Blēve

• avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielunoplūdi;• ugunsgrēki un sprādzieni ēkās un tautsaimniecībasobjektos;• transporta avārijas;• dambju pārrāvumi;• komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi;• ēku un būvju sabrukšana.Ar ķīmisko vielu noplūdēm saistītie!

UzglabāšanaPārstrāde (mehāniska sajaukšana,pārtarēšana, fizikālie un ķīmiskie procesi)Pievešana un aizvešana

Divpusējā dzelzceļa estakādeVienpusējā dzelzceļa estakādeVagona izbēršanas bedre (amonija nitrātam)

Tankkuģu piestātne

Autocisternu uzpildes/noliešanas punkti – naftas un citiem produktiemAutocisternas – kā gan nevajadzētu darīt…

Slēgtā sūkņu stacijaAtklātā sūkņu stacijaSildīšanas mezgls (mazutam)Kompresori (propāna-butāna maisījumam)

CauruļvadiCauruļvadu pārvads

TransportieriTransportieris amonija nitrāta pārvietošanai

Vertikālie rezervuāri – dažādi naftas produkti (benzīns,dīzeļdegviela, aviācijas degviela, mazuts)Horizontālie rezervuāriSfēriskie rezervuāri (virszemes vai iegremdētie)

Spiedtvertnes – uzglabā sašķidrinātu gāzi (propānu, butānu,skābekli).Attēlā redzama tvertņu dzesēšana.Amonija nitrāta uzglabāšanas noliktava

Vielas noplūdei var būt sekojoši iemesli:1) Rezervuāra vai cisternas pārliešana:• mēraparatūras vai vadības elementu defekts;• darbinieka kļūdaina rīcība.2) Rezervuāra, cauruļvadu, cisternu daļējs vai pilnīgssabrukums:• iekārtas defekts – metāla nogurums, metinājuma šuvesdefekts; pārsniegts pieļaujamais spiediens;• ārējie riska avoti – dabas un tehnogenās katastrofas,ļaunprātīga rīcība;• iekšējie riska avoti - pārspiediens vai siltumstarojums noblakus esošajām iekārtām (t.sk., domino efekts).

Stipras vētras var sabojāt tehnoloģiskās iekārtas un norautbūvkonstrukciju elementus, var tikt pārtrauktaelektroapgāde. Negaisa laika zibens var bojāt tehnoloģiskāsun ugunsdzēsības vadības sistēmas, kā arī kļūt parugunsgrēka cēloni.Ekstremāli augstas – zemas temperatūras: pie zemāmtemperatūrām (< - 25 °C) samazinās metālu izturība,paaugstinās drošības un elpošanas vārstu, aizbīdņuatteikumu iespēja, krītas darbinieku darbaspējas. Augstas t°rada sprādzienbīstamu vidi iepriekš neparedzētās vietās.Apledojums, sniega sanesumi rada papildus slodzitehnoloģiskajām iekārtām (rezervuāriem), apgrūtina toapkalpošanu. Būtiski tiek traucēta transportlīdzekļu kustība,paaugstinās ceļu satiksmes negadījumu risks.

Zemestrīces laikā var rastiessūces cauruļvadusavienojumos, rezervuārujoslu metinājumos u.tml.Mežu ugunsgrēki – radušaissiltumstarojums varietekmēt rezervuārus uncitas iekārtas.Appludinājuma risks – varbūt iespējama plūdu vaipalu ūdeņu ietekme (HESaizsprostu pārrāvums ).

• Domino efekts no blakus esošajiem uzņēmumiem;• Bīstamo kravu transportēšana pa blakus esošajiem ceļiem vai dzelzceļu;• Aviokatastrofas;• Autoavārijas.Teroristiska rīcība vai diversija, t.sk., nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmetaienešana, bioloģiski aktīvo vielu pielietošana, spridzekļa uzstādīšana, šaujamieročupielietošana u.c., kā rezultātā tiek izraisītas bīstamo ķīmisko vielu noplūdes,ugunsgrēks, sprādziens atsevišķās tehnoloģiskās iekārtās.Ir bijuši gadījumi arī Latvijā !

Vielas noplūdeNoplūde bez aizdegšanās(peļķes izveidošanās)Ar aizdegšanos – strūklasugunsgrēks (jet fire)Blēve (Bleve)Ūdens, gruntspiesārņojumsIztvaikošana nopeļķesPeļķesaizdegšanāsTvaiku toksiskokoncentrācijuizplatībaTvaiku-gaisa maisījumaeksplozijaSiltumstarojumsPārspiediens

1999. gada 12. februārī Rendas pagastā konstatēta 116 m 3 dīzeļdegvielas noplūde no „LatRosTrans” naftas produktucauruļvada1999. gada 26. novembrī Tadaiķu pagastā notika vakuuma gāzeļļas izplūde (~45 t) no dzelzceļa cisternas uz sliežu ceļa105 metru garumā.1999. gadā 29. decembrī Salaspilī apgāzās autocisterna, kura pārveda formalīnu. Avārijas rezultātā izplūda 12 tonnasformalīna.2000. gada 11. martā automobiļa un preču vilciena sadursmes rezultātā vidē izplūda un aizdegās 760 tonnasdīzeļdegvielas.2000. gada 22. augustā Ventspils ostā no Norvēģijas tankkuģa noplūda dīzeļdegviela (~9t).2002. gada 11. martā posmā Rīga – Liepāja 56 kilometrā apgāzās autocisterna, kura pārveda dīzeļdegvielu. Vidē noplūda 7tonnas.2003. gada 5. martā SIA „B.L.B. Baltijas Termināls” noplūda naftas produkti (nokļuva Mīlgrāvja attekā). Piesārņotā ūdenslaukums ~10 000m 32006. gada 21. janvārī Ventspilī caurules plīsuma rezultātā rezervuāra apvaļņojumā izplūda 28m 3 dīzeļdegvielas.2007. gada 15. janvārī Baltijas jūrā iepretim Staldzenei uz sēkļa uzskrēja Kipras kuģis „Golden Sky” ar 500 tonnāmdegvielas un 25000 tonnām minerālmēslu. Glābšanas darbi turpinājās vairākus mēnešus.2007. gada 12. aprīlī Baltkrievijā naftas cauruļvada bojājuma rezultātā Daugavā noplūda ievērojams daudzumsdīzeļdegvielas.

MinamataYusho1956 19681976 1984SevesoBhopal

"Minamatas slimība" pirmo reizi tika novērota pie Minamatas līča (DR Japāna)dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tā tika “atklāta" 1956. gadā, un 1959. gadā tika pierādīts,ka to izraisa zivju patēriņš, kuras bija piesārņotas ar dzīvsudrabu. Dzīvsudraba avotsbija ķīmiskās ražotnes (Chisso Chemical Company) notekūdeņu izvadīšana jūraslīcī. 121 cilvēks saindējās, 46 nāves gadījumi. Arī mājdzīvnieki cieta nosaindēšanās, uzrādot tipiskus intoksikācijas simptomus.Nozīmīgākie ietekmētie orgāniPerifērā nervu sistēmaSimptomiRedzes lauka sašaurināšanās,neiroloģiskas motoriskās kustībutraucējumi, kustību koordinācijaszudums.

Minamatas slimībaMinamatas cietušie un ģimenes locekļi tur rokāsbojā gājušo fotogrāfijas demonstrācijas laikāPiemiņas zīme mirušajiem ar Minamatas slimību22

Japānā, 1968. gadā, notika masveidasaindēšanās, kuru izrasīja cepamās eļļaspiesārņojums ar polihlorētiem bifeniliem(PHB).1 788 japāņi saindējās ar PHB.Šo slimību nosauca par "Yusho" (“rīsueļļa“, jap.)Eļļa tika deodorizēta to karsējot, bet parsiltumnesēju izmantoja pa caurulēmcirkulējošo PHB.Korozijas rezultātā caurulēs izveidojāscaurumi un caur tiem eļļa tika piesārņotaar PHB.Saindētā eļļa tika izplatīta tirdzniecībastīklā.

JUŠO36 bērniem, kuri piedzimamātēm, kas cieta saindēšanāsrezultātā, attīstījās tumši brūnaādas hiperpigmentācija ("blackbabies")Galvenie ietekmētie orgāni - āda;gļotādas, periferālā nervu sistēmaSimptomi - ādas izsitumi;pigmentācija; hipersekrēcija;aknu slimības24

Seveso (Itālija) avārija notika 1976. gadāķīmiskajā rūpnīcā (ICMESA), kasražoja pesticīdus un herbicīdus.Sintēzes reaktora sprādziena rezultātāizveidojās blīvu tvaiku mākonis, kurasastāvā ietilpa dioksīni (t.sk.,toksiskākais dioksīnu izomērs, kas irgan toksisks, gan arī kancerogēns) unizejviela - trihlorfenols.Lai gan avārijas rezultātā nebija tūlītējunāves gadījumu, tomēr šī viela, kurasiedarbība var radīt letālas sekas, tikaizkliedēta un piesārņoja teritoriju unveģetāciju 25 km 2 platībā.

SAVESOSekasDzīvnieku bojā eja.Nozīmīgākie ietekmētie orgāniAkūtā fāzē – āda.Tipiski latentas iedarbības efekti –kancerogēna, mutagēna iedarbība.26

1984. gadā notika rūpnieciska avārijaUnion Carbide ķīmiskās ražošanas rūpnīcāBhopalā, Indijā, kuras laikā gaisā nokļuvaievērojami daudzumi metilizocianāta.Dažu minūšu laikā gāzes mākonissasniedza Bhopalu.1700 cilvēku nomira 48 stundu laikā, betkopējais bojā gājušo skaits pārsniedza20000.Lielākā tehnogenā katastrofa pasaulesvēsturē !

METILIZOCIANĀTS28

Katru gadu Latvijā tiek pārkrautas, saražotas un uzglabātas tūkstošiem tonnu bīstamoķīmisko vielu.Šie procesi rada risku, ka bīstamās ķīmiskās vielas var nokļūt apkārtējā vidē, tādējādi radotdraudus gan apkārtējām ekosistēmām, cilvēkiem un īpašumiem.Nopietnākās sekas rodas gadījumos, kad bīstamās ķīmiskās vielas ir iesaistītasrūpnieciskajās avārijās.Lai novērtētu un samazinātu riskus, ko var radīt rūpnieciskās avārijas, ir MK 2005. gada 19.jūlija noteikumi Nr. 532 “Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riskasamazināšanas pasākumiem”.Noteikumi attiecas uz ražotnēm, kurās atrodas vai var atrasties bīstamās ķīmiskās vielasapjomā, kas vienāds vai lielāks kā noteikumos minētais kvalificējošais daudzums. Tie irpaaugstināta riska (SEVESO) objekti.Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiemproduktiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanaspasākumus, kā arī vielas un produktus, uz kuriem šī kārtība un pasākumi attiecas.

Novērtējot rūpniecisko avāriju risku (nevēlamu sekuiestāšanās iespējamību noteiktā laikposmā vai konkrētosapstākļos), kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanaspasākumus, atbildīgā persona:* nosaka iespējamos apdraudējumus - riska avotus - uniespējamos nevēlamos notikumus objektā vai ārpus tā, kuri varizraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;* izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas;• nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība vai avārijasiespējamību var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai,veselībai vai īpašumam;* izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riskasamazināšanas pasākumu lietderību un efektivitāti.

Skaits35302535Objektu sadalījumsNaftas produktiGāzeMinerālmēsliBīstamie atkritumiĶīmija201511131054101Naftas produkti (benzīns, dīzeļdegviela u.c.); Gāze (metāns); Minerālmēsli(amonija nitrāts); Bīstamie atkritumi; Citas ķīmiskās vielas (amonjaks, akrilnitrils,skābeklis u.c.).

Paaugstinātas bīstamības objekti, kuros ražo, lieto,apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas

Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir šādi:objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas un kuriem saskaņā ar normatīvoaktu prasībām par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiemjāizstrādā drošības pārskati;publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti - Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes 2,Ventspils, Bolderājas, Mangaļu un Šķirotavas stacija;A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kurosveic darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 10 9 reizes pārsniedznormatīvajos aktos par radiācijas drošību un kodoldrošību noteiktos limitus, un kuriem nepieciešamaspeciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;iestādes, kurās veic darbu ar 4.riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, un laboratorijas, kurās var tiktizmeklēti paraugi 3. un 4.riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;elektromagnētisko lauku izstarojošas lieljaudas iekārtas ar jaudu, lielāku par 1 MW.

Vielas noplūdeNoplūde bez aizdegšanās(peļķes izveidošanās)Ar aizdegšanos – strūklasugunsgrēks (jet fire)Blēve (Bleve)Ūdens, gruntspiesārņojumsIztvaikošana nopeļķesPeļķesaizdegšanāsTvaiku toksiskokoncentrācijuizplatībaTvaiku-gaisa maisījumaeksplozijaSiltumstarojumsPārspiediens

Vielas noplūdeNoplūde bez aizdegšanās(peļķes izveidošanās)Ar aizdegšanos – strūklasugunsgrēks (jet fire)Blēve (Bleve)Ūdens, gruntspiesārņojumsIztvaikošana nopeļķesPeļķesaizdegšanāsTvaiku toksiskokoncentrācijuizplatībaTvaiku-gaisa maisījumaeksplozijaSiltumstarojumsPārspiediensIr speciālas programmas seku modelēšanai!

Elektriskā izlāde iekārtuzemējuma defekta dēļ.Elektroinstalācijas uniekārtu defekti.Ugunsdrošības normuneievērošana darbavietā.Dzirkstele noautomašīnām.Ārējie avoti - zibensizlāde, ugunsgrēks,teroristiska rīcība.Peļķes ugunsgrēks

Ēģiptes-Izraēlas gāzes cauruļvadastrūklas ugunsgrēkspēc terorisma aktaVilciena cisternu eksplozijas

2005. gada 11. decembrī Bansfīldas degvielas bāzē Anglijā notika benzīna rezervuārapārliešana. Apvaļņojumā izlija 300 tonnas benzīna. Sprādzienbīstamais tvaiku-gāzu mākonisizplatījās aptuveni 80 000 m 2 platībā.Spādziens notika 41 minūti pēc pārliešanas sākuma jeb 23 minūtes pēc tam, kad tvaikumākonis tika konstatēts ārpus apvaļņojuma.Būtiski bojātas ēkas un būvkonstrukcijas mākoņa izplatības zonā un izsisti logi 2 km rādiusā.Eksplodējis viens tukšs rezervuārs.Ugunsgrēks ilga 3 dienas un nodega 21 degvielas rezervuārs. Glābšanas darbos piedalījās180 ugunsdzēsēji. 2000 cilvēkus evakuēja.Pārliešana notikusi rezervuāra uzpildes līmeņa kontroles un avārijas līmeņa signalizācijassistēmas defekta dēļ.Nav skaidrs, kādēļ uz acīmredzami kļūdainu (atmiņā fiksētu) kontroles sistēmas informācijunav reaģējis operators vadības telpā.

Degvielas pārliešana pār rezervuāruun tvaika mākoņa izveidošanās

Ugunsgrēks izcēlies pēc vilciena avārijas, stacijā pieņemot vilcienasastāvu - vilciena sastāvs strauji bremzējis, tomēr saskrējies ar stāvošuvilcienu, kā rezultātā pieci vagoni noskrējuši no sliedēm, bet vēl piecipalikuši uz tām.Dzelzceļa stacijā "Ventspils 2" degošo desmit degvielas cisternu dzēšanābija iesaistījies ļoti liels skaits ugunsdzēsības transporta vienību: notikumavietā kopumā strādāja 14 autocisternas, viens šļūteņu automobilis un diviugunsdzēsības vilcieni - viens no Ventspils un viens no Jelgavas.Dzēst ugunsgrēku bija devušies ugunsdzēsēji no Talsiem, Stendes,Kuldīgas, Liepājas un četras automašīnas no Rīgas.Notikuma vietā kopā ar ugunsdzēsējiem strādāja arī īpašas automašīnasno uzņēmumiem "Ventamonjaks" un "Ventbunkers". Degviela tika dzēstaar īpašām putām.

Notika ugunsgrēks Ulmaņa gatvē 119 uzņēmuma SIA „ECOLAB” ķīmisko vielu un ķīmiskomaisījumu noliktavā.SIA „ECOLAB” elektroniskā uzskaite ir bojāta, tāpēc nav iespējams precīzi pateikt noliktavāesošo ķīmisko vielu un maisījumu veidus un apjomu. Pēc neoficiāli sniegtās informācijasnoliktavā atradās 50 tonnas, piemēram, tīrīšanas līdzekļi profesionālai lietošanai,dezinfekcijas līdzekļi, kā arī kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskāsvielas un maisījumi.2011. gada 3. jūlijā Valsts vides dienesta speciālisti ieradās notikuma vietā ap plkst.10 00 pēcinformācijas saņemšanas, lai novērtētu situāciju un organizētu pirmos neatliekamospasākumus.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izlika bonas Mārupītē, un Mārupes pašvaldībaspārstāvji divās vietās lokalizēja ūdeņu tālāku ieplūšanu Mārupītē. Iesaistīta SIA „Eko Osta”piesārņoto ūdeņu atsūknēšanai no ūdens kolektoriem, akām un novadgrāvja.Lai kontrolētu ūdens kvalitāti, Valsts vides dienesta inspektori 3. jūlijā trijās vietās (teritorijā,aiz bonām un izplūdes vietā Māras dīķi) noņēma ūdens paraugus un nodeva tos LatvijasVides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Vides laboratorijai testēšanai.

4. jūlijā ap plkst.15 saņemti pirmie rezultāti – Mārupītes ietekā Māras dīķi irnovērojams ķīmisks piesārņojums.Salīdzinot ar tipiski neattīrītiem sadzīves notekūdeņu raksturojošiem parametriem,ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) pieļaujamā koncentrācija pārsniegta 2-8 reizes(MK noteikumos Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”reglamentēts rādītājs ĶSP ir 210 – 740 mg/l, analīžu rezultātos ĶSP bija 1700mg/l).Valsts vides dienests kopīgi ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijascentra laboratorijas speciālistiem tika paņemti gaisa paraugi 20 metru attālumā nonodegušās noliktavas.Valsts vides dienests lūdza Veselības inspekciju iesaistīties dzeramā ūdensparaugu ņemšanā un izvērtēšanā.Valsts vides dienests kopīgi ar Rīgas domes speciālistiem turpināja teritorijasapsekošanu.

7.jūlijsNotika nodegušās noliktavas ēkas nojaukšanas darbi.Pēc konstrukciju nojaukšanas AS „BAO” uzsāka ķīmisko vielu izvešanas darbus noteritorijas.Valsts vides dienests ir pieprasījis informāciju no SIA „ECOLAB” par precīzuķīmisko vielu un maisījumu sastāvu un apjomu, kas atradās nodegušajā noliktavā,un drošības datu lapas, kurās tiek atspoguļota ķīmisko vielu un maisījumubīstamības pakāpe.Tika pieprasīta informācija par veiktajiem pasākumiem pēc ugunsgrēka.Saņemti rezultāti par 4. jūlijā ņemto gaisa analīžu rezultātiem. Identificēto gaistošoorganismu savienojumu koncentrācijas gaisā ir nelielas vai pat zem nosakāmāsrobežas un nerada draudus cilvēku veselībai.

11. jūlijs.Pēc savstarpējas vienošanās ar Valsts vides dienestu Mārupītes ūdens paraugu ņemšanunodrošināja Rīgas dome - ietekā Māras dīķī, iztekā no Māras dīķa un Daugavā (Āgenskalnalīcī).Saņemtie rezultāti uzrādīja lēnu situācijas uzlabošanos, notiekot pašattīrīšanās procesam.No Mārupītes Daugavā kopumā sāka ieplūst atbilstošas kvalitātes ūdens, pēdējie rezultātiuzrādīja paaugstinātu kopējā hlora un amonija jonu daudzumu, kas tomēr nerada negatīvassekas videi un dzīvajiem organismiem.Četru dienu laikā ķīmiskā skābekļa patēriņš bija izlīdzinājies un sasniedzis līmeni, kādsnovērots kontrolmērījuma vietā – 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja Mārupītē.Paaugstināts kopējā hlora daudzums norādīja, ka ūdeņos bija nonākuši hloru saturošie,oksidējošie līdzekļi, kādus lieto izlietņu un klozetpodu tīrīšanai. Pie ietekas Māras dīķī 3. jūlijākopējai hlora koncentrācijai virszemes ūdeņos bija jābūt vienādai vai mazākai par 0,005 mg/l,bet bija 9,9 mg/l.14. jūlijsPabeigta sadegušo un nelietojamo ķīmisko vielu un maisījumu atkritumu izvešana nonodegušās ķīmisko vielu un maisījumu noliktavas teritorijas.Valsts vides dienests ir lūdzis AS „BAO” un SIA „Eco Osta” iesniegt kopsavilkumu parveiktajiem darbiem, izvestajiem atkritumiem, to daudzumiem un izmaksām.

21.jūlijsSalīdzinot piesārņojuma koncentrāciju Mārupītē 100 metrus augšpus piesārņotāgrāvja ieteces 4. jūlijā ar piesārņojuma koncentrāciju 21. jūlijā ieplūdē Māras dīķī,iztekā no Māras dīķa un ietekā Daugavā, tika secināts, ka paaugstināta visāsparaugu ņemšanas vietās ir vienīgi nitrātjonu koncentrācija, taču arī tā ietilpstūdens kvalitātes normai.Ūdens kvalitāte Mārupītē bija sasniegusi gandrīz tādu stāvokli, kāds tas bijapirms 2011. gada 3. jūlijā notikušā ugunsgrēka ar tam sekojošo ķīmisko vielunoplūdi.Tāpēc regulāra ūdens paraugu ņemšana Mārupītē tiek pārtraukta.

Latvijā pašlaik nav neviena atomenerģētikas objekta, kurš darbotos.Salaspils pētnieciskais atomreaktors apturēts 1998. gadā, un tagad tasir arī demontēts.Tuvākais (tikai 6 km līdz Latvijas robežai) un potenciāli bīstamākaisatomenerģētikas objekts bija Ignalīnas AES, kur darbināja RBMK tipareaktorus (arī Černobiļā bija RBMK tipa reaktori, kas tiek uzskatīti parpaaugstināta riska faktoru).300 km zonā no Latvijas robežas atrodas 4 AES - Lovīsa (Somijā),Sosnovij Bor (Krievijā), Oskaršamme (Zviedrijā) un Smoļenska(Krievijā).Jau gandrīz divus gadu desmitus jaunas kodolspēkstacijas naviedarbinātas. Būvniecības stadijā esošās Rovnas, Hmeļņickas unKurskas stacijas patiesībā ir iesaldētas būves.Vienīgi Somija (vienīgā no ES valstīm) pēc gadu desmitiem ilgušapārtraukuma 2002. gadā pieņēma lēmumu būvēt jaunukodolspēkstaciju.

Radioaktīvo vielu izplatīšanās pēc Černobiļas avārijas (~100 x lielāka jauda kā uzHirosimu un Nagasaki nomestajām kodolbumbām Otrā Pasaules kara beigās).Tomēr ārpus Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas piesārņojums bija relatīvi neliels(līdzīgs tam, ko eiropieši saņem gada laikā no dabiskās radioaktivitātes).