(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

apraksts parpieteikumasagatavošanasgaituSagatavojot Rīgas pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētasstatusam 2014. gadā, Kultūras departaments izmantojaatvērtu pieeju, lietojot metodes, kas dod iespēju integrētpieteikumā dažādu kultūras jomu pārstāvju viedokļus, interesesun vajadzības. Pieteikuma sagatavošana tika uzticētaīpaši šīm mērķim izveidotai darba grupai.Pirmajā posmā tika izvērtēti pētījumi, kas kalpoja par vienu nopieteikuma izveidošanas avotiem. Pieteikuma izveidē tika ņemtivērā pētījumi: SIA Analītisko pētījumu un stratēģiskās laboratorijasveiktais pētījums “Rīdzinieku dzīves stils un vērtības 2015.gadā”, Kultūras ministrijas pētījumi, Rīgas domes veiktās SKDSaptaujas par rīdzinieku viedokļiem par kultūras jomu, Rīgas dzīveskvalitātes apstākļiem kopumā.Pieteikuma sagatavošanas gaitā tika organizētas intervijas, starpdisciplināruun kultūras ekspertu fokusgrupas, kā arī izmantotascitas metodes. Fokusgrupu dalībnieku viedokļi ir izmantoti pieteikumasaturā kā papildus pamatojums koncepcijā izvirzītajiemprincipiem. Nopietns un svarīgs sagatavošanas posms saistījāsar Rīgas starptautisko sadarbības partneru informēšanu un uzrunāšanutālākas sadarbības veidošanai gadījumā, ja Rīga tiekizvēlēta kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.Tā kā Rīgai ir daudz sadraudzības pilsētu, tās tika informētas parRīgas iniciatīvu un gatavību kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu.Daudzu pilsētu vadības ir izteikušas atbalstu Rīgai, kā arī apliecinājušasgatavību sadarboties un atsaukties dažādām Rīgasiniciatīvām. Ikgadējās Eiropas Savienības galvaspilsētu apvienībasĢenerālās asamblejas ietvaros Dublinā 2008. gada 13.–15.oktobrī Rīgas domes vadība informēja Eiropas Savienības valstugalvaspilsētu mērus par Rīgas konceptuālo piedāvājumu Eiropaskultūras galvaspilsētas statusam. Līdz 2008. gada 1. novembrimRīga jau bija saņēmusi 17 Eiropas valstu galvaspilsētu atbalstavēstules Rīgas kandidatūrai.EUROCITIES Kultūras forumā, kur jautājums par Eiropas kultūrasgalvaspilsētām ir fokusā, Rīgas pilsēta vada vienu no četrām forumaapakšgrupām ar nosaukumu Cultural Access and Entitlement.Grupā ir pārstāvētas Dublina, Krakova, Berlīne, Viļņa, Leipciga,Gēteborga, Varšava, Ļubļina, Bergena, Notingema, Birmingema,Dženova, Malme, Edinburga, Turku, Antverpene, Prāga, Bordo,Dortmunde, Helsinki, Tallina. Rīga ir prezentējusi Rīgas pieteikumapamatprincipus un ierosinājusi uzsākt kopīga cilvēks cilvēkam(people to people) projekta izstrādi, lai apzinātu dalībpilsētu iedzīvotājukopīgās un atšķirīgas intereses, veicinātu pilsētu sadarbībuto iedzīvotāju līmenī.Rīga ir sniegusi informāciju par savas kandidatūras izvirzīšanuun sadarbības piedāvājumu visām starptautiskajām institūcijām,kurās Rīga ir pārstāvēta, piemēram, Eiropas “Balto nakšu” neformālākultūras tīkla partnerus (Parīze, Roma, Brisele, Madride,Bukareste, Valeta), Pasaules gastronomijas pilsētu apvienībuDelice.Š. g. atklātajā portālā www.kultrix.lv ikviens iedzīvotājs tika aicinātsiesaistīties “Ideju talkā” un iesūtīt savu komentāru par to, kādusnotikumus Rīgā vēlētos redzēt 2014. gadā.SadarbībaPieteikuma sagatavošanas gaitā darba grupa ir iesaistījusi iespējamiplašu kultūras organizāciju, kultūras pakalpojumu sniedzējuun kultūras darbinieku loku, kas atsaucīgi līdzdarbojās pieteikumaveidošanā un pasākuma ideju ģenerēšanā. Kultūras departamentsilgtermiņā ir realizējis sadarbības stratēģiju, nodrošinot visuieinteresēto kultūras organizāciju un individuālu kultūras jomasdalībnieku iespējas brīvprātīgi iesaistīties izvirzīto pilsētas kultūrasstratēģisko virzienu, pasākumu māksliniecisko koncepciju īstenošanā,organizējot gan projektu ideju konkursus, gan finansējumasadalīšanu atklātu konkursu veidā, gan caur pieteikumiemFestivālu mērķprogrammas finansējuma saņemšanai. Kultūrasdepartaments realizē kultūras decentralizācijas pieeju, nodalotadministrēšanu no kultūras procesa, tādējādi nodrošinot finansiāluun administratīvu atbalstu, bet tieši neiejaucoties attīstībasprocesos un projektu realizācijā. Šī pieeja ir radusi uzticību kultūrasprocesa dalībniekos un iespēju veidot auglīgu sadarbību.Sagatavojot Rīgas pieteikumu, darba grupa pamatojās uz Kult[rix]pamatprincipiem, iesaistot dažādu jomu pārstāvjus un veicinotsadarbību starp kultūras institūcijām un citiem partneriem, lai apliecināturadošuma nozīmi jebkuras jomas attīstības veicināšanā.Šo institūciju loma ir nenovērtējama, veidojot projektus, kas parādadažādu jomu mijiedarbību. Šī plašā partnerība ir izaicinājumsveidot provokatīvu radošo risinājumu poligonu Rīgas kā EKGkultūras programmai. Aicinot uz sadarbību nevalstiskās kultūrasorganizācijas, Rīgas pilsētas mērķis ir iedrošināt un stiprināt tokapacitāti un spēju patstāvīgi un ilgtermiņā realizēt noteiktas kultūrasfunkcijas.Par galvenajiem sadarbības partneriem perspektīvā uzskatāmasdažādas akadēmiskās institūcijas, iesaistot tās jau EKG gada sagatavošanasposmā, lai mērķtiecīgi radītu notiekošo procesu monitoringu,analīzi un zinātniski pamatotas prognozes, kā arī veicotrezultātu izvērtējumu.178 179