PDF fails 3.41 Mb - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

NATO unLatvijas droßîbaULDIS UMULISIesaka Latvijas Vésturesskolotåju asociåcija

Uldis Umulis“NATO and Latvia's Security”Copyright © 2003 The Ministry of Foreign Affairs of the Republic of LatviaBrîvîbas Blvd. 36, Riga, LV 1395, Latviawww.am.gov.lvUldis Umulis“NATO un Latvijas droßîba”© Latvijas Republikas Årlietu ministrija, 2003Brîvîbas bulvåris 36, Rîga, LV-1395, LatvijaMåcîbu palîglîdzekli drîkst brîvi pavairot tikai izglîtoßanas nolükiem. Pårpublicéßanas tiesîbas pieder LR Årlietu ministrijai.Lai sañemtu at¬auju atkårtoti izdot materiålu, lüdzam griezties Årlietu ministrijå.Måcîbu palîglîdzek¬a elektroniskå versija, kå arî sîkåka informåcija par Latvijas integråciju NATO ir atrodama Årlietuministrijas interneta måjas lapå www.am.gov.lv, kå arî Latvijas Transatlantiskås organizåcijas interneta måjas lapåwww.lato.lv.Fotogråfijas uz gråmatas våka: Zieme¬atlantijas Padomes apspriede Prågå 2002. gada 21. novembrî [Foto: NATO];NATO dalîbvalstu un uzaicinåto valstu “©imenes fotogråfija” Prågå 2002. gada 21. novembrî [Foto: NATO]; Latvijasvienîbas komandieris maj. A.Caune (no kreisås) ar ASV karavîriem Kuveitå 2003. gada maijå [Foto: Atis Klimoviçs];Realitåtes ßova “Talantu fabrika” dalîbnieki viesojas Mobilo strélnieku måcîbu centrå ÅdaΩos 2003. gada jünijå [Foto:Anda Kukemilka], Kiosks ar uzrakstu “NATO – Paldies!” Kosovas pilsétå Suvarekå [Foto: KFOR]; Latvijas vienîbas karavîriiepazîstas ar militåro båzi Kuveitå [Foto: Atis Klimoviçs]. Fotogråfijas gråmatas våka iekßpusé: Diskusija par Latvijasårpolitiku, LR Årlietu ministrija [Foto: I.Znotiñß]; Måcîbas Baltijas Aizsardzîbas koledΩå [Foto: BALTDEFCOL]; Taktiskåsapmåcîbas laikå Baltijas Aizsardzîbas koledΩå [Foto: BALTDEFCOL]; BALTSQN-6 karavîri patrulé Bosnijas-Hercegovinaskalnos 2003. gada februårî [Foto: BCCS REPRO Måris Zemgalietis].Maketétåjs: Vilnis HeinrihsonsIzdevéjs:

Satura rådîtåjsIevads1. noda¬a. Aukstais karß un NATODîvainie sabiedrotieAukstå kara céloñiPlaisas padzi¬inåßanåsCe¬å uz jauno droßîbas sistémuZieme¬atlantijas lîguma organizåcijas izveidoßana2. noda¬a. NATO gadsimtu mijåPSRS un Austrumu bloka sabrukumsDroßîbas “pelékå zona” EiropåNATO paliek, mainås un rîkojas3. noda¬a. Latvijas ce¬ß uz NATO (1991. – 2003. g.)Neatkarîbas atgüßana un jaunie uzdevumi årpolitikåPirmie so¬i NATO virzienåNo Madrides lîdz PrågaiLatvija tiek uzaicinåta NATO4. noda¬a. Kå darbojas NATO?NATO darbîbas pamatprincipiNATO uzbüve un lémumu pieñemßanas kårtîbaNATO politika årpus atbildîbas zonas5. noda¬a. Jaunå pasaules kårtîba, NATO un LatvijaJaunås pasaules kårtîbas kontürasVaras un spéku sadalîjumsMüsdienu draudi globalizétå pasauléNATO izaicinåjumi 21. gadsimtåLatvija kå NATO sabiedrotåPielikumsZieme¬atlantijas lîgumsKontürkarte Nr.1Kontürkarte Nr.2Bibliogråfija56677811161718182526272830343536374141414247475252555657

Ievads20. gadsimta beigas un 21. gadsimta såkums ir iezîméjußi ievérojamas pårmaiñasstarptautiskajå politikå un Eiropas droßîbas arhitektürå. PSRS komunistiskås sistémassabrukums, nacionålu valstu atdzimßana Centrålajå un Austrumeiropas re©ionå undaudz sareΩ©îtåku draudu parådîßanås raksturo pédéjos divpadsmit gadus.Viena no jauno droßîbas apståk¬u iezîmém ir pårmaiñas Zieme¬atlantijas lîgumaorganizåcijå (NATO). Tås notiek vienlaicîgi ar Latvijas virzîbu uz pilntiesîgas dalîbvalstsstatusu NATO. Latvijas gatavîbu k¬üt par sabiedroto apliecinåja 2002. gada novembrîPrågå sañemtais uzaicinåjums ieståties aliansé.Lai izprastu ßo globålo procesu attîstîbu un Latvijas vietu pasaules droßîbassistémå, Latvijas Republikas Årlietu ministrija sadarbîbå ar LimbaΩu 1. vidusskolasvéstures skolotåju Uldi Umuli ir izstrådåjusi måcîbu palîglîdzekli "NATO un Latvijasdroßîba". Publikåcija dod iespéju iepazîties ar NATO vésturi un alianses müsdienuaktualitåtém. Èpaßa uzmanîba tiek veltîta arî Latvijas ce¬am uz NATO, iezîméjotLatvijas kå sabiedrotås valsts lomu.Måcîbu palîglîdzeklis domåts skolotåjiem un 9. - 12. klaßu skoléniem. Pirmås trîsnoda¬as ir paredzétas véstures stundåm. Tås atspogu¬o NATO izveides vésturiskosapståk¬us, alianses pårmaiñas péc aukstå kara un Latvijas ce¬u uz NATO. 4. un 5.noda¬a, kas apskata NATO darbîbas principus un iezîmé jaunås pasaules kårtîbaskontüras, ir veidotas kå palîgmateriåls civilzinîbu un politikas un tiesîbu apguvei.Taçu publikåciju iespéjams izmantot arî zinåßanu papildinåßanai par valstu droßîbasun aizsardzîbas jautåjumiem.Gråmata ir papildinåta ar plaßu informatîvo materiålu – kartém, tabulåm,dokumentiem, runåm, citåtiem utt., – kas palîdzés labåk izprast apskatîto tému unvar tikt izmantoti diskusiju veidoßanai.Ceram, ka ßis måcîbu palîglîdzeklis atvieglos Jüsu darbu, veicinås izpratni parLatvijas integråcijas NATO gaitu, kå arî rosinås dzi¬åku interesi par pasaules politikuun Latvijas vietu tajå.Pateicamies Latvijas Véstures skolotåju asociåcijai, îpaßi Dzintrai Liepiñai, unIzglîtîbas satura un eksaminåcijas centra sociålo zinîbu speciålistei Sandrai Falkai parsniegtajåm konsultåcijåm un padomu materiåla tapßanas laikå.LR Årlietu ministrijasDroßîbas politikas departaments5

1. noda¬aAukstais karß un NATOÍCECINAVÅCIJA BERLÈNEPOLIJAPILZENEPRÅGAÇEHOSLOVÅKIJAÍVEICEVÈNEAUSTRIJA UNGÅRIJATRIESTADIENVIDSLÅVIJASituåcija Eiropå 1945.gadåEiropas sadalîjums 1945. gadå turpat pusgadsimtu (lîdz 1990. gadam) noteica kontinenta unvisas pasaules likteni. Tas veidoja moderno vésturi un ietekméja desmitiem miljonu cilvéku likteñus,valstu un sabiedrîbu attîstîbu. Såkotnéji trîs sabiedroto - ASV, Lielbritånijas un PSRS - kopîgå uzvarapår nacistisko Våciju viesa cerîbas uz jaunu un harmonisku péckara politiskås kårtîbas izveidoßanuun uzturéßanu. Tomér notikumu gaita pievîla ßîs cerîbas. Kur viena tra©édija beidzås, tur otra såkås.Eiropas sadalîjums divos naidîgos blokos k¬uva par aukstå kara paståvîgu iezîmi.Dîvainie sabiedrotieOtrå pasaules kara notikumi un véstures ironija saveda kopå vienå antihitleriskå koalîcijå ¬otiatß˚irîgas valstis - ASV, Lielbritåniju un PSRS. Sta¬ina diktatoriski pårvaldîtajå PSRS paståvéja pilnîgiatß˚irîga, Rietumiem sveßa un biedéjoßa totalitåråpolitiskå un sociålå sistéma. Jau kopß 1917. gadabo¬ßeviku apvérsuma padomju komunistiskais reΩîmsuzsvéra kapitålisma pasaules neglåbjamu galu. Rietumuvalstîs spilgtå atmiñå bija palikusi PSRS realizétådivkosîgå politika un diplomåtija no 1939. lîdz 1940.gadam: Molotova - Ribentropa pakts, iebrukums Polijå,Ziemas karß pret Somiju un Baltijas valstu okupåcija.Kamér vél Otrå pasaules kara frontés Eiropå, Åfrikåun Klusajå okeånå risinåjås aktîva karadarbîba pretkopîgo ienaidnieku, "lielais trijnieks" (ASV, Lielbritånija,PSRS) spéja saglabåt uzticîbu kara mér˚iem, saskañotrîcîbu un panåkt kompromisu. Tomér, karadarbîbai ieejotizß˚iroßajå fåzé, îpaßi péc Potsdamas konferences 1945.gada jülijå, arvien asåk såka izpausties sabiedrotouzskatu atß˚irîbas. Vélåk tås pårauga savstarpéjåaizdomîgumå un naidîgumå. Pakåpeniski tas noveda piesabiedroto ß˚elßanås un pårvérta starpvalstu attiecîbaspar aukstå kara lauku, sadalot valstis, cilvékus un pasauli.Våcijas årlietu ministrs Joahims fonRibentrops, Padomju lîderis Josifs Sta¬ins unPadomju årlietu ministrs VjaçeslavsMolotovs pirms Molotova-Ribentropa paktaparakstîßanas Maskavå 1939.g. 23. augustå./Foto: Wide World Photo/6

1. noda¬aAukstå kara céloñiJautåjums par Austrumu - Rietumu péckara saspîléjuma céloñiem ir sareΩ©îts un joprojåmdiskutéjams. Nepareizi bütu norådît tikai uz vienu apståkli kå izß˚iroßo un liktenîgo. Céloñu analîzéjåapsver vairåki savstarpéji saistîti faktori:l tradicionåli tiek norådîts, ka konflikta galvenais célonis ir ideolo©iskas atß˚irîbas PSRSun Rietumvalstu starpå. Padomju Savienîbå un vélåk viså Austrumu blokå valdoßå totalitåråkomunistiskå måcîba un prakse bija pilnîgi nepieñemama Rietumu ideolo©iskajamplurålismam ( daudzveidîbai);l ar ideolo©iskajåm pretrunåm bija cießi saistîti abu pußu atß˚irîgie priekßstati parpéckara kårtîbu Eiropå un pasaulé. Sta¬ins orientéjås uz padomju diplomåtijas stilamraksturîgo ietekmes sféru un PSRS pozîciju vienpuséju nostiprinåßanu. Rietumos priekßrokudeva daudzpuséjai integråcijai, tautu paßnoteikßanås tiesîbåm un demokråtiskåmprocedüråm. Tießi ßîs domstarpîbas ievérojami paåtrinåja valstu ß˚elßanås procesu;l tålåk seko asu domstarpîbu virkne politiskos jautåjumos, kas ievérojami veicinåjaaizdomas un naidîgumu: Polijas jautåjums, Våcijas nåkotne, valdîbu veidoßana padomjuokupétajås Austrumeiropas valstîs, komunistu izraisîtais pilsoñu karß Grie˚ijå, PadomjuSavienîbas spiediens pret Turciju u.c.;l visbeidzot, nozîmîga loma bija arî tådiem iracionåliem faktoriem kå bailes, neziña,vadoßo personîbu raksturi. Pieméram, Sta¬ina slimîgais aizdomîgums, kå arî Rietumvalstupolitiskås elites pårståvju un sabiedrîbas baΩas, ka Eiropas valstis paliks vienas un novåjinåtaspadomju militårå pårspéka tießå tuvumå péc ASV bruñoto spéku demobilizåcijas.Plaisas padzi¬inåßanåsPSRS sta¬iniskå vadîba neatlaidîgi centåsizmantot kara beigås izveidojußos militårosituåciju, kad Sarkanå armija bija okupéjusiCentrålås un Austrumu Eiropas valstis: Poliju,Çehoslovåkiju, Rumåniju, Ungåriju, Bulgåriju,kå arî da¬u Våcijas, Austrijas un Dienvidslåvijas.Lîdzîgi kå 1940. gadå Baltijas valstîs,Sarkanås armijas klåtbütne ßeit tikaizmantota, lai ieñemtajås teritorijåspakåpeniski izveidotu Maskavai paklausîgasvaldîbas un padomju tipa komunistiskus,totalitårus reΩîmus.Vienlaikus, izmantojot PSRS pieaugußoprestiΩu un kreiso politisko spéku popularitåtiItålijå, Grie˚ijå, Francijå, Sta¬insgatavojås palielinåt savu ietekmi arî citåsEiropas valstîs. Íîm vajadzîbåm 1947. gadåtika nodibinåts Kominforms (Maskavasizveidota organizåcija Eiropas komunistiskopartiju darbîbas vadîßanai un saskañoßanai.Tå tika uzskatîta par mé©inåjumu atjaunotpirmskara Kominternes püliñus komunistiskoideju un ietekmes izplatîßanå).Broßüra "Kå komunisms strådå"(1938. gads)/Foto: Kolumbijas Universitåte/7

1. noda¬aSeviß˚i draudîga zîme Rietumiembija komunistu sarîkotåvaras sagråbßana Çehoslovåkijåun tai sekojoßå Berlînes blokåde1948. gadå. Tå parådîja, kaSta¬ins ir gatavs riskét pat armilitåru sadursmi.Rietumvalstu valdîbas ßonotikumu attîstîbå saskatîjanopietnus draudus savu zemjuneatkarîbai. Èpaßi tåpéc, kapirmajos péckara gados ßîs valstisbija relatîvi våjas. Vairumå no tåmbija kara izpostîta un novårdzinåtaekonomika, nebija atjaunotspietiekams militårais aizsardzîbas Våcija péc Otrå pasaules kara /Foto: Kolumbijas Universitåte/potenciåls.Iekßéja rakstura grütîbas un to izraisîtais apjukums Rietumeiropas valstu sabiedrîbå radîjalabvélîgu augsni komunistiskajai propagandai un varéja padarît Rietumvalstis iekårojamas åréjaiagresijai.Bija vérojama arî ASV militåro spéku strauja izveßana no Eiropas. Proti, ja 1945. gadåamerikåñiem Eiropå bija 3,5 - 4 miljoni karavîru, tad 1949. gadå tikai aptuveni 100 tükstoßi. Tasrosinåja domåt, ka ASV varétu lîdz minimumam samazinåt savu politisko ieinteresétîbu Eiropaslietås, lîdzîgi kå tas bija péc Pirmå pasaules kara.Lielvalstu militårie izdevumi miljardos $ (1948.-1949.g.)Gads ASV PSRS Francija Lielbritånija Itålija1948 10.9 13.1 0.9 3.4 0.41949 13.5 13.4 1.2 3.1 0.5Kennedy P. The Rise and Fall of the Great Powers. London: Fontana Press, 1989. 495. pp.Ce¬å uz jaunu droßîbas sistémuÍådos draudîgos apståk¬os tålredzîgåkie un apñémîgåkie Rietumeiropas valstu vadîtåji såka aktîvirîkoties, lai apturétu notikumu tålåku attîstîbu un stiprinåtu savu valstu droßîbu. Ar îpaßu ener©ijuizcélås Vinstons Çérçils, Lielbritånijas premjerministrs Otrå pasaules kara laikå, un britu péckaraårlietu ministrs Ernests Bevins. Tika formuléti Rietumeiropas droßîbas straté©ijas galvenie principi:l brîvo Rietumeiropas valstu (ieskaitot karå uzvaréto Våciju) plaßa solidaritåte un rîcîbasvienotîba;l ßo valstu kolektîva militåra aizsardzîba pret iespéjamu apdraudéjumu;l ASV iesaiste Eiropas droßîbå.Lîdzîgs situåcijas un iespéjamo draudu novértéjums pakåpeniski nobrieda arî Atlantijas okeånaotrå pusé - ASV politiskajås aprindås. Par to liecinåja amerikåñu diplomåta Maskavå DΩordΩaKenana "Garå telegramma," prezidenta Harija Trümena doktrîna, kas formuléja komunistiskåtotalitårisma ekspansijas iegroΩoßanas politiku, un Marßala plåns Eiropas valstu ekonomikasatjaunoßanai.8

1. noda¬aMarßala plånå iesaistîtås Eiropas valstisASV valsts sekretårsDΩordΩs Marßals ieteicaizveidot ASV ekonomiskåspalîdzîbas programmuEiropas valstîm, lai atjaunotuto tautsaimniecîbu péc Otråpasaules kara.Péckara Rietumeiropas valstu atjaunoßana Marßala plåna ietvaros"...Lîdz ar Otrå pasaules kara beigåm brîvajåpasaulé bija izveidojies milzîgs (varas) vakuums, unPadomju Savienîba bija apñémusies to aizpildît.ˆemot vérå ßo situåciju un domåjot par Eiropasatjaunoßanu, tika radîts Marßala plåns. Tajå laikåPadomju Savienîba neatlaidîgi mekléja ikvienunestabilu vietu, lai nostiprinåtu savu ietekmi. Tåpéctika izveidota NATO un radîta Trümena doktrîna."No ASV prezidenta Trümena padomniekaKlårka M. Kliforda atmiñåm/Avots: Trümena bibliotéka, ASV//Foto: Kolumbijas universitåte (ASV), ASV Kongresa bibliotéka/9

1. noda¬aPSRS rîcîbaSta¬ins vienpuséji nostiprinakomunistisko valdîbu Polijå(1945-1946)Komunistu pozîciju nostiprinåßanacitås Austrumeiropas valstîsun padomju okupåcijas zonåVåcijå, izmantojot Sarkanåsarmijas klåtbütni (1946-1947)Komunistu izraisîtais pilsoñukarß Grie˚ijå (1946)Komunistisko partijupanåkumi véléßanås Francijåun Itålijå (1946)Kominforma(1947)izveidoßanaValdîbas apvérsumsÇehoslovåkijå (1948)Berlînes blokåde (1948 –1949)PSRS iegüst atombumbu savåarsenålå (1949)Varßavas pakta izveidoßana(1955)Rietumvalstu rîcîbaDΩordΩa Kenana “Garåtelegramma”(1946)V. Çérçila runa Fultonå (1946)Politiskås un ekonomiskåsdzîves apvienoßana Rietumuokupåcijas zonås Våcijå (1946-1947)Denkerkas lîgums starpLielbritåniju un Franciju (1947)Trümena doktrîna, iegroΩoßanaspolitika un Marßala plåns(1947)Briseles lîgums (1948)Våcijas Federatîvås Republikasnodibinåßana (1949)Vaßingtonas lîguma noslégßana(1949. gada 4.aprîlis)Divpolårå pasaule un aukstais karßRietumvalstu solidaritåtes un kolektîvås aizsardzîbas principi tika iestrådåti jau 1948. gadamarta Briseles lîgumå par ekonomisko, sociålo un kultüras sadarbîbu un kolektîvopaßaizsardzîbu. To savstarpéji noslédza Lielbritånija, Francija, Be¬©ija, Nîderlande unLuksemburga. Lîguma 4. pants ietvéra kolektîvås paßaizsardzîbas mehånismu, uz kura vélåk tikaveidota arî Zieme¬atlantijas droßîbas sistéma.Péc Briseles vienoßanås diplomåtiskie püliñi, lai paplaßinåtu lîguma dalîbnieku loku un panåktu10

ASV lîdzdalîbu eiropießu aizsardzîbas sistémå, ilga vairåkus méneßus.Íajå saspringtajå darbå îpaßi nozîmîga loma bija tå laika britu årlietu ministram E. Bevinam.Diplomåtu centieni vainagojås ar jauna, plaßåka lîguma projekta izstrådi un ASV iesaisti topoßajåEiropas droßîbas sistémå, kas bija vitåli svarîgs partneris Eiropas droßîbas garantéßanå.Zieme¬atlantijas lîguma organizåcijas izveidoßanaPamatakmens jaunajå Eiropas droßîbas sistémå tika ielikts 1949. gada 4. aprîlî, kad VaßingtonåBe¬©ijas, Kanådas, Dånijas, Francijas, Islandes, Itålijas, Luksemburgas, Nîderlandes,Norvé©ijas, Portugåles, Lielbritånijas un Amerikas Savienoto Valstu årlietu ministriparakstîja Zieme¬atlantijas lîgumu (North Atlantic Treaty). Lîguma îpaßo raksturu nosaka -1) 5. pants, kas juridiski nostiprina alianses dalîbvalstu apñemßanos kolektîvi veikt militårasaizsardzîbas pasåkumus;2) Zieme¬amerikas valstu (ASV un Kanådas) iesaistîßanos miera un stabilitåtes nodroßinåßanå Eiropå.Lîdz ar to bija izveidota vésturiskå transatlantiskå saikne starp Eiropu un Zieme¬ameriku(sadarbîba, partnerîba un dialogs starp NATOEiropas un Zieme¬amerikas valstîm), kurai bija lemtsk¬üt par droßu aizsegu Rietumeiropas valstîm pretjebkuru agresijas vai apdraudéjuma mé©inåjumu.Lai realizétu Zieme¬atlantijas lîgumå noteiktåssaistîbas, tika izveidota Zieme¬atlantijas lîgumaorganizåcija jeb NATO. Laikå no 1950. lîdz 1953.gadam tå ieguva savu organizatorisko struktüru unvadîbu. 1951. un 1952. gadå notika NATO pirmåpaplaßinåßanås, uzñemot Turciju un Grie˚iju.Nozîmîgs notikums bija Våcijas FederatîvåsRepublikas uzñemßana aliansé 1955. gadå. Tasbija drosmîgs lémums, kas apliecinåja Rietumuvalstu vélmi integrét bijußo ienaidnieku kåpilntiesîgu partneri arî droßîbas un aizsardzîbaspolitikas veidoßanå."Lîgumslédzéjas Puses,... ñemot véråsituåciju, kas ir izveidojusies Eiropå pécParîzes lîgumu parakstîßanas, radot jaunumilitåru grupéjumu "RietumeiropasSavienîbas" veidolå ar remilitarizétåsRietumvåcijas dalîbu, kå arî ar tås integråcijuZieme¬atlantijas blokå, tådéjådi palielinot vélviena kara draudus un apdraudot mieramîloßo valstu nacionålo droßîbu... irapñémußås noslégt Draudzîbas, sadarbîbasun savstarpéjas palîdzîbas lîgumu..."Varßavas pakts, 1955. gada 1. maijsZieme¬atlantijas lîguma parakstîßana1949. gada 4. aprîlî /Foto: NATO/Padomju Savienîbas reakcija uz ßo soli bija Varßavas pakta izveidoßana 1955. gadå. Tas bijamilitårs bloks, kurå PSRS iek¬åva Maskavas kontrolétås Austrumeiropas valstis - Poliju,Çehoslovåkiju, Ungåriju, Rumåniju unBulgåriju. Formåli ßis komunistisko valstupolitiski - militårais veidojums tika radîts kåpretsvars NATO. Taçu Maskava to izmantojakå vél vienu spéka instrumentu, lai uzturétutotalitåro kårtîbu Padomju bloka valstîs.Varßavas pakts darbojås kå sevî noslégtsvalstu grupéjums, kas bez ierunåm pildîjaMaskavas norådîjumus. Tå îstenotås militåråsakcijas Ungårijå 1956. gadå un Çehoslovåkijå1968. gadå ieguva bédîgu slavu, sagraujotopozîcijas mé©inåjumus uzsåkt reformas.Aukstå kara laikå NATO darbojås kågalvenais Rietumu valstu aizsardzîbaselements pret PSRS realizéto politiku. Taçu tånebija tikai militåra alianse, bet arî politisksinstruments - lîdzeklis sadarbîbas nodroßinåßanai sociålajos, ekonomiskajos un diplomåtiskajosjautåjumos starp tås dalîbvalstîm. Zîmîgi, ka ßajå laikå NATO dalîbvalstîm ne reizi nenåcås aktivizétun veikt pasåkumus Vaßingtonas lîguma 5. panta (skat.- pielikumu) ietvaros.1. noda¬a11

1. noda¬a1. V. Çérçila runai Fultonå, ASV 1946g. 5. martå bija nozîmîga loma Rietumu atbildes mekléjumosuz padomju izaicinåjumiem. Tå ir slavena arî ar to, ka tur pirmo reizi pieminéta viena no paßåmveiksmîgåkajåm politiskajåm alegorijåm - dzelzs priekßkars.Påri telpai, ko vél nesen apspîdéja Sabiedroto uzvara, nu krîténa. Neviens nezina padomju Krievijas un tås starptautiskåskomunistiskås organizåcijas nodomus tuvåkå nåkotné vai arî toekspansijas robeΩas... Es ¬oti apbrînoju un cienu droßsirdîgokrievu tautu un manu karalaika biedru marßalu Sta¬inu. CilvékiLielbritånijå un, es neßaubos, arî ßeit [ASV] izjüt dzi¬assimpåtijas pret Krievijas tautåm... Més saprotam Krievijas vélminostiprinåt tås Rietumu robeΩas, izslédzot jebkådu Våcijasagresijas iespéju. Més apsveicam Krievijas iek¬außanos pasaulesvadoßo valstu pulkå... Tomér mans pienåkums ir jums norådît uzdaΩiem faktiem par paßreizéjo situåciju Eiropå.No Íçecinas pie Baltijas jüras lîdz pat Triestai Adrijas krastå- påri visam kontinentam ir nolaidies dzelzs priekßkars. Aiz ßîslînijas palikußas visas Centrålås un Austrumu Eiropas senovalstu galvaspilsétas - Varßava, Berlîne, Pråga, Vîne, Budapeßta,Belgrada Bukareste, Sofija... to iedzîvotåji atrodas, kå man toV.Çérçils uzrunåVestminsteres koledΩasauditoriju Fultonå1946. gada 5. martå/Foto: AP/jånosauc, padomju sférå, un viñi vienå vai otrå veidå ir pak¬auti ne tikai padomju ietekmei,bet arî ¬oti spécîgai un arvien pieaugoßai Maskavas kontrolei... Pårsvarå gandrîz visurvaldîbas ir policejiskas, un ßobrîd patiesa demokråtija, izñemot Çehoslovåkiju, tur nepaståv.Avots: http://wire.ap.org/APpackages/ironcurtain/churchill.html2. ASV prezidenta H. Trümena runa ASV kongreså 1947. gada 12. martå ietver sevî pazîstamo"Trümena doktrînu," kas sola ASV palîdzîbu komunisma apdraudétajåm valstîm:Viens no Savienoto Valstu årpolitikas galvenajiem uzdevumiem ir radît apståk¬us, lai mésun citas valstis spétu turpinåt dzîvesveidu, brîvu no spaidiem. Tomér més nevarésim îstenotmüsu mér˚us, ja nespésim palîdzét brîvajåm tautåm saglabåt to brîvås valdîbas un valstiskoviengabalainîbu pret agresîviem spékiem, kas tåm mé©ina uzspiest totalitårus reΩîmus. Mumsatklåti jåatzîst, ka tießas vai netießas agresijas veidå uzspiesti totalitåri reΩîmi apdraud mierupasaulé un tåpéc arî Savienoto Valstu droßîbu.Avots: Grayson G. W. Strange bedfellows: NATO Marches East. - New York: University Press of America Inc., 1999.3. J. Sta¬ina intervija avîzei "Pravda" 1946. g. 14.martå:Jautåjums: Kå jüs vértéjat Çérçila kunga neseno runu Amerikas Savienotajås Valstîs?Atbilde: Es to vértéju kå bîstamu rîcîbu, kas mér˚éta uz to, lai izraisîtu konfliktu sabiedrotovalstu starpå un apgrütinåtu viñu sadarbîbu.12

1. noda¬aJautåjums: Vai Çérçila kunga runu var uzskatît par kaitîgu mieram un droßîbai?Atbilde: Tießi tå. Faktiski Çérçila kungs k¬uvis par kara kurinåtåju. Un ßajå ziñå Çérçilakungs nav vientu¬ß - viñam ir daudz draugu ne tikai Anglijå, bet arî Savienotajås Valstîs.Vajadzétu atzîmét, ka ßajå ziñå Çérçila kungs un viña draugi pårsteidzoßi atgådina Hitleru unviña draugus.Avots: "Pravda" 1946. 14.martå./http://www.cnn.com/SPECIALS/cold.war/episodes/02/1st.draft/pravda.html#top4. Kominforma paziñojums 1947. gada septembrî:Izveidojußås divas pilnîgi pretéjas politiskås lînijas: vienå polå PSRS un demokråtiskovalstu [tå oficiålå padomju propaganda dévéja Maskavas kontrolétås komunistiskåsdiktatüras Austrumeiropå] politika, kas vérsta uz imperiålisma novåjinåßanu un demokråtijasnostiprinåßanu, otrå polå - ASV un Anglijas politika, kas vérsta uz imperiålismanostiprinåßanu un demokråtijas noΩñaugßanu. Tå kå PSRS un jaunås demokråtijas valstis[skat. iepriekßéjo piezîmi] ir k¬uvußas par traucékli imperiålistiem viñu cîñå par kundzîbupasaulé un demokråtisko [lasi: komunistisko] kustîbu sagraußanu, tad tika pasludinåtskaragåjiens pret PSRS un jaunås demokråtijas valstîm, ko visreakcionåråkie ASV un Anglijaspoliti˚i pastiprina ar draudiem såkt jaunu karu.Avots: {htcnjvfnbz gj yjdjq b yjdtqitb bcnjhbb. – Njv 3> Xfcnm 1> Vjcrdf% Bplfntkmcndj cjwbfkmyj-'rjyjvbxtcrjq kbnthfnehs> 1961> cnh. 152.5. PSRS valdîbas memorands, kas 1949. gada 31. martå iesniegts Rietumvalstu valdîbåm:Zieme¬atlantijas lîgumam nav nekå kopîga ar valstu - lîguma dalîbnieçu paßaizsardzîbasmér˚iem, jo tås neviens neapdraud un negrasås uzbrukt. Tießi pretéji, ßim lîgumam ir izteiktiagresîvs raksturs un tas ir vérsts pret PSRS...Avots: {htcnjvfnbz gj yjdjq b yjdtqitb bcnjhbb. – Njv 3> Xfcnm 1> Vjcrdf% Bplfntkmcndj cjwbfkmyj-'rjyjvbxtcrjq kbnthfnehs> 1961> cnh. 6913

1. noda¬a1. Kontürkarté Nr. 1 iezîmé lîniju, kuru V. Çérçils dévé par dzelzs priekßkaru. KåpécV. Çérçils izmantoja ßådu apzîméjumu?2. Kontürkarté Nr. 1, Rietumu un Austrumu sadalîjuma lînijas abås pusés, uzraksti tåsvértîbas un principus, uz kuriem bija büvétas un balstîjås abu pasau¬u sabiedrîbas, topolitiskås un ekonomiskås sistémas, kultüra un ideolo©ija!3. Izpéti tabulu, kas attélo PSRS un Rietumeiropas valstu militåros izdevumus 1948. gadå(vél pirms ASV iesaistîßanås Eiropas droßîbas sistémå). Salîdzini tos! Kådus secinåjumusvar izdarît?4. Iezîmé kontürkarté Nr. 1 valstis, kuras bija Zieme¬atlantijas lîguma parakstîtåjas?Padomå, kådi bija katras valsts motîvi, lai piedalîtos lîgumå?5. Iezîmé kontürkarté Nr. 1 çetrstüri, kas aptvertu Zieme¬atlantijas lîguma darbîbas telpusaskañå ar lîguma 6. pantu. Íî teritorija ©eopolitiskajå Ωargonå ir ieguvusi plaßi izplatîtuapzîméjumu - "transatlantiskå telpa."6. Izlasi Zieme¬atlantijas lîguma teksta preambulu (tå starptautiskajås tiesîbås sauclîguma ievadu), 2., 3., 4., 5. un 6. pantu. Paskaidro pret kådiem draudu veidiemapvienojas lîguma dalîbnieki! Sameklé tajå ietvertos: a) NATO mér˚us un principus; b)metodes mér˚u sasniegßanai. Rezultåtus apkopo tabulå!NATO mér˚i un principiMetodes mér˚u sasniegßanai7. Kåda atß˚irîba starp diviem militårajiem aizsardzîbas blokiem - NATO un Varßavaspaktu? Kåpéc NATO izveidoßana prasîja salîdzinoßi ilgu laiku, bet, pieméram, Varßavaspaktu radîja daΩås dienås?Sabiedrîba turpina diskutétl Vértéjoßais pråts vienmér taujå péc atbildîbas par to vai citu situåciju. Aukstais karßpatießåm atnesa daudz negatîvisma. Kas vainojams saspîléjuma izraisîßanå? Padomjuoficiålå propaganda visu vainu uzvéla imperiålistiskajiem Rietumiem. Rietumos pårsvarå irtikusi vainota PSRS politika.Varbüt atbilde uz ßo jautåjumu ir mekléjama Eiropas véstures notikumos péc aukståkara beigåm? PSRS ir sabrukusi, Austrumeiropas valstis atguvußas savu brîvîbu, Varßavaspakts ir izjucis, un NATO turpina attîstîties. Bet kå domå tu? Uzraksti savas domas,pamatojot tås!14

1. noda¬al Rietumvalstis daΩkårt tiek kritizétas, ka transatlantiskås sistémas veidoßanå Otråpasaules kara gados un arî vélåk, tika aizmirstas padomju okupétås Baltijas valstis.Pieméram, 1949. gada pavasarî, nedé¬u pirms Zieme¬atlantijas lîguma parakstîßanas,vairåki desmiti tükstoßi baltießu tika brutåli izrauti no savåm måjåm un deportéti uzSibîriju. Vai tå laika situåcijå Rietumu valstîm bija iespéjas palîdzét Baltijas valstîm un toiedzîvotåjiem atgüt to likumîgo vietu un tiesîbas? Izsaki savu viedokli! Argumenté to!KopsavilkumsPéc Otrå pasaules kara saspîléjuma pieaugumu antihitleriskås koalîcijas sabiedroto starpåizraisîja ideolo©iskå nesavienojamîba un atß˚irîgås pieejas péckara starptautiskajaikårtîbai. Nepårvaramås pretrunas noveda pie pasaules sadalîjuma divås naidîgåsnometnés, starp kuråm såkås aukstais karß. Galvenå sadalîjuma lînija atradås Eiropå.Aukstå kara izaicinåjumi prasîja no valstîm jaunus droßîbas risinåjuma veidus.Zieme¬atlantijas lîgums, kas izveidoja Rietumvalstu kolektîvas aizsardzîbas mehånismu,nodroßinåja arî ASV iesaisti Eiropas droßîbas sistémå. Kopß lîguma noslégßanas brîΩa1949. gadå transatlantiskå solidaritåte k¬uva par noteicoßo miera, stabilitåtes undemokråtijas garantu Eiropå.15

2. noda¬aNATO gadsimtu mijåVairåk nekå çetrdesmit gadus pasaules politiku noteica asås nesaskañas starp Zieme¬atlantijasaliansi un Padomju Savienîbas kontrolétajåm Austrumeiropas valstîm. NATO ßajå laikå kalpoja kådroßa barjera jebkuru iespéjamo apdraudéjumu atvairîßanai. Taçu NATO kopîgie mér˚i un vértîbas -miers, brîvîba, demokråtija, cilvéktiesîbas un likuma vara - ievérojami sekméja Eiropas valstuintegråciju un attîstîbu arî citås jomås:l iesaistot aliansé Rietumvåciju, tika mazinåts parasti péckara situåcijåm raksturîgaisabpuséjais revanßisms (uzvarétie pret uzvarétåjiem). Tas nodroßinåja kara brüçu åtråkusadziedéßanu un bijußo ienaidnieku k¬üßanu par draugiem;l alianses ietvaros valdoßås vértîbas un NATO darbîbas mehånisms nepie¬åva atgrießanospie postoßas savstarpéjas konkurences valstu starpå. Visas domstarpîbas un pretrunas varéjanoregulét diskusiju un dialoga ce¬å starp tiesîbås vienlîdzîgiem partneriem;l ASV militåro un finansu resursu ieguldîjums Eiropas aizsardzîbå atslogoja paßueiropießu izdevumu nastu. Tas veicinåja straujåku péckara Rietumu valstu ekonomikuatvese¬oßanos un arî turpmåk nodroßinåja attîstîbai augßupejoßu raksturu;l aizsargåjot dalîbvalstu droßîbu un izvirzot augstus demokråtiskos standartus, aliansenetießi, bet nozîmîgi veicinåja péckara paaudΩu individuålås droßîbas nostiprinåßanu daΩådåsdzîves jomås.Aukstå kara sadalîjuma lînijas otrå pusé, Maskavas kontrolétajå Austrumu blokå, pakåpeniskiuzkråjås politiska, ekonomiska un ideolo©iska rakstura problémas. Astoñdesmito gadu otrajå pusétås bija sasniegußas savu kritisko robeΩu. Vél tålajå 1949. gadå DΩordΩs Kenans rakstîja:"...ja notiks kaut kas tåds, kas graus [komunistiskås] partijas kå politiska instrumenta vienotîbuun efektivitåti, Padomju Krievija dienas laikå var pårvérsties no ¬oti stipras par ¬oti våju unnoΩélojamu valsti."Kenans bija viens no pirmajiem autoriem, kurß pamanîja péckara jauno draudu avotus. Viñanovérojumi, secinåjumi un prognozes bütiski ietekméja Rietumu politikas veidoßanu. Citétå Kenanaprognoze izrådîjås pravietiska un precîza.DΩ.Kenans sarakstîja “garo telegrammu”,kuru publicéja “Foreign Affairs”1947. gadå ar nosaukumu “Padomjuuzvedîbas avoti”. Kenans nevéléjåsatklåt, ka ir raksta autors, un parakstîjato kå “X”./Foto: Kolumbijas Universitåte, ASV/16

2. noda¬aPSRS un Austrumu bloka sabrukumsKomunisma sistémas sabrukumupaåtrinåja Mihaila Gorbaçova, PSRSKomunistiskås partijas ©enerålsekretåra,ierosinåtais reformu kurss -perestroika. Padomju Savienîbå tastika aizsåkts 1985. gadå. Gorbaçovsar reformåm bija ieceréjis modernizétsistému un nodroßinåt tås tålåkudzîvotspéju. Taçu perestroikasarhitekts nebija ñémis vérå, kademokråtiju un totalitårismusavienot nav iespéjams.Tomér Gorbaçova ieceres unpüliñi radîja iespéju plaßai sabiedrîbasiniciatîvai, kas såka apßaubît unnoraidît komunistiskås partijasmonopolu uz varu un patiesîbu.Çehoslovåkijas prezidents VaclavsHavels tiekas ar Polijas prezidentuLehu Valensu pédéjås Varßavas paktasanåksmes laikå 1991. gadå/Foto: ÇTK/1989. gada samtainå revolücija Austrumeiropå24. VIII – pirmå nekomunistiskå valdîba Polijå.10. IX – Ungårija atver savu rietumu robeΩu.3. X – Austrumvåcijas iedzîvotåju masveida bégßanauz Rietumiem.23. X – Ungårijas parlaments pieñem demokråtiskukonstitüciju.8.– 9. XI – Berlînes müra nojaukßana.20. XI – masu demonstråcijas Austrumvåcijå pieprasaVåcijas apvienoßanu.7. XII – nekomunistiskas valdîbas veidoßanaÇehoslovåkijå.19. XII – PSRS årlietu ministrs ierodas NATO mîtné uzsarunåm ar alianses ©enerålsekretåru.1989. un 1990. gadå strauji attîstîjås dramatiski notikumi ne tikai PSRS, bet arî citås Austrumubloka komunistiskajås valstîs. Totalitårås sistémas sabrukuma "domino efekts" izraisîja pårmaiñas,kas vél pirms daΩiem gadiem bija grüti iedomåjamas. 1990. gada 3. oktobrî apvienojås Våcija,1991. gada 1. jülijå tika likvidéts Varßavas pakts (zîmîgi, ka pavisam nesen - 1985. gada maijå -Varßavas lîgums tika pagarinåts vél uz divdesmit gadiem), 1991. gadå Baltijas valstis konstitucionåliapstiprinåja savu neatkarîbu, bet 1991. gada 25. decembrî beidza paståvét PSRS.Ío notikumu gaita bija izmainîjusi pasauli. Viens no bipolårås pasaules kårtîbas spéka centriem -Austrumu bloks - bija zaudéjis savu ener©iju. Eiropas konfrontåcijas lînijas nozîme mazinåjås unaukstå kara atmosféra pakåpeniski izkliedéjås. 1990. gada 21. novembrî Parîzé, parakstot Parîzeshartu jaunajai Eiropai, ASV prezidents DΩ. Bußs pasludinåja: "Aukstais karß ir beidzies".Tomér tas nenozîméja, ka ir izzudußas visas saspîléjuma gados uzkråjußås problémas un aukståkara såncensîbas telpå ieståjusies starpvalstu attiecîbu harmonija. Jaunå situåcija sagådåja valstîm,îpaßi to politi˚iem un diplomåtiem, darba pilnas rokas, jo radås jauni uzdevumi un izaicinåjumi. Tasattiecås arî uz NATO. Par ¬oti augsta un paståvîgi bîstama riska cenu aukstå kara gados pretéjåspasaules bija nodroßinåjußas zinåmu stabilitåti un starptautisko kårtîbu. Tagad NATO un Eiropasvalstis sastapås ar daudziem nezinåmajiem:l kådai jåizskatås jaunajai droßîbas arhitektürai, kåda vieta tajå büs jaunajåm, brîvîbuatguvußajåm Austrumeiropas valstîm, kåda - Krievijai;l kå veidot attiecîbas starp bijußajiem pretiniekiem, kå nodroßinåt lîdzsvaru starp tiem;l ko darît ar aukstå kara infrastruktüru:bruñojumu, militåriem spékiem, båzém;l kå pårvarét visgrütåko - saspîléjuma laikadomåßanas veidu un ieradumus, kas ilgstoßi bijabalstîti uz savstarpéju neuzticîbu un aizdomåm.17

2. noda¬aDroßîbas "pelékå zona" EiropåViens no jaunås, nestabilås droßîbas vides daudzajiemjautåjumiem bija saistîts ar bijußoAustrumeiropas komunistisko valstu, Baltijas valstu un uz PSRS drupåm izveidoto jauno valstunåkotni. Tas prasîja steidzamu risinåjumu, jo no tå bija atkarîga droßîbas situåcija Eiropå.Visas minétås valstis, strauji atguvußas savu brîvîbu, åtri vien saskårås ar milzu grütîbåm. Bijajåveic dzi¬as un sabiedrîbai jütîgas reformas politiskajå, ekonomiskajå un sabiedriskajå sférå. Tåsprasîja laiku un nesolîja åtru rezultåtu. Par reformåm bija jåmakså augsta sociålå cena (îpaßiekonomikas sektorå: påreja uz tirgus ekonomiku, privatizåcija, naudas un cenu reformas, pårmaiñaspensiju un pabalstu sistémå), un bieΩi vien tås radîja negatîvas blakus parådîbas:l ekonomikas attîstîbas tempa apståßanos un kritumu,l dzîves lîmeña pazeminåßanos,l sociålås nevienlîdzîbas parådîßanos un padzi¬inåßanos,l augstu bezdarba lîmeni un nabadzîbu,l kriminalitåtes un korupcijas izplatîbu, u.c.Pårmaiñas draudéja ar sabiedrîbas neapmierinåtîbu, apåtiju un pat novérßanos no reformåm, kasnozîmétu iekßéjas nestabilitåtes pastiprinåßanos. Esot ilglaicîgi nîku¬ojoßas un nestabilas, minétåsvalstis varétu savstarpéji atsveßinåties, iestigt neveselîgå konkurencé un ˚îviños, radot ne tikaiapdraudéjumus viena otrai, bet arî vairojot vispåréjo nedroßîbu. Reformu lénais temps vai neveiksmevarétu rosinåt iekßéjo un åréjo totalitårisma spéku mé©inåjumus apturét pårmaiñas. Íåda scenårijaspilgtåkais piemérs bija reformu attîstîba Baltkrievijå.Draudi izrietéja arî no Austrumeiropai vésturiski raksturîgås multietniskås situåcijas (lielåkå da¬aßo valstu ir ar daΩådu tautîbu saståvu, kur blakus pamatnåcijai dzîvo minoritåtes). SareΩ©îto etniskoattiecîbu pamatå bieΩi vien bija smags vésturiskais mantojums ar ilgstoßi uzkråtiem aizvainojumiempar påridarîjumiem. Totalitårisma gados vara to vienkårßi nokluséja vai apspieda. Jaunajos apståk¬osnesaskañas lauzås uz åru un daudzviet pårauga neiecietîgå, karojoßå nacionålismå. Tas draudéja arnopietniem, ilgstoßiem un neΩélîgiem etniska rakstura konfliktiem.Deviñdesmito gadu såkumå bijußås Austrumeiropas un Padomju Savienîbas telpå parådîjåsvairåkas ßåda veida saspîléjuma un konfliktu zonas, pieméram, Kaukåza re©ions (Arménija,AzerbaidΩåna, Gruzija, Çeçenija), Dñestras lejtece (Moldova) un Balkånu pussala (valstis, kas radåssabrükot komunistiskajai Dienvidslåvijai). Nestabilitåti vairoja ßo valstu, kå arî Latvijas, Lietuvas,Igaunijas, Polijas, Çehijas, Slovåkijas, Ungårijas, Rumånijas un Bulgårijas baΩas par Krievijasrevizionismu un jaunåm sadalîjuma lînijåm. Minéto valstu grupa tagad izrådîjås izvietota teritorijå,kuru no vienas puses ieskåva Rietumeiropas droßîbas sistémå ietilpstoßås NATO valstis, bet no otras- Krievija un Neatkarîgo Valstu Savienîba (NVS). ˆemot vérå arî lîdzîgos nestabilitåtes céloñus, visateritorija ieguva diezgan precîzu ©eopolitisku apzîméjumu - droßîbas "pelékå zona".Péc Våcijas apvienoßanås droßîbas "pelékås zonas" valstîm izveidojås diezgan gara robeΩa arNATO. DaΩas no iespéjamajåm konfliktu zonåm (îpaßi Balkånos) atradås tießå NATO dalîbvalstutuvumå. Íîs problémas labi ilustré, kådas izvéles priekßå nonåca Zieme¬atlantijas alianse drîz pécaukstå kara beigåm: pieñemt izaicinåjumus, ko bija radîjusi jaunå situåcija vai ¬auties paßplüsmai.NATO paliek, mainås un rîkojasLîdz ar aukstå kara beigåm, PSRS un visa Austrumu bloka sabrukumu it kå izzuda NATOpamatuzdevums - büt par Rietumu kolektîvas aizsardzîbas barjeru pret iespéjamo apdraudéjumu noPSRS. 1990./1991. gada diskusijås par NATO nåkotni tika izvirzîti visdaΩådåkie priekßlikumi.Parådîjås arî ieteikumi likvidét aliansi, jo tå bija izpildîjusi savu vésturisko misiju. ASV loma Eiropasdroßîbas sistémå esot k¬uvusi lieka, bet NATO funkcijas droßîbas un aizsardzîbas jomås turpmåk var18

pårñemt tådas Eiropas politiskås organizåcijas kå Eiropas Savienîba (ES), Eiropas Padome (EP),Eiropas Droßîbas un Sadarbîbas Organizåcija (EDSO) vai Rietumeiropas savienîba (RES).Tåpéc NATO valstîm un aliansei kopumå vajadzéja pårskatît savas paståvéßanas un darbîbaspamatjautåjumus:l kas ir jaunie, iespéjamie apdraudéjumi;l kå turpmåk veidot attiecîbas ar bijußås pretinieces PSRS mantinieci Krieviju un citåmbijußajåm Varßavas pakta valstîm;l kådai jåbüt alianses struktürai, vadîbas sistémai, militårajam potenciålam;l kådai jåbüt NATO darbîbas zonai; vai dalîbnieku lokam jåpaliek nemainîgam (1990. gadåNATO saståvå bija 16 valstis) vai arî organizåcijai jåpaplaßinås.2. noda¬aJautåjumu güzma nozîméja, ka nepiecießama aptveroßasituåcijas analîze un tai atbilstoßa jauna alianses straté©ija,kas nosaka NATO uzdevumus un perspektîvo politiku.Straté©ija tika izstrådåta pakåpeniski, pielågojoties jaunajaipolitiskajai un droßîbas videi un ñemot vérå starptautiskåsaktualitåtes. Jauno vadlîniju izstråde mijås ar to praktiskurealizåciju un aizñéma turpat desmit gadus. Pårmaiñu processkopumå ieguva nosaukumu NATO adaptåcija untransformåcija (pielågoßanås un pårveidoßanås).Galvenie lémumi, kas veicinåja izmaiñas NATO, tikaizstrådåti un pieñemti alianses galvenås institücijas -Zieme¬atlantijas Padomes - valstu un valdîbu vadîtåjulîmeña apspriedés. Ío lémumu pårskats labi paråda aliansespårmaiñu saturu un gaitu laikå péc aukstå kara:Padomes sesijå Romå 1991. gadå alianse pieñémaStraté©isko koncepciju. Izvirzot par priekßnoteikumu arîturpmåk aizsargåt lîguma dalîbnieku droßîbu, dokumentsnoteica NATO mér˚us un uzdevumus jaunajå situåcijå:1) droßîbas jédziena plaßåka izpratne, kur lielu lomu spélésadarbîba un dialogs îpaßi ar Centrålås un Austrumeiropasvalstîm ;2) tika samazinåts NATO militårais potenciåls un pielågotskrîΩu pårvaréßanai, nevis masîvu agresijas drauduatvairîßanai;3) NATO Eiropas sabiedrotajiem bija jåuzñemas lielåkaatbildîba par savu droßîbu.Romas apspriedes lémumi paredzéja arî Zieme¬atlantijassadarbîbas padomes (no 1997. gada Eiroatlantijaspartnerîbas padome) izveidi, kurå ßobrîd darbojas 19 NATOdalîbvalstis un 27 partnervalstis (nav NATO dalîbvalstis). Starptåm ir gan Krievija, gan tradicionåli neitrålås valstis Íveice unZviedrija, gan tålu no NATO intereßu zonas izvietotåTadΩikiståna. Jaunås padomes uzdevums ir veicinåt plaßusadarbîbu starp NATO un partneriem. Padomes izveidoßanabija zîme, ka alianse atsakås no valstu dalîjuma draugos unienaidniekos, kas bija tik raksturîgi aukstå kara laikam.NATO partnervalstis1. Albånija2. Arménija3. Austrija4. AzerbaidΩåna5. Baltkrievija6. Bulgårija7. Gruzija8. Horvåtija9. Igaunija10. Èrija11. Kazahståna12. Kirgîzijas Republika13. Krievija14. Latvija15. Lietuva16. Moldova17. Rumånija18. Slovénija19. Slovåkija20. Somija21. Íveice22. TadΩikiståna23. Bijusî DienvidslåvijasRepublika Ma˚edonija24. Turkmeniståna25. Ukraina26. Uzbekiståna27. Zviedrija19

2. noda¬aPadomes sesijå Briselé 1994. gadå péc aliansesvalstu un valdîbu vadîtåju apspriedes tika uzsåkta jaunaprogramma stabilitåtes un droßîbas stiprinåßanai visåEiropå – Partnerattiecîbas mieram (PfP). Íobrîdprogrammas ietvaros sadarbojas 27 valstis, kuras ir arîEiroatlantijas partnerîbas padomes dalîbvalstis. PfPuzdevums ir vairot uzticîbu un praktiski sadarbotiesjütîgos droßîbas un aizsardzîbas jautåjumos (militårospéku demokråtiska kontrole, gaisa telpas aizsardzîba,militårås måcîbas, miera aizsardzîbas plånoßana u.c.),izveidojot praktiskus priekßnoteikumus kopîgai dalîbaimiera operåcijås.Padomes sesijas Madridé 1997. gadå nozîmîgslémums bija alianses paplaßinåßanås uzsåkßanaAustrumu virzienå. Pievienoties NATO tika uzaicinåtaspirmås trîs bijußå Austrumu bloka valstis - Çehija, Polijaun Ungårija. Vienlaikus alianse apstiprinåja tå dévéto"atvérto durvju" principu attiecîbå uz citåmieinteresétajåm valstîm (to skaitå Latviju). Tas garantéja,ka paplaßinåßanas process tiks turpinåts nåkotné.Madridé tika uzsvérta arî NATO ieinteresétîbapadzi¬inåtai sadarbîbai ar Krieviju. To iezîméja nesennoslégtais NATO – Krievijas Pamatakts un Apvienotåspaståvîgås padomes izveide.Latvija piedalås miera uzturéßanasoperåcijås PfP programmas ietvaroskopß 1996. gada/Foto: Måris Zemgalietis, BCCS reproTévijas sargs/Padomes sesija Vaßingtonå 1999. gadå ir interesanta un svarîga vairåku iemeslu dé¬.Pirmkårt, tå bija pieskañota Zieme¬atlantijas lîguma parakstîßanas 50. gadadienai. Otrkårt, tå bijapédéjå aizejoßajå gadsimtå. Abi ßie apståk¬i veicinåja plaßu un izvértéjoßu pieredzes analîzi un jaunumér˚u nospraußanu.Treßkårt, Vaßingtonå aliansei oficiåli pievienojås trîs jaunas dalîbvalstis – Çehija, Polija unUngårija. Sabiedroto skaits tika palielinåts lîdz deviñpadsmit.Lai sagatavotu påréjås kandidåtvalstisnåkamajai paplaßinåßanåskårtai un sniegtupraktisku palîdzîbu, apspriedeatbalstîja îpaßu programmu –Rîcîbas plånu dalîbai NATO.Visbeidzot, sesijas laiks sakritaar NATO îstenoto militåro akcijuBalkånos, lai atrisinåtu Kosovaskrîzi. Tå atgådinåja, cik aktuåli irdroßîbas jautåjumi Eiropå.Apspriedes laikå tikaapstiprinåta jauna AliansesPolijas, Çehijas un Ungårijas prezidenti pårståv savas valstisjau kå pilntiesîgas NATO dalîbvalstis Vaßingtonas apspriedé,1991. gada 23. aprîlî./Foto: NATO/straté©iskå koncepcija, kasnoteica uzdevumus 21.gadsimtam. Tie pievérsa dalîbvalstuuzmanîbu jauniem riska faktoriemun draudiem eiroatlantiskajå telpå:20

2. noda¬al cilvéktiesîbu pårkåpumi;l etniskie konflikti;l ekonomiskå lejupslîde;l politiskås iekårtas sabrukums un tå radîtås sekas;l masu iznîcinåßanas ieroçu izplatîba.Neilgi pirms 2002. gada Prågas Padomes sesijas bija notikußi jauni, satraucoßi notikumipasaulé. 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukums ASV bija pamudinåjis pirmo reizialianses vésturé aktivizét tås 5.pantu. Zîmîgi, ka NATO atbildesrîcîba bija jåpielieto pret cituapdraudéjuma veidu, nekå to bijaparedzéjußi organizåcijas dibinåtåjiun veidotåji.Prågå tika uzsåkta aliansespaplaßinåßanås nåkamå kårta,uzaicinot ieståties 7 jaunasdalîbvalstis. Íajå valstu grupå bija arîtrîs Baltijas valstis, kuras aukståkara gados bija inkorporétas(iek¬autas) PSRS saståvå. Baltijasvalstu uzaicinåßana nozîméja, kaNATO tießi pietuvojas Krievijasteritorijai. Lai uzsvértu, kapaplaßinåßanås nav vérsta pretKrieviju, jau 2002. gada vasarå tikaNATO dalîbvalstu un uzaicinåto valstu vadîtåju “©imenesbilde”, 2002. gada 21. novembris /Foto: NATO/izveidota NATO - Krievijas padome. Tå padzi¬inåja abu pußu sadarbîbu un aizståja 1997. gadåizveidoto NATO - Krievijas Apvienoto paståvîgo padomi.Alianses valstis Prågå izdarîja izmaiñas aizsardzîbas straté©ijå. Èpaßa vérîba tika veltîta tåmjomåm, kas saistîtas ar jauno draudu novérßanu. Lîdz 2006. gadam tika paredzéta jaunaaizsardzîbas instrumenta, NATO rea©éßanas spéku, izveide. Liela uzmanîba tika pievérsta cîñaipret terorismu un pilnveidoti plåni civilås aizsardzîbas sférå pret ˚îmiskiem, biolo©iskiem unkodolieroçiem.No svarîgåko lémumu pårskata labi redzams, kå mainås alianses mér˚i un metodes:l bijußos pretiniekus aicina par partneriem;l konfrontåcijas un iegroΩoßanas vietå - iesaistîßana un sadarbîba;l ierobeΩotu dalîbnieku loka vietå - "atvérto durvju" princips;l veco apdraudéjumu vietå tiek analizéti jauni riski;l sadarbîbas telpa droßîbas un miera vårdå palielinås. Alianses leksikå transatlantiskås telpasjédzienu nomaina eiroatlantiskå telpa;l draudu atvairîßanas vietå dalîbnieki aizvien lielåku uzmanîbu pievérß to profilaksei.NATO adaptåcijas un transformåcijas rezultåtå alianses atbildîbas apjoms ievérojami pieaug ganpolitiski, gan ©eogråfiski. Papildus tradicionålajai savu dalîbnieku aizsardzîbas funkcijai, ievérojamipalielinås NATO loma eiroatlantiskås telpas stabilitåtes nodroßinåßanå.21

2. noda¬a1. ASV prezidenta Ronalda Reigana runa Berlîné pie Brandenburgas vårtiem 1987.gada 12. jünijå:Vai notiekoßais ir såkums bütiskåm pårmaiñåm padomju valstî? Vai arî tie ir tikai ß˚ietamiΩesti, kas domåti, lai raisîtu viltus cerîbas Rietumos vai lai nostiprinåtu padomju sistému, tonemainot?Més apsveicam izmaiñas un atklåtîbu, jo més ticam, ka brîvîba un droßîba ir saistîtas, ka,veicinot cilvéku brîvîbu, var vienîgi stiprinåt pasaules mieru. Ir kåda zîme, ko [PadomjuSavienîba] var nodemonstrét un kas dramatiski varétu veicinåt brîvîbu un mieru.Ìenerålsekretår Gorbaçov, ja Jüs tiecaties uz mieru, ja Jüs gribat uzplaukumu PadomjuSavienîbå un Austrumeiropå, ja Jüs gribat brîvîbu: atnåciet pie ßiem vårtiem! Gorbaçovakungs, atveriet ßos vårtus! Gorbaçova kungs, nogåziet ßo müri!Avots: http:// www.ronaldreagan.com/sp_11.html2. ASV Centrålås izlükoßanas pårvaldes (CIA) analîze par situåciju Austrumeiropå 1990. gada maijå:Komunistiskås partijas valdîßana Austrumeiropå ir beigusies, un tå neatjaunosies. Tas, kåarî PSRS uzraudzîbas izzußana tur rada labvélîgus apståk¬us, lai izveidotos demokråtiskireΩîmi un tirgus ekonomikas sistémas. Tomér daΩås Austrumeiropas valstîs var novérotpolitisko nestabilitåti, bet, ieilgstot ekonomiskajåm grütîbåm un uzliesmojot etniskajamnaidam, iespéjams, var atjaunoties autoritårisms.Avots: http://www.odci.gov/csi/books/19335/art-1.html3. Alianses Straté©iskå koncepcija, Roma, 1991. gada 8. novembris:Izaicinåjumi un riski droßîbai, ar ko tagad saduras NATO, péc savas dabas atß˚iras nopagåtnes draudiem. Vienlaicîga un plaßa méroga uzbrukuma visåm NATO frontém Eiropåiespéjamîba ir izslégta un vairs nav sabiedroto straté©ijas uzmanîbas centrå. Èpaßi CentrålajåEiropå negaidîta uzbrukuma risks ir bütiski samazinåjies.Pretstatå pagåtnes draudiem, risks, kas saglabåjies, ir k¬uvis daudzveidîgåks un, nåkot nodaΩådåm pusém, padara to grüti paredzamu un novértéjamu.Risks alianses droßîbai mazåk saistîts ar plånotu uzbrukumu sabiedroto teritorijai, betdrîzåk izriet no nestabilitåtes, ko izraisa nopietnas ekonomiskås, sociålås un politiskåsgrütîbas - ieskaitot teritoriålos strîdus un etniskås nesaskañas, ar kuråm saduras daudzasvalstis Centrålajå un Austrumu Eiropå.Avots: http://www.nato.int/docu/basictxt/b911108a.htm4. Dr. Zbigñevs BΩezinskis, bijußå ASV prezidenta DΩeimsa Kårtera padomnieks nacionålås droßîbasjautåjumos:NATO paplaßinåßanås process jåvirza tådå tempå, lai, no vienas puses, neatslåbinåtualianses saliedétîbu un nemazinåtu tås spéjas, bet, no otras puses, neaizkavétu Krieviju22

2. noda¬aatbrîvoties no tås impériskajåm atmiñåm. No tåjåsecina, ka Krieviju nevar izslégt no Eiropaspaplaßinåßanas procesa Zieme¬atlantijas aliansespaspårné. Tomér Krievijai nedrîkst büt veto[aizlieguma] tiesîbu, lai aizkavétu tås vai citasEiropas valsts izvéli, vai vél ¬aunåk, atsauktos uz to, kadaΩas no ßîm valstîm ietilpa PSRS saståvå. Attiecîbå uzBaltijas valstîm, fakts, ka Krievija turpina oficiåliapgalvot par to brîvpråtîgu ieståßanos PadomjuSavienîbå 1940. gadå, ir papildus apvainojums.Dr. Zbigñevs BΩezinskis – viens noaktîvåkajiem NATO paplaßinåßanåsatbalstîtåjiem/Foto: LR Årlietu ministrija/Avots: The National Interest, September-October 1998.5. Zieme¬atlantijas Padomes paziñojums 2001. gada 6. decembrî:Més vértéjam 11. septembra notikumus ne tikai kå militåru uzbrukumu vienam nosabiedrotajiem, bet mums visiem, un tådé¬ esam aktivizéjußi Vaßingtonas lîguma 5. pantu.Atbilstoßi tam, esam nolémußi individuåli un kolektîvi atbalstît ASV vadîtås militåråsoperåcijas pret teroristiem, kas pastrådåja 11. septembra vardarbîbu, un viñu atbalstîtåjiem.Avots: http://www.nato.int/docu/pr/2001/p01-159e.htm6. Zieme¬atlantijas Padomes Prågas deklaråcija 2002. gada 21. novembrî:Jauno dalîbnieku - Bulgårijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Rumånijas, Slovåkijas unSlovénijas - uzñemßana vairos NATO spéju ståties pretî ßodienas un rîtdienas izaicinåjumiem.Tås ir nodemonstréjußas uzticîbu Vaßingtonas lîgumå ietvertajiem pamatprincipiem unvértîbåm, spéju dot savu ieguldîjumu, veicot uzdevumus kolektîvås aizsardzîbas jomå, îpaßikrîΩu un konfliktu rajonos.Avots: http://www.nato.int/docu/pr/2002/po2-127e.htm7. Krievijas årlietu ministra vietnieka Jurija Fedotova komentårs preses konferencé Buenosaireså 2002.gada 21. novembrî:Attiecîbå uz NATO Krievijas pozîcija nav mainîjusies. Més uzskatåm, ka NATOpaplaßinåßanai nav objektîva pamata. Tagad pasaule saduras ar jauna veida draudiem unizaicinåjumiem. Tiem ir globåls raksturs. Tåtad arî atbildém uz ßiem draudiem ir jåbütglobålåm, nevis ar noslégtu struktüru palîdzîbu.Avots: http://www.ln.mid.ru/ns-dos.nsf8aa6d005cdff4b79432569e70041fdc5/432569d8002223

2. noda¬a1. Kådas bija komunisma sistémas sabrukuma negatîvås blakus parådîbas? KontürkartéNr. 2 apvelc tos re©ionus, kur tås izpaudås vispostoßåk?2. Veic alianses galveno uzdevumu salîdzinåjumu aukstå kara gados un laikå péckomunisma sistémas sabrukuma Eiropå!3. Kåpéc NATO paplaßinåßanås gaitå valstis tiek uzñemtas pakåpeniski? Kåpéc Baltijasvalstu uzaicinåßanai såkt ieståßanås procesu bija îpaßi svarîga nozîme? Kådi bija aliansespaplaßinåßanås posmi?4. Kå izskaidrot Krievijas negatîvo reakciju uz NATO lémumu såkt alianses paplaßinåßanosAustrumu virzienå? Vai Krievijas årlietu ministra vietniekam ir taisnîba, nosaucot NATOpar slégtu struktüru? Atbildi pamato!5. Kå NATO alianses straté©iju ietekméja 2001. gada terora akts ˆujorkå?Sabiedrîba turpina diskutétl NATO pårmaiñu un adaptåcijas gaitå deviñdesmitajos gados parådîjås priekßlikumi,ka alianses kå aizsardzîbas organizåcijas nozîme izzüd. Turpmåk ßo lomu varétuuzñemties tådas politiskas organizåcijas kå ES, EDSO, ANO. Daudz runåja arî parnepiecießamîbu samazinåt ASV ietekmi Eiropå - eiropießi paßi tiks galå ar savåm droßîbasproblémåm. Kå var novértét minéto priekßlikumu pamatotîbu?l NATO paplaßinåßanås kriti˚i Rietumos uzskata, ka alianses palielinåßana lîdz 26valstîm padarîs aizsardzîbas organizåciju rîcîbas nespéjîgu jeb par tå saucamo "papîraaliansi." Kåds varétu büt jauno dalîbvalstu ieguldîjums un nozîme NATO mér˚uîstenoßanå?KopsavilkumsAukstå kara gados Zieme¬atlantijas alianse sekmîgi pildîja savu misiju, nosargåjotdalîbvalstu droßîbu un radot apståk¬us attîstîbai. To apliecinåja arî Austrumukomunistiskås sistémas un militårås organizåcijas iekßéjs sabrukums 20. gadsimtadeviñdesmitajos gados. Tradicionålå ienaidnieka pazußana un jaunå politiskå un droßîbassituåcija veicinåja nozîmîgas pårmaiñas paßå NATO. Alianses pårmaiñu galvenås iezîmesbija jauna straté©ija, struktüras pårveidoßana un dalîbnieku loka paplaßinåßana. Mainoties,NATO tomér saglabåja arî uzticîbu Zieme¬atlantijas lîguma pamatprincipiem - kolektîvajaiaizsardzîbai, kopîgajåm vértîbåm un transatlantiskajai saiknei.24

3. noda¬aLatvijas ce¬ß uz NATO (1991. – 2003. gads)Otrajam pasaules karam beidzoties, Eiropa tika sadalîta ar dzelzs priekßkaru. Latvija, kuru 1940.gadå bija varmåcîgi okupéjusi PSRS un kurå péc tam nacistu okupåciju bija nomainîjusi atkårtotapadomju okupåcija, gandrîz pusgadsimtu bija spiesta palikt dzelzs priekßkara Austrumu pusé.Aukstå kara gados Latvijas teritorija un sabiedrîba bija pilnîbå pak¬auta un iek¬auta padomjutotalitårajå pårvaldé un sociålajå sistémå. Atß˚irîbå no citåm Austrumeiropas komunistiskajåmvalstîm, kuråm Maskava at¬åva vismaz formålu un ierobeΩotu suverenitåti, Latvijas ( tolaik -LatvijasPadomju Sociålistiskås Republikas - LPSR) dzîvi pilnîbå noteica neapsprieΩami norådîjumi un pavélesno totalitårås varas centra.Íajå laikå padomju reΩîms un tå militårå straté©ija pårvérta Latvijas teritoriju par svarîgu militårupriekßposteni konfrontåcijai ar Rietumu pasauli un NATO. Par to liecinåja ¬oti augstå padomjumilitåro spéku koncentråcija un liels daudzums militåro garnizonu un objektu (ra˚eßu palaißanasvietas, gaisa telpas aizsardzîbas sistémas elementi) viså Latvijå. Gar Baltijas jüras piekrasti tikaizveidotas îpaßas aizliegtås zonas, kuråm iedzîvotåji nevaréja brîvi piek¬üt. Latvijå, tåpat kå citurPSRS, valdîja vispåréjs slepenîbas reΩîms, sabiedriskås, ekonomiskås un pat kultüras dzîvesmilitarizåcija.vvSillameLoksa © RakverevTapaTallina ©v µ ˚ ˚PeltsamaaPaldiskiKepu© © ˚ µ© IGAUNIJASHapsalu˚ © PSRµ VilandeMuhu© ©v˚˚ © ©Pérnava Tarva˚©Kingisepaµ Veru© AntalaValkaBaltijas©© ˚ValmierajüraCésis ˚SaulkrastiVentspils DundagaLATVIJAS˚ ˚©˚©˚©Talsi © © v ©µ PSRTukumsMadona˚ Rîgav Ogre ˚Påvilosta˚˚Jelgava˚ © ©Baldone ˚ ©Jékabpils˚Skrunda ˚©Dobele© Liepåja © VaiñodeBauska ˚ ˚µ Elejav˚˚©© ©˚µPriekule ©Íau¬iLIETUVAS ©˚PSRv˚KlaipédaPabradeµTaura©e© ˚Kauñavµ ˚ ˚KRIEVIJASVi¬ñaµPFSR©POLIJAKRIEVIJASPFSRRézeknePrei¬iDaugavpilsBALT-KRIEVIJASPSRkaraflotes båzemilitårais lidlaukstanku båzera˚eßu båzePadomju kara båzes Baltijas republikåsBijusî PSRS ra˚eßu båze Nîkråcé 1995. gadåpéc Padomju armijas izveßanas./Foto: Latvijas Kara muzejs/Lai gan Rietumu valstis formåli neatzina padomju reΩîma likumîgumu Baltijå, Rietumi nebijagatavi sniegt palîdzîbu Baltijas valstîm padomju militårå pårspéka dé¬. Palîdzîbas sniegßananozîmétu izaicinåt tießu militåru sadursmi ar PSRS. Ío apståk¬u rezultåtå Baltijas valstis visus aukståkara gadus palika Padomju Savienîbas pak¬autîbå.25

3. noda¬aNeatkarîbas atgüßana un jaunie uzdevumi årpolitikåAstoñdesmito gadu beigås pakåpeniski iezîméjås pretrunas Austruma bloka totalitårås sistémasiekßiené un våjums sacensîbå ar Rietumu pasauli. Padomju vara k¬uva nestabila un Austrumu unCentrålås Eiropas komunistiskajåsvalstîs såkås prettotalitårismu vérstas tautasrevolücijas.Lîdzîgi procesi norisinåjåsarî PSRS iekßiené,kuros nozîmîgs virzîtåjspéksbija Baltijas valstudemokråtiskås kustîbas.Latvija savu neatkarîbuno PSRS deklaréja 1990.gada 4. maijå un tokonstitucionåli apstiprinåja1991. gada 21. augustå.Ar ßo brîdi Latvija de facto(faktiski) atgriezås pasaulesvalstu sistémå, no kuras tåbija varmåcîgi izslégtapusgadsimta garumå. Péctam sekoja Latvijas starptautiskåatzîßana.1991. gada barikådes pie Ministru Padomes/Foto: Latvijas Kara muzejs/Drîz vien sajüsmas un apsveikumu atmosféru nomainîja sareΩ©îtais darbs pie atgütå valstiskumanostiprinåßanas. Tajå nozîmîga loma bija arî uzdevumiem årpolitiskajå jomå. Faktiski valstsårpolitika gan institucionålå (ieståΩu), gan satura ziñå bija jåsåk veidot pilnîgi no jauna. Bijajåizveido Årlietu ministrija, diplomåtiskais un konsulårais dienests, jåatjauno diplomåtiskås saites arårvalstîm. Paraléli tam bija jårisina daudzi aktuåli politiski jautåjumi, pieméram, sarunas parKrievijas armijas izveßanu, bez kuriem valsts tålåka sekmîga virzîba nebütu iespéjama.Valdîbas årpolitisko darbîbu sareΩ©îja tas, ka lémumi bija jåpieñem åtri, ¬oti mainîgå unneskaidrå politiskajå situåcijå, kura bija izveidojusies péc bipolårås starptautiskås sistémassabrukuma. Pårmaiñas bija skårußas ne tikai Latviju, bet mainîjusies bija visa pasaule. ˆemot véråLatvijas ©eopolitisko novietojumu (tå atradås bijußås padomju impérijas Rietumu flangå), bijaskaidrs, ka Latvija kopå ar påréjåm Baltijas valstîm k¬üs par nozîmîgu elementu visas Eiropastopoßajå droßîbas arhitektürå. Valdîba to apzinåjås, un tas lielå mérå noteica valdîbas årpolitiskoslémumus un rîcîbu. Papildus sareΩ©îjumus årpolitiskajå darbîbå såkotnéji sagådåja pieredzes unprofesionålu diplomåtu trükums, kas bija radies Latvijas piecdesmit noß˚irtîbas gados no påréjåspasaules.Risinot ikdienas årpolitikas jautåjumus, valdîbai bija jåizß˚iras par årpolitisko orientåciju, kasietvertu skaidrus årpolitikas darbîbas mér˚us un to realizéßanas metodes. Paståvéja sekojoßasiespéjas:l Austrumu orientåcija 8 Izvéloties ßo virzienu, Latvijai par prioritåti bütu jånosakacießåka politisko un ekonomisko attiecîbu veidoßana ar valstîm uz austrumiem no Latvijas –Krieviju un visai neskaidro Krievijas vadîbå izveidoto politisko savienîbu – NVS. Austrumuorientåcijas atbalstîtåji uzskatîja, ka tådå veidå Latvija varétu iegüt ekonomisku labumu,pieméram, Latvijai pavértos milzîgais Krievijas tirgus un izejvielas. Íîs pieejas atbalstîtåjiargumentéja arî politisku izdevîgumu. Pirmkårt, lielåka atsaucîba Latvijas vajadzîbåm unspiediena samazinåßana no Krievijas puses. Otrkårt, Krievija garantétu Latvijas droßîbu.26

DaΩådas austrumu orientåcijas variåcijas brîdi pa brîdim piesaka sevi arî ßodien. Tås ir îpaßipopulåras kreiso politisko spéku vidü.l Neitralitåte 8 Idejas par Latvijas vai vismaz Baltijas valstu politisko, ekonomisko unmilitåro paßpietiekamîbu – “paßi ar visu tiksim galå” –, kå arî koncepcija par Baltiju kåpolitiski nepiesaistîtu tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, bija un joprojåm ir izplatîta daΩupolitisku spéku programmås. Neitralitåtes piekritéji domå, ka Latvijai vispareizåk bütu veidotlîdzsvarotas attiecîbas, neuzñemoties saistîbas un nesañemot nekådas garantijas ne noAustrumiem, ne Rietumiem. Valsts droßîba büs panåkama ar starptautisko organizåciju,lîgumu, starptautisko tiesîbu normu un “labas uzvedîbas” palîdzîbu.l Rietumu orientåcija 8 Galvenå nozîme jåpievérß attiecîbu veidoßanai ar partneriemRietumos, jo tikai tå varés pårvarét totalitårås pagåtnes mantojumu un åtråk iek¬autiesglobålajos procesos pasaulé. Tas dos iespéju veidot uz demokråtiskåm vértîbåm balstîtusabiedrîbu un pårorientéties uz tirgus ekonomiku, tådéjådi realizéjot neatkarîbasatjaunoßanas laika ideålus un mér˚us. Rietumu orientåcijas atbalstîtåji uzskatîja, kasadarbîbå ar Rietumvalstîm un organizåcijåm Rietumos mekléjamas arî valsts droßîbasgarantijas, kas nostiprinåtu neatkarîbas neatgriezeniskumu.Rietumu orientåcijas izvéle tika apstiprinåta 1995. gadå, Saeimai pieñemot LR Årpolitikaskoncepciju. Årpolitikas pamatdokuments vienlaikus arî apstiprinåja Latvijas vélmi un ieinteresétîbuveidot lîdztiesîgas un savstarpéji izdevîgas attiecîbas arî ar saviem Austrumu kaimiñiem, îpaßiKrieviju.Jåatzîmé, ka Latvijas izvéli par labu rietumu orientåcijai veicinåja un vélåk nostiprinåja arîattiecîbu veidoßanås ar Krieviju. Vispirms, notika smagas sarunas par Krievijas karaspéka izveßanu,kas noslédzås 1994. gadå. Vélåk Krievija vilcinåjås noslégt lîgumu par savstarpéjo robeΩu, kas navizdarîts vél ßodien. 1998. gadå un arî péc tam Krievija draudéja izmantot ekonomiskås sankcijas.Visbeidzot, Krievija mé©inåja iejaukties Latvijas iekßpolitiskajos jautåjumos – pilsonîbas, valodas,izglîtîbas un tiesu jomås. Íie un citi fakti liecinåja, ka attiecîbås ar Latviju kaimiñu lielvalsts dodpriekßroku spiediena politikai, kas apgrütinåja politisko dialogu. ˆemot vérå Latvijas vésturiskopieredzi, nebija brînums, ka ßåda attieksme tikai veicinåja rietumu orientåcijas nostiprinåßanosLatvijas årpolitikå.Pirmie so¬i NATO virzienåVél pirms Årpolitikas koncepcijas pieñemßanas 1995. gadå, Latvija bija spérusi savus pirmosso¬us, lai tuvinåtos Zieme¬atlantijas aliansei. 1991. gada decembrî tå k¬uva parZieme¬atlantiskås sadarbîbas padomes dalîbnieci. Íis forums, kuru NATO izveidoja uzticîbasveicinåßanai ar saviem bijußajiem pretiniekiem (Varßavas pakta valstîm), vél nebüt nenozîméja unneparedzéja, ka NATO büs atvérta jaunåm dalîbvalstîm. Tomér Latvija ßî foruma ietvaros ieguvapirmos kontaktus un pieredzi attiecîbås ar NATO. Rietumvalstis – ASV, Lielbritånija, Dånija,Norvé©ija, Våcija, Francija, Nîderlande, Kanåda, Be¬©ija, Islande, Zviedrija, Somija un Íveice –atbalstîja Latviju Krievijas karaspéka izveßanas jautåjumos un palîdzéja izveidot Latvijas Nacionålosbruñotos spékus.1993. gadå, pirmo reizi aktualizéjoties jautåjumam par NATO paplaßinåßanos, nostiprinåjåsatziña, ka Latvijas neatkarîbas neatgriezeniskumu var nodroßinåt tikai garantijas, ko sniedzZieme¬atlantijas lîgums. Tas rosinåja Latvijas politi˚us publiski izteikties par vélmi iegüt NATOdroßîbas garantijas. 1993. gada 4. novembrî Latvijas årlietu ministrs Georgs Andrejevs, uzståjotiesES Parlamentu Årlietu komisiju priekßsédétåju konferencé Kopenhågenå, uzsvéra, ka “NATOvarétu büt viens no Latvijas droßîbas garantiem un Latvija ir vairråkkårt izteikusi vélmi k¬üt parNATO locekli, taçu lémumu pieñemßana ir NATO valstu ziñå (..)”.3. noda¬a27

3. noda¬aLai maksimåli izmantotu visas iespéjascießåkai sadarbîbai ar NATO, Latvija bija vienano pirmajåm partnervalstîm, kas 1994. gadåiesaistîjås NATO programmå –Partnerattiecîbas mieram. Tås ietvarossavu pirmo militåro apakßvienîbu mierauzturéßanai Bosnijå - Hercegovinå Latvijanosütîja jau 1996. gadå, tådéjådi pierådotsavu gatavîbu dot ieguldîjumu droßîbasuzturéßanå EiropåVienlaikus starp trijåm Baltijas valstîm såkåsaktîva sadarbîba militårajos un aizsardzîbasjautåjumos. Íîs sadarbîbas ietvaros 1995. gadåar NATO valstu atbalstu tika îstenots pirmaisnozîmîgais projekts - BALTBAT (Baltijas mierabataljons), kas bija trîs valstu kopîga militåravienîba, veidota atbilstoßi NATO standartiem.LR premjerministrs V. Birkavs paraksta vienoßanospar Latvijas dalîbu programmåPartnerattiecîbas mieram 1994. gada 1. februårî./Foto: NATO/“Pirmais nozîmîgais Rietumvalstupoliti˚is, kas neievéroja paståvoßo tabu[par NATO paplaßinåßanos], bija Våcijasaizsardzîbas ministrs Folkers Rîe, kas ßojautåjumu skåra savå runå, uzståjotiesStarptautiskajå Straté©isko Studijuinstitütå (IISS) Londonå 1993. gadamartå.”R. Asmus “Opening NATO's Door”No Madrides lîdz PrågaiVåcijas aizsardzîbasministrs Folkers Rîe/Foto: NATO/Turpmåkos gados ßo projektu papildinåja arî BALTRON (Baltijas valstu kopîga jüras spéku vienîba),BALTNET (vienota Baltijas gaisa telpas novéroßanas sistéma), BALTDEFCOL (Baltijas valstumilitårås apmåcîbas koledΩa Tartu, Igaunijå). Visi minétie projekti faktiski palîdzéja veidot Latvijasun påréjo Baltijas valstu modernås aizsardzîbas sistémas pamatus, attîstot tådus principus, kåintegråcija, savstarpéja savietojamîba, plaßa sadarbîba un augsta savstarpéja uzticéßanås.Lémums par NATO paplaßinåßanos bija sareΩ©îts, jo vajadzéja ré˚inåties ar nopietnu Krievijaspretestîbu. Bez tam jåñem vérå, ka NATO ir starpvaldîbu organizåcija, kurå katra lémumapieñemßana nozîmé visudalîbvalstu viedok¬u ievéroßanuun saskañoßanu. Deviñdesmitogadu vidü ASVpolitiskajås aprindås valdîjauzskatu atß˚irîbas parNATO paplaßinåßanås nepiecießamîbu,mérogu untempiem. Daudzi politi˚ibija pret jaunu dalîbvalstuuzñemßanu, jo uzskatîja,ka tas våjinås organizåciju,apgrütinås lémumu pieñemßanuun sabojåsattiecîbas ar Krieviju.Pirmås tika uzaicinåtas trîs bijußås Varßavas pakta valstis: Çehija, Polija un Ungårija. Tås sañémaielügumu såkt pievienoßanås procesu NATO valstu vadîtåju apspriedé Madridé 1997. gadå. Tådaizvéle nebija nejaußa. Lielå mérå to noteica ßo valstu gatavîba dalîbai NATO un politiski apsvérumiievérot pakåpenîbu un pårliecinåties, kå paplaßinåßanås process darbojas. Tåpat pamazåmvajadzéja pieradinåt Krieviju pie domas, ka jaunås NATO dalîbvalstis büs Krievijas kaimiñi. Laikliedétu påréjo neuzaicinåto kandidåtvalstu baΩas par NATO atvértîbu jaunåm valstîm, Madridesapspriedé alianse pasludinåja tå dévéto “atvérto durvju” principu. Tå bija sava veida garantija, kajaunu dalîbvalstu uzñemßana nåkotné tiks turpinåta.28

Péc Madrides apspriedes bija vérojams ASV ieinteresétîbas un atbalsta pieaugumspaplaßinåßanås procesam. 1998. gada janvårî Vaßingtonå tika parakstîta Baltijas un ASVPartnerîbas Harta. Hartas parakstîßana pierådîja, ka Baltijas valstis vélas padzi¬inåt sadarbîbaslîmeni ar ASV, kas ir vadoßå NATO dalîbvalsts. Tas ¬åva Baltijas valstîm pårvarét nedroßîbu unievirzîja dalîbas NATO praktiskås sagatavoßanås proceså.Lai labåk atspogu¬otu izmaiñas Eiropas un transatlantiskajåpolitiskajå un droßîbas situåcijå, Partneri apñemas regulåriaugståkajå lîmenî no jauna izskatît ßo vienoßanos.3. noda¬aLATVIJAS REPUBLIKAS VÅRDÅAMERIKAS SAVIENOTOVALSTU VÅRDÅIGAUNIJAS REPUBLIKAS VÅRDÅLIETUVAS REPUBLIKAS VÅRDÅBaltijas valstu un ASV prezidenti parakstaBaltijas – ASV Partnerîbas Hartu,1998. gada 16. janvårî./Foto: Ivars Kußkevics/Baltijas valstu un ASV prezidentu parakstiuz Partnerîbas HartasLai gan 1998. gada pavasarî parådîjås jauns saspîléjuma posms Latvijas – Krievijas attiecîbås,uzmundrinoßus signålus par labu Latvijas izredzém iek¬üt nåkamajå NATO paplaßinåßanås kårtådeva NATO valstu vadîtåju Vaßingtonas apspriede 1999. gadå. Pirmkårt, apspriedes oficiålajåkomuniké (paziñojumå) Latvija pirmo reizi tika nosaukta par NATO kandidåtvalsti, apsveicot tåspanåkto progresu sagatavoßanås gaitå.Otrkårt, alianse kandidåtém piedåvåja turpinåt sagatavoßanos saskañå ar konkrétiemuzdevumiem un kritérijiem, tå saucamå “Rîcîbas plåna dalîbai NATO” ietvaros. Rîcîbas plånukalendårajam gadam katra kandidåtvalsts sastådîja individuåli, ietverot tajå konkrétus veicamospasåkumus visås ar sagatavoßanos saistîtajås jomås: politiskajå, militårajå, likumdoßanas, resursunodroßinåjuma, informåcijas aizsardzîbas u.c. Katru gadu rîcîbas plåns bija jåpårskata un jåsagatavono jauna.Latvija savas kandidatüras laikå pavisam ir sagatavojusi, aizståvéjusi un realizéjusi piecus plånus.To saturs un izpildes kvalitåte izpelnîjås augstu novértéjumu no NATO dalîbvalstu puses, pierådot,ka Latvija ir uzticams un spéjîgs partneris. Latvijas svarîgåkie un grütåkie måjas darbi bijaaizsardzîbas spéku reorganizåcija, sabiedrîbas integråcija, cîña ar korupciju. Tikpat grüts måjasdarbsLatvijai bija specializétu militåro spéjuattîstîßana. Tas ir nozîmîgs jautåjums, joNATO jaunå straté©ija paredz valstu specializéßanosnoteiktu uzdevumu veikßanai kopéjo operåcijuietvaros. Latvijas gadîjumå ßie uzdevumivarétu büt dalîba operåcijås ar militåro medi˚u,militåro policistu un sapieru vienîbåm.Péc Vaßingtonas apspriedes no 1999. gadalîdz 2002. gadam Latvija savus spékus koncentréjakvalitatîvu ikgadéjo Rîcîbas plånu izstrådeiun to mér˚tiecîgai izpildei. Èpaßi svarîgi bija rastpolitisku atbalstu aizsardzîbas budΩeta palielinåßanailîdz 2% no iekßzemes kopprodukta,kas nodroßinåtu materiålo pamatu veicamajåmreformåm un sagatavoßanås darbiem.Vaßingtonå, 1998. gada 16. janvårîNATO kandidåtvalstu valdîbu vadîtåju sanåksme“Rîga 2002: Tilts uz Prågu”/Foto: Gunårs Janaitis/29

3. noda¬aVienlaikus Latvijas militårås vienîbas turpinåja iesaistîties NATO vadîtajås miera uzturéßanasmisijås - kopß 1996. gada Bosnijå-Hercegovinå un péc 1999. gada krîzes arî Kosovå. Tåpatnozîmîga loma bija Latvijas vadoßo amatpersonu, politi˚u un diplomåtu centieniem iegüt politiskuatbalstu atseviß˚ås NATO dalîbvalstîs paplaßinåßanas tålåkai virzîbai. Vajadzéja nostiprinåt arîsolidaritåti un rîcîbas vienotîbu paßu kandidåtvalstu vidü. Latvija to veicinåja 2002. gada jülijåuzñemot NATO kandidåtvalstu vadîtåju sanåksmi ar simbolisku nosaukumu “Rîga 2002: Tilts uzPrågu.”Latvija tiek uzaicinåta NATO2002. gada novembrî Prågå notika NATO valstu vadîtåju apspriede, kurå tika pieñemts lémumsuzsåkt otru alianses paplaßinåßanås kårtu, uzaicinot septiñas kandidåtvalstis - Bulgåriju, Igauniju,Latviju, Lietuvu, Rumåniju, Slovåkiju un Slovéniju - uzsåkt ieståßanås sarunas.Lémuma vésturisko nozîmi pastiprinåja ne vien tas, ka tika dots starts visplaßåkajai jaunudalîbvalstu uzñemßanai alianses vésturé, bet jo îpaßi fakts, ka uzaicinåto valstu vidü bija trîs Baltijasvalstis, kuras vienîgås no kandidåtvalstîm aukstå kara gados atradås PSRS saståvå. Faktiski tikai arPrågas lémumu par Baltijas valstu uzaicinåßanu, tika pårvaréta un izdzésta aukstå kara Eiropassadalîjuma lînija.Neapßaubåmi, ka uzaicinåjums ieståties NATO Latvijai nozîméja ne vien tås valstiskå briedumaatzîßanu, bet arî stingru droßîbas garantiju iegüßanu pirmo reizi valsts paståvéßanas vésturé.Formåli turpmåkå ieståßanås procedüra paredzéja Latvijas - NATO sarunas, kuras noslédzås arpievienoßanås protokolu sastådîßanu un to parakstîßanu 2003. gada martå.Zieme¬atlantijas lîgums paredz, ka pievienoßanås protokolu sastådîßanai un parakstîßanai seko¬oti nozîmîgå ßo protokolu ratifikåcija visu NATO dalîbvalstu parlamentos. Par îpaßi svarîgutradicionåli tiek uzskatîts balsojums ASV Senåtå. Péc tam seko protokolu ratifikåcija paßu uzaicinåtovalstu parlamentos. Pats pédéjais posms viså pievienoßanås procedürå ir formåla jauno dalîbvalstuuzñemßana NATO, kura ir plånota nåkoßajå NATO valstu vadîtåju apspriedé 2004. gada maijåIstambulå, Turcijå.Ar ßo brîdi Latvija k¬üs par pilntiesîgu Zieme¬atlantijas lîguma dalîbvalsti un pasaulé spécîgåkåsun efektîvåkås militårås aizsardzîbas alianses sabiedroto. Latvijai tas nozîmés arî uzñemtiesatbildîbu, pienåkumus un tiesîbas, kå to paredz lîgums.LR prezidente V. Vî˚e – Freiberga uzrunå NATO Zieme¬atlantijasPadomes un uzaicinåto valstu vadîtåjus Prågas apspriedé,2002. gada 21. novembrî/Foto: LR Prezidentes kanceleja/30

3. noda¬a1. Fragments no 1995. gada LR Årpolitikas koncepcijas:Sadarbîbai ar NATO ir jåk¬üst par vienu no Latvijas årpolitikas galvenajiem virzieniem,jo tå ir ¬oti nozîmîga no droßîbas viedok¬a. Atsakoties no sadarbîbas ar NATO, Latvijaizvélétos izolåciju un atgrießanos Krievijas pastiprinåtå ietekmé. ˆemot vérå to, ka tuvåkajålaikå nav reåla Latvijas uzñemßana NATO, pilnîbå jåizmanto sadarbîbas iespéjas, ko piedåvåNACC un PfP, lai panåktu visu perspektîvo dalîbvalstu savstarpéjo uzticéßanos un problémuizpratni, sekmétu kopdarbîbu miera uzturéßanas operåciju veikßanå, katastrofu sekulikvidéßanå, glåbßanas operåcijås un humånås palîdzîbas piegådé. Darboßanås NACC un PfPietvaros mér˚is ir iespéjami îsåkå laikå iegüt iespéjas sadarboties ar NATO valstu spékiem.Avots: www.am.gov.lv/lv?id=5492. Fragments no Latvijas Valsts prezidentes runas Prågå Zieme¬atlantijas Padomes sédé 2002. gada21. novembrî:Latvijas Republikas un Latvijas tautas vårdå vélos pateikties visu NATO dalîbvalstu valstuun valdîbu vadîtåjiem par jüsu drosmi, pieñemot ßodien pasludinåto vésturisko lémumu.Mums Latvijå tas ir starptautiskå taisnîguma apliecinåjums. Tas reizi par visåm reizémizdzésîs pédéjås Otrå pasaules kara atståtås pédas, pédéjås 1939. gadå parakstîtå Molotova -Ribentropa pakta, kå arî Teherånå un Jaltå pieñemto lémumu izraisîtås sekas.Latvija ilgus gadus bija zaudéjusi savu neatkarîbu. Tå saprot, ko nozîmé brîvîba un konozîmé zaudét brîvîbu. Latvija saprot, ko nozîmé droßîba un ko nozîmé zaudét droßîbu. Tådé¬ielügums ståties Aliansé, kura ir müsu droßîbas garants, ir ¬oti nozîmîgs brîdis, kas müsutautas véstures lappusés tiks ierakstîts lieliem burtiem.Avots: www.am.gov.lv/lv?id=31973. Fragments no Baltijas un ASV Partnerîbas Hartas:Amerikas Savienotås Valstis apsveic Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centienus un atbalstato püles pievienoties NATO. Amerikas Savienotås Valstis apstiprina savu viedokli, ka NATOpartneri var k¬üt par dalîbvalstîm, katram kandidåtam pierådot savu spéju un gribu uzñemtiesdalîbnieka atbildîbu un saistîbas, un NATO nosakot, ka ßo valstu uzñemßana varétu kalpotEiropas stabilitåtei un Alianses straté©iskajåm interesém.Amerikas Savienotås Valstis atkårto savu viedokli, ka NATO paplaßinåßanås ir process,kas turpinås. Amerikas Savienotås Valstis sagaida tålåku paplaßinåßanos nåkotné un irpårliecinåtas, ka ne tikai NATO durvis paliks atvértas, bet arî, ka pirmås valstis, kurasuzaicinåtas uz dalîbu, nebüs pédéjås. Nevienai valstij årpus NATO nav veto tiesîbu pårAlianses lémumiem. Savienotås Valstis atzîmé to, ka Alianse ir gatava pastiprinåtkonsultåcijas ar kandidåtvalstîm par visiem tiem jautåjumiem, kas saistîti ar ßo valstuiespéjamo dalîbu NATO.Avots: www.am.gov.lv/lv/index.html?id=72431

3. noda¬a4. Fragments no Dr. Ronalda Asmusa, viena no NATO paplaßinåßanas straté©ijas iedvesmotåjiem unautoriem, atmiñåm par NATO paplaßinåßanås procesu péc Padomju Savienîbas sabrukuma:“Dienu péc darba såkßanas Valsts departamentå [ASV årlietu ministrija] Olbraita [bijusîASV valsts sekretåre] man ståstîja par savu neizpratni, kåpéc Baltijas jautåjumu tik daudzivienkårßi cenßas ignorét. “Més nedrîkstam ignorét ßo problému” viña teica. “Pieeja taiparådîs, vai més spéjam izmainît sabiedrîbas viedokli par situåciju Eiropå péc aukstå karabeigåm. Més nedrîkstam no tås izvairîties,” viña turpinåja. “Es gribu mé©inåt to atrisinåt. Esvélos padarît to par visas müsu straté©ijas lakmusa papîru.”Klintona administråcijas apñémîba [atbalstît Baltijas valstis] pårsteidza daudzus.Primakovs [bijußais Krievijas årlietu ministrs] izturéjås naidîgi un atkårtoti brîdinåja müsnespert so¬us, lai tuvinåtu Baltijas valstis NATO. Íî apñémîba nebija populåra arî daΩuEiropas sabiedroto vidü. Izñémums bija vienîgi müsu Zieme¬eiropas sabiedrotie, kuru atbalstsvårdos un darbos bija pat daudz lielåks par to, ko izrådîja amerikåñi.”Avots: Asmus, R. D. Opening NATO's Door: How the Alliance Remade Itself for a New Era. New York: ColumbiaUniversity Press, 2002. pp. 229-231.1. Izmantojot avotus, analizé katru Latvijas årpolitiskås orientåcijas variantu, norådot uzvisåm iespéjamåm sekåm. Atzîmé ßo seku pozitîvos un negatîvos aspektus. Izdari galasecinåjumus!2. Izpéti Zieme¬atlantijas lîguma pantus un nosaki, kådi ir jaunu valstu dalîbas nosacîjumiNATO! Kådi ir no lîguma izrietoßie dalîbvalstu pienåkumi?3. Par kådiem ß˚ér߬iem Latvijas ce¬å uz NATO ståsta Ronalds Asmuss savås atmiñås?4. Kådå veidå NATO centås pårvarét Krievijas pretestîbu alianses paplaßinåßanai? Izmantoarî iepriekßéjås noda¬as avotus!5. Kådu labumu Latvijas ieståßanås NATO varétu dot kopîgajam mér˚im - vienotai unbrîvai Eiropai?6. Kåda ir atß˚irîba starp jédzieniem NATO partneris un NATO sabiedrotais?Sabiedrîba turpina diskutétl Iepazîsties ar N. Grostiña, Kustîbas par neatkarîbu priekßsédétåja, rakstafragmentu:Tå kå dalîba NATO Latvijai un Baltijas valstîm nav izdevîga, palükosimies, kådasalternatîvas droßîbas garantijas reåli iespéjamas Baltijas telpå. Katram nopietnam un32

3. noda¬aneatkarîgam analîti˚im liktos visai dîvaini, kådé¬ Baltijas valstis, paraléli tuvredzîgajaiklauvéßanai pie NATO durvîm, neizmanto tådu elementåru lietu kå savstarpéjås droßîbasgarantijas. Ne tikai péc NATO Vaßingtonas lîguma 5. punkta parauga paredzot, kauzbrukums vienai Baltijas valstij tiktu uzskatîts par uzbrukumu visåm, bet arî ejot solitålåk par NATO. Jo Vaßingtonas lîguma 5. punkts, sakarå ar kuru uzbrukums kådai nodalîbvalstîm tiek uzskatîts par uzbrukumu visåm, pretéji plaßi izplatîtajam uzskatam, (kåto nesen izskaidroja ASV årpolitikas eksperts P.Goubls), patiesîbå neparedz automåtiskumilitåru reakciju pret agresoru. Lîgums faktiski paredz, ka NATO dalîbvalstis konsultésiespar to, kådå veidå uz ßådu agresiju rea©ét. Savukårt Baltijas valstis var dot viena otraitießas militåras garantijas agresijas gadîjumam, nevis par dårgu dalîbmaksu sañemtmistiskas NATO konsultåcijas. Íådas garantijas iespéjams parakstît tepat Rîgå, Tallinåvai Vi¬ñå. Turklåt skaidrs, ka ßåds Baltijas droßîbas pakts jau ßodien praktiski trîskårßotukatras Baltijas valsts droßîbu.Avots: http://www.nato.lv/geopolitika.htmKådu Latvijas droßîbas risinåjumu piedåvå autors? Novérté autora domas!Kådu årpolitisko orientåciju atbalsta autors?l K¬üstot par alianses sabiedroto, Latvijai büs jåuzñemas atbildîba un jaunipienåkumi.Kåds labums Latvijas droßîbai büs, pieméram, no Latvijas militåro medi˚uvienîbas darbîbas Afganistånå? Vai taisnîba ir tiem, kas apgalvo, kastarptautiskå terorisma draudu priekßå Latvijai labåk bütu palikt neitrålai?KopsavilkumsPéc neatkarîbas atgüßanas 1990.-1991. gadå Latvijai bija jåîsteno dzi¬as un aptveroßasreformas visås sociålås dzîves jomås. Viena no Latvijas prioritåtém bija årpolitika. Tikaipareizi izvéléti un îstenoti årpolitiskie mér˚i varéja garantét påréjo reformu sekmes unneatgriezeniskumu. Saglabåjot atvértîbu lîdzsvarotai sadarbîbai ar visåm valstîm, Latvijapar prioritåro atzina cießåku sadarbîbu ar Rietumu valstîm un integråciju to politiskajås,ekonomiskajås un aizsardzîbas organizåcijås. Pakåpenisku, neatlaidîgu un mér˚tiecîgupüliñu rezultåtå Latvija salîdzinoßi åtri guva panåkumus un 2002. gada beigås bija gatavaiek¬auties ES un NATO. Sev îpaßi svarîgajå valsts droßîbas jomå Latvija pa¬aujas uzkolektîvås aizsardzîbas garantijåm, ko piedåvå Zieme¬atlantijas lîguma organizåcija. Latvijapilnîbå atbalsta NATO mér˚i – droßu, vienotu un nedalåmu Eiropu. DaΩu gadu laikåLatvija no “pelékås zonas” valsts ir k¬uvusi par svarîgu Eiropas droßîbas arhitektürassaståvda¬u.33

4. noda¬aKå darbojas NATO?Müsdienu pasaulé viena otrai lîdzås paståv apméram 200 valstu. Atliek tikai ieskatîties pasaulespolitiskås kartes raibajå kråsu laukumu mozaîkå, lai pårliecinåtos par lielo daΩådîbu valstu starpå.Tur var atrast gan lielus, gan mazus, gan pavisam niecîgus kråsu laukumus. Més labi zinåm, kavalstis viena no otras atß˚iras ar politisko sistému, resursu bagåtîbu, tradîcijåm, kultüru, vésturiu.t.t..ˆemot vérå ßîs atß˚irîbas, katrai valstij ir savas intereses, starp kuråm pati galvenå ir pavisamelementåra. Lîdzîgi kå indivîdu vélme ir izdzîvot, katra valsts, pirmkårt, cenßas vienkårßi paståvét.Politikå to apzîmé ar jédzieniem – nodroßinåt savu suverenitåti un teritorijas integritåti(veselumu). Otrkårt, valstîm tåpat ir vesels spektrs citu intereßu ekonomikas, kultüras, sakaru uncitås jomås.Tå kå katra valsts priekßplånå izvirza savas intereses, valstu savstarpéjå mijiedarbîbå neizbégamair to intereßu krustoßanås, kas ¬oti bieΩi noved pat pie sadursmém un konfliktiem. Visu pasaulesvalstu kopums un to sareΩ©îtais intereßu tîkls veido starptautisko politisko sistému, kura irnebeidzami mainîga savå attîstîbå. Tießi ßîs sistémas mainîgums un nenoteiktîba, liek valstîm domåtpar kopîga mér˚a – kå saglabåt vismaz relatîvu sistémas stabilitåti - îstenoßanu. Stabilitåte,savukårt, prasa valstu savstarpéju sadarbîbu.Íodien var nosaukt daudzas jomas, kurås intereßu saskañoßana un sadarbîba dod pozitîvurezultåtu visåm valstîm. Ne velti starptautiskå sabiedrîba arvien vairåk såk uztvert un izjust pasauliun tås procesus kå vienotu, globålu un savstarpéji saistîtu sistému. Valstu sadarbîbai unintereßu saskañoßanai ir nepiecießami îpaßi pañémieni un instrumenti. Nepietiek tikai ar valstuvienpuséjiem vai divpuséjiem püliñiem vien. Tåpéc valstis izveido starptautiskas organizåcijas.Íobrîd pasaulé darbojas vairåki simti starptautisko organizåciju. Faktiski starptautiskåsorganizåcijas lîdzås valstîm ir k¬uvußas par svarîgu müsdienu pasaules politiskås sistémas saståvda¬u.Kå jau minéts iepriekß, viena no visjütîgåkajåm un svarîgåkajåm valstu interesém ir droßîba unizdzîvoßanas spéja citu valstu vidü. Droßîbas un aizsardzîbas jautåjumi skar katras valstspaståvéßanas pamatu. Taçu müsdienu pasaulé ßî valsts dzîves joma ir k¬uvusi par starptautiskassadarbîbas un saskañoßanas objektu.Ar droßîbas veicinåßanas un aizsardzîbas jautåjumiem nodarbojas vairåkas starptautiskasorganizåcijas, to skaitå NATO. NATO tiek uzskatîta par ¬oti efektîvu valstu kolektîvås aizsardzîbasorganizåciju. Íodien aizvien jaunas valstis izråda ieinteresétîbu sadarboties ar NATO. Kå darbojasalianse un kåpéc tås loma ir izrådîjusies tik efektîva?NATO galvenå mîtneBriselé /Foto: NATO/34

4. noda¬aNATO darbîbas pamatprincipi1. NATO pieder pie tå dévétajåm starpvaldîbu organizåcijåm. Tas nozîmé, ka aliansesdalîbnieks ir katras valsts valdîba, kas iesaistås organizåcijå brîvi vienojoties un uz lîguma pamata.Valdîba, savukårt, ir katras attiecîgås valsts suverenitåtes nodroßinåtåja. NATO kå organizåcija untås vadîbas struktüra nekådi neierobeΩo katras dalîbvalsts suverénås tiesîbas uz izvéles un rîcîbasbrîvîbu. NATO nemaz nav iespéjams pieñemt lémumus, apejot ßo principu par katras dalîbvalststiesîbåm uz izvéles un rîcîbas brîvîbu. Tådå veidå, pieñemot lémumus, juridiski tiek nodroßinåta visudalîbnieku vienlîdzîba. Tå, savukårt, veicina diskusiju, savstarpéjas konsultåcijas, visudalîbnieku intereßu ievéroßanu un saskañoßanu. Rezultåtå tiek pieñemti lémumi, kuri irvisatbilstoßåkie situåcijai un visu dalîbvalstu interesém.Turklåt Zieme¬atlantijas lîgums pats par sevi prasa, ka dalîbvalstî ir jåbüt demokråtiskaivaldîbai. Tas nodroßina katras dalîbvalsts papildus kontroli no sabiedrîbas puses. Pieméram, jasabiedrîbu neapmierina savas valsts dalîba aliansé, var ievélét jaunu valdîbu, kurai ir tiesîbaspårskatît jautåjumu par dalîbu aliansé un pat izståties no tås.2. Zieme¬atlantijas lîguma nozîmîgåkais punkts un NATO pamats ir lîguma 5. pants, kurß paredzkolektîvas aizsardzîbas garantijas dalîbvalstîm. Tas nosaka, ka apdraudéjuma gadîjumåvienai vai vairåkåm dalîbvalstîm påréjås sniegs palîdzîbu uzbrukumå pak¬autajai valstij/valstîm(“viens par visiem, visi par vienu”).3. Jebkuras militårås aizsardzîbas organizåcijas efektivitåte ir atkarîga no spéka, t.i. militåråpotenciåla, kas atrodas tås rîcîbå. NATO valstu rîcîbå vienmér ir bijis pietiekams militårå spékaapjoms, lai nodroßinåtu alianses pamatuzdevumu izpildi. Arî ßodien alianse pievérß lielu uzmanîbudalîbvalstu militårå spéka un spéju attîstîbai. Pieméram, Prågas apspriedé 2002. gada novembrî tikanolemts lîdz 2006. gadam izveidot NATO Rea©éßanas spékus. Tos veidotu ¬oti mobila, labi trenétaun pilnvértîgi apgådåta 20 000 karavîru liela vienîba dalîbvalstu aizsardzîbai pret terorismadraudiem.4. Svarîgs NATO efektivitåtes faktors ir transatlantiskå saikne, kas nozîmé militåri spécîgo unpolitiski ietekmîgo ASV iesaisti Eiropas droßîbas un aizsardzîbas sistémå. Neraugoties uz pédéjå laikadiskusijåm par ASV ietekmi un ieguldîjuma apjomu organizåcijå, visas dalîbvalstis ir vienispråtis, katransatlantiskå saikne ir saglabåjama unpilnveidojama arî turpmåk.5. Visbeidzot, jåatzîmé Zieme¬atlantijas lîgumåietvertais atvértîbas princips. Saskañå ar to,ikviena Eiropas valsts, kas gatava sekmét aliansesmér˚us, ievérot principus un pildît saistîbas varbrîvi pievienoties NATO.Visi augståk minétie principi nosaka NATOuzbüvi, lémumu pieñemßanas un vadîbas kårtîbuun organizåcijas rîcîbas veidu.NATO karogs35

4. noda¬aNATO uzbüve un lémumu pieñemßanas kårtîbaLai nodroßinåtu Zieme¬atlantijas lîgumå nosprausto mér˚u sasniegßanu un uzdevumu izpildikolektîvås aizsardzîbas jomå, laika gaitå dalîbvalstis ir izveidojußas plaßu organizatorisko struktüru,kuras centrs atrodas Briselé, Be¬©ijå. Organizåcijas funkcijas nodroßina vairåk nekå 3000 darbinieki.Arî NATO struktüras veidoßana un uzbüve ir bijusi pakårtota Zieme¬atlantijas lîgumå ietvertajiemprincipiem.NATO civilå un militårå struktüraValstiskås varas iestådesPADOMEI, DPC UNNPGPAKÒAUTÅSKOMITEJASAIZSARDZÈBASPLÅNOÍANASKOMITEJA (DPC)ZIEMEÒATLANTIJASPADOME (NAC)ÌENERÅLSEKRETÅRSStarptautiskaisßtåbsKODOLIEROÇUPLÅNOÍANASGRUPA (NPG)NATOEIROPAS SP‰KUVIRSPAV‰LNIECÈBAMilitårie pårståvji NATOMILITÅRÅKOMITEJA(MC)Starptautiskais militårais ßtåbsStraté©iskåsKomandstruktürasNATOATLANTIJAS SP‰KUVIRSPAV‰LNIECÈBAKANÅDAS-ASVREÌIONÅLÅPLÅNOÍANASGRUPANATO galvenå lémumu pieñemßanas institücija ir Zieme¬atlantijas Padome, kurå katradalîbvalsts ir pårståvéta ar vienu balsi. Interesanti, ka Padome lémumu pieñemßanai var pulcéties trîslîmeñu sanåksmés:1) véstnieku lîmenî valstu valdîbas pårståv paståvîgie pårståvji (dalîbvalstu véstnieki NATO). Íajålîmenî Padome parasti pulcéjas reizi nedé¬å;2) ministru lîmenî dalîbvalstu valdîbu locek¬i (parasti årlietu un aizsardzîbas ministri) tiekasPadomes sédés divas reizes gadå;3) valstu un valdîbu vadîtåju lîmenî Padome uz apspriedém pulcéjas reizi 2 – 3 gados, izskatot unpieñemot lémumus seviß˚i svarîgos jautåjumos, pieméram, alianses straté©ija, jaunu dalîbvalstuuzñemßana u.c.Jåatzîmé, ka jebkurå lîmenî pieñemtam lémumam ir vienåds statuss.Liela nozîme Zieme¬atlantijas Padomes darbîbå ir arî lémumu pieñemßanas kårtîbai. Lémumusveido un pieñem, ievérojot vienpråtîbas jeb konsensa principu. Tas nozîmé, ka lémumu varpieñemt vienîgi ar visu dalîbvalstu vienpråtîgu piekrißanu. Protams, ßåda procedüra nosaka papilduskonsultåcijas, vairåk laika saskañoßanai un pårliecinåßanai, bet rezultåtå lémumu kvalitåte iraugståka, un tie neapdraud valstu suverénås intereses un tiesîbas.Paståv vél viena NATO iedibinåta un stingri ievérota kårtîba: organizåcijas uzbüvé un darbîbåstingri nodalîtas civilås un militårås sféras. Tas nepiecießams, lai NATO kå demokråtiskuvalstu izveidota organizåcija darbotos atbilstoßi demokråtijas prasîbåm - bütu atbildîga savu valstupilsoniskås sabiedrîbas priekßå un pak¬auta tås kontrolei. Saskañå ar ßo kårtîbu NATO militåråsinstitücijas, pieméram, Militårå komiteja, kas saståv no dalîbvalstu militårajiem pårståvjiem,Starptautiskais militårais ßtåbs un NATO spéku virspavélniecîbas, ir pakårtotas civilajåm institücijåmun darbojas tikai to pieñemto lémumu ietvaros.36

Èpaßa loma NATO struktürå ir ©enerålsekretåram. NATO ©enerålsekretåru izraugås un nozîmédalîbvalstu valdîbas. Viña pienåkumi ir daudzveidîgi, sareΩ©îti un atbildîgi. Faktiski viñß vada visuorganizåcijas civilo sekretariåtu, vienlaikus esot gan Zieme¬atlantijas Padomes priekßsédétåjs, ganvisu svarîgåko komiteju vadîtåjs. Tåpat ©enerålsekretåram ir pak¬auts starptautiskais militårais ßtåbs.Lai veiksmîgi tiktu galå ar visiem pienåkumiem un nodroßinåtu alianses lémumu konsensu,©enerålsekretåram jåbüt apveltîtam ar izcilåmdiplomåta spéjåm.Runåjot par NATO militårajiem spékiem, interesanti,ka alianses tießå pak¬autîbå neatrodas lielas militårasvienîbas. Vajadzîbas gadîjumå, sabiedrotajåm valstîmvienojoties, nepiecießamo spéku daudzumu NATOmilitårås pavélniecîbas rîcîbå katra dalîbvalsts nododno saviem nacionålajiem militårajiem spékiem.Alianses tießå pak¬autîbå atrodas tikai nelielas vienîbas,kuras nodroßina vadîbu, sakarus, apgådi un“NATO paståv, lai krievusizslégtu, amerikåñus ieslégtu unvåcießus noslégtu (to keep theRussians out, the Americans inand the Germans down)”Lords Ismejs,pirmais NATO ©enerålsekretårsnovéroßanu. Tåpéc, lai panåktu spéku savlaicîgu gatavîbu un izvérßanu, liela nozîme ir rüpîgam unsaskañotam aizsardzîbas plånoßanas darbam.Lai nodroßinåtu alianses darbîbas atklåtîbu un demokråtisku pårraudzîbu, dalîbvalstuparlamenti ir izveidojußi NATO Parlamentåro asambleju. Íajå forumå pulcéjas dalîbvalstuparlamentu deputåti un apsprieΩ aktuålus droßîbas un aizsardzîbas jautåjumus. Parlamentåråsasamblejas darbå tå dévéto asociéto delegåciju saståvå piedalås arî partnervalstu parlamentupårståvji no Latvijas, Krievijas, Gruzijas, Ukrainas, Íveices un citåm valstîm.NATO alianses demokråtisko raksturu garanté ne tikai parlamentårießu lîdzdalîba, bet arî plaßåkapilsoniskå iniciatîva. Kopß 1954. gada darbojas Atlantijas lîguma Asociåcija, kas apvienodalîbvalstu iedzîvotåju nevalstiskås organizåcijas. To mér˚is ir sekmét un atbalstît alianses misiju,informéjot sabiedrîbu, veicot pétniecîbas darbu, uzturot solidaritåtes garu un attîstot sadarbîbu arcitu valstu sabiedriskåm organizåcijåm. Latvijå tåda ir Latvijas Transatlantiskå organizåcija (LATO),kurai ir nozîmîga veicinoßa loma Latvijas virzîbå uz dalîbu NATO. Latvijas Transatlantiskais jaunießuklubs (LTJK) piedåvå skolu un studéjoßai jaunatnei interesantu aktivitåßu klåstu.4. noda¬aNATO politika årpus atbildîbas zonasZieme¬atlantijas lîgums ©eogråfiski ierobeΩo alianses darbîbas zonu, jo paredz tikai NATOdalîbvalstu teritoriju aizsardzîbu. Tomér politiskås situåcijas attîstîba 20. gadsimta deviñdesmitajosgados vairåkkårt likusi NATO iesaistîties konfliktu risinåßanå årpus tradicionålas atbildîbas zonas.Pirmo reizi tas notika Balkånos, kad NATOsniedza atbalstu ANO, nodroßinot mierubijußås Dienvidslåvijas teritorijå – Bosnijå -Hercegovinå.ANO un citu starptautisko organizåcijupüliñi bijußajå Dienvidslåvijå izrådîjåsnepietiekami, lai izbeigtu bîstamu unasiñainu konfliktu un necilvécîgaspårestîbas pret civiliedzîvotåjiem, kopastrådåja konfliktå iesaistîtås puses. 1996.gadå konflikta pårtraukßanai un vélåkaimiera un stabilitåtes uzturéßanai NATO ßeitiesaistîja daudznacionålus militårus spékus(IFOR – Miera nodroßinåßanas spékiFrançu karavîri piedalås KFOR miera uzturéßanasoperåcijå, 2003. gads /FOTO: KFOR/37

4. noda¬aBosnijå – Hercegovinå, vélåk SFOR – Stabilizåcijas spéki Bosnijå – Hercogovinå). Tajos piedalîjås 18NATO un 13 partnervalstu militåras vienîbas, to skaitå Latvijas.Otru reizi NATO palîdzîba bija vajadzîga 1999. gadå citå Balkånu re©ionå – Kosovå. Saspîléjumu,kas draudéja påraugt humanitårå krîzé, izraisîja Dienvidslåvijas lîdera Slobodana Miloßeviça reΩîmamé©inåjumi veikt plaßa méroga etnisko tîrîßanu – vietéjo albåñu iedzîvotåju izdzîßanu uniznîcinåßanu, tådå veidå måkslîgi mainot etnisko saståvu. Tas bija saistîts arî ar nopietniemdraudiem apkårtéjåm valstîm. Kad diplomåtiskie püliñi izrådîjås nesekmîgi, alianse noléma pielietotspéku pret S. Miloßeviça reΩîmu, kas nepak¬åvås starptautiskås sabiedrîbas prasîbåm. NATO vadîjamilitårås aviåcijas uzlidojumu kampañu pret Dienvidslåviju, kas turpinåjås 78 dienas. Vélåksañémusi ANO mandåtu (piekrißanu), NATO uzsåka miera uzturéßanas pasåkumus Kosovå. Tur tikaievestas militåras vienîbas no 19 NATO un 16 partnervalstîm, to skaitå Latvijas, Krievijas u.c.Péc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV NATO atkal vajadzéja rîkoties årpusdalîbvalstu teritorijas. NATO iesaistîjås pretterorisma militårajå kampañå Afganistånå, atbalstotANO izveidotos Starptautiskos droßîbas atbalsta spékus (ISAF) miera un stabilitåtes uzturéßanai ßajåvalstî. No 2003. gada augusta NATO pårñéma ISAF vadîbu un turpmåku operåcijas koordinåciju.Såkoties Iråkas krîzei un tås militårajai fåzei 2003. gada pavasarî, NATO sabiedrotås nonåcasareΩ©îtas izvéles priekßå. Starp sabiedrotajåm un partnervalstîm izvértås smagas domstarpîbasjautåjumå par NATO pozîciju un iesaistîßanås veidu. Radußås domstarpîbas atspogu¬oja ne tikaipretrunas starp sabiedrotajåm, bet arî parådîja, ka jautåjums par NATO iesaisti årpus tradicionålåsdarbîbas zonas ir nobriedis un prasa risinåjumu. Formuléjot savu politiku darbîbai årpus lîdzßinéjåsatbildîbas zonas, NATO büs skaidri jåatbild uz sekojoßiem jautåjumiem:l kådos gadîjumos aliansei jåiesaistås?l kur ir jaunå atbildîbas robeΩa (re©ionåla, kontinentåla, globåla)?l vai NATO rîcîbai vienmér nepiecießams plaßåks starptautiskås sabiedrîbas atbalsts ( ANODroßîbas padomes mandåts)?l kådi spéki bütu iesaiståmi?Pirmå NATO operåcija årpus eiroatlantiskås telpas2003. gada 11. augustå svinîgå ceremonijå Kabulå, Afganistånå,NATO pårñéma Starptautisko droßîbas atbalsta spéku(International Security Assistance Force – ISAF) vadîbu. Tå ir pirmåreize alianses vésturé, kad NATO vada kådu operåciju årpus tåstradicionålås atbildîbas zonas – eiroatlantiskås telpas. Ío nozîmîgosoli pieñéma Zieme¬atlantijas Padome 2003. gada 16. aprîlî un tasnosaka, ka visas NATO dalîbvalstis uzñemas ilglaicîgas saistîbasAfganistånas stabilitåtes un droßîbas nodroßinåßanå.ISAF tika izveidots ar nolüku palîdzét Afganistånas pagaiduvaldîbai nodroßinåt mieru atbalsta spéku atbildîbas zonå. KabulåNATO darbojas ANO pilnvaru ietvaros un atbilstoßi paßreizéjåm unplånotajåm ANO rezolücijåm. Arî lîdz 2003.gada 11. augustamNATO jau spéléja nozîmîgu lomu ßinî miera operåcijå, jo 95%atbalsta spéku veidoja NATO dalîbvalstu militårås vienîbas.NATO pårñem ISAFvadîbu un turpmåkooperåcijas koordinåciju/Foto: NATO/38

4. noda¬a1. Fragments no Ronalda Asmusa intervijas avîzei “Diena”:No amerikåñu viedok¬a paßlaik Vidéjie Austrumi ir bîstamåkå pasaules da¬a, no kuras varnåkt apdraudéjumi un kari. Nåkamo desmitgadu lielåkie straté©iskie izaicinåjumi ir VidéjosAustrumos un Åzijå. Jautåjums NATO ir – vai aliansei arî turpmåk ir jåkoncentréjas mieranodroßinåßanai kontinentå [Eiropas], kas k¬üst arvien stabilåks. Tas ir svarîgs, taçu vairs navASV årpolitikas galvenais mér˚is. Vai NATO jåk¬üst par da¬u no jaunas straté©ijas, kurå ASVun Eiropa kopå pievérstos problémåm årpus Eiropas, piemérotos jauniem draudiem, kurilielåkoties nenåk no Eiropas årpuses, taçu var iespaidot gan Eiropu, gan ASV? Kådustraté©isku savienîbu vai partnerîbu més vélamies pasaulé, kurå 5. paragråfam atbilstoßuuzbrukumu var izplånot Hamburgå, finansét Åzijå un vérst pret Pasaules tirdzniecîbas centru,Vaßingtonu vai Berlîni, Parîzi, Londonu?Avots: Raudseps P., Ozoliñß A. Íis nav laiks atlaisties klubkréslå. Intervija ar Ronaldu Asmusu//Diena. – 2003. – 28. aprîlis2. Pasaules valstu izdevumi aizsardzîbas vajadzîbåm - piecpadsmit valstis ar lielåkajiem militårajiemizdevumiem:Vieta123456789101112131415Pasaulé kopåValstsASVKrievijaFrancijaJapånaLielbritånijaVåcijaînaSauda AråbijaItålijaBrazîlijaIndijaDienvidkorejaIzraélaTurcijaSpånija2001.gadå (mljrd. $)281.443.940.038.537.032.427.026.624.714.112.610.29.18.98.0772Da¬a (%) nokopéjiempasaulesizdevumiem3665554333221111100Avots: SIPRI Yearbook 2002. Armaments, disarmament and International Security. – New York: Oxford University Press, 2002.39

4. noda¬a1. Rüpîgi izpéti lémumu pieñemßanas kårtîbu NATO! Iedomåjies, ka Zieme¬atlantijas Padomessédé piedalås Latvijas véstnieks. Kå intereses un norådîjumus viñß ievéros, piedaloties lémumapieñemßanå: NATO ©enerålsekretåra, Latvijas Nacionålo bruñoto spéku komandiera, ASVprezidenta, Latvijas valdîbas vai Latvijas Transatlantiskås organizåcijas?2. Iepazîsties ar NATO ©enerålsekretåra pienåkumiem! Kas, tavupråt, ir visgrütåkais tospildot? Vai kåds kandidåts no Latvijas nåkotné var k¬üt par NATO ©enerålsekretåru?3. Kåpéc NATO kå militåras aizsardzîbas organizåcijas vadîbå lielåka teikßana ir civilpersonåmnevis militåristiem?4. Analizé NATO valstu izdevumus aizsardzîbai. Kådus secinåjumus var izdarît, salîdzinotkatras valsts izdevumus? Kåpéc kandidåtvalstîm, tostarp arî Latvijai, izvirzîts uzdevumspalielinåt aizsardzîbas izdevumus lîdz 2% no iekßzemes kopprodukta?5. Kåpéc draudi, kas rodas årpus Eiropas, var ietekmét dalîbvalstu droßîbu?6. Ja dalîbvalsts ir bijusi pret Padomé pieñemto lémumu, vai tas tai jåpilda? Sagatavo atbildiuz ßo jautåjumu, izmantojot zinåßanas par NATO uzbüves un darbîbas principiem!Sabiedrîba turpina diskutétl Debatéjot par NATO lomu årpus Eiropas, daudzi uzskata, ka aliansei nevajadzétuiejaukties vietås un notikumos årpus dalîbvalstu teritorijas. Citi apgalvo - jaunie draudu veidi,kå terorisms un masu iznîcinåßanas ieroçu izplatîba, apdraud ikvienu alianses valsti un toiedzîvotåjus. Tåpéc ir jårîkojas arî årpus NATO tradicionålås darbîbas zonas. Kåds ir tavsviedoklis ßajå jautåjumå? Ja klasesbiedru domas dalås, izvérsiet diskusiju par ßotému!l Viså alianses paståvéßanas laikå tås aizsardzîbas potenciåls un spéjas ir lielå méråbalstîjußås uz ASV ieguldîjumu. Tagad amerikåñu sabiedrotie prasa, lai Eiropas valstispalielina savu ieguldîjuma da¬u, kas laiku pa laikam izraisa pat visai asus strîdus sabiedrotostarpå. Vai prasîba par materiålå ieguldîjuma lîdzsvaroßanu ir taisnîga?KopsavilkumsSavas paståvéßanas piecdesmit gadu vésturé NATO ir pierådîjusi, ka spéj efektîvi pildîtnosprausto mér˚i – gådåt par dalîbvalstu droßîbu un aizsardzîbu. Kaut arî alianséapvienojußås daudzas valstis, kuru atseviß˚ås intereses bieΩi vien ir atß˚irîgas, tomérNATO iedibinåtå kårtîba ¬auj, suverénåm valstîm vienojoties, pårvarét domstarpîbas unvienoties par kopîgu izpratni un rîcîbu. NATO uzbüve un darbîba balstås uz visu pußuvienlîdzîbu, vienpråtîbu, pieñemot lémumus, un kopîgu atbildîbu. NATO ir demokråtiskuvalstu alianse, tåpéc tås darbîbå svarîga loma ir demokråtisku institüciju un pilsoniskåssabiedrîbas kontrolei un ietekmei militårajå sférå. Balstoties uz ßiem principiem NATOveido savu politiku arî jaunajos apståk¬os. Tå vérsta uz to, lai paplaßinåtu dalîbnieku lokuun atbildîbas zonu, kå arî neitralizétu un novérstu jaunus draudus pasaules mieram undroßîbai.40

5. noda¬aJaunå pasaules kårtîba, NATO un LatvijaIepriekßéjå noda¬å apskatîjåm, kå pasaules politiskå sistéma, ko veido liels skaits daΩådu valstuun to pretrunîgås intereses, tomér meklé lîdzsvaru jeb veidu kå sadzîvot. BieΩi to dévé arî parpasaules politisko kårtîbu.Valstu attiecîbu vésture pazîst vairåkus lîdzsvara veidus. Pieméram, NATO radås un pati bijasvarîgs lîdzsvara elements tå dévétajå divu polu jeb bipolårajå pasaules kårtîbå. Tadpaståvéja divi varas centri – PSRS un ASV. Såncensîba to starpå noteica notikumu gaitu unattiecîbas starp påréjåm valstîm. Kaut arî abas puses bija nesamierinåmi naidîgas, tomér ar laiku tåsspéja izstrådåt zinåmus spéles noteikumus: noteiktas robeΩas, sabiedroto loku un lîdzek¬us.“Gadu desmitiem ilgi müsu pasaule atradås bipolaritåtes ietvarå ar diviem pretéjiemvaras blokiem vértîbu, ideju un politiskås pårliecîbas ziñå. (..) Íodien pasaule ir pavisamsavådåka nekå tad, kad paståvéja “dzelzs priekßkars”. Sagrüstot komunistu totalitårismam,dzelzs priekßkara krißana iezîméja patiesås pasaules kontüras un lîdz ar to arîpasaules izaicinåjumus.”Vaclavs Havels, 1997. gadåAvots: http://www.project-syndicate.orgSaspîléjumi un krîzes uzvirmoja, ja kåda no pusém pårkåpa ßos noteikumus, pieméram, Kubaskrîze 1962. gadå vai PSRS iebrukums Afganistånå 1979. gadå. Kaut arî lîdzîgu saspîléjumu bija nemazums, tomér visumå valdîja lîdzsvars. Vismaz notikumu gaita valstu attiecîbås bija daudzmazprognozéjama un ßajå ziñå pat sagådåja zinåmas politiskas értîbas galvenajiem aukstå kara pasaulesspélétåjiem.Lîdz ar PSRS un visa Austrumu bloka sabrukumu izjuka arî divpolårå pasaules kårtîba. Pasaulespolitiskå sistéma pagåjußå gadsimta deviñdesmitajos gados nonåca nelîdzsvarotîbas ståvoklî. Visiemsistémas dalîbniekiem, gan vecajiem, gan jaunajiem (deviñdesmito gadu pårmaiñu rezultåtå pasauléradås apméram divdesmit jaunu valstu), tagad bija jådomå par veidu, kå nodroßinåt jaunu lîdzsvaru.ˆemot vérå, cik sareΩ©îta ir pasaule un valstu savstarpéjås attiecîbas, jauns lîdzsvara ståvoklisnevaréja ieståties uzreiz. Arî ßodien var runåt tikai par aptuvenåm jaunås pasaules kårtîbaskontüråm. Tomér, lai saprastu, kådå pasaulé més dzîvojam vai kådå mums nåksies dzîvot 21.gadsimtå, un lai spétu labåk tai pielågoties, ir vérts paskatîties, kådi faktori nosaka jauno pasauleskårtîbu.Jaunås pasaules kårtîbas kontürasVaras un spéku sadalîjumsJaunå pasaules kårtîba joprojåm ir neskaidra. Tås tapßanas un veidoßanås process norit müsu acupriekßå. GluΩi tåpat kå tas ir ar citiem sociåliem procesiem no tåda tuva attåluma ir grüti saskatît unnovértét notiekoßå kopumu. Pagaidåm ir redzamas tikai daΩas izteiktåkås kontüru lînijas, daΩispéka punkti.Såkumå jåpievérß uzmanîba izmaiñåm politiskajå jomå, kas ir saistîtas ar valstu relatîvå spékasvårstîbåm. Daudzi pétnieki ir vienispråtis, ka péc divpolårås pasaules sabrukuma politiskajå sistémåßobrîd dominé ar vislielåko spéku apveltîtås ASV. Tådas ASV lomas raksturoßanai lieto jédzienu -superlielvalsts.* Íî iemesla dé¬ jauno pasaules kårtîbu bieΩi apzîmé kå viena pola jebunipolåru pasauli. Íobrîd ASV rîcîbå atrodas milzîgs, ar kådu citu valsti grüti salîdzinåms militåraispotenciåls. ASV téré militårajåm vajadzîbåm lîdz 43% no visas pasaules militårajiem izdevumiem untas nodroßina ß˚ietamu rîcîbas brîvîbu globålå mérogå.*Aukstå kara laikå paståvéja divas superlielvalstis – ASV un Padomju Savienîba.41

5. noda¬aTaçu superlielvalsts varenîba nav neierobeΩota un to nevajadzétu pårspîlét. Politisko analîti˚uvidü joprojåm nav vienotîbas par aspektiem, kas nosaka valsts spéku. Paståv viedoklis, ka tas iratkarîgs no attiecîgås valsts spéjåm daΩådås jomås – politiskajå, ekonomiskajå, militårajå vai citås.Pieméram, militåråm spéjåm ir liela nozîme aizsardzîbas jautåjumos, bet nav tik liels iespaids uzekonomiskajiem jautåjumiem (tirdzniecîbu un investîcijåm). Ekonomiskås attîstîbas ziñå pasauleßodien joprojåm ir multipolåra (daudzpolåra). ES un Japånas ekonomikas ne tikai sekmîgikonkuré ar ASV, bet arî lîdzsvaro amerikåñu politisko ietekmi. Arî citi tradicionålie starptautiskåssistémas lielie spélétåji (Krievija, Francija, Våcija, îna, Indija) aizvien vairåk cenßas ierobeΩot ASVspéku un vienpuséju rîcîbu, lai nepie¬autu unipolåru pasaules politisko kårtîbu.Taçu jaunås kårtîbas veidoßanos nosaka ne tikai izmaiñas valstu relatîvå spéka attiecîbås vien.Veidojot savstarpéjas attiecîbas starp valstîm, jåñem vérå starptautiskås sistémas globalizåcijasradîtås izmaiñas.Müsdienu draudi globalizétå pasauléAr globalizåciju müsdienås saprot valstu un sabiedrîbu pieaugoßu mijiedarbîbu, kuru veicinatehnolo©ijas un zinåtnes attîstîba, îpaßi transporta, komunikåciju un ekonomikas jomås. Íis processnosaka valstu savstarpéjo atkarîbu viså pasaulé un ietekmé arî starptautisko droßîbu. Tå, pieméram,draudi, kas rodas vienå pasaules re©ionå, var k¬üt par globåla méroga izaicinåjumiem starptautiskajaidroßîbai.Jaunajos droßîbas apståk¬os draudus valstîm rada daΩådi faktori – ekonomiskå lejupslîde,organizétå noziedzîba, narkotiku izplatîba, cilvéku nelegålå tirdzniecîba un migråcija, dabaskatastrofas un epidémijas, vardarbîgi konflikti, masu iznîcinåßanas ieroçi, terorisms un citi. Nominétajiem eiroatlantiskås droßîbas kontekstå visvairåk tiek diskutéts par pédéjiem trim.Vardarbîgi konfliktiVardarbîgu konfliktu raksturs pasaulé pédéjås desmitgadés ir mainîjies. Pirmkårt, bruñotikonflikti valstu starpå ir mazinåjußies, bet palielinåjußies valstu iekßiené (starpgrupu konflikti),pieméram, pilsoñu kari, bruñotas sacelßanås, separåtistu kustîbas. Militåro konfliktu statistikapasaulé råda, ka laikå no 1989. lîdz 1996. gadam no 101 bruñota konflikta 95 radußies tießiiekßéju nesaskañu rezultåtå. Otrkårt, konfliktu céloñi vairs nav ideolo©iski vai ar mér˚i iekarotteritoriju, bet gan saistîti ar identitåtes jautåjumiem, tas ir, ar piederîbu kådai etniskai, reli©iskai,sociålai vai politiskai grupai. 1999. gadå no 27 vardarbîgiem konfliktiem pasaulé 25 bija tießi saistîtiar identitåti (Çeçenija, Kaßmira, Írilanka, Kosova, Austrumutimora, Ruanda, Somålija, u.c.).Vardarbîgi konflikti pasaulé 2001. gadåKrievijaDienvidslåvijaKolumbijaIzraéla/LibånaSenegålaGvinejaSjerraleoneVardarbîgu konfliktu valstisMirußo civiliedzîvotåju unmilitårpersonu skaits1000 - 10 00010 000 - 100 000vairåk par 100 000AlΩîrijaTurcijaAfganistånaIråkaIrånaNepålaPakistånaÇada SudånaNigérija KongoDemokr.Rep.AngolaIndijaSomålijaÍrilankaUgandaKenijaRuandaBurundiBirmaIndonézijaFilipînasAvots: The Ploughshares Monitor, 2002.g. pavasaris42

Jåatzîmé, ka praksé ir grüti noß˚irt starpvalstu no starpgrupu konfliktiem. Pieméram, 1999. gadaKosovas krîzi var interpretét kå iekßéju konfliktu, bet tanî paßå laikå galvenå militårå darbîbanorisinåjås starp Dienvidslåvijas Federatîvo Republiku un NATO dalîbvalstîm. Neskaidrîbu ßinîssituåcijås rada årvalstu militårå iejaukßanås. Saasinoties cilvéktiesîbu jautåjumiem deviñdesmitajosgados (etniskås tîrîßanas Balkånos, genocîds Ruandå), iekßéjie konflikti radîja nepiecießamîbuiejaukties arî starptautiskajai sabiedrîbai. Tådu iejaukßanos sauc par humanitåro intervenci, kurasmér˚is ir apturét masveidîgus cilvéktiesîbu pårkåpumus.Par ßådu konfliktu risinåßanu plaßi diskutéts no starptautisko tiesîbu un étikas viedok¬a, johumanitårå iejaukßanås nonåk pretrunå ar valsts suverenitåtes principu, kas nosaka, ka citåmvalstîm nav tiesîbas iejaukties otras valsts iekßéjås lietås. Turklåt rodas morålas dabas jautåjums: kasir svarîgåks - valsts suverenitåte vai cilvéktiesîbu aizståvéßana ar militåru iejaukßanos? Viennozîmîgasatbildes uz ßo jautåjumu nav. To paråda arî Apvienoto Nåciju Statüti*, kas paredz gan valstssuverenitåtes, gan cilvéktiesîbu aizsardzîbu.5. noda¬aANO Statüti par suverenitåti un cilvéktiesîbåmSuverenitåteOrganizåcija ir balstîta uz visu tåsDalîbvalstu suverénås lîdztiesîbas principa.(2. (1.))Visas Dalîbvalstis savås starptautiskajåsattiecîbås atturas no spéka draudiem vai tålietoßanas kå pret jebkuras valsts teritoriåloneaizskaramîbu vai politisko neatkarîbu, tåarî jebkurå citå veidå, kas nav savienojamsar Apvienoto Nåciju mér˚iem. (2. (4.))Íie Statüti nekådå mérå nedod tiesîbasApvienoto Nåciju Organizåcijai iejauktieslietås, kas péc savas bütîbas ietilpstjebkuras valsts iekßéjå kompetencé unneprasa no Apvienoto Nåciju OrganizåcijasDalîbvalstîm ßîs lietas nodot izskatîßanaisaskañå ar ßiem Statütiem; tomér ßisprincips neattiecas uz piespiedu lîdzek¬ulietoßanu saskañå ar VII noda¬u.(2.(7.))CilvéktiesîbasMés, Apvienoto Nåciju tautas, pilnasapñémîbas atbrîvot nåkamås paaudzes nokara posta, kas divreiz müsu dzîvé ir atnesiscilvécei neizsakåmas bédas, no jaunaapstiprinåt ticîbu cilvéka pamattiesîbåm,cilvéka cieñai un vértîbai, vîrießu un sievießulîdztiesîbai, (..). (Preambula)Èstenot starptautisko sadarbîbustarptautisko ekonomisko, sociålo, kultürasun humanitåro problému risinåßanå uncilvéka tiesîbu un pamatbrîvîbu cieñasveicinåßanå un attîstîbå visiem bez rases,dzimuma, valodas vai reli©ijas atß˚irîbas.(1.(3.))Ar mér˚i radît nosacîjumus stabilitåtei unlabklåjîbai, kas nepiecießama mierîgåm undraudzîgåm attiecîbåm starp nåcijåm unkas balstîtos uz tautu lîdztiesîbas unpaßnoteikßanås principu cienîßanu,Apvienoto Nåciju Organizåcija veicina: (..)c) cilvéka tiesîbu un pamatbrîvîbu vispåréjucienîßanu un ievéroßanu bez rases,dzimuma, valodas un ticîbas atß˚irîbåm.(55. un 56.)*ANO statüti ir Apvienoto Nåciju konstitücija, kas ir daudzpuséjs starpvalstu lîgums. Tås mér˚is ir nodroßinåtstarptautisko mieru un droßîbu mierîgå ce¬å, veicinåt starptautisko ekonomisko un sociålo sadarbîbu un visupasaules iedzîvotåju cilvéktiesîbu ievéroßanu.43

5. noda¬aMasu iznîcinåßanas ieroçiGlobålås attîstîbas procesi (zinåßanu, tehnolo©iju izplatîba) izjauc arî tå dévéto kodolieroçumonopola lîdzsvaru, kas bija izveidojies aukstå kara gados. Kaut arî ßie bîstamie ieroçi bija uzkråtipråtam neaptveramos apméros, tie atradås tikai daΩu lielvalstu (ASV, Krievijas, Lielbritånijas,Francijas un înas) rîcîbå un bija pak¬auti stingrai kontrolei.Íobrîd situåcija ir mainîjusies. Bez valstîm, kuras ir oficiåli atzîtas par kodolvalstîm (ASV,Krievija, Lielbritånija, Francija, îna), ir valstu grupa (Indija, Pakiståna, Izraéla), kuru rîcîbå irkodolieroçi, bet tås formåli nav atzîtas par kodolvalstîm. Paståv aizdomas, ka ßådi ieroçi vai toprogrammas ir arî Irånai, Iråkai un Zieme¬korejai. Daudzås no tåm ir autoritåras valdîbas. Taspastiprina draudus, jo nereti ßîs valstis ir iekßéji nestabilas un konflikté ar saviem kaimiñiem.Pieméram, 20. gs. deviñdesmito gadu laikå izvértås jauns saspîléjuma pieaugums Indijas - Pakistånasattiecîbås. Tas pårauga bîstamå re©ionålå kodolsacensîbå, kad abas valstis ieguva savå rîcîbåkodolieroçus.Masu iznîcinåßanas ieroçu izplatîba pasaulé 2002. gadåKrievijaLielbritånijaAmerikasSavienotåsValstisFrancijaAlΩîrijaLîbijaIrånaPakistånaînaZieme¬koreja‰©ipteSudånaSaudaAråbijaIndijaKodolieroçu (KI) izplatîbavalstis, kas ir deklaréjußas KIvalstis, kuru rîcîbå ir KI, bet tåsformåli nav atzîtas par kodolvalstîmvalstis, kurås ir iespéjamas slepenasKI programmasvalstis ar vidéju izplatîßanas riskuIzraélaSîrijaIråkaBiolo©isko ieroçu (BI) izplatîbaAizdomas par BI kråjumiem(valstij var büt BI vai to a©enti)Aizdomas par BI izpétes programmåm/potenciålu (valstij var büt aktîva intereseiegüt vai attîstît biolo©isko a©enturaΩoßanas spéjas)îmisko ieroçu (I) un ra˚eßu izplatîbaAizdomas par I kråjumiem (valstij var büt nedeklaréti I)Aizdomas par I izpétes programmåm/potenciålu(valstij var büt aktîva interese iegüt vai attîstît IraΩoßanas spéjas)Ballistiskås ra˚etes, kas pårsniedz 1000 km rådiusuAvots: Carnegie Endowment for International Peace, Deadly Arsenals (2002), www.ceip.orgApßaubåmas ir arî vairåku minéto valstu spéjas izveidot ieroçu arsenåliem atbilstoßu glabåßanasreΩîmu, tådå veidå palielinot risku ieroçu vai to saståvda¬u tålåkai izplatîbai. Saskañå ar ANO44

Starptautiskås atomener©ijas a©entüras (IAEA) datiem laikå no 1993. lîdz 2003. gadam pasaulére©istréti 175 kodolmateriålu un 201 radioaktîvo materiålu nelegålas tirdzniecîbas gadîjumi.Biolo©iskie ieroçi – ieroçi, kuru saståvå ir infekciozas vielas, pieméram, baktérijas vaivîrusi, kas ar nolüku tiek izmantotas, lai izraisîtu un izplatîtu slimîbas. Biolo©iski ieroçi irårkårtîgi iznîcinoßi un to saståvå esoßas vielas var vairoties tiem labvélîgos apståk¬os.îmiskie ieroçi – ˚îmiskas vielas, kuras, iedarbojoties uz dzîvîbas procesiem, varizraisît cilvéku un dzîvnieku nåvi, pårejoßu nespéju vai nepårejoßu kaitéjumu. Tås var tiktizmantotas kå ieroçi tås tießås toksiskås iedarbîbas dé¬.Kodolieroçi – tådi ieroçi, kuru uzbüvé ir mehånismi, kas savas darbîbas rezultåtåatbrîvo lielu daudzumu kodolener©ijas, radot milzîgu karstumu un språdzienu ar letålåmsekåm. Kodolieroçi kara nolükos pasaulé ir izmantoti 2 reizes – II Pasaules kara laikåJapånas pilsétås Hirosimå un Nagasaki.Vél lielåkas baΩas rada ˚îmisko un biolo©isko ieroçu izplatîßanas un pielietoßanas iespéjas.Péc PSRS sabrukuma tika pårtraukta tås biolo©isko materiålu rüpnîcu darbîba, kas nebija pietiekamikontroléta. Rezultåtå biolo©isko ieroçu saståvda¬as k¬uva vieglåk pieejamas. Atß˚irîbå nokodolieroçiem, to izgatavoßana, pårvietoßana un pielietoßana nav tik sareΩ©îta. îmisko ieroçuizgatavoßanas saståvda¬as ir salîdzinoßi létåkas un vieglåk pieejamas, jo daudzas no tåm tiekizmantotas pårtikas un medikamentu raΩoßanå. Internets un daΩådas rokasgråmatas piedåvåreceptes, kå izgatavot indîgus ˚îmiskus savienojumus.Biolo©iskie ieroçi rada vislielåkos draudus, ñemot vérå to nåvéjoßo spéku. Pieméram, pielietojot100 kg biolo©iskå materiåla, kas satur Ebolas vîrusu, var nogalinåt 1-3 miljonus cilvéku – divkårtvairåk nekå kodolierocis ar 1 megatonnas jaudu. Saskañå ar NATO Masu iznîcinåßanas ieroçu centradatiem, ßobrîd ˚îmiskie un biolo©iskie ieroçi ir vairåk nekå 25 valstu rîcîbå.TerorismsSeviß˚i bîstama ir masu iznîcinåßanas ieroçu nonåkßana teroristisku grupéjumu rokås. Teroristumér˚is vienmér ir bijis radît paniku un haosu, kå arî iedvest bailes. Tåpéc paståv iespéja, ka, iegüstotßådus ieroçus, tie tiks izmantoti teroristu mér˚u îstenoßanai.Valstîm ir grüti cînîties ar terorismu, jo:1) terorismam nav noteiktas adreses. Terorismam neeksisté robeΩas, un tas spéjîgsiespiesties jebkurå sociålås un individuålås dzîves jomå. Izmantojot globålos sakaru untransporta tîklus, kå arî valstu pieaugoßo atvértîbu, terorisms izplatås pa visu pasauli.2) terorisms maskéjas un ¬oti veiksmîgi pielågojas apståk¬iem. Piesedzoties ar cildeniemlozungiem par brîvîbu, suverenitåti, taisnîgumu un cîñu pret apspießanu, teroristi maldinapasaules sabiedrîbu. DaΩkårt, uzkurinot etniska un reli©iska rakstura neiecietîbu, tiecenßas visådi veicinåt priekßstatu par nesamierinåmi naidîgåm attiecîbåm starp Rietumuun Austrumu civilizåcijåm un kultüråm.3) teroristu taktika nav prognozéjama, jo viñu rîcîbu neierobeΩo nekåda atbildîbassajüta. Viñi seko principam - mér˚is attaisno jebkurus lîdzek¬us. Pat visspécîgåkajåmvalstîm grüti veikt efektîvus pretpasåkumus, jo teroristu uzbrukuma mér˚is, laiks unpielietotie lîdzek¬i pårsvarå nav zinåmi vai paredzami. Pieméram, arvien vairåk izplatåsteroristu - paßnåvnieku taktika.5. noda¬a45

5. noda¬aStarptautiskå terorisma akcijas 2001. gadåASVIslandeKrievijaMeksikaAmerikasSavienotåsValstisKolumbijaÇîleVenecuélaAfganiståna TadΩikistånaGrie˚ija Turcija PakistånaIzraéla Iråna NepålaAlΩîrija IråkaBangladeßaSaüdaAråbijaTaizemeIndijaSudåna JemenaFilipînasEtiopijaNigérijaUgandaSomålija ÍrilankaKongoBurundiDem.Rep.AngolaTanzånija IndonézijaNamîbija191456 - 83 - 51 - 2N/AKrievijaVåcijaFrancija ÍveiceItålijaSpånijaAvots: ASV Valsts departaments http://www.state.gov/s/ct/rls/pgtrpt/2001/html/Lielåkais starptautiskå terorisma izaicinåjums pasaules politiskajai kårtîbai bija 2001. gada 11.septembra uzbrukums ASV. Superlielvalsts militårå varenîba un droßais ©eopolitiskais novietojumsnebija ß˚érslis postîjumu nodarîßanai. Izaicinåjums satricinåja lielvalsts droßîbas sistémas pamatus unlika pårvértét tås straté©iju.Ko darît, ja kåda valsts, slépjoties aiz suverenitåtes aizsega, k¬üst par terorisma båzes vietu vaiaktîvi meklé pieeju masu iznîcinåßanas ieroçiem?ASV såka attîstît årpolitisku un militåru straté©iju, kura paredz apsteidzoßu militårutriecienu. Tas nozîmé militåru akciju veikßanu pret valstîm, draudu avotiem, vél pirms ßie draudi irrealizéti. Jaunå straté©ija vél vairåk apßauba ierastos valsts suverenitåtes un neaizskaramîbasprincipus. Rezultåtå amerikåñu pieeja izraisîjusi pårsvarå negatîvu reakciju pasaules valstu, arî ASVsabiedroto vidü. Ja ASV îstenoto pretterorisma militåro kampañu Afganistånas teritorijå 2001./2002.gadå uztvéra ar izpratni, tad såkoties ASV vadîtajai militårajai kampañai Iråkå 2003. gada pavasarî,ßîs domstarpîbas noveda pie ß˚elßanås gan ANO Droßîbas padomé, gan Eiropas Savienîbå un NATO.Lielai da¬ai valstu radås aizdomas, ka ASV veiktås operåcijas pamatå bija nevis Huseina reΩîma masuiznîcinåßanas ieroçu politika, bet gan savtîgu ASV intereßu realizéßana. Apsteidzoßås politikaspretinieki priekßroku deva politiskam risinåjumam. Ar jaunu sparu atsåkås debates par spékalietoßanas likumîbu un robeΩåm, par starptautisko tiesîbu un ANO lomu pasaules jaunås kårtîbasveidoßanå.Debates tomér nespéj novérst paßas problémas. Atkårtoti terora akti Krievijå, Marokå, Kenijå,Saüda Aråbijå, Tuvajos Austrumos, Indonézijå un jauni mé©inåjumi attîstît masu iznîcinåßanas ieroçuprogrammas (Iråna, Zieme¬koreja) råda, ka valstîm kopîgi büs jåvienojas par atbilstoßu starptautiskåsrîcîbas modeli.46

5. noda¬aNATO izaicinåjumi 21. gadsimtå21. gadsimta såkumå NATO ir lîdzîgås krustcelés kå péc aukstå kara beigåm, kad paståvéjajautåjums - kåda ir alianses misija starptautiskajå droßîbå. Viennozîmîgas atbildes paßlaik nav, jo irvirkne åréju un iekßéju problému, kas sareΩ©î NATO lomas noteikßanu.NATO ir ietekméjußi nozîmîgi vésturiski procesi – aukstå kara beigas, terora akti ASV, Iråkasatbruñoßanas militårå operåcija un citi. Vairumå gadîjumu tas ir mainîjis pasaules valstu politiskås unmilitårås doktrînas. Tas nozîmé, ka arî NATO jådzîvo lîdzi laikam.Íobrîd lielåkie starptautiskås droßîbas izaicinåjumi ir Tuvajos un Vidéjos Austrumos, kå arî Åzijå:Izraélas – Palestînas ieilgußais konflikts, Indijas – Pakistånas nesaskañas, neskaidrîba parAfganistånas un Iråkas nåkotni. Tådéjådi rodas jautåjums - vai NATO joprojåm jåpievérßas mierauzturéßanai Eiropå, kas k¬üst arvien stabilåka?BieΩi vien ßie izaicinåjumi saistîti ar masu iznîcinåßanas ieroçiem un terorismu. Lai gan 1994.gada Zieme¬atlantijas Padomes Briseles deklaråcija uzsvéra nepiecießamîbu pastiprinåt cîñu pretmasu iznîcinåßanas ieroçu izplatîbu un 1999. gada alianses Straté©iskå koncepcija atsaucås uzterorismu, ßie bütiskie jautåjumi periodå péc aukstå kara tomér bija otrß˚irîgi. Taçu péc tam, kad2001. gada 12. septembrî NATO pirmo reizi aktivizéja Zieme¬atlantijas lîguma 5. pantu, ßietransatlantiskås droßîbas riski k¬uva aktuåli.Minétie riski bütiski ietekméjußi diskusijas alianses dalîbvalstu vidü. Pirmkårt, 11. septembris irizmainîjis ASV izpratni par draudiem, ko atspogu¬o, pieméram, ievérojama tås aizsardzîbas budΩetapalielinåßana. Vienlaicîgi Eiropassabiedroto valstu risku vértéjumsnav tik saasinåts un aizsardzîbasbudΩeti jau gadiem ir krietnimazåki nekå ASV (daΩåm no tåmpat nepårsniedz 2% no IKP).Otrkårt, kamér NATO iraizsardzîbas alianse, cîñai arterorismu un masu iznîcinåßanasieroçiem ir nepiecießama savlaicîgadraudu novérßana. Tas nozîmé, kaNATO sava darbîba ir jåizvérßårpus alianses teritorijas. Íieaspekti rada pretrunas sabiedrotovalstu vidü, kas apgrütina NATOnåkotnes misijas formuléßanu.NATO paplaßinåßanås ir vélviens ar alianses nåkotni saistîtsjautåjums. 2004. gada maijå tiek plånota lielåkå alianses paplaßinåßanås tås vésturé, kad 19tagadéjåm dalîbvalstîm pievienosies vél 7 valstis. Ar to saistîti trîs svarîgi jautåjumi, uz kuriem vélnav rastas atbildes. Pirmkårt, kådas büs NATO spéjas darboties péc tik ievérojamas paplaßinåßanås?Otrkårt, kåds büs jauno dalîbvalstu ieguldîjums un, treßkårt, kådas péc paplaßinåßanås büs NATOattiecîbas ar Krieviju?Latvija kå NATO sabiedrotåGadu péc teroristu uzbrukuma Pasaules TirdzniecîbasCentram, 11.09.2002/Foto: FEMA/Latvija kå ikviena atvérta, demokråtiska valsts ir pak¬auta müsdienu draudiem. Tås interesés irpiedalîties ßo draudu novérßanå, jo Latvijas nacionålå droßîba ir atkarîga no starptautiskås droßîbas.Bütu maldîgi uzskatît, ka Latvijas neatlaidîgo vélmi iek¬auties NATO nosaka tikai vésturiskås atmiñasvai neskaidrîba par blakus esoßås Krievijas turpmåko attîstîbu. NATO joprojåm tiek uzskatîta parefektîvåko politiski militåro aliansi pasaulé. Tur, kur ANO bija bezspécîga, NATO vadîtajiem spékiem47

5. noda¬aizdevås nodroßinåt pakåpenisku krîzes pårvaréßanu un stabilizåciju. Deviñdesmito gadu vidü tikaiNATO bija spéjîga darît galu ieilgußajam karam bijußås Dienvidslåvijas teritorijå. Turklåt, neatkarîgi noalianses izaicinåjumiem, nemainîgs ir palicis NATO pamatprincips - pret jebkuru draudu dalîbvalstisvérßas kopîgi. Íî principa konsekventa ievéroßana ir gadu desmitos stiprinåjusi NATO autoritåti,respektu pret aliansi un tås dalîbvalstu politisko ietekmi. Latvijai kå NATO dalîbvalstij büs iespéjaveidot politiku un tießi ietekmét lémumus, kas saistîti ar starptautisko droßîbu.Dalîbvalsts statuss dos ne tikai tiesîbas, bet arî uzliks pienåkumus. Ieståjoties NATO, Latvijasiedzîvotåjiem ir jåapzinås, ka Latvijai ir jåbüt netikai droßîbas patérétåjai, bet arî droßîbas devéjai.Kopß 1996. gada Latvija ir piedalîjusies visåsNATO vadîtajås miera operåcijås Balkånu re©ionå- miera uzturéßanas spékos (Implementation Force- IFOR) un stabilizåcijas spékos (Stabilisation Force- SFOR) Bosnijå-Hercegovinå, sabiedroto spékosAlbånijå (Allied forces - AFOR) un Kosovå (KosovoForce - KFOR). Savukårt, kopß 2003. gada 15.marta Latvijas militåro medicînas speciålistuvienîba piedalås arî starptautiskajå operåcijåAfganistånå (International Security AssistanceForce – ISAF).Turklåt, 2003. gada 18. maijå LatvijasNacionålo Bruñoto spéku vienîba uzsåka dalîbuPirmie Latvijas medi˚i miera misijå Afganistånå/Foto: LR Aizsardzîbas ministrija/miera misijå Iråkå. Laika gaitå ir pierådîjies, ka Latvijas palîdzîba sabiedroto operåcijåm ir radîjusipamatu cießåkåm saitém ar NATO valstîm, veicinåjusi militåro sadarbîbu un spéléjusi savu lomulémuma pieñemßanå par Latvijas uzñemßanu NATO.NATO veiktajåm starptautiskajåm operåcijåm Latvija var piedåvåt vairåkas specializåcijas vienîbas:- sapierus vai nesprågußås munîcijas iznîcinåßanasvienîbas;- militåros medi˚us;- militåros policistus;- üdenslîdéjus;- miera uzturéßanas bataljonu;- speciålo uzdevumu vienîbu.ˆemot vérå pieaugoßos masu iznîcinåßanasieroçu izplatîßanas draudus, Latvijas Aizsardzîbasministrija ir såkusi veidot ˚îmisko un biolo©iskoapdraudéjumu aizsardzîbas vienîbu NBS ietvaros.Latvija nevar pie¬aut pasivitåti gadîjumos, kadtiek apdraudétas demokråtiskås vértîbas. Péc 11.septembra teroristu uzbrukumiem Latvija politiskiËdenslîdéju apmåcîbas centrs Liepåjå/Foto: Anda Kukemilka/atbalstîja ASV. Latvijas valdîba realizéja Rîcîbas plånu terorisma novérßanai, lai ierobeΩotustarptautisko teroristu iespéjas izmantot Latvijas teritoriju, bankas vai citus resursus saviemnoziedzîgajiem mér˚iem.Izß˚iroties par atbalstu sabiedroto militårajai operåcijai Iråkå 2003. gada pavasarî ar nolükuneitralizét S. Huseina reΩîma radîtos draudus, Latvijas parlaments, valdîba un augståkåsamatpersonas noléma atbalstît ASV vadîto koalîciju. Íî lémuma pieñemßanå Latvijas valdîba vadîjåsno valsts vésturiskås pieredzes. Latvijå, kas pati ilgstoßi bija cietusi no diktatüras, valdîja apziña, kair bîstami klusét totalitårisma radîto draudu priekßå un mé©inåt tos apmierinåt ar diplomåtiskiemlîdzek¬iem.Latvijas droßîbu, kå arî årpolitikas panåkumus nenodroßina tikai klåtbütne kådå nostarptautiskajåm struktüråm. Viss lielå mérå ir atkarîgs no paßas valsts aktivitåtes.48

5. noda¬a1. Semjuels Hantingtons, Harvardas Universitåtes (ASV) profesors, rakstå “Civilizåciju sadursme?”par konfliktu raksturu péc aukstå kara:Es paredzu, ka jaunå laikmeta pasaules konfliktu galvenais pamatcélonis nebüs nedzideolo©iskas, nedz ekonomiskas dabas. Spécîgåkais un noteicoßais cilvéku nesapraßanås unkonfliktu célonis büs kultüru atß˚irîbas. Nacionålås valstis joprojåm büs visspécîgåkiestarptautisko attiecîbu dalîbnieki, taçu pasaules politiskos konfliktus galvenokårt noteiksattiecîbas starp atß˚irîgåm civilizåcijåm piederoßåm tautåm un sociålajåm grupåm. DaΩådupårpratumu lînijas, kas ß˚ir civilizåcijas, büs arî nåkotnes cîñas lînijas.Avots: Huntington S. P. The Clash of Civilizations and the Remaking of World Order. – New York: Simon & Schuster,1996.2. NATO Parlamentårås asamblejas ziñojums par starptautisko terorismu:Lielåkajai da¬ai teroristisko grupu septiñdesmitajos un astoñdesmitajos gados bija konkrétipolitiskie mér˚i. Kaut gan ßåda veida grupas nav pilnîbå izzudußas, tagad ir parådîjußies“jaunas” paaudzes teroristi ar politiski neskaidriem mér˚iem. Tos pårståv reli©iskie unetniskie fanåti˚i, apokalipses sludinåtåji, ultraradikålås vides aizsardzîbas grupas.Tradicionålie teroristi savus uzbrukumus parasti plånoja, lai pievérstu uzmanîbu savammér˚im. Tie vairîjås izpelnîties publikas nosodîjumu. Reli©iski motivéto teroristu mér˚is irsodît savus ienaidniekus un nogalinåt tos, cik vien iespéjams.Motîvu maiña ir veicinåjusi izmaiñas arî teroristu organizåcijå un struktürå. Tå k¬uvusielastîgåka un saståv no daudzåm autonomåm ßüniñåm daΩådås valstîs. Teroristu atbalsta tîkluveido legåla uzñéméjdarbîba un nevalstiskås organizåcijas. Datori un citas modernåstehnolo©ijas nodroßina teroristiem ¬oti efektîvus sakaru lîdzek¬usAvots: http://www.naa.be/archivedpub/comrep/2001/#13. 2002. gada septembra ASV Nacionålas droßîbas straté©ija par apsteidzoßo militåro darbîbu:ASV ilgu laiku pie¬åvusi iespéju izmantot apsteidzoßås darbîbas, lai novérstu draudusnacionålajai droßîbai. Jo lielåki draudi, jo paståv lielåks bezdarbîbas risks un rodaspårliecinoßåka nepiecießamîba veikt priekßlaicîgu darbîbu, lai aizsargåtu sevi, pat tad, janeskaidrîbas par ienaidnieka uzbrukuma laiku un vietu saglabåjas. Lai novérstu ßådu müsuienaidnieku naidîgu darbîbu, ASV darbosies priekßlaicîgi, ja tas büs nepiecießams.ASV nelietos spéku visos gadîjumos, lai novérstu draudus pirms tie ir radußies. Tåpat citåmvalstîm nevajadzétu izmantot apsteidzoßo taktiku kå agresîvas darbîbas aizsegu. Laikå, kadcivilizåcijas ienaidnieki meklé pasaules visiznîcinoßåkås tehnolo©ijas un briesmas palielinås,ASV nevar nerîkoties.Avots: http://www.whitehouse.gov/nsc/nss.html49

5. noda¬a4. 2002. gada 21. novembra Prågas samita deklaråcijaMés uzsveram, ka nevienai valstij vai organizåcijai müsu centieni pårveidot NATO navjåuztver kå draudi, bet drîzåk kå apñemßanås aizsargåt müsu iedzîvotåjus, teritoriju un spékusno jebkåda bruñota uzbrukuma, tai skaitå årvalstu teroristu uzbrukuma. Més esam apñémußiesatvairît, sagraut, aizsargåties no jebkura uzbrukuma pret mums saskañå ar Vaßingtonaslîgumu un Apvienoto Nåciju Statütiem. Lai realizétu savas misijas, NATO ir jåbüt spéjîgai pécZieme¬atlantijas Padomes lémuma izvietot spékus, kas var åtri pårvietoties uz jebkuru vietu,kur tie ir nepiecießami, kå arî nodroßinåt operåcijas neatkarîgi no vietas un laika, tai skaitåvidé, kur paståv biolo©iskie, ˚îmiskie un kodoldraudi (..).Avots: http://www.am.gov.lv/en/index.html?id=34135. NATO dalîbvalstu aizsardzîbas izdevumi % no iekßzemes kopprodukta (2002. gads)DalîbvalastsBe¬©ijaÇehijaDånijaFrancijaVåcijaGrie˚ijaUngårijaItålijaLuksemburgaNîderlandeNorvé©ijaPolijaPortugåleSpånijaTurcijaLielbritånijaNATO Eiropas dalîbvalstisKanådaASVKopå NATOIzdevumi % no IKP1,32,11,52,51,54,41,81,90,81,61,92,02,31,25,02,42,01,13,32,7Avots: http://www.nato.int/docu/pr/2002/table3.pdf50

5. noda¬a1. Iedomåjies situåciju: valstî A diktatorisks reΩîms izvérß neΩélîgu genocîdu pret iedzîvotåjuvienu da¬u. Upuri méråmi tükstoßos. Tas notiek starptautiskås sabiedrîbas acupriekßå. Paståvoßå starptautiskå kårtîba paredz, ka valstu iekßéjås lietås var iejauktiestikai ar Augståkas padomes vienbalsîgu at¬auju. Padomé séΩ: B, C, D, E un F. Bpieprasa militåri iejaukties, lai pårtrauktu neΩélîbu. A ir parådå F lielas naudas summaspar iepriekß pieß˚irtiem aizñémumiem. Tåpéc F balso pret at¬auju iejaukties. Kå varatrisinåt radußos situåciju?2. Kåpéc iekßéjus konfliktus, pieméram, pilsoñu karus var uzskatît par apdraudéjumupasaules mieram? Kådå veidå tie var skart citas valstis?3. Kåpéc valstis ir seviß˚i apdraudétas modernå terorisma priekßå?4. Ja atzîstam valsts suverenitåtes principu, tad jåpieñem, ka katrai valstij ir neierobeΩotastiesîbas apgådåt sevi ar visa veida ieroçiem? Kå atrisinåt pretrunu?6. Kådam modelim – unipolårajam vai multipolårajam – atbilst paßreizéjå pasaulespolitiskå sistéma? Kåds ir tavs viedoklis? Pamato to!Sabiedrîba turpina diskutétl Daudzas valstis aizståv viedokli, ka apsteidzoßais militårais trieciens var tikt pielietotstikai gadîjumos, kad draudi starptautiskajai droßîbai ir acîmredzami un tikai péc tam, kadir notikusi tießa agresija vai teroristu uzbrukums. Savukårt citi apgalvo, ka ñemot vérå to,ka lielåkais müsdienu droßîbas drauds ir terorisms, kas nepazîst valstu robeΩas un var dottriecienu jebkurå vietå un laikå, starptautiskajai sabiedrîbai ir asi jårea©é uz starptautiskolîgumu un reΩîmu pårkåpumiem, tai skaitå izdarot apsteidzoßo militåro triecienu pretvalstîm, kas pårkåpj ßos lîgumus un dod patvérumu teroristiem.Kåds ir tavs viedoklis par efektîvåko veidu kå savlaicîgi novérst draudusmüsdienu droßîbai?KopsavilkumsPasaules politisko kårtîbu deviñdesmitajos gados ietekméja ne tikai Austrumu blokasabrukums un aukstå kara beigas. Arî globalizåcijas procesi bütiski maina starpvalstuattiecîbu vidi, radot jaunus draudus un izaicinåjumus. Seviß˚i vardarbîgi konflikti,terorisms un masu iznîcinåßanas lîdzek¬u izplatîbas risks apdraud valstis un starptautiskåssistémas stabilitåti. Valstis paßlaik aktîvi meklé jaunus lîdzek¬us, kå nosargåt starptautiskodroßîbu. Tomér ßo lîdzek¬u izvéle rada papildus pretrunas un spriedzi. NATO potenciålsun pieredze var dot svarîgu ieguldîjumu starptautiskås sistémas stabilitåtesnodroßinåßanå.51

PielikumsZieme¬atlantijas lîgums1949. gada 4. aprîlî VaßingtonåLîgumslédzéjas Puses apstiprina savu uzticîbu Apvienoto Nåciju Organizåcijas hartas mér˚iem unprincipiem un savu véléßanos dzîvot mierå ar visåm tautåm un valdîbåm.Tås ir apñémußås sargåt savu tautu brîvîbu, kopéjo mantojumu un civilizåciju, kas dibinåta uzdemokråtijas, personas brîvîbas un likuma varas principiem.Tås meklé iespéjas stabilitåtes un labklåjîbas veicinåßanai Zieme¬atlantijas re©ionå.Tås ir apñémîbas pilnas apvienot savus centienus kopéjai aizsardzîbai un miera un droßîbassaglabåßanai.Tådé¬ tås piekrît ßim Zieme¬atlantijas lîgumam:1. pantsPuses apñemas, kå to paredz Apvienoto Nåciju Organizåcijas harta, atrisinåt jebkurustarptautisku konfliktu, kurå tås varétu büt iesaistîtas, ar mierîgiem pañémieniem veidå,kas neapdraud starptautisko mieru, droßîbu un taisnîgumu, un starptautiskajås attiecîbåsizvairîsies no jebkåda veida draudiem vai spéka lietoßanas, kas ir pretrunå ar ApvienotoNåciju Organizåcijas mér˚iem.2. pantsPuses sekmés mierîgu un draudzîgu starptautisko attiecîbu attîstîbu, stiprinot savasbrîvås institücijas, veicinot labåku izpratni par principiem, uz kuru pamata ßîs institücijas irnodibinåtas, un veicinås nosacîjumus stabilitåtei un labklåjîbai. Tås centîsies izvairîties nosavstarpéjiem starptautiskiem konfliktiem ekonomikas politikå un iedroßinås ekonomiskosadarbîbu starp jebkuråm no tåm vai starp tåm visåm.3. pantsLai péc iespéjas efektîvåk izpildîtu Lîguma mér˚us, Puses, katra atseviß˚i vai visaskopå, ar ilgstoßiem un efektîviem paßu centieniem un savstarpéjo palîdzîbu uzturés unattîstîs savas individuålas un kopéjås spéjas pretoties bruñotam uzbrukumam.4. pantsPuses kopîgi apspriedîsies jebkurå brîdî, kad vien, péc jebkuras Puses uzskatiem, büsapdraudéta jebkuras Puses teritoriåla integritåte, politiskå neatkarîba vai droßîba.5. pantsPuses vienojas, ka bruñotu uzbrukumu vienai vai vairåkåm no tåm Eiropå vaiZieme¬amerikå uzskatîs par uzbrukumu visåm dalîbvalstîm, un tådé¬ tås apñemas, kaßåda uzbrukuma gadîjumå katra no tåm, izmantojot individuålås un kopéjåspaßaizsardzîbas tiesîbas, kas paredzétas Apvienoto Nåciju Organizåcijas Hartas 51. pantå,sniegs palîdzîbu Pusei vai Pusém, kas pak¬autas uzbrukumam, individuåli un kopå arcitåm Pusém, veicot pasåkumus, kurus tås uzskata par nepiecießamiem, ieskaitot bruñotaspéka pielietoßanu, lai atjaunotu un saglabåtu Zieme¬atlantijas re©iona droßîbu. Parjebkådu ßådu bruñotu uzbrukumu un visiem pasåkumiem, kas tå rezultåtå ir veikti,52

Pielikumsnekavéjoties jåziño Droßîbas Padomei. Íie pasåkumi jåpårtrauc, kad Droßîbas Padome irveikusi nepiecießamos pasåkumus, lai atjaunotu un saglabåtu starptautisku mieru un droßîbu.6. pants 1Par 5. pantå minéto bruñoto uzbrukumu vienai vai vairåkåm Pusém uzskata bruñotuuzbrukumu, kas ietver bruñotu uzbrukumu:• jebkuras Puses teritorijai Eiropå vai Zieme¬amerikå, Francijas AlΩîrijas departamentiem 2 ,Turcijas teritorija vai salåm, kas atrodas kådas Puses jurisdikcijå Zieme¬atlantijas telpå uzzieme¬iem no zieme¬u saulgrieΩu loka.• jebkuras Puses militårajåm vienîbåm, ku©iem vai lidaparåtiem, kas atrodas ßajåsteritorijås vai virs tåm, vai jebkurå vietå Eiropå, kurå jebkuras Puses spéki atradås dienå,kad ßis Lîgums ståjås spékå, vai Vidusjürå vai Zieme¬atlantijas telpå uz zieme¬iem nozieme¬u saulgrieΩu loka.7. pantsLîgums nekådå veidå neietekmé un arî nedrîkst tikt skaidrots kå tåds, kas ietekméPußu, kas ir Apvienoto Nåciju Organizåcijas dalîbvalstis, tiesîbas un saistîbas, kuras tåm irsaskañå ar hartu, vai Droßîbas Padomes galveno pienåkumu starptautiskå miera undroßîbas saglabåßanå.8. pantsKatra Puse apstiprina, ka neviena no ßobrîd spékå esoßåm starptautiskåm saistîbåmstarp to un jebkuru citu Pusi vai jebkuru treßo valsti nav pretrunå ar ßî Lîgumanosacîjumiem, un tå dod solîjumu neuzñemties jebkådas starptautiskås saistîbas, kas irpretrunå ar ßo Lîgumu.9. pantsAr ßo Puses izveido Padomi, kurå ikviena no tåm ir pårståvéta, lai apspriestujautåjumus par ßî Lîguma îstenoßanu. Padome organizéjama tå, lai tå bütu spéjîganekavéjoties sanåkt kopå jebkurå laikå. Padomei jåizveido tådas pak¬autas struktüras,kådas varétu büt nepiecießamas, it îpaßi tai nekavéjoties jåizveido aizsardzîbas komiteja,kas rekomendés pasåkumus 3. un 5. panta îstenoßanai.10. pantsPuses, vienpråtîgi vienojoties, var uzaicinåt jebkuru citu Eiropas valsti, kas ir spéjîgasekmét ßî Lîguma principus un veicinåt Zieme¬atlantijas telpas droßîbu, pievienoties ßimLîgumam. Jebkura valsts, kas tiek aicinåta, var k¬üt par Lîguma pusi, deponéjot tåspievienoßanås dokumentus Amerikas Savienoto Valstu valdîbai. Amerikas SavienotoValstu valdîba informés katru Pusi par katru deponéto pievienoßanås dokumentu.11. pantsÍis Lîgums ir jåratificé katrai Pusei, un no tå izrietoßie nosacîjumi tai ir jårealizésaskañå ar tås attiecîgo konstitucionålo procesu. Ratifikåcijas dokumenti ir jådeponé péciespéjas åtråk Amerikas Savienoto Valstu valdîbai, kas paziños visåm pårejåmparakstîtåjvalstîm par katru deponéjumu. Lîgums ståjas spékå starp valstîm, kas ir toratificéjußas, tiklîdz lielåkå da¬a parakstîtåjvalstu, ieskaitot Be¬©ijas, Francijas, Kanådas,Apvienotås Karalistes, Luksemburgas, Nîderlandes un Amerikas Savienoto Valstu,1 To teritoriju definîcija, uz kuru attiecas 5. pants, tika pårskatîta, papildinot Zieme¬atlantijas lîguma Protokola 2. pantu, kad pievienojås Grie˚ija un Turcija,1951. gada 22. oktobrî.2 1963. gada 16. janvårî Padome atzîméja, ka attiecîbå uz Francijas AlΩîrijas departamentiem attiecîgas Lîguma klauzulas ir zaudéjußas nozîmi no1962. gada 3. jülija.53

Pielikumsratifikåcijas ir deponétas, un attiecîbå pret citåm valstîm tås ståjas spékå dienå, kad tås deponésavu ratifikåciju 3 .12. pantsTad, kad Lîgums ir bijis spékå desmit gadus, vai jebkurå laikå péc tam Puses, ja kådano tåm to prasa, var kopîgi apspriesties ar nodomu pårskatît Lîgumu, ñemot véråapståk¬us, kas ßajå laikå ietekmé mieru un droßîbu Zieme¬atlantijas telpå, ieskaitotvispasaules un re©ionålus pasåkumus Apvienoto Nåciju Organizåcijas hartas ietvaros, laiuzturétu starptautisko mieru un droßîbu.13. pantsPéc tam, kad Lîgums ir bijis spékå divdesmit gadus, jebkura no Pusém var pårtrauktdalîbu Lîgumå gadu péc tås denonséßanas paziñojuma iesniegßanas Amerikas SavienotoValstu valdîbai, kas informés citu Pußu valdîbas par katru denonséßanas paziñojumadeponéßanu.14. pantsÍo Lîgumu, kura teksti ang¬u un françu valodås ir vienlîdz autentiski, deponéAmerikas Savienoto Valstu valdîbas arhîvos. Íî valdîba iesniegs pienåcîgi apstiprinåtaskopijas påréjo parakstîtåjvalstu valdîbåm.3 Lîgums ståjas spékå 1949. gada 24. augustå péc visu parakstîtåjvalstu ratifikåciju deponéßanas.54

PielikumsKontürkarte Nr. 155

PielikumsKontürkarte Nr. 256

Bibliogråfija50th Anniversary//NATO Review. - Commemorative Edition - 1999.Alianses Straté©iskå koncepcija//www.nato.int/docu/basictxt/b911108a.htm. – 1991.Amerikas Latvießu apvienîba un Pasaules Brîvo latvießu apvienîba - www.expandnato.com.Asmus R. D. Opening NATO s Door: how the alliance remade itself for a new era. – New York:Columbia University Press, 2002.ASV Aizsardzîbas departamenta vértéjums par Latvijas aizsardzîbas sistému. – Rîga: Junda, 1998.ASV Centrålås izlükoßanas pårvalde – www.odci.govBaumanis T. Latvijas integråcija Eiropas struktürås – droßîbas politikas risinåjums. - Rîga: LatvijasÅrpolitikas institüts, 1998.Birkavs V. Latvijas droßîba starp Madridi un Vaßingtonu. Årpolitiskie un iekßpolitiskie aspekti. - Rîga:Junda, 1998.Bleiere D., Butulis I., Feldmanis I., Goldmanis J., Tauréns J. Pasaules vésture vidusskolai. III da¬a. -Rîga: Zvaigzne ABC, 2003.Blüzma V., Celle O., Jundzis T., Lébers D. A., Levits E., Zîle Ò. Latvijas valsts atjaunoßana 1986. –1993. – Rîga: LU Ωurnåla “Latvijas Vésture” fonds, 1998.Buzans B. Cilvéki, valstis un bailes. – Rîga: AGB, 2000.Catlaks G., Ikstens J. Politika un tiesîbas. - Rîga: Zvaigzne ABC, 2003.Chopra J., Weiss T. G. Sovereignty is no Longer Sacrosanct: Codifying HumanitarianIntervention//Ethics and International Affairs. – Vol.6 – 1992.Evans G., Newnham J. The Penguin Dictionary of International Relations. – London: Penguin Books,1998Grayson G. W. Strange bedfellows: NATO Marches East. – New York: University Press of AmericaInc., 1999.Grostiñß N. Baltijas droßîbas neskartås rezerves// www.nato.lv/geopolitika.htmHarris P., Reilly B. (eds.) Democracy and Deep – Rooted Conflict: Options for Negotiators. –Stockholm: International Institute for Democracy and Electoral Assistance, 1998.Council of Foreign Affairs - http://cfrterrorism.org/home/{htcnjvfnbz gj yjdjq b yjdtqitb bcnjhbb. – Njv 3> Xfcnm 1> Vjcrdf% Bplfntkmcndjcjwbfkmyj – trjyjvbxtcrjq kbnthfnehs> 1961.57

BibliogråfijaHuntington S. P. The Clash of Civilizations and the Remaking of World Order. – New York: Simon& Schuster, 1996.Jundzis T. Latvijas droßîba un aizsardzîba. - Rîga: Junda, 1995.Kennedy P. The Rise and Fall of the Great Powers. – London: Fontana Press, 1989.KisindΩers H. Diplomåtija. - Rîga: Jumava, 2001.Krievijas Federåcijas Årlietu ministrija – www.ln.mid.ruKristovskis Ì.V. Nacionålå droßîba Latvijas parlamentårås demokråtijas apståk¬os. - Rîga: LRAizsardzîbas ministrija, 1999.Latvia in NATO - from Vision to Action//NATO's Nations and Partners for Peace. -Special Issue –2001.Latvija NATO. - Rîga: LR Årlietu ministrija, 2002.Latvija pasaules politikå: iespéjas un ierobeΩojumi. - Rîga: Latvijas Årpolitikas institüts, 1995.Latvijas prezidentes V.Vî˚es-Freibergas uzruna Zieme¬atlantijas Padomes un ielügto valstu vadîtåjusanåksmes laikå Prågå // www.am.gov.lv/lv?id=3197Latvijas Republikas Aizsardzîbas ministrija –www.mod.gov.lvLatvijas Republikas Årlietu ministrija - www.am.gov.lvLatvijas Republikas Årpolitikas koncepcija// LR Årlietu ministrija – http://www.am.gov.lv/lv/?id=2142Latvijas Transatlantiskå organizåcija - www.lato.lvLejiñß A. Pirmie desmit gadi: cîña par Latvijas droßîbu pasaules lielajå politikå. – Rîga: Zinåtne, 2002.Lie©is I. Latvijas integråcija NATO – sapnis vai realitåte? - Rîga: LR Aizsardzîbas ministrija, 2000.Megi A. Eiropas tautu hronika. – Rîga: Zvaigzne ABC, 1995.NATO in the 21st Century. – Brussels: NATO Office of Information and Press, 2001.NATO kandidåtvalstu valdîbu vadîtåju sanåksme (Rîga, 2002. gada 5. un 6. jülijå). Rîga: LatvijasÅM, 2002.NATO måjas lapa - www.nato.intNATO Parlamentårå asambleja – www.naa.beNATO péc Prågas. – Brisele: NATO Office of Information and Press, 2003.NATO rokasgråmata. – Brisele: NATO Office of Information and Press, 2001.Ozoliña Û. (red) Ievads politikå. - Rîga: Zvaigzne ABC, 1998.58

Raudseps P., Ozoliñß A. Íis nav laiks atlaisties klubkréslå. Intervija ar Ronaldu Asmusu//Diena. –2003. – 28. aprîlis.Ronalda Reigana måjas lapa – www.ronaldreagan.comSIPRI Yearbook 2000. Armaments, disarmament and International Security. – New York: OxfordUniversity Press, 2000SIPRI Yearbook 2002. Armaments, disarmament and International Security. – New York: OxfordUniversity Press, 2002Starptautiskais ziñu dienests Associated Press – http://wire.ap.org/The Hutchinson Dictionary of World History. – Oxford: Helicon Publishing, 2001.The National Security Strategy of the United States of America// www.whitehouse.gov . -September 2002The Reader's Guide to the NATO Summit in Washington. - Brussels: NATO Office of Informationand Press, 1999The United Nations Charter// www.un.orgBibliogråfijaViotti P.R., Kauppi M.V. International Relations and World Politics. Security, Economy, Identity. –New Jersey: Prentice Hall, 2001.Zieme¬eiropas droßîbas arhitektüra: paplaßinåßanås un Eiropas Droßîbas un aizsardzîbas identitåtesietekme. Konferences ziñojums. - Rîga: Latvijas Årpolitikas institüts, 2000.59

Latvijas Republikas Årlietu ministrijaBrîvîbas bulvåris 36,LV 1395, Rîga,LatvijaTel: 7016201Fakss: 7828121E-pasts:info@mfa.gov.lvwww.mfa.gov.lv

Vårdnîcaalianse – formåla divu vai vairåku valstu vienoßanås par sadarbîbu droßîbas jautåjumos un savstarpéjas palîdzîbassniegßanu apdraudéjuma gadîjumå;Alianses straté©iskå koncepcija – NATO mér˚i un uzdevumi eiroatlantiskajå telpå péc aukstå kara. Tie noteiktidivos dokumentos – 1991. gada un 1999. gada Alianses straté©iskajås koncepcijås;apsteidzoßi militåri pasåkumi – militåras darbîbas pret valstîm, draudu avotiem, vél pirms ßie draudi ir realizéti;aukstais karß – saspîlétu attiecîbu periods no 1945. lîdz 1990. gadam starp ASV un PSRS, ko iezîmé politiska,militåra, ideolo©iska un ekonomiska sacensîba;Baltijas - ASV Partnerîbas Harta – 1998.g. parakstîtais dokuments starp Baltijas valstîm un ASV par savstarpéjassadarbîbas veicinåßanu;daudzpolåra (mulitpolåra) pasaule – starptautiskås sistémas struktüra, kurå kårtîbu ietekmé trîs vai vairåkasvalstis vai koalîcijas;divpolårå (bipolårå) pasaule – starptautiskås sistémas struktüra, kura pak¬auta divu lielvalstu ietekmei;droßîbas "pelékå zona"– deviñdesmito gadu såkumå izmantots jédziens, lai raksturotu valstu grupu (Baltijas valstis,bijußås Varßavas pakta valstis, bijußås Dienvidslåvijas teritorija), kas atradås starp Rietumu droßîbas sistémåietilpstoßajåm NATO valstîm un Krieviju;dzelzs priekßkars – aukstå kara laikå izmantots jédziens, lai raksturotu robeΩu starp PSRS kontroléto komunistiskoAustrumeiropu un demokråtiskajåm Rietumvalstîm;eiroatlantiskå saite – sadarbîba, partnerîba un dialogs droßîbas jautåjumos starp NATO dalîbvalstîm unpartnervalstîm;eiroatlantiskå telpa – re©ions, kurå ietilpst 19 NATO dalîbvalstis un 27 partnervalstis;etniskå tîrîßana – sistemåtiska, tîßa un parasti neΩélîga vienas vai vairåku etnisku grupu pårvietoßana vaiiznîcinåßana;globalizåcija – valstu un sabiedrîbu savstarpéjås atkarîbas pieaugums pasaulé ikvienå dzîves sférå;humanitårå iejaukßanås – valsts vai valstu grupas iejaukßanås kådas citas valsts iekßéjås lietås, izmantojot militåruspéku, lai novérstu liela méroga cilvéktiesîbu pårkåpumus. Tås îstenoßanu sankcioné ANO Droßîbas padome;iegroΩoßanas politika – ASV realizétå straté©ija attiecîbås ar PSRS aukstå kara laikå, kas paredzéja militårå spékaievérojamu palielinåßanu un demokråtisku valstu atbalstîßanu, lai nepie¬autu komunisma izplatîßanos;iekßéjie konflikti (starpgrupu konflikti) – bruñoti konflikti valstu iekßiené, kas ir saistîti ar identitåtesjautåjumiem, tas ir, ar piederîbu kådai etniskai, reli©iskai, sociålai vai politiskai grupai. Pieméram, pilsoñu kari, bruñotassacelßanås, seperåtistu kustîbas;kolektîvå aizsardzîba – valstu apñemßanås alianses ietvaros nodroßinåt dalîbvalstu savstarpéjo aizsardzîbuapdraudéjuma gadîjumå;kolektîvå droßîba – valstu savstarpéja vienoßanås izmanot starptautiskås tiesîbas kå pamatu pasaules droßîbas unstabilitåtes nodroßinåßanai;konsenss – vienpråtîbas princips, pieñemot lémumus;masu iznîcinåßanas ieroçi – biolo©iskie, ˚îmiskie un kodolieroçi, kas var nogalinåt tükstoßiem un miljoniem cilvékulielos teritoriålos mérogos un izraisît citus liela méroga postîjumus;NATO (North Atlantic Treaty Organization) – Zieme¬atlantijas Lîguma Organizåcija, kas tika izveidota 1949.gadå starp ASV, Be¬©iju, Dåniju, Franciju, Islandi, Itåliju, Kanådu, Lielbritåniju, Luksemburgu, Nîderlandi, Norvé©iju,Portugåli ar mér˚i nodroßinåt ßo valstu kolektîvo aizsardzîbu;

NATO "atvérto durvju" politika – alianses gatavîba uzñemt citas Eiropas valstis, kas spéj pildîtZieme¬atlantijas lîgumå noteiktos principus un veicinåt eiroatlantiskås telpas droßîbu;NATO paplaßinåßanås process – jaunu valstu uzñemßana aliansé ar mér˚i veicinåt droßîbu un paplaßinåtstabilitåti eiroatlantiskajå telpå;NATO partneris – valsts, kas piedalås NATO programmå Partnerattiecîbas mieram un ir alianses Eiroatlantiskåspartnerîbas padomes pårståvis;NATO rea©éßanas spéki (NATO Response Force) – îpaßa aizsardzîbas vienîba NATO pak¬autîbå, kuru plånoizveidot lîdz 2006. gadam, lai nodroßinåtu åtru alianses spéku pårvietoßanu uz jebkuru vietu pasaulé;NATO sabiedrotais – valsts, kas parakstîjusi Zieme¬atlantijas lîgumu un tådéjådi uzñémusies tajå noteiktåssaistîbas;Partnerattiecîbas mieram (Partnership for Peace) – 1994. gadå NATO ietvaros izveidota programmapraktiskai sadarbîbai starp alianses dalîbvalstîm un partnervalstîm droßîbas un aizsardzîbas jautåjumos;Rîcîbas plåns dalîbai NATO (Membership Action Plan) – NATO kandidåtvalstu izstrådåts mér˚u unprioritåßu kopums politikas, ekonomikas, aizsardzîbas, resursu, droßîbas un tiesiskos jautåjumos, kas palîdz tåmsagatavoties dalîbai aliansé;savstarpéjå savietojamîba – NATO dalîbvalstu, partnervalstu, kå arî citu valstu spéku gatavîba efektîvipiedalîties kopîgås måcîbås un operåcijås, izpildot nozîmétås misijas un uzdevumus;starptautiskå politiskå sistéma – pasaules valstu kopums un to savstarpéjås attiecîbas;starptautiskais terorisms – teroristisku grupu vardarbîga rîcîba vai draudi to îstenot, kas saistîti ar vairåkuvalstu pilsoñiem vai teritorijåm;superlielvalsts – valsts, kurai ir ievérojami lielåka politiska, ekonomiska un militåra vara nekå citåm valstîm;suverenitåte – starptautisko attiecîbu koncepts, kas nosaka, ka citåm valstîm nav tiesîbas iejaukties otras valstsiekßéjås lietås;totalitårisms – diktatoriska un centralizéta valsts pårvaldes forma, kuras ietvaros tiek reguléta ikviena valsts unprivåtås dzîves joma;transatlantiskå saikne – sadarbîba, partnerîba un dialogs starp NATO Eiropas un Zieme¬amerikas valstîm;transatlantiskå telpa – NATO dalîbvalstu kopîgå teritorija;Trümena doktrîna – ASV prezidenta Harija Trümena 1947. gadå aizsåktais årpolitikas virziens, kas paredzéjaASV atbalstu komunisma apdraudétajåm tautåm un demokråtijas izplatîßanu pasaulé;Varßavas pakts – 1955. gadå PSRS, Polijas, Çehoslovåkijas, Ungårijas, Rumånijas, VDR, Bulgårijas un Albånijas(pédéjå no pakta izståjås 1968. gadå) izveidots militåri - politiskais bloks pret Rietumvalstîm. Tas beidza paståvét1991. gadå;vienpolårå (unipolårå; monopolårå) pasaule – starptautiskås sistémas struktüra, kura pak¬auta vienaslielvalsts interesém un ietekmei;Zieme¬atlantijas (Vaßingtonas) lîgums – 1949. gadå pieñemtais lîgums par NATO izveidoßanu, kasuzbrukuma gadîjumå paredz palîdzîbas sniegßanu vienai vai vairåkåm dalîbvalstîm;Zieme¬atlantijas Padome (North Atlantic Council) – galvenå lémumu pieñemßanas institücija NATO;

Hronolo©ijaPasaule• Vinstona Çérçila "dzelzs priekßkara" runa Fultonå (1946);• Trümena doktrînas paziñoßana ASV (1947);• Tiek izveidots Marßala plåns Rietumeiropas atjaunoßanai(1947);• PSRS izveido Kominterni (1947);• Berlînes blokåde (1948);• Zieme¬atlantijas lîguma organizåcijas (NATO) izveide (1949);• Våcijas sadalîßana (1949);• Pirmais PSRS atombumbas izmé©inåjums (1949);• Pirmais britu atombumbas un ASV üdeñraΩa bumbasizmé©inåjums (1952);• Péc Sta¬ina nåves pie varas nåk Hrußçovs. Aizsåkasaukstå kara atkusnis (1953);• Varßavas pakta izveidoßana (1955);• PSRS apspieΩ sacelßanos Ungårijå (1956);• Berlînes müra uzcelßana (1961);• Kubas ra˚eßu krîze (1962);• Varßavas pakta valstu karaspéks okupé Çehoslovåkiju(1968);• Notiek Eiropas Droßîbas un sadarbîbas konferencesHelsinku apspriede, kurå tiek pieñemta deklaråcija parcilvéktiesîbåm (1975);• NATO izlemj izvietot Rietumeiropå kodolra˚etes, laiEiropå panåktu lîdzsvaru ar Varßavas paktu (1983);• ASV un PSRS atsåk sarunas par bruñojumaierobeΩoßanu (1985);• Tiek uzsåkts Gorboçova reformu kurss – perestroika(1985);• Çernobi¬as kodolkatastrofa (1986);• Sociålisma nometnes sabrukums Austrumeiropå;• Våcijas apvienoßana (1990);• PSRS sabrukums un Varßavas pakta likvidéßana (1991);• Persijas lîça karß (1991);• NATO izveido Zieme¬atlantijas sadarbîbas padomi,pirmo reizi uzsåkot sadarbîbu ar bijußå Padomju blokavalstîm (1991);• NATO programmas Partnerattiecîbas mieramizveidoßana (1994);• Kosovas krîze (1999);• NATO Vaßingtonas sanåksme – tiek apstiprinåtaAlianses straté©iskå koncepcija 21.gs. un par NATOdalîbvalstîm k¬üst Polija, Çehija, Ungårija (1999);• Teroristu uzbrukumi ASV (2001);• Pirmo reizi vésturé tiek iedarbinåts NATO 5. pants(2001);• ASV vadîtås globålås terorisma koalîcijas militåråoperåcija Afganistånå (2002);• NATO Prågas galotñu tikßanås laikå tiek uzsåkta lielåkåpaplaßinåßanås alianses vésturé (2002);• Iråkas krîze (2002./2003.);1944195019601970198019902003Latvija• PSRS uzsåk otrreizéju Baltijas valstu okupåciju un visudzîves sféru sovjetizåciju (1944);• Våcu karaspéka sakåve Kurzemes katlå (1945);• Latvijas ekonomika tiek iek¬auta Vissavienîbas ekonomiskajåsistémå un notiek tås strauja industrializåcija;• Lauksaimniecîbas kolektivizåcija;• No Latvijas uz Sibîriju tiek izsütîti apméram 50 000Latvijas iedzîvotåju (1949);• PSRS nacionålås un ekonomiskås politikas rezultåtåLatvijå iece¬o liels skaits iedzîvotåju (imigrantu) no citåmPSRS republikåm;• Notiek sabiedrîbas rusifikåcija;• Péc Sta¬ina nåves såkas zinåms Latvijas valsts un partijasaparåta "latviskoßanas" process (1953);• Latvießu nacionålkomunistu reformu mé©inåjumosiejaucas PSKP Centrålkomiteja un notiek partijas"tîrîßana" (1959);• Latvijå såkas stagnåcijas process – jebkura politiskås,ideolo©iskås, ekonomiskås un kultüras paståvîbasizskaußana, kas ilgst lîdz 1986. gadam;• Tiek atklåts eksperimentåls kodolreaktors Salaspilî (1961);• Latvijas hiperindustrializåcija un imigråcijas pieaugums;• Tiek atklåts slepens radiolokators Skrundå (1971);• Vides piesårñojuma problémas;• Konferencé Jürmalå ASV prezidenta Reigana padomnieksnacionålajos droßîbas jautåjumos paziño, ka ASVneatzîst Latvijas okupåciju (1986);• Izveidojas grupa Helsinki-86 (1986);• Vides aizsardzîbas kluba dibinåßana (1987);• Tiek nodibinåta Latvijas Tautas fronte (1988);• LPSR Augståkå padome pieñem deklaråcija "ParLatvijas Republikas neatkarîbas atjaunoßanu" (1990);• Pretojoties PSRS politiskajam un militårajam spiedienam,Latvijas iedzîvotåji Rîgå ce¬ barikådes (1991);• Latvija, Lietuva un Igaunija atgüst neatkarîbu (1991);• PSRS karaspéka izveßana (1994);• Latvija pirmo reizi piedalås miera uzturéßanas misijåBosnijå - Hercegovinå (1996);• ASV un Baltijas valstis paraksta Partnerattiecîbu Hartu(1998);• Skrundas radiolokatora nojaukßana (1998);• Latvija oficiåli tiek nosaukta par NATO kandidåtvalsti(1999);• Latvija tiek uzaicinåta ieståties NATO (2002);• Latvija piedalås miera misijå Iråkå (2003);