Prezentācija "Saules sistēma" - VATP

Saules SistēmaAutore: Sniedze Strautiņa

Kas ir planētas?Planētas ir lieli kosmiski objekti, kas riņķo ap zvaigzni. Apmūsu zvaigzni - Sauli riņķo 9 planētas, kuras pēc uzbūves unfizikālajām īpašībām iedala divās grupās. Pie Zemes grupasplanētām pieder Merkurs, Venera, Zeme, Marss. Tās ir nelielasplanētas ar cietu virsmu. Pie milzu planētu grupas piederJupiters, Saturns, Urāns, Neptūns. Tās ir lielas planētas ar biezuun blīvu atmosfēru. Plūtons nepieder ne pie vienas no planētugrupām.

KĀDS IR MERKURS?Pēc ārējā izskata planētas virsa ir ļoti līdzīga Mēnessvirsai. To klāj daudz krāteru, augstas kraujas un viens līdzenums -Svelmes jūra. Merkuram nav atmosfēras, tāpēc dienā planētasvirsa spēcīgi sakarst, bet naktī stipri atdziest. Lai gan Merkurs irSaulei tuvākā planēta, uz tā ir visaukstākās naktis Saules sistēmā.Savas ātrās orbitālās kustības dēļ nosaukta ātrā un viltīgāromiešu dieva Merkura vārdā.

VeneraTā ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz bieziem, baltiem mākoņiem. Savaizskata dēļ planēta nosaukta, no jūras putām piedzimušās, mīlestībasdievietes Veneras vārdā. Venera ir dzīvībai naidīga planēta. To klāj indīgu gāzumākoņi, kas ļoti labi atstaro Saules gaismu. Veneras virsa ir ārkārtīgi karsta unmākoņi tik biezi, ka cauri tiem nav saredzama Saule. Uz Venēras ir daudzplašu līdzenumu ar krāteriem, ielejām un kalnu apvidiem. Tur ir arī vulkāni,kas var būt aktīvi.

ZemeTā ir unikāla planēta. Zemi aptver biezs gaisa slānis un2/3 no virsas klāj ūdens, kas dod iespēju eksistēt dzīvībai. Visumatelpā nav zināma cita, Zemei līdzīga planēta, uz kuras ir novērojamitik krāšņi dabas skati, sastopami tik daudz dažādi dzīvnieki un augi,pastāv tik atšķirīgi laika un klimatiskie apstākļi. Mūsu planēta tāda irvienīgā un, lai arī cilvēkiem tā šķiet milzīga, no kosmiskiemmērogiem tā ir mazs un trausls graudiņš milzīgajā Visumā.

MarssMarsu veido sarkanīgi ieži, tāpēc sarkanās krāsas dēļ senieastronomi to nosauca romiešu kara dieva vārdā. Planētas ziemeļu puslodiklāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi - kalnu grēdas, sastopami arīmeteorītu krāteri. Kādreiz uz Marsa ir darbojušies vulkāni un tecējušasupes. Planētai ir retināta atmosfēra, taču elpošanai tā nav piemērota,reizēm tajā novērojamas putekļu vētras. Marsa polus klāj ledus cepures,kas vasarā kūst un kļūst mazākas, bet ziemā - atkal lielākas.

JupitersTas sastāv galvenokārt no gāzēm un tikai centrālajā daļā lielā spiedienarezultātā izveidojies šķidrs kodols. Jupiteram nav cietas virsmas. Uz blīvāsatmosfēras saskatāmas krāsainasmākoņu joslas un Sarkanais plankums - liels atmosfēras virpulis. Ekvatoraplaknē no sīkām daļiņām ir izveidojies ļoti plāns un caurspīdīgs gredzens.Iespaidīgo izmēru dēļ tai piešķirts bargā romiešu dievu valdnieka Jupiteravārds.

SaturnsSaturns ir ļoti līdzīgs Jupiteram. Gan planētas atmosfēra, gandzīles tāpat sastāv galvenokārt no gāzēm. Atmosfēras mākoņu joslasdaļēji sedz ledus kristālu dūmaka. Ap Saturnu ir milzīgi gredzeni, kasveidoti no miljoniem sīku iežu un ledus gabaliņiem. Gredzens sastāv nodaudziem tūkstošiem atsevišķu gredzenu. Saturns ir pēdējā planēta,kuru pazina senatnē, tāpēc to nosauca romiešu dievu valdnieka tēvavārdā un tas bija laiks, kas visu aprij.

UrānsTas izceļas ar īpatnēju kustību – pa savu orbītu planēta pārvietojas itkā ripodama uz sāniem. Urānu sedz blīva dūmaka, kas piešķir tam zilganzaļukrāsu un neļauj saskatīt detaļas uz planētas mākoņu virsas. Attālums noSaules ir tik liels, ka tur valda tumsa un sasalums. Planētu apņem deviņigredzeni, taču tie ir ļoti šauri un grūti saskatāmi no Zemes. Planēta irnosaukta grieķu dievu ciltstēva, debess valdnieka Urāna vārdā.

NeptūnsNeptūns ir ļoti līdzīgs Urānam. Uz planētas saskatāmasvairākas gaišas un tumšas mākoņu svītras un Lielais Tumšais plankums- atmosfēras virpulis. Zem tā atrodas otrs, mazāks tumšs plankums.Plankumi nedaudz maina formu un novietojumu. Planētai arī ir 4retināti putekļu gredzeni. Atmosfērā esošās gāzes tam piešķir zilokrāsu, tādēļ tas ir nosaukts romiešu jūras dieva Neptūna vārdā.