(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

īvības skrējiensSkriešana kā tautas sporta veids arkatru gadu kļūst arvien populārāka.Ikgadējā Nordea Rīgas maratona dalībniekuskaits pieaug, tiek organizētidažādi citi skrējieni un maratoni ganRīgā, gan ārpus tās. Latvijas 90-gadisagaidot, kā dāvana Latvijai tika organizētsstafetes skrējiens “Skrien! ParLatviju”. Skrējēji arvien biežāk vērojamipilsētas parkos un ielās arī ikdienā,vienkārši trenējoties. Skrējiens savāziņā ir mēģinājums uzvarēt laiku, pierādīt,ka vēsturiskais laiks iluzorā veidāir apgūstams.propagandaLatvija vienmēr sava ģeopolitiskā stāvokļadēļ bijusi dažādu Eiropas politiskoideju skatuve, uz kuras virmopolitiskas kampaņas, ko ietekmējušivisdažādākie strāvojumi, idejas, kustības,virzieni, vēsturiskie pagriezienapunkti. Vara darbam ar masām izvēlasvisdažādākos instrumentus – arīmākslu.Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanasnotikušas jau 5 saeimas vēlēšanas, kopumāneatkarīgas Latvijas saeima vēlētajau 9 reizes. Ikreiz, tuvojoties vēlēšanām,politisko spēku aprindās vērojams saspringums:tiek izteikti solījumi, veidotasreklāmas kampaņas. Iecerētais projektsparādītu politisko ideju un to izmantotoinstrumentu attīstību gadsimta garumā līdzpat mūsdienām.Izstādē “Politiskās propagandas vēstureLatvijā” iecerēts apkopot politiskos plakātus,partiju reklāmas plakātus, kas tapušigan pirms Latvijas valsts nodibināšanās,gan Latvijas brīvvalsts laikā, gan pēcLatvijas valstiskuma atjaunošanas – neatkarībaslaikos. Hronoloģiskā secībā paredzētsdemonstrēt visas politiskās kampaņas,priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas,konfrontējot mākslas faktus ar reāliemvēsturiskiem notikumiem, kurus šī reklāmaraksturo, tādējādi veidojot gan nopietnuvēsturisku materiālu, gan ļaujot izstādesapmeklētājam pasmaidīt par to, kādu lomusabiedrības izvēlē var spēlēt propagandaslīdzekļi vai reklāmas plakāts.KAS: izstāde.KUR: Rīgas mākslas telpa.KAD: augusts – oktobris.IDEJAS AUTORS: EKG darba grupa.SADARBĪBAS PARTNERI: Latvijas radošodirektoru asociācija, reklāmas aģentūras.Ir pienācis laiks skrējējiem kļūt par nebijušapasākuma dalībniekiem. Ikvienam, kasjūtas sportisks, ir iespēja kļūt par LatvijasRepublikas neatkarības deklarācijas pasludināšanasgadadienas pasākumalīdzradītāju. Savukārt ikvienam Rīgas iedzīvotājam– kļūt par nebijušas pilsētasperformances vērotāju. Ierastā LatvijasNeatkarības deklarācijas pasludināšanasgadadienas koncerta vietā notiks skrējiens– Brīvības skrējiens visā Brīvības ielas garumā.Tas būs sava veida skrējiens cauriBrīvības ielas un reizē Eiropas ielas vēsturei,kur katrā šīs ielas skrējiena posmā tiksieskicēti dažādie Latvijas un Eiropas vēstureslaikmeti.Starts būs Brīvdabas muzejā, maršruts –pa Brīvības ielu līdz Brīvības piemineklim.Skrējiena kopgarums – 11 kilometri.KAS: maratons.KUR: Brīvības iela.KAD: 4. maijs.IDEJAS AUTORS: SIA Untitled.balss no pagātneseizenšteina dzimtenēIzaicinošs pierādījums, ka Eiropas unLatvijas mentālā telpa vienmēr bijusiun ir vienota; iespēja pārliecināties,ka Latvijas kinoklasiķi ir strādājuši undomājuši pasaules līmenī. Klasikas filmuparāde savā melnbaltajā tonalitātēkā balss no pagātnes it kā kontrastēar mūsdienīgi raibo pilsētas vidi, tajāpašā laikā pārsteidzot ar mūžīgo problēmuaktualitāti, kas liek domāt parnepārejošām un arī vēl tālā nākotnēnozīmīgām vērtībām.Viens no pasaulē izcilākajiem kino režisoriemSergejs Eizenšteins ir rīdzinieks, kuršpierādīja, ka izcila kinovaloda ir savietojamaar neslēptu propagandu. Viņa filma“Bruņukuģis Potjomkins” ir atzīta par vienuno 20 visu laiku labākajām filmām. Kinokopš tā pirmsākumiem ir kalpojis kā varasinstruments, meklējot mākslinieciskasizpausmes veidus starp varas diktētiemnosacījumiem un māksliniecisku un cilvēciskuprotestu. Rīdziniekiem ir raksturīgaīpaša attieksme pret kino, viņiem raksturīgācinefīlija radusies no ierobežotas pieejamībasEiropas kino kultūras mantojumamaukstā kara laikā un savas identitātesmeklējumiem nacionālajā kino.Filmas tiks izrādītas pilsētvidē – vērienīgosbrīvdabas seansos uz brīvdabas ekrāniempilsētas laukumos un parkos gan centrā,gan ārpus tā. Tā būs kino teritoriālās apziņasrobežu paplašināšana un mijiedarbībastarp Eiropas kino klasikas izlasi (EiropasKino Grandi) un restaurēto Latvijas kinomantojumu (Latvijas Kino Grandi). Šisprojekts ir iespēja arī laika robežu paplašināšanai– atšķirībā no ierastajiem kultūrasnorišu laikiem brīvdabas kinoseansiemvislabvēlīgākās ir vakara krēslas stundas,kurās kinodemonstrēšana ar savu atraktivitātiun īpašo maģiju piesaistītu arī jauniešusun citas sabiedrības grupas.V/a Nacionālais Kino centrs 2008. gadāuzsāka darbu pie Latvijas kino mantojumarestaurēšanas, līdz 2014. gadam plānotspabeigt apmēram 100 filmu restaurāciju.No atjaunotajām filmām būs iespējamsveikt visprecīzāko atlasi, kas saspēlēsiesar Eiropas kinoklasiku un radīs ieskatulabākajos mūsu kino kultūras mantojumapiemēros.Rīgas Kinomuzejs un Nacionālais Kinocentrs piedāvā Eiropas Kino Grandu skatiatlasīt konceptuāli – demonstrējot pa filmaino katras Eiropas valsts (piemēram,Mikelandželo Antonioni no Itālijas, SergejsEizenšteins no Krievijas, Žans Liks Godārsno Francijas, Luiss Bunjuels no Spānijas,Andžejs Vajda no Polijas, Aki Kaurismeki noSomijas, Ingmars Bergmans no Zviedrijas,Vera Hitilova no Čehijas u. t. t.). 2014. gadāviņi visi pirmoreiz satiksies Rīgā un nostāsiesblakus Latvijas kino klasikas pērlēm.KAS: brīvdabas kino seansi.KUR: pilsētas laukumi, priekšpilsētas.KAD: jūnijs – septembris.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: Rīgas Kino muzejs,Nacionālais kino centrs.SADARBĪBAS PARTNERI: Dānijas Kultūrascentrs, Ziemeļvalstu informācijas centrs,Francijas kultūras centrs.56 57