veinbergs un valdeslocekļi Modris Dzenītis unRaimonds Bricis dāvinājatortes katras struktūrvienībaspārstāvjiem.Kafejnīcas virtuve vairākasdienas pirms jubilejasdarbojās dienu un nakti,lai dzimšanas dienas rītāvarētu priecēt slimnīcas darbiniekus ar saldopārsteigumu. Tika izceptas 102 tortes, kaskopā svēra 126 kilogramus. Sirsnīgi pateicamieskafejnīcas vadītājai Regīnai Kuršunži unkolektīvam par ieguldīto darbu!Svētku logo un banerisslimnīcas alejāPar godu slimnīcas dzimšanas dienai izveidotssvētku logo. Pirmkārt, līdzšinējais logopapildināts ar ANNO 1910, kas uzskatāmi norādauz slimnīcas 100 gadu vēsturi. Otrkārt,zem logo pievienota svētku lente, kas vēlreizuzsver skaisto jubilejas skaitli un mūsu moto„izcilība ārstniecībā, izglītībā, zinātnē”. Šādulogo aicinām šogad izmantot, piemēram, noformējotslimnīcas pārstāvju prezentācijas.Jaunais logo pieejams slimnīcas Komunikācijasnodaļā.Lai informētu darbiniekus un arī mūsu pacientuspar slimnīcas jubileju, slimnīcas alejāizvietojām baneri ar simtgades logo. Tas šajāvietā atradīsies visu gadu.ziņojumos varpublicēt jaunākāsziņas, saitesuz Stradiņu mājaslapu utt. Vairāknekā pusotrsmiljons cilvēkuvisā pasaulēir reģistrējušiesšajā bezmaksasmikroblogošanasservisā. Arī Latvijā tas kļuvis ļoti populārs, unStradiņa slimnīcas sekotāju skaits aug katrudienu.Stradiņu „Twitter” profils – http://twitter.com/Stradini100Bezvadu internets – dāvanaslimnīcas pacientiem undarbiniekiemInternets kļūst par ikdienas dzīves neatņemamusastāvdaļu, tāpēc, apzinoties tāsvarīgumu, SEB banka un Freewifi.lv dāvinabezmaksas bezvadu internetu slimnīcas pacientiemun darbiniekiem, ko visi lietotājivar ātri un ērti izmantot darba pienākumupildīšanai, informācijas iegūšanai, izklaidei,kā arī ikdienas finanšu darījumu veikšanai.Brīva piekļuve internetam iespējama ganslimnīcas uzņemšanā, gan citās nodaļās, kāarī kafejnīcā.Daudz laimes novēl valde!Dzimšanas dienas rītā darbinieku e-pastos„iekrita” elektronisks svētku apsveikums noslimnīcas valdes. Valdes pārstāvji ar smaiduuz lūpām un krāšņu torti novēlēja daudz laimeskatram no mums.Vīterojam par jaunumiemsociālajā vietnē “Twitter”No slimnīcas 100. dzimšanas dienas parStradiņa slimnīcas jaunumiem informējamarī mikroblogā „Twitter.com”. Twitter (tweet– vīterot, čivināt) ir lapa, kurā nelielosPamatakmens slimnīcasjaunajam korpusam2010. gada 10. februārī, Stradiņa slimnīcas100. dzimšanas dienā, slimnīcas vadība kopāar bijušo veselības ministri, profesori BaibuRozentāli ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajiemkorpusiem.Pamatakmens ielikšana notika vietā, kur drīzumātiks būvēts jauns, moderns komplekss,kas atradīsies slimnīcas teritorijas centrā unsavienos galvenos korpusus. Slimnīcas jauncelsmesprojekts ar nosaukumu „Pastaiga dārzā”(„Garden walk”) paredz, ka Stradiņi turpmāksastāvēs no ēku kompleksa – savdabīga„čūskveida” savienojuma sistēmas ar diviemjauniem korpusiem. Projekts paredz saglabātkultūrvēsturisko un arhitektūras mantojumu.4 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I STRADIŅIEM 1002010Simtgades pasākumiFebruāris Marts Aprīlis Maijs2010. gada 10. februārisJauno korpusupamatakmens likšanaOnkoloģijas klīnikas atklāšana2010. gada marta beigasBezvadu internetaierīkošanas darbi2010. gada 8. aprīlisOpera „Nabuko”2010. gada 21. aprīlisSlimnīcas simtgadei veltītazinātniska konference RSU aulā2010. gada aprīļabeigas – maija sākumsSlimnīcas dārza sakopšanas talka2010. gada 7. maijsSlimnīcas simtgadei veltīta māsukonference RSU aulā2010. gada 29. maijsSvinīgs simtgades pasākumsslimnīcas darbiniekiem unviesiem Arēnā RīgaVecās ēkas plānots rekonstruēt, savukārtjauno ēku arhitektūra būsmūsdienīga un papildinās slimnīcas vēsturiskoapbūvi. Plašāk lasiet 6. lpp.Onkoloģijas klīnikas atklāšanaOnkoloģijas klīnikas renovācija ir Stradiņaslimnīcas attīstības projekta pirmais punkts.Lai uzlabotu vēža pacientu ārstēšanu, šajākorpusā vienuviet izvietotas gan stacionāranodaļas, gan ambulatorā daļa un dienas stacionārs,kā arī staru terapija. Līdz šim onkoloģijaspacientu nodaļa atradās vecā, daļējisabrukušā barakā. Plašāk lasiet 19. lpp.Slimnīcas Attīstības fonds dāvinaoperu „Nabuko”Stradiņa slimnīcas Attīstības fonds 2010.gada 8. aprīlī dāvina slimnīcas darbiniekiemoperas izrādi „Nabuko”, atzīmējot Stradiņaslimnīcas 100. jubileju. Pasākumu atbalstaLatvijas Nacionālā opera un Attīstības fondaĒtikas komiteja.Slimnīcas attīstības projektamaketsDrīzumā slimnīcas kafejnīcā varēsim apskatītslimnīcas attīstības projekta maketu. Kāzināms, projekts paredz divu jaunu korpusuceltniecību un vēsturisko ēku renovāciju. Ikviensinteresents maketā varēs saskatīt savdabīgās„čūskveida” ēkas.Mana slimnīca – pacientudāvana slimnīcai simtgadēŠobrīd esam vadošādaudzprofilu slimnīcaLatvijā. To apstiprinaarī iegūtā„Gada balva medicīnā2009” nominācijā„Mana slimnīca”.Plašāk lasiet 7. lpp.Slimnīcas parka sakopšanas talkaPēc dr. Lindas Sosāres iniciatīvas, plānojam rīkotslimnīcas apzaļumošanas talku, iesaistotgan profesionālu ainavu arhitektu un daiļdārznieku,gan slimnīcas darbiniekus. Martasākumā jau notika pirmā tikšanās ar ainavuarhitekti Gundegu Lināri un daiļdārznieci IlziIndriksoni. Balstoties uz izstrādāto projektu,aprīļa beigās kopīgiem spēkiem uzsāksimslimnīcas parka sakopšanu un strūklakas atjaunošanu.Plašāk lasiet 6. lpp.„Es - savai slimnīcai”Esam ieplānojuši akciju „Es – savai slimnīcai”.Aicinām ikvienu dalīties idejās parto, kā uzturēt mūsu slimnīcas garu, kākopt tradīcijas, kā ieviest jaunas. Ikviensir laipni aicināts aktīvi piedalīties slimnīcasjubilejas notikumos. Tāpat aicināmizteikt priekšlikumus ar citām simtgadesatzīmēšanas idejām. Piemēram, dārzasakopšanas talka, Stradiņa slimnīcasmuzeja veidošana, darbinieku pašdarinājumutirdziņš u.c.Priekšlikumus gaidīsim Komunikācijasnodaļā – tālr. 67069729, 67069393,ieva.stibe@stradini.lv Aprīlis 20105

STRADIŅIEM 100I Slimnīcas ZiņasAtjaunosim savas slimnīcas dārzu!Linda Sosāre,Endoskopiju nodaļas vadītājaVai kādreiz esat tā mierīgi,bez steigas izstaigājušimūsu slimnīcas parku?Vai esat pacēluši acis, ieskatījušieskuplās melnāspriedes trejžuburī un sapratuši,ka visas likstas irpārejošas? Vai esat, ejot uzvirtuves pusi, paspārdījušinokritušos valriekstus uniedomājušies, ka varbūttie pat ir ēdami un vai tiktos neizmanto desertos?Vai esat iemaldījušies romantiskajā ielokā aizatjaunotā ambulatorās ķirurģijas centra unnosprieduši, ka te nu gan tagad var kaklu nolauzt,bet nez kas te bijis pirms 100 gadiem?Vai zinājāt, ka tagadējās administrācijas mājasvietā slējusies lepna direktora villa ar pašaslavenākā Baltijas ainavu arhitekta GeorgaKufalda projektēto dārzu, kur vieta bija atvēlētagan tradicionālai apaļai dobei mājaspriekšā, gan saules pulkstenim, gan arī sakņuVivat, crescat, floreat!10. februārī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātesslimnīcā notika simtgades atklāšanas pasākums,kura laikā slimnīcas vadība kopā ar bijušoveselības ministri, profesori Baibu Rozentāli ielikapamatakmeni slimnīcas jaunajiem korpusiemun atklāja Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.„Slimnīcai ir stipras ārstniecības, izglītības un zinātnestradīcijas, koptas jau 100 gadu garumā.Šobrīd esam vadošā daudzprofilu slimnīca Latvijā.Šeit tiek veiktas nozīmīgas inovācijas medicīnā.Slimnīca nepārtraukti attīstās, lai sniegtulabāko saviem pacientiem. Esam lepni, ka nesentieši Stradiņa slimnīca iedzīvotāju balsojumāieguva gada balvu medicīnā nominācijā „Manaslimnīca”. Tagad mums ir tas gods atjaunot Stradiņaslimnīcas simtgadīgās ēkas, likt pamatusdārzam? Un vēl tenisa korti – jā, arī pirms 70gadiem ārsti bijuši sportiski.Pēc pastaigas atsēdieties uz soliņa, aizverietacis un pasapņojiet. Jūtat, cik saldi smaržozemeņu jasmīns un mazliet rūgteni dvesmoceriņi? Gluži kā pasakā par Ērkšķrozīti garmūriem vijas rozes, ieskaujot romantiskāsdurtiņas, kuras klusībā arī cer uz savu atdzimšanu.Palūkojoties sāņus, redzama ēnu unūdens valstība – klusi čalo strūklaka un gartās malām kā zaļš paklājs stiepjas pahisandras,efejas, savas platās lapas pavērušas hostasun mazliet krāšņāku ainu dara dienziedesun īrisi. Un, ja vēl nokļūstam otrpus vecajiemkorpusiem, tad atrodamies brīnumainā klusumaun miera valstībā, kur kopā ar mumssapņo vien sūnas un papardes.Vai šo iedomu vīziju par ziedošu Stradiņaslimnīcas dārzu varam arī atdzīvināt? Es gribētuteikt – jā. Mums ir vienas no labākajāmLatvijas ainavu arhitektēm Gundegas Lināresizstrādātais projekts un daiļdārznieces Ilzesjaunām būvēm, radot jaunas diagnostikas unārstēšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem,” sacījaStradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs ArnoldsAtis Veinbergs.„Man ir liels prieks, ka ar šo simbolisko darbību –kapsulas ieguldīšanu zemē, iesākam Stradiņusimtgades svinības. Stradiņi ir bijuši un būs visuLatvijas slimnīcu flagmanis. Es priecājos, ka Stradiņaslimnīca ir saņēmusi „Gada balvu medicīnā2009”, jo tā ir godam nopelnīta. Pie galvenā mērķa– strādāt visu labā – ļaus nokļūt tikai ticība. Laitās nekad nepietrūkst!” uzrunā pasākuma dalībniekiematzina profesore Baiba Rozentāle.„Šodien, simtgades dienā, mēs ieliekam pamatusnākamajiem simts gadiem. Jaunā ēka būsIndriksones milzīgā darba pieredze dārzkopībā.Vai vēlamies strādāt vietā, kur apkārt ziedpuķes un krūmi, kur varam ik pa brīdim arprieku iziet no savām darba telpām un izbaudītpāris skaistu mirkļu? Es domāju, ka lielākādaļa teiks “Vēlamies!”. Ja tā, tad ķersimiespie darba! Ir jāieklausās Gundegas un Ilzespadomos, jāsagādā puķes un krūmi un tiejāiestāda, jāretina nevietā izaugušie un nedaudzpāraugušie koki un krūmi, jānotīra unjāpielabo strūklaka un baseins. Jāpriecājaspar paveikto un nedaudz jāpagaida, lai visssazaļo un saplaukst!Tiem, kuriem ir sapņu vīzijas par skaistu,sakoptu un atjaunotu slimnīcas dārzu un irvēlme tās atdzīvināt, ir jāveido domubiedrugrupa. Sapņus varētu īstenot aprīlī vai maijā,atkarībā no laika apstākļiem, tāpēc sekosimturpmākām norādēm! ķīla tam, ka mūsu pacienti tiks ārstēti ar jaunākajāmtehnoloģijām, ārstiem nebūs jābrauc promno Latvijas, un tiem, kas aizbraukuši, būs motivācijaatgriezties. Vivat, crescat, floreat!” (tulk. Laidzīvo, lai aug, lai zied!), slimnīcu sveica akad. JānisStradiņš.Pamatakmens ielikšana notika vietā, kur drīzumātiks būvēts jauns, moderns komplekss, kasatradīsies slimnīcas teritorijas centrā un savienosgalvenos korpusus. Slimnīcas jauncelsmes projektsar nosaukumu „Pastaiga dārzā” („Gardenwalk”) paredz, ka Stradiņi turpmāk sastāvēs noēku kompleksa – savdabīga “čūskveida” savienojumasistēmas ar diviem jauniem korpusiem.„Šobrīd ir izsludināti konkursi par veco ēku demontāžuun inženiertehnisko tīklu pārnešanu,kā arī par administratīvās organizācijas plānu untelpu programmu. Tālāk sekos skiču konkurss untehniskā projekta izstrāde. Demontāžu uzsāksimšogad rudenī, jaunās ēkas celtniecību plānotsuzsākt 2012. gadā. Paredzēts, ka A korpussvarētu tikt uzcelts un aprīkots trīs gadu laikā,”par nākotnes slimnīcas iecerēm stāsta Attīstībasbiroja vadītājs Aldis Rozenbergs.Pasākuma laikā tika atklāts pirmais projektaietvaros renovētais korpuss, kurā atradīsiesOnkoloģijas klīnika. Lai uzlabotu vēža pacientuārstēšanu, šajā korpusā vienuviet izvietotas ganstacionāra nodaļas, gan ambulatorā daļa un dienasstacionārs, kā arī staru terapija. “Modernāstaru terapijas aparatūra ļaus efektīvāk un drošākveikt staru terapiju. Savukārt renovētās, gaišāstelpas palīdzēs pacientiem vieglāk panestsmago ārstēšanu, saglabāt optimismu un ticētizveseļošanās brīnumam,” stāsta klīnikas vadītājaGunta Purkalne. 6 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I STRADIŅIEM 100Gada balva medicīnā 2009Lai godinātu medicīnas speciālistus par ieguldītodarbu Latvijas iedzīvotāju veselībasveicināšanā, ārstēšanā un aprūpē, 15. janvārīRīgas Stradiņa universitātes aulā notika„Gada balvas medicīnā 2009” svinīgāpasniegšana. Stradiņa slimnīcas profesors,gastroenterologs Anatolijs Danilāns saņēmabalvu nominācijā „Gada balva medicīnā ārstam”kā ārsts – speciālists, bet Paula StradiņaKlīniskā universitātes slimnīca ieguva gadabalvu nominācijā „Mana slimnīca”.Pacienti, stāstot par Stradiņa slimnīcu, uzsvēraslimnīcas īpašo vēsturisko auru, darbiniekuattieksmi pret saviem pienākumiem unpacientu, labu ārstēšanas darba organizāciju.Pacientu atsauksmes, izvirzot kandidātusgada balvai medicīnā nominācijā „Manaslimnīca”, liecina, ka Latvijā ļoti daudziem pacientiemvārds slimnīca saistās tieši ar PaulaStradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Kādspacients teicis: „Stradiņi ir Latvijas slimnīcuseja...”.Savukārt Veselības ministrijas Atzinības rakstusaņēma Stradiņa slimnīcas Latvijas Transplantācijascentra 2. Nieru transplantācijas nodaļasmedmāsa Gunita Vikmane.Nomināciju rezultāti apkopoti pēc iedzīvotājubalsojumiem. Balsojuma laikā tika saņemtivairāk nekā 4000 iedzīvotāju pieteikumi, notiem 3000 elektroniski, 50 pa pastu atsūtītasvēstules un 500 pieteikumi pa tālruni. Visvairākbalsu saņemts par ārstiem – speciālistiem unģimenes ārstiem. Veselības nozares Stratēģiskāpadome lēma par divām nominācijām – „Mūžaieguldījums medicīnā” un „Gada sasniegumimedicīnā”, pārējo septiņu nomināciju rezultātiapkopoti pēc iedzīvotāju balsojumiem. Aprīlis 20107

STRADIŅIEM 100I Slimnīcas ZiņasSlimnīca laika griežosReinholds GeorgsŠmēlings• Pirms slimnīcas te bijusi neapbūvēta platība,kas robežojās ar Rīgas teritoriju. Aiz tagadējāsdzelzceļa līnijas jau sākās ārpilsētas muižiņasun nelieli lauku saimniecību īpašumi.• 1898. gadā atklātībā parādījās idejas parslimnīcas celtniecību, bet 1902. gadā jau tikaapspriests konkrēts projekts. Gadu vēlāk – sastādītatāme par 1,14 milj. rubļu. Viens no celtniecībasiniciatoriem bija pilsētas domnieks,Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ķirurģiskās nodaļasvirsārsts Ādolfs fon Bergmanis (1855-1922),kas līdz tam bija uzbūvējis vairākus korpusussavā slimnīcā un izcēlās ar augstu prasīgumu.• 1908. gada 12. maijā dome pieņēma lēmumupar celtniecību. Būvniecībai par piemērotākoizraudzījās agrāko Nometņu laukumustarp Ventspils, Pilsoņu,Liepājas un Grāvjumuižasielu (dzelzceļu). Projektaautors bija Rīgas pilsētasgalvenais arhitekts R. Šmēlings,tā realizāciju veicabūvuzņēmējs L. Neiburgs.Slimnīcas celtniecība bijaparedzēta divos posmos:vispirms ķirurģiskā un terapeitiskānodaļa ar 132vietām, pēc tam – slimnīcaspaplašināšana līdz 700vietām.• 1908. gada vasarā tika uzsākta Slimnīcas celtniecība.Tūdaļ arī tika stādīta liepu aleja.• 1910. gada 6. februārī jaunbūvi aplūkojaVidzemes gubernators un augstākā administratīvākomisija simts cilvēku sastāvā un atzinato par labi uzceltu.• 1910. gada 10. februārī no pārpildītās 1.slimnīcas uz jaunuzcelto 2. pilsētas slimnīcasterapeitisko slimību nodaļu tika pārvietoti 22pacienti. Līdz ar to 10. februāris tiek uzskatītspar slimnīcas atklāšanas datumu. Ķirurģiskajānodaļā pirmie slimnieki tika uzņemti divasdienas vēlāk. Kopumā slimnīcas ietilpība bija69 vietas terapeitiskajā nodaļā un 63 – ķirurģiskajānodaļā. Nekādu svinību nebija, slimnīcasceltniecība turpinājās.• 1911. gadā uzcēla direktora dzīvojamo māju,no 1912. līdz 1914. gadam – pārvaldes ēku(pārbūvējot ambulanci), ķirurģijas paviljonu,operāciju bloku, dezinfekcijas kameru, saimniecībasēku, izolatoru, prozektūru un darbiniekudzīvojamo ēku.• 1914. gada 11. maijā atklāts Latvijā pirmaisPastēra institūts.• 1915. gada 30. jūlijā atklāja trīs divstāvu mūrapaviljonus un četras koka barakas infekcijasslimību nodaļai.• Pēc nepārbaudītām ziņām, Pirmā pasauleskara laikā slimnīcu esot apmeklējis pēdējaisKrievijas imperators Nikolajs II. Viņš esot bijisPirmā sirds vārstules protēze „MKZ”ļoti sajūsmināts par slimnīcu, īpaši par virtuvi,un gribējis izdalīt ordeņus, taču nevarējis atrastnevienu krievu tautības darbinieku. 1915.gadā uzcelta garāža un iegādāts sanitārais automobilis.• Slimnīcas ietilpība Pirmā pasaules kara laikāpieauga līdz 900 vietām, galvenokārt gādājotpar pacientiem ar infekcijas slimībām. Slimnīcusavām vajadzībām izmantoja Krievijas SarkanāKrusta lazarete, ko 1917. gada sākumāevakuēja uz Petrogradu (Sanktpēterburga).• 1917. gada augustā Vācijas karaspēks ieņēmaRīgu, slimnīcu izmantoja tikai karavīru ārstēšanai.• 1918. gada 1. janvārī slimnīca slēgta, bet inventārspazudis.• 1919. gada 24. janvārī – padomju varas laikā –uz neilgu laiku slimnīcas darbība tika atkalatjaunota ar 887 vietām, bet slimnieku skaitssakarā ar epidēmijām sasniedza 1300 unpat vairāk. Slimnīcas darbība noritēja sliktosapstākļos ar medikamentu, pārtikas un veļaslielu trūkumu, tajā strādāja 800 darbinieku, notiem 40 ārsti.• 1919. gada beigās līdzekļu un aizvesto iekārtutrūkuma dēļ Rīgas pašvaldība slimnīcu atkalslēdza.• 1920. gada 18. oktobrī sākās pārrunas starpjaunizveidotās Latvijas Universitātes Medicīnasfakultāti un Rīgas pilsētas valdi par slimnīcaspārņemšanu fakultātes vajadzībām.Tikai 1926. gada 23. decembrī tika panāktavienošanās par slimnīcas nodošanu fakultāteiun noslēgts līgums uz 25 gadiem, kā arī sāktinepieciešamie remontdarbi.• 1928. gadā pēc 10 gadu pārtraukuma slimnīcasdarbība tika atjaunota, tā kļuva par LUMF klīnisko un zinātnisko bāzi. Notika daļējaslimnīcas telpu rekonstrukcija, telpas pielāgojastudentu apmācības vajadzībām. Tika izveidotaVispārējās ķirurģijas katedra – ķirurga P.Stradiņa vadībā; 1931. gada 1. jūlijā viņš kļuvapar medicīnisko direktoru.• Kopš 1929. gada Rīgas pilsētas 2. slimnīcā atradāspataloģiskās ķirurģijas muzejs.• Ap 1938. gadu galvenās ēkas 2. stāvā, telpāsvirs tagadējās Stradiņa auditorijas, tika veidotimuzeja krājumi: mediekārtas un tehnoloģijas,mediķu portreti, no ārvalstīm atvestipriekšmeti un citas relikvijas. Praktisko darbumuzeja telpu iekārtošanā veicis būvuzraugsA. Dogadkins, tika piesaistīti arī tēlnieki, kuriveidoja figūras, šuva tām apģērbu, bija arīgaldnieks, kas nodrošināja ar koka priekšmetiem,kā arī fotogrāfs.Profesors P. Stradiņš (kreisajā pusē) operācijaslaikā, 20. gadsimta 50. gadi8 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I STRADIŅIEM 100Lielā palāta, 20. gadsimta sākums• Līdz 1938. gadam slimnīcas teritorijā barakāsatradās Rīgas Skolotāju institūts; vēlāk tas tikapārcelts uz Cēsīm. Studentu kopmītnes atradāsēkā Talsu ielā 7a, kur P. Stradiņš iekārtojapaša dibināto Veselības veicināšanas biedrībuun Latvijā pirmo Vēža slimnīcu.• 1939. gadā 1. novembrī slimnīcā nodibina žēlsirdīgomāsu (vēlāk Rīgas 2. medicīnas) skolu.• 1941. gada 18. martā nodibināta Republikasasinspārliešanas stacija, kas vēlāk pārcelta uzSēlpils ielu.• 1941. gadā Zenta Mauriņa, ārstējoties slimnīcā,sarakstīja savu romānu „Dzīves vilcienā”.• 1941. gada jūlijā P.Stradiņš dažādu represijuiespaidā atkāpās no amata, viņa vietu ieņēmaķirurgs profesors Jānis Šulcs, bet 1943. gadā –ginekologs docents Jānis Āboliņš.• Kara laika vajadzībām armija slimnīcas teritorijāuzcēla vairākas ēkas: blakus slimnīcas tenisalaukumam (tagad - slimnīcas automobiļustāvlaukums) tika uzcelta vācu kareivju lazarete– lielā koka baraka, ap 800-1000 kvadrātmetruplatībā, arī telpas lazaretes reģistratūrai,arhīvam, bibliotēkai, kur vienlaikusatradās arī tīro drēbju un veļas gludinātava.Tika uzcelts kareivju atpūtas klubs – kazinoun drēbju atutošanas darbnīca (nojaukta 50.gados). Daļa vietu tomēr tika atstāta civiliedzīvotājuārstniecībai – dzemdību nodaļa,divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimībunodaļa koka barakās.• 1944. gada oktobrī, lai paglābtu no aresta,slimnīcā slēpa daudzus Latvijas laika politiskosdarbiniekus. Pēckara laikā slimnīcas veļasmājā tika atrasti dažādu valstu karogi.• 1944. gada oktobrī slimnīcā strādāja tikai 4ārsti un 50 cilvēku liels palīgpersonāls.• 1945. gada vasarā Ē. Ezerietis ar administrācijaspārstāvjiem virs operāciju zāles esot izvietojisbišu stropus, jo tuvumā bija liepu aleja.• 1945. gada septembrī P. Stradiņš pārņēmaslimnīcas vadību un izdarīja visu iespējamo,lai slimnīcas vērtīgās iekārtas un inventārsnetiktu aizvests uz Vāciju. Tajā laikā tika sabombardētsslimnīcas galvenais korpuss unapkārtējās mājas.• 1945. gada septembrī Ē. Ezerietis piedalījāsvēstures ekspozīcijas veidošanā. 1945. gadāvācu lazaretes barakuātri iztīrīja un piemērojaMedicīnas vēsturesmuzeja vajadzībām. Jau1945. gada 10. septembrīpusoficiāli šajā lielajākoka barakā tika atklātaapjomīga medicīnasvēstures muzeja ekspozīcija.• Kad 15. oktobra rītausmā krievu karavīri ienācaStradiņa slimnīcā, visi bija paslēpušies korpusapagrabos. Citās slimnīcas telpās bija iemitinājušiesvlasovieši. P. Stradiņš kā slimnīcasvadītājs viens izgāja pie karavīriem un ziņoja,ka slimnīcā militārpersonu nav, tikai sievietesun bērni, medpersonāls un 120 guloši slimnieki.Karavīri atņēma viņam rokas pulksteni,pildspalvu un aizgāja.• 1957. gadā sākās jaunu būvju celtniecība, lielākājaunbūve – pēc N. Bodes projekta veidotaissešstāvu korpuss.• 1958. gadā slimnīcā ar P. Stradiņu ticies EižensFinks, kurš izteica slaveno pareģojumupar 1991. gadu – „Latvijai nozīmīgi notikumirisināsies gadā, kas no abām pusēm vienādilasāms”.• 1976. gadā sāka celt kardioloģijas korpusu.• 1963. gada 11. jūlijā atklāja krūšutēlu P. Stradiņapiemiņai. Tēlniece Aleksandra Briede.Fakti no grāmatām: A.Vīksna „Latvijas medicīnaspieminekļi”(1986); J. Stradiņš „K.E.Arons”;A.Vīksna „Tāds bija mūsu laiks”(1996); Acta medico-historicarigensia - krājumi IV, VI, VII,VIII. Pirmais rentgenkabinets Rīgas pilsētas 2.klīniskajā slimnīcā, tagadējā Paula StradiņaKlīniskajā universitātes slimnīcā(atvērts 1910. gadā)Slimnīcas vadība ar PSRS Veselības aizsardzībasministru S. BurenkovuProf. Kristaps Rudzītis ar pacientu21 . nodaļa bija bērnu nodaļa, kur operējaiedzimtās sirdskaites. No kreisās – anesteziologsPēteris Ošs, vidū prof. Jānis Volkolakovs, blakusprof. Romāns LācisAprīlis 20109

Slimnīcas Ziņas I NUMURA INTERVIJAvecāko kolēģu vidū, gan vidējās un arī jaunākāspaaudzes un noteikti nevar uzskaitītvisus labākos! Tas ir Stradiņa slimnīcasspēks. Es priecājos, ka šīs autoritātes neizsīkstun ļoti plūstoši nomaina viena otru.- Lielākā daļa Jūsu dzimtas pārstāvjusevi ir veltījuši medicīnai un guvušiizcilus panākumus. Vai interese parmedicīnu tiek mantota no ģimenes,vai arī katrs šo ceļu tomēr ir izvēlējiespats? Vai var piedzimt par izcilumediķi jeb tomēr visa atslēga ilgstošs,grūts un smags darbs? Vai arī dzimtasmazbērni izvēlas medicīnu?- Manuprāt, ka katrs šo ceļu ir izvēlējies pats.Man bērnībā, no vienas puses, protams,bija pagodinoši, bet, no otras puses, arī nedaudzapgrūtinoši būt par izcilā profesoraPaula Stradiņa dēlu, tāpēc es nebūdams near veiklām rokām, ne medicīnisku domāšanu,necentos kopēt tēvu un distancējosno praktiskās medicīnas. Domāju, ka ganAndrejs Ērglis, gan Pēteris Stradiņš un LindaSosāre, savu ceļu ir izvēlējušies paši, neatkarīgino ģimenes. Varbūt vienīgi, dzīvojotmediķiem tuvā vidē, viņi to labāk iepazina,jo izauga tiešā slimnīcas tuvumā un redzēja,kā norit darbs slimnīcā.slimnīcas glābšanu. Vēl trīs gadus vēlāk, ap1998. gadu, noritēja ļoti asas kolīzijas starpslimnīcas vadību un Latvijas Medicīnas akadēmijasjeb RSU vadību, jo tā kā ne Stradiņaslimnīcai, ne Bērnu slimnīcām nebija valstsfinansējuma, tad finansējums tika gūts nouniversitātes puses. Taču daudzi slimnīcasārsti asi nostājās pret to. Taču tajā pat laikā,neskatoties uz šīm problēmām, slimnīcā izciliattīstījās torakālā un sirds ķirurģija profesoruVladimira Utkina un Jāņa Volkolakova vadībā.Apsveicami, ka slimnīcā aktīvi ir attīstījusiesinvazīvā kardioloģija – gluži jauns kardioloģijasvirziens, ko aizsāka profesors Uldis Kalniņšar saviem sakariem Austrālijā, Nīderlandē.Pēc tam ar lielu dedzīgumu un enerģijuto pārņēma profesors Andrejs Ērglis. Pēdējodesmit gadu laikā slimnīcā ir lieli sasniegumigan kardioloģijā, sirds un asinsvadu ķirurģijā,neiroloģijā, gan pulmonoloģijā.Tas noteikti būs grandiozskomplekss, ko Latvija irpelnījusi.Aplūkojot slimnīcas pēdējo gadu sasniegumus,redzam, ka ir ļoti daudzas nozares, kas irattīstījušās augstā līmenī. Man šķiet, ka mūsuārsti ir sasniegušu izcilus rezultātus un daudzāsno šīm nozarēm viņi noteikti neatpaliekno citiem izciliem pasaules ārstiem. Vienīgaismūsu klupšanas akmens ir finansējumā, tačuarī medicīniskā aparatūra slimnīcā pēdējočetru gadu laikā ir sarūpēta patiesi adekvāta.Lai arī slimnīcas panākumi medicīnā un zinātnēir ļoti labi, tomēr tā atrodas tādā kāhroniskā finansējuma trūkumā. Es ļoti vēlētos,lai izdotos pilnībā realizēt slimnīcas jauncelsmesprojektu noteiktajos termiņos. Domāju,ka jaunais projekts ir ļoti moderns unsvarīgi, ka tas ietver arī veco Šmēlinga ēku,kas celtas 1910.-1914. gados, restaurēšanu.Tas noteikti būs grandiozs komplekss, ko Latvijair pelnījusi.Domāju, ka jaunais projektsir ļoti modernsun svarīgi, ka tas ietverarī veco Šmēlinga ēkurestaurēšanu- Ko Jūs novēlētu slimnīcai 100-gadessvētkos?- Lai tā vienmēr ir mūsu akadēmiskās veselībasaprūpes alma mater, kā medicīnas unzinātnes centrs. Lai slimnīcā vienmēr izcili ārsti,kuri neļaus medicīnai un zinātnei Latvijāpanīkt, un mēs Latvijā varētu saņemt visu topašu, kas ir pieejams pasaules medicīnā. Novēluslimnīcai būt kā čūskai – pastāvēt, pārvērstiesun līkumot! Lai jaunie celtniecībasun pārvērtības projekti īstenotos tuvākajosdesmit gados un pārvērtības ietu kopā arharmonisko pastāvēšanu! Novēlu slimnīcai būtkā čūskai – pastāvēt,pārvērsties un līkumot!- Kā Jūs vērtējat slimnīcas vadībasveikumu – desmit gadus pēc slimnīcas90-gades, kad notika vērtībupārvērtēšanas procesi? Kādi ir Jūsuuzskati par veselības aprūpes darbaorganizāciju un slimnīcu skaita redukciju,kas nu jau ir notikusi?- Pirms desmit gadiem slimnīcai bija ļotigrūts laiks. Apmēram 1995. gadā slimnīcuplānoja slēgt, līdzīgi kā tagad slēdza 1.slimnīcu. Stradiņa slimnīca vienīgā no Rīgasslimnīcām nebija pašvaldības, bet ganvalsts. Toreiz patiešām bija jānodarbojas arAprīlis 201011

AKTUALITĀTES I Slimnīcas ZiņasValdes lēmumiCeltniecība unremonta darbi turpināsJānis GūtmansSaimniecībasdepartamentadirektora vietnieks5.01.2010.• Noteiktas atlaides 30 % apmērā noFMRC sniegto maksas pakalpojumu cenasslimnīcas darbiniekiem (sākot ar 2.darba gadu) un nestrādājošiem pensionāriem,kuri pensionējušies no Slimnīcas.Pensionāriem pakalpojumi ar atlaidisniedzami Slimnīcas Darba koplīgumānoteiktajā kārtībā (pēc arhīva izziņas uzrādīšanas).13.01.2010.• Apstiprināti tālākizglītības kursi „Kardioloģijaambulatorās aprūpes ārstiem”un to izmaksas.20.01.2010.• Apstiprināts Darba vides iekšējās uzraudzībasplāns 2010. gadam un Darbavietu pārbaužu kalendārais plāns 2010.gadam.• Staru un ķīmijterapijas centru nolemtspārdēvēt par Onkoloģijas klīniku.27.01.2010.• Pieņemts lēmums, ka no 01.02.2010tiek atvērtas izmitināšanas gultas nakšņošanaipacientiem, kuri saņem ambulatorosveselības aprūpes pakalpojumus.• Nolemts Attīstības birojā pieņemt darbāĀrējās tirdzniecības speciālistu.3.02.2010.• Nolemts, ka no 15.02.2010. Otorinolaringoloģijasklīnikā tiek izveidots dienasstacionārs. Lai arī valsts finanšujautājumi unsituācija ar budžetaieņēmumiemsāpīgi skārusi arīStradiņa slimnīcu,taču četros aizvadītajosmēnešos navapstājušies iesāktieun ieplānotie celtniecībasun remontadarbi.Ar valsts galvotāaizdevuma un pašas slimnīcas līdzekļiem:• pabeigta 9. korpusa rekonstrukcija un janvārīšī ēka nodota ekspluatācijā;• nobeigumam tuvojas ārējo inženierteh-nisko tīklu izbūve 8. korpusam, ko plānots pabeigtmaijā;• beigusies iepirkuma procedūra un ar konkursauzvarētāju tiek slēgts līgums par Radionuklīdāslaboratorijas telpu remontu 108. korpusapagrabā;• pabeigts projekts un martā izsludinātskonkurss par būvdarbu uzsākšanu 8. korpusā;• atvērta iepirkuma procedūra pretendentupiedāvājumu vērtēšanai par inženierkomunikācijupārnešanu un ēku demontāžu jaunā (A)korpusa būvlaukuma sagatavošanai;• pabeigts mācību telpu remonts 21. korpusa2. stāvā;• noslēdzies konkurss par Latvijas kardioloģijascentra laboratorijas 3. kārtas projektēšanu33. korpusā. Jauna zvanu reģistra sistēmaNo februāra sākuma Ambulatoro pakalpojumucentra reģistratūra piedzīvo izmaiņas, jo tiek ieviestajauna zvanu reģistra sistēma.Saistībā ar ambulatoro pacientu plūsmas būtiskupalielināšanos pieaug arī to pacientuskaits, kuri savu vizīti pie ārsta piesaka pa tālruni.Dažkārt pacienti sūdzas, jo tālruņa līnijas iraizņemtas un nav iespējams sazvanīt reģistratūru.„Jaunās zvanu reģistra sistēmas mērķis irmaksimāli izvairīties no šādiem gadījumiem unatvieglot pacientu reģistrēšanās procesu ganreģistratoriem, gan pacientiem,” zvanu centranepieciešamību skaidro Ambulatoro pakalpojumucentra vadītāja Ilze Supe. Kad zvans nonākreģistratūrā, pacientam tiek dota iespējaizvēlēties viņam nepieciešamo pakalpojumu,telefonā nospiežot atbilstošo ciparu. Zvanot uzvienu tālruņa numuru, pacients pēc vajadzībasAgnija Svarinskatiek savienots ar Ambulatoro pakalpojumu centra,kardioloģijas, radioloģijas vai arodslimībureģistratūru. Līdz ar to sadalās pacientu plūsmaun samazinās Ambulatoro pakalpojumu centrareģistratūras noslogojums, kā arī pacientiemnav jāzvana uz vairākiem tālruņa numuriem, laipieteiktu vizīti pie ārsta.Ambulatoro pakalpojumu centrā pie tālruņiemstrādā pieci reģistratori, bet mazākajās reģistratūrās– viens vai divi. Gadījumos, kad nav brīvureģistratoru, automātiski ierunāta balss lūdzpacientu uzgaidīt, līdz atbrīvosies kāds no zvanucentra operatoriem.Ilze Supe atklāj, ka nākotnes sapnis ir centralizētaStradiņa slimnīcas reģistratūra, kurā visiambulatorie pacienti tiktu reģistrēti vienā ārstubirojā un tālāk šī pacientu plūsma tiktu novirzītaattiecīgi pa nodaļām un speciālistiem. 12 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTESAtskaties ... novērtē ... uzdrīksties!Modris DzenītisFinanšu departamenta direktors,valdes loceklisCienījamie kolēģi!Laika ātrvilcienā „iesēdies” vēl viens gads nomūsu dzīves – 2009. gads jau pieder pagātnei,vēsturei un mūsu atmiņām. Ar finansēmsaistīti ļaudis parasti jebkuru lietu vai parādībumēdz salīdzināt. Salīdzināt plānoto pretizpildīto, iepriekšējo pret tagadējo, pagātnipret nākotni... Arī es mēģināšu Jums pastāstītpar 2009. gadu ar dažādu skaitļu palīdzību,salīdzinot tos ar 2008. gada rādītājiem (skaitļusliekot šādās [2008] iekavās), kā arī centīšosnedaudz iezīmēt 2010. gada aprises.Ņemot vērā virkni vētrainu notikumu un satricinājumu,par kuriem esmu rakstījis iepriekšējosžurnāla numuros, 2009. gads saimnieciskāziņā ir noslēdzies apmierinoši – pēc operatīviemdatiem ar nelielu peļņu ~ Ls 16 890 apmērāpretēji zaudējumiem 2008. gadā Ls2 431 821 apmērā.2009. gadā slimnīcas kopējie ieņēmumi sasniedzaLs 59 967 719 [Ls 63 499 241], kasdiemžēl ir par 5,6% jeb Ls 3 531 522 mazāknekā gadu iepriekš. Izpētot ieņēmumu struktūrunākas secināt, ka ieņēmumu kritumugalvenokārt iespaidoja valsts apmaksātomedicīnas pakalpojumu izmaiņas – samazinājumspar 9,6% jeb Ls 5 246 907 – attiecīgiLs 49 294 374 [Ls 54 541 280]. Samazinājušiesarī ieņēmumi no izglītības un pētnieciskāsdarbības - Ls 1 924 541 [Ls 2 138 773], ieņēmumino projektiem un ziedojumiem – Ls1 005 257 [Ls 1 637 115] un ieņēmumi no saimnieciskāsdarbības – Ls 569 859 [Ls 714 595].Taču ir arī labas ziņas. Ir manāms ieņēmumupieaugums par maksas medicīniskajiem pakalpojumiem– Ls 5 861 374 [Ls 3 648 313],par ko īpaši jāpateicas tieši Jums – Stradiņaslimnīcas darbiniekiem. Tieši šajā segmentāsaskatāma Stradiņa slimnīcas izaugsmes perspektīvašogad – maksas pakalpojumu pieaugumssekmētu ne tikai slimnīcas atkarībasmazināšanu no valsts apmaksātiem veselībasaprūpes pakalpojumiem, bet arī nodrošinātuiespēju daudziem slimnīcas darbiniekiempaaugstināt savu atalgojumu. Tāpat tas būtiskinostiprinātu Stradiņa slimnīcas pozīcijasmaksas medicīnas pakalpojumu segmentāLatvijā. Veiksmīga arī izrādījusies „neaizskaramo”(valsts galvotā aizņēmuma) līdzekļu izvietošanabanku depozītos. Procentu ieņēmumideva iespēju ne tikai nosegt bankas aizdevumaprocentu maksājumus Ls 524 270 apmērā,bet arī nodrošināja starta kapitālu darbam nepieciešamātehnoloģiskā aprīkojuma iegādei.Runājot par slimnīcas izdevumiem 2009.gadā, kopumā varam secināt – pateicoties ikvienaslimnīcas darbinieka godprātīgai, taupīgaiun atbildīgai rīcībai, neraugoties uz virkninelabvēlīgu faktoru (skatīt izcēlumu), esamspējuši sabalansēt uzņēmuma izdevumusar ieņēmumiem. Kopējie slimnīcas izdevumi2009. gadā – Ls 59 950 829 [Ls 65 931 062],sasniedzot 9,1% jeb Ls 5 980 233 samazinājumu.Minēšu galvenos izdevumu rādītājus: materiāluizdevumi (ieskaitot medikamentus) samazinātipar gandrīz 13% jeb Ls 3 717 349 - Ls24 900 460 [Ls 28 617 809], ekspluatācijas unremontu izdevumi pazemināti par 18,8% jebLs 875 034 – Ls 3 771 295 [Ls 4 646 329], administratīvieizdevumi samazināti par 16,6%jeb Ls 211 436 – attiecīgi Ls 1 060 794 [Ls1 272 230].Par atalgojumu 2009. gadā. Pildot valdībasrīkojumu par algu mazināšanu, slimnīcas vadība,ieviešot stundu apmaksas principu, bijaspiesta īstenot atalgošanas sistēmas reformu,ievērojot šādas vadlīnijas:1) darbinieku atbrīvošanu lietot kā galējo līdzekli,jo darbinieki ir Slimnīcas lielākā vērtība;2) individuālu sarunu ceļā ar struktūrvienībuvadību rast optimālāko risinājumu, kā panāktnepieciešamo algu fonda ekonomiju;3) mazinot struktūrvienību algu fondus, neapdraudēttās veicamo funkciju;4) nemazināt medicīnas darbinieku amatualgu likmju lielumu un saglabāt atšķirībasstarp amatiem (ārsti : māsas : sanitāri);Tieši individuālās sarunas ar vadītājiem palīdzējaiedziļināties katras struktūrvienībasdarba specifikā, izprast tās lomu un nozīmislimnīcā. Reformas rezultātā slimnīcas personālaatalgošanai 2009. gadā izlietoti Ls22 291 150 [Ls 25 432 355] sasniedzot 12,4%jeb Ls 3 141 204 ekonomiju.Un vēl viens nozīmīgs skaitlis, kas pozitīvi raksturomūsu kopējos panākumus – uzņēmumaparādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem samazinātipar Ls 4 611 670!Kāds būs 2010. gads? Šķiet arī šis gads slimnīcaisagatavojis dažu labu pārbaudījumu:1) pacientu skaita pieaugumu (saistāms arvalsts apmaksātās stacionārās palīdzības pārtraukšanuRīgas 1. slimnīcai) pretstatā valstsapmaksātās stacionārās palīdzības finansējumasamazinājumam par 30% - šai aplamībaifinansiāls risinājums nepieciešams tuvākomēnešu laikā;2) liekot mūsu pacientu vajadzības un finansiālāsiespējas slimnīcas uzmanības centrā,iegūsim reālu iespēju palielināt maksas pakalpojumuieņēmumus un līdz ar to – savuatalgojumu;3) gada nogalē sagaidāms lielākais izaicinājums– nepārtraucot darbību, slimnīcas teritorijāuzsāksies ilgi lolotā sapņa īstenošana –veco korpusu demontāža un slimnīcas jaunāA korpusa celtniecība.Taču esmu pārliecināts, ka slimnīcai ar 100gadu pieredzi un rūdījumu, tas būs nevis pārbaudījums,bet gan izaicinājums! Lai veicas!Slimnīcai nelabvēlīgieārējie faktori:• PVN likmes pieaugumsmedikamentiem un medicīnasprecēm no 5% uz10%;• vispārīgās PVN likmespieaugums no 18% uz21%;• energoresursu kopējaisizmaksu pieaugums ~Ls 200 000. Rādītāji / Ls 2008 2009IEŅĒMUMI 63499241 59967719IZDEVUMI 65931062 59950829Peļņa / Zaudējumi -2431821 16890KarjeraSigne Irša17. nodaļasvirsmāsaJānis NemmeAnestezioloģijasnodaļas vadītājsAgnese Goba4. operācijubloka virsmāsaDace Jakovicka24. nodaļasvirsmāsaZita Stolse5. Ķirurģijasnodaļas virsmāsaArtis BirkmanisAttīstībasbiroja ārējāstirdzniecībasspeciālistsAprīlis 201013

AKTUALITĀTES I Slimnīcas ZiņasPacientam draudzīgaveselības aprūpeAnita KalējaĀrstniecības departamenta direktoreLai veselības nozaresreformu un krasi ierobežotoresursu laikmetānezaudētu pacientusvārda tiešā un pārnestānozīmē, jābūt skaidriemmērķiem un veselībasaprūpes stratēģijai ganvalstī kopumā, gan katrāveselības aprūpesiestādē. Par šiem jautājumiemdaudz tika diskutētsEiropas Sociālāfonda darbības programmas„Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvarosorganizētajos kursos mūsdienīgas veselībasaprūpes vadības pilnveidošanā. Viens no diskusijasobjektiem bija klientu apmierinātība,kuras pamatā ir pacienta informētība un līdzdarbībaārstniecības procesā.Tas paredz abu pušu – ārstniecības personuun pacientu – atbildīgumu (pacienta pienākumifiksēti Pacientu tiesību likumā) unizvēles iespējas. Kā zināms, Pacientu tiesībulikumā (spēkā kopš 2010. gada 1. marta) uzsvērta:Kolēģu viedoklispar radiologu darbu• pacienta informētā piekrišana, kas pēcsavas būtības paredz ārstēšanas pasākumuskaidrošanu pacientam saprotamā valodā unjēdzienos, pie kam pārliecinoties, vai pacientsteikto ir sapratis;• iespēja atteikties no ārstēšanas, apstiprinotto ar parakstu. Ja pacients vai aizbildnisatsakās fiksēt atteikšanos no ārstēšanas, ārstējošaisārsts pieaicina divus pilngadīgus unrīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstuapliecina, ka pacients ir pieņēmis lēmumu atteiktiesno ārstēšanas;• ārstu konsīliju loma ārstēšanas jautājumuizlemšanā. Atgādināšu, ka ārstu konsīlijs, atbilstošiĀrstniecības likuma 1. pantam, ir nemazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktudiagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku.Būtiskākais secinājums – gadījumos, kadlēmumi par ārstēšanas taktiku jāpieņem nekavējoties,t.sk. attiecībā uz nepilngadīgiemun/vai pacientiem ar apziņas traucējumiem,laiks piederīgo vai aizbildņu meklēšanai uninformēšanai nav jākavē. Ārstu konsīlija lēmumsjāfiksē vēsturē atbilstoši medicīniskāsdokumentācijas lietvedības kārtībai, norādotdatumu, laiku un konsīlija dalībniekus. Protams,jābūt ārstu parakstiem ar atšifrējumiemvai spiedogiem.Par klientu apmierinātību – pacientam ļotisvarīgi ir saņemt informāciju par savu saslimšanu,ārstēšanas metodēm un izvēles iespējām.Privāto medicīnas iestāžu pieredze rāda,ka daļa pacientu jeb noteikts tirgus segments,biznesa valodā runājot, ir gatavi maksāt parsarunām ar ārstu, kuru laikā speciālists pacietīgiatbild uz jautājumiem pat tad, ja tieatkārtojas. Protams, svarīgi, lai saruna notiktusakārtotā vidē. Katrā slimnīcā ir atrodamakāda „sakārtotas vides saliņa”, bet līdz tai jānonāk!Un ceļš ir diezgan ērkšķains. Savukārt, japacients ir ienācis slimnīcā pirmoreiz, viņš ariekšējo mārketingu būtu jānotur. Tas nozīmējaunu izaicinājumu un darbības lauku apstākļos,kad svarīga ir maksas pakalpojumu attīstīšana– izveidot pacientam draudzīgu vidi,kas ietver ne tikai neatliekamās medicīniskāspalīdzības sniegšanu un augsti profesionālā līmenīveiktas manipulācijas, bet arī ļoti laipnusun komunikācijā izglītotus darbiniekus. Dr. med. Kārlis KupčsDiagnostiskās radioloģijas institūta virsārstsLai uzlabotu darba organizācijuun sadarbību arcitu specialitāšu ārstiem,pēdējā gada laikā Diagnostiskāsradioloģijasinstitūtā (DRI) ir veiktasun ieviestas būtiskas pārmaiņas.Pagājušā gada nogalēDRI rīkoja plašu aptaujupar radiologu darbu.Aptaujas mērķis bija noskaidrotcitu specialitāšukolēģu viedokli par radiologudarbu un darbaorganizāciju. Kolēģiem tika lūgts atbildēt uzpieciem jautājumiem un sniegt savu vērtējumučetru ballu skalā – slikti, apmierinoši, labiun teicami. Anketas jautājumi bija:• Kā Jūs vērtējat kārtību, kādā pacientu nosūtauz izmeklējumu?• Kā Jūs vērtējat to, cik ilgā laikā pēc nosūtījumatiek veikts izmeklējums?• Kā Jūs vērtējat to, cik ilgā laikā tiek saņemtsizmeklējuma apraksts?• Kā Jūs vērtējat izmeklējuma aprakstakvalitāti?• Kā Jūs vērtējat komunikāciju ar radiologiem?Aptaujā piedalījās 101 respondents no ķirurģijas,neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikām,asinsvadu ķirurģijas, kardioloģijas, neatliekamāsmedicīnas, torokālās ķirurģijas, endokrinoloģijasun citiem centriem.Aptaujas rezultāti apkopoti tabulā.Kā liecina aptaujas rezultāti, lielākā daļa kolēģuuzskata, ka komunikācija ar radiologiem ir labavai teicama, laba ir arī aprakstu kvalitāte, kopumāapmierina nosūtīšanas kārtība un laiks,kādā tiek veikts izmeklējums, tomēr gandrīz20% kolēģu uzskata, ka neapmierinošs ir aprakstasaņemšanaslaiks.Komentējot aptaujasrezultātus, ir patīkamikonstatēt, karadiologu aprakstukvalitāte ir laba. Aprakstsbūtībā ir radiologadarba galaprodukts, darbarezultāts. Aprakstasaņemšanas laiks –tā ir viena no galvenajāmproblēmāmdaudzās radioloģijasklīnikās arī citur pa-70%60%50%40%30%20%10%0%30%59%8%3%Kārtība pacientanosūtīšanai uzizmeklējumusaulē un ir pat anglisks termins RTT jeb „reportturnaround time”, kas ir viens no darba kvalitātesun organizācijas rādītājiem radioloģijā. Laisamazinātu apraksta saņemšanas laiku, pēcizmeklējuma veikšanas ir nepieciešams ieviestradioloģijas informācijas sistēmu (RIS), kas nodrošinātuapraksta digitālu apriti, kas ievērojamipaātrinātu šo procesu.Vēlos pateikt lielu paldies visiem kolēģiem paratbalstu, kuri piedalījās aptaujā! Ir nodoms turpinātrīkot šādas aptaujas, jo kolēģu vērtējumsir labākais iemesls, lai uzlabotu un pilnveidotumūsu darbu! Visi respondentislikti apmierinoši labi teicami38%53%7%2%laiks pēcnosūtīšanas uzizmeklējumu19%50%31%aprakstasaņemšanas laiks17%60%22%6%1% 0% 0%apraksta kvalitāte48% 45%komunikācija arradiologiem14 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I VIEDOKLISPar slimnīcu nākotniProf. Valdis PīrāgsStradiņa slimnīcas Stratēģijas padomes loceklisVeselības nozares stratēģiskās padomes* loceklisŠobrīd Latvijā ļoti aktīvi norit slimnīcu skaitasamazināšana. Pirmais posms šai slimnīcureformai ir jau noticis – ir skaidrs mūsu valstsmodelis trijām klīniskās universitātes slimnīcām(Paula Stradiņa Klīniskā universitātesslimnīca, Rīgas Austrumu Klīniskā universitātesslimnīca un Bērnu Klīniskā universitātesslimnīca), kā arī 22 daudzprofilu reģionālajāmslimnīcām Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē,Jēkabpilī, Valmierā un citās Latvijas pilsētās.Šur tur Latvijā vēl ir saglabātas mazās unspecializētās slimnīcas.Klīniskajām universitātes slimnīcām, sākot nošī gada, ir piešķirts tā saucamais koeficientspar pakalpojumiem, kas agrāk bija tikai Bērnuslimnīcai. Tas nozīmē, ka šīm slimnīcām arvisaugstākajām tehnoloģijām un ar profesionāliemspeciālistiem maksā nedaudz vairākpar to pašu ārstēšanas epizodi kā citām slimnīcām.Par nākotnes plāniem šobrīd grūti runāt,jo daudz kas ir atkarīgs no valdības politikaskopumā.Bet var droši teikt, kas ir paliekoši – tā ir mūsuslimnīca, tāpat kā Austrumu un Bērnu slimnīca.Šīs trīs slimnīcas noteikti var uzskatīt paraugstāko slimnīcu līmeni un ir svarīgi, ka irdota zaļā gaisma klīnisko universitāšu slimnīcutālākai attīstībai. Laba ziņa ir arī tā, ka ir pirmienopietnie mēģinājumi koordinēties visāmtrim Baltijas valstīm, lai izveidotu specializētusmedicīnas centrus, kur koncentrēt unikālastehnoloģijas, piesaistīt ekspertus un izmantotārstniecībā pieredzi par retām slimībām.Tas savukārt nozīmētu to, ka pie mums vairākbrauktu arī Lietuvas un Igaunijas pacienti.Kāda ir Stradiņa slimnīcas nākotne? Nav jākaunasuzsvērt tās lietas, ko mēs varam ungribam darīt, jo īpaši tās, kas ir mūsu pacientulabā. Protams, tas nav nekāds noslēpums, kaveselības aprūpes budžets ir nepietiekams unvalsts kasē šī gada pirmajos mēnešos ir ienācisdaudz mazāk finanšu, nekā bija plānots, jovalstī attīstās ēnu ekonomika, uzņēmumi nemaksānodokļus, pieaudzis bezdarbnieka pabalstusaņēmēju skaits, kuri patiesībā strādāun saņem „aploksnē”, bet valsts kasē nodokļusnemaksā ne santīma. Diemžēl tas skar arīveselības aprūpes budžetu, jo šie cilvēki tačuarī slimo, viņi ir jāārstē, kaut arī viņi neko naviemaksājuši par savu veselības aprūpi. Taču,kad viņam ir jāārstējas, pieprasa visu to pašu,ko tie, kas strādā un maksā nodokļus. Tā ir vienano lielākajām problēmām, kas padara nākotniļoti nedrošu. Ir jāatšķir tiešām trūkumānonākuši cilvēki, kuriem ir katastrofāli dzīvesapstākļi, cilvēki, kuri ir bez apgādniekiem, vienipaši un dzīvo nabadzībā. Pēdējā laikā esmuredzējis cilvēkus, kas tiešām nevar atļautiesnopirkt normālu ēdienu un mājās nav apkures.Viņi arī neapmeklē ārstu un slimības tiekielaistas.Šis projekts ir nepieciešamskvalitatīvai un augsta līmeņamedicīniskai aprūpeiTaču par spīti tik daudzām negatīvām lietām,kas pašlaik norisinās valstī, domāju, ka tomērmūsu slimnīcas nākotneir gaiša. Tiešām laba unpozitīva ziņa ir par finansiālolīdzekļu pieejamībuslimnīcas jauncelsmesprojektam un šobrīddarbs atkal ir atsākts – irielikts pamatakmens.Tas ir pamats ticībai ungals šaubām par jaunāsslimnīcas celtniecību, jogada beigās jauncelsmetiešām tiks sākta. Varbūtmums ir grūti paredzēt,kāds būs šī projekta laika termiņš, kas atkarīgsno valsts un Eiropas finansējuma, kādstiks piešķirts šim milzīgajam projektam. Manuprāt,abu celtniecības projektu jeb pirmāsun otrās „čūskas” korpusu realizēšana būtuiespējama līdz 2015. gadam. Taču jāņem arīvērā, ka šīs jaunbūves ir arī jāiekārto, jāaprīkoar visu nepieciešamo, plānotas arī svarīgasun dārgas medicīniskas tehnoloģijas. Tākā kopumā šī projekta gala rezultātu varētuieraudzīt ap 2018. gadu. Es patiesi ceru, kavalsts budžeta plānotāji taktiski novērtēs, cikšis projekts ir nepieciešams kvalitatīvai unaugsta līmeņa medicīniskai aprūpei, jo diemžēlšobrīd mēs esam tālu no tā, lai varētu teikt,ka Latvijā kopumā ir laba veselības aprūpessistēma.Laba un pozitīva ziņa irpar finansiālo līdzekļupieejamību slimnīcasjauncelsmes projektamŠobrīd tā ir ļoti nestabila, ir izteikts finanšu trūkums,taču ir arī vēl ļoti daudz citu faktoru, kasapdraud Latvijas veselības aprūpes sistēmasnormālu attīstību. Piemēram, sāpīgs un aktuālsjautājums ir jauno ārstu un arī medmāsu aizplūšanauz ārvalstīm, kas, šķiet, tikai pieņemasspēkā. Diemžēl aizbrauc arī augsti kvalificētiārsti, ķirurgi, anesteziologi un citi, kas meklēlabāku darbu un labākus dzīves apstākļus. Kāarī Latvijas veselības aprūpes attīstību valstīapdraud ārkārtīgi disproporcionālā dažādumedicīnas nozaru attīstība, jo no vienas pusesdaudzās specialitātēs ir ļoti labi sasniegumi unizcili ārsti, kuri izvirzījušies starptautiski augstālīmenī, taču tam visam pa vidu ir milzīgi pārrāvumi,milzīgas „bedres” bez speciālistiem, bezfinansējuma, bez vadlīnijām. * Padome ir izveidota 2007. gadā kā konsultatīvaun koordinējoša institūcija, kuras darbībasmērķis ir iesaistīt veselības nozares biedrības,asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselībaspolitikas veidošanā un īstenošanā.Aprīlis 201015

NOTIKUMII Slimnīcas ZiņasLatvijā pirmā perkutānā aortālās vārstulesnomaiņa caur iegurņa artēriju22. februārī Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrainvazīvie kardiologi, kardioķirurgi un anesteziologiapvienoja spēkus, lai veiktu Latvijāpirmo perkutānās aortālās vārstules nomaiņucaur femorālo jeb iegurņa artēriju.Pirmā sirds vārstuļu implantācijas operācijamazinvazīvā ceļā, veicot nelielu griezumukrūšu kurvja kreisajā pusē, Latvijā tika veikta2009. gada 30. septembrī. Šajā operācijākardioķirurgi un invazīvie kardiologi gāja vēlvienu soli tālāk, implantējot sirds vārstuli cauriegurņa artēriju. Vārstule tika ievadīta ar īpašakatetra palīdzību un ar īpaša balona palīdzībuiestiepta vecās vārstules vietā.“Ja agrāk sirds vārstules tika implantētas tikaiķirurģiskā ceļā, atverot krūšu kurvi un pieslēdzotpacientu mākslīgajai asinsritei, tadšobrīd zinātnieki un ārsti ir radījuši iespējuvārstules implantēt mazinvazīvā ceļā. Tas ir revolucionārspavērsiens un jaunas ēras sākumspasaules un Latvijas kardioloģijā, tā ir iespējadzīvot tiem pacientiem, kuriem iepriekš nevarējapalīdzēt,” atzina Latvijas Kardioloģijascentra vadītājs asoc. prof. Andrejs Ērglis. Operācijuveica 85 gadus vecai pacientei. „Biju šo-rīt pie viņas, viņa ir priecīga, smaidīga. Tiešāmmums pašiem šī operācija ir tāds brīnumiņš,”tā stāstīja A. Ērglis. Operācija ilga aptuveni trīsstundas, taču kardiologs prognozēja, ka nākamāsnotiks jau ātrāk.Šāda veida operācijas ir ieguvums augsta ķirurģiskariska pacientiem, piemēram, pacientiemgados ar dažādām blakus saslimšanāmvai pacientiem ar lielu narkozes risku. Kardioķirurgiun invazīvie kardiologi uzsvēra, ka vārstuļunomaiņa turpmāk tiks veikta abējādi –gan ķirurģiskā ceļā, gan mazianvazīvā ceļā, jokatrs gadījums ir individuāls. Operāciju Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvāskardioloģijas laboratorijā veica invazīvo kardiologukomanda un vadošie kardioķirurgi LatvijasKardioloģijas centra vadītāja asoc. prof. AndrejaĒrgļa vadībāE-veselības projekts asinsvadu ķirurģijā4. decembrī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātesslimnīcā notika projekta „ANGIO - e-Veselībasprojekts asinsvadu ķirurģijai Latvijā” atklāšanaskonference, kuras laikā speciālisti stāstījapar projekta izstrādes pirmajiem rezultātiem.Projekta mērķis ir paaugstināt un uzlabot Latvijasveselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes līmeni,efektivitāti un pieejamību. Projekta gaitāStradiņa slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrātiek veidota jauna IT sistēma ar tādu programmatūrasrisinājumu, kas veidos elektroniski lietojamasun uzglabājamas pacientu slimību vēstures,to pārlūkošanas un analizēšanas sistēmu.Konferences laikā tika demonstrēts jaunās ITsistēmas prototips.Projekta īstenošana paredzvairākus būtiskus ieguvumus pacientiem:• ievērojami pieaugs pakalpojumu drošība,samazināsies kļūdas;• paaugstināsies pacienta ārstēšanās efektivitāte,jo būs iespējams ātri iegūt savlaicīgustrukturētu, precīzu informāciju par ārstēšanasgaitu, iepriekšējām ārstēšanām;• ievērojami uzlabosies darba organizācija,plānošana, līdz ar to pakalpojumi kļūs pieejamāki,samazināsies ārstēšanās laiks;• uzlabosies iespēja pacientam saņemt plašākuinformāciju sev saprotamā formā par savuslimību, ārstēšanas iespējām, profilaksi;• uzlabosies pacientu datu aizsardzība.Programmatūras ieviešanas soļi ietver programmatūrasrisinājuma izstrādi, papildu prasībuanalīzi programmatūras risinājuma integ-rācijai citās slimnīcas nodaļās un informācijusistēmās, valsts informāciju sistēmās un citāsslimnīcās, un izstrādātā programmatūras risinājumaīstenošanu. Sadarbībā ar Eiropasekonomikas zonas un Eiropas Savienības ekspertieme-veselības jomā Stradiņa slimnīcasspeciālisti papildinās zināšanas, tādējādi paaugstinotkvalifikāciju un darba efektivitāti.Šis projekts ir virzīts uz ilgspējīgu attīstību, tādējādinākotnē šādas vai ļoti līdzīgas informācijassistēmas varētu ieviest arī citās slimnīcās.Projekta ietvaros ir izveidota informatīva mājaslapa angio.stradini.lv, kurā regulāri tiek ievietotajaunākā informācija par projekta aktualitātēm. 16 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMIIntensīvās terapijas unreanimācijas nodaļai – 40Anita Savoņi26. februārī Stradiņa slimnīcā notika biedrības„Latvijas Anesteziologu un reanimatologuasociācija” vēsturiska sēde, kas bija veltītaStradiņa slimnīcas Anestezioloģijas nodaļas50 gadu un Intensīvās terapijas un reanimācijasnodaļas 40 gadu jubilejai, kā arī atzīmējaHiperbārās oksigenācijas Latvijā 40. gadadienu.Svinīgās sēdes viesi tika aicināti izdzīvot Intensīvāsterapijas un reanimācijas nodaļasbūtiskākos notikumus. „Vēsture sākas tad,kad nav iespējams neko pārbaudīt, bet turpinās,kad pārbaudītais nostājas tev blakus,”klātesošajiem par nodaļas vēsturi stāstīja Intensīvāsterapijas un reanimācijas nodaļasvirsārsts Ģirts Freijs.kās izbraukumi reanimatoloģiskās un anestezioloģiskāspalīdzības sniegšanai republikasrajonos un pilsētās. Turpmākos 14 gadus ātrāspalīdzības brigādes auto tika pilnveidots.Par reanimācijas dienesta sākumu Stradiņaslimnīcā uzskata 1964. gadu, kadGeorgs Andrejevs ar savu iniciatīvu unentuziasmu panāca, ka slimnīcas uzņemšanasnodaļā iekārto un ar tiem laikiematbilstošu aparatūru apgādā divas telpas,kas ieguva nosaukumu „Terminālaiscentrs” jeb kā to dēvē nodaļas personāls –„pretšoka palāta”. Reanimācijas palātu 1970.gadā paplašināja un tas ieguva nosaukumu“Mākslīgās nieres un reanimācijas centrs”. Tā1970. gada novembrī tika dibināta Intensīvāsterapijas un reanimācijas nodaļa. Šīs nodaļaspirmais vadītājs līdz 1971. gadam bijadocents Egons Daugulis, no 1971.gada līdz1980. gadam nodaļu vadīja Biruta Timofejeva,bet kopš 1981. gada Intensīvās terapijasAnestezioloģijas nodaļa svin 50gadu jubilejuReanimācijas pirmsākumi Stradiņa slimnīcāmeklējami 1961. gadā, kad Rīgas pilsētasātrās palīdzības stacijā Georgs Andrejevs unGundars Sprugevics organizēja reanimācijasbrigādi. Savukārt no 1966. gada 30. jūnija sāunreanimācijas nodaļu vada Pēteris Ošs. Kad1977. gadā noslēdzās kardioloģiskā korpusaceltniecība, tad šeit pirmajā stāvā izvietojareanimācijas nodaļu, kurā atradās 10 gultasvispārīgai reanimācijai, 10 gultas pacientiempēc sirds un asinsvadu operācijām, vēl diviboksi nieru transplantāciju slimniekiem, kāarī bija atsevišķas telpas barokamerām unhemodialīzēm. 2007. gadā nodaļu ar ERAF finansējumapalīdzību renovēja. Savukārt pēcreorganizācijas 2008. gada 6. maijā Intensīvāsterapijas un reanimācijas nodaļa sadalījās Vispārējāintensīvās terapijas nodaļā un Neiroreanimācijasnodaļā. Nodaļu nākotne saistās arjaunā korpusa būvi, kur tā radīs jaunu mājvietuar 36 gultas vietām.Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļāir norisinājušies medicīnai un ārstniecībaibūtiski notikumi – 1974. gadā notika pirmānieru transplantācija, savukārt 1971. gadā uzsākaHiperbārās oksigenācijas procedūras. Agnija SvarinskaSpilgtākos nodaļas dibināšanas un attīstībasbrīžus Latvijas Anesteziologu un reanimatologuasociācijas sēdē atcerējās Latvijas pirmāprofesionālā anestezioloģe Vija Rozīte.Anestezioloģija kā jauna medicīnas disciplīnaizveidojās 20. gadsimta vidū, jo lokālānovokaīna infiltrācijas anestēzija vairs neapmierinājaķirurgu prasības. Pirmais anestezioloģijaskā nozares nepieciešamību Latvijāapzināja profesors Pauls Stradiņš, toreiz Ķirurģijaskatedras un klīnikas vadītājs. Kā vispiemērotākoanesteziologa-reanimatologaprofesijai profesors Pauls Stradiņš izvēlējāsViju Rozīti, kura izgāja specializācijas kursusanestezioloģijā – profesora N. Amosova torakālāsķirurģijas klīnikā un 1957. gadā uzsākadarba gaitas Stradiņa slimnīcā.1960. gadā tika vērtas Anestezioloģijas nodaļasdurvis. Tā bija pirmā šāda profila nodaļaLatvijā, un anesteziologi bija pirmie, kurinodarbojās ar pacientu intensīvo terapiju,liekot pamatus reanimatoloģijas attīstībai.Jaundibinātās nodaļas vadītājs bija ārsts unvēlāk cienījams profesors Georgs Andrejevs,bet vēlāk par vadītāju kļuva ārsts Aivars Zirnis.1972. gadā Anestezioloģijas nodaļas vadībupārņēma Vija Rozīte, un savu amatu pildījalīdz 1996. gadam. Šajā laikā Vija Rozīte veicinājajaunu anestēzijas metožu ieviešanuklīniskajā praksē, veica ļoti lielu izglītojošudarbu ar jaunajiem ārstiem, bija kuratore Valmierasslimnīcas Anestezioloģijas un reani-matoloģijas nodaļai, uzstājās ar referātiemun ziņojumiem dažāda mēroga konferencēsun kongresos.Kopš 1996. gada Anestezioloģijas nodaļasvadītājs bija ārsts Indulis Kokars. Viņa vadībāanesteziologi veiksmīgi sadarbojās ar dažādāmķirurģiska profila nodaļām, un no 1999.gada Stradiņa slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijasklīnika ir akreditēta un sertificētakā Eiropas anesteziologu apmācības bāze. Aprīlis 201017

NOTIKUMI I Slimnīcas ZiņasVides zinātnes balva 200923. oktobrī Vides ministrijā notika Vides zinātnesun izglītības padomes rīkotā konkursa„Vides zinātnes balva 2009” pasniegšanasceremonija, kur nominācijā „Augstskolas pedagogsvides zinātnēs” par labāko tika atzītaPaula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasAroda un radiācijas medicīnas centra vadītājaun Rīgas Stradiņa universitātes Aroda unvides medicīnas katedras vadītāja prof. MaijaEglīte. Galvenie vērtēšanas kritēriji, pēc kuriemtika noteikts labākais augstskolas videspedagogs, bija izdoto grāmatu skaits, vadītiestudiju kursi, pedagoģiskā darba stāžs augstākāsizglītības iestādē, kā arī metodisko darbuun inovatīvo apmācības metožu izstrāde.Prof. Maija Eglīte atzīst, ka viņas ikdienasdarbs ir saistīts ar pētījumu veikšanu un pub-Paula Stradiņa balvalikāciju sagatavošanu,kas irbijis izšķirošaisrādītājs, kā dēļtieši viņa kļuvapar laureāti. KopskaitāMaija Eglīteir sagatavojusi338 publikācijas,no kurām 174 irzinātniskie raksti,kas ir ievietotistarptautiski citējamosžurnālos,izstrādājusi29 mācību materiālus, kā arī sarakstījusi unsastādījusi 10 grāmatas. No tām pēdējā ir2009. gadā izdotā „Vides veselība”. IzdevumsKatru gadu janvārī, prof. Paula Stradiņa dzimšanasdienā, Medicīnas vēstures muzejā nosaucPaula Stradiņa balvas laureātu. Šogad 20. janvārīar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmumubalvu piešķīra Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājam,Rīgas Stradiņa universitātes rektoram profesoramJānim Gardovskim. Prof. J.Gardovskis balvusaņēma par izcilu devumu modernās ķirurģijas,medicīnas zinātnes un akadēmiskās izglītības attīstībāLatvijā.Prof. J. Gardovskis ir sabiedrībā pazīstams ķirurgs,zinātnieks un akadēmiskās dzīves organizators.Kopš 2008. gada viņš ir Rīgas Stradiņa universitātesrektors, praksē ieviesis jaunas ķirurģijasmetodes, vadījis nozīmīgus vietējos un starptautiskosprojektus. Par balvas piešķiršanu prof.J. Gardovskis bija patīkami pārsteigts un atzina,ka balvu viņš jūtas vairāk pelnījis par ieguldījumupraktiskajā ķirurģijā, nekā akadēmiskās izglītībasveicināšanā. Ēnu diena Stradiņa slimnīcā17. februārī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātesslimnīcā notika Ēnu diena. Skolēni vairākustundu garumā kļuva par endokrinologa,kardiologa, fizioterapeita, ergoterapeita, psihologa,kā arī fizikālās medicīnas un rehabilitācijasārsta „ēnām”.„Esam pagodināti, ka skolēni tik aktīvi piesakās„ēnot” tieši Stradiņa slimnīcas ārstus. Ārstaprofesija ir īpaša. Lai kolēģu ikdienas gaitas unprofesionalitāte iedvesmo skolēnus nākamāsprofesijas izvēlē!” uzsvēra Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājsArnolds Atis Veinbergs. Kopumā Stradiņaslimnīca saņēma 58 interesentu pieteikumus.resi par medicīnu, vēlmi izzināt ārstu ikdienu,kā arī pilnveidot savas prasmes un zināšanas.Šāda veida pieredze ir solis tuvāk skolēnu sapņaīstenošanai – nākotnē kļūt par mediķiem,skaidroja Ēnu dienas dalībnieki.Kristiāna (16 gadi) motivācijas vēstulē rakstīja:„Es vēlos ēnot tieši Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas ārstu, jo esmu dzirdējusidaudz laba par šo iestādi. Vēl mani piesaistījafakts, ka šogad Stradiņa slimnīca svin 100 gadujubileju, kas ir liels notikums”. Savukārt Barbara(16 gadi) uzsver: „Par konkrēto “ēnošanas” vietuizlēmu pati, jo mani interesē medicīna, vēlosnākotnē kļūt par labu ārsti, iespējams, kardioloģi.Mani allaž saista arī ziņu materiāls masumedijos par šiem jautājumiem, it īpaši, ja turir paredzēts kā rokasgrāmata dažādu profiluspeciālistiem, kuru ikdienas darbs ir saistītsar visplašāko vides jautājumu risināšanu.Kā ekoloģiskās vides tajā ir aplūkots gaiss,ūdens, augsne un apdzīvotas vietas, atspoguļotaarī darba un skolas vide, kā arī uzturanozīme.Kopš 1995. gada prof. Maija Eglīte, aktīvi rakstotprojektus, ir ieguvusi finansējumu jaunuaparatūru iegādei un nozares attīstībai. Pēdējaislielākais ieguvums ir Norvēģijas valdībaslīdzfinansējums Vides kvalitātes modelēšanasdatorprogrammu un datortehnikas iegādei,kā arī speciāla apmācību kabineta iekārtošanai,kurā marta sākumā tika apmācīta pirmāstudentu grupa. Sveicam!• 10. martā Latvijas Zinātņu akadēmijāAS „Latvijas Gāze” un Rīgas Tehniskās universitātesAttīstības fonds pasniedza 2010.gada balvas un stipendijas ievērojamiemzinātniekiem dažādās nozarēs. Ar piemiņasmedaļu un stipendiju tika apbalvots medicīnasdoktors Vilnis Dzērve-Tāluts par mūžaieguldījumu kardioloģijā un medicīnas doktoreEva Strīķe par darbu „Hemodinamikassvārstību novērtējums ar invazīvām un daļējiinvazīvām metodēm miokarda ķirurģiskasrevaskularizācijas operācijās bez mākslīgāsasinsrites”.• 11. martā doktora disertāciju „Seroloģiskoreakciju vērtējums vēlīna latenta sifilisapacientiem” aizstāvēja Centrālās laboratorijasvadītājs Dzintars Ozoliņš – iegūstot doktorazinātnisko grādu medicīnas apakšnozarē„Mikrobioloģija, virusoloģija”. Kā galvenos iemeslus piedalīties Ēnu dienāun iepazīt ārsta profesiju skolēni minēja intesavuviedokli izsaka kāds no centra mediķiem,piemēram, profesors Andrejs Ērglis”. Gerda (19gadi) rakstīja: „Esmu ieinteresēta izbaudīt Ēnudienas praksi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātesslimnīcā, jo Ēnu diena šajā slimnīcāman šķiet ar dinamisku ritmu, kas skaidrāk parādītumedicīnas darbinieku ikdienas dzīvi. Tābūtu ļoti nozīmīga pieredze manu zināšanu unprasmju papildināšanā. Šī pieredze man palīdzētusavas nākotnes profesijas izvēlē.” Lolita(17 gadi): „Manuprāt, visiem zināms, ka PaulaStradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir ļotilaba slimnīca. Arī pati esmu tur ārstējusies, tāpēcgribētu zināt, kādam jābūt labam ārstam,lai tur strādātu”. 18 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMIAtvērts Fizikālās medicīnas unrehabilitācijas centra dienas stacionārs24. februārī Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijascentrā durvis vēra maksas dienasstacionārs, kurā pacientiem tagad piedāvāneiroloģisku un funkcionālu izmeklēšanu, ārstēšanasnozīmēšanu, kā arī ārstēšanas un rehabilitācijasprogrammas.Dienas stacionārā pacienti var veikt neiroloģiskuizmeklēšanu un noskaidrot veselībastraucējuma iemeslus, nepieciešamības gadījumāturpināt ārstēšanos un rehabilitāciju ganmedikamentoziem, gan nemedikamentoziemārstēšanas līdzekļiem.Lai veicinātu pacientu atveseļošanos, dienasstacionārā ir pieejamas septiņas īpaši izstrādātasrehabilitācijas programmas: hronisku sāpjuārstēšanas programma, plaušu slimību ārstēšanasprogramma, muguras sāpju ārstēšanasDatortomogrāfs paredzēts pacientu topogrāfiskoattēlu iegūšanai un virtuālās simulācijasveikšanai, kā rezultātā tiek iegūts pacienta trīsdimensijuattēls, kas ļauj precīzi noteikt audzējaatrašanās vietu un saplānot staru terapiju. Uzstādotdatortomogrāfu, visus staru terapijas etapusir iespējams nodrošināt Onkoloģijas klīnikasStaru terapijas kabinetā un pacientam vairs navjādodas uz citu ēku, kā tas notika iepriekš.Lineārais paātrinātājs paredzēts kvalitatīvai trīsdimensijuun intensitātes modulētai staru teraprogramma,mugurkaula kakla daļas spondilozesārstēšanas programma, reimatoloģiskuslimību ārstēšanas programma, onkoloģiskupacientu rehabilitācijas programma un kardioloģiskupacientu rehabilitācijas programma.„Dienas stacionārs atvērts ar mērķi dzīves steidzīgajiempacientiem dot iespēju atrast savasveselības problēmas iemeslus un ārstēties netikai ar medikamentiem, bet arī apzināties unizjust gaismas, elektroterapijas, magnētterapijas,ūdensdziedniecības, siltuma un dūņu terapijas,kustību terapijas un masāžas dziedinošosspēkus. Laba veselība, miers un mīlestība ir dzīveskvalitātes pamats,” norādīja centra vadītājadoc. Inese Kokare.„Aicinām savlaicīgi doties pie ārsta tos, kuriemir galvassāpes, reiboņi, neskaidras krampjulēkmes, sāpes mugurkaula kakla, krūšu vaiAtklāta Onkoloģijas klīnikaar jaunu lineāro paātrinātājujostas daļā. Balstoties uz izmeklējumiem, neirologslems par tālāko ārstēšanos un rehabilitācijasnepieciešamību,” uzsvēra neiroloģeInese Kamša. Lai uzlabotu vēža pacientu ārstēšanu, Stradiņaslimnīcā 10. februārī atklāja renovēto slimnīcas9. korpusu, kurā tagad izvietota Onkoloģijas klīnikaar tās jauno aprīkojumu – augstas enerģijaslineāro paātrinātāju ar daudzlapiņu kolimatoruun portālo attēlu iegūšanas sistēmu. Tādējādivienuviet atrodas gan stacionāra nodaļas, ganambulatorā daļa un dienas stacionārs, kā arī staruterapijas telpas.“Modernā staru terapijas aparatūra ļaus efektīvākun drošāk veikt staru terapiju. Savukārt renovētās,gaišās telpas palīdzēs pacientiem vieglākpanest smago ārstēšanu, saglabāt optimismuun ticēt izveseļošanās brīnumam,” stāsta klīnikasvadītāja Gunta Purkalne.Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fondamun valsts budžeta finansējumam, Onkoloģijasklīnikas Staru terapijas kabinetā ir uzstādīts firmasSIEMENS lineārais paātrinātājs „ONCOR ImpressionPlus” un datortomogrāfs „Volume SIMOpen”. Jaunums ir arī staru terapijas plānošanassistēma CMS „XiO”, ar kuru iespējams plānottrīsdimensiju staru terapiju un intensitātes modulētostaru terapiju (īpaša staru terapijas metode,kuras mērķis ir maksimāli pasargāt veselosaudus).pijai. Jaunā tehnoloģija ir daudz saudzīgāka pacientam.Tā minimāli ietekmē veselos audus unorgānus un nerada pacientam nepatīkamus unilgstošus staru terapijas blakus efektus. Jaunaislineārais paātrinātājs ir aprīkots ar daudzlapiņukolimatoru, kas fiksē un reproducē jebkuras konfigurācijasapstarojamos laukus individuāli katrampacientam. Līdz ar to palielinās staru terapijasārstnieciskais efekts. Lineārais paātrinātājs iraprīkots ar digitālu elektronisko portālu attēlošanasiekārtu, kas dod iespēju veikt pacienta pozicionēšanaskorekciju un saglabāt to visu staruterapijas laiku. Pacientu datu informācijas sistēma,datortomogrāfs, staru terapijas plānošanassistēma un lineārais paātrinātājs ir savienoti kopīgātīklā, kas ļauj ātri un ērti pārsūtīt pacientadatus uz jebkuru darba staciju.Stradiņa slimnīcu saista ilgstoša sadarbība arBērnu slimnīcu mazo pacientu onkoloģisko slimībuārstēšanā, pielietojot staru terapiju. Jaunāsaparatūras iespējas ir īpaši svarīgas šai pacientugrupai. Aprīlis 201019

NOTIKUMI I Slimnīcas ZiņasInsulta vienībai –pirmā gadadienaAgnija Svarinska2. martā aizritēja gads kopš, sekojot citu Eiropasvalstu piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajāuniversitātes slimnīcā ir nodibināta Insultavienība. Par pirmajā darbības gadā paveiktostāsta Neiroloģijas klīnikas vadītājs asociētaisprofesors Andrejs Millers.Skatoties pēc statistikas radītājiem, insults irtrešais vadošais nāves cēlonis pasaulē. Katrugadu pasaulē ar insultu saslimst ap 15 miljoniemcilvēku, no kuriem 5 miljoni kļūst parinvalīdiem. Īpašā riska grupā ietilpst cilvēkivecumā pēc 55 gadiem. Pieejamie dati liecina,ka Rietumeiropā insulta saslimstība ir 200 līdz250 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, bet Austrumeiropāšis skaitlis ir vēl lielāks – līdz pat500 pacientiem uz 100 000 iedzīvotāju. Asoc.Izdota otrā veselīgadzīvesstila grāmataprof. Andrejs Millers atšķirību starp Rietumeiropasun Austrumeiropas datiem skaidro arto, ka Rietumeiropā cilvēki vairāk rūpējas parsavu veselību un piekopj veselīgāku dzīvesveidu.Arī Latvijā aina nav iepriecinoša – 2007.gadā bija 375 insulta slimnieki uz 100 000 iedzīvotāju,un ar katru gadu viņu skaits pieaug.Prof. Andrejs Millers stāsta, ka tieši šausminošāstatistika bija viens no iemesliem, kādēļStradiņa slimnīcā atklāja Insulta vienību. Pirmajāgadā insulta vienībā ir ārstēti 540 cilvēki,no kuriem trombolītisko terapiju saņēmuši55 pacienti jeb 10,1%, kas pilnībā atbilst kopējiemEiropas rādītājiem. Aptuveni 70% noviņiem ir atgriezušies mājās ar minimāliem vaibez neiroloģiskā deficīta simptomiem. Stradiņaslimnīcā ir modernasdiagnostikasiekārtas, kas ļauj veiktizmeklēšanu un precīziizdarīt slēdzienu.Pirmajā pastāvēšanasgadā pacients stacionārāpavadīja 8,9 dienasun Insulta vienībā– 4,3 dienas. Asoc.prof. Andrejs Millersskaidro, ka kopumātie ir labi rādītāji, kurusvarētu prezentēt ganLatvijas, gan citu valstuklīnikām.Asoc. prof. Andrejs Millers uzsver, ka panākumupamatā ir komandas darbs, jo mūsdienāspacienta ārstēšana ir multidisciplinārs process.Insulta slimnieku atveseļošanās rezultātsir atkarīgs no tā, cik ātri pacients no simptomasākuma nokļūst Neatliekamās medicīnas centrāun tālāk tiek nogādāts Neiroloģijas klīnikā.Stradiņa slimnīcā ir attīstīts Diagnostiskās radioloģijasinstitūts un citas klīnikas, kur pacientuir iespējams izmeklēt un nonākt pie pareizajiemslēdzieniem, lai viņam pēc iespējasātrāk varētu palīdzēt. Ar insulta slimniekiemstrādā arī rehabilitācijas komanda, kas sastāvno logopēda, ergoterapeita un fizioterapeita,kā arī diennakts māsu dežūrpostenis. Asoc.prof. Andrejs Millers stāsta, ka tik pat svarīgi,cik rūpēties par slimnieku atveseļošanos, irdarīt visu iespējamo, lai pacientiem, kuriem irbijuši pārejoši asinsrites traucējumi vai cerebrālaisinfarkts, novērstu riska faktorus.Asoc. prof. Andrejs Millers skaidro: „Mūsu mērķisir vērst uzmanību, cik svarīgi ir domāt parprimāro profilaksi un savlaicīgi novērst riskafaktorus. Ir jādara viss, lai pacienti līdz insultamnenonāktu. To ir iespējams panākt sākot ar sabiedrībasizglītošanu un izpratnes veicināšanu,un beidzot ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu,kas ir ļoti svarīgs pie kardiovaskulārām uncerebrovaskulārām saslimšanām.” Šī gada sākumāautoru kolektīvs– dr. IvetaMintāle, prof.Andrejs Ērglis,Anete Dinne, IvetaBajāre, AndrejsKalvelis, GustavsLatkovskis, SandaJēgere, VilnisTaluts Dzērve unIlja Zakke – prezentējaotro veselīga dzīvesstila grāmatas„Sirds un virtuve” izdevumu. Atšķirībā nopirmā izdevuma, kas bija vairāk domāts medicīnasdarbiniekiem, šī grāmata ir rakstītapopulārzinātniskā valodā un pieejama arīpacientiem.Kā stāsta viena no grāmatas autorēm IvetaMintāle, izdevuma pirmā daļa ir veidota pēcautoru kolektīva izstrādātajām kardiovasku-lāro slimību vadlīnijām. Pēc kolēģu ieteikumiemgrāmatas otrajā daļā papildu uzmanībair pievērsta pareizai garšvielu lietošanaiun augu eļļu nozīmei ikdienas uzturā. Izdevumāaprakstīti arī produkti, kas ir veselīgi,kā arī tie, kas nenāk par labu cilvēka organismam.Jaunā grāmata ir papildināta ar ārstuun viņu ģimenes locekļu, kā arī pacientuiecienītākajām receptēm. Pie katra no ēdieniemir norādītas sastāvdaļas, gatavošanaslaiks, kā arī piemērotākais vīns, ko būtu ieteicamspasniegt pie maltītes. Kā izrādās, arīvīns ir pareizas ēšanas sastāvdaļa. Savukārtgrāmatas pēdējā nodaļa iepazīstina lasītājuar izdevuma tapšanas procesā iesaistītajāmpersonām. Grāmatas ārējais izskats nav mainīts,tomēr jaunais izdevums ir divas reizesbiezāks, stāsta Iveta Mintāle.Papildināto izdevumu ir iespējams iegādātiesgrāmatnīcās visā Latvijā. Veselīga dzīvesveidapamatprincipi:• Ēd veselīgu sabalansētu pārtiku!• Uzņemto kaloriju daudzumu saskaņoar to patēriņu!• Esi fiziski aktīvs – vismaz 30 minūteskatru dienu!• Ēd daudz augļu un dārzeņu!• Izvēlies pilngraudu produktus!• Ēd zivis, īpaši treknās jūras zivis, vismaz2 reizes nedēļā!• Izvairies no piesātinātajiem taukiem untranstaukskābēm!• Izvēlies liesu gaļu un piena produktusar pazeminātu tauku saturu!• Samazini produktus ar palielinātucukura daudzumu!• Ja lieto alkoholu, tad - nelielosdaudzumos!• Nesmēķē!20 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I MĀSU SLEJAOptimāls jaundzimušā aprūpesmodelis perinatālajā aprūpēElita SvarenieceDzemdību klīnikas Jaundzimušonodaļas virsmāsaPerinatālās aprūpes centrā vadība kopā ar māsāmir izstrādājusi jaunas vadlīnijas vesela jaundzimušāaprūpē. Tās jau ir ieviestas praksē. Kastad ir tas jaunais un kā tas palīdz bērnam?Perinatālās aprūpes mērķis ir uzlabot jaundzimušobērnu veselības aprūpi un viņu dzīveskvalitāti. Lai to vēl vairāk veicinātu, ir izstrādātasjaunas primārās aprūpes vadlīnijas un tās piedzīvojušasvērtīgas izmaiņas. Pirmkārt, ja bērnaveselības stāvoklis atļauj, tad neonatalogs bērniņuizmeklē divas stundas pēc piedzimšanas.Turklāt neonatalogs ierodas tieši dzemdībuzālē un kopā ar bērnu māsu arī veic jaundzimušānovērtēšanu. Ja atceramies, tad agrākbērniņu nesa uz bērnu istabu, bet tagad to daradzemdību zālē. Kad bērniņš ir tikko piedzimis,ir svarīgs ādas kontakts, kas nozīmē, ka pēcpiedzimšanas divas stundas bērniņu kailu, ģērbtutikai adītā vilnas cepurītē un zeķītēs, noliekgulēt mātei uz krūtīm. Šajā laika periodā notiekmikroorganismu kolonizācija – mazulītis saņemmammas mikrofloru. Tā tiek mazināts infekcijasrisks – novērsta apsēšanās ar medicīnas darbiniekumikrofloru. Tādējādi, bērniņa ādā veidojasaizsardzība. Tas notiek 2 stundu garumā unšinī laikā tiek arī uzsākta pirmā zīdīšana – arī tānotiek ādas kontakta laikā, kas jaundzimušajamuzlabo imunoloģisko aizsardzību.Jau dzemdību zālē visiem jaundzimušajiemtiek nodrošināta gono blenorejas profilakse –bērniņa actiņās tiek iepilināta 1% tetraciklīnavai 0,5% eritromicīna ziede, kas nodrošina, kaactiņās neveidojas iekaisums, kas ir turpmākasinfekcijas risks, kā rezultātā var veidoties pataklums.Ir izmaiņas arī vakcinācijā. Līdz šī gada janvārimpirmo 12 stundu laikā pēc piedzimšanasvakcinēja jaundzimušo ar B hepatīta vakcīnu,tagad ar 1. janvāri noteikts, ka B hepatīta vakcīnusaņem tikai tie jaundzimušie, kuru mātesDzemdību klīnikas Jaundzimušo nodaļas virsmāsa Elita Svareniece palīdz laimīgajai dvīnīšumāmiņai Ingai Rudzinskaiir Austrālijas antigēnanēsātājas vai navbijušas grūtniecībasuzskaitē un ir sociālāriska grupā.Tāpat kā iepriekšnodaļā visi veseliebērniņi saņem BCG,(prettuberkulozesvakcīnu), kas sastāda75% no jaundzimušoskaita. Tas notiek3.-5. dienā, kad māmiņa ar mazulīti izrakstās noslimnīcas.Jaunas rekomendācijas ir par jaundzimušā hemorāģiskāsslimības profilaksi – viņš perorāli saņemK-1 vitamīnu (1. deva - 2 mg, tad 3.-5. dienā- 2.deva, bet 3. devu jau dod ģimenes ārsts – 4.- 6. nedēļā).Visiem veselajiem bērniņiem izmaiņas ir arī nabasādas apstrādē: nabas atlieku vairs neapstrādājam,tādā veidā ļaujot tīri dabīgi tai sažūt, kasparasti 3.-4.dienā arī atkrīt. Līdz šim esam lietojuši70-grādīgu spirta šķīdumu kālija permanganātuun 1% briljantzaļo šķīdumu, bet tagad – atstājamnabiņu sausu un novērojam.Vēl jauns ir tas, ka nemazgājam un netīrām jaundzimušāādu (izņemot sarežģītākus gadījumus),jo piedzimstot visu mazuļa ādu klāj vernix casiosa– primārā tauku kārta. Tā ir ļoti vērtīga, jo tajāir bērniņa paša minerālvielas un citas aizsargvielas,kas ir ļoti labvēlīgas bērniņa ādai.Jaundzimušam bērniņam temperatūru mērām30 minūtes pēc dzimšanas un pirms pārvešanasuz palātu, lai sekotu un nodrošinātu, ka tikko dzimisbērns var adaptēties jaunajiem apstākļiem.Visas šīs izmaiņas nav sarežģītas, tās balstās uziepriekšējo pieredzi un novērojumu analīzi. Noslēgumāvaru teikt, ka, lai visu to veiksmīgi varētuieviest praksē, ir svarīgs visas komandas darbs,kas ir iesaistīti bērniņa saņemšanā un aprūpē. Aprīlis 201021

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEI Slimnīcas ZiņasVeicināt zinātni ir mūsu pienākumsIntervēja Anta BušaIntervija ar Stradiņa slimnīcas Izglītībasun zinātnes departamenta direktoruDaini Krieviņu.- Šodien Latvijā ir trīs klīniskās universitātesslimnīcas, kuru uzdevums ir ne vien ārstētpacientus, bet arī veikt jauno ārstu apmācību,veicināt medicīnas zinātni un metožuizstrādi. Kas ir padarīts 2009. gadā?- Attīstīt medicīnas zinātni ir Latvijas Klīniskouniversitāšu slimnīcu pienākums – nodarbotiesar to aktīvi un mērķtiecīgi. Tiesības veikt zinātniskuspētījumus ir jebkurai struktūrai, patlauku ambulancei, bet mums tas ir pienākums.Tas uzliek lielu atbildību – mums jārūpējas, laišī zinātniskā darbība būtu kvalitatīva. Tāpēcvirzībai un attīstībai ir jābūt mērķtiecīgai. Irsvarīgi strādāt zinātnē, taču būtiski ir arī analizēt,cik nozīmīgi ir tas, ko paveicam.- Kā jaunie rezidenti ienāk zinātnē – vai vairākir to, kuri jau no studiju gadiem izvēlaspētniecības virzienu kursa darbā, bakalaurā,rezidentūras programmā, vai varbūt vēlāk,kad jau kā ārsts sāk strādāt praktiski un ieraugaproblēmu, kur vēlas piedāvāt savu risinājumu?- Mums ir daudz labu praktiķu, kas zinātnē neiesaistās.Tāpēc cenšamies jau studentu gadosjaunos cilvēkus virzīt dažādās aktivitātēs unpiesaistīt izpētes procesos. Taču ir skaidrs, kair nepieciešams pārstrādāt rezidentūras programmas,lai pastiprinātu tajās zinātnes sadaļu.Laba sadarbība mums ir ar abām medicīnasaugstskolām un tā tikai uzlabojas. Esam priecīgi,ka pie mums ir atnākušas RSU Patoloģiskāsfizioloģijas un Patoloģiskās anatomijas katedras.Pašreiz pie mums mācībās ir 189 rezidenti26 specialitātēs (105 LU un 84 RSU rezidenti).Studentu, kursantu un rezidentu mācībāssadarbība tiek realizēta ne tikai ar LatvijasUniversitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, betarī ar Daugavpils universitāti, Sarkanā Krustamedicīnas koledžu, P. Stradiņa veselības unsociālās aprūpes koledžu, Latvijas Medicīnasbibliotēku, Latvijas Ārstu biedrību, medicīnasprofesionālajām asociācijām.Jaunie rezidenti šeit slimnīcā mācās un apgūstvisu, lai saprastu, kas ir zinātne un kasvarbūt nav. Laba pētniecība vienmēr cenšasatbildēt uz jautājumiem – kā vai kāpēc.Viena no atzīstamas zinātnes pirmajām pazīmēmir autora citējamība – publikācijastarptautiskā zinātnes žurnālā, kas tiek recenzēta.Otra pazīme – aktīva dalība lielosstarptautiskos forumos. Trešā pazīme –kāds ir „sausais” atlikums – realizēta ideja, atrastajauna metode, izstrādāta jauna tehnoloģija,ko varam pielietot pacientu ārstēšanā.Ceturtā pazīme, uz ko jātiecas – doktora grādaiegūšana.- Kādi ir šie rādītāji Stradiņos?- Ar gandarījumu varu teikt, ka pēdējos gadosarvien vairāk mūsu slimnīcu pētnieku rakstipublicēti starptautiskos izdevumos, arvienvairāk notiek uzstāšanās, daudz braucam uzārvalstīm, kur ne tikai piedalāmies, klausāmiesun mācāmies no citzemju kolēģiem, bet arviendrošāk rādām arī savu pieredzi, atklājumus,turklāt pie mums mācīties brauc pietiekamidaudz ārvalstu klīniku ārsti. Esmu priecīgs, kamums ir jauni doktoranti. 2009.gadā sekmīgidarbus aizstāvējuši un medicīnas zinātņu doktoragrādu saņēmuši dr. Kārlis Kupčs, dr. GuntaPurkalne, dr. Viktorija Kuzema, dr. Ilans Lisagors.Arī šogad ir jau pirmais doktorants – Centrālāslaboratorijas vadītājs Dzintars Ozoliņš.Slimnīcā arī veiksmīgi strādājam pie daudziemnozīmīgiem zinātniskiem projektiem. Varu minēt,ka klīnisko pētījumu jomā ir ļoti plašs sadarbībasareāls – 111 projekti, kuros veiksmīgidarbojāmies 2009. gadā.- Cik daudz no šī zinātnes sausā atlikumapaliek mūsu slimnīcā un cik tēmas, ko šeitizstrādājam, ir plaši un nozīmīgi atklājumi?- Diemžēl mēs bieži vien nespējam atrast pietiekamusresursus zinātnei, kā dēļ mūsu ideja –medikamenti, tehnoloģijas vai molekulārās iekārtas– pasaulē tiek iznesta ar citu vārdu, betmēs varam tikai priecāties, ka esam ģenerējušilabu domu, izstrādājuši tēmu un tā aiziet plašākpasaulē. Ceru, ka mēs arī sasniegsim tādulīmeni kā Ultrehtā (Holande), no kurienes eskatru otro mēnesi saņemu jaunas promocijasdarba tēzes un materiālus asinsvadu ķirurģijā.- Kas ir tās jaunās lietas, ko lietojam te, Stradiņos?- Pirmkārt, esam sākuši lietot tos medikamentus,kur kādreiz paši esam piedalījušies to izstrādē– endokrinoloģijā, reimatoloģijā, gas-troenteroloģijā, angioloģijā. Otrkārt, lietojamtās tehnoloģijas, ko paši izstrādājam, piemēram,pacientu ārstēšanā, diagnostikā, protezēšanā.Daudzas jaunas lietas pielieto invazīviekardiologi un asinsvadu ķirurgi.- Stradiņa slimnīcā ārsti nemitīgi mācās, gūstjaunas zināšanas, seko līdzi tam, kas notiekcitās klīnikās, medicīnas blakusnozarēs. Vai,Jūsuprāt, slimnīcas rīta konferences palīdzdarbiniekiem izziņas procesos?- Jā, salīdzinot ar citām slimnīcām, mums ir vairākprivilēģiju. Viena no tām – mēs katru dienupaši varam mācīties viens no otra. Katru otronedēļu notiek slimnīcas rīta zinātniskās konferences,par kuru apmeklējumu statistiku esgan šobrīd neesmu gandarīts. Otra iespēja irmūsu personālam izglītoties dažādās zinātniskāskonferencēs un semināros, kuru apmeklējumiir pietiekami aktīvi. Zinātniskā padomearī turpmāk, izskatot pieteikumus par dalībustarptautiskos pasākumos, rūpīgi izvērtēskomandējumu finansējumu starptautiskiempasākumiem un raudzīsies, vai pretendentspietiekami izmanto mūsu pašu vietējās iespējasizglītoties – kā viņš apmeklē un cik aktīvskā referents ir mūsu rīta konferencēs. Tāpēces aicinu visus to ievērot un iesūtīt arī priekšlikumusrīta konferenču tēmām nākamajampusgadam.Tālākizglītība ir liela izglītības un zinātnes darbadaļa. Pagājušajā gadā realizētas 128 tālākizglītībasapmācības programmas ārstniecībaspersonām (ārstiem, māsām, ārstu palīgiem,vecmātēm, radiologu asistentiem un laborantiem),kā arī māsu palīgiem un sanitāriem. Tālākizglītībasprogrammas 2009. gadā apguvusi1861 persona.Esam piedalījušies Eiropas Sociāla Fonda projektā„Veselības aprūpes un veselības veicināšanasprocesā iesaistīto institūciju personālatālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai”,kā ietvaros tika īstenota profesionālo prasmjupilnveides programma ,,Augstas kvalitātesoperatīva pirmsdzemdību un dzemdību palīdzībaaugsta riska grūtniecēm un jaundzimušoprimārā reanimācija”. Izglītoti 254 kursanti.Mūsu uzdevums ir arī pacientu izglītošana (cukuradiabēts, bronhiālā astma, koronārās sirdssaslimšanas, peritoneālā dialīze). Sadarbībā arprofesionālajām asociācijām un slimnīcas centriemorganizētas 18 republikas nozīmes un 8starptautiskas nozīmes konferences un semināri.Atbilstoši kopīgi uzstādītājām prioritātēmslimnīca gatavo speciālistus aknu transplantācijaiun ārstniecībai ar cilmes šūnām.- Kādas izglītības un zinātnes darba aktivitātesnorit šajā pavasarī?Rūpējamies par materiāli tehnisko bāzi zinātneiun izglītībai. Iespēju robežās atbalstīsim jaunosprojektus un pieteikumus no nodaļām. 22 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEZinātniski pētniecisko darbuturpinās jaunie doktorantiTija Zvagule, Maija Eglīte, Nataļja Kurjāne,Jeļena Reste, Jolanta CīruleAroda un radiācijas medicīnas centrs,RSU, Darba drošības un vides veselības institūtsČernobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijasseku likvidētājiem onkoloģisko slimību skaits ir artendenci strauji pieaugt vēlīnā laika periodā pēcdarba avārijas piesārņotajā zonā. ČAES avārijasseku likvidētājiem diagnosticēto vēžu galvenālokalizācija ir gremošanas traktā, uroģenitālajāsistēmā un elpošanas orgānos. Agrīnā diagnostikāir nenoliedzama loma savlaicīgām speciālistukonsultācijām un jaunām izmeklēšanas metodēm,kuras iespējams izmantot uz Paula StradiņaKlīniskās universitātes slimnīcas bāzes 20 gadulaikā. Noslēgušies vairāki projekti un to finansējumsgan no LZP, gan RSU. Turpinās kontakti arJapānas zinātniekiem un fondu, kas palīdz pieredzesapmaiņā starp Latviju un Hirosimu jau nodeviņdesmitajiem gadiem. Pēdējo gadu laikā zinātniskaisdarbs kopā ar bioķīmijas laboratorijaskolēģiem Andreju Šķesteri, Tiju Zvaguli un JelenuResti „Ibuprofena un (vai) antioksidantu terapijasefekts uz progresējošām pārmaiņām prostatāČAES avārijas seku likvidētājiem,” kas saistīts arLatvijas un Lielbritānijas pilotprojektu ŠefildasHallam Universitātes Biomedicīnas centru, ir noslēdziesar publikācijām. Katru gadu mūsu centraspeciālisti piedalās konferencēs vai seminārosar ziņojumiem par mūsu iegūtajiem rezultātiemgan Latvijā, gan ārpus tās robežām.Jolanta Cīrule un Jelena Reste ir jau uzņemtasdoktorantūrā medicīnas nodaļā no pagājušāgada 5. novembra. Viens no doktoranta darbaNataļja Kurjāne un Jeļena ResteImunoloģiskajā laboratorijā HirosimasUniversitātē 2008. gada rudenīZinātniskie projekti slimnīcāLatvijas Zinātnes Padomes granti, Starpnozaruprojekti un Valsts Pētījumu programmas:• Karbapenēmrezistentās Acinetobacter baumaniiizplatība Latvijas slimnīcās un tās molekulārepidemioloģiskaisraksturojums (DumpisU. 09.1302).• Cilvēka cilmes šūnu imunomodulatīvā aktivitātein vitro un drošības profils pacientiem ar 1.tipa cukura diabētu (Zvaigzne A. 09.1283).• Akūtas un hroniskas infekcijas: to ierosinātājupatoģenitātes, persistences un rezistencesattīstības mehānismi, efektīvas diagnostikasun ārstēšanas ceļi, 2006.-2009 (A.Martinsons06.0035).• Latvijas populācijas genofonda izpēte 2005.-2009 (G.Latkovskis 05.0023).Citi projekti:krievijā speciālistiem, lai uzlabotu iedzīvotājudzīves kvalitāti, informējot plašāku sabiedrībupar pārmantotā vēža diagnostiku, ārstēšanuun profilaksi, kā arī atvērtu pārmantotā vēžakonsultatīvo kabinetu Grodņā.• Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijasvaldības divpusējo finanšu instrumentu unvalsts budžeta finansētais projekts „Koordinētasmikrobioloģijas laboratoriju un infekcijukontroles personāla darbības algoritma ieviešanamultirezistento nozokomiālo patogēnuierobežošanai Latvijas reģionālajās slimnīcās”.Projektā plānots, sadarbojoties reģionālo slimnīculaboratoriju personālam un infekciju kontrolespersonālam, izstrādāt vienotu darbībasalgoritmu infekciju uzraudzībai un izplatībasierobežošanai slimnīcās, samazināt nozokomiāloinfekciju radīto saslimstību un mirstībuslimnīcās.• Eiropas reģionālās attīstības fonda un valstsbudžeta finansētais projekts „Onkoloģijas slimniekuārstēšanas pakalpojumu attīstība VSIA„Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”,veicot infrastruktūras uzlabošanu”. Projektāparedzēts iegādāties augstas enerģijas lineāropaātrinātāju ar daudzlapiņu kolimatoru unportālo attēlu iegūšanas sistēmu. Iegādājotieslineārā paātrinātāja iekārtu un kopumā attīs-nosaukumiem ir „Mazu radiācijas devu hroniskasiedarbības ietekme uz cilvēka novecošanu”.Finansiālo grūtību dēļ, lai turpinātu pētnieciskodarbu par radiācijas bioloģiskiem efektiem uzcilvēka organismu, mūsu centra kolēģes padziļināszināšanas radiobioloģijā, kā arī turpinās kontingentanovērošanu, liekot lietā sadarbību arJapānas Radiācijas efektu izpētes fondu, Imunoloģiskolaboratoriju Hirosimas Universitātē (vadītājsPh.D., profesors Tomonori Hayashi). Tā kā jonizējošāsradiācijas hroniska iedarbība pastiprinareaktīvo skābekļa atvasinājumu (reactive oxygenspecies – ROS) veidošanos organismā (teorētiskitas noved pie priekšlaicīgas novecošanās sakarāar DNS un šūnu membrānu bojāeju, kas sekmēdažādu deģeneratīvu procesu attīstību organismāavārijas seku likvidētājiem),svarīgi būtunoteikt šos rādītājusmūsu ČAES avārijasseku likvidētājiem.Jau 2008. gada rudenīJapānā apmācībasprogrammā bija NataļjaKurjāne un JeļenaReste. Viņas praktiskistrādāja molekulārāsbioloģijas laboratorijāun apguva reaktīvo skābekļa atvasinājumu noteikšanasmetodi ar florcitometrijas palīdzību.2009. gada nogalē no Japānas atgriezās LīgaLārmane, bioķīmijas laboratorijas doktorante,un šogad (2010. gada rudenī) gatavojas atkal uzHirosimu mūsu jaunā doktorante Jolanta Cīruleun Inese Mārtiņsone no Darba drošības un Videsveselības institūta RSU. Mūsu kopējais uzdevumsir sekot arī jaunās paaudzes veselībai pēc Černobiļaskatastrofas. Lai cik neliels būtu finansējums,mēs konsultējam un izmeklējam bērnus, kuri dzimušiČernobiļas katastrofas seku likvidētāju ģimenēs,un ir jau sasnieguši pilngadību. Jaunākiezinātniskie pētījumi šajos pārmantotības un kumulācijasprocesos ir tieši Japānas zinātniski pētnieciskajiemcentriem. Mūsu bērnu izmeklēšanair iekļauta Valsts finansējumā un mūsu centrakompetencē ir viņiem nepieciešamā palīdzība untehnoloģiski nodrošināta datu bāze. • Baltijas jūras reģiona kaimiņattiecību InterregIII B programmas līdzfinansētais projekts „Pārmantotāvēža profilakse, zināšanu apmaiņa unapzināšanās veicināšana par slimību Baltkrievijas,Latvijas un Lietuvas pierobežas rajonos”.Projektā paredzēta pieredzes apmaiņa starpVSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātesslimnīca” pārmantotā vēža speciālistiem unGrodņas Reģionālās klīniskās slimnīcas Balttotinfrastruktūru, plānots samazināt letālogadījumu skaitu, paaugstināt iedzīvotāju dzīvildziun dzīves kvalitāti.• Utrehtas Universitātes Medicīnas centra (TheUniversity Medical Center Utrecht) finansētāPētījuma programma. Pētījuma programmasuzdevums ir sniegt informāciju par pacienturaksturojumu, ICU raksturojumu, izolētoAMRB, bakterimijas koeficientiem, antibiotikulietošanu un higiēnas praksi, lai dalītos vienotāsaskaņotā projektā ar Eiropas dalībvalstīm unAsociētām valstīm par antimikrobu rezistencesun slimnīcu infekciju izpēti un antimikroburezistences kontroli.• Valsts pētījumu programma „Latvijas iedzīvotājudzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošogalveno patoloģiju zinātniska izpēte ar multidisciplinārapētnieciska konsorcija palīdzību”.Programmā iekļauti 14 projekti, kas ar mūsdienīgāmbioķīmijas un ģenētikas metodēm pētacilvēku dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti ietekmējošāssaslimšanas dažādās jomās Latvijā.• Inovatīvu diētas izvērtējuma metožu izstrādeepidemioloģiskajiem un sabiedrības veselībaspētījumiem. Projekta mērķis ir izstrādāt jaunasvadlīnijas inovatīvo diētas izvērtēšanas metožuieviešanai epidemioloģiskajos un sabiedrībasveselības pētījumos. Aprīlis 201023

IN MEMORIAMI Slimnīcas ZiņasNo dr. Induļa Kokara atvadotiesprof. Indulis VanagsAnestezioloģijas unreanimatoloģijas klīnikas vadītājs2009. gada 28. novembrī negaidīti no dzīvesaizgāja Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Anestezioloģijas nodaļasvadītājs Indulis Kokars, biedrības „LatvijasAnesteziologu un reanimatologu asociācija”biedrs un Sertifikācijas komisijas loceklis.Indulis Kokars dzimis 1957. gada 2. jūlijāCēsīs. Mācījies Cēsu 1. vidusskolā un studējisRīgas Medicīnas institūtā (absolvējis1982. gadā). 1983. gadā I. Kokars beidzisinternatūru anestezioloģijā un reanimatoloģijā,bet no 1984. līdz 1985. gadamstrādājis Cēsu slimnīcā par ārstu anesteziologu-reanimatologu.No 1986. gadastrādājis par anesteziologu Rīgas 7. klīniskajāslimnīcā „Gaiļezers” un reanimatologuPaula Stradiņa Klīniskajā universitātesslimnīcā, kā arī uzsācis darbību Sanitārajāaviācijā (Katastrofu medicīnā). No 1997.gada jūnija I. Kokars bija Paula StradiņaKlīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijasnodaļas vadītājs. I. Kokara sievastrādā Stradiņa slimnīcā – viņa ir ginekoloģijasnodaļas vadītāja. Savukārt meitaizvēlējusies juristes amatu. Vadot PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasAnestezioloģijas nodaļu, dr. I. Kokars ieviesajaunas tehnoloģijas, anestēzijas ierīcesun monitorus nodaļas darbā. Vienmēr domājispar darbinieku profesionālo pilnveidi,izglītošanu un optimālu darba apstākļuradīšanu, bijis ilggadējs rezidentu docētājsun jauno ārstu audzinātājs. Ārsts IndulisKokars vienmēr paliks mūsu atmiņā kāenerģisks, darbīgs, nosvērts, atsaucīgs unaugsti profesionāls kolēģis. Pieminot docentu,dr.med. Egonu DauguliTavs mūžs kā ābeļdārzsPaliks tiem, kas tālāk iet.(J.Rūsiņš)2010. gada 17. janvārī no dzīves aizgāja docents,Dr.med., bijušais RSU Anestezioloģijasun reanimatoloģijas katedras vadītājs unStradiņa slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijasklīnikas vadītājs Egons Daugulis.E. Daugulis dzimis 1934. gada 13. maijā Rīgā.Viņš ir vairāk nekā 80 zinātnisko publikācijuun 5 monogrāfiju autors vai līdzautors, med.zin. kand. (1969), dr.med. (1992), LPSR Valstsprēmijas ieguvējs par nieru un aknu aizstājējterapiju,Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris,viens no ekstrakorporālās hemodialīzes undetoksikācijas metožu pionieriem Latvijā1964. gadā.Laika posmā no 1980. līdz 1990. gadamE. Daugulis pildīja Latvijas galvenā reanimatologapienākumus – viņš bija Latvijas reanimācijasun intensīvās terapijas pamatlicējsun dvēsele. Visu Latvijas ārstu iecienīts skolotājs.Lielākā daļa Latvijas anesteziologu-reanimatologuir E.Dauguļa skolnieki.Pēc Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās Ārstniecībasfakultātes beigšanas no 1958. gadalīdz 1961. gadam E. Daugulis strādāja KuldīgasCRS par ārstu ķirurgu un otorinolaringologu.No 1961. gada līdz 1964. gadam bijaRMI Fakultātes ķirurģijas katedras aspirants,bet no 1964. gada līdz 1967. gadam strādājaStradiņa slimnīcas Anestezioloģijas nodaļā.Viņš ir bijis Rīgas Medicīnas institūta, vēlākAML/RSU, Anestezioloģijas un reanimatoloģijaskatedras docents (1974-1992), AML/RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijaskatedras vadītājs (1992-1998) un arī Stradiņaslimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijasklīnikas vadītājs.E. Daugulis 60-tajos gados darbojās iniciatorugrupā, kura sāka izmantot hemodialīzesmetodi nieru slimību ārstēšanā. Viņš izstrādājaun organizēja mākslīgās nieres lietošanasiespējas slimniekiem ar akūtu nieru mazspēju.Pamatojoties uz šī darba rezultātiemun pieredzi, 70-tajos gados Latvijā izveidojāshroniskās nieru mazspējas ārstēšanas dienests,kas bija pamats nieru transplantācijasnodaļas izveidošanai Stradiņa slimnīcā.E. Daugulis ir publicējis un vadījis vairākuszinātniskus darbus par nieru funkciju traucējumiem.1980. gadā viņš saņēma Latvijas valsts prēmijukopā ar autoru grupu par nieru un aknunepietiekamības ārstēšanas metožu izstrādāšanuun ieviešanu klīniskajā praksē. 90-tajosgados E. Daugulis no klīnicistu puses vadījaorgānu transplantācijas likumdošanaspamatu izstrādi. Piedalījās valstī pirmās reanimācijasnodaļas izveidē un bija šīs nodaļaspirmais vadītājs un iniciēja šādu nodaļuveidošanu vairāku rajonu slimnīcās. Kopā arcitiem katedras darbiniekiem un praktiskajiemārstiem E. Daugulis piedalījās speciālasreanimācijas vajadzībām aprīkotas automašīnasizveidē un organizēja izbraukumubrigādi reanimatoloģiskās palīdzības sniegšanaiRīgas pilsētā un pats brauca izsaukumos.Šī pieredze ļāva organizēt reanimācijasnodaļas anestezioloģiskā-reanimatoloģiskādienesta izbraukumus palīdzības sniegšanaicitām rajonu slimnīcām, kā arī radīja iespējupārvest smagus slimniekus uz specializētiemcentriem.Egons Daugulis bija biedrības „Latvijas Anesteziologuun reanimatologu asociācija” ilggadējsbiedrs un tās sertifikācijas komisijasloceklis, Latvijas Intensīvās un neatliekamāsterapijas asociācijas prezidents un LatvijasNieru fonda loceklis. 24 Aprīlis 2010

Slimnīcas Ziņas I PIEREDZEDarbs kā hobijs, endoskopija – mīlestībaAiga Stāka12. februārī 80 gadu jubileju svinēja viens nogremošanas trakta moderno izmeklēšanas metožupionieriem Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas Gastroenteroloģijascentra (GEC) ilggadējs endoskopiju nodaļasvadītājs, praktiskās modernās gastrointestinālāsendoskopijas pamatlicējs Latvijā – ārsts GunārsGrīnbergs.G. Grīnbergs dzimis Talsu rajona Ārlakas Pūņupamatskolā, kur vēlāk arī uzsācis skolas gaitas,tās turpinājis Talsu vidusskolā. 1961. gadāG. Grīnbergs absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu.1968. gadā, kad tika nodibināts Gastroenteroloģijasun dietoloģijas centrs (GEDC), viņšsavas darba gaitas uzsāka, strādādams par ārstumetodiķiGEDC. Paralēli GEDC attīstībai, straujiattīstījās arī gastroenteroloģiskā endoskopija.Lai gan sākotnēji dakteris bija saistīts ar vienmuļajiem„papīru darbiem”, gastroskopija kā izmeklēšanasmetode viņu aizrāva. To pamanīja toreizējaiscentra dibinātājs un vadītājs profesorsNikolajs Skuja, kas pats gastroskopiju bija apguvis1943. gadā pie prof. Kalka Berlīnē, Šaritē klīnikā.Laimīgās likteņa sakritības dēļ, atbrīvojies nometodiķa darba, dr. G. Grīnbergs sāka skolotiespar gastrointestinālo endoskopistu profesoraN. Skujas vadībā, paralēli studējot tajā laikāpieejamo literatūru. G. Grīnbergs bija pirmaisoficiālais ārsts-endoskopists, bet no 1984.gada – pirmās endoskopiju nodaļas vadītājs.Vairāk nekā 40 darba gados specialitātēG. Grīnbergs veicis vairāk nekā 50 tūkstošuendoskopisko gremošanas trakta izmeklējumu,daudzas – augsti komplicētās un sarežģītāssituācijās. Jāatzīmē, ka G. Grīnbergs nekadnav stažējies ārzemju klīnikās vai apmeklējisstarptautiskus endoskopiju kursus, taču ikdienasdarbā tas nebija pamanāms – dr. G. Grīnbergsvienmēr zināja jaunākās izmeklēšanasmetodes, pats tās ieviesa ikdienas praksē –vadoties no pieejamās literatūras aprakstiem,konstruēja, piemēram, polipektomijas cilpas. JaGEDC centra dibināšanas sākumā tika veiktasdažas fibroendoskopijas mēnesī, tad vēlāk – līdzsimts un pat vairāk, jo darba apjoms ievērojamiauga. Pēc 2-3 gadiem radās iespēja iegādātiesduodenoskopu, līdz ar to paplašinājās izmeklēšanasiespējas un apjoms, tika veiktas endoskopiskāsretrogrādās holangiopankreatogrāfijas.Ārstam Grīnbergam bija nepieciešams palīgsun tā bija viņa pirmā skolniece, vēlāk darba līdzgaitnieceārste Aija Fabriciusa. „Ar dr. Grīnbergusāku kopā strādāt no 1972. gada 25. decembra,kad tiku uzņemta klīniskā ordinatūrā Rīgas MedicīnasInstitūta Fakultātes terapijas katedrā –gastroenteroloģijā-endoskopijā. Kaut gan viņšnebija pedagogs, viņš spēja endofibroskopijasiemācīt bez palīglīdzekļiem (lekcioskopa,video, fantomiem, mācību grāmatām). Toreizbija pieejamas tikai grāmatas par rigīdām ezofagogastroskopijām,”stāsta ārste Aija Fabriciusa.Dr. Grīnbergs darbā vienmēr bijis ļoti koleģiāls,tolerants pret citiem ārstiem, apveltīts ar jaukuhumora izjūtu. Viņu varētu saukt par ārstu –bibliofilu, kas daudz lasa un arī citus mudina todarīt, uzdāvinot pa kādai grāmatai. Kā nodaļasvadītājs daudz strādāja pats, uzņēmās visu atbildībupar smagiem gadījumiem ar sarežģījumiemnodaļā. Viņš bija un ir arī tagad paraugsdaudziem. Var pamatoti sacīt, ka darbs bija arīviņa hobijs, bet endoskopija – mīlestība.Dr. Grīnbergs ir izveidojis endoskopistu skolu unvisi vadošie Latvijas speciālisti šajā nozarē ir vainu viņa skolnieki, vai papildinājuši savas zināšanasun praktiskās iemaņas viņa vadībā. „2008.gada maijā rezidentūras rotācijas kārtībā nokļuvuEndoskopijas nodaļā. Jau iepriekš biju ticiesar dr. G. Grīnbergu, parasti tās bija īsas sarunaspar izmeklēšanai sagatavoto pacientu. Zināju,ka viņš ir ļoti pieredzējis un stingrs, tāpēc uzpirmo mācību ciklu ierados ar zināmām bailēm.Viņš mani nopētīja un teica: “Ā, jauns vergs ieradies”.Sākumā mazliet apjuku, bet tālākā darbagaitā sapratu, ka šādi joki ir jāuztver pozitīvi unvisiem tiem ir dziļš zemteksts, tos caurstrāvo mīļums.Mazliet uz zoba pa reizei tiku pavilkts ganes kā jaunais ārsts, gan medmāsiņas, gan pārējiekolēģi, bet viņš neaizmirsa arī par sevi mazlietpazoboties. Mācības nebija vieglas, katru dienubija apgūst kas jauns, bet skolotāja pieredzeun loģiskās pamācības palīdzēja visu saprast uniemācīties. Paralēli uzzināju arī par endoskopijaspirmsākumiem šeit Stradiņa klīnikā – tas vissdeva papildus pozitīvu fonu visam apkārt notiekošajam.Lietas, kas pārsteidza manā skolotājā,bija apbrīnojama māka strādāt ar visāda veidatehniku. Neskatoties uz savu cienījamo vecumu,dr. G. Grīnbergs joprojām seko līdzi tehnikas jaunumiem,lieliski tiek galā ar datortehniku. Svarīgākais,ko viņš man iemācīja – strādāt patstāvīgi,vēl tagad atmiņā epizode, kad veicu endoskopiju,bet dr. G. Grīnbergs sēž kabineta stūrītī un arinteresi, bet bez komentāriem seko, ko un kā esdaru. Dažkārt likās, ka viņa nemaz nav līdzās. Tasmazliet baidīja, bet lika pašam maksimāli koncentrētiesun nepaļauties tikai uz to, ko skolotājsteiks. Varu teikt, ka viņš bija mans pirmais endoskopijasskolotājs, kurš ielika kārtīgu pamatumanās endoskopiju zināšanās, par ko arī viņamliels paldies,” pauž dr. Ē. Šmagris.„Neskatoties uz to, ka no manis mācīšanasendoskopijā viņš atteicās, atstājot to pilnībādr. Aijas Liliānas Fabriciusas ziņā, manas endoskopijurezidentūras laikā apmācot vismaz pusduciendoskopiju dāmu, ir jāatzīst, ka es pie tādasizdevības nebūtu rīkojies citādāk,” smejotiesnosaka Gastroenteroloģijas centra vadītājs JurisPokrotnieks.Par savu milzīgo ieguldījumu gastrointestināloendoskopiju attīstībā dr. Gunāram Grīnbergam2004. gada 16. oktobrī tika piešķirta Triju Zvaigžņuordeņa Zelta goda zīme, ko 2004. gada 17.novembrī viņam svinīgi pasniedza toreizējāvalsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.Gastroenteroloģijas centra attīstība un darbībanav iedomājama bez trīs „G” – Gastroenteroloģijascentra nodaļu vadītāju, ārstu G. Geldneres,A. Grietēnas un G. Grīnberga aktīvas sadarbības,kā to mēdza uzsvērt profesors N. Skuja. „Uzsākāmkopējās darba gaitas tālajos 70-tajos gados.Visi entuziasma un apņēmības pilni darbotiestoreiz vēl neapgūtajā gastroenteroloģijas laukā.Mūs vadīja, virzīja mūsu skolotājs profesorsN. Skuja. Mēs kopā darījām visu iespējamo mūsupacientu atveseļošanai. Grīnberga teiciens „navdaudz ko runāt, jādara” bija garants tam, kaviss iespējamais tiks izdarīts. Laiks skrien vējaspārniem, taču, lai tas nav šķērslis priekam parskaistu ziedu, izcilu zemeņu ogu, saldu, garšīguaugli. Viss vēl turpinās un viss ir nozīmīgs. Kopānostrādātie gadi, daudzie priecīgie, arī skumjie,pat dramatiskie notikumi, kurus pārdzīvojām,viens otru uzmundrinot, atbalstot un mierinot,ļauj priecāties par lielo jubileju un novēlēt veselību,neizsīkstošo humoru, spēku un patiku pretdzīvi!” saka dr. A. Grietēna.„Jāsaka, ka liktenis mums bijis labvēlīgs, piešķirotdr. G. Grīnbergam nepatiku pret metodiķadarbu. Domāju, ka gastrointestinālā endoskopijanebūtu attīstījusies tādos tempos un apjomā,ja nebūtu ārsts, kurš šo darbu veic aizrautīgi,zinātniski domājot un jūtot lielu atbildībuto veicot. Grīnberdziņ (piedodiet, mēs tā Tevidēvējam kolektīvā), mēs ar Tevi lepojamies! Irpadarīts liels, nozīmīgs, visiem vajadzīgs darbs.Apgūta vesela nodaļa praktiskā medicīnā. Mēs,visa slimnīca un it sevišķi Tavs Gastroenteroloģijascentrs, sveicam Tevi izcilā dzimšanas dienāun vēlam veselību un laimes izjūtu!” jubilārusveic dr. G. Geldnere. Aprīlis 201025

PERSONĪBA I Slimnīcas ZiņasPēteris Ošs – izcils ārsts,pasniedzējs un kolēģisAnta BušaPēteri Ošu iepazinu 1991. gada Barikāžu laikā,kad viņš organizēja medicīnisko posteni AugstākāsPadomes deputātiem. Viņš bija lietišķsun nerunīgs – bija jābūt gataviem jebkam undroši vien, ka dakteris Ošs skaidri zināja, kābūtu jārīkojas, ja notikumi attīstītos līdzīgi kāViļņā. Katrā ziņā vēl pirms tam Daugavas malālielajās demonstrācijās viņus neviens oficiālinebija pieaicinājis, bet viņi bija klāt ar vairākāmbrigādēm, ārpus sava darba laika, tieši pēc nostrādātām24 stundām reanimācijas nodaļā.Viņš bija mācīts palīdzēt un glābt. Trīs gadusbija nostrādājis Kuldīgas slimnīcā par terapeituun anesteziologu, bet visus šos gadus – PaulaStradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā parārstu anesteziologu-reanimatologu.Desmit gadus Pēteris Ošs bija saistīts ar sirdsķirurģiju – vadošais anesteziologs sirds-asinsvaduķirurģijas centrā kopā ar profesoru JāniVolkolakovu:„No bērnu slimnīcas ieradās vairāki braši dakteriar lieliem nodomiem – Jānis Volkolakovs,Oļģerts Putniņš, Āris Lācis, Visvaldis Ledus,Juris Breicis. Arī iepriekš mūsu slimnīcā profesorsĒ. Ezerietis bija veicis atsevišķas sirds operācijas,bet šie gadi bija lielu pārmaiņu sākumsLatvijas medicīnā. Pacientiem sāka pievienotmākslīgās nieres, pēc tam pirmā nieru transplantācija,sirds vārstuļu pārstādīšana; šeitoperēja arī bērnu iedzimtās sirdskaites, sākāshiperbārās oksigenācijas lietošana. Mani šī jaunā,sarežģītākā sfēra bija ieinteresējusi – darbsjaunā un augstākā līmenī. Tagad būtu neiedomājamistrādāt tādos apstākļos. Intubējām ar1970-tie gadi. Pēcoperāciju palātā iegūts modernākaiselpināšanas aparāts.1970-to gadu sākums. Bērns pēc sirds operācijas.Anesteziologs seko sirds ritmam.pārsterilizētām gumijas trubiņām, sirds monitorēšanaioperāciju zālē stāvēja milzīgs kardiogrāfs,trūka inotropo līdzekļu, sirds izsviedinevarēja noteikt.Pacientus pēc operācijas izvietoja nodaļaspalātā bez atbilstoša monitoringa. Dežūrasveicām paši anesteziologi, paliekot pēc darbaoperāciju zālē līdz rītam pie sava pacienta. Tāpavadījām ilgu laiku pie pacienta gultas, bieživien skaitot asins pilienus drenāžas sistēmā.Kopīgi izgudrojām ierīci ogļskābās gāzes dozētaiintravenozai ievadei bērniem, diagnosticējotiedzimtās sirdskaites. Andris Aivars kopā arOļģertu Putniņu sāka izdarīt koronarogrāfijas,no kurām pirmās mēs veicām narkozē. Katetruskoronarogrāfijai izlocīja paši ārsti, to ievadekoronārajās artērijās bija ilgstoša procedūra.Pašreiz mūsu sirds ķirurģijas centrā ir pasauleslīmeņa aprīkojums.”P. Ošs bija klāt, kad tika veidota Intensīvās terapijasun reanimācijas nodaļa: „Pacienti gulējaparastās dzelzs atsperu gultās. Ja bija jāveic reanimācijaspasākumi, zem matrača ievietojāmfinieri.”Līdz Katastrofu medicīnas centra izveidošanaitieši Pēteris Ošs organizēja un vadīja anesteziologuun reanimatologu izbraukumus uz republikasrajoniem neatliekamās un konsultatīvāspalīdzības sniegšanai un pats veica izbraukumusarī sanitārās aviācijas brigādē.To, ko nelaimes vietā ierauga ārsti, ir grūti atstāstīt.Dr. Ošs neatbalsta ažiotāžas izvēršanosmedijos, tāpēc vienmēr atrod laiku, lai patsatbildētu uz mediju jautājumiem, ja ir pastiprinātainterese par kādu īpaši sarežģītu pacientuvai kādu sabiedrībā zināmu, slimnīcā nonākušucilvēku. Dr. Ošs īsi izskaidro pacienta veselībasstāvokli, parādot, ka tieši tikpat uzmanīgipersonāls izturas arī pret visiem citiem, jo glābtir ārsta pienākums. Un atvainojies, ka vairākkomentāru nebūs, steidzīgi dodas atpakaļ uznodaļu.Tomēr laiks tiek atrasts arī šajā steidzīgajā darbdienā,jo dr. Ošs ir arī rezidentu docētājs, kuršmācījis gandrīz visas anestēzijas-reanimācijasmāsas, un regulārs dažādu publikāciju autorspar neatliekamo medicīnisko palīdzību traumugadījumos, par atdzīvināšanu, par klīniskoanestezioloģiju un intensīvo terapiju, par analgētiskolīdzekļu lietošanu pēcoperācijas sāpjumazināšanai. Šie raksti top vēlos vakaros unbrīvdienās, bet darba gaitā kopā ar kolēģiemtiek strādāts pie modernākām ārstēšanas metodēm,kas tiek ieviestas intensīvās terapijaspraksē.Dr. Ošs jau 30 gadus vada slimnīcas Intensīvāsterapijas un reanimācijas nodaļu. „Mēs esampriecīgi, ka mums ir Pēteris Ošs. Mēs zinām, kaviņš vēl ilgi te strādās, jo tā atbildība, ko viņamnākas nest, nav visiem pa spēkam. Savos darbagados viņš ir guvis ievērojamu pieredzi, kas ļaujātri un pareizi veikt pacientu ārstēšanu,” sakanodaļas virsārsts Ģirts Freijs. Arī citi sastaptiekolēģi labprāt dalās savos vērtējumos par P.Ošu. Tie visi ir pozitīvi, sirsnīgi un vietām patapbrīnas pilni. „Viņš vienmēr izskatās nopietns,pat norūpējies, bet nekad nav pacēlis balsi uzpersonālu, arī tad, kad vajadzētu, prot to izdarīttā, lai nevienu neaizvainotu. Tā ir būtiskainteliģences iezīme. Oša kungs ir ļoti aizņemtsdarbā, brīžiem viņš pats ķeras pildīt arī citu pienākumus,kaut arī visa viņa diena ir sadalīta kāpēc pulksteņa ciparnīcas – minūti pa minūteiviņš zina, kas, kuram, kad un kā jāpadara, laimūžīgais dzīvību glābšanas konveijers ar reanimējamiemun intubējamiem pacientiem strādātunevainojami.”Dr. Ošs atceras daudzus savus pacientus. KāGunti, kam infekcija bija iekļuvusi videnē, kuratrodas dzīvībai svarīgā sirds un plaušas, viensno lielajiem asinsvadiem, krūšu artērija, bija sastrutojusiun plīsusi. Viņš atceras arī Dzintaru,kurš ilgstoši tika reanimēts pēc laikus neoperētaapendiksa, un vēl daudzus jo daudzus citussavus pacientus.Ne mazāk būtisks ir psiholoģiskais darbs arpacientu – izskaidrot viņa stāvokli, kas ar viņunotiek, kāda ir medikamentu iedarbībā, kādasbūs sekas, taču tikpat svarīgas ir sarunas arī arviņa tuviniekiem. Intensīvās terapijas un reanimācijasnodaļas vadītājs atzīst, ka pacienta tuviniekiemvisgrūtāk ir pacietīgi sēdēt un gaidīt,kas notiek ar slimnieku reanimācijā. Tur patpsihologs īsti nespējot palīdzēt. Cilvēki reanimācijasnodaļā vēlas runāt tikai un vienīgi arārstu, jo neviens labāk nepaskaidros ar pacientunotiekošo. Arī tas ir viņa darbs.Pēdējos pāris gados Pēteris Ošs atklājisceļošanas burvību un apskatījis Ēģipti. Šogadkopā ar sievu, kamēr Latvijā mīnus trīsdesmit,devās iepazīt Inku zemi un Meksikas patiesodzīvi. Tā esot dāvana sev apaļajā jubilejā. 26 Aprīlis 2010

Sveicam slimnīcas ilggadējos* darbiniekusapaļajās jubilejās!Slimnīcas Ziņas I SVEICAMJanvārisLidija Liniņa (01.01.1950.)Ārste ķirurģeNeatliekamās medicīnas centrsOlga Ločmele (03.01.1960.)Medicīnas māsa14. Pulmonoloģijas nodaļaMaija Millere (06.01.1940.)Medicīnas māsa (atbildīgais speciālists)Neiroelektrofizioloģijas laboratorijaVilhelmīne Trokša (13.01.1960.)Fizikālās terapijas māsaFizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrsLarisa Rudenoka (17.01.1950.)Medicīnas māsas palīdze15. Otorinolaringoloģijas nodaļaDzintra Dzilna (20.01.1950.)Medicīnas māsaLOR operāciju bloksDace Kozlova (24.01.1950.)Medicīnas māsa44. Ķirurģijas un gastroenteroloģijas nodaļaInāra Dimdiņa (26.01.1950.)Medicīnas laboranteKlīniskās diagnostikas nodaļaAntra Rūtiņa (26.01.1960.)Saimniecības māsa15. Otorinolaringoloģijas nodaļaAija Ansviesule (27.01.1960.)Virsmāsas vietniece20. Neiroloģijas nodaļaLilija Udrasole (27.01.1950.)Sanitāre22. Neirovaskulārā un neiroonkoloģijas nodaļaFebruārisSvetlana Cibuļska (04.02.1960.)Ārste neonatoloģeSlimo jaundzimušo nodaļaJevgēnija Kabailo (07.02.1960.)ApkopējaSaimniecības daļaAija Šulca (11.02.1960.)Medicīnas māsa41. Diferenciālās diagnostikas nodaļaBiruta Jakuboviča (13.02.1950.)Medicīnas māsas palīdzeOftalmoloģiskā profila dienas stacionārsAstrīda Našeniece (19.02.1950.)Ārste dermatoloģeStarpklīniku konsultāciju centrsRūta Drone (23.02.1950.)Sanitāre3. Ķirurģijas nodaļaIndra Saldābola (23.02.1960.)Saimniecības māsa24. Asinsvadu ķirurģijas nodaļaValentīna Rinkeviča (25.02.1960.)Sanitāre17. Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļaPēteris Ošs (27.02.1940.)Vadītājs, ārsts reanimatologsIntensīvās terapijas un reanimācijas nodaļaMartsLīga Beitāne (12.03.1960.)KasiereAmbulatoro pakalpojumu centrsIngrīda Bērziņa (18.03.1960.)Medicīnas māsa25. Ginekoloģijas nodaļaAina Silova (20.03.1960.)Podiatrijas māsaFizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrsLarisa Okuņeva (27.03.1950.)Dokumentu uzskaites speciālisteAmbulatoro pakalpojumu centra darba organizācijasun reģistrācijas daļaIrene Jukone (29.03.1950.)Farmaceita asistenteAptiekaMarina Graņicina (30.03.1950.)SanitārePlānveida pacientu uzņemšanas dienestsLaila Grigorjeva (31.03.1960.)Medicīnas laboranteKlīniskās diagnostikas nodaļaAprīlisVija Rozīte (01.04.1930.)Ārste anestezioloģeAnestezioloģijas nodaļaIndra Muceniece (01.04.1960.)Bufetniece29. Terapeitiskā nodaļaLīvija Šnēbaha (02.04.1940.)Medicīnas laboranteBioķīmijas nodaļaTamāra Zītare (02.04.1950.)Ārste anestezioloģeAnestezioloģijas nodaļaValda Kļaviņa (03.04.1950.)Sterilizācijas tehniskā darbinieceSterilizācijas daļaRūta Brikšķe (06.04.1940.)Medicīnas māsa41. Diferenciālās diagnostikas nodaļaKlaudija Zuja (06.04.1950.)BufetnieceAgrīnās rehabilitācijas palātas (ARG)Ausma Lutere (09.04.1940.)Vadītāja, vecākā laboranteArodbiedrība, Mikrobioloģijas un seroloģijaslaboratorijaGaļina Kovaļenko (09.04.1950.)Sanitāre1. Acu mikroķirurģijas nodaļaMaruta Solvita Naudiņa (12.04.1940.)Ārste neiroloģeNeiroloģijas klīnikas ambulatorā daļaVilnis Pirvics (13.04.1960.)Kravas automobiļa vadītājsGarāžaZoja Mjaeorga (13.04.1950.)Virtuves strādnieceVirtuveJuris Samodergins (21.04.1950.)SanitārsLOR operāciju bloksLīga Utināne (24.04.1960.)Sanitāre23. Ķirurģijas nodaļaVija Voltnere (27.04.1940.)Vadītāja, ārste gastroenteroloģeGastroenteroloģijas centra ambulatorā daļaMaijsJānis Kazaks (04.05.1950.)Ārsts radiologs terapeitsStaru terapijas kabinetsĀrija Kopce (13.05.1950.)VirsmāsaAsins sagatavošanas nodaļaAntonija Kaluma (16.05.1960.)Medicīnas māsaAkūtās nieru un aknu aizstājterapijas dienestsAldis Litke (20.05.1940.)Sanitārs23. Ķirurģijas nodaļaMaruta Ruzinice (22.05.1940.)Medicīnas māsa8. Nefroloģijas nodaļaAinārs Āboltiņš (29.05.1960.)Medicīnas fiziķisRadiācijas drošības un jonizējošā starojuma daļa* Ar slimnīcas valdes lēmumu žurnālā tiek sveikti tiedarbinieki, kas Stradiņa slimnīcā strādā 10 un vairāk gadus.Aprīlis 2010