(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

līgo ugunskuriNe tik tālā pagātnē vasaras saulgriežidaudzās Eiropas zemēs bijuši kopīgivisas tautas saulgriežu svētki. Šislaiks iezīmē lielos laika griežus starpsaules gadskārtējo augšup un lejupceļu, laika plūsma šķiet it kā uz brīdiapstājusies, saule ir sasniegusi savuaugstāko stāvokli, šī ir visgarākā dienaun īsākā nakts. Lai paildzinātu gaismasietekmes laiku, tiek kurināti ugunskuri.2014. gada saulgriežos Rīga aicinasvinēt gada īsāko nakti, sanākt visiemkopā, pulcējot tuvus un tālus kaimiņus,ejot no ugunskura uz ugunskuru.Vasaras saulgriežu svētku aizsākumi sniedzasnepārskatāmi tālā pagātnē – zemkopjutautu saules kultos. To sākumi datējamidroši vien vismaz ar indoeiropiešukopības laikiem – 5., 4. gadu tūkstoti pirmsmūsu ēras. 12. gadsimtā, vācu krustnešiemnonākot Baltijas krastos, viņus nemazums pārsteidza Jāņu nakts bakhanālijaun līksmība pie nakts tumsā liesmojošiemugunskuriem.16.–17. gadsimtā naktī uz 24. jūniju Jāņuugunskuri deguši visā Eiropā, sākot noBritu salām līdz pat Urāliem. Itālijā tos saukušipar San-Džovanni ugunīm, Francijā parSen-Žana ugunskuriem. Tie kurināti arī pargodu Janam, Džonam, Huanam, Hansam,Johannusam, Ivanam Kupalam un, protams,Jānim. Visur šīs ugunis aizdegtasaugstākos pakalnos, bet lielos ciemos unpilsētās – centrālajā laukumā. Parīzē katrākvartālā bijis savs ugunskurs, un nereticeremonijā piedalījies karalis, pats ar savuroku iededzinādams jāņuguni.Var droši apgalvot, ka vasaras saulgrieži irpopulārākie latviešu svētki – gaismas, līksmības,dziesmu un auglības kulminācijaspunkts. No visām gadskārtu dziesmāmlatviešiem visvairāk ir tieši līgotņu – īpašiskanīgu dziesmu, ko dzied vasaras saulgriežosun kuras no citām tautasdziesmāmatšķir specifisks refrēns “līgo”, “rotā”vai “rūto”, kā nu kurā Latvijas reģionā.Var noticēt, ka saulgriežu naktī debess atverasun paparde zied zelta ziediem – kasierauga, var vēlēties, un tas piepildīsies.Papardes ziedam ir arī erotiska nozīme– sameklēt papardes ziedu nozīmē otrupusīti auglības naktij nolūkot. Visam pāri– Jāņu māte sien sieru un Jāņu tēvs brūvēalu. Dziesmām nebūs apklust ne brīdi.Pilsētas laukumos būs iespēja vēl pagūtkaut ko iemācīties no svētku gatavošanāstradīcijām, tā būs iešana no ugunskura uzugunskuru dažādās pilsētas vietās, kur folklorasun deju grupas iesaistīs ikvienu vasarasīsākās nakts dziesmās un deju solī,līdzīgi kā Rīgai – 800 svētkos, kur daudzicilvēki pirmo reizi ieguva aktīvas līdzdalībasiespēju un emocionālo pieredzi. CaurJāņu svinēšanu nevilšus tiks atklāts ceļojumscauri dažādu indoeiropiešu tautu tradīcijāmvisos pilsētas rajonos.KAS: tautas svētki.KUR: visā Rīgā, Siguldā.KAD: 21. jūnijs.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS: EKG darba grupa.SADARBĪBAS PARTNERI: folkloras kopas,amatnieki, deju grupas.lielā rīgas spēleZināt un pazīt Rīgu, iepazīt atkal no jauna,būt savējam savā pilsētā. Vai iepazītun atklāt sev jaunu Rīgu. Pasākumszinātkārajiem un aktīvajiem.Lielā Rīgas spēle ir azartiska orientēšanāsspēle lieliem un maziem un ir tradicionālaRīgas Svētku aktivitāte. Tai piemīt ne vienizklaidējošs, bet arī izglītojošs raksturs. Tātiek veidota vairākās kārtās. Vienā no tāmLielā Rīgas spēle aicinās tās spēlētājus nevien orientēties pilsētā, bet arī gadsimtos.Poļu laiki, Zviedru laiki, Krievu jeb Cara laiki,Atmodas laiki – vēstures un pārmaiņuposmi, ko piedzīvojusi pilsēta. Zināt vēsturesgaitu, pēc raksturīga vēstures faktaatpazīt laikaposmu un saistīt to ar konkrētuvietu pilsētā – tas ir izaicinājums gan veciem,gan jauniem.I vispārējie skatītājudziesmu svētkiDziesmai šodien liela diena, visi skatītājidzied!Latvijā ir senas un spēcīgas koru dziedāšanastradīcijas. Reizi piecos gadosnotiek Vispārējie latviešu Dziesmu svētki,to starplaikos – skolu jaunatnes Dziesmusvētki, koru kustība ir aktīva arī gados, kadlielie dziesmu svētki nenotiek. Tradicionālakļuvusi arī Rīgas 800-gades svinībās aizsāktātautas sadziedāšanās ar koriem.Gan dziesmu svētkos, gan dažādos citoslielos pasākumos pilsētā – dziesma vieno!I Vispārējo skatītāju dziesmu svētku pamatidejair mainīt ierastās lomas – izvirzītpriekšplānā skatītāju. Lielās Dziesmu svētkuestrādes tribīnēs nostādīt skatītājus, ļautKad notika kalendāru nemieri? Kāda publiskavieta tiek ierīkota saistībā ar Nīstadesmiera līgumu. Kurš ir pirmais Rīgas ūdenstornis?Kad sākās vecie labie Zviedrulaiki?Tā kā šīs kārtas jautājumi būs pieejamiinterneta vietnē arī svešvalodās, piedalītiesvarēs ikviens, kas interesējas parRīgu. Tomēr izspēlēt visu spēli iespējamstikai klātienē, jo jāapmeklē kontrolpunktiun jāizpilda ekspresuzdevumi. Nogurušiespēlētāji, kas apmeklējuši daudzus kontaktpunktusdažādās Rīgas vietās, nonāk11. novembra krastmalas Garšas laboratorijā.Notiek pārbaudījumi garšas kārpiņāmun saņemtas gardas balvas par pareizāmatbildēm. Lielo balvu izlozē tie, kas izpildījušipilnu uzdevumu paketi visās spēleskārtās.izjust ikvienam skatītājam to atbildību unvienlaikus pacilātību, ko Dziesmu svētkosizjūt korists. I Vispārējos skatītāju dziesmusvētkos par solistu var kļūt ikviens: koncertavadītājs brīvi izvēlētam dziedātājamiedod mikrofonu, un skatītājs kļūst par solistuLielajā Mežaparka estrādē.Pilnīgākai Dziesmu svētku gaisotnes radīšanaiplānots organizēt arī skatītāju mēģinājumu,ļaujot apjaust, ko korim nozīmēdarbs ar diriģentu, un iepazīstinot skatītājuar vakara koncerta repertuāru. Savukārtkoncerta skatītāju un līdzdziedātāju rindāsaicināt profesionālus mūziķus un koristus.KAS: koncertakcija pēc Lielās talkas.KUR: Mežaparka Lielā estrāde.KAD: jūlijs.IDEJAS AUTORS:SIA Untitled.SADARBĪBAS PARTNERIS:Rīgas koru līga.KAS: interaktīva spēle.KUR: pilsētas teritorija, kultūras iestādes.KAD: augustā, Rīgas svētku laikā.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS: x-aģentūra.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas centrālābibliotēka un tās filiāles, Rīgas muzeji.92 93