(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

cepelīnsZinātnes izgudrojumi vienmēr kalpojušikara industrijai. Viena no PirmāPasaules kara laika zīmēm bija dirižablis,ko Latvijā dēvē par cepelīnu.Cepelīns kļūs par programmas sadaļas“Brīvības iela” simbolu.2014. gadā Rīgā par iespējamās EiropasKultūras galvaspilsētas Brīvības ielasprogrammas zīmi iecerēts dirižabļa lidojums,kura izgudrotājs ģenerālis grāfsFerdinands Cepelīns cieši saistīts arī arLatviju. 1889. gadā viņš pieteica patentuizgudrotajam gaisa kuģim – dirižablim.20. gadsimta sākumā grāfs Cepelīns bijabiežs viesis Vecgulbenē, jo bija precējiesar muižas īpašnieka Volfa meitu Izabellu.Drīz vien vācu rūpnieki saskatīja izgudrojumāperspektīvu un sāka finansēt tālākukuģa pielietošanas pilnveidošanu. Vācijagatavojās karam, un rūpniekiem tas devapeļņas iespējas. Cepelīna izgudrojums tikapielāgots bumbu kravai. Kad 1915. gadavasarā Kurzeme jau bija ieņemta, vāciešilikteņa lietu muzejsLietas ir tās, kurām piemīt stāsti, kurāmcilvēks rada leģendu. Lietas ir tās,kas palīdz cilvēkam orientēties pasaulē.Kari, ugunsgrēki, vērtību maiņalietas iznīcina, taču nepārvaramās varasspēkos nav iznīcināt visu. Ir lietas,kuras ir spēcīgākas par jebkuru varu,kuras savu stāstu dēļ palīdz dzīvot,padarot stāstu par sevi, pilsētu, valstiun pasauli vēl lielāku. Katrs cilvēksmanto no paaudzes paaudzē lietas,kurām viņš piešķīris savu stāstu, kasietekmējušas viņa dzimtas dzīvi, personiskodzīvi. Pēc lietām iespējamsrestaurēt laiku.Vaiņodē uzbūvēja piecus dzelzsbetonaangārus dirižabļu novietnei. Naktīs tie pacēlāsar bumbu kravu un lidoja uz krievupozīcijām. 1915. gadā vācu dirižabļi, kurustautā sauca par cepelīniem, no Vaiņodestumšā oktobra naktī uzlidoja Rīgai un nometabumbu kravu Marijas un Avotu ielaskrustojumā.Pēc Pirmā Pasaules kara – Latvijas brīvvalstslaikā – visus piecus cepelīnu angārusVaiņodē demontēja un uzstādīja Rīgā,kur tagad atrodas Rīgas centrāltirgus.Paredzētais dirižabļa vai cepelīna lidojumsvirs Rīgas iecerēts kā simbolisks notikums,atgādinājums par varas, zinātnesun tehnikas sasaisti Eiropas kultūras vēsturē.Centrāltirgus angāri kļūs par EiropasKultūras galvaspilsētas norises vietu – karaun tirgus attiecību kontekstā.Kara un tirgus attiecības ir līdzvērtīgaskara un zinātnes attiecībām. Eiropas kultūrasgalvaspilsētas programmas ietvarosiecerēts Rīgas Centrāltirgus paviljonā, kascelts kā 1. Pasaules kara dirižabļu glabātuves,organizēt starptautisku radošoPirms vairākiem gadsimtiem katram lauciniekam,kurš šķērsoja Rīgas robežu, bijajāved līdzi divi bruģakmeņi, no kuriem tikaveidotas Rīgas ielas. Visi, kas ieradīsies uzEiropas Kultūras galvaspilsētu, tiks aicinātinodot izstādei personiskas lietas ar vēsturiskulikteņstāstu. Izstādes norises vietaplānota kādā no bijušajām Brīvības ielasrūpnīcām – VEF vai Rīgas Vagonu rūpnīcasteritorijā. Reizē ar šo vērienīgo projektu,kas plānots visa EKG gada garumā,Rīgas vēstures un kuģniecības muzejāplānota izstāde “100 lietu stāsti no muzejakrājuma par Eiropu”. Izstāde eksponēs 100priekšmetus no muzeja krātuvēm, kuriem irizcila vēsturiska, mākslas vai ar rīdziniekuidentitāti saistīta vērtība.industriju gadatirgu. Radošās industrijasar produkciju, kas radīta kā alternatīvi risinājumiglobālās ekonomikas un patērētājukultūras varai, nedēļas nogalē piepildīsbijušo 1. Pasaules kara militāro objektu,parādot kultūras un varas maiņas attiecīburisinājumus.Kult[rix] dirižablis būs arī kā savdabīga antenaimpulsiem no EKG notikumu vietām.Dirižablis digitāli uztvers un apstrādāsEKG notikumu fiziskā un enerģētiskā laukainformāciju. Sadarbībā ar medijiem sabiedrībaicaur ziņu informāciju regulāri tiksnodots EKG enerģētiskais impulss.KAS: instalācija pilsētvidē un digitālālaboratorija, radošo industriju gadatirgus.KUR: EKG norišu vietas, Centrāltirgus.KAD: gada garumā.IDEJAS AUTORI: EKG pieteikuma darbagrupa.RĪKOTĀJI: Rīgas centrāltirgus, sadarbojotiesar radošo industriju pārstāvjiem.KAS: izstāde.KUR: VEF vai Rīgas Vagonu rūpnīcasteritorija.KAD: janvāris.IDEJAS AUTORI: Inese Zandere, Rīgasvēstures un kuģniecības muzejs.RĪKOTĀJI: Rīgas vēstures un kuģniecībasmuzejs, Okupācijas muzejs, Kara muzejs,LU Vēstures un filozofijas fakultāte.52 53