Novembris 2008 - Swedbank

Vispārējie pieņēmumi 6kritumiem. Tādēļ ļoti iespējams, ka 2009. – 2010.gads attīstības valstīm izrādīsies daudz sarežģītāks,nekā šobrīd prognozēts.Ļoti straujas izaugsmes dēļ recesija lielajāsjaunattīstības valstīs iestāsies vēlāk nekāattīstītajās. Tomēr šajās valstīs recesiju dziļāku unilgāku var padarīt to ekonomiku strukturālie trūkumi.Ļoti iespējams, ka daudzās jaunattīstības valstīspieaugs politiskā spriedze, radot ekonomikaipapildus stresu.Iekšzemes pieprasījuma samazināšanās attīstītajāsvalstīs ietekmēs ne tikai vietējos ražotājus, bet arīeksportētājus un uzņēmumus, kā arī izraisīsizejvielu cenu kritumu, tādējādi radot papilduspriedzi valstīs, kas ir atkarīgas no izejvielu eksporta(tajā skaitā Krievijā un naftas ražotājvalstīs).Satricinājumi finanšu tirgos ne tikai samazināsdaudzu valstu finanšu aktīvu vērtību (jo ganprivātais, gan valsts sektors veicis ievērojamasinvestīcijas finanšu institūcijās), bet arī izraisīsprocentu likmju kāpumu un mazinās tirgu likviditāti.Tas mazinās finanšu institūciju iespējas saņemtkredītus, ierobežojot investīcijas ekonomikākopumā, turklāt papildu problēmas radīsies arīvietējos finanšu sektoros (piemēram, augošāsparāda apkalpošanas izmaksas mazinās aizņēmējupatēriņu un radīs lielākus riskus kreditoriem).2. Procentu likmes un valūtukursiFinanšu tirgu satricinājumi būtiski ietekmējušiprocentu likmes: strauji samazinoties optimismam,likmes naudas tirgos ir krasi pieaugušas. Arī lielākocentrālo banku saskaņotais procentu likmjusamazinājums situāciju naudas tirgos neuzlaboja.Tirgus procentu likmes sāka samazināties tikai pēctam, kad centrālās bankas un valdības īstenojaiedarbīgus pasākumus optimisma līmeņapaaugstināšanai, piemēram, sniedzot garantijas,iepludinot tirgū papildus naudu, izstrādājot finanšuRefinansēšanas procentu likmes, %6543210Jan.02 Jūn.03 Okt.04 Mar.06 Jūl.07 Nov .08 Apr.10Avots: ReutersFRSECB3 mēnešu naudas tirgus likmes, %6543210Nov .03 Nov .04 Okt.05 Okt.06 Sep.07 Sep.08Avots: Reuters EcoWinEURUSDkrīzes pārvarēšanas plānus. Tomēr prognozēts, katirgu likviditāte joprojām būs zema, bet starpībastarp bāzes procentu likmēm (centrālo bankulikmēm) un tirgus likmēm saglabāsies liela, lai ganpakāpeniski samazināsies. Līdz ar to mēs varamprognozēt, ka, atjaunojoties uzticībai tirgiem,naudas tirgus likmes kritīsies. Tomēr joprojāmpastāv arī situācijas pasliktināšanās risks, proti,naudas tirgus procentu likmes varētu īslaicīgipaaugstināties.ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) procentu likmipar 50bp samazināja 30.oktobrī, bet Eiropascentrālā banka (ECB) 6.novembrī. Turpmāka FRSprocentu likmes samazinājuma varbūtība ir mazāka,bet tāda tomēr ir. Tirgus dalībnieki caurmērāprognozē procenti likme ap 1% līmenī nākamajos 12mēnešos, tai pakāpjoties tikai 2009.gada pēdējāceturksnī un tikai par 25bp. Savukārt pesimistiuzskata, ka procentu likme tiks samazināta līdz0.5% jau šogad un tāda tiks saglabāta līdz2010.gada vidum. Paredzams, ka ECB turpināssamazināt procentu likmi līdz pat 2009.gada2.ceturksnim, tai sasniedzot 2.5%, bet pesimistisagaida stingrāku un vēl agresīvāku politiku, proti,ka procentu likmi šogad samazinās līdz 2.75% unlīdz 1.5% nākamā gada 2. ceturksnī, un šajā līmenītā tiks saglabāta līdz 2010.gada otrajai pusei.Sagaidāms, ka pārējās centrālas bankas sekos divulielāko centrālo banku rīcībai, izņemot dažas, kurāmbūs jāpalielina procentu likmes, lai nomierinātupašmāju finanšu tirgu (piem., Islande un Ungārija tāir rīkojušās, lai stabilizētu savas nacionālas valūtas).Centrālās bankas ir lietojušas un lietos arī citasmetodes, lai palielinātu finanšu tirgus likviditāti unsamazinātu pesimismu, kas bieži robežojas arpaniku. Tirgus jau ir guvis labumu no galvenocentrālo banku rīcības (lai gan to rīcība ne vienmērbijusi labi koordinēta), jo procentu likmes sākapamazām samazināties. Mēs nevaram būt optimistiun prognozēt ātru procentu likmju korekciju caurmazākām maržām, jo uzticība ir ļoti cietusi. Šobrīdļoti svarīga ir pasaules finanšu sistēmaspārstrukturēšana, lai pēdējo gadu notikumineatkārtotos.

Vispārējie pieņēmumi 7EUR/USD maiņas kurss1.81.61.41.210.8Jan.00 Jan.02 Jan.04 Jan.06 Jan.08Avots: Reuters EcoWinValūtas kursu nākotne ir samērā neskaidra. Tirgusprognozē, ka dolāra kurss trīs mēnešu laikānokritīsies no 1.34 EUR/USD līdz 1.39, taču līdz argaidāmo ASV ekonomiskās situācijas uzlabošanostas atkal pakāpeniski celsies. Dolāra kursa izmaiņasnosaka sagaidāmais parāda pieaugums un arvienstraujākā ekonomikas lejupslīde (plus augošiefinanšu sektora zaudējumi). Tomēr nenoteiktība parEiropas un citu valstu ekonomiku turpmāko attīstībušobrīd veicina dolāra vērtības pieaugumu. Dolāralabā strādā arī Eiropas Savienības valstunekonsekventā ekonomiskā politika, kasacīmredzami neapmierina finanšu tirgus.3. Izejvielu cenasIzejvielu cenas 2008. gadā pieredzējušasdramatiskas izmaiņas: no strauja kāpuma gadapirmajā pusē līdz vēl straujākam kritumam otrajāpusgadā. Gada pirmajā pusē nepārprotami bijaizveidojies izejvielu cenu burbulis, īpaši tas sakāmspar naftas cenām. Šāda cenu burbuļa rašanosnoteica vairāki iemesli: (1) investori meklēja drošusieguldījumus pēc paaugstināta riska kredītu krīzesizraisīšanās 2007. gada augustā; (2) investorisajauca cenu pieaugumu noteicošos ilgtermiņafaktorus ar īstermiņa perspektīvām, proti, tikapārvērtēta krītošā piedāvājuma un augošāpieprasījuma ietekme uz cenām. Kad pagājušajāvasarā šķita, ka finanšu tirgi ir stabilizējušies (tagadmēs zinām, ka tikai uz brīdi) un pasaules ekonomikasāka bremzēties, cenas sāka strauji samazināties.Pēdējie notikumi finanšu tirgos lika naftas cenāmkristies vēl vairāk, jo samazinājās arī gaidāmaispieprasījums (nevar noliegt, ka tirgos vērojamaspanikas pazīmes). Lai gan mēs šobrīd varampieņemt, ka nākotnē naftas cena atkal tuvosies 150ASV dolāriem par barelu, tomēr tās virzībanākamajos pāris gados ir grūti prognozējama.Šobrīd naftas cena nokritusies zem 60 ASVdolāriem, taču, iespējams, tā ir tikai pārspīlētaNaftas cena (Brent) par barelu, USD16012080400Jan.00 Jan.02 Jan.04 Jan.06 Jan.08Avots: Reuters EcoWinreakcija uz finanšu krīzi un sliktāku ekonomikasizaugsmes perspektīvu. Mēs nevaram izslēgtiespējamību, ka naftas cena varētu kristies vēlvairāk. Naftas cenas galvenokārt samazinapieprasījuma kritums, un, tā kā šobrīd ekonomiskasperspektīvas nākamajiem gadiem ir ļoti neskaidras(skaidrs tikai tas, ka izaugsme ievērojamipalēnināsies), mēs nevaram novērtēt šī faktoraietekmes lielumu. Otrs naftas cenu ietekmējošaisfaktors ir naftas piedāvājums, un mēs varamprognozēt, ka OPEC 3turpinās samazināt ieguvi,taču grūti prognozējamā apjomā. Maz ticams, kanaftas ieguves apjomi tiks būtiski samazināti, kasievērojami paaugstinātu naftas cenas, jo pašreizējāsituācijā tas izraisītu vēl krasāku pieprasījumakrišanos un galu galā naftas cenas vēl vairāksamazinātos. Šajos ļoti neskaidrajos apstākļos mēssavu prognozi balstījām uz pieņēmumu, kanākamgad naftas cenas būs nedaudz augstākasnekā šobrīd (ap 70-80 USD), pieļaujot zemāku cenulīmeni 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā.Nenoteiktība par pasaules ekonomiku rada plašunaftas cenu, kā arī valūtu kursu svārstību iespēju,situācija varētu stabilizēties tikai 2009. gada otrajāpusē.The Economist preču cenu indekss(USD, 2000=1)3.53.02.52.01.51.00.5Jan.89 Jan.92 Jan.95 Jan.98 Jan.01 Jan.04 Jan.07Visas precesPārtikas precesIndustriālie metāliNepārtikas lauksaimniecības precesAvots: Reuters EcoWin, HB aprēķiniSagaidāms, ka pārējās izejvielu cenas 2008. gadāun 2009. gada sākumā turpinās kristies. Pieaugums3OPEC – Naftas eksportētājvalstu organizācija

Vispārējie pieņēmumi 8varētu atsākties 2009. gada otrajā pusē, taču tasgalvenokārt būs atkarīgs no notikumiem pasaulesekonomikā, līdz ar to cenu kāpums noteikti būsatkarīgs no ASV notiekošajiem procesiem. Tādējādiizejvielu cenu kāpums, visticamāk, varētu sākties2010. gadā (vai 2009. gada beigās). Tomēr nedrīkstaizmirst pārtikas cenas ietekmējošos pieprasījumaun piedāvājuma faktorus 4 , nemaz nerunājot par laikaapstākļiem. Tas nozīmē, ka pārtikas cenas var sāktaugt ātrāk par pārējo produktu cenām.4. Ietekme uz Baltijas valstuekonomikuBaltijas valstu ekonomikas attīstību nākamajosdivos gados noteiks galvenokārt pasaulesekonomiskie procesi. Šo faktoru ietekme šobrīd irneapšaubāmi spēcīgāka nekā iekšzemes faktoruietekme, lai gan tieši iekšzemes faktori būs tie, kasnoteiks, cik dziļa un ilga būs recesija un kāda būsekonomikas atveseļošanās. Baltijas valstīm būtu ļotigrūti uzlabot ekonomikas pieaugumu laikā, kadpasaules ekonomikā un jo īpaši galvenajāstirdzniecības partnervalstīs vērojama recesija.Tomēr no katras valsts ir atkarīgs, vai ekonomikasatveseļosies vienlaicīgi ar partnervalstutautsaimniecībām, un cik strauji tas notiks.Vājais pasaules pieprasījums negatīvi ietekmēsBaltijas valstu uzņēmumu eksporta iespējas. Šajāsituācijā var palīdzēt tikai tas, ka ražošanasizmaksas Baltijas valstīs joprojām ir ievērojamizemākas nekā ES valstīs, uz kurām tās eksportē.Joprojām ir iespējams palielināt darba ražīgumu, tāatšķirība ar galvenajām tirdzniecības partnervalstīmir liela. Pastāv arī vēl neizmantotas iespējas, kopiedāvā Krievijas tirgus, tomēr, tā kā riski Krievijā irauguši straujāk nekā attīstītajās valstīs, daudziemuzņēmumiem šādas iespējas varētu šķist pārākriskantas.Zemākas cenas, īpaši enerģijas cenas, veicināsinflācijas samazinājumu Baltijas valstīs. Tamvajadzētu atvieglot ekonomisko slogu, ko nākasizjust patērētājiem un veicināt ātrāku patēriņapieauguma atjaunošanos (vai vismaz mazināt tākritumu). Tam vajadzētu arī palīdzēt Baltijas valstīmsaglabāt konkurētspēju pasaules tirgos, jo daudziemuzņēmumiem ir diezgan augsts enerģijas patēriņš.Zemākas enerģijas cenas pasaules tirgos varētu arī4Proti, iedzīvotāju skaita pieaugums jaunattīstības valstīs unpiedāvājuma pieauguma tempu iespējamo palēnināšanos (skatītmūsu iepriekšējos Baltijas makroekonomikas apskatus).atvieglot Lietuvas ekonomikas pielāgošanos citiemelektroenerģijas avotiem 5 .Procentu likmju izmaiņu ietekme Baltijas valstīnebūs viendabīga. Zemākas naudas tirgus likmesbūs izdevīgas vietējiem aizņēmējiem, īpašimājsaimniecībām, jo lielākā daļa hipotekāro kredītuir izsniegti eiro un ar mainīgu procentu likmi, kaspiesaistīta Euribor likmei. Tas varētu samazinātslogu mājsaimniecību budžetiem, kā arī ienākumusnenesošo un uzraugāmo kredītu īpatsvaru.Tomēr iepriekš teiktais attiecas tikai uz jauizsniegtajiem kredītiem. Jaunie kredīti jau ir kļuvušidārgāki, jo ir pieaugušas riska maržas Baltijasvalstīm, proti, palielinājušās gan aizņemšanāsizmaksas Baltijas valstu bankām, gan riska maržasvietējā kredītu tirgū (proti, palielinājušās bankumaržas). Baltijas valstīm (tajā skaitā bankām)izsniegto kredītu apmērs pēdējā(-os) gadā(-os) irsamazinājies un nākamajos 6 mēnešos tasvisdrīzāk nepalielināsies. Iemesls ir ne tikaipasaules finanšu krīze, bet arī augstā Baltijas valstuekonomiku (īpaši banku sektoru) risku uztvere. Laitā kļūtu labvēlīgāka, nepieciešamas optimistiskasziņas, taču to varbūtība tuvākajā nākotnē ir maza.Ārvalstu investīciju ieplūdi varētu veicināt arīmakroekonomikas rādītāju uzlabošanās, proti,zemāka inflācija un mazāks tekošā konta deficīts.Lai gan šie rādītāji jau uzlabojas, tie joprojām irnepieņemami. Mēs uzskatām, ka gada inflācijai būtujānokrīt vismaz zem 10%, bet vēl labāk – zem 5%,tas pats attiecas uz tekošā konta deficītu (% noIKP). Šādi rādītāji pat straujas ekonomikaskorekcijas gadījumā ir sasniedzami, ātrākais, 2009.gada vidū – vispirms Igaunijā, tad Latvijā un Lietuvā.Augstākas riska maržas negatīvi ietekmēs turpmākouzņēmumu kreditēšanu un līdz ar to arī investīcijas.Tiešā aizņemšanās no ārzemēm būs dārgāka ganvaldībām, gan lieliem uzņēmumiem. Līdz ar to valstssektoram varētu rasties grūtības savu budžetadeficītu finansēšanā, īpaši, ja deficīts ir liels un jaārvalstu investori neuzskata valdības politiku parsituācijai piemērotu. Reitingu aģentūru vērtējumapasliktināšanās parāda, ar kādu piesardzībuārvalstu investori varētu raudzīties uz Baltijasvalstīm 6 , tas arī liecina, ka ārējā aizņemšanās kļūsdārgāka.5Saskaņā ar vienošanos Lietuvai sava atomelektrostacija jāslēdzlīdz 2010. gadam. Tas liek valstij pievērsties citāmelektroenerģijas ražošanas sistēmām. Kamēr nebūs uzbūvētajauna atomelektrostacija un/vai izveidots savienojums ar Poliju unZviedriju, Lietuvai nāksies vairāk paļauties uz citiem avotiem (tajāskaitā importu), kas būs ievērojami dārgāk (skatīt arī mūsuBaltijas makroekonomikas apskata 2008. gada jūlija izdevumu).620.otobrī S&P samazināja Latvijas un Lietuvas reitingus attiecīgino BBB+ uz BBB un no A- un BBB+, bet Igaunijai saglabāja Areitingu. Turklāt visām valstīm ir negatīvs nākotnes redzējums.

Vispārējie pieņēmumi 93 mēnešu naudas tirgus likmes, %14121086420Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Talibor Euribor Vilibor RigiborAvots: Reuters EcoWinNoguldījumu procentu likmes pēdējos mēnešospalielinājušās visās trijās Baltijas valstīs, jo bankasarvien vairāk paļaujas uz iekšzemes uzkrājumiem.Tomēr vienmērīgai ekonomikas attīstībaitautsaimniecībai (t.sk. bankām) joprojāmnepieciešams ārvalstu finansējums, lai ganievērojami mazāk nekā pirms gada vai diviem.Baltijas valstis nesenā pagātnē ir paļāvušās uzbanku aizdevumiem (kas galvenokārt bijuši ārvalstubanku aizdevumi saistītajiem un meitasuzņēmumiem), taču nozīmīga loma bijusi arīārvalstu tiešajām investīcijām. Ļoti iespējams, katiešās investīcijas palielināsies, jo ārvalstuuzņēmumiem varētu būt izdevīgi ieguldīt Baltijasvalstīs tieši ekonomikas lejupslīdes laikā, lai iegūtutirgus daļu, paaugstinātu ražīgumu un samazināturažošanas izmaksas. Tomēr banku kredīti varētusamazināsies, jo banku mātes uzņēmumiemnāksies saskarties ne tikai ar pasaules finanšukrīzes radītajām grūtībām, bet arī ar augstajiemriska vērtējumam, ko ietekmē darbības riski Baltijasvalstīs.neapšaubāmi būs negatīva ietekme uz ekonomikasizaugsmi. Aina gan nav tik bēdīga, kā sākumāvarētu likties: nevajadzētu aizmirst par centrālobanku un valdību ārvalstu valūtas rezervēm(piemēram, Igaunijas valdības ārvalstu valūtasrezerves sasniedz 8.4% no IKP), kā arī par arvienlielāko ES fondu ieplūdi (kas katru gadu veido 3-4%no IKP).Vēlēšanu kalendārsIgaunijaPrezidentaParlamentaPašvaldībuLatvijaPrezidentaSaeimasPašvaldībuLietuvaPrezidentaSeimaPašvaldībuEiropas Parlaments2011.g. septembris2011.g. marts2009.g. oktobris2011.g. jūnijs2010.g. oktobris2009.g. jūnijs2009.g. jūnijs2012.g. oktobris2011.g.2009.g. jūnijsMaris LauriApgrūtinātā pieeja kredītiem nenozīmē, ka Baltijasvalstīm tūlīt nāksies saskarties ar grūtībām totekošo kontu deficīta finansēšanā (lai gan daudzito sagaida). Tam ir vairāki iemesli. Kā jau minējām,nākamajos gados varētu palielināties ārvalstu tiešoinvestīciju ieplūde uzņēmumu pārņemšanasrezultātā, kam sekotu šo uzņēmumu refinansēšana,rekapitalizācija un pārstrukturēšana (šādu scenārijumēs uzskatām par ļoti iespējamu). Turklātsagaidāms, ka Baltijas valstu tekošo kontu deficīti2008. – 2010. gadā samazināsies 7 (galvenokārtimporta krituma dēļ). Valūtas pārvaldes sistēmā(kāda pastāv Igaunijā un Lietuvā un kurai līdzīgsrežīms darbojas Latvijā) tekošā konta bilanci nosakaārvalstu finansējums, nevis otrādi, proti, ja trūkstārvalstu valūtas, lai samaksātu par importu, nav arīimporta 8 . Tomēr rūkošajam ārvalstu finansējumam7Līdz 4-6% no IKP8Lai iegūtu ārvalstu valūtu, ir nepieciešams eksports, ārvalstutiešās investīcijas, kredīti un/vai ārvalstu palīdzība

Latvija 10Latvija1. Ekonomiskā situācija šobrīdLatvijas ekonomikā sākusies recesija. Saskaņā arEurostat datiem, sezonāli un pēc darba dienu skaitaizlīdzinātais reālais IKP samazinājies divusceturkšņus pēc kārtas (par 0.48% ceturksnī 2008.gada 1. ceturksnī un par 0.54% – 2. ceturksnī).Nekustamo īpašumu buma beigas, kā arī pasauleskredītu krīze, kas joprojām paplašinās un padziļinās,samazinājusi reālā IKP gada pieaugumu 2008. gada2. ceturksnī līdz ļoti zemam līmenim: 0.1%.Provizoriskie 3. ceturkšņa dati liecina, ka IKP gadapieaugums samazinājies par 4.2%. IKPsamazināšanās gada griezumā, visticamāk,turpināsies līdz 2010. gadam, pieaugums ceturkšņugriezumā atsāksies 2009. gada beigās, taču tikaipakāpeniski 9 . Iespējams, ka ceturkšņa pieaugumsatsāksies tikai 2010.gadā, sevišķi, ja situācijapasaulē neuzlabojas.Līdz oktobrim nekustamā īpašuma cenas no toaugstākā līmeņa 2007. gada maijā bija nokritušāspar aptuveni 40%, vienlaikus krasi pazeminotiesmājokļu tirgus aktivitātei un palielinotiespesimismam iekšzemes pieprasījuma sektoros.Kredītus saņemt ir arvien grūtāk 10(kļūst stingrākikreditēšanas nosacījumi un procentu likmes pieaug)un pasliktinās tirgus konjunktūra (piemēram, gaidotvēl lielāku aktīvu cenu kritumu, samazināspieprasījums), līdz ar to turpina palēnināties arīkreditēšanas pieaugums (2008. gada septembrī9Šāda notikumu attīstība atbilstu iepriekšējiem mājokļu tirguskrīzes scenārijiem citās valstīs, tā ir aprakstīta SVF 2003.gadaaprīļa Pasaules ekonomikas apskatā „Kad burbuļi plīst”. Tasdefinē mājokļu sektora krīzi kā cenu kritumu par vismaz 14%.Attīstītās valstīs vidēji ir izkļuvušas no recesijas 3 gadus pēckrīzes sākuma (skaitot no brīža, kad sākas mājokļu cenukritums).10Aktīvu burbulim plīstot, ekonomisko procesu dalībnieki bieživien nonāk situācijās, kad viņu saistības ir pārāk augstassalīdzinājumā ar viņu aktīvu vērtību. Tas nozīmē, ka i) pieejajaunam kredītam ir ierobežota, kamēr saistību līmenis navpietiekami samazinājies, un ii) kredītu cenas pieaug, jo klientiemtiek piemērota augstāka riska kategorija. Tas noved pie bilančupārstrukturēšanas (deleveraging) — šādas aktīvu un saistībuneatbilstības samazināšanas un ietver dažādas stratēģijas(sīkāka informācija sniegta SVF 2008. gada oktobra Globālāsfinanšu stabilitātes pārskatā (Global Financial Stability Report)):i) bilances saistību pusē jāpiesaista jauns kapitāls, kā arījānodrošina diversificēti un ilgāka termiņa finansējuma avoti;ii) bilances aktīvu pusē jāizvairās no riskantu un nelikvīdu aktīvukoncentrācijas, kā arī jāizmanto riska ierobežošanas stratēģijas,kas precīzi atspoguļotu esošos riskus. Bilanču pārstrukturēšanailgst gadus, nevis mēnešus vai ceturkšņus, tāpēc būtiski kavēkreditēšanas pieaugumu un ekonomikas atveseļošanos.kreditēšanas pieaugums samazinājies līdz 17.8%salīdzinājumā ar 2007. gada aprīli, kad tassasniedza savu kulminācijas punktu, proti, 59.8%),samazinot pieejamos naudas līdzekļus ganpatērētājiem (reālais mājsaimniecību patēriņš 2.ceturksnī samazinājies par 5% gadā), ganuzņēmumiem (reālās investīcijas samazinājušās par8.5%).Reālā IKP pieaugumu 2. ceturksnī vēl joprojāmnodrošināja ārējais pieprasījums. Neto eksports(eksports mīnus imports) pieauga, jo imports reālāizteiksmē gada laikā samazinājās par 8.2%, kamēreksports palielinājās par 2.5%. Arī sabiedriskaissektors veicināja ekonomikas pieaugumu, valdībaspatēriņam 2. ceturksnī kāpjot par 3% gadā. Turklātsabiedriskā sektora reālās nefinanšu investīcijaspalielinājās par aptuveni 25% gadā, turpretimprivātā sektora investīcijas samazinājās par 25%.Starp lielākajām ekonomikas nozarēm kritums bijavērojams mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā(-5.9% gadā 2. ceturksnī) un apstrādes rūpniecībā(-5.3%), kamēr citās galvenajās nozarēs pieaugumatempi līdz šim vēl ir tikai samazinājušies.IKP reālais gada pieaugums pa NACE nozarēm, %IKPZv ejniecībaBūvniecībaNek. īpašums u.c. komercdarb.Valsts pārv aldeFinanšu starpniecībaIzglītībaCitas aktivitātesTransports, glabāšana, sakariVeselība un soc. aprūpeViesnīcas un restorāniLauksaimn., medn., mežsaimn.Ieguves rūpn.Elektroen., gāzes, ūdens apgādeApstrādes rūpn.Iekšzemes tirdzn.Avots: LCSP; HB aprēķini42.9%-10.0 0.0 10.0 20.0 30.02007 1.cet. 2008 2.cet. 2008Vājais iekšzemes pieprasījums devis arī vēlamusrezultātus, proti, ir samazinājusies inflācija un straujiuzlabojusies maksājumu bilance. Inflācija šobrīd jauir daudz mazāka nekā maijā, kad tā bija sasniegusisavu kulmināciju, proti, 17.9% gadā. Inflācijasamazinās vidēji par 1 procentpunktu mēnesī,oktobrī sasniedzot 13.8%. Ja vājais iekšzemespieprasījums skaidri atspoguļojas arvien mazākajāsinflācijas gaidās, gada inflācijas samazināšanās līdzšim notikusi 2007. gada bāzes ietekmē un mēnešainflācija joprojām ir visai augsta (piemēram,septembrī apģērba un apavu cenas salīdzinājumāar iepriekšējo mēnesi augušas tikpat strauji kā pirmsgada). Būtiski inflācijas kritumu var ietekmēt naftascenu samazināšanās pasaules tirgos.

Latvija 112002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pIKP pieaugums, % 6.5 7.2 8.7 10.6 12.2 10.3 -1.0 -4.0 1.0IKP, milj.€ 9 911 9 978 11 176 13 012 16 047 19 936 22 697 23 533 25 194IKP uz vienu iedz., € 4 251 4 302 4 846 5 671 7 034 8 779 10 025 10 450 11 247IKP deflatora pieaugums, % 3.6 3.6 7.0 10.2 9.9 13.3 15.0 8.0 6.0PCI pieaugums, % 2.0 2.9 6.2 6.7 6.6 10.1 16.0 6.0 3.0SPCI pieaugums, % 2.0 2.9 6.2 6.9 6.6 10.1 16.0 6.0 3.0RCI pieaugums, % 1.0 3.1 8.6 7.8 10.3 16.1 na na naSaskaņotā bezdarba līmenis (gada vidējais), % 12.2 10.5 10.4 8.9 6.8 6.0 6.7 10.0 10.5Vidējās neto algas reālais pieaugums, % 6.0 7.8 2.4 9.7 15.6 19.9 -2* -5* 0*Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums, % 8.6 14.3 21.4 31.4 15.3 24.1 10.0 5.0 10.0Preču un pakalpojumu importa pieaugums, % 9.0 19.5 27.0 27.4 31.3 23.5 -4.0 -8.0 8.0Preču un pakalpojumu bilance, % no IKP -10.0 -12.7 -15.8 -15.2 -22.2 -21.8 -13.5 -7.0 -6.5Tekošā konta bilance, % no IKP -6.6 -8.2 -12.8 -12.5 -22.5 -23.8 -14.5 -7.0 -6.0Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP -6.4 -7.5 -11.8 -11.2 -21.3 -21.8 -12.0 -5.0 -4.0Neto ĀTI, % no IKP 2.7 2.3 3.8 3.6 7.5 7.1 6.0 3.0 3.0Kopējais ārējais parāds, % no IKP 72.7 79.6 93.3 99.4 114.0 135.1 125.0 110.0 100.0Fiskālā bilance, % no IKP (ESA) -2.3 -1.6 -1.0 -0.4 -0.2 0.1 -1.0 -3.0 -1.0Valdības parāds, % no IKP 13.5 14.6 14.9 12.4 10.7 9.5 9.5 12.0 12.0* bez "aplokšņu algu" legalizācijasTekošā konta deficīts 2. ceturksnī samazinājies līdz15.6% no IKP (25.8% pirms gada), bet tekošā unkapitāla konta deficīts – līdz 14.7% (24.6%).Provizoriskie dati liecina, ka 2008. gada 9 mēnešostekošā konta deficīts samazinājies vairāk nekā par33% gadā. Šādu samazinājumu izraisījisgalvenokārt preču importa kritums.Konjunktūras indeksi, s.i.3020100-10-20-30-40-50Jan.05 Jūl.05 Jan.06 Jūl.06 Jan.07 Jūl.07 Jan.08 Jūl.08Rūpniecība Būvniecība MazumtirdzniecībaPatērētājiPakalpojumiAvots: EurostatKā jau mēs rakstījām iepriekšējā BaltijasMakroekonomikas apskata izdevumā, jūnijā valdībabija spiesta pārskatīt budžetu, jo slikto ieņēmumudēļ nebija iespējams izpildīt noteikto mērķi, proti,2008. gadā nodrošināt pārpalikumu 1% apmērā noIKP. Valdība izvirzīja jaunu mērķi, paredzotpārpalikumu 0.05% no IKP, proti, līdzsvarotubudžetu. Līdz septembra beigām konsolidētajākopbudžetā joprojām bija pārpalikums aptuveni0.85% apmērā no mūsu aplēstā gada IKP 11 .11Mums vēl nav pieejami vispārējās valdības oktobra budžetadati, bet centrālās valdības budžetā bija 107 miljonu latu vai0.67% no IKP deficīts, pretstatā 0.62% pārpalikumam 9Patērētāju optimisms un uzņēmumu konjunktūrasrādītāji iekšzemes tirgus aktivitātes krituma unpasaules kredītu krīzes ietekmē turpinasamazināties. Lai gan oficiālie dati joprojām liecinapar reālās algas pieaugumu, mūsu analīze ļaujsecināt, ka jau kopš vasaras reālās algassamazinās, ja tiek ietverta ienākumu legalizācijasietekme 12 . Strauji aug bezdarba gaidas, taču darbatirgus pielāgojas lēnām – vidējais darba ražīgumssamazinājies jau otro ceturksni pēc kārtas (par 1.7%un 3% gadā attiecīgi 2008. gada 1. un 2. ceturksnī),kamēr bezdarba līmenis palielinājies tikai nedaudz.Centieni saglabāt esošo darbinieku skaitu samazinauzņēmumu peļņu un pasliktina to finansiālosituāciju, apgrūtinot bilanču pārstrukturēšanu unsamazinot atveseļošanās iespējas nākotnē. 13Paruzņēmumu un mājsaimniecību finansiālā stāvokļapasliktināšanos liecina arī laikus neatmaksātiekredīti. Ja 2. ceturksnī kredītu īpatsvars, maksājumipar kuriem kavējās vairāk nekā par 90 dienām, bijasamērā mazs (Eiropas kontekstā), proti, 2.1% novisiem aktīviem (t.i., atgriežoties 2005. gada līmenī),tad šobrīd tas pieaug visai strauji, un paredzams, kašāds savlaicīgi neatmaksāto kredītu īpatsvars,mēnešos. Iemesls ir nozīmīgs izdevumu pieaugums subsīdijāmun sociālajiem maksājumiem (piem., pensiju indeksēšanai).Šogad subsīdijas zemniekiem samaksāja agrāk oktobrī, ne kāiepriekšējos gados, kad tās maksāja decembrī. 64.3 miljonus latuiemaksāja Eiropas Reģionālās attīstības fondā. Savukārtieņēmumi nebija tika labi, kā gaidīts, īpaši PVN un muitasnodokļa ieņēmumi, dēļ ekonomikas piebremzēšanās.12Agrāk daudzi uzņēmumi neziņoja Valsts ieņēmumi dienestampar patieso algu apjomu, bet šobrīd nedeklarētā daļa samazinās,ekonomikas pelēkajam sektoram sarūkot.13Piemēram, aizkavēta pārstrukturēšanās samazina naudasrezerves. Tā kā banku finansējums kļūst arvien dārgāks,ražošanas investīcijām nepieciešamie līdzekļi, iespējams, kļūtugrūtāk pieejami, līdz ar to tiktu kavēta arī ekonomikas izaugsme.

Latvija 12padziļinoties recesijai, palielināsies vēl vairāk.Latvijas valsts kredītreitingu samazināšana (pēdējoreizi to izdarīja Fitch, 11.novembrī reitingupazeminot līdz BBB-) vēl vairāk ierobežos ne tikaiLatvijas uzņēmumu, bet arī valdības aizņemšanāsiespējas.10.novembrī Latvijas valdība pārņēma Parex, valstsotrās lielākās bankas kontrolpaketi (51%), laiapturētu depozītu aizplūšanu un novērst sistēmiskurisku rašanos banku sistēmā. Parex ir lielākārezidentiem piederošā banka, lielāko daļu pārējobanku faktiski sargā Zviedrijas un citu valstuatbalsta pasākumi. Valdība plāno investēt 200miljonus bankas finansiālās situācijasnostiprināšanai. Šis lēmums ir laba zīme, kasparāda, ka valsts ir gatava ātri rīkoties gadījumā, jasarežģītās pasaules ekonomiskās vides dēļatsevišķas bankas nonāk grūtībās.2. Prognožu kopsavilkumsKopš pēdējā Baltijas Makroekonomikas apskatapublicēšanas pasaules finansiālā un ekonomiskāsituācija ir mainījusies, tā vairs nav tikai satraucoša,to jau var saukt par sliktu. Vēl krasāk izjūtamslikviditātes trūkums finanšu tirgos, turklāt šobrīdlielākajās attīstītajās valstīs jau ir sākusies ilgstošarecesija (skatīt sadaļu "Vispārējie pieņēmumi"). Pat,ja kredītu krīzi atvieglos lielāko centrālo banku unvaldību milzu pūliņi, sagaidāms, ka 2009. gadāpieprasījums Latvijas galvenajās eksporta valstīsbūs ļoti vājš. Pasaules ekonomikas lejupslīde gantieši (piemēram, ar ievērojami dārgāku ārējofinansējumu), gan netieši (piemēram, ar lēnākueksporta pieaugumu un zemākām peļņas maržām)negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku, proti, tāspieauguma tempu samazināšanās būs straujāka,dziļāka un ilgstošāka, turklāt pēc tam ekonomikasattīstības tempu kāpums būs ievērojami lēnāks,nekā prognozēts iepriekš. Otrs galvenais faktors,kas līdz ar eksporta dinamiku noteiks recesijasdziļumu un ilgumu, būs nekustamā īpašuma tirgus.Mēs prognozējam, ka 2008. gadā IKP samazināsiespar aptuveni 1% gadā. Sagaidāms, ka recesijaturpināsies visu 2009. gadu, IKP samazinoties parapmēram 2–5%. Ir ļoti liela varbūtība, ka faktiskaisiznākums būs intervāla zemākajā daļā, tas ir, 4%.Mēs atkārtojam iepriekš izteikto brīdinājumu, kavājākā pieauguma un šobrīd vērojamā ieņēmumudeficīta dēļ 2008.gada budžets būs ar 1-2% no IKPdeficītu.Mūsuprāt, pastāv ievērojams vēl lielāka IKPsarukuma risks, tas varētu notikt, ja notikumu gaitapasaules finanšu tirgos un ekonomikās irnelabvēlīgāka, nekā mēs gaidījām. Situācija Latvijasekonomikā var kļūt sarežģītāka, ja vietējās finanšuinstitūcijas kļūst ārkārtīgi piesardzīgas un krasisamazina kreditēšanu un tas padziļinātu patēriņa uninvestīciju kritumu.Mūsu pamata scenārijā stabilizācija paredzēta 2010.gadā, kad IKP pieaugums būtu robežās no -1% līdz+2% gadā. Sagaidāms, ka pieauguma atjaunošanosvirzīs galvenokārt eksports, jo iekšzemespieprasījums būs samazinājies bilančupārstrukturēšanas ietekmē, turklāt resursi būsaizplūduši no iekšzemes pieprasījuma nozarēm uzeksporta nozarēm. Paredzams, ka 2008. – 2009.gadā kritīsies arī mājsaimniecību patēriņš līdz arreālās algas samazināšanos un augošo bezdarbu(no pašreizējā 6.5% līmeņa līdz 11-12%). Pēc tam,2010. gadā, mājsaimniecību patēriņš varētunedaudz palielināties vai palikt nemainīgs.Investīcijas samazināsies visā 2009. gadā, josaglabāsies būtiskas neskaidrības, augstasaizņēmumu izmaksas un zemas peļņas maržas.Investīciju apjoms atkal varētu pieaugt 2010. gadasākumā, kad attīstītās ES valstis sāks atgūties norecesijas.IKP reālais gada pieaugums, %3020100-10-202004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pIKPValdības patēriņšEksportsAvots: LCSP; HB aprēķini un prognozePriv ātais patēriņšBruto pamatkap. v eidošanaImportsLabā ziņa ir tāda, ka sagaidāms tekošā kontadeficīta samazinājums un straujāks inflācijaskritums. Lai gan pasaules ekonomikas tempuattīstības palēnināšanās negatīvi ietekmēs eksportapieaugumu, importa samazinājums iekšzemespieprasījuma krituma ietekmē būs vēl krasāks,tādējādi tekošā konta deficīts samazināsies no14.5% 2008. gadā līdz 6-7% 2009. – 2010. gadā.Mēs piesardzīgi vērtējam, ka ES struktūrfonduieplūde gadā varētu sasniegt 2-3% no IKP unārvalstu neto tiešās investīcijas (ieplūde mīnusaizplūde) 2% no IKP. Tādējādi nepieciešamība pēcārvalstu finansējuma samazināsies no 6% no IKP2008. gadā līdz tikai 1-2% 2009. – 2010. gadā.Sagaidāms, ka 2009. gadā vidējā patēriņa cenugada inflācija samazināsies par aptuveni 6%salīdzinājumā ar 16% 2008. gadā. 2009. gadabeigās tā varētu noslīdēt līdz 3%, iespējams, pattuvoties nullei. Galvenie iemesli tam ir arvienlielākais iekšzemes pieprasījuma kritums un rūkošāsenerģijas un pārtikas cenas pasaules tirgos. Pēc

Latvija 13centrālās apkures maksas palielināšanas oktobrī –novembrī inflācijas pieauguma tempi būs ļoti lēni, unvasaras sezonālā deflācija 2009. gadā būs ilgāka undziļāka. Prognozēts, ka 2010. gadā vidējā patēriņacenu inflācija saglabāsies 3% līmenī, bet deflācijasiespējamība nav nenozīmīga.3. Ekonomikas attīstībaŠodien ir skaidrs, ka ekonomikas nesabalansētībasmazināšana prasīs vairāk laika, nekā paredzētsiepriekš. Mājsaimniecību patēriņš, kas agrāk bijagalvenais ekonomikas dzinējspēks, strauji sarūk, unšis process turpināsies, liekot pārstrukturēt iekšējāpieprasījuma sektorus. Stimuli pārejai no iekšzemespieprasījuma nozarēm uz eksporta nozarēm vēl navpietiekami spēcīgi, lai nodrošinātu strauju ilgtspējīguekonomikas izaugsmi. Piemēram, jaunajai situācijaiļoti lēni pielāgojas darba tirgus, iespējas atrastdarbiniekus joprojām ir ierobežotas, un,pasliktinoties vispārējai situācijai pasaulē,samazinās investīciju iespējas augsto aizņēmumuizmaksu un krītoša ārējā pieprasījuma dēļ, kasapdraud mūsu eksporta iespējas. Pasaules tirgusatricinājumu ietekmē straujāk samazināsiespieauguma tempi un būs lielāka nenoteiktība.Finanšu tirgu satricinājumi septembrī un oktobrīliecināja, ka globālā nestabilitāte radīs problēmasvēl ilgi.Ekonomikas attīstība nākotnē galvenokārt būsatkarīga no ražīguma pieauguma. Līdz šim tā bijavairāk ekstensīva, t.i., balstīta uz kapitāla apjoma unstrādājošo skaita palielināšanu, bet efektivitātespieaugums, t.i., labāka kapitāla un darbaspēkaizmantošana, ražīgāku iekārtu ieviešana, bijasamērā lēns 14 . Tātad, acīmredzot pastāvneefektivitātes izpausmes, kuras novērst ir samērāviegli. Tas galvenokārt būs atkarīgs no vadītājukompetences, ieskaitot to, kā uzņēmumi spējpielietot savas jaudas citiem nolūkiem, nekāsākotnēji bija domāts (t.i., novirzot uzmanību noiekšzemes tirgus ārējam). Pieaugošās kapitālaizmaksas un sarežģītākā biznesa vide varētu būtiemesli izmaiņām ražošanā. Atlaišanas iepriekšpārkarsētos sektoros novedīs pie pārejoša bezdarbapieauguma līdz divciparu skaitļu līmeņiem, tādējādidodot iespēju augošiem uzņēmumiem piesaistītkvalificētus darbiniekus, kas pirms gada vēl bija ļotisarežģīts uzdevums.14Pieauguma „gudrā” daļa vai efektīvāka kapitāla un darbaspēkaizmantošana ir pazīstama kā „faktoru kopējais ražīguma” (totalfactor productivity, TFP) pieaugums. Tas Latvijā ir bijis samērāmazs, TFP pieauguma daļa kopējā IKP pieauguma jaunodalībvalstu vidū ir bijusi viszemākā.(1−α)αIKP = Nodarb.× Kapit.× KFPIKP ⎛ Kapit.⎞= ⎜ ⎟Nodarb.⎝ Nodarb.⎠VidējādarbaspēkaproduktivitāteKapitālaintensitāteα× KFPKopējā faktoruproduktivitāteKapitāla un darbaspēka attiecības un kopējās faktoruproduktivitātes gada pieaugums, %12840-41997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 1.pg.2008Vidējā darbaspēka produktiv itāteKapitāls / DarbaspēksKopējā f aktoru produktiv itāteAvots: LCSP, Eurostat; HB aprēķini3.1. Mājsaimniecību patēriņš unienākumiMēs esam samazinājuši savas reālāmājsaimniecību patēriņa pieauguma prognozes.Pēdējos divos šī gada ceturkšņos sagaidāms straujšpatēriņa kritums, proti, aptuveni 7-9% gadā. Līdz arto kopējais samazinājums 2008. gadā sasniegs3.5%. Šāds kritums gaidāms līdz pat 2010. gadavidum. Mēs prognozējam, ka 2009. gadāsamazinājums būs robežās no 5-9% (iepriekš1-3%), taču faktiskais samazinājums būs atkarīgsno situācijas pasaulē. Šobrīd mēs sliecamies uzMājsaimniecību patēriņš, % no IKP75%70%65%60%55%2000200120022003200420052006Avots: LCSP; HB aprēķini un prognozezemāko prognozes robežu (8%). 2010. gada otrajāpusgadā varētu būt neliels pieaugums, tačuparedzams, ka kopumā 2010. gadā pret iepriekšējogadu mājsaimniecību patēriņš tomēr nedaudzsamazināsies vai paliks nemainīgs (robežās no-2 līdz 0%), tomēr, kā norādīts iepriekš, ceturkšņapieaugums var kļūt pozitīvs. Tādējādi20072008p2009p2010p

Latvija 14mājsaimniecību patēriņa īpatsvars IKP pakāpeniskiatgriezīsies tajā līmenī: 65%, kāds tas bija pirmsmājokļu tirgus buma.Mājsaimniecību patēriņa samazināšanos noteiks tiepaši faktori, kas iepriekš, tomēr, ekonomikasattīstības tempiem arvien palēninoties, tieneapšaubāmi ir kļuvuši spēcīgāki.• Reālās neto algas samazināšanās. Tā kānominālās neto algas kāpums strauji palēninās,bet vidējā inflācija 2008. gadā joprojām iraugsta, mēs prognozējam, ka reālā vidējā netoalga samazināsies par 3-5%. Šāda prognozeattiecas uz algām, neņemot vērā ienākumulegalizācijas ietekmi. Oficiālā statistika,visticamāk, uzrādīs joprojām strauju nominālāsalgas kāpumu, līdz ar to arī reālo ienākumupieaugumu. Mēs sagaidām, ka 2009. gadā reālāalga samazināsies vēl par 3-6%, jo faktiskinebūs nekāda nominālās algas kāpuma, betvidējā inflācija samazināsies apmēram trīskārt.Ja šobrīd uzņēmumi tikai sāk pielāgotiesmainīgajiem apstākļiem, samazinot savasizmaksas, tad nākamgad šis process jau ritēspilnā sparā un ietekmēs lielāko daļu strādājošo.Līdz ar ekonomikas atveseļošanos un tālākuinflācijas kāpuma tempu palēnināšanos mēsprognozējam, ka 2010. gadā reālie ienākumiatkal pieaugs par 1-2%.Darbaspēka tirgus tendences24%20%16%12%8%4%0%-4%-8%1.cet.20021.cet.20031.cet.20041.cet.20051.cet.20061.cet.20071.cet.2008Saskaņotā bezdarba līmenis (l. ass)Vidējais darbaspēka ražīguma gada pieaugums (kr. ass)Of iciālās neto algas reālais gada pieaugums (kr. ass)Avots: LCSP, Eurostat; HB aprēķini14%12%10%• Augošais bezdarbs. Mēs prognozējam, ka līdzšī gada beigām bezdarbs pieaugs līdz aptuveni7%, vidējam bezdarba līmenim 2008. gadāsasniedzot 6.7%. 2009. gadā gaidāms straujāksbezdarba pieaugums, un vidējais bezdarbalīmenis varētu sasniegt 10%. Visaugstākaisbezdarbs varētu būt 2009. gada beigās un2010. gada sākumā. 2010. gadā bezdarbspakāpeniski mazināsies, tomēr gada vidējaislīmenis būs augsts: 11%. Uzņēmumiemvispārējais ekonomikas attīstības tempu kritumsnozīmē mazāku peļņu, līdz ar to būs arī mazākjaunu darbavietu. Mēs jau tagad varam novērotarvien mazāku brīvo darbavietu skaitu, proti,8%6%4%2%0%gada griezumā brīvo darbavietu skaitssamazinās jau kopš 2007. gada 4. ceturkšņa.Šis process vērsīsies plašumā, jo uzņēmumossamazinās ražīgums un tie cenšas samazinātizmaksas, tajā skaitā arī darbaspēka izmaksas.Jauno darbavietu skaits. visticamāk,samazināsies arī eksporta sektoros, jo augošāsprocentu likmes palielina izmaksas, betpasaules ekonomikas lejupslīde savukārtierobežo eksporta iespējas. Līdz šim dalībadarba tirgū ir augusi, jo samazinājās ekonomiskineaktīvo iedzīvotāju skaits, veicinotnodarbinātības kāpumu. Tomēr, tā kā arvienvairāk uzņēmumu paziņo par atlaišanām, mēsvaram sagaidīt straujāku bezdarba pieaugumu.Tas savukārt tiešā veidā negatīvi ietekmēsalgas un patēriņu, tādējādi radot vēl lielākabezdarba kāpuma risku, proti, lejupejošu spirāliiekšzemes pieprasījuma sektoros.• Parādu samazināšana. Procentu likmēm augotun aizņemšanās nosacījumiem kļūstotstingrākiem, patērētāju spējas un vēlmeaizņemties strauji samazināsies, attiecīgimazinot patēriņu. Augsto procentu likmjuietekmi vēl vairāk pastiprina arvien lielākāneskaidrība par ekonomiskās situācijas attīstībunākotnē un iespējamo atveseļošanās laiku. Līdzar to bankas vēl piesardzīgāk izturas pret savuklientu ienākumu perspektīvām. Paredzams, kamājsaimniecībām izsniegot kredītu apjoms(procentos no IKP) 2008. gadā un arī2009.gadā neraugoties uz tobrīd nominālāizteiksmē gandrīz nemainīgo IKP. Līdz ar tomājsaimniecību patēriņš samazināsies straujāknekā reālie ienākumi. Tas palīdzēs stabilizētdaudzu mājsaimniecību finansiālo stāvokli, tačuvienlaikus vēl vairāk bremzēs jau tā vājoekonomiku.Rezidentu mājsaimniecībām izsniegtie kredīti pretuzkrājumiem, % no IKP50403020100-102000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 1.pg.2008KredītiUzkrājumiAvots: FKTK, Eurostat; HB aprēķini• Ekonomikas attīstības tempu palēnināšanāsemigrācijas valstīs. Lielākās Latvijasemigrantu mērķa valstis – Īriju un Lielbritāniju –sagaida ļoti drūmas perspektīvas. Galvenieiemesli ir mājokļu burbuļa plīšana, bilanču

Latvija 15pārstrukturēšana un šo valstu lielā atkarība nofinanšu pakalpojumu eksporta ienākumiem.Nostāstu līmenī ir zināms, ka strādnieki noLatvijas Īrijā zaudē darbavietas, kuru liela daļa irceltniecībā. Tas samazinās ģimenēm Latvijāpārskaitītās naudas summas. Mēs nesagaidām,ka vājākās darba atrašanas iespējas radīs lieluemigrāciju, jo arī Rietumeiropā atrast darbu būsdaudz grūtāk.3.2. Valdības izdevumi un politikaLatvijas valdībai nākamā gada budžetā ir jāsasniedzdivi pretrunīgi mērķi. No vienas puses, būtu vēlamsekonomiskās recesijas laikā varētu nodrošinātekspansīvāku fiskālo politiku, lai uzturētu iekšzemespieprasījumu. No otras puses, budžeta deficīts varpalielināt privātā sektora aizņēmumu izmaksas,tādējādi padziļinot recesiju. Turklāt, ņemot vērāpašreizējo situāciju finanšu tirgos, aizņēmumuizmaksas pat valdībai būtu augstas. Mēs domājam,ka labākais kompromiss būtu budžeta deficīts zem3% no IKP robežas, bet tuvu tai. Šīs robežasnepārkāpšana uzlabotu izredzes pievienoties eiroātrāk, ja inflācija strauji samazinās, kas pēc mūsudomām notiks. 3% ir arī psiholoģiski svarīga robežafinanšu tirgiem.Valsts konsolidētais kopbudžets, gada pieaugums %2005 2006 20072008.g.9 mēn.9 mēn. nogada plānaNeto ieņēmumi 26.7 25.7 33.5 15.6 69.8Nodokļu ieņēmumi 26.3 30.3 34.4 16.5 72.6Iedzīvotāju ien. nod. 16.9 29.1 35.1 19.9 73.0Sociālais nod. 17.1 28.1 37.7 25.4 74.0Uzņēmumu ien. nod. 41.3 40.5 57.5 27.9 74.0PVN 39.1 37.4 29.3 -0.7 69.4Akcīzes nod. 31.2 16.6 22.3 23.4 75.1Muitas nod. 12.2 7.6 34.4 -2.1 65.0Nenodokļu ieņēmumi 19.3 13.1 21.7 10.8 73.8Neto izdevumi 25.7 24.4 28.0 23.4 65.5Kārtējie izdevumi 21.9 23.3 27.5 26.9 67.3Kapitālie izdevumi 53.8 39.3 40.6 14.2 52.9Fiskālā bilance, % no IKP -0.4 -0.2 0.1 0.9 -Avots: VID, Valsts Kase; HB aprēķiniValdība apstiprinājusi 2009. gada budžetu ardeficītu 1.85% apmērā no IKP, pamatojoties uzārkārtīgi optimistisku IKP pieauguma prognozi(+2%) un pārspīlētu inflāciju (9.8%), kas ir “izdevīga”ieņēmumu pusei. Tomēr Finanšu ministrija jau irizteikusi apņemšanos samazināt izdevumus unbalstīt budžetu uz pieņēmumu, ka IKP varētusamazināties par 1%. Šāds pieņēmums jau irpamatotāks, taču vēl arvien ļoti optimistisks. Mēsuzskatām, ka strādājot ar šādu pieņēmumu,budžetam ir jābūt sabalansētam, lai radītumanevrēšanas iespēju gadījumā, ja situācijapasliktinās.Tajā pašā laikā jāizvairās no tādu izdevumusamazināšanas, kas veicina ilgtermiņa attīstību(piemēram, nedrīkstētu samazināt ES fondulīdzfinansējumu un eksporta kredītu garantijasfondu). Vislielākās iespējas deficītu samazināšanaikārtējo izdevumu (89.9% no kopējiem budžetaizdevumiem) ierobežošana, paaugstinot efektivitāti.Šodien nodarbinātība valsts sektorā ir ievērojamilielāka nekā vidēji ES. Līdz ar to nodarbinātībassamazināšana, turklāt ne tikai likvidējot brīvās štatavietas, varētu ietaupīt vairāk līdzekļu nekā investīcijusamazināšana.Vispārējās valdības ieņēmumi un izdevumi, % no IKP4540353025202000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009pAvots: FMKopējie ieņēmumi Nodokļu ieņēmumi IzdevumiŠajos apstākļos grūti iedomāties, no kādiemlīdzekļiem varētu finansēt apsolīto nodokļusamazinājumu, piemēram, reinvestētās peļņasatbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kasveicinātu investīciju pieaugumu. Tomēr no šī mērķanevajadzētu tik viegli atteikties, jo kopš 2004. gadanodokļu slogs palielinājies no 27.2% gadā līdz31.3% 2007. gadā, un 2008. gadā tas saglabājiesaugstā līmenī.3.3. InvestīcijasJa 2007. gada 4. ceturksnī un 2008. gada 1.ceturksnī investīciju apjoms samazinājās krājumuizmaiņu ietekmē, tad 2008. gada 2. ceturksnīinvestīciju kritumu ietekmēja arī bruto pamatkapitālaveidošana (- 6.8% gadā). Negaidīti straujajam brutopamatkapitāla veidošanas pieaugumam 1. ceturksnīsekoja kritums 2. ceturksnī. Līdz ar to nepiepildījāsmūsu prognozes, ka samazinājums 2008. gadā būsmērens. Tāpēc esam ievērojami samazinājuši savubruto pamatkapitāla veidošanas prognozi, paredzot8-10% kritumu 2008. gadā. Līdzīgs samazinājumsgada izteiksmē gaidāms arī 2009. gadā, augošāsnenoteiktības dēļ prognozes diapazons ir plašāks:6-10%.Investīcijām Latvijā joprojām ir liels īpatsvars IKPstruktūrā un tas nav ilgtspējīgi. Recesijas laikā šimīpatsvaram investīciju izteikti cikliskā rakstura dēļbūtu jāsamazinās. Mēs sagaidām, ka investīcijasstrauji samazināsies noteiktās iekšzemespieprasījuma nozarēs kā tirdzniecība, personiskie

Latvija 16un biznesa pakalpojumi un mājokļu celtniecība.Daudz labākas izredzes ir ceļu būvē, apgādē arsiltumu, ūdeni un elektrību, lauksaimniecībā uneksporta ražošanā, daļēji (ceļu būves gadījumāgalvenokārt) pateicoties ES fondiem.Tiešie investīciju samazināšanās iemesli būsstraujais uzņēmumu peļņas kritums (ekonomikasuzplaukuma periodā uzņēmumu peļņa ļoti straujipieauga) un pieaugušās finansēšanas izmaksas.Investīciju samazināšanās padarīs ražīgumapalielināšanu par sarežģītāku, taču ne neizpildāmuuzdevumu.Investīciju pieaugums par 2-4% gaidāms 2010.gadā, kas ir mazāk, nekā iepriekš prognozējām(4-6%). Šādu lēnāku pieaugumu noteiks augošāsaizņēmumu izmaksas un krasākā pasaulesekonomikas attīstības tempu palēnināšanās, kasierobežos pārdošanas apjomus un peļņu, līdz ar tosamazinot arī pieejamos pašu līdzekļus investīcijufinansēšanai. Varētu būt arī patīkami pārsteigumi, jaiespēja vieglāk atrast strādājošos un zemās algaspiesaistīs investorus apstrādes rūpniecībasuzņēmumiem.3.4. Ārējais pieprasījums unmaksājumu bilanceImports samazinās daudz straujāk, nekāprognozēts, tajā pašā laikā nominālais eksportsturpina augt, tādējādi uzlabojot tekošā konta bilanci.Tomēr, tā kā IKP mazāks par gaidīto, tekošā kontadeficīta attiecība pret IKP būs augstāka, nekāminēts mūsu vasaras prognozēs. Mēs esampaaugstinājuši savu pašreizējās tekošā kontadeficīta prognozes robežas 2008. gadam no 13-15%uz 14-16% no IKP. 2009. gadā gaidāma straujākatekošā konta uzlabošanās, deficītam sarūkot līdz6-9% no IKP. Paredzams, ka 2010. gadā deficītsbūs samazinājies līdz 5-8%. Straujāka ārējāsnelīdzsvarotības samazināšanās iespējama,pateicoties ātrākam tirdzniecības bilancesTekošais konts, % no IKP1050-5-10-15-20-25-301996199719981999200020012002200320042005200620072008p2009p2010pKārtējie pārv edumiDiv idendesIeguldījumu ienākumi (aizdevumi, portfeļieg.)Atlīdzība nodarbinātajiemPreču un pakalpojumu tirdzniecībaTekošais kontsAvots: LaB; HB aprēķini un prognozeuzlabojumam, jo rūkošais iekšzemes pieprasījumsun cenu kritums pasaules tirgos ievērojamisamazinās importu. Kaut arī prognozēt eksportadinamiku ir ļoti grūti, ir skaidrs, ka tā rādītāji būslabāki nekā importa, jo iekšzemes pieprasījumakritums būs dziļš, bet eksporta pieprasījumssalīdzinoši stabils.2008. gadā gaidāms eksporta nominālaispieaugums par 10-11%, turpretim importssamazināsies par 8-10%. Jāatzīmē, ka importssamazinājies visās preču grupās, pieaudzis vienīgiminerālproduktu (galvenokārt enerģijas) un pārtikasimports. Bez tam šo preču importa kāpumu noteiciscenu, nevis apjoma pieaugums. Turpmāk šo prečucenu un apjoma tendences viena otru pastiprinās.Turpretim lielākā daļa eksporta preču uzrādījakāpumu, izņemot kokmateriālus, būvniecībasnozarē pastāvošo problēmu dēļ untekstilizstrādājumus, nozares ilgtermiņa relatīvāslejupslīdes dēļ. Arī Latvijas Bankas pētījums liecina,ka galvenajās eksporta valstīs, izņemot Lielbritāniju,tirgus daļas turpinājušas augt, neraugoties uznelabvēlīgajām valūtas kursu svārstību tendencēm.Latvijas uzņēmumi ir noturējuši savu tirgus daļu,pateicoties pievienotās vērtības palielināšanai.Vienības darbaspēka izmaksas un reālais efektīvaisvalūtas maiņas kurss, 2004.g. 1.cet.=100260220180140100601.cet.20041.cet.20051.cet.20061.cet.2007Vienības darbaspēka izmaksasLata reālais ef ektīvais kurss (PCI bāze)Avots: LaB, LCSP; HB aprēķiniEksporta tirgus daļas, 2001-2007, 1.pg.2008, %0.50.40.30.20.10.0EiropasSavienībaAvots: LaBVācijaZviedrijaDānijaApvienotāKaralisteSomijaPolijaKrievija864201.cet.2008IgaunijaLietuva

Latvija 17Pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanāsdēļ eksports varētu reālā izteiksmē samazināties,bet droši vien pieaugt nominālā izteiksmē, vismaz2009.gadā kopumā, ja ne visos ceturkšņos. Importakritums padziļināsies līdz 5-9%, iekšzemespieprasījumam strauji sarūkot. 2010.gadāsagaidāma situācijas uzlabošanās, eksportampieaugot par 9-11% un importam par 8-10%.Eksporta pieaugums būs galvenokārt atkarīgs nopasaules ekonomikas atlabšanas ātruma, kamērimporta dinamiku noteiks investīcijas.Atšķirībā no 2005. – 2007. gada, kad ārējais parādspalielinājās par 20% no IKP gadā, paredzams, ka2009. gadā būs vajadzīgs tikai neliels ārējaisfinansējums aizņēmumu veidā, vai tāds nebūsvajadzīgs vispār. Mēs uzskatām, ka ES fondi unārējās tiešās investīcijas (tiesa, mazākas) veidoslielāko daļu nepieciešamā ārējā finansējuma,paliekot 1-2% no IKP starpībai, kuru var segtvaldības aizņemšanās, banku aizņemšanās vaiārvalstu aktīvu pārdošana (72.2% no IKP 2008.gadajūnijā, atskaitot ĀTI).Tekošā konta deficīta finansēšana, % no IKP403020100-10-201996199719981999200020012002200320042005200620072008p2009p2010pKapitāla kontsFinansējuma def icītsĀTI - reinv estētā peļņaĀTI - pašu kapitālsĪstermiņa banku kapitālsĪstermiņa citu sekt. kapitālsIlgtermiņa banku kapitālsIlgtermiņa citu sekt. kapitālsLaB rezerv esTKDAvots: LaB; HB aprēķini un prognozeEksporta pieaugumu nākotnē veicinās šādi faktori:• Kopš aprīļa daudz straujāk palielinājieseksports uz valstīm, kas nav ES un NVSdalībvalstis, atsevišķos mēnešos nodrošinot kopējāpreču eksporta pozitīvu nominālo pieaugumu. Šovalstu tirgu daļa 3. ceturksnī palielinājās no 9.4%1.ceturksnī līdz 13.3% 3.ceturksnī jeb absolūtosskaitļos no 100.9 miljoniem latu līdz 153.7 miljoniemlatu. Tas liecina, ka eksportētāji cītīgāk meklējaunus tirgus ar joprojām augstu pieprasījumu 15 , lai15Latvijas eksports uz „eksotiskajiem tirgiem” var svārstīties ļotiātri. 2008.gadā statistikā „ne no kurienes” parādās Peru,nopērkot 1.8% no Latvijas eksporta 8 mēnešos vai 10% nometālu eksporta.Preču eksports, milj. LVLMetāliKoksnePārtikaMašīnas, iekārtasĶīmiskie prod.Transportlīdz.Tekstilizstr.Minerālprod.Plastmasas izstr.MēbelesBūvmateriāliPapīrs un celulozeCitiOptiskie instr.0 200 400 6009 mēn. 2007 9 mēn. 2008Avots: LCSPPreču imports, milj. LVLMašīnas, iekārtasMinerālprod.PārtikaMetāliTransportlīdz.Ķīmiskie prod.Tekstilizstr.Plastmasas izstr.Papīrs un celulozeBūvmateriāliKoksneMēbelesOptiskie instr.CitiGada pieaugums,%-20 0 20 40 60Gada pieaugums,%0 300 600 900 1200 -50 0 50 100Avots: LCSP 9 mēn. 2007 9 mēn. 2008kompensētu ES valstīs vērojamā krītošāpieprasījuma negatīvo ietekmi. Ekonomikas ciklivisās valstīs nevirzās sinhroni, līdz ar topieprasījuma kritumu galvenajās tirdzniecībaspartnervalstīs var kompensēt ar joprojāmaugošo vai tikai nedaudz krītošo pieprasījumucitās valstīs.• Sagaidāms, ka 2009.gadā pirmos rezultātus dospasākumi eksporta atbalstammakroekonomikas stabilizācijas plāna ietvaros.• Par spīti straujam algu pieaugumamiepriekšējos gados, algas rūpniecībā Latvijājoprojām ir zemākas, salīdzinot ar ziemeļu unRietumeiropu; starpība joprojām parasti irmērāma reizēs, nevis procentos. Apstrādesrūpniecības uzņēmumiem, kas spējīgi sasniegtvismaz līdzīgu darba ražīguma līmeni tas solaļoti labu rentabilitāti.• 2008.gadā darba ražīgums samazinājāsciklisku faktoru dēļ, bet nesena vēsture parāda,

Latvija 18ka Latvijas vēsture ir spējīga uzturēt strauju(5-7%) gadā darba ražīguma pieaugumu.Pakalpojumu eksporta un importa pieauguma tempiir palēninājušies, tomēr eksports joprojām augstraujāk nekā imports, saglabājot pakalpojumubilancē pārpalikumu. Līdz šim eksporta pieaugumunoteica galvenokārt transporta pakalpojumi(lielākoties kravas pārvadājumi, izņemot jūras ungaisa transportu) un citi pakalpojumi (galvenokārtuzņēmējdarbības pakalpojumi, piemēram, juridiskiepakalpojumi, konsultācijas, grāmatvedībaspakalpojumi, reklāmas pakalpojumi un artirdzniecību saistītie pakalpojumi). Kaut arī topieauguma tempi mazināsies, sarūkot vispārējaiekonomiskajai aktivitātei, mēs tomēr sagaidām, kašo pakalpojumu eksporta potenciāls pieaugs, jo:• Latvija turpinās gūt labumu no tās labvēlīgāsģeogrāfiskās situācijas. Mēs uzskatām, kaKrievija saglabās vai pat palielinās izejvielueksportu, lai kompensētu cenu krituma iespaidu.• Ārvalstu kompānijām var būt lētāk izmantotLatvijas ārpakalpojumus noteiktām funkcijām,tādējādi ietaupot darbaspēka izmaksas.Izklaides ceļojumu nākotne šķiet mazāk labvēlīga, jošis sektors visdrīzāk izjutīs patērētāju vēlmisamazināt izdevumus pakalpojumiem, bez kuriemiespējams iztikt.Pakalpojumu imports ir vairāk atkarīgs no:• ceļošanas pakalpojumiem: izklaides ceļojumupieprasījumu samazinās patērētāju pesimisms;iespaids uz biznesa ceļojumiem droši vien būstuvs neitrālam.• biznesa pakalpojumi visdrīzāk pieaugs, Latvijasuzņēmumiem cenšoties palielināt savuefektivitāti.• Celtniecība, kas varētu zaudēt savu nozīmi,pieprasījumam turpinot samazināties.Kā jau bija sagaidāms, turpinās kārtējo pārvedumuaizplūdes samazināšanās, tomēr samazinās arī toieplūde, līdz ar mēs esam samazinājuši savu kārtējopārvedumu konta pārpalikuma prognozi. Mēsprognozējam, ka 2009. gadā samazināsies gankārtējo pārvedumu ieplūde, gan aizplūde, jo lielākodaļu pārvedumu veido neklasificēti privātā sektorapārvedumi, kas, ļoti iespējams, varētu būt ilglaicīgomigrantu pārvedumi. Latvijas ekonomikā sākotiesrecesijai un palēninoties ekonomiskajai aktivitāteivisā pasaulē, samazināsies arī migrantu ienākumi.Tomēr pārvedumu kontā joprojām būs pārpalikums,jo pārvedumu ieplūde ievērojami pārsniedz toaizplūdi. Mēs esam nedaudz samazinājušiieņēmumu konta deficīta prognozi, jo irpalēninājušies ienākumu aizplūdes pieaugumatempi. Augošo procentu likmju ietekmē palielināskredītmaksājumi, savukārt ekonomiskās aktivitātessamazināšanās ietekmē kritīsies peļņa un līdz ar toarī dividenžu aizplūde. Kapitāla konta pārpalikumaprognoze palielināta līdz 2.4% no IKP (iepriekš1.7%). To lielā mērā noteica tas, ka joprojāmturpinās ES fondu līdzekļu ieplūde, jo tiek pabeigtiprojekti, kas tika ieplānoti iepriekšējās ES budžetaperioda (2004. – 2006. gadam) ietvaros. Prognozi2009. – 2010. gadam mēs saglabājām iepriekšējālīmenī, proti, paredzot 1-2% no IKP pārpalikumu.Mēs esam palielinājuši savu neto ārvalstu tiešoinvestīciju prognozi 2008. gadam līdz 6% no IKP(4.5% vasaras prognozēs), jo gada 1.puses datiuzrādīja stabilu neto ĀTI ieplūdi, no tām 28.4% bijanesadalītā peļņa. Mēs prognozējam, ka 2009. –2010. gadā neto ĀTI samazināsies līdz apmēram3% no IKP (vasaras prognozē 4.5%), joekonomiskās aktivitātes samazināšanās ietekmēkritīsies peļņa. Varētu būt arī patīkami notikumupavērsieni, ja ārvalstu ražotājus pievilinātu vietējādarbaspēka pieejamība un zemās izmaksas. Šajāziņā pat pozitīva ietekme varētu būt arī globālajairecesijai, jo Rietumeiropas un Ziemeļeiropasuzņēmumi būtu spiesti aktīvāk samazināt savasizmaksas un pārvietot ražotnes. Tomēr, pieņemot,ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde būs 3% un ESfondu līdzekļu ieplūde 2.5% no IKP, atlikusī nesegtātekošā konta deficīta finansējuma daļa 2008.gadābūs 5.5% no IKP un tā samazināsies līdz 1.5%2009.gadā un 1% 2010.gadā. Šo deficītu iespējamsfinansēt, samazinot ārvalstu aktīvus, palielinotsaistības (valdības un banku aizņemšanās) vaisamazinot centrālās bankas ārējās rezerves (18.4%no IKP 2008.gada 30.jūnijā). Jebkurā gadījumāpieaugs ārējais parāds, bet ļoti lēni, salīdzinot arlīdzšinējām tendencēm. Tā kā nominālais IKPmainīsies pavisam nedaudz, arī parāda attiecībapret IKP paliks gandrīz tāda pati.Ja korekcija nebūs pietiekami ātra un nepārliecināskreditorus, finansējuma pieejamība būs ļotiierobežota, novedot pie straujākas iekšējāpieprasījuma, importa un IKP samazināšanās. Mēsnesagaidām strauji kapitāla aizplūdi no Latvijas, joārējo saistību struktūras būtisku daļu veidoilgtermiņa kapitāls, proti, ĀTI un ilgtermiņa kredīti,kurus nav iespējams ātri izņemt. Īstermiņa saistībuapjoms Latvijas komercbankās ir uzturams, bankusektora likviditāte un maksātspēja tālu pārsniedzminimālās prasības; likviditāte 2008.gada2.ceturkšņa beigās bija 50.7% (tai ir jābūt vismaz30%) un kapitāla pietiekamība bija 12.7% (prasība ir8%).

Latvija 194. Monetārie jautājumi4.1. InflācijaVidējās patēriņu cenu inflācijas prognoze 2008.gadam saglabāta 16% līmenī, turpmākajiem diviemgadiem mēs prognozējam inflācijas samazināšanoslīdz 6% un 3%. Gada inflācija ir pakāpeniskipieaugusi kopš 2008.gada maija, kad inflācija bijasasniegusi savu augstāko punktu. Inflācijaspieauguma tempi palēnināsies arī turpmāk. Tonoteiks arvien mazākās inflācijas gaidas, rūkošāpatērētāju pirktspēja un līdz ar to arī vājaispieprasījums, kā arī pasaules finansiālā nestabilitāte(krītošās naftas cenas). Mēs esam samazinājušisavu prognozi 2009. gadam līdz 6%, jo paredzams,ka iekšzemes pieprasījums un pasaules cenuspiediens samazināsies vēl straujāk. Recesijaipadziļinoties, cenu palielinājuma iespējas būsierobežotas, un dažos sektoros mēģinājumi uzturētapgrozījumu varētu beigties pat ar deflāciju. 2010.gadā paredzama cenu stabilizācija, un mēssamazinājām savu vidējās inflācijas prognozi līdzaptuveni 3%, jo gaidāma ļoti lēna vietējāsekonomikas atveseļošanās, kā arī deflācijasspiediens pasaules mērogā. Ir nozīmīga deflācijasspirāles varbūtība arī Latvijas ekonomikā, tas būtuļoti bīstami, ņemot vērā vispārējo parādsaistībuapjomu 16 .Patēriņa cenu gada inflācijas veidošanās,procentpunktu devums20181614121086420-22002 2003 2004 2005 2006 2007 1.cet.20082.cet.2008PārtikaMājoklisTransportsAlkohols, tabakaViesnīcas, restorāniSakariCitiPamatinf lācijaKopējā ceturkšņa inf lācijaAvots: LCSP, LaB; HB aprēķini3.cet.2008Plaši izplatītas bažas par cenu diktēšanas riskujomās, kurās vērojama augsta vai augoša tirguskoncentrācija, piemēram, energoapgādē, pārtikasun degvielas mazumtirdzniecībā. Taču16Ekonomisti dažreiz runā par "labo" un "slikto" deflāciju. Labodeflāciju veicina tehnoloģiskas pārmaiņas un spēcīgakonkurence. Tomēr no parādnieka viedokļa (līdz ar to bieži arī noviņa kreditora viedokļa) tādas labas deflācijas vispār nav, jo tāpalielina maksātnespējas risku."visneizskaidrojamākie" cenu kāpumi bieži vērojamijomās, kurās strādā liels skaits uzņēmēju,piemēram, apģērbu mazumtirdzniecībā, ēdināšanaspakalpojumu un individuālo pakalpojumu sniegšanā.Tas liek domāt, ka uzņēmēji vienkārši ir palielinājušipeļņu pārkarsušās ekonomikas apstākļos un/ vaibijuši spiesti celt cenas straujā darbaspēka izmaksupieauguma dēļ. Vienalga, kādi agrāk būtu bijuši"pārmērīgā" cenu kāpuma iemesli, skaidrs, ka ganstrādājošo, gan uzņēmumu spēja diktēt cenasstrauji izzūd.Ražotāju cenu gada pieaugums 2008. gada 9mēnešos bijis stabils, nedaudz svārstoties ap 12%.Vietējā tirgū pārdoto un eksportēto preču cenu gadapieaugums ir strauji izlīdzinājies. Ja aprīlī tasievērojami atšķīrās, proti, attiecīgi 19% un 2.3%, tadseptembrī tas jau bija attiecīgi 14.3% un 8.8%.Agrāk, pastāvot spēcīgam iekšzemespieprasījumam, ražotāji varēja cenas paaugstinātvairāk vietējā tirgū pārdotajām precēm un tādējādikompensēt augošās izmaksas. Šogad sarūkošaisiekšzemes pieprasījums liek ražotājiem būtmēreniem cenu celšanā (jūlijā un septembrī pat bijamēneša deflācija), tāpēc ikgadējais cenu pieaugumsir krietni piebremzējies. Turpretim cenaseksportējamiem produktiem līdz 2008.gadaaugustam auga straujāk nekā pērn, novedot piestrauja gada pieauguma paātrināšanās no2008.gada maija. Šādu spēcīgu pieaugumu varizskaidrot augošās pasaules cenas. Tomēr iespējaturēt augstas cenas eksportējamiem produktiem drīzizzudīs, jo citas valstis piedzīvo cenu pieaugumasamazināšanos un pieaug arī deflācijas risks.Eksporta cenu kritums mēneša ietvaros 2008.gadaseptembrī parāda, ka ārējais pieprasījums vairsnevar absorbēt cenu pieaugumu. Tā kāpieprasījuma spiediens nozīmīgi vājināsies ganiekšējos, gan ārējos tirgos, mēs sagaidāmnepārtrauktu un strauju ražotāju cenu inflācijaskrišanos.4.2. Valūtu kursi, procentu likmes unkreditēšanas pieaugumsLatvijas Banka turpina padarīt monetāro politikustimulējošāku. Sākot ar 24. oktobri, obligāto rezervjunorma banku saistībām virs 2 gadiem samazinātano 6% līdz 5% un visām pārējām saistībām - no 8%līdz 7%. 13.novembrī Latvijas Banka lēma, ka24.novembrī un 24.decembrī šīs normas tikssamazinātas vēl par vienu procenta punktu katrureizi. Neraugoties uz to, situācija finanšu tirgūjoprojām ir satraucoša. Strauji augušas lataprocentu likmes (oktobrī 3 mēnešu RIGIBOR bija11.5%, iepriekšējos 3 mēnešos tās svārstījās ap6%). To ietekmējusi gan naudas līdzekļu aizplūde(piemēram, kredītmaksājumu dēļ), ganneskaidrības, kas saistītas ar Latvijas Bankasiespējamo intervenci valūtas tirgū. Līdz ar to

Latvija 20starpība starp 3 mēnešus Euribor un Rigibor irpalēkusies līdz 600 bāzes punktiem, jo eiro likmes irstabilas.Tomēr nekāda veiksmīga spekulatīva darbība arvalūtu nav iespējama, jo finanšu tirgi ir niecīgi patsalīdzinājumā ar Latvijas ekonomikas lielumu. Tasbija redzams 2007.gada februārī un martā, kadneizdevās spekulatīvs uzbrukums LVL/EUR kursam.1.oktobrī lats pieskārās kursa svārstību zonasaugšējai robežai un Latvijas Bankai ir bijis jāveicintervence, pārdodot aptuveni 335 miljonus eiro(proti, aptuveni 7% rezervju) līdz oktobra beigām. Tātas notika arī 2007.gadā, kad paaugstinātu svārstībuperiodos LBL nākotnes tirgi pilnībā pārtraucafunkcionēt.EUR/LVL kurss un LaB intervences0.7150.7120.7090.7060.7030.7000.6970.6940.691Jan.06 Jūl.06 Feb.07 Aug.07 Mar.08 Sep.08Intervence, m LVL (l. ass)Interv ences robežas (kr. ass)Avots: LaB, ReutersEUR/LVL (kr. ass)150100500-50-100-150Teorētiski devalvācija kā politikas instrumentsvarētu tikt izmantota, lai samazinātu importu unalgas ārvalstu valūtas izteiksmē, lai atjaunotueksportētāju konkurētspēju. Tomēr tagad navnepieciešams atjaunot konkurētspēju, jo ārējānesabalansētība un izmaksu pieaugums jaubremzējas. Šīs tendences ir aprakstītas citur šajādokumentā, bet vissvarīgākie fakti ir apkopotizemāk:• preču imports jau strauji samazinās (3.ceturksnīpar apm. 15% reālā izteiksmē),• eksporta konkurētspēja joprojām ir laba. Latvijair saglabājusi un pat palielinājusi tās daļugalveno tirdzniecības partneru importā, par spītiaugošām darbaspēka vienības izmaksām unreālajam efektīvajām valūtas kursam,• darbinieku spēja prasīt algu pieaugumu unuzņēmumu spēja pacelt cenas strauji rūk, tāpēcnav konkurētspējas mazināšanās riska tuvākajānākotnē.Jebkādus devalvācijas ieguvumus aizēnotu tāsnegatīvās sekas, piemēram, augsta inflācija.Devalvācija radītu dziļu negatīvu šoku: ārvalstuvalūtās izsniegtie kredīti veido aptuveni 80% no IKP(apmēram 90% no iekšzemes kredītu apjoma), latunoguldījumi – aptuveni 21% no IKP.Starpbanku procentu likmes, %14121086420-2Jūl.06 Nov .06 Mar.07 Jūl.07 Nov .07 Mar.08 Jūl.08 Nov .083m Rigibor-Euribor starpībaRIGIBOR 3mLaB ref inansēšanas likmeAvots: LaB, ReutersRIGIBOR uz naktiEURIBOR 3mNoguldījumu likme LaBKopš septembra beigām strauji kāpusi lata naudastirgus likme. Viena mēneša laikā 3 mēnešu Rigiborlikme pārsniegusi 11%, kamēr pēdējo trīs mēnešuvidējā likme bija tikai 6%. Līdz ar to 3 mēnešuEuribor un Rigibor starpība pārsniedza 600 bāzespunktu, jo eiro likme nemainījās.Rezidentu mājsaimniecību un nefinanšu institūcijukredītu pieauguma tempi100%80%60%40%20%0%Jan.06 Jūl.06 Jan.07 Jūl.07 Jan.08 Jūl.08Mājsaimniecības, mēneša pieaugums (l. ass)Nef inanšu institūcijas, mēneša pieaugums (l. ass)Mājsaimniecības, gada pieaugums (kr. ass)Nef inanšu institūcijas, gada pieaugums (kr. ass)Avots: LaB; HB aprēķini7%6%5%4%3%2%1%0%Turpināja augt arī aizņemšanās izmaksas, līdz ar tovidējā svērtā eiro kredītu procentu likme palielinājāsno 6.5% janvārī līdz 7.8% septembrī. Augošāsprocentu likmes līdz ar reālo ienākumusamazināšanos, augošo bezdarbu, arvienneskaidrākajām nākotnes perspektīvām, kā arīnekustamā īpašuma cenu tālākas krišanās gaidāmir radījušas pietiekamu pamatu arī turpmākamkreditēšanas apjoma pieauguma tempupalēninājumam. Mājsaimniecībām un nefinanšuinstitūcijām izsniegto kredītu apjoma pieaugumatempi septembrī samazinājušies attiecīgi līdz 12%gadā (no 35.6% janvārī) un 22.9% (no 35.4%).Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomapieauguma tempi samazinās straujāk nekā finanšuinstitūcijām.

Latvija 21Kreditēšanas pieauguma prognoze palieknemainīga, proti, kreditēšanas pieauguma tempi2008. gadā palēnināsies, bet 2009. gadā izsniegtokredītu apjoms jau samazināsies. Līdz ar tosamazināsies arī kredītu īpatsvars IKP.Ekonomikas sabalansēšanās, visticamāk, notiks,paaugstinoties reālajām procentu likmēm, jonominālās likmes turpinās augt, kamēr inflācijasamazināsies. ECB bāzes likmes un Euribor būtiskisamazināsies, bet Latvijas riska prēmijas visdrīzākturpinās augt. Reālās procentu likmes ir ekonomikassabalansēšanās mehānisma pamats, jo augstākaslikmes samazina patēriņu un tādējādi pārorientēekonomiku no iekšzemes pieprasījuma uz eksportu.Mārtiņš KazāksIvonna SlapiņaDainis StikutsPēteris Strautiņš

Igaunija 22Igaunija1. Ekonomiskā situācija šobrīdIgaunijas ekonomikā ir iestājusies recesija. IKPsamazinājās divus ceturkšņus pēc kārtas 17 : 1ceturksnī par 0.9% un 2. ceturksnī par 0.8%(s.i.dati). IKP gada pieaugums līdz šim samazinājiestikai 2. ceturksnī (-1% s.i. dati), taču arī 3. ceturksnīekonomikā bija lejupslīde (-1% ceturksnī (s.i.) un-3.3% gadā, atbilstoši ātrajam novērtējumam).Iekšzemes pieprasījums turpina samazināties, jomazinājās mājsaimniecību patēriņš un investīcijas.Par mājsaimniecību patēriņu aptuveni liecinamazumtirdzniecības apgrozījums, kas 3. ceturksnīsamazinājies par 5% (provizoriskie dati) un,iespējams, turpinās samazināties, jo gaidāmsbezdarba pieaugums (saskaņotā bezdarba līmenisseptembrī bija 4.2%, pēc oficiāliem datiem 3.5% 18 ),lēnāks algu kāpums (3. ceturksnī gada pieaugumsap 9-10%) un pesimisma palielināšanās. Nelieloinvestīciju apjomu ietekmējusi galvenokārt situācijamājokļu būvniecībā (3. ceturksnī kopējā pabeigtodzīvojamo ēku platība salīdzinājumā ar iepriekšējāgada attiecīgo periodu samazinājusies par 27.5%).Turpretim nedzīvojamo ēku un inženiertehniskobūvju celtniecības apjomi, iespējams, turpināja augt.Tas skaidrojams ar uzsākto projektu pabeigšanu unES fondu līdzekļu izmantošanu. Samazinājušāsinvestīcijas transportlīdzekļos, kamēr investīcijastehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās, šķiet, navpalielinājušās (vismaz ne daudz). Turpinājis augtvaldības patēriņš, tomēr mēs uzskatām, ka3. ceturksnī šis kāpums ievērojami palēninājies.Eksports 3. ceturksnī attīstījās pārsteidzoši labi:saskaņā ar provizoriskajiem datiem, eksportspieaudzis par 10.8% salīdzinājumā ar attiecīgoperiodu pērn. Turpretim imports palielinājās tikai par5.6%, jo krītas iekšzemes pieprasījums. Ārējās17Igaunijas Statistikas birojs, ieviešot jaunu IKP aprēķinametodoloģiju, kur IKP aprēķina izmantojot ķēžu indeksu (paratsauces gadu pieņemot 2000. gadu), un paredzot regulāruprovizorisko datu pārskatīšanu, septembra sākuma pārskatījaIKP laikrindas no 2000. gada līdz 2008. gada 2. ceturksnim.Lielākā daļa rādītāju tika samazināti. Šajā ziņā lielākaisizņēmums bija 2008. gada 1. ceturksnis (gada pieaugums no-1.9% s.i.uz -0.9%). Skatīt diagrammu nākamajā lappusē.18Eurostat publicētā saskaņotā bezdarba līmenis ir samazinājiesno 4.4% iepriekšējā gadā, taču salīdzinājumā ar jūliju (3.9%) unmaiju-jūniju (3.8%) tas ir palielinājies. Dati tiek pārskatīti reiziceturksnī. Oficiālie dati aptver tos cilvēkus, kuri ir pieteikušiesIgaunijas Darba tirgus departaments. Bezdarbs palielinājies no1.9% iepriekšējā gadā un 2.9% septembrī. Šie rādītāji navsezonāli izlīdzināti.tirdzniecības bilance 3. ceturksnī turpinājauzlaboties un sasniedza -6.8% no IKP (atbilstošiprovizoriskiem datiem), kas ir uzlabojums no -10.2%gadu iepriekš. Tas ļoti labvēlīgi ietekmēja tekošā unkapitāla konta deficītu, kas turpināja samazināties,neraugoties uz samērā nelielo ES fondu līdzekļuieplūdi pēdējos mēnešos. 3. ceturksnī ievērojamipalielinājusies arī ārvalstu tiešo investīciju netoieplūde (5 miljardi EEK salīdzinājumā ar 1.5miljardiem pirms gada), kamēr pārējo investīcijuneto ieplūde samazinās (2.5 miljardi EEKsalīdzinājumā ar 14.3 miljardiem pirms gada).Konjunktūras indeksi, s.i.6040200-20-40-602002 2003 2004 2005 2006 2007 2008Rūpniecība Patērētāji BūvniecībaMazumtirdzniecība PakalpojumiAvots: IEPI; HB aprēķiniInflācija sākusi atkāpties, proti, gada inflācijasamazinājusies no 11.4% jūnijā līdz 9.8% oktobrī.Turklāt ļoti iespējams, ka nākamajos mēnešos tākritīsies vēl vairāk. Galvenie iemesli, kas noteicašādu inflācijas samazināšanos, ir rūkošaisiekšzemes pieprasījums, administratīvi regulējamocenu kāpuma apstāšanās un cenu kritums pasaulestirgos (pārtikai, enerģijai u.c.).Zemais iekšzemes pieprasījums nopietni apdraudbudžeta ieņēmumus, kas cieš galvenokārt no nelielāmazumtirdzniecības apgrozījuma un mazajāminvestīcijām: PVN ieņēmumi ievērojami atpaliek noprognozētā un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu irsamazinājušies par 4.7% (9 mēnešu rezultāti).Samazinājušies arī pārējo nodokļu ieņēmumi. Laigan valdība ir ierobežojusi tēriņus, nav daudziespēju mainīt šo situāciju, jo pastāv daudznoteikumu, kas ieņēmumus saista ar izdevumiem,turklāt papildu līdzekļus prasa arī nesen palielinātiesociālie pabalsti. Neraugoties uz iepriekš minēto,3. ceturkšņa beigās valsts budžeta pārpalikumssasniedza 0.2% no prognozētā gada IKP.

Igaunija 232003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pIKP pieaugums, % 7.1 7.5 9.2 10.4 6.3 -1.6 -2.3 2.0IKP, milj.€ 8 693 9 651 11 091 13 104 15 270 16 800 17 200 18 200IKP uz vienu iedz., tūkst. EEK 100.5 111.9 128.9 152.6 178.1 195.0 200.0 215.0IKP uz vienu iedz., € 6 424 7 155 8 241 9 755 11 383 12 500 12 800 13 700Rūpniecības pieaugums, % 11.1 10.5 10.9 10.1 6.8 -1.0 3.0 5.5IKP deflatora pieaugums, % 4.6 3.3 5.3 7.0 9.6 12.0 3.5 0.5PCI pieaugums, % 1.3 3.0 4.1 4.4 6.6 10.3 4.3 2.8SPCI pieaugums, % 1.4 3.0 4.1 4.5 6.7 10.5 4.5 3.0RCI pieaugums, % 0.2 2.9 2.1 4.5 8.3 6.8 2.5 3.5Saskaņotā bezdarba līmenis (gada vidējais), % 10.0 9.7 7.9 5.9 4.7 4.5 7.0 6.8Vidējās bruto algas reālais pieaugums, % 8.0 5.2 6.1 11.2 13.0 3.0 -0.5 1.0Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums, % 9.0 17.4 24.6 18.4 7.8 6.5 0.0 3.5Preču un pakalpojumu importa pieaugums, % 9.7 17.9 21.6 25.7 8.0 -3.0 -4.5 2.5Preču un pakalpojumu bilance, % no IKP -7.4 -7.4 -6.4 -11.8 -11.3 -3.5 -1.0 -2.0Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP -10.6 -11.0 -9.2 -14.6 -16.9 -9.5 -5.0 -4.5ĀTI ieplūde, % no IKP 9.5 7.5 20.1 14.0 11.7 8.5 6.0 7.0Kopējais ārējais parāds, % no IKP 64.5 76.0 86.1 97.7 112.4 110.0 100.0 98.0Fiskālā bilance, % no IKP (ESA) 1.8 1.7 1.8 3.6 3.3 -1.8 -2.0 -0.5Valdības parāds, % no IKP 5.5 5.0 4.4 4.0 3.0 3.0 3.5 4.02. Prognožu kopsavilkumsMēs esam samazinājuši Igaunijas ekonomikaspieauguma prognozi, ņemot vērā pārskatītos IKPdatus un slikto pasaules ekonomikas attīstībasprognozi. Mēs prognozējam, ka šogad Igaunijas IKPsamazināsies par gandrīz 2% un vairāk nekā par2% 2009. gadā. Mēs apzināmies šobrīd pastāvošonenoteiktību par pasaules ekonomikas un, jo īpaši,par pasaules finanšu sistēmas turpmāko attīstību.Ļoti iespējams, ka mums nāksies samazināt savasprognozes vēl vairāk, ja situācija izrādīsies sliktāka,nekā tiek uzskatīts šobrīd (sk. sadaļu "Vispārējiepieņēmumi"). Tomēr mēs uzskatām, ka pastāv arīiespēja, kaut arī neliela, ka notikumi Igaunijā varētupavērsties labvēlīgākā virzienā, nekā prognozēts.Šāds lielāks IKP pieaugums tomēr nenozīmētuiekšzemes pieprasījuma palielināšanos, betgalvenokārt spēcīgāku neto eksporta pozitīvoietekmi, nekā prognozēts mūsu pamata scenārijā.Reālā IKP gada pieaugums12%10%8%6%4%2%0%-2%-4%1.cet.20022.cet.20033.cet.20044.cet.20051.cet.20072.cet.20083.cet.2009pIepriekšējie dati Jaunie dati PrognozeAvots: ISB; HB aprēķini4.cet.2010pMēs sagaidām samērā strauju inflācijas kritumu(zem 3% 2010. gadā), bezdarba pieaugumu (virs7%) un nodarbinātības samazinājumu, kā arīminimālu algu kāpumu (jau šogad paredzama reālāsalgas samazināšanās). Mēs prognozējam arībudžeta bilances pasliktināšanos, bet tajā pašā laikāarī ārējās maksājumu bilances uzlabošanos,samazinoties ārējiem aizņēmumiem. Finanšusektoru nākamajos 12-18 mēnešos sagaida visaisaspringts periods, tomēr mēs nesagaidāmnopietnus finanšu sistēmas satricinājumus. Mūsuprognozēm pamatā ir pieņēmums, ka 2008. gadāievērojami samazināsies ārvalstu investīcijas, tajāpašā laikā lielākos apmēros notiks uzņēmumupārņemšana un apvienošanās, kam sekos torekapitalizācija un ārvalstu investoru īstenotauzņēmumu refinansēšana 2009. – 2010. gadā. Mēspieņemam, ka Igaunijas uzņēmumi spēs veiksmīgipielāgot savu darbību esošajai situācijai, vai nuizmantojot vietējos kredītus vai piesaistot ārvalstukapitālu. Līdz ar to Igaunijas eksports joprojām spēsbūt relatīvi spēcīgs (salīdzinājumā ar importu). Tasnozīmē neto eksporta pozitīvu ietekmi uzekonomikas attīstību.3. Ekonomikas izaugsmeMēs esam samazinājuši Igaunijas ekonomikaspieauguma prognozi šim un nākamajiem gadiem,paredzot, ka IKP samazināsies par gandrīz 2%šogad un vairāk nekā par 2% nākamgad.Pieaugums paredzams tikai nākamā gada beigās,taču tikai 2010. gadā varēs runāt par gada vidējārādītāja pieaugumu. Ļoti iespējams, ka situācijapasaules ekonomikā izvērsīsies sliktāka, nekā tiekuzskatīts šobrīd, attiecīgi ietekmējot Igaunijasekonomisko situāciju.

Igaunija 24Reālā IKP izlietojums, procentpunktu devums25%20%15%10%5%0%-5%-10%-15%2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pPriv ātais patēriņšInvestīcijasNovirzeAvots: ISB; HB aprēķini un prognozeValdības patēriņšNeto eksportsIKP pieaugumsVāji IKP pieaugumu nosaka galvenokārt iekšzemespieprasījums, kas pēc mūsu domām turpināssamazināties vēl vismaz līdz nākamā gada vidum.Atveseļošanās būs lēna, īpaši runājot parmājsaimniecību patēriņu, jo mēs prognozējamnodarbinātības samazinājumu (un bezdarbapieaugumu) un ievērojami lēnāku ienākumupieaugumu. Reālā alga samazināsies jau šogad,taču inflācijas samazināšanās rezultātā reālā algaatkal varētu palielināties nākamā gada otrajā pusē.Samazinoties mājokļu un komercplatībubūvniecībai, turpinās samazināties arī investīcijas;investīcijas inženiertehniskajās būvēs un ESfinansējums joprojām būs samērā liels, un topieauguma tempi, iespējams, palielināsies. Valdībaspatēriņš samazināsies, jo mazāki kļūs ieņēmumi, laigan krītošās investīciju izmaksas un stabilās algasvarētu palīdzēt vismaz dažās jomās.Mēs sagaidām, ka pozitīva ietekme būs netoeksportam: kamēr eksports joprojām būs samērāspēcīgs (palielinoties vai tikai nedaudzsamazinoties), imports ievērojami samazināsies ganvājā iekšzemes pieprasījuma, gan krītošo cenu dēļ.Eksporta palielināšana būs viens no svarīgākajiemuzdevumiem gan šajā, gan nākamajā gadā, īpašiņemot vērā iespējamo pasaules ekonomiskāssituācijas tālāku pasliktināšanos. Taču pastāv ciešasaistība starp eksportu un importu, jo, lai palielinātueksportu, bez attiecīgo darbavietu nodrošināšanasun līdz ar to arī patēriņa pieauguma eksportasektoram nepieciešami arī importētie resursi. Līdz arto mēs varam prognozēt, ka eksports un importsattīstīsies roku rokā (īpaši ņemot vērā tranzītaplūsmas caur Igauniju). Tomēr situācijā, kadiekšzemes pieprasījums samazinās vai pieaug tikainedaudz, importēto preču nozīme būs neliela, unlīdz ar to uzlabojas arī ārējās tirdzniecības bilance.Turpretim straujāka ekonomikas pieaugumarezultātā imports drīz vien palielinātos un līdz ar topasliktinātos arī ārējās tirdzniecības bilance.3.1. Mājsaimniecību ienākumi unpatēriņš3.1.1 Mājsaimniecību ienākumiSagaidāms, ka nākamajos divos gadosmājsaimniecību ienākumu pieaugums būs neliels:mēs prognozējam tikai minimālu algu fondapieaugumu mazā algu kāpuma un nodarbinātībassamazināšanās dēļ. Turpretim dažādi sociāliepabalsti varētu ievērojami palielināties vismaz2009. gadā.Darba tirgus indikatori12%10%8%6%4%2%0%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Bezdarba līmenis, %, s.i. (kr. ass)Nominālās bruto algas gada pieaugums, 3 mēn.v id. (l. ass)Reālas bruto algas gada pieaugums, 3 mēn.v id. (l. ass)Avots: Eurostat, ISB; HB aprēķiniDarba tirgus indikatori, % no darba meklētāju skaita(3 mēn. vid.)60%50%40%30%20%10%0%0%5%10%15%20%25%Mar.06 Sep.06 Mar.07 Sep.07 Mar.08 Sep.08No darba atbrīvoto īpatsv ars jauno pretendentu skaitāNo jauna pieņemto īpatsv arsJaunie darba piedāv ājumiVakancesAvots: Igaunijas Darba tirgus departaments; HB aprēķiniMēs uzskatām, ka nodarbinātības līmenis turpināssamazināties visu 2008. un 2009. gadu (apmērampar 1-2% abos gados; lielākais nodarbinātībaskritums ir gaidāms ziemā). Bezdarbs 2008. gada1. ceturksnī nepalielinājās, jo bija iespējams samērāviegli atrast jaunu darbu, turklāt tika atlaisti daudzcilvēku pensijas vecumā, kas darba tirgu pametavispār (vismaz oficiāli). Tomēr šobrīd jauna darbaatrašanas iespējas ir mazinājušās. Līdz ar tovērojams bezdarbnieku skaita pieaugums, unsagaidāms, ka 2009. gadā vidējais bezdarba līmenissasniegs aptuveni 7%. Arvien vairāk uzņēmumuplāno samazināt darbavietu skaitu (saskaņā arnesen veiktā konjunktūras pētījuma datiem to plānodarīt aptuveni 20-25% uzņēmumu). Mēs

Igaunija 25prognozējam, ka 2009. gadā darbavietu skaitssamazināsies arī valsts sektorā, kas būtībā jau irsācies 2008. gadā, sākumā likvidējot brīvās štatavietas. Taču sagaidāms, ka 2009. gadā notiksfaktiska štatu samazināšana, un ļoti iespējams, kaarī 2010. gadā valsts sektorā strādājošo skaitsnepalielināsies.Algu pieaugums 2008. gadā ievērojamisamazinājies: sociālā nodokļa ieņēmumi liecina, kanominālās bruto algas pieaugums septembrīnokrities zem 10% (tas nozīmē, ka reālā alga irsamazinājusies). Vidējās algas pieaugumu līdz šimnoteikuši divi procesi: 1) algu kāpums valsts sektorā(vidēji par 20-30%) gada sākumā un 2) lielākāsdarbinieku atlaišanas notikušas nozarēs, kas ražoprodukciju ar zemu pievienoto vērtību (piemēram,tekstilrūpniecībā), vai skārušas mazkvalificētusdarbiniekus (piemēram, būvniecībā). Līdz ar topalielinājies augsti apmaksāto darbinieku īpatsvars.Tas atspoguļo arī strukturālo pārmaiņu ietekmi.IKP, produktivitāte un darba tirgus, gada pieaugumi15%10%5%0%-5%1.cet.19961.cet.19981.cet.2000IKP pieaugumsReālās algas pieaugumsBezdarba līmenisAvots: ISB; HB aprēķini1.cet.20021.cet.20041.cet.20061.cet.2008Produktiv itātes pieaugumsNodarbinātības pieaugumsMēs prognozējam, ka algu pieaugums joprojām būsvisai neliels (aptuveni 12% 2008. gadā un 4-5%2009. gadā). Reālā alga 2008. gada 2. pusē un2009. gada 1. pusē samazināsies. Iespējams, tāatkal pieaugs nākamā gada otrajā pusē, josagaidāms inflācijas kritums. Algas izmaiņasietekmē šādi faktori.• Privātajā sektorā mēs neprognozējam pamataalgas pieaugumu, jo darbiniekiem būs mazasiespējas kaulēties. Prēmiju izmaksassamazināsies. Tā kā daudzi uzņēmuminestrādās ar pilnu jaudu, cilvēku ienākumi varfaktiski samazināties.• Algu pieaugums būs vērojams saistībā arefektivitātes palielināšanos gan privātajā, ganvalsts sektorā, jo dažiem darbiniekiem būsjāuzņemas lielāka atbildība, kamēr citi tiksatlaisti.• Darbavietu skaita samazināšana, visticamāk,vispirms skars tos darbiniekus, kuru darbssaistās ar zemas pievienotās vērtības radīšanu,kā arī mazapmaksātos darbiniekus, kamēraugsti kvalificētie darbinieki varēs paturēt savudarbu un/ vai tie joprojām būs pieprasīti un spēssamērā ātri atrast jaunu darbu.Mājsaimniecību ienākumus ietekmē arī augošāspensijas un maternitātes pabalsti, kas turpināspalielināties vismaz vēl 2009. gadā. Lai gan šomaksājumu pieauguma tempi palēnināsies, mēsuzskatām, ka valdība turpinās palielināt pensijasatbilstoši noteiktajam pensiju indeksam (PCI unsociālā nodokļa ieņēmumu vidējais pieaugumarādītājs). Palielinoties bezdarbnieku skaitam,pieaugs arī izmaksas no bezdarba apdrošināšanasfonda. Sagaidāms, ka palielināsies arī dažāda veidasociālie pabalsti, kas paredzēti trūcīgo iedzīvotājuatbalstam. Tomēr pārējo sociālo maksājumu(piemēram, maternitātes pabalsta) pieaugumu,iespējams, palēninās, lai nepieļautu pārāk lieluvalsts budžeta deficītu.Tā kā valdība ir nolēmusi nesamazināt ienākumanodokļa likmi 2009. gadā, mājsaimniecības no tānevarēs gūt nekādu labumu. Mēs neesampārliecināti, ka nodokļu samazināšanas programmaturpināsies 2010. gadā, kā valdība solīja. Mūsuprāt,ļoti iespējams, ka 2010. gadā tiks atcelti daudzinodokļu atvieglojumi. Piemēram, ja 2009. gadapavasarī mājsaimniecības, sagatavojot nodokļudeklarācijas, varēs izmantot nodokļu atvieglojumusatkarībā no bērnu skaita ģimenē, tad, sākot ar2010. gadu, šādi nodokļa atvieglojumi (attiecībā uz2009. gada ienākumiem) uz pirmo bērnu ģimenēneattieksies.3.1. 2 Mājsaimniecību patēriņšTā kā mājsaimniecību ieņēmumu pieaugums2008. – 2009. gadā ievērojami palēnināsies,patēriņa pieaugums ir maz ticams. Arvien lielākāsneskaidrības, īpaši slikto nodarbinātības iespējuvērtējuma un joprojām augošo komunālomaksājumu (piemēram, apkures, elektrības, ūdensu.c. cenu) dēļ, likušas mājsaimniecībām palielinātPatērētāju konjunktūras apsekojums, s.i.9060300-30Mai.01 Nov .02 Mai.04 Nov .05 Mai.07 Nov .08Patērētāju konjunktūraInflācijaInflācijas gaidasBezdarba gaidasMājsaimniecību f inanšu situācijaAvots: IEPI, s.i. pēc HB aprēķiniem

Igaunija 26uzkrājumus un samazināt izdevumus par pārējāmprecēm un pakalpojumiem. Mājsaimniecībāmizsniegto kredītu apjoms pieaugs tikai nedaudz. Tasviss kopumā nozīmē, ka pat tādā gadījumā, jamājsaimniecību nominālais patēriņš pieaugtu vaipaliktu nemainīgs, reālais patēriņš 2008. un 2009.gadā samazināsies (par apmēram 2% abos gados).Mājsaimniecību uzkrājumi grūtajiem laikiemtermiņnoguldījumu veidā ir auguši, pateicotiesaugošajām procentu likmēm. Tomēr ikdienasuzkrājumi (proti, pieprasījuma noguldījumi)samazinās, liecinot par attieksmes maiņu: procentulikmju kāpums daudz pievilcīgākus padarījistermiņnoguldījumus, un mājsaimniecības neplānolielus pirkumus nākamajos 3 – 6 mēnešos. Finanšusatricinājumi pasaules tirgos varētu būt ietekmējušiuzkrājēju noskaņojumu, taču mēs uzskatām, kamājsaimniecības nepalielinās skaidras naudasuzkrājumus mājās, vismaz ne pastāvīgi unievērojamos apmēros.Mājsaimniecību kredītu un noguldījumu gadapieaugums120%100%80%60%40%20%0%-20%Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Hipotekārie kredītiPieprasījuma noguldījumiAvots: IB; HB aprēķiniPatēriņa kredītiTermiņnoguldījumiPiesardzīgās prognozes likušas mājsaimniecībāmrūpīgi plānot savus tēriņus: tas attiecas pat uztādiem ikdienas izdevumiem kā pārtikas iegāde(piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījumsseptembrī samazinājies par 10% gadā). Tā kāpārtikas pirkumu apjoma samazināšanās nevarētubūt ļoti būtiska, acīmredzot notikusi patēriņaMājsaimniecību patēriņa reālais gada pieaugums30%20%10%0%-10%-20%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Mājsaimniecību patēriņšMazumtirdzniecības apgrozījumsPārtikas preču mazumtirdzniecībaNepārtikas preču mazumtirdzniecībaAvots: ISB; HB aprēķiniparadumu maiņa: piemēram, priekšroku dodotmājās pagatavotam ēdienam, nevis gatavajiemēdieniem, kā arī pārtikas iegādei tirgos (tieši nozemniekiem), nevis veikalos. Visvairāksamazinājusies nepārtikas preču iegāde, īpaši tassakāms par mājokļa aprīkojumu un dārgajāmprecēm (piemēram, mēbelēm, automašīnām u.c.).Mēs prognozējam arī ēdināšanas un citupakalpojumu samazināšanos, ko lielā mērā noteikscenu kāpums un mājsaimniecību centieni samazinātizdevumus un sabalansēt savas finanses. Tasvisvairāk ietekmēs atpūtas, tūrisma un tamlīdzīguspakalpojumus. Visticamāk, ka vislielākaissamazinājums skars zemākas kvalitātes produktusun pakalpojumus, jo tieši ģimenes ar vidējiem unzemiem ienākumiem izdevumus samazināsviskrasāk.3.2. InvestīcijasInvestīcijas 2008. un 2009. gadā samazināsies,tomēr mēs uzskatām, ka 2009. gada otrajā pusē tāsvarētu atkal palielināties. Ja ekonomiskā situācijaizvērsīsies sliktāka, nekā prognozēts, īpaši, jaārvalstu finansējums būs ļoti ierobežots, investīcijupieaugums varētu būt gaidāms tikai 2010. gadā.Investīcijas 2008. – 2010. gadā ietekmēs dažādi undažkārt arī pretrunīgi faktori.Investīciju gada pieaugums40%30%20%10%0%-10%-20%-30%Pav isamDzīvojamāsēkasPārējābūvniecībaIekārtasu.tml.Citi2004 2005 2006 2007 1.pg. 2008Avots: Eurostat; HB aprēķiniMēs prognozējam, ka šobrīd mājokļu tirgūvērojamās grūtības turpināsies vēl visu 2009. gadu,Situācija, iespējams, nedaudz uzlabosies2010. gadā. Tas nozīmē cenu kritumu un līgumuskaita samazināšanos, lai gan mēs paredzam, kacenu izmaiņas arvien vairāk atšķirsies atkarībā nonekustamā īpašuma veida un atrašanās vietas.Mājokļu piedāvājums ir pārāk liels, lai tas tiktu bezgrūtībām apgūts viena, divu gadu laikā, īpaši, ņemotvērā ļoti lēno ienākumu pieaugumu un arvienstingrākos hipotekāro kredītu izsniegšanasnoteikumus. Spriedze mājokļu tirgū tomērnenozīmē, ka vajadzība pēc mājokļiemsamazināsies. Vienkārši pašreizējā situācija ir ļotinelabvēlīga tam, lai šāda vajadzība pārtaptu reālā

Igaunija 27pieprasījumā. Samazinoties nekustamā īpašumaiegādei, ir aktivizējies īres tirgus. Tomēr, tā kāpiedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu(īres tirgus pastāv 2 – 3 lielākajās pilsētās un arī turtas ir visai neliels), cenas krītas arī īres tirgū.Dzīvojamās platības vidējais cenu līmenis(2004=100%)250%200%150%100%50%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08TallinaIgaunijaAvots: Igaunijas Zemes dienests; HB aprēķiniPērnav a un TartuMājas ar zemiAr grūtībām nāksies saskarties arī komercplatībutirgum. Ja gada pirmajā pusē un, iespējams, arī 3.ceturksnī uzņēmumi vēl spēja turpināt jaunu birojuun tirdzniecības telpu būvniecību, situācija nākotnēliekas sliktāka, jo piedāvājums jau ievērojamipārsniedz pieprasījumu. Tomēr dažos reģionoskomercplatības joprojām būs pieprasītas, īpaši tassakāms par noteiktu veidu komercplatībām. Tasattiecas arī uz ES fondu finansētiem projektiem.Visticamāk, palielināsies lauksaimniecības,reģionālās attīstības un industriālo būvjuceltniecības apjomi.Viens no faktoriem, kas varētu uzlabot investīcijurādītājus, ir cena. Mēs esam novērojuši cenukritumu daudzos publiskos konkursos, līdz ar to,piemēram, autoceļus bijis iespējams uzbūvēt lielākāapjomā, nekā iepriekš plānots. Tā kā valdībai unpašvaldībām nepieciešamās investīcijas parastiievērojami pārsniedz plānotās, mēs prognozējam,ka plāni, kas agrāk tika uzskatīti par pārākambicioziem, varētu tikt īstenoti jau 2008. – 2009.gadā.Visgrūtāk prognozēt investīcijas tehnoloģiskajāsiekārtās un mašīnās. Lai palielinātu konkurētspēju,uzņēmumiem jāveic investīcijas, tomēr pastāvošānenoteiktība, sliktā ekonomiskā situācija unapgrūtinātā kredītu pieejamība šādas uzņēmumuinvestīcijas ļoti ierobežo. Visvairāk šajā ziņā cieš tieuzņēmumi, kuru produkcija tiek piedāvāta vietējātirgū, kamēr eksporta uzņēmumi ir labākā situācijā.Mēs arī prognozējam, ka pēc tam, kad uzņēmumusbūs pārņēmuši ārvalstu investori (sk. tālāk tekstā),uzņēmumiem būs pieejams ārvalstu finansējums, unlīdz ar to tie varēs veikt nepieciešamās investīcijas.Tomēr šī faktora ietekme labākajā gadījumā būsjūtama tikai 2009. gadā, visticamāk, gada otrajāpusē.3.3. Valdības patēriņš un politikaMēs prognozējam, ka šī gada budžeta deficītssasniegs vismaz 1.5%, bet nākamgad – 2.5% noIKP. Atbilstoša fiskālā politika varētu samazināt šodeficītu līdz 0.5% no IKP 2010. gadā, tomēr,visticamāk, arī 2010. gadā deficīts būs aptuveni 1%.Būvniecības darbi Igaunijā (apjomu gada pieaugums)60%50%40%30%20%10%0%-10%-20%1.cet.20043.cet.20041.cet.2005Avots: ISB; HB aprēķini3.cet.20051.cet.20063.cet.20061.cet.20073.cet.20071.cet.2008Būvniecība kopā Ēkas InženierbūvesValsts budžets, % no IKP6%5%4%3%2%1%0%1.cet.20043.cet.20041.cet.2005ParādsAvots: ISB; HB aprēķini3.cet.20051.cet.20063.cet.20061.cet.20073.cet.2007Budžeta bilance (12 mēn. slīd.)1.cet.2008Mēs sagaidām samērā lielu investīciju pieaugumuinfrastruktūrā, galvenokārt pateicoties ESfinansējumam. 2009. – 2010. gadā pārsvarā tiksbūvēti autoceļi un dzelzceļi, kā arī dažādas būvesenerģētikas un vides aizsardzības jomā. Tomēr mēsprognozējam arī samazinājumu valsts sektorainvestīcijās, kas tiks finansētas tikai no budžeta. Tasattiecas uz skolām, sabiedriskajām celtnēm uncitiem objektiem.Budžeta ieņēmumi šobrīd ir mazāki parplānotajiem. Visvairāk tas attiecas uz patēriņanodokļu (galvenokārt PVN) ieņēmumiem. Valdībasbudžeta projekts 2009. gadam sagatavots,pamatojoties uz vecajiem IKP datiem, 19 turklāt pirms19Budžeta projekts tika sagatavots augustā, proti, pirms IgaunijasStatistikas birojs publicēja pārskatītās IKP laikrindas (skatīt19. zemsvītras piezīmi) un pirms bija pieejami 2. ceturkšņa dati.

Igaunija 28nesenajiem finanšu satricinājumiem. Tas nozīmē, kapieņēmumi, kas tika izmantoti šī budžeta projektasagatavošanā, tagad ir izrādījušies nepareizi(piemēram, IKP un PCI pieaugums par attiecīgi2.6% un 6%). Budžeta projektam vajadzēja atbilstšiem pieņēmumiem. Ņemot vērā faktiskoekonomisko situāciju un pārskatītās prognozes, navšaubu, ka budžets tiks pieņemts ar deficītu, unvaldība to jau ir atzinusi. 20Mēs uzskatām, ka šajāekonomiskajā situācija budžeta deficīts ir normālaparādība. Tomēr mēs sagaidām, ka ekonomiskajaisituācijai uzlabojoties, atkal tiks nodrošinātsbezdeficīta budžets, un, ja ekonomikas attīstībastempi pārsniegs vidējos, budžets būs arpārpalikumu.Galvenās ieņēmumu sadaļas 2008.g. 9 mēnešosNenodokļu ieņēmumi (izņ.,ārv alstu palīdz.)Ārv alstu palīdzībaAkcīzes nod.PVNSociālais nod.Uzņēmumu peļņas nod.Iedzīvotāju ienāk. nod.*Nodokļu ieņēmumiIeņēmumi kopāAvots: Igaunijas FM; HB aprēķini-20% 0% 20% 40% 60% 80% 100%Pieaugums* % no gada plāna *** Ieskaitot pašvaldību daļu; ** Salīdzinot ar rev idēto budžeta plānuMūs uztrauc tas, ka 2009. gada budžeta projektsparedz atsevišķu nodokļu palielināšanu(piemēram, PVN atvieglojumu atcelšanu unminimālās likmes palielināšanu no 5% uz 9%). Taspadarīs jau tā sarežģīto situāciju dažās nozarēs(piemēram, viesnīcu pakalpojumos) vēl smagāku.Mēs neiebilstam, ka attiecībā uz lielāko daļu prečuun pakalpojumu nodokļu likmei būtu vienādai(proti,18%), taču uzskatām, ka šis nav labākais laikspārmaiņu ieviešanai. Mēs ļoti skeptiski izturamiespret valdības plāniem no 2009. gada palielinātbezdarba apdrošināšanas nodokļa likmi, jo tam irBudžeta sagatavošanas procesu nosaka likums, līdz ar to tas navpietiekami elastīgs, lai ņemtu vērā tikai dažu 2. ceturkšņamēnešu rādītāji (piemēram, PCI, rūpniecības unmazumtirdzniecības rādītājus aprīlī – maijā). Igaunijas FM nesenierosināja samazināt šī gada budžeta plānu, ņemot vērā mainīgoekonomisko situāciju.20Finanšu ministrija publicēs pārskatīto ekonomisko prognozinovembra beigās. Tad būs skaidrs, ko par situāciju ar budžetudomā Finanšu ministrija.tikai viens mērķis – iluzors sabalansēta budžetaprojekts. 21Valdība ir nolēmusi atlikt 2009. gadā paredzētoiedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu(no 21% uz 20%) uz nākamo gadu, kā arī jaunouzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību(proti, avansa maksājumus, kas varētu samazināt2009. gada ieņēmumus). Tas nodrošinātu lielākusieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos, tačuuzņēmumiem saglabātu līdzšinējo nodokļu slogu.Mēs uzskatām, ka valdībai vajadzētu izvairīties nojebkādiem nodokļu paaugstinājumiem 2009. – 2010.gadā, lai palīdzētu ekonomikai pārvarēt pašreizējorecesiju Igaunijā un pasaules ekonomikas attīstībastempu samazinājumu. Mēs uzskatām arī, kapraktiski ir pavisam niecīgas iespējas samazinātnodokļus, jo nodokļu slogs ir ļoti neliels, totiesnepieciešami ievērojami līdzekļi sociālajiemmaksājumiem. Līdz ar to būtu vēlams, lai valdībabudžeta līdzekļus novirzītu uz jomām, kurasvisvairāk varētu veicināt ekonomikas atveseļošanos.Nākamajos gados ļoti svarīgi izmantot visu pieejamoES finansējumu. Tā kā šie līdzekļi ir ļoti lieli –apmēram 3-4% no IKP katrā nākamajā gadā, tievarētu būtiski ietekmēt ekonomiku. Liela daļa šolīdzekļu tiktu ieguldīti infrastruktūras attīstībā,tādējādi atvieglojot situāciju būvniecībā un ar tosaistītajās nozarēs, nodrošinot arī nodarbinātībudaudzās jomās. Daļu līdzekļu varētu izmantot arīekonomikas pārstrukturēšanā (piemēram, izpētē unattīstība), kā arī sociālo problēmu risināšanā(piemēram, bezdarba mazināšanā, veselībasaprūpes un izglītības sistēmas pārstrukturēšanā).Lai varētu izmantotu šos līdzekļus, valdībaivajadzētu darīt visu iespējamo nepieciešamālīdzfinansējuma atrašanai. Mēs uzskatām pieejamoES līdzekļu izmantošanas nodrošināšanai būtuattaisnojama arī aizņemšanās (piemēram, nostarptautiskām finanšu institūcijām). Mēs esamvīlušies par ES finansējuma daļas izmantošanasatlikšanu uz vēlāku laiku.Pēdējo gadu laikā, kad bija vērojams ļoti straujš IKPun budžeta ieņēmumu pieaugums, valdība pārākpalielināja dažāda veida budžeta izdevumus, īpašisociālajā jomā, un tagad izdevumus samazināšanarada nopietnas problēmas, jo ir ārkārtīgi grūtisamazināt sociālās izmaksas. Pārāk lieli izdevumi irsaistīti arī tieši ar kādiem noteiktiem ieņēmumiem,piemēram, ieņēmumiem no akcīzes nodokļa, kastiek novirzīti autoceļiem, kultūrai utt. Līdz ar tovaldībai ir ļoti mazas iespējas koriģēt budžetu. Mēs21Saskaņā ar likumu nodokļa likmi nosaka valdība, taču tas tiekapspriests trīspusējās sarunās. Divi šo sarunu dalībnieki –arodbiedrības un darba devēju asociācija – tam nepiekrīt.

Igaunija 29uzskatām, ka no šāda veida izdevumu piesaisteskonkrētiem ieņēmumiem būtu jāatsakās vismaz2010. gadā.Mūsuprāt, krīzes gadi ir pats labākais laiks pārmaiņuīstenošanā pašā valsts sektorā. Straujā ekonomikasuzplaukuma gados gandrīz visās jomāssamazinājās efektivitāte (tika radītas papildudarbavietas, kā arī nepamatoti paaugstinātas algas).Valdība jau ir sākusi samazināt darbavietu skaitu,tomēr mums ir aizdomas, ka daudzos gadījumos tasnotiek, nevis pamatojoties uz zemā efektivitāteslīmeņa analīzi, bet gan veicot vispārēju štatusamazināšanu (piemēram, visur par 7%). Mēsbažījamies, ka šādi varētu nopietni ciest daudzaslabi funkcionējošas sistēmas, kamēr citas turpinātudarboties tikpat neefektīvi. Mēs vēlētos, laiievērojami tiktu samazināts nodarbināto skaitspašvaldībās, 22tajā skaitā pārskatīti to pienākumi unatbildība.Budžeta deficītu varētu finansēt no esošajāmrezervēm (piemēram, pensiju fonda, veselībasaprūpes izmaksām paredzētajiem līdzekļiem,bezdarba apdrošināšanas fonda u.c.). Tomēr mēsarī prognozējam, ka vietējām pašvaldībām vajadzēsņemt kredītus galvenokārt no vietējām bankām(piemēram, lai nodrošinātu ES atbalstīto projektulīdzfinansējumu). Līdz šim vietējo pašvaldībufinansiālais stāvoklis bijis salīdzinoši labs, jo nodokļuieņēmumu kritums to būtiski neietekmēja (ienākumanodokļa ieņēmumi bijuši samērā labi). Taču 2009. –2010. gadā pašvaldībām nāksies saskarties araugsto bezdarbu un nelielo algu kāpumu, kassamazinās ieņēmumus no iedzīvotāju ienākumanodokļa. Līdz ar to budžeta problēmas pāries novalsts uz pašvaldību budžetiem.3.4. Ārējā bilanceMēs prognozējam strauju tekošā un kapitāla kontadeficīta samazinājumu 2008. – 2009. gadā un tāstabilizāciju 2010. gadā. Atkarībā no tā, cik lieli būsES pārvedumi 23 , mēs paredzam, ka deficītssamazināsies zem 9% no IKP 2008. gadā (nevarizslēgt samazinājumu par 8%) un līdz 4-5%2009. gadā. Jo lēnāks būs ekonomikas pieaugums,jo mazāks būs arī tekošā un kapitāla konta deficīts(iespējams, tas varētu samazināties līdz pat 2%).Lai gan darbojas arī pretēji faktori, mūsuprāt tie, kasveicina situācijas uzlabošanos, ir ievērojamispēcīgāki.22Šādam samazinājumam jābūt ievērojamam, taču nepārspīlētam, proti, no šobrīd strādājošām 200 pašvaldībāmvajadzētu atstāt aptuveni 100, nevis samazināt to skaitu uz15/16, kā to iesaka radikāļi, jo tas apgrūtinātu pakalpojumusniegšanu iedzīvotājiem.23ES pārvedumus arvien grūtāk prognozēt birokrātisko šķēršļudēļ.Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP15%10%5%0%-5%-10%-15%-20%-25%2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pAvots: IB; HB prognozePreces Pakalpojumi IenākumiPārv edumi BilanceSagaidāms, ka preču un pakalpojumu bilancesdeficīts samazināsies līdz 2% no IKP, turklāt dažosceturkšņos iespējams arī pārpalikums (piemēram, 2.un 3. ceturksnī, kas ir tradicionālā tūrisma sezona),jo eksports joprojām būs samērā spēcīgssalīdzinājumā ar importu. Ieņēmumu kontu ietekmēsgan ieņēmumu pieaugumu, gan samazinājumuveicinošie faktori. Mēs prognozējam, ka,samazinoties uzņēmumu peļņai, samazināsies arīneto ieņēmumi no tiešajām investīcijām. Tajā pašālaikā, paaugstinoties procentu likmēm, palielināsiesarī procentu maksājumi. Sagaidāms kārtējo unkapitāla pārvedumu pieaugums, galvenokārtpateicoties ES finansējumam, tomēr tie varievērojami svārstīties.Tekošais un kapitāla konts, % no IKP1050-5-10-15-20-25Preces un pakalpojumiĀTI div idendesCitas privātā sektora plūsmasES nodokļi, palīdzība ārv alstīmAvots: IB, ISB; HB aprēķini2007 1.pg. 2008ĀTI reinv estētā peļņaProcentu maksājumiES f ondi3.4.1 Eksports un importsMūsu ekonomiskās prognozes pamatā irpieņēmums par neto eksporta pozitīvo ietekmi, joimporta pieauguma tempi atpaliks no eksportakāpuma tempiem visai ilgu laika periodu (proti, no2007. gada 2. pusgada līdz 2010. gada sākumam,varbūt pat vēl ilgāk). Mēs neesam pārliekuoptimistiski attiecībā uz eksportu, ņemot vērāIgaunijas ekonomikas pārstrukturēšanasnepieciešamību, globālo recesiju un pārmaiņuveikšanai nepieciešamā finansējuma trūkumu, betmēs arī redzam, ka pieprasījums pēc importa strauji

Igaunija 30samazinās un tas nepalielināsies, kamēr nepieaugsiekšzemes pieprasījums kopumā. Iekšzemespieprasījums varētu palielināties tikai tādā gadījumā,ja pieaugtu eksports un līdz ar to arī nodarbinātībaun ienākumi. Mūsuprāt Igaunijas eksporta unimporta dinamiku varētu ietekmēt šādi faktori.Preču eksporta un importa gada pieaugums(3mēn. vid.)40%30%20%10%0%-10%-20%-30%-40%Jan.06 Jūl.06 Jan.07 Jūl.07 Jan.08 Jūl.08Eksports: elektronika (kr. ass)Imports: elektronika (kr. ass)Eksports: minerāli (l. ass)Avots: ISB; HB aprēķini400%300%200%100%0%-100%Pārējais eksports (kr. ass)Pārējais imports (kr. ass)Imports: minerāli (l. ass)• Globālā recesija, kuras dēļ būs grūti palielināteksportu, jo ekonomikas izaugsme Igaunijasgalvenajās eksporta valstīs būs neliela.oĻoti iespējams, ka samazināsies eksportsuz Latviju un Lietuvu, un, lai gan tasattieksies galvenokārt uz tranzīta precēm(skatīt tālāk tekstā), ciest varētu arī vietējieražotāji, jo Igaunijā darbaspēka izmaksas irlielākas. Tajā pašā laikā enerģijas izmaksasLatvijā un Lietuvā varētu būtiski palielināties(tās jau šobrīd ir lielākas nekā Igaunijā),kompensējot darbaspēka izmaksu negatīvoietekmi.o Eksports (t.sk. tranzīts) uz Krievijuturpināsies, kamēr vien Krievijā būsvērojams ekonomikas pieaugums un tābūtiski nedevalvēs savu valūtu.Eksports pa valstīm 2008. gadā (gada pieaugumi)Pārējāsvalstis(-13.1%)Kriev ija(+22.2%)Avots: ISB; HB aprēķiniPārējās ESvalstis(+14.8%)Somija(+11.7%)Zv iedrija(+13.6%)Latv ija(-5.8%)Lietuv a (+6%)24o Igaunijas eksports uz Somiju un Zviedriju(un citām ES dalībvalstīm) varētupalielināties, jo ražošanas izmaksasIgaunijā ir ievērojami zemākas, turklātSomijas un Zviedrijas uzņēmumiem Igaunijāir meitas uzņēmumi vai ilgtermiņasadarbības partneri, kurus ir daudzizdevīgāk izmantot nekā vietējos ražotājusSomijā vai Zviedrijā.• Ļoti iespējams, ka varētu palielināties tiešāsārvalstu investīcijas un līdz ar tām arītirdzniecības plūsmas (skatīt tālāk tekstā).• Igaunijas ārējā tirdzniecība ietver arīievērojamas tranzīta preču plūsmas dažādosvirzienos (rietumi - austrumi, austrumi - rietumi,ziemeļi - dienvidi), kas savā kulminācijas laikāpārsniedza 50% 24 .oŠobrīd vērojams straujš transportlīdzekļueksporta un importa kritums, kasgalvenokārt saistīts ar to, ka gan Latvijā,gan Lietuvā samazinās iegādātoautomašīnu skaits. Tomēr sagaidāms, kasamazināsies arī Krievijas tirgus.o Krievijas naftas produktu tranzītaapsīkuma sekas vairs nav jūtamas: kopšjūlija – augusta palielinājušās prečuplūsmas caur Igaunijas ostām, kā arī padzelzceļu. Turklāt atjaunojušies arīatsevišķu tranzīta preču (piemēram,akmeņogļu) pārvadājumi. Tas nozīmē, kabāzes efekta ietekmē eksporta un importapieauguma rādītāji būs augstāki.oSamazināsies arī tehnoloģisko iekārtu unmašīnu tranzīts uz Latviju, Lietuvu unnākotnē arī uz Krieviju.Ostās pārkrautās kravas6 0005 0004 0003 0002 0001 0000Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Tūkst. tonnasAvots: ISB; HB aprēķiniGada pieaugums40%20%0%-20%-40%Nav pietiekamas statistikas par tranzīta plūsmu faktiskoapmēru. Mūsu aplēšu pamatā ir tirdzniecības plūsmu struktūrasanalīze. Vislielākie tranzīta apjomi bija novērojami 2006. gadabeigās – 2007. gada sākumā, kad Krievijas naftas produktutranzīts no austrumiem uz rietumiem sasniedza savu kulmināciju.

Igaunija 31oPasaules kontekstā Igaunijas pakalpojumusektoru var negatīvi ietekmēt pasaulestirdzniecības plūsmu samazināšanās un,iespējams, arī augošais protekcionisms.• Lai gan 2008. gads bija labs laiks ar tūrismusaistītajiem pakalpojumiem un nozarēm, mēsneesam pārliecināti, ka tikpat labs būs arī 2009.gads. 2008. gadā sasniegtie rezultāti ir augsti,tāpēc tos pārsniegt varētu būt ļoti grūti, īpašiņemot vērā to, ka globālā recesija varētunegatīvi ietekmēt tūrisma nozari visā pasaulē.Igaunijā, iespējams, palielināsies tūristu skaitsno Somijas un Zviedrijas, jo cenu apsvērumimudinās cilvēkus doties ceļojumos, laiiegādātos lētākas preces un pakalpojumus.Protams, sevi liks manīt arī cenu konverģence.Tā kā daudzas preces tagad ir tikpat dārgas (vaidažos gadījumos pat vēl dārgākas) kākaimiņvalstīs, Igaunijas pievilcība šajā ziņāmazināsies. Tomēr mēs uzskatām, kadzērājtūristu un lētāku pakalpojumu meklētājuskaits 2009. gadā nekļūs mazāks. 2009. gadāsamazināsies to Igaunijas iedzīvotāju skaits,kuri dosies ārzemju ceļojumos. Mēsprognozējam arī vairāku tūrisma aģentūrubankrotēšanu un apvienošanos mājsaimniecībuizdevumu samazināšanās ietekmē.Tūrisma indikatori, gada pieaugums60%40%20%0%-20%Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Izmitinātie ārv alstu iedzīvotājiIzmitinātie Igaunijas iedzīvotājiPasažieri Tallinas ostāAvots: ISB, Tallinas osta; HB aprēķini• Patēriņa preču imports trupinās samazināties.Mēs sagaidām, ka dažāda veidamājsaimniecības iekārtu, pirmāsnepieciešamības preču un citu tamlīdzīgu prečuiegāde visvairāk samazināsies 2008. un 2009.gadā, un zināma stabilizācija iestāsies tikai2010. gadā. Turklāt, kā liecina jaunākiemazumtirdzniecības dati (-9% septembrī),samazinās arī apģērba un apavu imports. Mēsprognozējam, ka palielināsies lēto prečuimports, pirmām kārtām pārtikas preču (t.sk. noLatvijas un Lietuvas), kā arī atsevišķu apģērbuun mājsaimniecības piederumu imports.• Iekšzemes pieprasījumam samazinoties,kritīsies arī ražošanas izejvielu imports.Samazinās kokmateriālu imports no Krievijas,jo Krievija ir paaugstinājusi eksporta tarifus 25 .Tas ir izraisījis strukturālas pārmaiņas Igaunijasmežrūpniecībā. Uzņēmumi, kas līdz šimpaļāvušies uz lētiem resursiem (ne tikai uzlētiem kokmateriāliem, bet arī uz zemāmdarbaspēka un enerģijas izmaksām), tagad tiekslēgti. Turpretim tie uzņēmumi, kas ražoprodukciju ar augstu pievienoto vērtību, atkalvairāk sāk izmantot vietējos kokmateriālus. Līdzar to Igaunijas neto kokmateriālu unkokizstrādājumu eksports ir palielinājies,neraugoties uz krītošajām cenām. Pārējāsnozares, kurās plaši tiek izmantotas importētasizejvielas, ir ķīmiskā rūpniecība (dabasgāze)un metālrūpniecība (metāli). Šajās nozarēs līdzšim bijuši ļoti labi rezultāti, un tajās audzis ganražošanas apjoms, gan eksports. Taču par tonākotni mēs neesam tik pārliecināti. Globālāsrecesijas ietekmē var mazināties pieprasījumspēc šīm precēm, un līdz ar to minēto nozaruuzņēmumiem būs jāstrādā daudz saspringtākosapstākļos.Eksporta un importa gada pieaugumi,2008.g. janv.-aug.TransportlīdzekļiMehānismi un iekārtasElektronikaMetāliTekstilizstrādājumiKokmateriāliĶimikālijas, plastmasaMinerāliPārtikaAvots: ISB; HB aprēķini-30% -20% -10% 0% 10% 20% 30% 40%EksportsImports• Igaunijas tirdzniecības rādītājus ievērojamiietekmējušas izejvielu cenas. Palielinotiesdaudzu importēto produktu, galvenokārtenerģijas, bet arī metālu un pārtikas cenām,pieauga arī importa nominālais pieaugums.Šobrīd cenas krīt, līdz ar to šo produktunominālais imports samazināsies (vai arīpieaugums būs mazāks). Lai gan cenu izmaiņaspasaules tirgos (pārtikas, metālu, kokmateriālu,ķimikāliju cenas) ietekmējušas arī dažueksporta preču cenas, šī ietekme ir bijusivājāka 26 . Faktors, kas būtiski ietekmē eksportareālo vērtību (t.i., eksporta deflators), irstrukturālās pārmaiņas. Tā kā lētie produkti tiekizslēgti no ražošanas un eksporta, palielinās25Tas būtiski ietekmējis mežrūpniecību arī Somijā, Zviedrijā unLatvijā.26Eksportēto pārtikas preču cenu kāpums tomēr izraisīja vēllielāku vietējo pārtikas produktu cenu pieaugumu. Visvairāk tasietekmēja piena produktu cenas.

Igaunija 32dārgo produktu īpatsvars eksportā, palielinoteksporta deflatoru. Mēs esam novērojuši arī, kaievērojami pieaugušā tūristu skaita dēļ daudzdārgāki kļuvuši daudzi ar tūrismu saistītipakalpojumi 27 . Mēs sagaidām, ka šādu cenukāpumu drīz vien nomainīs cenu kritums.Ārējās tirdzniecības deflatori un cenu indeksi,gada pieaugumi12%10%8%6%4%2%0%-2%Jan.04 Sep.04 Mai.05 Jan.06 Sep.06 Jūn.07 Feb.08 Okt.08Eksporta def latorsEksporta cenu indekssAvots: ISB; HB aprēķiniImporta def latorsImporta cenu indekssŅemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, mēsprognozējam importa samazināšanos 2008. un2009. gadā, kura dziļums būs atkarīgs noiekšzemes pieprasījuma. Jo krasāks būs iekšzemespieprasījuma kritums, jo lielāks būs arī importasamazinājums. Tā kā pirmās nepieciešamībaspreces un pakalpojumus piedāvā galvenokārtvietējie uzņēmumi, importēto patēriņa prečuīpatsvars samazināsies (lielākais izņēmums šajāziņā ir pārtikas preces, jo Latvijas, Lietuvas unPolijas ražotājiem ir cenu priekšrocība). Tajā pašālaikā mēs uzskatām, ka eksports joprojām būssamērā spēcīgs (salīdzinājumā ar importu), lai gantā pieaugums nebūs īpaši iespaidīgs. Ļotiiespējams, ka salīdzināmajās cenās samazināsiesgan eksports, gan imports.3.4.2 Finanšu konta plūsmas un ārējaisparādsTekošā un kapitāla konta deficīta samazināšanāsnozīmē, ka mazinās arī nepieciešamība pēcārvalstu finansējuma. Tā kā faktiski valūtaspadomes sistēmā finanšu plūsmas strādā otrādi,proti, kapitāla plūsmas nosaka tekošā kontaplūsmas, mēs redzam, ka rūkošais ārvalstufinansējums uzlabo tekošā konta bilanci. 28Mēs prognozējam, ka ārvalstu tiešo investīcijuneto plūsmas joprojām būs salīdzinoši lielas.Faktiski tās varētu pat palielināties, samazinoties27Līdz ar to dārgāk par šiem pakalpojumiem jāmaksā arīvietējiem iedzīvotājiem.28Spēcīgā kredītu un ĀTI ieplūde radīja ne tikai iekšzemespieprasījumu un ievērojamu pieprasījumu pēc importa, bet arībūtisku neto ienākumu aizplūdi.Ārvalstu tiešās investīcijas 2007.g un 1.pg. 2008.g.,EEK miljard.35302520151050Avots: IB2007 1.pg. 2008 2007 1.pg. 2008Ārv alstīsIgaunijāPašu kapitāls Reinvestētā peļņa Cits kapitālsĀTI aizplūšanai (proti, samazinoties Igaunijasinvestīcijām ārvalstīs, galvenokārt Latvijā unLietuvā). Līdz šim ārvalstu tiešo investīciju ieplūdebijusi visai spēcīga, lai gan mazāka nekā 2007.gadā. Tā kā Igaunijas uzņēmumu situācijapasliktinās, tie kļūst arvien pievilcīgāki ārvalstuinvestoriem, kuriem joprojām šķiet izdevīgiiegādāties vietējos uzņēmumus. Galvenāspriekšrocības ir pagaidām vēl zemas ražošanasizmaksas salīdzinājumā ar bagātākajām ES valstīm.Īpaši tas sakāms par Somijas un Zviedrijasuzņēmumiem, kuri Igaunijas ārvalstu investoru vidūdominē jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ES varētupadarīt Igaunijas ražošanu pat vēl pievilcīgāku, kadcena kā konkurences priekšrocība pārspēj pārējosfaktorus (piemēram, zīmolu). Iegādājoties vietējosuzņēmumus, ārvalstu investori var gūt labumu arī nošo uzņēmumu zemā ražīguma līmeņa (proti,palielinot to ražīgumu un efektivitāti). Protams,Igaunijas igauņu uzņēmējiem jābūt gataviem pārdotsavus uzņēmumus un noteikt cenu atbilstoši toreālajai vērtībai. Mēs uzskatām, ka pēc uzņēmumupārņemšanas un apvienošanas (kas notiks,protams, arī vietējā līmenī, proti, Igaunijasuzņēmumu starpā) ārvalstu investori rekapitalizēssavus jauniegūtos uzņēmumus un finansēs topārstrukturēšanu un paplašināšanu.Pārējā finanšu kapitāla (proti, portfeļa un citumaksājumu bilances finanšu kontā veikto investīciju)neto plūsma 2009. gadā būs tuvu nullei. Šādasprognozes pamatā ir vairāki iemesli.• Pensiju fondi turpinās investēt ārvalstīs.• Ievērojami samazināsies banku aizņēmumi (gankredīti, gan noguldījumi). Bankas samazināssavus aktīvus ārvalstīs.• Paredzams, ka valdība izmantos savus ārvalstuaktīvus (proti, rezerves) un/ vai ņems kredītus,lai finansētu budžeta deficītu.• Lielie uzņēmumi un uzņēmumi ar ievērojamuārvalstu līdzdalību palielinās savus ārvalstu

Igaunija 33aizņēmumus vai nu tieši, vai izmantojot savusmātes uzņēmumus.Mēs sagaidām, ka, samazinoties ārvalstuaizņēmumiem, īpaši banku aizņēmumiem, ārējaisparāds 2008. un 2009. gadā samazināsies.Iespējams tas samazināsies vēl arī 2010. gadā. Laigan tas varētu samazināt procentu maksājumus,mēs to uzskatām par maz ticamu, jo paaugstinātāsriska maržas sadārdzinās aizņēmumus. Līdz ar toprocentu maksājumi nesamazināsies ne 2008., ne2009. gadā, kamēr vien netiks pazeminātasIgaunijas valsts riska maržas. Mēs uzskatām, kalabākajā gadījumā tas varētu notikt 2009. gadaotrajā pusē, taču ticamāk – 2010. gadā. Riskamaržu samazināšanu varētu veicināt skaidrasperspektīvas par eiro ieviešanu.4. InflācijaMēs prognozējam, ka 2008. – 2009. gadā inflācijastrauji samazināsies. To noteiks pieprasījumasamazināšanās, cenu kritums pasaules tirgos unadministratīvi regulējamo cenu straujā kāpumabeigas. Mēs sagaidām, ka šogad vidējā patēriņacenu inflācija būs aptuveni 10.3% (gada pieaugumsdecembrī nokritīsies zem 8%), 2009. gadā - 4.5%un 2010. gadā zem 3%. Krasākas cenu korekcijassagaidāmas būvniecībā, mazumtirdzniecībā undažās ražošanas nozarēs. Cenu izmaiņas 2008. –2010. gadā ietekmēs šādi faktori:• Iekšzemes pieprasījuma kritums daudziemuzņēmumiem liks samazināt savas cenas.Saskaņā ar jaunākajiem konjunktūras pētījumarezultātiem cenu kritums gaidāms būvniecībā(40% uzņēmumu), pakalpojumos un apstrādesrūpniecībā. Tikai mazumtirdzniecībā valdauzskats, ka cenas varētu vēl palielināt, tačumazumtirdzniecība līdz šim ir ļoti negribīgiatzinusi pastāvošās problēmas. 29 Mēsuzskatām, ka vismaz nākamgadmazumtirdzniecības cenas kritīsies (dažu prečucenas jau ir samazinājušās).• Samazinās pasaules cenu spiediens, līdz ar tokrītas arī ražošanas izmaksas, ļaujot samazinātpārdošanas cenas Igaunijā. Protams, daudz būsatkarīgs no konkurences. Oktobrī bija vērojams29Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums krītas jau kopšmarta, turpretim konjunktūra sāka mazināties tikai jūlijā. Viens noiemesliem tam varētu būt tāds, ka mazumtirgotāji analizēapgrozījumu faktiskajās cenās. Līdz ar to, ņemot vērā, ka 2007.gada 2. pusgadā un 2008. gada sākumā bija vērojams ļoti straujšcenu kāpums, viņi uzreiz nesaprata, ka situācija pasliktinās. Otrsiemesls ir konsolidācijas ietekmē vērojamā konkurencesmazināšanās mazumtirdzniecībā. Trešais iemesls ir ļoti vājākonkurence vairumtirdzniecībā, ko nosaka ārkārtīgi augstākoncentrācija dažos sektoros (piemēram, ir 1 - 2 vairumtirgotāji,kas atsevišķiem preču veidiem nodrošina 40-60% apgrozījuma).30ievērojams benzīna un dīzeļdegvielas cenukritums (pēc mūsu aplēsēm – par 20% kopšseptembra vidus). Tam vajadzētu ietekmēt arītransporta pakalpojumu cenas. Mēs neticam, kavarētu tikt pazemināti regulētie sabiedriskātransporta tarifi, taču sagaidām, ka topieaugums būs mazs. Šobrīd nav skaidrs, vai2009. gadā, kad kritīsies dabasgāzes cenas,tiks samazināti arī siltumenerģijas tarifi. Politiķivēlas panākt šādu samazinājumu, tomēr navskaidrs, kā to juridiski iespējams izdarīt. Turklāttas būtu samērā grūti arī piegādātājamonopolstāvokļa dēļ (Gazprom piegādādabasgāzi Igaunijas gāzes uzņēmumam, kurātam pieder līdzdalība). Tomēr mēs uzskatām, kasabiedrības un konkurences spiediena ietekmēzināms tarifu samazinājums varētu notiktvismaz nākamajā, 2009. – 2010. gada, apkuressezonā (patērētāji izvēlēsies lētākas apkuresiespējas, tiesa, to nav iespējams izdarīt ātri untam nepieciešamas zināmas investīcijas 30 ).Saskaņotā patēriņa preču cenu indeksagada pieaugums35%30%25%20%15%10%5%0%-5%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Avots: EurostatSPCIPamatinf lācijaPārtikaEnerģija• Beidzies ievērojamu akcīzes nodokļupaaugstinājumu periods. Pēdējo reizi akcīzesnodoklis tabakas izstrādājumiem un alkoholamtika palielināts 2008. gada jūlijā (faktiskaispieaugums notika augustā – oktobrī). Lai gandažas PVN likmes tiks paaugstinātas, sākot ar2009. gadu, 31 kopējo cenu līmeni tas ietekmēstikai nedaudz (skatīt arī sadaļu "Valdībaspatēriņš un politika"). Mēs neprognozējamMēs uzskatām, ka šajā jomā prognozējams investīcijupieaugums. Ņemot vērā, ka ilgtermiņā jāsamazina enerģijaspatēriņš un jāpaaugstina tās izmantošanas efektivitāte, valdībaibūtu jāatvieglo šis process, piedāvājot finansiālu atbalstu(piemēram, garantijas). Viena no iespējām, lai mudinātu mājokļuapsaimniekotājus veikt šādas pārmaiņas, būtu ES finansējumaizmantošana.31Samazināta PVN likme tiks piemērota grāmatām, skolasmācību grāmatām, zālēm, drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem unviesnīcu pakalpojumiem (likme tiks palielināta no 5% uz 9%).Parastā 18% likme tiks piemērota apbedīšanas pakalpojumiemun precēm, atkritumu apsaimniekošanai, kā arī izrādēm unkoncertiem.

Igaunija 34nekādus nodokļu palielinājumus 2009. un2010. gadā.• Pārējo administratīvi regulējamo cenupieaugums (proti, siltumenerģijas, sabiedriskātransporta, ūdensapgādes u.c.) būs samērāneliels, jo 2009. gada oktobrī gaidāmaspašvaldību vēlēšanas. Tomēr 2008. gada 4.ceturksnī un 2009. gada 1. ceturksnī dažas nošīm cenām tiks paaugstinātas, turklāt visaiievērojami. Piemēram, siltumenerģijas cenastika palielinātas jau 3. ceturksnī, taču gadapirmajā pusē ievērojami augušo enerģijas cenuspiediena rezultātā daudzas cenas nācāspalielināt arī oktobrī. Kā jau minējām iepriekš,iespējams, ka 2009. gadā siltumenerģijas tarifuvarētu samazināt, taču droši to apgalvot nevar.Daudzu pašvaldību pakalpojumu cenas tiekindeksētas, un sagaidāms, ka 2009. gadasākumā tās varētu pieaugt (piemēram,ūdensapgādei, atkritumu savākšanai). Mēsprognozējam arī elektroenerģijas tarifu kāpumu,tomēr 2009. gadā tas būs salīdzinoši mazs. Mēsceram, ka valdība un pašvaldības spēsvienoties par to, ka ekonomiskās krīzes laikābūtu vēlams izvairīties no administratīviregulējamo cenu palielināšanas, kā arī laikā,kad mēģinātu izpildīt Māstrihtas inflācijaskritēriju.PCI pieaugums 2008.g. septembrīPamatinf lācijaTransporta pakalpojumiDegv iela u.c.SiltumenerģijaGāzeElektrībaŪdens apgāde, kanalizācija u.c.Avots: EurostatĪres maksaTabakaAlkoholsPārtika-20% 0% 20% 40% 60%Gada pieaugums12 mēn. v id.Konverģences process Igaunijā palēnināsies 2008.– 2010. gadā, tomēr nav garantēts, ka inflācija būsmazāka nekā eirozonā vai ES. Māstrihtas inflācijaskritēriju varētu būt iespējams izpildīt 2010. gadā.Tomēr, lai tas notiktu, pats kritērijs nedrīkstētu pārāksamazināties (kā tas notika 2004. gada beigās –2005. gada sākumā, kad tas tik tikko pārsniedza2%; šobrīd tas ir aptuveni 4%).5. Finanšu tirgi un monetārāpolitikaNotikumi finanšu sektorā būtiski ietekmēja ganIgaunijas, gan pārējo valstu ekonomikas attīstību.Mēs prognozējam kreditēšanas un depozītupieauguma tempu palēnināšanos 2008. – 2009.gadā. Aktivitātes kāpums gaidāms 2010. gadā, laigan ir nelielas cerības, ka minētie rādītāji varētuuzlaboties jau 2009. gada otrajā pusē.Igaunijas bankas kreditēšanā izmantojušasgalvenokārt ārvalstu aizņēmumus. Tā kā šieaizņēmumi līdz šim bijuši lēti (ne tikai tāpēc, kaaizņēmumi tika ņemti no mātes bankām, bet arītāpēc, ka filiālēm ir zemākas kapitāla prasības),kreditēšanas pieaugums Igaunijā 2004. – 2006.gadā bija ļoti straujš. Tagad situācija ir būtiskimainījusies, jo bankām nākas vairāk izmantotvietējos resursus, kas ir mazāki un dārgāki.Noguldījumu likmes ir augušas, lai piesaistītu vairākdepozītus, un ļoti iespējams, ka tās tik drīznemazināsies, neraugoties uz procentu likmjukrišanos eirozonā.Kredītportfeļa gada pieaugums80%70%60%50%40%30%20%10%Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08KopāKredīti mājsaimniecībāmAvots: IBKredīti uzņēmumiemKreditēšanas aktivitāte joprojām būs zema ganmazā piedāvājuma, gan vājā pieprasījuma dēļ.Kredītu pieprasījuma samazināšanos ietekmē netikai ievērojamās neskaidrības un pieprasījumakritums gan Igaunijā, gan galvenajās tirdzniecībaspartnervalstīs,bet arī daudz stingrākie kreditēšanasnosacījumi. Kredītu apgrozījums jau kādu laiku irmazinājies (hipotekāro kredītu apgrozījums sākakristies jau 2007. gada jūlijā), taču mēsneprognozējam, ka šis process varētu drīzumābeigties. Ja Igaunijas bankas būs spiestas izmantottikai vietējo finansējumu, kreditēšanas pieaugumsturpinās kristies, turklāt straujāk nekā līdz šim.Kreditēšanas pieauguma tempu atjaunošanās būsatkarīga no ārvalstu finansējuma – cik lielā apmērāun par kādu cenu tas būs pieejams. Mēs uzskatām,ka Igaunijai, kas šobrīd ir viena no valstīm arzemākajiem kredītreitingiem, būtiski jāuzlaboekonomiskie pamatrādītāji. Kā jau minējām sadaļā

Igaunija 35"Vispārējie pieņēmumi", Igaunijas PCI gadapieaugumam vajadzētu nokristies zem 5% untekošā konta deficītam – vismaz zem 7-8% (vēlamszem 5%) no IKP. Nepieciešama arī atbilstoša fiskālāpolitika (proti, ne pārāk strikta, taču arī ne pārmērīgiaizņemoties; turklāt politikai jāatbalsta strukturālāspārmaiņas). Bez tam bankām veiksmīgi jāpielāgojaspašreizējam pieauguma palēninājumam unjānodrošina zems slikto parādu līmenis. Mēsuzskatām, ka ātrākais, kad Igaunija varētu izpildītšīs prasības (vismaz daļēji), ir 2009. gada otrā puse.Igaunijas centrālās bankas rīcībā ir daži līdzekļi, kāīstenot atbilstošu monetāro politiku. Mēsuzskatām, ka Igaunijas Bankai vajadzētu apsvērtiespēju samazināt rezervju prasību (šobrīd tā ir15%), lai nodrošinātu vietējo komercbanku unfinanšu sistēmas normālu funkcionēšanu. Igaunijasfinanšu sistēma, kas ir cieši koncentrējusies apbankām, ir atkarīga galvenokārt no šo banku mātesbankām Skandināvijā. Tomēr nedrīkstētu būt tā, kaIgaunijas centrālā banka un valdība nedarītu neko,lai palīdzētu finanšu sistēmai, kas uzskatāma parekonomikas asinsrites sistēmu. Protams, iespējunav ļoti daudz, un dažas no tām ir pretrunīgas (būtupat lietderīgi palūkoties uz pasaules procesiem, laiizvērtētu visas sekas, kas rodas, veicot vai – glužiotrādi – neveicot kādus pasākumus).Mēs uzskatām, ka Igaunijas varas iestādēmjāsadarbojas, lai palīdzētu ekonomikai pielāgoties šībrīža grūtībām un veicinātu drīzāku tāsatveseļošanos. Dažus iespējamos pasākumus mēsNaudas tirgus un kredītu procentu likmes8%6%4%2%0%Dec.04 Jūl.05 Feb.06 Aug.06 Mar.07 Sep.07 Apr.08 Okt.08Talibor 3MVidējā likme no jauna izsniegtiem kredītiem (visās valūtās)Vidējā likme noguldījumiem EEKEuribor 3MAvots: Reuters EcoWin, IBminējām jau iepriekš (piemēram, nodokļunepalielināšanu, tādu reformu ieviešanu, kasveicinātu efektivitātes kāpumu un ilgtermiņaizaugsmi), taču mēs vēlētos arī redzēt vairākdiskusiju par iespējamajiem rīcības variantiem (kamsekotu attiecīgs lēmums un tā īstenošana!) unlielākus centienus panākt iespējami ātrāku eiroieviešanu. Māstrihtas inflācijas kritēriju varētu izpildīt2010. gadā, taču svarīgi ir uzmanīt budžeta deficītakritēriju (3% no IKP). Bez iepriekš minētajiempasākumiem būs grūti noturēt budžeta deficītu zem3%, nenodarot nopietnu kaitējumu ekonomikasattīstībai.Maris Lauri

Lietuva 36Lietuva1. Ekonomiskā situācija šobrīdEkonomikas attīstības temps 2008. gadā, kā jaugaidīts, turpināja palēnināties. Reālā IKP gadapieaugums 2008. gada 3. ceturksnī samazinājāslīdz 3.1%. Provizoriskie dati liecina par lēnākupieaugumu apstrādes rūpniecībā unmazumtirdzniecībā (tā ļauj spriest parmājsaimniecību patēriņa dinamiku), turpretimlauksaimniecības un pakalpojumu ietekme uzekonomikas pieauguma tempu bija pozitīva.Pieauguma tempu kritumu daļēji radīja augstāsalīdzinošā bāze: reālā IKP gada pieaugums 2007.gada 3. ceturksnī bija 10.8%.Pārskatītie dati liecina, ka 2008. gada 2. ceturksnīIKP pieaugums bija 5.2% gadā. Iekšzemespieprasījums kopumā turpināja balstīt IKPpieaugumu. taču dažas tā sastāvdaļas auga lēnāknekā pirms gada. Lai gan valdības patēriņš augapar 5.4% gadā (par 1 procentpunktu vairāk nekā2007. gada 2. ceturksnī), mājsaimniecību patēriņapieaugums piebremzējās līdz 7.5% gadā (par 5procentpunktiem mazāk nekā pirms gada), betinvestīcijas jau samazinājās (-2.3%, 2007. gada2. ceturksnī investīcijas pieauga par 26.4% gadā)otrajā ceturksnī, kas bija krasāka pārmaiņa nekāiepriekš gaidīts. Tas parāda, ka vājākasekonomiskās izaugsmes perspektīvas samazinainvestīciju gaidāmo ienesīgumu un jau liek apturētmazāk vilinošus plānus. Vājā iekšzemespieprasījuma ietekmē uzlabojusies tekošā kontabilance: 2. ceturksnī tās deficīts samazinājās līdz16.8% no IKP (17.5% pirms gada, 18.8%2008. gada 1. ceturksnī) pateicoties mazākamtirdzniecības bilances deficītam (preču unpakalpojumu imports palielinājās par 23.4% gadā,kamēr eksports – par 30.6% gadā).Kā jau bija gaidāms, patēriņa cenu inflācijaskulminācija pienāca jūnijā, kad tā sasniedza 12.5%gadā. 2008. gada 3. ceturksnī PCI gada pieaugumspakāpeniski samazinājās no 12.2% gadā līdz 11%septembrī, galvenokārt atspoguļojot lēnākutransporta cenu kāpumu. Augstā inflācija jau irsamazinājusi reālās algas pieauguma tempus unveicinājusi mājsaimniecību pirktspējas krišanos.Reālās algas gada pieaugums (pēc nodokļunomaksas) gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz11.7% (21.8% pirms gada), lai gan nominālās algasturpināja kāpt (25.2% gadā). 3. ceturksnī turpinājamazināties spriedze arī darba tirgū.Starptautiskā kredītreitingu aģentūraStandard&Poor's 27. oktobrī samazināja Lietuvasreitingu ilgtermiņa saistībām no A- uz BBB+,saglabājot negatīvu reitinga prognozi.Standard&Poor's šādu lēmumu pamatoja ar to, kajaunajai Lietuvas valdībai nebūs daudz iespējuizvairīties no fiskālā deficīta un parādsaistībupalielināšanas, saskaroties ar pirmo iespējamoekonomikas recesiju kopš neatkarības atgūšanas.Negatīvā nākotnes prognoze atspoguļo augošosmagās piebremzēšanās risku. Īpaši tas attiecas uzstraujo ekonomikas attīstības tempu kritumu, kas irpietiekami straujš, lai īsā laikā būtiski samazinātunodarbinātību, veicinātu privātā sektoramaksātnespējas pieaugumu un ievērojamipasliktinātu valsts sektora bilanci. Lietuvas valstsreitinga pazemināšana turpinās ierobežot Lietuvasuzņēmumu un valdības aizņemšanās iespējas.Kredītreitings īstermiņa saistībām tika noteikts A-2līmenī.1.1. PolitikaLietuvas Seima vēlēšanu pirmajā kārtā (12. oktobrī)un otrajā kārtā (23. oktobrī) uzvarēja lielākā labējākonservatīvā opozīcijas partija "Tēvzemessavienība", kas ieguva apmēram 32% balsu (45 no144 vietām Seimā). Turpretim valdošāSociāldemokrātiskā partija ieņēma otro vietu,iegūstot 26 mandātus (lai gan pēc pirmās vēlēšanukārtas sociāldemokrātus bija apsteigušas divaskonkurējošas populistiskas partijas). Nacionālāsatdzimšanas partija, ko vada pazīstams izklaidesbiznesa pārstāvis, saņēma 11.3% balsu (16mandātus), un impīčmenta ceļā no prezidentaamata atceltā Rolanda Paksa partija "Kārtība untaisnīgums" ieguva 10.6% balsu (15 mandātu).Tēvzemes savienība, Nacionālās atdzimšanaspartija un divas citas centriski labējās partijasparakstīja vienošanos par jaunas valdošās koalīcijasizveidošanu. Četriem pārējiem Sociāldemokrātiskāspartijas līdzšinējiem koalīcijas partneriem neizdevāspārvarēt 5% barjeru, lai paliktu Seimā.Sociāldemokrāti pie varas bijuši kopš 2001. gada,taču, pasliktinoties Lietuvas ekonomiskajai situācijai,savu popularitāti nesen zaudēja. Lietuvā ir2.6 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, un no tiempirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās 43%, kas ir parvienu procentpunktu mazāk nekā pirms četriemgadiem, bet otrajā kārtā – 27%.Jaunās valdošās koalīcijas partneri paziņojuši, ka tieir vienojušies ar pašreiz valdošo vairākumu, ka2009. gada budžetu apstiprinās jaunais parlaments.Saskaņā ar jauno valdošo koalīciju budžetsatspoguļos pašreizējās ekonomiskās grūtības, ar kosaskaras Lietuva: dažādu privilēģiju un nodokļuatvieglojumu atcelšana būs galvenais veids, kāvaldība varēs ietaupīt gandrīz 2 miljardus litu (579miljoni eiro), tajā pašā laikā nesamazinot sociālospabalstus. Pēc lielajiem valdības izdevumiemiepriekšējos gados, kopumā ir nepieciešamapiesardzīgāka attieksme pret izdevumiem.

Lietuva 372003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pIKP pieaugums, % 10.2 7.4 7.8 7.8 8.9 4.5 0.5 0.5IKP, milj.€ 16 452 18 159 20 870 23 978 28 423 33 385 34 726 35 249IKP uz vienu iedz., € 4 776 5 285 6 113 7 065 8 420 9 940 10 386 10 585Rūpniecības pieaugums, % 16.1 10.8 7.1 7.3 4.0 5.0 2.0 2.0IKP deflatora pieaugums, % -0.8 2.5 6.6 6.5 8.8 12.4 3.5 1.0PCI pieaugums, % -1.1 1.2 2.7 3.7 5.7 11.4 8.7 5.0SPCI pieaugums, % -1.1 1.2 2.7 3.8 5.8 11.5 8.8 5.0RCI pieaugums, % -0.5 6.0 11.5 7.4 7.0 21.0 8.0 4.5Saskaņotā bezdarba līmenis (gada vidējais), % 12.4 11.4 8.3 5.6 4.3 5.3 6.5 6.7Vidējās neto algas reālais pieaugums, % 9.3 4.9 6.8 14.9 17.7 9.5 1.4 0.7Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums, % 6.2 12.0 27.0 17.9 9.2 19.0 7.0 7.0Preču un pakalpojumu importa pieaugums, % 6.9 14.2 26.1 23.1 15.9 16.0 4.0 7.0Preču un pakalpojumu bilance, % no IKP -5.7 -7.0 -7.2 -10.3 -13.4 -11.9 -10.3 -10.8Tekošā konta bilance, % no IKP -6.8 -7.7 -7.1 -10.6 -14.6 -12.8 -9.5 -10.0Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP -6.4 -6.4 -5.8 -9.5 -12.8 -11.0 -7.7 -8.0ĀTI ieplūde, % no IKP 1.0 3.4 4.0 6.0 5.2 3.6 3.6 4.0Kopējais ārējais parāds, % no IKP 40.5 42.4 50.7 60.2 72.3 73.8 76.7 74.6Fiskālā bilance, % no IKP (ESA) -1.3 -1.5 -0.5 -0.4 -1.2 -2.0 -3.0 -2.5Valdības parāds, % no IKP 21.1 19.4 18.4 18.0 17.0 16.0 17.0 16.5Sagaidāms, ka jaunā valdība uzsāks darbunovembra beigās, kamēr jaunais budžeta plānsvisticamāk būs gatavs decembra vidū. Jaunāvaldība visticamāk saskarsies ar patiešām sarežģītuuzdevumu — ne tikai izveidot efektīvu pretkrīzesplānu, bet arī atjaunot mājsaimniecību unuzņēmumu pārliecību par labvēlīgu ekonomikasattīstības gaitu.1.2. Enerģētikas jautājumiSeima vēlēšanu laikā vēlētāji piedalījās arīnesaistošā referendumā par Černobiļasatomelektrostacijai līdzīgās Ignalinasatomelektrostacijas (AES) slēgšanu, taču mazādalībnieku skaita dēļ šī tautas nobalsošana tikaatzīta par nenotikušu. Iestājoties ES 2004. gadā,Lietuva apņēmās slēgt Ignalinas AES līdz 2009.gada beigām. Lai gan valdošā Sociāldemokrātiskāpartija mēģināja uzsākt sarunas ar Eiropas Komisijupar iespējamo AES darbības turpināšanu līdz2012. gadam, pamatojoties uz to, ka kodoldegvielašajā AES jebkurā gadījumā atradīsies līdz pat 2012.gadam, Komisija savu nostāju nav mainījusi. Tiešipirms referenduma Eiropas Komisija noraidījapriekšlikumu par atomelektrostacijas darbībasturpināšanu līdz 2012. gadam, tomēr norādīja, ka tāir gatava sniegt lielāku atbalstu, ja tāds izrādīsiesnepieciešams, lai atomelektrostaciju varētu slēgtlīdz 2009. gada beigām.Zūd šaubas par to, ka atomelektrostaciju tiešāmslēgs saskaņā ar iepriekš noslēgto vienošanos.Ņemot vērā, ka šobrīd spēkstacija ražo 70%Lietuvas elektroenerģijas un maz ticams, kaIgnalinas AES varētu aizstāt ar kādu cituatomelektrostaciju līdz 2015. gadam, galvenieelektroenerģijas ražotāji valstī būstermoelektrostacijas, tajā skaitā Lietuvas lielākāspēkstacija, kas atrodas Elektrēnos. Tas nozīmē, kasākot ar 2010. gadu galvenā izejvielaelektroenerģijas ražošanai Lietuvā būs no Krievijasimportētā dabasgāze. Elektrēnu spēkstacijā ražotāselektroenerģijas cena ir četras reizes augstāka nekālīdz šim lielākā elektroenerģijas ražotāja, proti,Ignalinas AES piedāvātā cena. Līdz ar to2010. gadā gaidāms ievērojams elektroenerģijascenu kāpums.2.Prognožu kopsavilkumsMēs esam būtiski mainījuši savu prognozi, paredzotkrasāku ekonomikas attīstības tempu palēnināšanosun lēnāku atveseļošanos, jo daudz dziļāk, nekā tikaprognozēts iepriekš, ir kritušies arī pasaulesekonomikas pieauguma tempi. Šādas izmaiņasnoteica arī finanšu tirgos notikušās izmaiņas, kā arīarvien sliktākais visu Lietuvas tirgus dalībniekunoskaņojums.Mēs prognozējam, ka Lietuvas IKP pieaugumsšogad samazināsies līdz 4.5% (iepriekš prognozēto6% vietā) un nākamgad – līdz 0.5% (5.5%) vājākamājsaimniecību patēriņa un rūkošo investīciju dēļ.Cenu spiediens un pieaugošās izmaksas, arvienzemāki uzņēmumu konjunktūras un patērētājuoptimisma rādītāji, kā arī stingrāki kreditēšanasnosacījumi un pasaules ekonomikā novērojamāsnelabvēlīgās pārmaiņas bremzēs ekonomikasattīstību vēl lielākā mērā, nekā tika prognozētsiepriekš. Joprojām straujais cenu kāpums un vājiekonjuktūras rādītāji ir galvenie iemesli

Lietuva 38mājsaimniecību patēriņa samazinājumam, turpretimuzņēmumi cietīs no augošajām izmaksām un vājākaiekšzemes pieprasījuma.Mēs sagaidām būtiskas izmaiņas arī darba tirgū.Mēs saglabājam iepriekšējo prognozi bezdarbapieaugumam no tā pašreizējā 4.5% līmeņa (2008.gada 2. ceturksnī) līdz aptuveni 5%, kā arī esammainījuši prognozi nākamajam gadam, sagaidotbezdarba pieaugumu līdz 6.5% (5.8% iepriekš). Tākā spriedze darba tirgū samazinās straujāk nekāgaidīts, mazināsies arī spiediens uz algām: reālāsalgas pieaugumu nākamajā gadā mēs prognozējam1.4% apmērā (aptuveni 10% nominālās neto algaspieauguma ietekmi gandrīz pilnībā dzēsīs joprojāmaugstā inflācija). Tajā pašā laikā mēs esampalielinājuši šī gada reālās algas kāpuma prognozilīdz 9.5% (8.96% iepriekš), jo pirmajā pusgadāpieaugums bijis spēcīgāks par gaidīto.Sagaidāms, ka paaugstinātā inflācija būs problēmaarī tuvāko gadu laikā. Pirmkārt, saglabāsiesenerģijas cenu kāpuma ietekme: centrālapkurestarifi tika paaugstināti šī gada rudenī, savukārtgāzes cenas patērētājiem, kā arī elektroenerģijascenas tiks palielinātas 2009. gada sākumā. Patēriņacenu kāpums nākamajos mēnešos joprojām būs ļotistraujš, galvenokārt augstāku centrālapkures tarifudēļ. Taču vājāks pieprasījums nākamgad liks cenukāpumam zināmā mērā palēnināties. Mēsprognozējam, ka šogad patēriņa cenu inflācijasasniegs vidēji 11.4% (iepriekš 11.9%) un aptuveni7.5% 2009. gadā (iepriekš 8.7%). Mēs esammainījuši mūsu inflācijas prognozi, ņemot vērāvājāku ārējo spiedienu, nekā iepriekš gaidīts(galvenokārt tas attiecas uz naftas un pārtikascenām). Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka, lai gantiks pieņemti administratīvi lēmumi parelektroenerģijas un gāzes cenu paaugstināšanu,patērētāju saspringtā finansiālā situācija neļauspieprasījuma faktoriem būtiski ietekmēt cenu līmeni.Sagaidām zemāku eksporta pieaugumu straujāpasaules ekonomikas pieauguma krituma dēļ, tomērlabvēlīga inflācijas starpība salīdzinājumā ar NVSvēl kādu laiku stimulēs eksporta pieaugumu (skatītsadaļu "Vispārējie pieņēmumi"). Straujāksiekšzemes pieprasījuma kritums importu samazināsvēl vairāk, kas novedīs pie preču un pakalpojumubilances uzlabojuma un tādējādi uzlabos tekošākonta bilanci. Šim gadam mēs saglabājam savutekošā konta deficīta prognozi 12.8% no IKP līmenī,bet tagad prognozējam straujāku deficītasamazināšanos 2009.gadā, līdz 9-10% no IKP.Savā pamatscenārijā mēs esam ņēmuši vērāIgnalinas AES slēgšanas negatīvo ietekmi uzekonomikas attīstību 2010. gadā, jo sarunas arEiropas Komisiju par iespējamo Ignalinas AESslēgšanas atlikšanu ir bijušas neveiksmīgas.Atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana līdz2009. gada beigām radīs ievērojamu enerģijasdeficītu 2009. – 2012. gadā, kamēr netiks kaut daļējipabeigta jaunu energobloku būvniecība. 32Esošāalternatīvā spēkstacija Lietuvos Elektrine nodrošinatikai 7% no patēriņa, un, sākot ar 2010. gadu,enerģijas deficīts tiks kompensēts ar importētoenerģiju. Elektroenerģijas cenas var patdivkāršoties. Galvenie faktori, kas noteiks šādu cenukāpumu, būs dārgāka importētā elektroenerģija,stingrākas apkārtējās vides prasības un augstākaspiesārņojuma (CO2) izmaksas šķidrajamkurināmajam, kā arī elektroenerģijas akcīzesnodoklis (kas stāsies spēkā 2010. gadā). Tā kāelektroenerģijas izmaksas ietilpst gandrīz visu prečuražošanas izmaksās, neizbēgams ir arī citu cenukāpums, kas vēl vairāk samazinās IKP pieaugumatempus, ja vien nemainīsies ražošanas struktūra unLietuva nesāks ražot preces ar lielāku pievienotovērtību. Mēs prognozējam, ka augšupeja Lietuvasekonomikas ciklā nav gaidāma ātrāk par 2011. –2012. gadu.IKP pieaugums un patēriņa cenu inflācija12%10%8%6%4%2%0%-2%6.7% 6.9%10.2%7.4% 7.8% 7.8%8.9%4.5%0.5%2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009pIKPAvots: LSD; HB prognozeInflācija3. Ekonomikas izaugsmeMēs prognozējam, ka IKP pieaugums šogadsamazināsies līdz 4.5% un nākamgad līdz 0.5%būtiska iekšzemes pieprasījuma krituma dēļ.Privātais patēriņš strauji samazināsies augstāsinflācijas un apsīkstošā optimisma dēļ, uninvestīcijas saruks tāpēc, ka būvniecības nozare,kas iepriekšējos gados bija galvenais virzītājspēks,smagi cieš no stingrākiem kreditēšanasnosacījumiem un vāja pieprasījuma. Kamēr lēnākaiekšzemes pieprasījuma kāpuma ietekmēsamazināsies importa pieaugums, eksportsnodrošinās IKP pieaugumu, neraugoties uz vājoiekšzemes pieprasījumu. Ekonomikas atdzišanas32Paredzēts, ka jauno energobloku jaudas, kurus paredzētsuzbūvēt Elektrēnu spēkstacijā, palīdzēs samazinātelektroenerģijas cenas. Tomēr šo jauno ģeneratoru būvniecībanetiks pabeigta līdz 2012. gadam.

Lietuva 39ietekmē daudz lēnāks būs gan algu, gan inflācijaskāpums, pieaugs bezdarbs, kā arī palielināsiesbudžeta deficīts. Sagaidām nelielu ekonomikaspieaugumu vidēji nākamajā gadā, taču mēsneizslēdzam varbūtību, ka dažos ceturkšņosnākamo divu gadu laikā IKP varētu samazināties.Dažus pēdējos gadus Lietuvas IKP pieaugumunoteica galvenokārt iekšzemes pieprasījums.Nākamajā gadā mēs prognozējam gluži pretējusituāciju, proti, iekšzemes pieprasījums pieaugumsaugs lēnāk nekā eksports. Iekšzemes pieprasījumapieaugumu noteicošie faktori ir zaudējuši savuspēku; šobrīd jāpārorientējas uz eksportu, tomēr tasnebūs viegli, ņemot vērā pašreizējo situācijupasaulē.IKP pieauguma struktūra120%80%40%0%-40%-80%-120%-160%-200%2004 2005 2006 2007 1.pg. 2008Mājsaimniecību patēriņšBruto pamatkapitāla v eidošanaAvots: LSD; HB aprēķiniValdības patēriņšNeto eksportsLietuvas ekonomikas attīstību ietekmēs arī šādifaktori:• Ekonomikas konjunktūras indeksi strauji krīt.Nesenais pārlieku lielais optimisms izraisījaiekšzemes pieprasījuma bumu. Šobrīd situācijair gluži pretēja, proti, pesimistiskaisnoskaņojums var vēl vairāk padziļinātekonomiskā cikla lejupslīdes posmu.Konjunktūras indeksi6040200-20-40Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Avots: LSDEkonomikas konjunktūraBūvniecībaPakalpojumiRūpniecībaMazumtirdzniecībaEkonomikas konjunktūras indekss samazināsjau kopš 2007. gada aprīļa (tikai nedaudzpakāpjoties šī gada pirmajos trīs mēnešos) unoktobrī bija -13. Salīdzinājumā ar iepriekšējomēnesi mazumtirdzniecībā konjunktūrasindekss krities par 16 procentpunktiem (pp.),kamēr būvniecībā tas samazinājies par 12 pp.,patērētāju optimisms samazinājies par 9 pp.,rūpniecībā par 7 pp. un pakalpojumu nozarē –par 2 pp.. Visi minētie indeksi ir būtiski zemākinekā pirms gada un kopējais ekonomikaskonjunktūras indekss samazinājies par 23procentpunktiem. Sagaidām, ka turpmākajosmēnešos ekonomikas konjunktūra turpināspasliktināties.Ekonomikas konjunktūra un IKP pieaugums13012011010090807019961997199819992000Avots: Eurostat, LSD2001200220032004200520062007Ekonomikas konjunktūras indekss, s.i. (kr. ass)IKP pieaugums (l. ass)• Ekonomikas attīstības tempus galvenokārtsamazinās nelabvēlīgāki aizņemšanāsnosacījumi. Saskaroties ar likviditātesproblēmām un nelabvēlīgajām ekonomikasperspektīvām, bankas mainījušas savukreditēšanas politiku. Tajā pašā laikā vietējās unpasaules ekonomikas pieauguma tempupalēnināšanās ietekmē iespējamie aizņēmēji irkļuvuši piesardzīgāki, lemjot par izdevumiem uninvestīcijām. Savukārt joprojām augstā inflācijaun lēnāks ienākumu kāpums vairojis patērētājupesimismu. Pakāpeniski samazināskreditēšanas pieauguma tempi. Piemēram,septembra beigās iekšzemes kredītu gadapieaugums samazinājies līdz 24.8% no 43.2%pagājušā gada septembrī. Nākotnē mēsprognozējam vēl izteiktāku pieauguma tempusamazinājumu.Mājsaimniecību kredītu gada pieaugums120%100%80%60%40%20%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Avots: LiBKredīti privātajam sektoramNo tiem mājsaimniecībām2008151050-5

Lietuva 40• Ekonomikas attīstība būs atkarīga no tā, kāuzņēmumi turpmāk spēs pielāgotiesnegatīvajām apstākļu izmaiņām. Tas, ka agrākuzņēmumi ir spējuši būt elastīgi, dod zināmuiemeslu optimismam. Tomēr mēs neesampārliecināti, vai šī spēja kādā brīdī neizsīks, joīstenojamās pārmaiņas ir ļoti lielas, turklātuzņēmumiem varētu pietrūkt līdzekļu tofinansēšanai.Nozaru devums IKP pieaugumā, 1.cet. 2008.g.Transports unsakari; 1.0%Tirdzniecība;1.5%Avots: LSD; HB aprēķiniBūvniecība;0.7%Finanšustarpn. un citikomercpak.;1.0%Valstssektors; 0.4%Ap str ādesrūpn.; 1.6%• Pēdējos mēnešos vērojama rūpniecībaspieauguma palēnināšanās (izņemot MazeikiuNafta). Nozare, īpaši uz ārvalstu tirgiemorientētie uzņēmumi, nodrošina apmēram 20%IKP pieauguma. Līdz šim tā ir bijusi viens nogalvenajiem ekonomikas attīstības virzītājiemtūlīt pēc nozarēm, kuru produkcija vērsta uziekšzemes patēriņu. Šī gada pirmajos trīsceturkšņos rūpnieciskā ražošana palielinājāspar 5.7% pret attiecīgo periodu pērn (par 4%visā 2007. gadā), bet, ja neņem vērā naftaspārstrādes produktus, ražošana samazinājāspar 1.6%. Šādu kritumu, iespējams, noteikušasaugošās ražošanas izmaksas, kas mazinaLietuvas uzņēmumu konkurētspēju gan vietējā,gan ārvalstu tirgū, kā arī rūkošais pieprasījums.Mēs prognozējam, ka rūpnieciskās produkcijasapgrozījums šogad palielināsies par aptuveni5% un nākamgad inerces dēļ pieaugs vēl par2%. Tomēr 2010. gadā gaidāmaiselektroenerģijas cenu kāpums rada bažas parLietuvas rūpniecības turpmākās attīstībasperspektīvām.Ir daudz lielāka varbūtība, ka ekonomikaspieaugums izrādīsies vājāks par gaidīto, nevisspēcīgāks, jo iekšzemes pieprasījuma vājināšanāsvarētu izrādīties lielāka, nekā prognozēts, savukārteksporta varētu kaitēt negatīvās pārmaiņasgalvenajos eksporta tirgos, kā arī konkurētspējassamazināšanās straujāk augošo izmaksu dēļ. Viensno galvenajiem ekonomikas attīstības riskiem ir arīlielais pesimisms, kas var ietekmēt krasu investīcijuun patēriņa kritumu, izraisot pesimisma unekonomikas izaugsmes samazināšanās spirāli.Rūpnieciskās ražošanas gada pieaugums25%20%15%10%5%0%-5%-10%-15%2004 2005 2006 2007 2008Avots: LSDRūpnieciskā ražošanaApstrādes rūpniecība (izņ. rafinētās naf tas produktus)3.1. Iekšzemes pieprasījumsSagaidāms, ka nākamgad iekšzemes pieprasījumsneaugs vai dažos ceturkšņos pat samazināsies, jovājais mājsaimniecību patēriņš un samazinātievaldības izdevumi tikai nedaudz spēs kompensētinvestīciju kritumu. Iekšzemes pieprasījums vairsnebūs galvenais ekonomikas attīstības virzītājs unpiekāpsies eksportam. Pieaugumu vairāk nekāiepriekš kavēs investoru piesardzība, investīcijassamazinājās jau šī gada 2. ceturksnī un gaidāms, katas turpināsies arī nākamgad. Mājsaimniecībupatēriņu negatīvi ietekmēs joprojām augstā inflācija(īpaši administratīvi regulējamo cenu kāpums) unaugstāks bezdarbs (proti, zemāka ekonomiskāaktivitāte), kas kavēs reālo ienākumu pieaugumu.Tajā pašā laikā valdības izdevumu pieauguma tempisaglabāsies iepriekšējo gada līmenī.Iekšzemes pieprasījums (12 mēn.slīd.vid.,reālais pieaugums)25%20%15%10%5%0%2003 2004 2005 2006 2007 2008Mājsaimniecību patēriņšValdības patēriņšBruto pamatkapitāla v eidošanaAvots: LSD; HB aprēķini3.1.1 Mājsaimniecību patēriņš unienākumiAugstā inflācija (īpaši pārtikas un enerģijas cenukāpums) varētu ietekmēt pārējo preču patēriņu, jo

Lietuva 41patērētāji ir spiesti pirmkārt rūpēties par pirmāsnepieciešamības preču iegādi reālo ienākumupieauguma bremzēšanās dēļ. No tā cietīsiekšzemes pieprasījuma nozares, izraisot bezdarbapalielināšanos, kas savukārt negatīvi ietekmēsienākumus un patēriņu. Ņemot vērā, ka algu unkreditēšanas pieauguma tempi atkāpjas noiepriekšējiem neuzturamajiem līmeņiem, turklātbezdarbs un inflācija pieaug, mēs prognozējam, kanākamajā gadā patēriņš saglabāsies šī gada līmenīvai atsevišķos ceturkšņos pat samazināsies,pretstatā 12.3% pieaugumam pērn un aptuveni 7%— šogad. Lai gan tiek prognozēts, ka 2009. gadāmājsaimniecību patēriņa līmenis nemainīsies vai patnedaudz pieaugs, tā samazinājuma risks ir ļotiaugsts. Patēriņa pieaugumu kavēs galvenokārt šādifaktori:• Patērētāju noskaņojums ir galvenais faktors,kas šobrīd ietekmē patērētāju lēmumus.Konjunktūras indekss ir nokritis līdz zemākajamlīmenim pēdējo septiņu gadu laikā. Patērētājupesimisms (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadutas sarucis par 31 punktiem) ir saistīts arsliktajām valsts ekonomiskajām perspektīvām,īpaši ar gaidāmo bezdarba pieaugumunākamajā gadā, kā arī sliktāku mājsaimniecībuvērtējumu par to finansiālo stāvokli nākotnē (toietekmē galvenokārt inflācija). Ņemot vērāstraujo ekonomikas attīstības tempu kritumu unaugošo atlaisto darbinieku skaitu, patērētājunoskaņojuma uzlabošanās tuvākajā laikā navgaidāma.Patērētāju konjunktūras indekss100-10Patērētāju konjunktūras indekss40200-20-40-602004 2005 2006 2007 2008Finanšu stāv oklis nākamajos 12 mēn.Vispārējā ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēn.Bezdarba gaidas nākamajiem 12 mēn.Uzkrājumi nākamajos 12 mēn.Avots: Eurostatnebūs. Tikai 7.2% respondentu domāja, ka viņubrīvās naudas daudzums palielināsies.Respondenti atzina, ka inflācija „noēd” algupieaugumu (citiem vārdiem sakot, brīvāsnaudas apjoms nepieaug). Turklāt tikaiapmēram 32% respondentu atzīmēja, ka pēdējo12 mēnešu laikā viņu alga ir palielinājusies.Mājsaimniecību finanšu situācija ("brīvā" nauda)nākamajos 3 gados"Brīv ās"naudasapjomsnemainīsies"Brīv ās"20%naudasapjomspieaugs 7%Nav viedokļa7%"Brīv ās"naudas navun nebūs35%"Brīv ās"naudasapjomssamazināsies18%"Brīv ās"naudasnebūs13%-20-30Avots: "Spinter" aptauja-402004 2005 2006 2007 2008Avots: LSDPar Lietuvas patērētāju pesimistisko attieksmipret viņu nākotnes finansiālo situāciju liecina arīsocioloģiskais pētījums, kuru vasaras beigāsHansabankas uzdevumā veica uzņēmums“Spinter”. 55% aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja,ka nākamo trīs gadu laikā viņu finansiālaisstāvoklis („brīvās naudas” daudzums)nemainīsies, 18.4% iedzīvotāju paredzējabrīvās naudas samazināšanos, bet 13.2%respondentu uzskatīja, ka brīvas naudas vairs• Uzskatām, ka bezdarba līmeņa samazināšanās2. ceturksnī bija tikai īslaicīga. Palēninotiesekonomikas attīstības tempiem un samazinotiesjauno darbavietu skaitam, šī gada otrajāpusgadā un nākamajā gadā gaidāms straujāksbezdarba pieaugums. Mēs prognozējam, kabezdarbs sāks palielināties 2008. gada3. ceturksnī. Mēs saglabājam savu prognozi par2008. gada vidējā bezdarba pieaugumu nopašreizējiem 4.5% līdz aptuveni 5% un esampārskatījuši savu bezdarba prognozi2009. gadam, palielinot to no iepriekšprognozētajiem 5.8% līdz 6.5%, jo sagaidāma

Lietuva 42Nodarbinātība un bezdarbs1.81.51.20.90.60.30.011.4%8.3%5.6%4.3%4.9%2004 2005 2006 2007 1.cet.2008Nodarbinātība, milj. (kr. ass)Bezdarba līmenis (l. ass)Avots: LSD; HB prognoze4.5%2.cet.20085.3%2008p6.5%2009pBezdarbs, milj. (kr. ass)18%15%12%tālāka ekonomikas attīstības palēnināšanās.Šāda bezdarba pieauguma dēļ darbu zaudēsapmēram 20 tūkstoši strādājošo. Patēriņu tasīpaši negatīvi ietekmēs tāpēc, ka daļaiedzīvotāju zaudēs cerības atrast darbu unatstās darba tirgu, bet daļa sāks taupīt, gaidotvēl grūtākus laikus. Darbinieki vispirms tiksatlaisti nozarēs, kurās iekšzemes pieprasījumabuma laikā tika novērots vislielākais pieaugumsun kurās bijis vislielākais algu kāpumus(piemēram, mājokļu būvniecībā un ar tosaistītajās nozarēs), kā arī nozarēs, kurāspieaugumu nodrošināja lēti energoresursi undarbaspēks (piemēram, tekstilrūpniecībā).Strādājošo kvalifikācijas neatbilstība īstermiņākavēs viņu mobilitāti starp nozarēm, jo šimprocesam ir nepieciešams laiks. Darba tirgussamazināsies vājāka iekšzemes pieprasījumaun uzņēmumu peļņas samazināšanās dēļ.Arvien vairāk cilvēkiem zaudējot darbu,iekšzemes pieprasījums samazināsies vēlvairāk, kas savukārt izraisīs vēl lielākasdarbinieku atlaišanas. Kritiskā situācija darbatirgū var izraisīt vēl lielāku darbaspēkaaizplūšanu no valsts, lai gan ekonomiskāsituācija emigrantu mērķa valstīs (Īrijā,Lielbritānijā un Spānijā) varētu šo procesuierobežot (faktiski cilvēki varētu atgriezties nošīm valstīm, jo tās saskaras ar straujuekonomikas lejupslīdi).• Lēnāka ekonomikas attīstība un bezdarbakāpums ierobežos algu pieaugumu. Īpašispilgti tas izpaudīsies nākamajā gadā. Tomērpirmā pusgada rezultātu un pastāvošāsdarbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaneatbilstības ietekmē mēs esam palielinājušireālās neto algas pieauguma prognozi šimgadam. Nominālās algas pieaugums 2008.gada pirmajā pusē bija ievērojams (vidēji 23.2%gadā). To noteica par 2007. gadu izmaksātāsprēmijas, minimālās mēneša algas palielinājumslīdz 800 litiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļasamazinājums no 27% uz 24%, kā arī straujais9%6%3%0%algu kāpums valsts sektorā (algu aprēķināšanasoficiālās bāzes palielināšana) kopš 1. janvāra.Algu izmaiņas acīmredzami atpaliek nonodarbinātības līmeņa izmaiņām. Tas nozīmē,ka algu kāpuma tempi samazināsies tikainākamajā gadā. Mēs sagaidām, ka neto alga2008. gadā palielināsies par aptuveni 19% un2009. gadā – par aptuveni 10%, kas nozīmēattiecīgi 9.5% un 1.4% reālās algas pieaugumu.Galvenais iemesls 2009. gadā gaidāmajamievērojamajam nominālās algas kāpumam būsalgotā darbaspēka strukturālās pārmaiņas, proti,labi apmaksāto darbinieku skaita palielināšanāsun mazapmaksāto darbinieku atlaišana. Tomērnākamajā gadā algu pieaugums inflācijaskāpumu apsteigs, augstākais, tikai par dažiemprocentpunktiem. Līdz ar to situācija darba tirgūsamazinās strādājošo iespējas prasīt algaspielikumu, īpaši privātajā sektorā.Algu gada pieaugums24%20%16%12%8%4%0%1.cet.20043.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet.2004 2005 2005 2006 2006 2007 2007 2008 2008pBruto nominālā algaAvots: LSD; HB prognozeNo 2006.g.3.cet. neto reālāsalgas pieaugumu veicinājazemāka IIN likme, bruto algu -legalizācijas efektsNeto reālā alga• Maz ticams, ka ekonomikas attīstības tempupalēnināšanās un augošās konkurencesapstākļos uzņēmumu budžetos būs pietiekamilīdzekļu algu pielikumiem. Daudzi ražotāji varmēģināt samazināt ražošanas izmaksas uz algurēķina. Šogad jau saskatāmas pazīmes, kaLietuvas uzņēmumu peļņa varētu samazināties.Vidējā rentabilitāte, ko nosaka, dalot peļņupirms nodokļu nomaksas ar ieņēmumiem,samazinājusies no 8.7% 2007. gada otrajāceturksnī līdz 7.2% 2008. gada 2. ceturksnī.Ieņēmumu pieaugums joprojām bijis spēcīgs,2008. gada otrajā ceturksnī sasniedzot 25%pret attiecīgo periodu pērn, taču augošoizmaksu dēļ kopējā peļņa pirms nodokļunomaksas auga tikai par 3% gadā. Sagaidāms,ka peļņas pieauguma kritums rūkošāpieprasījuma dēļ būs vērojams arī turpmāk.

Lietuva 43Lietuvas uzņēmumu vidējais ienesīgums10%8%6%4%2%3.7%5.0%1.1%1.5%3.8%4.9% 5.4%6.0% 6.2%8.8%5.2%7.2%0%1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 20071.cet. 2.cet.Avots: LSD2008 2008• Ļoti vājais mājsaimniecību patēriņa pieaugumsvarētu negatīvi ietekmēt daudzas uz vietējo tirguvērstas nozares, kā arī importētājus. Piemēram,mazumtirdzniecības apgrozījums, kas ir labsmājsaimniecību patēriņa rādītājs, šī gada 3.ceturksnī reālajā izteiksmē palielinājies tikai parMazumtirdzniecības apgrozījuma reālais gadapieaugums30%25%20%15%10%5%0%-5%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Avots: LSD1% gadā. Pirmajos trīs ceturkšņos kopā taspalielinājies par 9.1%, kamērmazumtirdzniecības apgrozījums, neskaitotautomašīnu un motociklu tirdzniecības, toremonta un uzturēšanas, kā arī degvielaspārdošanas apgrozījumu, palielinājies par 8.2%gadā. Nākamajā gadā sagaidāms daudzmazāks mazumtirdzniecības pieaugums(iespējams, apgrozījums varētu patsamazināties), jo inflācijas un neiepriecinošoekonomikas attīstības tempu ietekmē sarukspatērētāju pirktspēja un palielināsies topesimisms.• Samazinās aizņēmumu pieauguma tempi, laigan tie joprojām ir strauji. Mājokļu iegādeiizsniegto kredītu apjoma pieaugumssamazinājies no 63.3% 2007. gada septembrabeigās līdz 32.8% šī gada septembrī. To noteicaMājsaimniecību kredītu un noguldījumu gadapieaugums120%100%80%60%40%20%0%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Avots: LiBKredītiNoguldījumigalvenokārt stagnējošais nekustamā īpašumatirgus (mazāks darījumu skaits, krītošas cenas),kas mazina bagātības efektu, kā arī arvienstingrākie banku politikas nosacījumi, kassamazina pieprasījumu pēc kredītiem. Turklātizzūdot pārāk lielajam optimismam unpalielinoties neskaidrībām, mājsaimniecībasarvien mazāk vēlas palielināt savasparādsaistības, kas līdz šim bijušas galvenaispatēriņa pieauguma virzītājs. Līdz šimmājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomspalielinājies par 29.9%, un tas joprojāmievērojami pārsniedz noguldījumu pieaugumu.• Situācijā, kad vērojamas akciju tirgu svārstībasun pieaug nenoteiktība, priekšroka tiek dotamazāk riskantiem uzkrājumu veidiem, līdz ar tovarētu pieaugt noguldījumi. Mēs nebūsimpārsteigti, ja mājsaimniecību patēriņš augslēnāk nekā ienākumi (proti, mājsaimniecībaspapildinās uzkrājumus). No otras puses,ekonomikas un ienākumu pieauguma kritumsun augošais bezdarbs spiedīs daļu bankuklientu savus uzkrājumus iztērēt un tas uznoguldījumu kopapjomu iedarbosies negatīvi.Mājsaimniecību finanses (darījumi), miljard. LTL10864202001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 9 mēn.2008Kredīti NoguldījumiAvots: LiB• Augošās cenas ir ļoti svarīgs faktors, kasmājsaimniecību patēriņu jau ir būtiski ietekmējisgan 2007. gadā, gan arī šogad un kas

Lietuva 44nezaudēs savu nozīmību. Tā kā pirmāsnepieciešamības preču cenas ir augušasvisstraujāk (enerģijas, pārtikas),mājsaimniecības ir bijušas spiestas samazinātizdevumus citu preču iegādei. Šādā situācijā šocitu preču cenas varētu sākt samazināties,tomēr krītošā pieprasījuma ietekme būsnovērojama ne ātrāk par nākamā gada vidu.Taču ir skaidrs, ka strauja patēriņa pieaugumsvarētu atgriezties tikai pēc vairākiem gadiem.3.1.2 ValdībaValdības ekonomiskā politika būs viens nonozīmīgākajiem Lietuvas ekonomiskās attīstībasvirziena noteicējiem nākotnē. Mēs esam mainījušisavu budžeta deficīta prognozi 2008. gadam (~2%no IKP), jo jau tagad ir skaidri redzams, ka budžetaieņēmumu plāns netiks pilnībā izpildīts. ValstsSociālās apdrošināšanas fonda (Sodra) unObligātās veselības apdrošināšanas fonda deficītsveidos lielāko kopējā deficīta daļu. Mēsprognozējam, ka arī nākamgad būs ievērojamsbudžeta deficīts (~3% no IKP). Fiskālo deficītu (kamnevajadzētu pārsniegt 3% no IKP) unparādsaistības (60% no IKP) stingri uzrauga EiropasKomisija, un tie ir vieni no Māstrihtas kritērijiem, kasjāizpilda, lai pievienotos eirozonai. Valdības patēriņagada pieaugums palielinājās līdz 5.4% 2008. gada2. ceturksnī, taču mēs sagaidām, ka nākamajosceturkšņos tā pieauguma tempi nedaudzsamazināsies, jo valdība sāks izjust nodokļuieņēmumus nepietiekamību. Līdz ar to valdība būsspiesta rūpīgi izvērtēt savus izdevumus.Ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās, īpašiiekšzemes pieprasījuma pieauguma krituma dēļnodokļu ieņēmumi jau šogad būs mazāki parbudžetā plānotajiem. Šī gada pirmajā pusgadāValsts finanses, % no IKP0.4%0.0%-0.4%-0.8%-1.2%-1.6%-2.0%-2.4%-2.8%-3.2%2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pVispārējais v aldības parāds (l. ass)Valsts konsolidētā budžeta bilance (kr. ass)Avots: Lietuvas FM; HB prognozes25%20%15%10%Lietuvas vispārējās valdības fiskālais deficīts bija0.8% no šī gada plānotā IKP. Centrālās valdībasdeficīts 2008. gada pirmajos trīs ceturkšņos bija0.8% no mūsu prognozētā gada IKP šajā periodā.Pirmajos trīs ceturkšņos faktiskie valsts budžetaieņēmumi (izņemot ES fondu finansējumu) bija5%0%sliktāki par prognozētajiem (ieņēmumi ir par 19%augstāki nekā tajā pašā periodā pērn, taču veidotikai 71.8% no gada plāna). Gan iedzīvotājuienākuma nodokļa, gan uzņēmumu ienākumanodokļa ieņēmumi 2008. gadā bija ievērojamimazāki par plānotajiem, tādējādi palielinot budžetadeficītu. PVN (18.6% gadā) un akcīzes nodokļa(22.9% gadā) ieņēmumu pieaugums jau ir apsīcis.Pirmajā ceturksnī PVN ieņēmumi palielinājās par27.7% gadā, tomēr 2. ceturksnī pieaugumssamazinājās līdz 18.9% un 3. ceturksnī – līdz 10%.Arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumu pieaugumsbremzēsies, jo krītošā patēriņa ietekmē paredzamaPVN (40% no kopējiem valsts budžetaieņēmumiem) un akcīzes nodokļu ieņēmumusamazināšanās. Vienlaikus palēnināsies algupieaugums, pieaugs bezdarbs un samazināsiesuzņēmumu peļņa, negatīvi ietekmējot ienākumunodokļu iekasēšanu.ES fondu finansējums zināmā mērā veicināsLietuvas ekonomikas attīstību. 2007. – 2013. gadāLietuvai no ES struktūrfondiem jāsaņem 6.7 miljardieiro (kas līdzinās viena gada valsts budžetam).Tomēr faktiski šo apguve galvenokārt notiks 2009. –2015. gadā 33 . Tiek lēsts, ka ES finansējuma lieludaļu (46%) piešķirs Ekonomikas attīstībasoperacionālās programmas īstenošanai. 10% tikspiešķirti zinātniskajiem pētījumiem, konkurētspējastehnoloģiskajai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.ES finansējums veicinās sabiedriskāsinfrastruktūras uzlabojumus un ražošanas jaudupalielināšanu. Šogad 2004. – 2006. gadaplānošanas periodā piešķirto ES struktūrfonduapguve tika veiksmīgi pabeigta. Šajā periodāLietuvai piešķīra gandrīz 3.1 miljardu litu, unaptuveni 92% no visa finansējuma jeb 2.8 miljardilitu (0.8 miljardi eiro) tika izlietoti līdz 2008. gadaoktobra beigām.ES strukturālo fondu apgūšana, milj. LTL3 2002 8002 4002 0001 6001 20080040001.4%9.6%30.3%61.7%92.1%2004 2005 2006 2007 10 mēn.GadāKopš 2004.g. 2008Pav isam piešķirtsAvots: Lietuvas FM33ES palīdzības izmantošanas noteikumi paredz, ka piešķirtielīdzekļi jāizmanto divu gadu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Lietuva 45Iepriekšējā valdība Seimam iesniedza 2009. gadabudžeta projektu, kurā paredzētais deficīts bija2.6 miljardi latu (765 miljonu eiro) jeb 2% no mūsuprognozētā IKP. Neskaitot ES finansējumu,ieņēmumi prognozēti 200 miljonu litu apmērā, proti,par 1% mazāki nekā 2008. gadā plānotie ieņēmumi.Tajā pašā laikā prognozēts valsts izdevumupieaugums. ES fondu ieplūde budžetā plānota 5.3miljardu litu apmērā.Kopā ar 2009. gada budžeta projektu valdībaiesniegusi priekšlikumu par akcīzes nodokļapaaugstināšanu cigaretēm par 72%. Akcīzes nodoklino 129 litiem par 1000 vienībām līdz 221.9 litiemnākamgad paredzēts palielināt divās kārtās(1. martā un 1. septembrī). Tas būs pēdējaispalielinājums, lai izpildītu ES prasības un sasniegtuminimālo Eiropas Savienības likmi. Tā rezultātāvispopulārākās kategorijas cigarešu paciņasmazumtirdzniecības cena palielināsies parapmēram 2 litiem (0.58 eiro) jeb par 38.3%, proti, no5.20 litiem līdz 7.19 litiem (2.08 eiro) par paciņu.Jaunā valdība budžeta projektā veiks ievērojamasizmaiņas. Pēc vēlēšanām (2008. gada oktobra vidū)konservatīvās partijas „Tēvzemes savienība,Lietuvas kristīgie demokrāti”, kas Seima vēlēšanāsieguva visvairāk mandātu, un trīs citu partiju –Nacionālās atdzimšanas partijas, Liberālās kustībasun Liberāli centriskās savienības – vadītājiparakstīja deklarāciju par valdošās koalīcijas izveidi.Četru partiju koalīcijai būs vismaz 80 balsis Seimā,kur pavisam ir 141 vieta.Koalīcijas līderi paziņoja, ka viņu pirmais uzdevumsir veikt pašreizējās situācijas revīziju un otrais –izstrādāt pretkrīzes rīcības plānu. Viņi uzskata, kapašreizējā situācijā valstī nekavējoties jāīstenonoteiktas pārmaiņas, kā arī jāizveido politiskiatbildīga valdība pretkrīzes rīcības plāna izstrādeiun ieviešanai. Tādējādi budžeta projekts tiks nojauna pārskatīts, lai pēc iespējas ātrāk pārvarētukrīzes radītās sekas. Topošās koalīcijas partneriatzina, ka viņi vienojās ar pašreizējo vairākumavaldību, ka 2009. gada budžetu apstiprināsjaunievēlētais Seims. Kā vienu no līdzekļutaupīšanas iespējām viņi norādīja uz dažādoprivilēģiju un nodokļu atvieglojumu atcelšanu. Tasvien varētu ietaupīt līdz pat 2 miljardiem litu (579miljoniem eiro). Sociālos pabalstus turpretimnesamazinās. 2009. gada budžeta projektāparedzētos izdevumus investīcijām saglabās, jo tāsstimulēs ekonomikas attīstību grūtajos apstākļos.Budžeta izdevumi tiks ierobežoti, samazinotbirokrātisko aparātu un valdības ēku remontiemparedzētās izmaksas. Valdošā koalīcija paziņojusi,ka tās mērķis ir samazināt iedzīvotāju ienākumunodokļa likmi, taču nav norādījusi, kad tas varētunotikt.Mēs priecātos par atbildīgāku valdības izdevumuplānu un visvairāk – par atbildīgu attieksmi. Skaidrsrīcības plāns, lai nodrošinātu ātru valdības reakcijuuz negatīviem ekonomiskiem pavērsieniem, būtu ļotipozitīvs signāls gan tirgus dalībniekiem, ganārvalstu investoriem. Jaunais budžeta projektsvarētu būt pabeigts decembra vidū.3.1.3 InvestīcijasInvestīcijas (izņemot krājumus) 2008. palielināsiespar 4%. Šāds pieaugums, lai gan neliels, uzskatāmspar apmierinošu. Taču 2009. gadam mēsprognozējam investīciju samazināšanos paraptuveni 4%. 2010. gadā tās pieaugs, bet parpieticīgiem 3%. Tā kā finanšu tirgos joprojām ir lielanervozitāte, kreditēšanas nosacījumi vēl kādu laikubūs stingri. Nākamajos gados uzņēmumuieņēmumu samazināšanās un arvien sliktākoekonomisko perspektīvu ietekmē samazināsies arīuzņēmumu izdevumi.Investīciju un būvniecības reālais gada pieaugums60%50%40%30%20%10%0%-10%1.cet.2005Avots: LSD3.cet.20051.cet.20063.cet.20061.cet.20073.cet.20071.cet.2008Nef inanšu materiālie ieguldījumi pamatkapitālāBūvniecībaInvestīciju pieauguma samazināšanās jau irsākusies. Pēc neliela pieauguma 2008. gada1. ceturksnī par 1.6% pret attiecīgo periodu pērn(2007. gada 1. ceturksnī bija 30.7%), investīcijas(izņemot krājumus) šī gada 2. ceturksnīsamazinājušās par 2.3% gadā (26.4% pieaugums2007. gada 1. ceturksnī). Investīciju samazināšanāssākās ātrāk nekā prognozēts un pastiprinājadrūmākas perspektīvas investīciju pieaugumamdažiem nākamajiem gadiem. Neraugoties uzrekordaugsto uzņēmumu rentabilitāti 2007. gadā,2. ceturkšņa rezultāti skaidri liecina, ka vājākasekonomikas izaugsmes perspektīvas samazinagaidīto investīciju atdevi un jau šobrīd apdraud jautā pieticīgos investīciju plānus.Šī gada 2. ceturksnī inerces dēļ visu būvniecībasdarbu apjoms palielinājās par 6% gadā(salīdzinājumā ar 29% 2007. gada 2. ceturksnī).Inženierbūvju celtniecība palielinājās par 12%, betēku būvniecība – par 1%. Lai arī šogad uzņēmumiturpināja jaunu ēku celtniecību, šo darbu apjomus

Lietuva 46Būvniecības gada pieaugums120%100%80%60%40%20%0%-20%1.cet.2005Avots: LSD3.cet.20051.cet.2006Visa būvniecībaNedzīvojamās ēkas3.cet.20061.cet.20073.cet.20071.cet.2008Dzīvojamās ēkasCivilās inženierbūvesvisdrīzāk nebūs iespējams uzturēt, īpaši mājokļubūvniecībā. Tomēr dažu veidu būvju, piemēram,infrastruktūras, industriālo projektu, kā arī reģionālāsattīstības projektos veikto būvniecības darbuapjoms, visticamāk, saglabāsies salīdzinoši stabils,pateicoties ES fondu finansējumam. Investīcijastehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās varētu turētiessamērā labā līmenī, lai gan kāpums varētu būtgaidāms tikai 2009. gada beigās. Ir izskanējušiapgalvojumi, ka dažu veidu investīcijām ES fondufinansējums varētu mazināties. Tā kā ES fondiparasti sedz līdz 50-70% no uzņēmumuinvestīcijām, uzņēmumiem varētu kļūt grūtāk atrastnepieciešamo naudu pārējo 30-50% segšanaipiesardzīgākas kreditēšanas politikas, dārgo kredītuun krītošo ieņēmumu dēļ (kas rezultātā samazināsiespējas finansēt no uzņēmumu pašu līdzekļiem).Nefinanšu materiālo ieguldījumu pamatkapitālā gadapieaugums faktiskajās cenās, %Lauksaimn., medn. utt.Apstrādes rūpn.BūvniecībaIekšzemes tirdzn.Viesnīcas un restorāniTransports, glabāšana, sakariFinanšu starpniecībaNek. īpašums u.c. komercdarb.Avots: LiBValsts pārv alde-20 0 20 40 602007 1.pg. 2008Pēc pāris gadus ilgušā straujā cenu kāpumaLietuvas mājokļu tirgus šobrīd pārdzīvo grūtuslaikus. Lielākā daļa prognožu par mājokļu tirguietekmējušajiem rādītājiem, proti, darījumuapjomiem un piešķirto hipotekāro kredītu skaitu,nepārtraukti samazinās un norāda uz tālāku šīsnozares vājināšanos. Septembrī hipotekārāskreditēšanas pieaugums samazinājās līdz 32.8%gadā. Arī darījumu apjoma kritums ir bijis visaiievērojams. Jūlijā darījumu apjoms gada laikāsamazinājās par 34.7% gadā, kamēr janvārī – jūlijātas samazinājās par 34.5%. Hipotekārāskreditēšanas pieauguma tempi joprojām ir līdzīgikreditēšanas kopējai dinamikai. Tas liecina, kaierobežotā kreditēšana varētu būt galvenaisdarījumu apjoma krituma veicinātājs (zināmanozīme varētu būt arī vājajam pieprasījumam:noteicošais ir lēnāka ienākumu pieauguma unlielāka bezdarba gaidas). Vēl lielāka cenusamazinājuma prognožu ietekmē pircēji varētupiedāvāt ļoti zemas cenas. Ja pārdevēji vēl nebūsgatavi tās pieņemt, darījumu skaits krasisamazināsies un mājokļu cenas pielāgosies ļotikūtri.Līdz šim cenas tik tiešām samazinājušās tikainedaudz. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un tāsapkārtnē šī gada 2. ceturksnī cenas pieauga vidējipar 1.6%, jauno mājokļu cenas samazinājušās vienpar 0.3%, kamēr vecajā apbūvē mājokļu cenaspalielinājušās par 5.3%. Saskaņā ar reģistra datiemcenu pieaugumu ietekmējis fakts, ka šobrīd pārdodpilnībā pabeigtus dzīvokļus. Attīstītāji arī arvienvairāk cenšas maskēt faktiskās cenas, piedāvājotgrūti novērtējamas atlaides (piemēram, iespējudažus mēnešus izmēģināt dzīvokli, pievienojotpiedāvājumam garāžu, mēbeles vai pat jaunuautomašīnu). Šādas dāvanas nav nekas cits kāmaskēts cenu samazinājums, tomēr izmisīgiecentieni noslēpt zemo aktivitāti mājokļu tirgūneveicina iespējami drīzu tirgus stabilizāciju. Turklāt,tā kā ierobežotā kreditēšana aizvien vairāk kļūst parpašu nozīmīgāko faktoru īpašuma iegādē, attīstītājipaši jau sāk piedāvāt pircējiem kredītus, lai ganvairumā gadījumu šādi kredīti tiek izsniegti tikai uzīsu laiku (līdz vienam gadam). Nepārdoto mājokļuskaits un nelielie darījumu apjomi liecina, ka mājokļucenas un būvniecība nākamajos mēnešos turpināssamazināties, līdz ar to gaidāms tālāks cenukritums. Dažas aplēses liecina, ka iespējamsvispārējs mājokļu cenu samazinājums par 20-30%.Atšķirības starp prognozētajiem un pašreizējiemrādītājiem mājokļu tirgū 2. ceturkšņa laikā kļuvaarvien izteiktākas. Projekti, kas tika uzsākti pirmspāris gadiem, kad dominēja optimistiskasprognozes, joprojām tika turpināti (lai gan dažkārtvisai negribīgi). Vērojams spēcīgs mājokļubūvniecības apjomu pieaugums, proti, par 46%. Tonoteica galvenokārt dzīvojamo ēku celtniecībalielākajās pilsētās. Šādas būvniecības apjomukavēšanās un nepilnīgu nākotnes pieprasījumaprognožu dēļ piedāvājums varētu palielināties vēldažus ceturkšņus. Tā kā attīstītāji nevar ilgstoši turētnepārdotus īpašumus, viņi varētu būt spiesti sāktdaudz būtiskāk samazināt cenas, nekā tas ir bijislīdz šim, kas varētu veicināt ātrāku nekustamāīpašuma tirgus stabilizāciju.

Lietuva 473.2. Maksājumu bilanceMēs esam saglabājuši savu līdzšinējo Lietuvastekošā konta deficīta prognozi 2008. gadam, proti,aptuveni 12.8% no IKP un nākamajos gados mēsparedzam straujāku deficīta samazināšanos. 2009.gadā tas varētu samazināties līdz aptuveni 9.5% noIKP (iepriekš prognozēto 11% vietā) un 2010. gadāpalielināties gandrīz līdz 10% no IKP (10.6%). Šādudeficīta samazinājumu ietekmēja galvenokārt ārējāstirdzniecības deficīta samazinājums. Importapieaugums prognozes periodā būs lēnāks, joiekšzemes tirgū vājinās patērētāju pieprasījums.Tekošais un kapitāla konts, % no IKP10%5%0%-5%-10%-15%-20%2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p2009p2010pPrecesIenākumiKapitāla kontsAvots: LiB; HB aprēķiniPakalpojumiKārtējie pārv edumiTek. un kapit. konta bilanceTomēr 2010. gadā importa pieaugums apsteigseksporta pieaugumu, jo gaidāms ievērojams fosilākurināmā importa kāpums: pēc Ignalinas AESslēgšanas būs nepieciešams ievērojams importētāsgāzes pieaugums, lai termoelektrostacijas, kas būsgalvenās elektroenerģijas apgādātājas, varētustrādāt ar pilnu jaudu. Arī eksporta pieaugums būsievērojami lēnāks, jo pieprasījums galvenajosLietuvas eksporta tirgos būs daudz vājāks, nekāprognozēts iepriekš. Minerālproduktu eksportakāpuma atbalsts kopējam eksportam 2008. gadā vēlturpināsies, taču no 2009. gada tā ietekme izzudīs.Mēs joprojām prognozējam, ka pakalpojumu kontāšogad un nākamgad saglabāsies pārpalikums,tomēr pieprasījums pēc transporta un tūrismapakalpojumiem pakāpeniski samazināsies. ESTekošā konta un preču un pakalpojumu bilance,% no IKP-5%-7%-9%-11%-13%-15%1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009pAvots: LiB, HB aprēķiniTekošā konta bilancePreču un pakalpojumu bilancestruktūrfondu līdzekļu pieaugumam vajadzētuuzturēt kārtējo pārvedumu pārpalikumu, tačuārvalstīs strādājošo naudas pārvedumu pieaugumsbūs daudz mazāks, nekā tas bija pierastsiepriekšējos gados.Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums40%30%20%10%0%-10%1.cet.2004Avots: LiB3.cet.20041.cet.20053.cet.20051.cet.2006Pakalpojumu eksports3.cet.20061.cet.20073.cet.2007Preču eksports1.cet.2008Pēc tam, kad tekošā konta deficīts 2008. gada 1.ceturksnī bija palielinājies līdz 18.8% no IKP, sākotar 2. ceturksni, tas samazinājies galvenokārt ārējāstirdzniecības deficīta samazinājuma dēļ. Šī gada 2.ceturksnī tekošā konta deficīts bija 4.8 miljardi litu(1.3 miljoni eiro) un veidoja 16.8% no IKP. Šī gadapirmajos astoņos mēnešos Lietuvas tekošā kontadeficīts turpināja samazināties, proti, līdz 14.6% nomūsu prognozētā IKP. Gada sākumā importuveicināja joprojām augošais iekšzemespieprasījums, kas 2. ceturkšņa sākumā sāka uzrādītpirmās vājuma pazīmes. Minerālproduktu eksportastraujais pieaugums 2008. gadā skaidrojams ar to,ka naftas pārstrādes rūpnīca Mazeikiu Nafta atsākastrādāt ar pilnu jaudu (tas ietekmēja arī saistītoimportu). Pakalpojumu bilances pārpalikumasamazināšanās tendenci, kas sākās 1. ceturksnī unturpinājās 2. un 3. ceturksnī, ietekmēja galvenokārtceļojumu pakalpojumu importa pieaugums, proti,palielinājās Lietuvas iedzīvotāju izdevumi ārvalstuceļojumu un komandējumu laikā. Ieņēmumu kontadeficīts turpināja pieaugt pēkšņa nerezidentiemizmaksāto dividenžu pieauguma dēļ, tās auga parPakalpojumu bilance, milj. LTL4003002001000-100-200-3001.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet.2004 2004 2005 2005 2006 2006 2007 2007 2008Tūrisms (kr. ass)Transports (l. ass)Avots: LiBPārējie (kr. ass)8007006005004003002001000

Lietuva 481.12 miljardiem litu (0.32 miljardiem eiro), kamērreinvestīcijas samazinājās par 810.3 miljoniem litu(234.67 miljoniem eiro).Lietuvas eksporta prognozes kopš mūsu iepriekšējāBaltijas makroekonomikas apskata publicēšanasjūlijā ir ievērojami pasliktinājušās, jo sagaidāms, kalejupslīde galvenajos Lietuvas eksporta tirgos būsdziļāka un ilgstošāka, nekā iepriekš gaidīts. PārējāsBaltijas valstīs, kuras ir nozīmīgi Lietuvas eksportatirgi (17% no kopējā eksporta pirmajos šā gada 9mēnešos), gaidāma krasa korekcija. Mēs joprojāmuzskatām, ka pieaugums pārējos eksporta tirgosNVS valstīs, kā arī Krievijā piebremzēsies, tomērjoprojām būs samērā spēcīgs, kādu laikuierobežojot pasaules ekonomikas attīstības tempukrituma ietekmi. Tomēr riski minētajos reģionos,īpaši Krievijā, pieaug un tas Lietuvas eksportuietekmēs negatīvi. Tā kā Lietuvas eksporta (kā arīimporta) ģeogrāfiskā struktūra mainās, palielinotiespreču un pakalpojumu eksportam uz NVS valstīm,īpaši uz Krieviju 34 , Krievijas tirgus zaudējums vai patievērojams tā samazinājums būtu nelabvēlīgsLietuvas eksportētājiem, jo īsā laikā pārdalīt šoeksporta daļu uz citām valstīm būtu gandrīzneiespējami (pat ja tas būtu iespējams, pasaulesfinanšu satricinājumu sekas izjūtamas arīLatīņamerikā, Persijas līča valstīs unDienvidaustrumu Āzijā). Konkurētspējasatjaunošana (kas straujā algu kāpuma ietekmē irnedaudz samazinājusies) varētu palīdzēt uzturēteksporta pieaugumu. Līdz šim eksports šogaduzrādījis samērā labus rādītājus, 2008. gada janvārī– septembrī tas pieauga par 33.8% pret attiecīgoperiodu pērn. Tomēr šo labo rādītāju lielā mērāveidoja straujais naftas pārstrādes rūpnīcas„Mazeikiu Nafta” ražošanas apjomu pieaugumsšogad. Taču, ņemot vērā pēdējo mēnešuGalvenie tirdzniecības partneri 2008. g. 9 mēn.Kriev ijaVācijaPolijaLatv ijaIgaunijaFrancija15.4%11.8%7.2%9.9%5.8%5.1%11.5%3.0%5.7%2.8%5.2%0% 5% 10% 15% 20% 25% 30%Eksports ImportsAvots: LSD; HB aprēķini31.2%34Eksporta daļa uz ES dalībvalstīm samazinājusies no 65.5%2007. gada pirmajā pusē līdz 61.1% šī gada pirmajā pusgadā.Eksporta daļa uz Neatkarīgo Valstu Savienības valstīmpalielinājusies no 23.4% līdz 25.5% un uz citām valstīm – no11.1% līdz 14.4%.notikumus, tas šobrīd neatrodas uzmanības centrāun nevar tikt uzskatīts par zīmi nākotnestendencēm.Galvenās eksporta un importa preču grupas2008. g. 9 mēn.Dzīvnieki, pārtika, dzērieni untabakaMinerālproduktiĶīmiskie izstr.Plastmasas un gumijas izstr.,koks un metāliTekstilizstr. un apav iMašīnas un iekārtasTransportlīdzekļiAvots: LSD; HB aprēķiniCiti0% 10% 20% 30%Eksports ImportsIepriekš mēs minējām, ka atsevišķas produktugrupas (piemēram, ķimikālijas, plastmasasizstrādājumi un pārtikas produkti ir mazāk pakļauticikliskām svārstībām, un mēs joprojām prognozējamievērojamu šo produktu pieprasījuma pieaugumunākamajos gados. Tomēr, ņemot vērā to, kaprognozes kopš mūsu iepriekšējā ziņojuma ir būtiskipasliktinājušās, arī šīs nozares, visticamāk, izjutīspasaules ekonomikas attīstības tempupalēnināšanos, turklāt daudz spēcīgāk, nekāiepriekš gaidīts. Tranzīts, īpaši rietumvalstu prečutranzīts uz Krieviju, turpinās augt lēnāk. Tas negatīviietekmēs Lietuvas pakalpojumu sniedzējus,pirmkārt, transporta nozari. Neapšaubāmi straujškritums būs vērojams koksnes produktu un citusaistīto nozaru (mēbeles, celtniecības materiāluražošana) eksportā, kas ir tieši saistīts ar globālokritumu būvniecības tirgū, Tas, ka daļa Lietuvaseksporta ir nišu produkti, tie tiek pārdoti ilgtermiņatirdzniecības attiecību ietvaros un kopumā eksportastruktūra ir labvēlīga, varētu mīkstināt globālāsekonomiskās lejupslīdes ietekmi. Investīciju prečutirdzniecība (gan eksports, gan imports)samazināsies, jo ekonomikas attīstības tempisamazinās visā pasaulē un pieprasījums pēc šādāmprecēm vājinās arī Lietuvā. Tā kā sagaidāms, kamājsaimniecību patēriņš salīdzinājumā ar 2007.gadu un 2008. gada pirmo pusi ievērojamivājināsies, būtiski samazināsies arī importapieaugums, pirmkārt, visām ilglietošanas precēm (laigan ietekme būs jūtama arī īslaicīga patēriņa prečuimportā).Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Lietuvā jau kādulaiku ir bijusi ļoti neliela, un 2008. gads nav bijisizņēmums. Ārvalstu tiešās investīcijas gada pirmajāpusē sasniedza tikai 3.3% no IKP. Iepriekš minētālielā izmaksāto dividenžu summa tikai pielēja eļļuugunij: tā kā reinvestētā peļņa pēdējā laikā bijaievērojams investīciju avots, līdzekļu izņemšana

Lietuva 49liecina par to, ka investoru viedoklis par turpmākoLietuvas ekonomikas attīstību arvien pasliktinās.ĀTI ieplūdes komponentes, milj. LTL6 0005 0004 0003 0002 0001 0000-1 0002000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 1.pg.2008"Mazeikiu Naf ta" akciju pārdošanaReinvestētā peļņaPašu un cits kapitālsAvots: LiBBūtiski atzīmēt, ka pēc nepārtrauktas ārvalstu tiešoinvestīciju palielināšanās kopš 2004. gada, ĀTIplūsmas uz visām jaunajām dalībvalstīm (ES10)pamazām zaudēja sparu, neraugoties uz tobrīdaugstajiem IKP pieauguma tempiem unlabvēlīgajiem biznesa nosacījumiem. ĀTI ieplūdeneapšaubāmi turpinās samazināties 2008. gadāvisās reģiona daļās, ieskaitot Lietuvā, jo globālālikviditātes samazināšanās nenovēršami palēninalīdzekļu ieplūdi. Lielākā ĀTI daļa ir saistīta ar bankunozari, mājokļu tirgu un tirdzniecību un šajās jomāsnākamajos gados ir sagaidāms izteikti vājšpieprasījums. Gandrīz lieki piebilst, ka investīcijasšajās nozarēs, kas veido lielāko daļu ĀTI, ir īpašiatkarīgas no tirgus noskaņojuma.No otras puses, uz eksportu orientētajām ĀTInevajadzētu būt tik ļoti ciest, jo viens no izmaksusamazināšanas veidiem ir izmantot zemākuizmaksu reģionus, tādējādi Lietuva (neraugoties uzto, ka konkurētspēja zemo izmaksu ziņā pēdējālaikā zināmā mērā mazinājusies strauji augošo alguietekmē) joprojām būs izdevīga vieta uz eksportuorientētām darbībām. Eiropas ražotājukonkurētspēja ārējos tirgos var tikt saglabāta, tikaisamazinot izmaksas.4. InflācijaMēs esam mainījuši savu inflācijas prognozi 2008.gadam uz 11.4% no 11.9%, jo nesenā krasāpasaules naftas cenu krituma un pārtikas cenustabilizācijas ietekmē inflācija būs mazāka, nekāprognozēts iepriekš un mēs saglabājām mūsu 8.7%prognozi 2009. gadam.Inflācija Lietuvā sasniedza savu virsotni jūnijā, tābija 12.5% gadā. Pēc tam inflācija pakāpeniskisamazinājās līdz 10.5% oktobrī. Tomēr gada pēdējāceturksnī būs vērojams straujāks PCI pieaugums, jojaunā apkures sezona sākusies ar ievērojamiPCI komponenšu gada pieaugums2008. g. 10 mēn.MājoklisPārtikaViesnīcas, restorāniAlkohols, tabakaTransportsVeselības aprūpeCitiIzglītībaMājokļa iekārtaAtpūta un kultūraSakariApģērbi un apav iAvots: LSD-5% 0% 5% 10% 15% 20%augstākām centrālapkures cenām (aptuvenaispieaugums 40%). Saskaņā ar mūsu aplēsēm taspalielinās kopējo patēriņa cenu inflāciju par aptuveni1.5 procentpunktiem. Nākamajā gadā gaidāms vēllielāks administratīvi regulējamo cenu kāpums.Pirmkārt, Krievijas uzņēmums Gazprom, kas irLietuvas vienīgais gāzes piegādātājs, devismājienus par gāzes cenas palielinājumu, sākot ar2009. gadu, lai gan precīzs tā apjoms vēl navzināms. Otrkārt, elektroenerģijas cenas Lietuvāpalielināsies par aptuveni 6 centiem (2 eiro centi)līdz LTL 0.4 par kilovatstundām privātajiempatērētājiem un par 4.5-5.5 centiem (bez PVN) parkilovatstundu uzņēmumiem. Cenas vēl irjāapstiprina Valsts cenu un enerģētikas kontroleskomisijai, kas paziņos galīgos tarifus novembrabeigās. Komisija iepriekš mēģināja mainīt pašreizējocenu noteikšanas metodoloģiju, kas ļaujelektroenerģijas cenu augšējo robežu palielināt paraptuveni 21-24%. Komisija tiesā šo lietu zaudēja, unarī turpmāk priekšlikumi cenu palielināšanai taijāizskata, izmantojot pašreizējo metodoloģiju.Elektroenerģijas cenu kāpums varētu palielinātkopējo inflāciju par aptuveni 0.46 procentpunktiem.Augstās degvielas cenas, kas dominēja vasarā,varētu veicināt sabiedriskā transporta cenukāpumu. Komisija jau ir saņēmusi vairākuspieprasījumus palielināt maksimālos tarifus tālomaršrutu pasažieru pārvadājumiem par 30-65%.Ļoti iespējams, ka tiks saņemti vēl vairāk šādupieteikumu. Tajā pašā laikā vietējie tarifi Viļņāpalielināsies par 50-60%.Papildinot ar enerģiju saistīto cenu pieaugumaietekmi, tiks piemērots augstāks akcīzes nodokliscigaretēm, alkoholam un degvielai ar mērķisaskaņošanu nodokļu likumdošanu ar ESdirektīvām. Lietuvas Finanšu ministrija nesenpaziņojusi par plāniem palielināt akcīzes nodokli2009 gada martā un septembrī. Saskaņā arministrijas aprēķiniem cigarešu cena martāpalielināsies par 19.1% un septembrī – vēl par20.8%. Katrs pieaugums palielinās gada inflāciju paraptuveni 0.4 procentpunktiem. Akcīzes nodokļapalielināšanu gan alkoholam, gan degvielai topošā

Lietuva 50centriski labējā valdošā koalīcija ieteica kāpretkrīzes plāna daļu – pašreizējā valdošā koalīcijagrasījās palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai unalkoholam tikai 2011. – 2013. gadā. Akcīzesnodokļa pieaugums joprojām nav precīzi zināms,taču tas noteikti palielinās inflāciju nākamgad.SPCI galvenās komponentes, procentpunkti14121086420-2Jan.07 Apr.07 Jūl.07 Okt.07 Jan.08 Apr.08 Jūl.08 Okt.08Administratīv ās cenasDegv ielaPārējās cenasPamatinf lācijaAvots: Eurostat; HB aprēķiniPartika, alkohols, tabakaPakalpojumiSPCI pieaugumsPretēji augošajām administratīvi regulējamajāmcenām sagaidāms, ka citu preču un pakalpojumucenu kāpums palēnināsies. To noteiktu galvenokārtmājsaimniecību pirktspējas kritums, jo arvien lielākadaļa ienākumu tiktu novirzīta pirmāsnepieciešamības preču un pakalpojumu iegādei,piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksai unpārtikas iegādei. Arvien straujāk krītotiesekonomikas pieauguma tempiem, lēnāka algukāpuma ietekmē uzņēmumiem samazināsiesizmaksu spiediens; turpmāka patērētāju optimismamazināšanās un augošais bezdarba risks mazināsmājsaimniecību patēriņu. Līdz ar to nākamajosgados mēs sagaidām mazāku inflācijas spiedienu.Tomēr inflācijas mazināšanās tendenci var pārtrauktIgnalinas AES slēgšana 2009. gada beigās.Lietuvas Enerģētikas institūts norādījis uz iespējamoelektroenerģijas cenu lēcienu par 100%, kas varētupalielināt inflāciju pat par 3-3.5 procentpunktiem.5. Finanšu tirgiŅemot vērā jaunos satricinājumus pasaules finanšutirgos, mēs sagaidām, ka kreditēšanas tirgū būsvērojama ilgstoša spriedze. Prognozēts, ka starpībastarp Lietuvas un eirozonas procentu likmēmjoprojām būs visai liela, kamēr kreditēšanaspieaugums 2008. – 2010. gadā ievērojamisamazināsies.Paredzams, ka Lietuvas procentu likmes joprojāmbūs augstas un starpība starp Lietuvas un eirozonasprocentu likmēm nesamazināsies līdz 2007. gadasākuma līmenim. Nerimstošo pasaules finanšu tirgunedienu ietekmē turpinās samazināties finansējumapieejamība Lietuvas komercbankām un palielinātiesStarpbanku aizņemšanās likmes: 6 mēn. VILIBOR unEURIBOR starpība, procentpunkti4.84.03.22.41.60.80.0-0.8Jan.06 Jūl.06 Dec.06 Jūl.07 Dec.07 Jūn.08Avots: LiB, Bloomberg; HB aprēķinikredītu cenas, kamēr ekonomikas attīstības tempupalēnināšanās mazinās spēju un vēlmi ņemtkredītus. Samazinoties ārvalstu kapitālapieejamībai, Lietuvas bankas arvien vairāk būsspiestas cīnīties par finansējumu vietējā tirgū.2008. gada 6. novembrī sešu mēnešu naudas tirgusprocentu likme (VILIBOR) sasniedza augstākolīmeni 7 gadu laikā, proti, 9.21%, līdz17.novembriem tā, lai arī joprojām paliekot augsta, irpakāpeniski samazinājusies līdz 8.21%.No jauna izsniegtie kredīti nefinanšu uzņēmumiem unmājsaimniecībām, miljard. LTL5.55.04.54.03.53.02.52.0Jan.07 Apr.07 Jūl.07 Okt.07 Jan.08 Apr.08 Jūl.08Avots: LiBKredītportfeļa pieaugums atbilda mūsu prognozēm,samazinoties no 43% gadā 2008. gada janvārī līdz27.3% septembrī. Augsto aizņemšanās izmaksu unstingrāku kreditēšanas nosacījumu ietekmēvisuzskatāmāk samazinājās mājsaimniecībāmizsniegto kredītu pieaugums, proti, no 56% gadājanvārī līdz 29.9% septembrī, atspoguļojot mājokļutirgus apstāšanos un krītošo mājsaimniecībupirktspēju. Bankas arvien vairāk mēģina izvairītiesno riska, izsniedzot kredītus uzņēmumiem, īpašinekustamā īpašuma jomā, kur šobrīd vērojamalejupslīde. Arī pārējiem uz iekšzemes tirgu, kā arīeksportu orientētajiem uzņēmumiem finansējumusaņemt kļūst arvien grūtāk, jo kreditēšanas apjomisamazinās un paši kredīti paliek dārgāki.2008. gada 6. novembrī Lietuvas Centrālā Bankapaziņoja savu lēmumu samazināt obligāto rezervjuprasības komercbankām no 6% līdz 4%, kas

Lietuva 51atbrīvos līdzekļus aptuveni viena miljarda lituapmērā (0.29 miljardi eiro). Centrālā banka uzskata,ka, lai arī zemākas rezervju prasības varētuneizraisīt tūlītēju procentu likmju pazeminājumu, tasvarētu mudināt bankas izsniegt kredītus. Mēssagaidām, ka par spīti šim lēmumam, kredītportfeļapieaugums turpinās mazināties nākamajosceturkšņos, un prognozējam, ka mājsaimniecībāmun uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugumssamazināsies līdz 20% šī gada beigās. Vājaiskredītportfeļa pieaugums ir viens no galvenajiemiemesliem, kāpēc dažos nākamajos gados varētugaidīt vēl izteiktāku ekonomikas attīstības tempukritumu.Lina VrubliauskienėIeva Vyšniauskaitė

KontaktiHansabanka un Hansabank MarketsHansabankas un Hansabank Markets analītiskie materiāli:LatvijaGalvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks +371 6744 5859 martins.kazaks@swedbank.lvVecākais ekonomists Dainis Stikuts +371 6744 5844 dainis.stikuts@swedbank.lvVadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš +371 6744 4163 peteris.strautins@swedbank.lvEkonomists Ivonna Slapiņa +371 6744 5930 ivonna.slapina@swedbank.lvIgaunijaVecākais makro analītiķis Maris Lauri +372 888 1202 maris.lauri@swedbank.eeMakro analītiķis Elina Allikalt +372 888 1989 elina.allikalt@swedbank.eeMakro analītiķis Annika Paabut +372 888 5440 annika.paabut@swedbank.eeAnalītiķis (akcijas) Pavel Lupandin +372 888 1535 pavel.lupandin@swedbank.eeAnalītiķis (akcijas) Marko Daljajev +372 888 1246 marko.daljajev@swedbank.eeAnalītiķis (akcijas) Risto Hunt +372 888 6796 risto.hunt@swedbank.eeLietuvaMakro analītiķis Lina Vrubliauskienė +370 5 268 4275 lina.vrubliauskiene@swedbank.ltMakro analītiķis Ieva Vyšniauskaitė +370 5 268 4156 ieva.vysniauskaite@swedbank.ltAnalītiķis (akcijas) Donatas Užkurėlis +370 5 268 4395 donatas.uzkurelis@swedbank.ltHansabanka - akciju tirgusLatvija Juris Jankovskis +371 6744 4157 juris.jankovskis@swedbank.lvIgaunija Lauri Lind +372 6 131 355 lauri.lind@swedbank.eeKristiina Vassilkova +372 6 131 663 kristiina.vassilkova@swedbank.eeAndrus Silbaum +372 6 131 631 andrus.silbaum@swedbank.eeAndres Suimets +372 6 131 657 andres.suimets@swedbank.eeMihkel Torim +372 6 131 564 mihkel.torim@swedbank.eeLietuva Linas Grinevičius +370 5 268 4533 linas.grinevicius@swedbank.ltHansabankas finanšu produktu pārdošanaLatvijaFinanšu tirgus daļas vadītājs Renārs Rūsis +371 6744 4228 renars.rusis@swedbank.lvFinanšu produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs +371 6744 4158 igors.melnikovs@swedbank.lvIgaunija Art Lestberg +372 6 131 653 art.lestberg@swedbank.eeLietuva Vytautas Eidukaitis +370 5 268 4851 vytautas.eidukaitis@swedbank.ltHansabankas parāda vērtspapīri un derivatīviLatvija Jekaterina Komkova +371 6744 4145 jekaterina.komkova@swedbank.lvIgaunijaParāda vērtspapīri Allan Marnot +372 6 131 678 allan.marnot@swedbank.eeDerivatīvi Simmo Sommer +372 6 131 605 simmo.sommer@swedbank.eeLietuva Rolandas Kaupys +370 5 268 4853 rolandas.kaupys@swedbank.ltHansabankas valūtu tirdzniecībaLatvija Egons Strazdiņš +371 6744 4140 egons.strazdins@swedbank.lvPēteris Strazdiņš +371 6744 4143 peteris.strazdins@swedbank.lvIgaunija Art Lestberg +372 6 131 653 art.lestberg@swedbank.eeDarius Gecevičius +372 6 131 655 darius.gecevicius@swedbank.eeLietuva Andrius Bakanas +370 5 268 4535 andrius.bakanas@swedbank.ltHansabankas Aktīvu-Pasīvu pārvaldeLatvija Liene Kūle +371 6744 4162 liene.kule@swedbank.lvIvo Ailis +371 6744 4181 ivo.ailis@swedbank.lvIgaunija Meelis Paakspuu +372 6 131 739 meelis.paakspuu@swedbank.eeLietuva Viktoras Baltuškonis +370 5 268 4487 viktoras.baltuskonis@swedbank.ltHansabankas vērtspapīru pakalpojumi un korespondentattiecībasLatvija Gatis Simsons +371 6744 4142 gatis.simsons@swedbank.lvIgaunija Tiina Norberg +372 6 131 809 tiina.norberg@swedbank.eeLietuva Jonė Ščeponavičiutė +370 5 268 4742 jone.sceponaviciute@swedbank.lt

AtrunaHansabank Markets, kas ir AS Hansapank Igaunijā, AS Hansabanka Latvijā un AB Bankas Hansabankas Lietuvā brokeru nodaļa(turpmāk tekstā visas nosauktās bankas un visas to nodaļas un filiāles kopā sauktas Hansabankas Grupa), ir atbildīga par izpētesziņojumu sagatavošanu. Šajā ziņojumā iekļautie viedokļi ir to personu, kas atbildīgas par šī ziņojuma sagatavošanu, viedokļi, un tie varatšķirties no Hansabankas Grupas viedokļa. Hansabankas Grupas darbību uzrauga finansu uzraudzības institūcijas Igaunijā, Latvijā unLietuvā.Hansabankas Grupa var izlaist tirgū vai arī kā pārstāvis vai aģents pirkt un pārdot šajā ziņojumā norādīto kompāniju vērtspapīrus un toatvasinājumus. Hansabankas Grupa un tās amatpersonas un darbinieki var strādāt vai būt strādājuši iepriekš kā amatpersonas,direktori vai kā konsultanti jebkurā no kompānijām, kas minētas šajā ziņojumā, un var laiku pa laikam veikt vai būt veikuši investīcijubanku darījumus, parakstīšanas darbības un citas darbības (ieskaitot darbošanos kā konsultantam, vadītājam, riska parakstītājam vaiaizdevējam) pēdējo 12 mēnešu laikā jebkurā kompānijā, kas norādītas šajā ziņojumā. Hansabankas Grupa var saņemt vai plānotpieprasīt kompensāciju no investīciju banku pakalpojumiem turpmāko trīs mēnešu laikā no jebkura no emitentiem, kas norādīti šajāziņojumā. Hansabankas Grupa var arī sniegt vai meklēt iespējas sniegt bankas pakalpojumus šīm kompānijām.Ne Hansabankas Grupa, nedz arī kāds no tās direktoriem, amatpersonām vai darbiniekiem neuzņemas atbildību par jebkādiem tiešiemvai netiešiem zaudējumiem, kas radušies sakarā ar šī ziņojuma izmantošanu, bez ierobežojumiem attiecinot to arī uz peļņas zaudējumupat tādā gadījumā, ja Hansabankas Grupa ir skaidri sniegusi konsultāciju par šādu zaudējumu iespējamību. Hansabankas Grupai un tāsdirektoriem, amatpersonām un darbiniekiem var būt finansiālas intereses šajā ziņojumā norādītajās kompānijās, ieskaitot ilgtermiņa unīstermiņa pozīcijas to vērtspapīros, un/vai opcijās, nākotnes darījumos vai citos atvasinātajos instrumentos, kas balstīti uz tiem.Hansabankas Grupa vērš Jūsu uzmanību uz faktu, ka darbības pagātnes rādītāji nesniedz skaidru norādi par nākotnes darbību, unnorādes par nākotnes darbības rādītājiem ir balstītas uz pieņēmumiem, kuri var nerealizēties. Jūsu investīcijas vērtība un ienākumi varmainīties dēļ izmaiņām procentu likmēs, izmaiņām ārvalstu valūtas kursos, vērtspapīru cenās, tirgus indeksos kā arī citiem faktoriem,kas var mainīt apstākļus vērtspapīru tirgū.Šis ziņojums nav piedāvājums pirkt vai pārdot, kā arī tas nav oficiāls lūgums par jebkādu vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu. Šisziņojums ir sagatavots, neņemot vērā personu, kas saņem šo ziņojumu, individuālos finansiālos apstākļus un mērķus. Tāpēc šisziņojums nesniedz individuālu investīciju konsultāciju. Vērtspapīri, kas minēti šajā ziņojumā var nebūt piemēroti visiem investoriem.Investoriem ir neatkarīgi un rūpīgi jānovērtē katra konkrētā investīcija un jālūdz finansu konsultanta padoms, ja tas ir nepieciešams. Šīziņojuma izplatīšana var būt aizliegta atsevišķās jurisdikcijās, un personām, kuru rīcībā šis ziņojums ir nonācis, ir pašiem tas jāuzzina unjārīkojas atbilstoši šādiem aizliegumiem.Šis ziņojums ir balstīts uz publiski pieejamo informāciju. Šajā ziņojumā ietvertā informācija ir apkopota no tādiem avotiem, kurus uzskatapar profesionāliem un uzticamiem, taču nav izteikti nekādi paziņojumi, kas garantētu šīs informācijas precizitāti, pilnību vai atbilstībulaikam, un šai informācijai nevar uzticēties kā tādai. Visi šeit izteiktie viedokļi atspoguļo profesionālu spriedumu publikācijas dienā, un tievar mainīties. Jebkurai no šajā ziņojumā norādītajām kompānijām var būt postenis Hansabankas Grupā. Tāpat arī jebkurai no šajāziņojumā norādītajām kompānijām var būt iesniegta kāda šī ziņojuma daļa pirms tā publicēšanas, lai pārbaudītu tās faktisko precizitāti,un ziņojums pēc tam nepieciešamības gadījumā var būt mainīts. Hansabankas Grupa likuma pieļautajās robežās var būt rīkojusiessaskaņā ar šeit ietverto informāciju, kā arī analīzi un pētījumiem, uz ko tā balstīta, vai arī izmantojusi tos pirms tā publicēšanas.Šī ziņojuma sagatavošanā ir izmantotas dažādas vērtēšanas metodes, kas ietver, taču neaprobežojas ar diskontēto brīvo naudasplūsmu un salīdzinošo analīzi. Metožu izvēle ir atkarīga no dažādiem apstākļiem. Šis ziņojums tiek periodiski grozīts, tas notiek vienureizi mēnesī/ ceturksnī vai arī biežāk, ja tas ir nepieciešams.Izpētes analītiķi, kas ir atbildīgi par šī ziņojuma sagatavošanu, saņem kompensāciju, baltoties uz dažādiem faktoriem, ieskaitot izpēteskvalitāti un precizitāti, klientu atsauksmēm, konkurences faktoriem, kā arī Hansabankas Grupas vispārējiem ienākumiem. HansabankasGrupas vispārējie ienākumi ietver ienākumus no investīciju bankas darbībām un fiksēto ienākumu biznesa vienībām. Analītiķiemnepieder šajā ziņojumā norādītie vērtspapīri.© Hansabank Grupa, 2008. Bez Hansabank Grupas atļaujas apskata kopēšana, reproducēšana, citēšana vai arī kāda cita veidapublicēšana vai rediģēšana ir aizliegta. Akceptējot šo apskatu jūs arī esat akceptējuši norādītos ierobežojumus.

Maris Lauri+372 888 1202maris.lauri@swedbank.eeMārtiņš Kazāks+371 6744 5859martins.kazaks@swedbank.lvLina Vrubliauskienė+370 5268 4275lina.vrubliauskiene@swedbank.ltAS HansabankaTel.+371 6702 4555 , Fakss +371 6702 4400Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048, Latvija