(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

“toreiz un tagad”Apstājies. Apskaties. Iepazīsti.Pilsēta pārveidojas strauji: jau atgriežotiespēc mēnesi ilgas prombūtnes, šķiet, kaviss manījies, savukārt, atrodoties uz vietas,šķiet, ka mainījies nav vispār nekas,jo pārmaiņas bijušas tik mierīgi plūstošas,pakāpeniskas.Foto izstādes “Toreiz un Tagad” mērķis irtvert šīs pārmaiņas, veidojot foto instalācijas– stendus, kuros vērojama viena untā pati pilsētas vieta, tās pārmaiņas dažādoslaikos gadsimta gaitā. Izvietotas piekonkrēta objekta – laukuma, ēkas vai ielasposma, šīs instalācijas vēstīs, kā šeit bijatoreiz, ļaujot salīdzināt ar to, kā ir tagad.pēckara paaudzePēckara paaudze ir brīva no traumām,kas vajā iepriekšējās paaudzes.Iepriekšējo paaudžu neirozes, atmiņasviņi pārstrādā radošā veidā, kas reizēir protests jebkam, kas ir nebrīvs.Eiropas Kultūras Galvaspilsētas programmasietvaros paredzēts organizēt mākslasun kultūras telpu vietās, kas saistītas arvaras un kara tematikas attiecībām, organizējotkoncertus, izstādes, performances.Šo vietu izmantojuma ideja – kultūra, kasneupurē sevi varai, kas pretojas tai, nepielāgojas,pati būdama karā ar visu konvencionālo.Līgatnes pazemes poligons,Salaspils kodolreaktora vieta, Daugavgrīvascietoksnis, Irbenes radiolokatorsPiemēri:Brīvības piemineklis.Vietā, kur šobrīd atrodas 1935. gadā uzceltaisBrīvības piemineklis, pirms I Pasauleskara stāvējusi Pētera I bronzas statuja.Padomju Latvijas laikā ap pieminekli kursējatrolejbusi. Dzīvā satiksme radīja piemineklimnopietnus bojājumus, tādēļ, kad,atgūstot neatkarību, 1990. gadā satiksmešajā ielas posmā beidzot tika slēgta, piemineklimbija nepieciešama nopietna restaurācija.2001. gadā restaurācijas darbitika pabeigti.Brīvības un Elizabetes ielas krustojums.Padomju laikā šajā vietā dižojās V. I.Ļeņina piemineklis. Nu jau vairākus gadusZiemassvētku laikā šo vietu rotāZiemassvētku eglīte, bet dažādos Rīgassvētkos – tiem piemērots noformējums.iecerētas kā Eiropas kultūras galvaspilsētaspasākumu norises vietas alternatīvāskultūras procesiem, iesaistot norisēdažādas Rīgas subkultūras grupas, grafitimāksliniekus, alternatīvās mūzikas festivāluorganizētājus, nepublicētus filozofus unliterātus, neatkarīgo teātru trupas, piedāvājotšajās vietās izveidot multikulturālu telpuar nosaukumu “Pēckara paaudze”.KAS: mākslas un mūzikas akcijas.KUR: Līgatnes pazemes poligons,Daugavgrīvas cietoksnis,Irbenes radiolokators,Salaspils kodolreaktors.KAD: gada garumā.ORGANIZĒ: “Skaņu mežs”, tekstgrupa“Orbīta”.Dailes teātris.Savu mājvietu – arhitektes Martas Staņasprojektēto ēku Brīvības ielā 75, Dailes teātrisieguvis tikai 1977. gadā, bet to, kas šajāvietā pirms tam bija – veco Rīgas apbūvi,ceļot Dailes teātri, nojauca.Gaisa tiltsGaisa tilts ir pirmais viadukts Rīgā, un tas iruzcelts pār dzelzceļa sliedēm 1906. gadā.Tilta pakājē atrodas Brīvības ielas tramvajudepo, kas varētu pastāstīt, kā gadu gaitāmainījies sabiedriskā transporta izskats.Aiz depo agrākās rūpnīcas “Sarkanāzvaigzne” telpas šobrīd gaida pārbūvi.KAS: fotoizstāde pilsētvidē.KUR: Brīvības iela.KAD: maijs – septembris.IDEJAS AUTORS:EKG darba grupaopera “valentīna”– stāsts par rīgānogrimušoatlantīdu2014. gadā Latvijas Nacionālajā operānotiks jaunas latviešu oriģināloperas– “Valentīna” – iestudējums. Tas būsstāsts par kādu leģendāru Latvijasun Eiropas kultūras dzīves personību– kino un teātra zinātnieci ValentīnuFreimani, kuras personiskais dzīvesstāsts ir cieši saistīts ar Eiropas unLatvijas vēstures notikumiem. Viņudēvē par Rīgā nogrimušo Atlantīdu,kura, bēgot no fašistiskās Vācijas, vēlbūdama jauna meitene, nonāk Rīgā,zaudējot visus sapņus, kādi viņai bija30. gadu sākuma Berlīnē. Holokaustāiet bojā viņas ģimene. Berlīnes kino unteātra vidē augusī Valentīna Freimanepadomju laikā kļuva par skolotājuRietumu kultūrā un kino vairākāmLatvijas paaudzēm.Jau 2007. gadā Latvijas Nacionālā operasadarbībā ar AS “Kolonna” valdes priekšsēdētājuIevu Plaudi un Cēsu Mākslasfestivālu izsludināja latviešu oriģināloperukonkursu, kura mērķis bija veicināt latviešuoperas žanra attīstību, radot lielasformas skaņdarbu iestudēšanai LatvijasNacionālajā operā.Latviešu oriģināloperas ideju konkurss,kurā ir uzvarējis komponists ArtursMaskats ar operu “Valentīna”, ir noslēdzies,un idejas realizācija plānota 2014.gadā. Jauniestudējuma radošajā komandāiesaistījušies libreta autors Marts Pujāts,dramaturģe Margarita Zieda un režisorsViesturs Kairišs.Reizē ar operas “Valentīna” pirmizrādiNacionālajā operā tiks demonstrēta vācukinorežisora Rozas fon Praunheima dokumentālāfilma par Valentīnu Freimani, kuruviņš uzsācis veidot 2009. gadā.KAS: operas pirmizrāde.KAD: 2014. gada Latvijas NacionālāsOperas sezona, oktobris.KUR: Latvijas Nacionālā Opera.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:Latvijas Nacionālā Opera.58 59