(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

mobilais centrsrīgas oficiālajāpartnerpilsētā siguldāRīga un Sigulda vēstures rakstos abas minētas ap vienu laiku– pirms vairāk nekā 800 gadiem. Abas pilsētas un to apkārtnesradušās uz Latvijas somugru pamatiedzīvotāju – lībiešu – apmetnēm.Līdzīgi kā Rīgu, arī Siguldas pilskalnus un vēlāk Livonijasnocietinājumus un pilis vairākkārt iekarojuši dažādi karaspēki,katrs atstājot sava laika zīmes. Siguldas uzplaukums sākās 19.gs. beigās līdz ar ceļa Rīga – Pleskava un dzelzceļa Rīga – Valkabūvi. Muižas īpašnieku kņazu Kropotkinu dzimta gadsimtu mijāizkopa Siguldu par Krievijā populāru atpūtas vietu. Ērtā satiksmear Rīgu veicināja atpūtnieku pieplūdumu, kuri varēja pastaigātiespa tā saucamajām “Alpu takām”, aplūkot pilsdrupas un alas, izklaidēties,vizinoties ar ormani vai braucot ar bobsleja kamanām.Pirmā Pasaules kara laikā Siguldā tika daļēji nopostīta koka apbūve– vasarnīcas un pansijas, kas bija celtas Šveices kalnu kūrortuapbūves stilā. Latvijas brīvvalsts zemes reformas laikā atsavinātoSiguldas muižas centru ieguva Rakstnieku un žurnālistu biedrībaun izveidoja tajā atpūtas namu. II Pasaules kara laikā Siguldā sagrāvadzelzceļa staciju, Gaujas tiltu, brīvdabas estrādi. Padomjulaika izstrādātais pilsētas attīstības plāns paredzēja radīt jaunuekonomisko pamatu Siguldas izaugsmei, veicinot vietējo rūpniecībuun komunālo celtniecību. Sigulda kļuva par neliela rajonaadministratīvo, saimniecisko un kultūras centru.Siguldas apkārtne tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Cenšotiesto saglabāt, jau 20. gs. trīsdesmito gadu otrajā pusē Siguldas,Turaidas un Krimuldas teritorijā tika izveidots pirmais Latvijasnacionālais parks, kuru vēlāk atjaunoja un nosauca par Gaujasnacionālo parku. Tā platība ir 91 745 ha. Gaujas nacionāla parkateritorija ir iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā– NATURA 2000 un iekļauta ES nozīmes putniem nozīmīgo vietusarakstā. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūrasun vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas,ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūrasun mākslas pieminekļi.Satiksmi uz Krimuldu 1969. gadā uzlaboja gaisa trošu ceļš, kļūstotpar iecienītu tūristu objektu. Pēc kamaniņu un bobsleja trasesuzcelšanas 1986. gadā Sigulda kļuva par starptautiskas nozīmessporta centru.Siguldas zīmolu veidojušas ilgstošas un noturīgas Opermūzikassvētku tradīcijas. 2007. gadā notikušās Siguldas 800 gadu svinībasapliecināja, ka pilsēta ir viens no aktīvākajiem reģionacentriem, kas spēj piesaistīt ne vien vietējo iedzīvotāju, bet visasLatvijas un arī tās viesu uzmanību. Būtiska loma jaunu festivāluaizsākumam ir koncertzālei “Baltais flīģelis” un Siguldas saistībaiar Latvijas profesionālo teātru ikgadējo brīvdabas festivālu.Apzinoties savu vietu un nozīmi pasaules un Eiropas kultūrvesturē,Siguldas novadam 2014. gada projekta kontekstā aktuālas divasnostādnes:• Veikt kultūras un vēstures mantojuma revīziju un aktualizētgadsimtiem kaldinātās novada ētiskās un estētiskās vērtības,pilnvērtīgi iekļaujoties starptautiskā apritē.• Mantotajām prasmēm un zināšanām (novada vēsture, atpūtaspakalpojumi u. c.) rast laikmetīgu risinājumu mūsdienās, iesaistotpēc iespējas plašu vietējo iedzīvotāju loku.Sigulda, veidojot savu piedāvājumu Rīgas pieteikuma Eiropaskultūras galvaspilsētas programmai, ir vadījusies pēc Rīgas pieteikumāiekļautajiem mērķiem un tematiskajām vadlīnijām.140 141