1 Atklāta vēstule Veselības ministrei I.Circenei Izglītības ... - Sterivita.lv

Pielikums Nr.1Mācību materiāla „‟Infekciju kontroles metodes nodrošināšana pacientu aprūpē‟‟ 14.nodaļasteksts.14. Dezinfekcija, dezinsekcija, deratizācijaDezinfekcija ir mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, riketsiju, sēnīšu utt.) iznīcināšana ārējāsvides objektos, arī posmkāju (dezinsekcija) un grauzēju (deratizācija) iznīcināšana.Dezinfekcija ietver arī dezinsekciju un deratizāciju.Dezinfekcijas mērķis atšķirībā no sterilizācijas ir patogēno un nosacīti patogēnumikroorganismu iznīcināšana.Profilaktisko dezinfekciju veic regulāri, lai nepieļautu infekciju rašanos un izplatīšanos:piemēram, dzeramā ūdens dezinfekcija (hlorēšana, ozonēšana, filtrēšana, vārīšana), piena un tāproduktu, augļu, dārzeņu pasterizācija. Profilaktisko dezinfekciju veic sabiedriskās ēdināšanasuzņēmumos, veterinārijā, lauksaimniecībā, agronomijā, pārtikas ražošanā un citās darbības jomās.Perēkļa dezinfekciju veic gadījumos, kad ir reģistrēti epidēmiskie perēkļi. Kārtējodezinfekciju veic pacientu klātbūtnē, bet noslēguma dezinfekciju veic tad, kad no epidēmiskāperēkļa ir izolēts infekcijas avots.Sterilizācija ir dezinfekcijas metode, ar ko iznīcina ne tikai visus mikroorganismus, bet arī tosporas.Dezinfekcijas metodes Mehāniska tīrīšana: virsmu mazgāšana, tīrīšana ar putekļsūcēju, telpu vēdināšana,ventilācija, veļas mazgāšana. Šādi apstrādāto priekšmetu epidemioloģiskā bīstamībakrasi mazinās. Ar putekļsūcēju, it īpaši jaunās paaudzes putekļsūcēju ar gaisamitrināšanu – kopā ar putekļiem virsmu var atbrīvot no 98% mikroorganismu. Vēdinottelpu, pēc 15 minūtēm mikroorganismu skaits gaisā krasi mazinās, pēc 30 minūtēm tiegandrīz izzūd. Arī veļas mazgāšana atbrīvo veļu no mikrobiem. Fizikālie līdzekļi iraugsta temperatūra (sadedzināšana, vārīšana, pasterizācija);tvaiks;sauss gaiss;ultravioletais starojums;ultraskaņa;radioaktīva apstarošana u.c.Biežāk izmanto sausā gaisa baktericīdo, virucīdo, insekticīdo un sporocīdo iedarbību. 180–160 °C karstu sauso gaisu izmanto gaisa sterilizatoros laboratorijas trauku, instrumentu, kā arīmetāla, stikla izstrādājumu un silikona gumijas dezinfekcijai. Drēbju, matraču, spilvenudezinsekcija ar sauso gaisu skar tikai šo priekšmetu virspusi.Ūdens tvaika iedarbība ir dziļāka un iznīcina visas mikroorganismu veģetatīvās formas (ietbojā 80 °C) un sporas (120 °C – 10 min). Šās metodes efektivitāte pieaug, ja priekšmetusapstrādā ar tvaiku zem spiediena. Šo metodi izmanto metāla, stikla izstrādājumu, tekstila, lateksa,polimēru materiālu dezinfekcijai.Karstu ūdeni lieto dažādu izstrādājumu dezinfekcijai, jo mikroorganismu veģetatīvās formasiet bojā 60–70 °C temperatūrā 30 min laikā. Vārīšana 100 °C temperatūrā iznīcinamikroorganismus 15–45 min laikā. Antimikrobu iedarbība pastiprinās, ja pievieno 2% nātrijahidrokarbonātu vai ziepes.Radioaktīva apstarošana iznīcina visus mikroorganismus, kā arī sporas. Ķīmiskie līdzekļi. Ķīmisko vielu, ko lieto dezinfekcijai, ir ļoti daudz. Svarīgi, lai šiepreparāti būtu iekļauti atļauto preparātu sarakstā.Lai dezinfekcija būtu efektīva, ir nepieciešams pareizi sadalīt vai klasificēt visus priekšmetuspacientu aprūpei, iekārtas un instrumentus.Dezinfekcijas efektivitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem. Daži no tiem var mazinātdezinfekcijas efektivitāti.3

Dezinfekcijas efektivitāte atkarīga no šādiem apstākļiem: priekšmeta pirmsdezinfekcijas apstrādes (attīrīšanas pakāpes); organisku vielu klātbūtnes priekšmetā; mikrobu kontaminācijas intensitātes un veida; apstrādājamā priekšmeta veida (spraugas, cilpas, nelīdzena virsma); dezinfekcijas līdzekļa koncentrācijas un ekspozīcijas; dezinfekcijas līdzekļa temperatūras un pH līmeņa.Ar augsta līmeņa dezinfekcijas līdzekļiem, paildzinot ekspozīcijas laiku, var panākt sporocīdoefektu.Spoldings piedāvāja visus priekšmetus iedalīt trīs kategorijās:1. Kritiskie.2. Puskritiskie.3. Nekritiskie.“Kritiskie” priekšmeti ir jebkuri ar mikroorganismiem vai sporām kontaminēti priekšmeti, kamir liels inficēšanas risks. Tie ir priekšmeti (instrumenti), kas nonāk saskarē ar steriliem audiem,asinsvadiem utt. Pie šās kategorijas priekšmetiem pieder ķirurģiskie instrumenti, sirds, urīnceļukatetri, implanti, šķidrumi pārliešanai, adatas injekcijām u.c. Šo priekšmetu apstrādei irnepieciešama sterilizācija.“Puskritiskie” priekšmeti, kas nonāk saskarē ar gļotādu un ādu. Uz šādu priekšmetu virsmasnedrīkst būt mikroorganismi. Pie tiem pieder kontaktlēcas, inhalācijas, intubācijas iekārtas, kuņģaendoskopi, termometri. Šo priekšmetu apstrādei ir nepieciešama augsta līmeņa dezinfekcija. Pēcdezinfekcijas tos noskalo sterilā vai ūdensvada ūdenī ar 100 mg/l hlora, pēc tam tos nosusina armetodi, kas nepieļauj atkārtotu kontamināciju, piemēram, ar sauso gaisu, un līdz izmantošanaiglabā sterilā iesaiņojumā.“Nekritiskie” priekšmeti – priekšmeti, kas nonāk saskarē ar ādu: šīberi, asinsspiediena mērītājamanšete, kruķi, trauki, gultas veļa, mēbeles.4

Pielikums Nr.2Neprecizitātes un nepilnības mācību materiāla „‟Infekciju kontroles metodes nodrošināšanapacientu aprūpē‟‟ 14.nodaļā.Iepazīstoties ar apmācību materiālu nav skaidrs, ko pasniedzējs vēlas iemācītstudentiem. Nav konkrēta kursa plāna izvērsuma. Pārejas no tēmas uz tēmu ir bezredzamas loģikas, vairāk uz asociāciju pamata. Šāda pieeja noteikti nepaaugstinazināšanu līmeni, bet drīzāk var radīt lielāku sajukumu.Materiālā kopumā ir sajaukti divi jēdzieni – „‟Dezinfekcija‟‟ un „‟Sterilizācija‟‟,kas pēc savas būtības ir atšķirīgi procesi;Neprecīzs dezinfekcijas un sterilizācijas metožu klasifikācija un uzskaitījums;Jēdzienu „‟pasterizācija‟‟ izmanto pārtikas rūpniecībā tieši tā pat kā jēdzienu„‟tindalizācija‟‟ izmanto vīnu un alus ražošanā, bet nekādā gadījumā ne veselībasaprūpē;Ultraskaņas iekārtas var izmantot tikai efektīvai tīrīšanai. Dezinfekciju ultraskaņasiekārtā var veikt tikai tad, ja ūdenim tiek pievienots dezinfektants. Sterilizācijaultraskaņā teorētiski ir iespējama, bet šāda iespēja tiek vēl tikai pētīta dažupasaules universitāšu laboratorijās;Aprakstot sterilizācijas metodi „‟Karsts gaiss‟‟ ir pieļauta kļūda gan procesafizikālās būtības aprakstā, gan nav norādīts, ka metode, lai arī nav aizliegta, bettomēr ir nepierādāma, turklāt tā sen vairs nav visvairāk pielietotā metodemedicīnā. Nav norādīts, ka metodē nav iespējams apstrādāt jebkuru materiālu,ieskaitot tekstilu.;Aprakstot sterilizācijas metodi „‟Piesātināts ūdens tvaiks‟‟ ir pieļauta kļūdamedicinīnisko materiālu un ierīču apstrādes parametru aprakstos;Aprakstot metodi „‟Vārīšana ūdenī‟‟ ir pieļauta kļūda, jo nav minēts, ka tā iraugsta līmeņa dezinfekcijas (ALD) metode un to pielietojot nevar tikt sasniegtssterilitātes līmenis;Pieminot sterilizācijas metodi „‟Radiācija‟‟ nav atsauces uz to, ka, lai gan metodiizmanto diezgan plaši, bet tikai rūpnieciski;Nekorekts ir teksts, ka „Ķīmisko vielu, ko lieto dezinfekcijai, ir ļoti daudz”. Irnoteiktas ķīmisko vielu grupas, kuras ir nemainīgas un būtu nepieciešams šo grupuapraksts un raksturojums – iedarbība, ķīmiskās īpašības u.t.t.Aprakstot ķīmiskās dezinfekcijas un sterilizācijas metodes, vispār nav pieminētaneviena no sterilizācijas metodēm un dezinfekcijas metožu apraksts ir tikneskaidrs, ka var pat radīt briesmas personālam, kurš mēģinās tās izmantot darbā;Izklāstot dezinfekcijas efektivitātes nosacījumus, mācību materiālā netiekaprakstīti nepieciešamie procesi, kā šo efektivitāti nodrošināt;Materiālā pieminot Earle H. Spaulding, nekorekti uzrakstīts ārsta uzvārds„‟Spoldings‟‟, kā arī nav paskaidrojuma, kāds ir bijis šīs klasifikācijasizstrādāšanas mērķis;Turklāt šajā gadījumā primāri būtu jāatsaucas nevis uz ārzemju avotiem bet gan uzLR MK noteikumiem Nr.574 „Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīmapamatprasībām ārstniecības iestādē”, kur 5.daļas 19. – 21.punktos ir precīzsformulējums medicīnisko ierīču iedalījumam. Sekojoši: Latvijā nav kritiskie,puskritiskie un nekritiskie priekšmeti, bet gan aprīkojums un medicīnas ierīces arzemu, vidēju un augstu riska līmeni.5

Pielikums Nr.3Infekciju kontroles un sterilizācijas asociācijas (IKSA) sagatavotais priekšlikums šo nepilnībunovēršanai.Medicīnisko materiālu un ierīču sagatavošanas (dekontaminācijas) pilns cikls ietver sevīsekojošus procesus: Tīrīšana; Dezinfekcija; Pakošana; Sterilizācija;Tīrīšana.Tīrīšana ir process, kura laikā medicīniskās ierīces tiek attīrītas no dažādiem neorganiskasun organiskas izcelsmes netīrumiem. Tīrīšanas procesā ir svarīgi divi pamatelementi: tīrīšanamehāniski noņemot aplikumus un skalošana. Rūpīga tīrīšana jāveic vienmēr pirms dezinfekcijasun sterilizācijas, pretējā gadījumā abu sekojošo procesu rezultāti nebūs apmierinoši.Tīrīšanu parasti veic izmantojot ūdeni, detergentus (mazgāšanas līdzekļus) un mehāniskuiedarbību uz virsmām. Tīrīšanu var veikt gan manuāli, gan automatizēti.Automatizēta tīrīšanaLielākā daļa modernu sterilizācijas nodaļu ir aprīkotas ar mazgāšanas/dezinfekcijasaprīkojumu, tādejādi samazinot nepieciešamību veikt manuālu tīrīšanu. Mazgāšanas/dezinfekcijas mašīnā tiek veikta priekšskalošana aukstā ūdenī ar sekojošupamatmazgāšanu 60°C un termisku dezinfekciju 90-95°C temperatūrā; Tīrīšanai papildus var izmantot ultraskaņas iekārtu - ļoti efektīvu palīgierīci tīrīšanasprocesu veikšanā. Augstas frekvences vibrāciju iedarbības rezultātā atdala netīrumus novirsmām;Manuāla tīrīšanaManuālu tīrīšanu izmanto gadījumos, kad nodaļā nav mehānisku tīrīšanas/dezinfekcijasiekārtu, kā arī gadījumos kad jātīra: Trauslas/jūtīgas/optiskas ierīces; Sarežītas konstrukcijas ierīces, kas pirms tīrīšanas jāizjauc; Ierīces, kurām ir šauri dobumi/lūmeni (endoskopi u.t.t.);Veicot manuālu tīrīšanu, medicīniskās ierīces noskalo ar aukstu ūdeni, rūpīgi noberžnetīrumus, vēlreiz noskalo un rūpīgi nožāvē. Tādejādi medicīniskās ierīces tiek sagatavotastālākai lietošanai (ne kritiskās), dezinfekcijai (semi-kritiskās) un sterilizācijai (kritiskās).Medicīnisko ierīču mērcēšana pirms tīrīšanasDažreiz medicīnisko ierīču piesārņojums ir tik liels (īpaši pēc ķirurģiskām operācijām), karodas nepieciešamība veikt ierīču mērcēšanu pirms tālākas apstrādes. Šādai mērcēšanai izmantoaukstu ūdeni un detergentu.DezinfekcijaMedicīnisko ierīču dezinfekcijā izšķir divus procesu veidus: Termiska dezinfekcija; Ķīmiska dezinfekcija;Termisku dezinfekciju pielieto ļoti plaši, praktiski visos gadījumos, kad tas iespējams.Dezinfekcija ar temperatūru ir daudz drošāka kā ķīmiskā dezinfekcija, tās veikšanas rezultātā uzierīcēm nepaliek aplikumi, to vieglāk kontrolēt un tā nav toksiska. Savukārt termo-labilusinstrumentus jādezinficē tikai ar ķīmiskas dezinfekcijas līdzekļiem.Augsta līmeņa dezinfekcija (ALD)Izšķir triju veidu ALD: Dezinfekcija vārot;6

Dezinfekcija mitrā siltumā pie 70-95°C;Ķīmiska dezinfekcija;Vārot ALD tiek veikta izmantojot verdošu ūdeni (ekspozīcijas laiks 100°C temperatūrā 1minūte). Šādi tiek nogalināti lielākā daļa organismu, izņemot baktēriju sporas. Svarīgi apzināties,ka vārot nav iespējams veikt sterilizāciju.ALD mitrā siltumā var veikt arī īpaši konstruētās iekārtās. Šādi tiek apvienoti trīs procesi– tīrīšana, termiska dezinfekcija un žāvēšana. Process ir ļoti efektīvs, jo, pielietojot mehāniskumazgāšanu, lielākā daļa mikroorganismu ir noskaloti un dezinfekcijas līmenis tiek sasniegts arlielāku varbūtību.Ķīmiski ALD veic tikai tad, kad neviena cita metode nav piemērojama. Parasti to izmantotermo-labilu medicīnisko ierīču dezinfekcijai. Ķīmiskai ALD var izmantot tikai ierobežotu skaitudezinfektantu: Glutaraldehyde 2% koncentrācijā, ekspozīcijas laiks 20 min.; Ūdeņraža peroksīds 6-7,5% koncentrācijā, ekspozīcijas laiks 20-30 min.; Peroksietiķskābe 0,2-0,35% koncentrācijā, ekspozīcijas laiks 5 min.; Ortho-phthalaldehyde (OPA), ekspozīcijas laiks 5-12 min.;Pēc dezinfekcijas medicīniskās ierīces rūpīgi skalo ar demineralizētu ūdeni (ja nav tādasiespējas, tad ar vārītu ūdeni) un nosusina.IepakošanaIlgu laiku sterilo materiālu iepakojumam netika piešķirta nozīme. Vizuālas iepakojumaredzamības psiholoģiskais efekts bija daudz svarīgāks par faktiskajām prasībām pret iepakošanasprocesu un tā izpildes mehānismiem. Sterilizācijas iepakojuma un pakošanas tehnoloģijas izvēleietekmē ķirurģisko instrumentu un medicīnas ierīču stāvokli. Iepakojuma saturs jākomplektē,jāapstrādā un jāiesaiņo tādā veidā, kas nodrošina aseptisku iepakojuma satura pielietošanu.Medicīnisko ierīču iepakošanas četri galvenie materiālu veidi ir: Tekstils – pielietojams kā pakošanas materiāls tūlītējai iepakojuma izmantošanai.Porainības dēļ iepakojumam jābūt pietiekamam kārtu skaitam (3-4 kārtas) un to nevarilglaicīgi uzglabāt.; Krepēts papīrs – augstāks barjerslāņa drošības līmenis. Iepakojums jāveic noteikti divāskārtās. Iepakojumu ērti atvērt un atvērtās loksnes uzreiz ir izmantojamas kā sterilā laukapapildus nodrošinājums. Iepakojumu nevar pielietot visās sterilizācijas metodēs.; Papīra-plastikāta ruļļi vai maisiņi – iepakojuma veids ar vēl augstāku barjerslāņa drošībaslīmeni. Trūkumi – tāpat kā krepētu papīru nevar izmantot visām sterilizācijas metodēm uniepakojums pamatā pielietojams atsevišķu un vieglu medicīnisko ierīču un materiālupakošanai. Parasti pielieto vienas kārtas pakojumu, bet operāciju zālēs var pielietotdubultu pakojumu, tādejādi nodrošinoties pret iespējamu ierīces kontaminācijuiepakojuma atvēršanas brīdī. Slēgti konteineri ar vārstu sistēmām vai nomaināmiem vārstiem – visaugstākais barjeslāņadrošības līmenis. Iepakojums nodrošina iespēju ilgi uzglabāt sagatavotās medicīniskāsierīces, bet ne vienmēr šī iepakojuma nepieciešamība ir attaisnota.SterilizācijaSterilizācija ir process, kura laikā mikroorganismi, ieskaitot baktēriju sporas, tiek padarītivairoties nespējīgi un tiek sasniegts manipulācijām nepieciešamais garantētais sterilitātes līmenis(GSL).Sterilizācijas procesus pēc to būtības iedala fizikālos un ķīmiskos.Fizikālie procesi: Karsts gaiss; Piesātināts ūdens tvaiks (autoklavēšana); Radiācija;7

Ķīmiskie procesi: Etilēna oksīda gāze; Zemas temperatūras tvaiks ar formaldehīdu; Ūdeņraža peroksīds/plazma;Piezīme: Vārīšana un atklāta liesma nav efektīvas sterilizācijas metodes, jo nav iespējamsiznīcināt visus mikroorganismus; Lielās veselības aprūpes iestādēs vajadzētu būt vairāk nekā vienas metodes sterilizācijassistēmām, tas ļauj nodrošināties pret jaudu un tehnoloģisko iespēju trūkumu;Karsts gaissKarstā gaisa metode ir pielietojama sterilizējot stiklu, metālu, eļļas un dažādus pulverus.Veiksmīgai procesa norisei iekārtās tiek izmantots gaisa plūsmas konvekcijas princips. Tiekizmantotas 160°C -180°C (sterilizācijas laiks no 3st līdz 30min) temperatūras.Metodes priekšrocības:Var izmantot pūderu, bezūdens eļļu, un stiklu saturošu ierīču sterilizēšanai;Sasniedz visas instrumentu virsmas, pat neizjauktā stāvoklī;Metode nav ķīmiski agresīva, neietekmē metāla ierīces;Zemas apstrādes cikla izmaksas;Metodes trūkumi:Iedarbība lēna un nevienmērīga;Nepieciešams ilgs iedarbības laiks;Augstas temperatūras dēļ nav iespējams pielietot lielam materiālu klāstam;Augstas temperatūras dēļ ierobežotas iepakojuma materiālu izvēles iespējas;Piesātināts ūdens tvaiks (autoklavēšana)Sterilizācija piesātinātā ūdens tvaikā ir visizplatītākā metode visu termiski stabilumateriālu un medicīnisko ierīču apstrādei. Sterilizācija piesātinātā ūdens tvaikā ir droša, navtoksiska, ir lēta, ar strauju uzsilšanas ātrumu un labiem penetrācijas parametriem. Metodē pielietodivus režīmus - 121°C (sterilizācijas laiks 16 minūtes) un 134°C (sterilizācijas laiks 3,5 minūtes).Metodes priekšrocības:Metode ļoti efektīva;Strauja uzsilšana un ātra sterilanta penetrācija;Metode nav toksiska;Zemas procesa izmaksas;Var izmantot šķidrumu sterilizēšanai;Var pielietot praktiski visus populārākos iepakojuma veidus;Metodes trūkumi:Medicīniskajiem materiāliem un ierīcēm jābūt siltuma un mitruma izturīgiem;Nevar sterilizēt pulverus, ziedes un eļļas;Iekārtām nepieciešama kvalificēta tehniskā apkope;RadiācijaŠī sterilizācijas metode tiek pielietota tikai rūpnieciski, tomēr to izmanto ļoti plaši.Gamma starojumu iegūst kobalta 60 vai cēzija 137 radioaktīvo izotopu sabrukšanas rezultātā.Biocīda iedarbība ir gan tieša (grauj DNS un RNS), gan netieša (rada brīvos radikāļus).Etilēna oksīda gāze (EO)Sterilizācijas etilēna oksīdā kopš pagājušā gadsimta 50-iem ir visplašāk izmantotā zemastemperatūras sterilizācijas metode. Šajā metodē sterilizācija notiek 50-60°C. Metode jāizmanto8

ūpīgi kontrolētos apstākļos, jo etilēna oksīds ir ļoti toksisks un sprādzienbīstams. Nepieciešamāsgāzes ventilācijas dēļ sterilizācijas cikla ilgums ir ne mazāk kā 16 stundas.Zemas temperatūras tvaiks ar formaldehīdu (LTSF)Tāpat kā etilēna oksīda metodei, arī šai sterilizācijas metodei ir relatīvi zema darbatemperatūra - līdz 73°C un sterilizācijas cikla laiks ne mazāk kā 7 stundas. Metodei ir savitrūkumi – procesa gaitā veidojas kaitīgi blakusprodukti un metodei nav gūti konkrēti pierādījumipar iedarbību uz prioniem.Ūdeņraža peroksīds/gāzes plazmaŪdeņraža peroksīda un gāzes plazmas kombinācijas rezultātā brīvie radikāļi iedarbojas uzšūnu. Sterilizācijas cikla ilgums ir aptuveni 75 minūtes. Tomēr metodei ir savi trūkumi – navpiemērojami celulozi saturoši iepakošanas materiāli, process ir grūti kontrolējams un dziļusdobumus/lūmenus nav iespējams apstrādāt bez papildus plūsmu pastiprinoša aprīkojuma.Medicīnisko materiālu un ierīču apstrādei var izmantot arī ķimikālijas. Pirms topielietošanas gan vajadzētu apsvērt, vai to izmantošana ir galēji nepieciešama. Pielietojot šīsmetodes, ierīces pēc sterilizācijas ir noteikti rūpīgi jāskalo sterilā ūdenī. Šajās metodēs naviespējams izmantot ne ķīmiskus, ne bioloģiskus sterilitātes indikatorus. Ņemot vērā šos trūkumus,šīs metodes vairāk izmanto augsta līmeņa dezinfekcijai.Teorētiski iepējamas, neizpētītas metodesZinātnes un tehnoloģiju attīstība turpinās, tāpēc ir radušās jaunas, bet vēl neizpētītasmetodes iedarbībai uz šūnu. Par metodēm ir vērts zināt, bet to pielietojums pagaidām irapšaubāms. Šādas metodes ir: Sterilizācija izmantojot ozonu; Sterilizācija izmantojot ultraskaņu; Sterilizācija izmantojot mikroviļņus; Sterilizācija izmantojot kvarca daļiņas;Atsauces:1. Paul A.Holland, Lisa Huber, Toni Zanette, Gillian A.Sills, Shaheen Mehtar, MarietteJungblut, Oonagh MP.Ryan, Dorothy L.Siemensma, Diane Trudeau, Dr.Vlatka Turcic:„‟Decontamination of medical devices – the process‟‟; 1st edition, July 2011;2. Dutch Workingparty Infection Prevention: „‟Policy on cleaning, disinfection andsterilisation‟‟; Revision July 2009;3. William A.Rutala, David J.Weber and The Healthcare Infection Control PracticesAdvisory Committee (HICPAC): „‟Guideline for Disinfection and Sterilization inHealthcare Facilities‟‟; 20084. Robert Mettin, Universitat Gottingen: „‟The secret life of bubbles‟‟; 2011Priekšlikumu tekstu sagatavoja IKSA Valdes priekšsēdētājs, dipl.inž., Rīgas Austrumu slimnīcasCSD vecākais tehniķis Gundars Lācis9

Pielikums Nr.4Uz dekontaminācijas procesu attiecināmo Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centraStandartizācijas biroja izdoto Latvijas Valsts standartu saraksts.Prasības procesu atbilstības apstiprināšanai (validācijai): EN ISO 14937 – Vispārējās prasības sterilizācijas procesu validācijai (atbilstībasapstiprināšanai) un ikdienas kontrolei. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 14937:2010 EN ISO 11135-1 -2 – Procesu validācija (atbilstības apstiprināšana) sterilizācijai etilēnaoksīdā. Apstiprināts LR – LVS CEN ISO/TS 11135-2AC EN ISO 11137-1 -3 – Procesu validācija (atbilstības apstiprināšana) sterilizācijai arradiāciju. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11137-2:2007/AC:2009 EN ISO 17665-1 -2 – Procesu validācija (atbilstības apstiprināšana) sterilizācijaipiesātinātā ūdens tvaikā. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 17665-1:2006, apstiprināts LR –LVS EN ISO/TS 17665-2:2009 EN 15424; ISO 25424 – Procesu validācija (atbilstības apstiprināšana) sterilizācijaiformaldehīda tvaikā. Apstiprināts LR – LVS EN 15424:2007 EN ISO 14937 – Procesu validācija (atbilstības apstiprināšana) sterilizācijaiH 2 O 2 /plazmā. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 14937:2010 EN 556 – Definīcija:sterils. Apstiprināts LR – LVS EN 556-1:2002/AC:2007 EN ISO 17664 – Informācija par atkārtoti lietojamu medicīnas ierīču apstrādi lietošanai.Apstiprināts LR – LVS EN ISO 17664:2004Prasības sterilizācijas iekārtām: EN 285 – Prasības lielajiem sterilizatoriem (kameras tilpums virs 54 litriem).Apstiprināts LR – LVS EN 285+A2:2009 EN 13060 – Prasības mazajiem sterilizatoriem (kameras tilpums zem 54 litriem).Apstiprināts LR – LVS EN 13060+A2:2010 EN 14180 – Prasības zemas temperatūras formaldehīda tvaika sterilizatoriem.Apstiprināts LR – LVS EN 14180+A2:2009 EN 1422 – Prasības etilēna oksīda (EO/EtO) sterilizatoriem. Apstiprināts LR – LVS EN1422+A1:2009 EN ISO 18472 – Prasības rezistometriem (testēšanas sterilizatoriem). Apstiprināts LR –LVS EN ISO 18472:2006Prasības mazgāšanas-dezinfekcijas iekārtām EN ISO 15883-1 – Vispārējās prasības mazgāšanas(tīrīšanas) - dezinfekcijas iekārtām.Apstiprināts LR – LVS EN ISO 15883-1:2009 EN ISO 15883-2 – Prasības mazgāšanas(tīrīšanas) - dezinfekcijas iekārtām ķirurģiskoinstrumentu apstrādei. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 15883-2:2009 EN ISO 15883-3 – Prasības mazgāšanas(tīrīšanas) - dezinfekcijas iekārtām cilvēkaorganisma izdalījumu tvertņu apstrādei. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 15883-3:2006 EN ISO 15883-4 – Prasības mazgāšanas(tīrīšanas) - dezinfekcijas iekārtām termolabilu(siltumu neizturīgu) endoskopu apstrādei. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 15883-4:2009 EN ISO 15883-5 – Prasības mazgāšanas(tīrīšanas) - dezinfekcijas iekārtu testēšanastraipiem(netīrumiem) un metodēm. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 15883-5:200610

Prasības procesu kontroles ķīmiskajiem indikatoriem EN 867-5 – Ķīmisko procesa kontroles indikatoru sistēmu apraksts piesātināta ūdenstvaika sterilizācijas procesu kontrolei (testa metodes standarts tukšu (bez kravas) ielāžutestiem). Apstiprināts LR – LVS EN 867-5:2002 EN ISO 11140-1 – Vispārējas prasības, klasifikācija un pārbaudes metodes ķīmiskajiemprocesa kontroles indikatoriem (CI). Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11140-1:2009 EN ISO 11140-3 – Prasības oriģinālas Bowie&Dick testa indikatora lapas uzbūvei unsastāvam. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11140-3:2009 EN ISO 11140-4 – Prasības Bowie&Dick testa simulatoru uzbūvei un sastāvam.Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11140-4:2007 EN ISO 15882 – Ieteikumi ķīmisko procesa kontroles indikatoru izvēlei, lietošanai unrezultātu interpretācijai. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 15882:2008Prasības procesu kontroles bioloģiskajiem indikatoriem EN ISO 11138-1 – Vispārējas prasības un biololoģisko procesa kontroles indikatoru (BI)klasifikācija. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11138-1:2006 EN ISO 11138-2 – Prasības biololoģiskajiem procesa kontroles indikatoriem (BI)sterilizācijai etilēna oksīdā (EO/EtO). Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11138-2:2009 EN ISO 11138-3 – Prasības biololoģiskajiem procesa kontroles indikatoriem (BI)sterilizācijai piesātinātā ūdens tvaikā. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11138-3:2009 EN ISO 11138-4 – Prasības biololoģiskajiem procesa kontroles indikatoriem (BI)sterilizācijai karstā gaisā. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11138-4:2006 EN ISO 11138-5 – Prasības biololoģiskajiem procesa kontroles indikatoriem (BI)sterilizācijai zemas temperatūras formaldehīda tvaikā. Apstiprināts LR – LVS EN ISO11138-5:2006 EN ISO 14161 – Ieteikumi bioloģisko procesa kontroles indikatoru izvēlei, lietošanai unrezultātu interpretācijai. Apstiprināts LR – LVS EN ISO 14161:2010Prasības iepakojumiem EN ISO 11607-1 – Prasības medicīnas ierīču pakošanai. Apstiprināts LR – LVS EN ISO11607-1:2009 EN ISO 11607-2 – Prasības iepakošanas procesa validācijai (atbilstības apstiprināšanai).Apstiprināts LR – LVS EN ISO 11607-2:2006 EN 868 2-10 – Prasības sterilizējamu produktu pakošanas materiāliem. Apstiprināts LR –LVS EN 868 2-10:2009Latvijas Valsts standarti papildus informācijai EN ISO 10993-1 -17 – Medicīnas ierīču klasifikācija. Apstiprināts LR – LVS EN ISO10993-1:2010 EN ISO 11737-1 -2 – Mikrobioloģiskās kontroles metodes. Apstiprināts LR – LVS ENISO 11737-1:2006/AC:2009, apstiprināts LR – LVS EN ISO 11737-2:2010 EN ISO 14971 – Iespējamo risku vadība un uzraudzība darbā ar medicīnas ierīcēm.Apstiprināts LR – LVS EN ISO 14971:200911