Resursi

Docents Jānis Zaļoksnis1

ResursiNodrošina iedzīvotājuvajadzībasParasti nav mērāmiekonomiskāskategorijāsVides resursiDabasresursiVar izmērītekonomiskovērtībuNodrošinaprasības pēckomforta, dzīveslīmeņa celšanāsVeicina iedzīvotājupārvietošanāsbrīvību, migrāciju3

Resursu ekonomiskā vērtība ir tieši saistīta ar dabasresursu izmantošanas veidu un ienākumu gūšanuTiešie ienākumiNetiešie ienākumiMežizstrādeTūrisms4

EkonomikaPolitikaVides resursupotenciālāsvērtībasĀrējāsvērtībasEstētiskā vērtībaEmocionālā vērtībaEkonomiskā vērtībaVides pakalpojumiAntropocentriskāsvērtībasEkocentriskāsvērtībasPatiesāsvērtībasĒtiskā vērtība5

Ilgtspējīgas attīstības principi dabas resursufiziskā izmantošanā1. princips. Vielas, kas iegūtas no litosfēras, nedrīkst sistemātiskiakumulēt ekosfērā.2. princips. Cilvēka radītās vielas nedrīkst sistemātiski akumulētiesekosfērā.3. princips. Ražošanas un dabas daudzveidības fiziskie apstākļiekosfērā nedrīkst sistemātiski pasliktināties.4. princips. Resursi jāizmanto efektīvi, un jārespektē cilvēkuvajadzības.5. princips. Jāsaglabā dabas kapitāla daudzumu.6

Skābo nokrišņuiznīcināts mežs uzSv. Mičela kalna Z.Karolīnā (ASV).Pārmērīgi noganītas (pakreisi) un optimālinoganītas platības (palabi) Austrālijā.Dažādu vaļu suguiznīcināšana.7

Dabas resursu klasifikācijaPie reālajiem dabas resursiem pieskaita tos resursus, kuru apzināšana ir veikta, tie irnovērtēti, un to izmantošana ir ekonomiski pamatota vai aizsardzība tiek atzīta - gandrīzvisi derīgie izrakteņi, augsnes, koksne, kā arī aizsargājamās dabas teritorijas, smilšainaspludmales, sauss mikroklimats.Potenciālie dabas resursi ir tie resursi, kuri nav pietiekami apzināti, tie vēl nav atklāti vai toizmantošana ir ekonomiski nepamatota - viļņu un zemestrīču enerģija, aisbergusaldūdens.Starp šīm divām grupām ir grūti novilkt krasu robežu. Sibīrijas lapegļu koksnes bagātības taigābūtu jāklasificē pie reālajiem dabas resursiem, jo tas ir fiziski mērīts un pārbaudēsapstiprināts lielums, taču par reālo dabas resursu šo koksni var uzskatīt tikai tur, kur ir šoresursu ekonomiski pamatota apguve.Tradicionāli dabas resursus iedala pēc to pieejamā daudzuma un vielas aprites cikla ātruma,nodalot tos kā atsevišķas grupas:neizsmeļamie;izsmeļamie – atjaunojamie;izsmeļamie – neatjaunojamie.8

Dabas resursiReāliePotenciālieDerīgie izrakteņiAugsneKoksneAizsargājamās dabas teritorijasDzīvei un atpūtai piemērotsmikroklimatsJūras viļņu enerģijaZemestrīču enerģijaAisbergu saldūdens9

Potenciālie dabas resursi – tādi, kas vēl nav atklāti vaipietiekoši apzināti, bet iespējams nozīmīgi nākotnēJūras viļņu enerģijasuztvērējsAisbergu izmantošanaspotenciāls10

Dabas resursiIzsmeļamieNeizsmeļamieDaļējiatjaunojamieAtjaunojamieNeatjaunojamieNeizsmeļamieNosacītineizsmeļamieAugiDzīvniekiAugsneKūdraDerīgieizrakteņiSauleVējšZemes dzīļusiltumsPlūdmaiņaŪdensGaiss11

ZemesdzīļuresursiZemesdzīļukrājumiDerīgoizrakteņuatradnesDerīgieizrakteņiDerīgoizrakteņukrājumuprognozesIzpētesrezultātānoteiktaisizrakteņuapjomsPrimāriekonomiskānozīmībaDabisksderīgoizrakteņusakopojumsNeorganiskasvai organiskasizcelsmesveidojumi,kuruizmantošanair praktiskiiespējama unekonomiskiizdevīga12

Zemes dzīļu resursi Latvijā ir bagāti ar celtniecībai un ceļu būveinozīmīgiem derīgiem izrakteņiemĢipšakmensDolomītsSmilts un grantsKūdraKaļķakmensMālsSapropelisKvarca smilts13

•Dimantu ieguves vieta (~ 600 m) “Udačnaja” Sibīrijā, Sahā (Jakutijā)14

Pašlaik pasaulē ir stabila un pieaugoša derīgo izrakteņu ieguvestendence pamata sektoros – metālu rūpniecībā un enerģētikāZemes dzīļu patēriņš pasaulē ir nevienmērīgs –atsevišķās valstīs (DA Āzijā, ASV) nesamērīgi augstsNaftaVisvairāk patērētieZemes dzīļuresursiMetālurūdasAkmeņoglesDabas gāze15

Apzinātais metālupatēriņš pasaulē gadāuz vienu iedzīvotāju(shematiski)16

Pasaulē kopā apzinātais resursu patēriņš17

Ģeoloģiski apzinātie resursi18

Atkritumu daudzums uz 1 t iegūtāmetāla, tonnasViens no iemesliem, kāpēc pieaug izmaksas resursu ieguvei, irZemes dzīļu resursu noplicināšanās, t.i., rūdu piesātinājums irzems, rodas liels atkritumu apjomsNokrītoties elementakoncentrācijai zem 3 %,atkritumu daudzums uztonnu iegūstamās vielasievērojami pieaugMetāla saturs rūdā, %19

Dominējošās eksportētājvalstis un to nozīme globālajā tirgū(2004–2006)20

Mežs ir vislielākā ekosistēma uz Zemestās sauszemes daļāTomēr milzīgas platības aizņem krūmāji un degradētas meža zemes,produktīvas mežaudzes ir daudz mazākPasaulessauszemesteritorijas30%Meži70% Cita veidasauszemessegums (t.sk.tuksneši, kalni)21

Galvenie mežu izmantošanas mērķiAtpūta(ekotūrisms,medības)KoksnesieguveBioloģiskāsdaudzveidībassaglabāšanaŪdeņu unaugsnesaizsardzība22

Enerģētiskieresursi23

Pašreiz pasaulē vislielākā uzmanība pievērstaenerģētiskajiem resursiem, jo tradicionālie fosilākurināmā krājumi strauji izsīkstEnerģijas avotiNeatjaunojamie Atjaunojamie SekundārieNaftaDabas gāzeOglesAtomenerģijaHidroenerģijaSaules enerģijaVēja enerģijaĢeotermālā enerģijaBiomasas enerģijaPaisuma / bēguma enerģijaElektrībaŪdeņradis24

Mūsdienās ogles prioritāri izmanto enerģijas ražošanai, kāarī koksam dzelzs un tērauda ražošanāZemākas kvalitātes ogles izmanto cementaun pārtikas rūpniecībāAkmeņoglesBrūnogļu ieguve25

KŪDRA26

Kūdru veido vairāk vai mazāk sadalījušās, palielināta mitrumaapstākļos (purvos) uzkrājušās augu atliekas, pie tam 1m biezskūdras slānis izveidojas apmēram tūkstoš gadosLatvijā kūdraspurvi un daži slapjomežu tipi uzkūdras augsnēmaizņem 10,4%valsts teritorijasKūdras ieguve Cenas tīreļa malā27

Nafta28

Miljardi bareluNafta ir viens no svarīgākajiem izsīkstošajiem fosilās enerģijasavotiem, Zemes dzīlēs nafta atrodas 0,3-5 km dziļumā, bet dziļāknafta sastopama tikai kā piemaisījums dabasgāzei700600500400300Naftas krājumi izpētītāsatradnēs, kurus irekonomiski lietderīgi iegūt2001001 barels =~0,16 m 30Persijas Z-Amerika Centrālālīča valstisun D-AmerikaĀfrikaA-Eiropaun bijusīPSRSĀzija,Austrālija,OkeānijaR-Eiropa29

Naftas patēriņa sfērasApkure5% 1%Citas nozaresEnerģijasražošana15%Ķīmiskārūpniecība17%62%Degvielas unsmērvieluražošana30

Pasaules naftas tirdzniecības galvenie ceļi31

Naftas slānekļiNaftas slānekļi jeb naftas smilšakmeņi satur līdz 200 litru naftas produktu vienātonnā iežu, un tos iegūst ar pārkarsēta tvaika palīdzību. Īpaši daudz šosmilšakmeņu ir Jordānijā, Marokā, Brazīlijā, Ķīnā, Francijā, Krievijā, Skotijā,Spānijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā un Austrālijā.Pasaulē naftas slānekļi tiek iegūti tikai kā zemas kvalitātes kurināmais. Mūsdienāskomerciāla mēroga naftas ieguve no smilšakmeņiem ir organizēta tikai ASV.Tajās apzinātie resursi ir 138,511 miljardi tonnu naftas ekvivalentā.Apzināto resursu krājumu aprēķini un ekonomiskais novērtējums pasaulē ir veiktsvienpadsmit valstīs (kopā 3,5 triljoni tonnu slānekļa), un ir noteikts, ka šieslānekļi vidēji satur 59 kg naftas vienā tonnā iežu.Naftas slānekļus pamatā izmanto drupinātu degslānekļu dedzināšanai, lai iegūtuelektrību, ja izejvielas nav nepieciešams transportēt tālāk par 20–25 km.Igaunijā šādi tiek iegūts vidēji 10–12 miljoni tonnu degslānekļa gadā, tomēr tāir daļēji subsidēta enerģijas ražošana (dotētas darba vietas un atvieglotsnodokļu režīms bezdarba samazināšanai ziemeļaustrumu Igaunijā).Līdz pat 1992. gadam ekonomiski attaisnota bija naftas slānekļu ieguve arī šahtāsDienvidāfrikā, Taizemē, Igaunijā, Ukrainā un Austrālijā, bet mūsdienās visasnaftas slānekļu ieguves šahtas ir slēgtas. Karjeros to turpina iegūt tikai Brazīlijā,Igaunijā un ļoti nedaudz – arī Austrālijā, kopā 351 000 tonnu naftasekvivalentā.32

Dabasgāze33

DabasgāzeDabasgāze pazīstama vismaz jau 2500 gadus Ķīnā, kur to izmantojane tikai ēdienu gatavošanā un dažādiem rituāliem, bet arī metālukausēšanai un keramikas izstrādājumu apdedzināšanai.Dabasgāzes daudzumu mēra kubikpēdās (1 kubikpēda = 0,02831685m 3 ).Gāzes 1 m 3 enerģētiskā vērtība tiek noteikta kā 39 megadžouli (10,8kWh).Pasaulē izmantošanai ir pieejamiem 6,1 kvatriljoni kubikpēdudabasgāzes.Dabasgāzi iegūst tikai tik daudz, cik to ir iespējams pārdot.Gāzes patēriņš pieaug pasaulē kopumā un visos tās reģionos, un tasturpināsies arī nākotnē.34

Miljardi kubikpēduDabasgāzes atradnes atrodas no 100 m līdz 9,15 kmdziļumā un to platība ir no dažiem desmitiem hektārulīdz pat simtiem kvadrātkilometru2500200015001000500Dabasgāzesatradnēsaprēķinātie unieguveiekonomiskipamatotiekrājumi1 kubikpēda=~0,03 m 30Persijaslīča valstisZ-Amerika Centrālāun D-AmerikaĀfrikaA-Eiropaun bijusīPSRSĀzija,Austrālija,OkeānijaR-Eiropa35

Dabasgāzes patēriņa sfērasNaftas gāzerūpnieciskaipārstrādei5% 3%Gāzes zudumitransportējot unuzglabājotPakalpojumunozares14%32%RūpniecībaElektroenerģijasražošana24%22%Mājsaimniecības36

Urāna un torija rūdasIzplatītākais urāna un arī torija minerāls ir uranīts (urāna saturs 50–65 %), kā arīvienīgā rādija rūda. Lielākās atradnes pasaulē ir ASV, Kanādā, Dienvidāfrikā,Austrālijā.Pirmie kodolreaktori tika radīti, lai izstrādātu plutoniju kodolieročiem, un tikaivēlāk tika uzbūvēti pirmie kodolreaktoru projekti nemilitāriem mērķiem. Pirmākomerciālā AES sāka darbu 1956. gadā, un turpmāko atomelektrostaciju unreaktoru izbūve noritēja strauji līdz pat Černobiļas katastrofai. Pašreiz pasaulēdarbojas vairāk nekā 400 atomreaktoru enerģijas ražošanai.Urānu iegūst ~60 pasaules valstīs, tomēr daudzās ieguve ir apsīkusi saražotās rūdaspārprodukcijas dēļ.Lai arī kodolenerģijas avotu faktiski patērētais daudzums pieaug (2004. gadākopējais urāna patēriņš sasniedza 76 000 t), tikai daļu no šīm izejvielām iegūstraktuvēs, jo intensīvi tiek pārstrādāti kodolieroču uzkrājumi (no kopējāenerģijas izejvielu daudzuma tie pašreiz veido līdz 65 %).Šie avoti ir lēti un būtiski ietekmē ieguves rūpniecības konkurētspēju, tomēr irparedzams, ka tie tiks pārstrādāti līdz 2020. gadam, bet vēlāk tiek prognozētanopietna krīze atomreaktoru darbības nodrošināšanā ar izejvielām.2005. gadā urāna rūda komerciālos nolūkos tika iegūta 18 valstīs - kopumā 40 251t urāna rūdas (pārrēķinā uz tīru urānu), visvairāk Kanādā (~29 % no pašreizējāsieguves pasaulē).37

Kodolenerģijas nozīme elektrībasražošanā atsevišķās valstīsAtomelektrostacija Leibštatē, ŠveicēKodolenerģijas konversija AES par elektrisko enerģiju38

Atjaunojamo enerģijas avotu tehniskāenerģijas pārveideHidroelektrostacijasŪdensBiomasaBiomasasreaktoriKoģenerācijasstacijasVējšGravitācijaVējaturbīnasViļņuelektrostacijasSaulesradiācijaZemesdzīlesPaisumabēgumaelektrostacijasSaules baterijasSaules kolektoriOkeāna termālāsenerģijas pārveideĢeotermālāskoģenerācijasstacijas39

Pašlaik tiek izmantoti tikai 20-25% no iespējamā mazoun lielo upju hidroenerģētiskā potenciālaTomēr HES izveidošanaparasti saistās ar upju ielejuapplūdināšanu, kā rezultātātiek iznīcināti reti un unikālibiotopi, kā arī tiek traucētazivju migrācijaHidroenerģijas ieguve40

Alternatīvie hidroenerģijas avotiDaudzās pasaules valstīs enerģijas ieguvei tiek izmantota okeānu, jūru un to līču ūdens plūsma, kas rodaspaisumā un bēgumā (plūdmaiņu enerģija). Parasti paisuma un bēguma elektrostacijas nenodarakaitējumu videi, bet to izbūve ir iespējama vienīgi vietās, kur minētā dabas parādība ir novērojama(Rietumeiropā un Ziemeļamerikā).Ietekme uz vidi izpaužas kā nelielas pārmaiņas jūras un piekrastes ekosistēmās, sevišķi, ja šīselektrostacijas norobežo šaurus jūras līčus.Paisuma-bēguma elektrostacija uz Rances upes, netālu no Saint Malo, Francijā41

Saules enerģija ir visizplatītākais resurss uz ZemesStundas laikā Zemes virsmasaņem tik lielu enerģijasdaudzumu, kas ir aptuvenivienāds ar to, ko visa cilvēcepatērē gada laikāAktīvāsolārāsistēmaTomēr intensīvu izmantošanuierobežo augstās izmaksas untehnoloģiju nepietiekamā spējaabsorbēt Saules radiācijuPasīvāsolārāsistēmaSaules enerģijas izmantošanasiespējas ēku apsildē42

Aktīvā Saules enerģijas izmantošanaFotoelementi tiek izmantoti, lai darbinātunelielu saldētavu, kur uzglabā vakcīnasSaules starojums tiek reflektēts uzcentrālo kolektoru, lai pārvērstu ūdenitvaikā un iegūtu elektrisko strāvu43

Alternatīvie enerģijas avotiĢeotermālais lauks netālu no Sanfrancisko, ASVLatvijā ģeotermālos ūdens resursus ir iespējamsizmantot valsts DR daļā Liepājas rajonā ēkuapsildei, bet ir jāpilnveido ūdens ieguves unizmantošanas tehnoloģija.Relatīvi videi draudzīga ir ģeotermāloūdens resursu izmantošanasiltumenerģijas un elektroenerģijasieguvē. Tā ir nozīmīga tektoniskoplātņu lūzumu vietās (Islandē). Pēdējālaikā tās nozīme pieaug arī citās valstīs(Polijā, Vācijā).Enerģijas ieguvei un māju apsildīšanaiizmanto karsto ūdeni, kuratemperatūra ir 50–90 o C. Ģeotermālāsenerģijas ieguve ir videi draudzīga, jonerada nekādus atkritumus. Vidivienīgi ietekmē karstā ūdensizmantošanas veids, jo izmantotaisūdens tiek atgriezts atpakaļ ūdensieguves avotos. To izmantojot lielādaudzumā, var pazemināties ūdenstemperatūra avotā, jo ūdens nesasilsttik ātri, kā tiek atdzesēts.Ģeotermālie rajoni to nedrošības dēļ irmaz apdzīvoti, bet tālāk transportētkarsto ūdeni neatmaksājas.44

Zemes dzīlēs siltums ir radies, veidojoties planētai untas pastāvīgi tiek papildināts radioaktīvo elementusabrukšanas rezultātāĢeotermālās enerģijasizmantošana ir aktuālavietās ar piemērotiemģeoloģiskiem apstākļiem,g.k., tektonisko plākšņulūzumu vietās –piemēram, IslandēĒku apsilde izmantojot zemessiltumsūkni45

Vēja enerģijas potenciāls iratkarīgs no vēja ātrumaVēja ātrums palielinās attālinoties noZemes virsmas, tāpēc arī turbīnas jāslejvismaz 120-150 m augstumāAprēķināts, ka 1 MW jaudas vējaģeneratoru darbības rezultātā gadāatmosfērā izmešu daudzums varētusamazināties par• 1500 t oglekļa dioksīda,• 6,5 t sēra dioksīda un• 3,2 t slāpekļa oksīdaNetradicionālas formasvēja ģenerators46

Vidējais vēja ātrums (vēja enerģijas potenciāls)100 m augstumā Latvijā47

Elektroenerģiju var ražot, izmantojot okeānu unjūru viļņu kustības enerģijuVienam 1 m augstam un 25 mgaram vilnim triecoties pretkrastu izdalās ~120 KJenerģijas, kas atbilst galdalampas apgaismojumamaptuveni vienu stunduJūras viļņu ģeneratoradarbība shēma48

Biomasa ir bioloģiski noārdāma frakcija vairāku nozaruproduktos un atliekās, kā arī dažādu veidu atkritumosLauksaimniecībaskultūras un toatliekasSalmi, nezāles,speciāli biomasasieguvei audzēti augiGalveniebiomasasveidiSadzīvesatkritumiRūpniecībasatkritumiLauksaimniecībasdzīvnieku atkritumiMežizstrādesprodukti unatlikumiMalka,šķeldaNotekūdeņudūņas49

Biodegviela — iekšdedzes dzinējos izmantojama šķidrāvai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasasBiodīzeļdegvielu iegūst no augu (sojas, rapša u.c.) eļļām tāspāresterificējot ar zemākajiem spirtiemCO 2CO 2 apritesciklsCO 2Bioetanolu ražo nograudaugiem, cukurbietēmvai citiem kultūraugiemBiomasas izmantošanasloma CO 2 emisijusamazināšanāAugu eļļaBiodīzdeļdegviela50

BiodegvielaBiodegviela - iekšdedzes dzinējos izmantojama šķidra vai gāzveida degviela, ko iegūst nobiomasas. Nozīmīgākais no biodegvielas veidiem ir biodīzeļdegviela.Biodīzeļdegvielu iegūst, augu eļļas (piemēram, sojas, rapšu eļļu) atkārtoti esterificējot arzemākajiem spirtiem (metilspirtu, etilspirtu). Biodegvielas iegūšana ir bezatkritumuprocess, jo radušies blakusprodukti – spraukumi, jēlglicerīns, nātrija vai kālija fosfāti – irizmantojami dažādās tautsaimniecības nozarēs.Biodīzeļdegvielas ražošana strauji attīstās Francijā, Itālijā un Vācijā. Pašlaik Francijā gadāsaražo 200 000 tonnu etanola un 500 000 tonnu biodīzeļa. Etanolu ražo no cukurbietēmvai graudaugiem, savukārt biodīzeli ražo galvenokārt no rapša.1 hektārs rapša stādījumu Francijā “saražo” izejvielas aptuveni 1,4 tonnām biodīzeļa, vienshektārs graudaugu – 2,6 tonnām etanola un 1 hektārs cukurbiešu – 5,8 tonnāmetanola.Biodīzeļdegvielas (rapša eļļas metilestera) ražošana un lietošana strauji attīstās Eiropasvalstīs, jo to nosaka arī Eiropas Komisijas direktīvas. Paredzēts, ka biodegvielasizmantošanai transportā ik gadu jāpieaug par 0,75 % un 2010. gadā jāsasniedz 5,75 % notransporta degvielu kopējā patēriņa.51

Biomasas izmantošana LatvijāLatvijā tradicionāli ēku apkurei izmanto malku. Pēdējos desmit gados ir palielinājusieskoksnes šķeldas, kokapstrādes atlikumu un skaidu, granulu un brikešu nozīme.Koksnes granulas un briketes, kas ir augstvērtīgs kurināmais, izmanto galvenokārtindividuālo māju apkurē, bet malku, koksnes šķeldu, kokapstrādes atlikumus – centralizētaisiltumapgādei.Latvijā, pateicoties daudzu katlumāju rekonstrukcijai, kurināmā bilancē malka ir otrajā vietāaiz dabasgāzes.Salmu izmantošana Latvijā nav tradicionāla. To plaši izmanto Dānijā, Francijā, Zviedrijā unVācijā. Tomēr nu jau arī Latvijā atsevišķu katlumāju darbībā apkurei izmanto salmu ķīpas.Pēdējos gados, izbūvējot jaunos sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonus, par biomasuenerģijas ieguvei Latvijā izmanto atkritumus, kas sadalās bioloģiski. Organisko atkritumumasa (pārtikas atkritumi, zaļie dārza atkritumi, koksnes atkritumi, notekūdeņu dūņas u. c.)sadalās mikroorganismu darbības dēļ.Procesā veidojas biogāze, kas galvenokārt sastāv no metāna (CH 4 ) un oglekļa oksīda (CO).Metānu, aizvadot uz krāsnīm un sadedzinot, izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijasieguvei.52

Termins “zeme” apzīmē visas platības, kas nav klātas arpasaules okeāniem un jūrām, neatkarīgi no tā, ar ko šī platībair aizņemtaFaktori, kas nosaka zemesizmantošanuDabas resursiCilvēkuresursiKapitālaresursiInfrastruktūraKlimats, veģetācija,augsne,hidroloģiskieapstākļi, zemesizmantošanas veidsIedzīvotāji, viņuvecumastruktūra unizglītība, zemesīpašuma tiesībasFondi, kuros varieguldīt līdzekļusnoteiktasdarbībasuzsākšanaiSatiksme,komunikācijasu.c. tehniskāinfrastruktūra53

Darbietilpīgā un ūdens resursus daudz prasošārīsa audzēšana Ķīnā54

Svarīgāko lauksaimniecības veidu izvietojumspasaulē55

Teritorijas, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz augsnes spējasnodrošināt pārtiku56

Āfrikas valstis ar ūdens trūkumu, badu epidēmijasmērogā vai lieliem bada draudiem57

Augsne ir kontaktzona un mijiedarbības vide starp Zemi,gaisu un ūdeni un ir mājotne lielākajai daļai biosfērasLai nodrošinātu pasaules iedzīvotājus ar pārtikunepieciešams ierobežot zemes degradācijuTieša ietekmeZemesdegradācijascēloņiNetieša ietekmeMežu iznīcināšanaNepiemērota zemespārvaldībaPārganīšanaPārapdzīvotībaZemes īpašumtiesībasNabadzība58

Pārtuksnešošanās process izpaužas dabiskās veģetācijaszaudēšanā, kas noved pie augsnes auglības straujassamazināšanās un vēlāk pie augsnes segas pilnīgasiznīkšanas augsnes erozijas rezultātāPārtuksnešošanāsAugsnes erozija ūdens ietekmē59

AugsneNearšana, lai mazinātuaugsnes erozijuPensilvānija, ASVLielo lauku fragmentēšana (joslu zemkopība)Ilinoisa, ASVAleju zemkopība (labības rindas starp krūmveida augiem), PeruTīrumu aizsargoslu veidošana Dienviddakota, ASV60

Iedzīvotāju skaitsLauksaimniecības produkcijaVisu Zemes resursu pieejamība ir savā veidāierobežota un līdz ar to pienāk brīdis, kad pieprasījumspēc noteiktiem resursiem pārsniedz to ieguviIestājas bads, sākas kari vaiiedzīvotāju migrācija uniedzīvotāju skaits sarūkIedzīvotājiLauksaimniecībasprodukcijaPieaugumaskaitaapturēšanaIedzīvotāju skaitaunlauksaimnieciskāsražošanas mainībasmodelis saskaņā arMaltusa teorijuLaiks61

Atmosfēras,augsnes un ūdeņupiesārņojumasabalansētību ardabas atjaunošanāsspējāmAtjaunojamo dabasresursu efektīvuizmantošanu unapsaimniekošanu,nepārsniedzot toatjaunošanās spējasDabasresursuilgtspējīgaizmantošanaietverNeatjaunojamo resursuplūsmas efektivitāti uncikliskumu, kā arī toatjaunojamo aizvietotājuradīšanu un izmantošanuEkosistēmuproduktivitātesatjaunošanu unsaglabāšanuBioloģiskās unainavudaudzveidībassaglabāšanu62