10.07.2015 Views

(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Kategorija “Pilsoņi un pilsēta” Rīgas pieteikumā pēc būtībasir pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes aktualizēšanacaur kultūras projektu un līdzdalības veicināšana atbildībāpar vidi sev apkārt. Tā ir arī dažāda līmeņa brīvprātīgoiesaistīšana – sākot ar skolām, augstskolām, citu sabiedrībasieinteresēto grupu uzrunāšana kā Latvijā, tā Eiropākopumā.smelties no programmas pasākumus, kas ilgtermiņā bagātina cilvēkuar jaunām prasmēm, pieredzi, kontaktiem un savas dzīvesuzlabošanas iespējām. Caur dažādiem atraktīviem projektiem ikvienstiks aicināts uz:• jaunu prasmju un zināšanu apgūšanu (piemēram, senaizmirstāsprasmes un moderno laiku izdzīvošanas zināšanas);Šajā kontekstā jāpiemin labās iestrādes, kas zināmā veidā jau aizsākušasšo procesu. Sadarbībā ar Britu padomes rīkoto “Pilsētasspēli” Rīgas dome šogad iniciē vairākas diskusijas, iesaistot visussociālos “aktierus”, piemēram, diskusijā un reālu risinājumu piedāvājumāpar to, kādam jābūt Latgales priekšpilsētas daudzfunkcionālajamkultūras centra saturam un apkārtnei ap centru, kurabūvniecību plānots pabeigt pēc pāris gadiem.Lielā talka pārtaps par Kultūras talkuAtbildības kopradīšana• Arvien mazāk mūsdienās ir tādu problēmu, kuras var atrisināttikai individuāli. To pašu var teikt par iespēju izmantošanu. Rīgaskoncepcijas akcents ir individuālā brīvība un radošums, kas nosakarīcībspēju, kas savukārt rada nepieciešamību sadarboties– meklēt radošumam kolektīvus risinājumus. Kolektīvi risinājumiir globālo pasaules attīstības tendenču rezultāts, kur cilvēks, pilsēta,valsts, sabiedrība nevar tikt skatīti atrauti no pasaulē notiekošajiemprocesiem. Mūsu koncepcija paredz šādu kolektīvurisinājumu – caur radošumu uz robežu paplašināšanu ar jaunāmsadarbības formām.• Kopradīšana ir ne tikai Rīgas kā eventuālās kultūras galvaspilsētasfundaments, tā ir pilsētas attīstības vīzija, kas pārvērtīsiesrealitātē un kas paredz nozaru, teritoriālo, sociālo un kompetencesbarjeru pārvarēšanu un uzdevumu kopīgu risināšanu. Pilsētaijābalstās uz sociāli akceptējamām idejām (Latvijā, Eiropā, pasaulē),citādi tā nonāk pretrunā ar ilgtspējas mērķiem.• Rīgā ir daudz jomu, kur izvērsties radošiem prātiem, ja viņiapzinās kolektīvu risinājumu nepieciešamību – veidojot pilsētasun reģionu mijiedarbi, policentrisku attīstību, veicinot jaunu uzņēmumuveidošanu, mārketinga uzlabošanu, alternatīvu enerģētiku,vides un IT tehnoloģijas, universitāšu konkurētspēju, jaunu infrastruktūrasobjektu izmantošanu.• Individuālisms ir aplūkojams kā resurss kolektīvu risinājumuveidošanā un līdzatbildības veicināšanā. Pilsēta ir šāda radošaprocesa kā kolektīvās līdzdalības notikšanas akts. Tāpēc viensno svarīgākajiem atslēgas vārdiem pašreiz ir savstarpējā sadarbība– gan indivīdu, gan pilsētu, gan valstu līmenī.Iedzīvotāju līdzdalība2014. gada Rīgas programmas projekts plāno dažādus veidus,kā iedzīvotājus apgādāt ar kultūras makšķerēm, ļaujot pašiem• uzdrošināšanos kaut ko izdarīt pirmo reizi (piemēram, dejot,dziedāt, apmeklēt rajonus Rīgā, kas nekad nav redzēti);• kopīgu mākslas akciju īstenošanu ar profesionāļiem (mākslasinstalācija Kultūras talka, “ielas bērnu” iesaistīšana lielkoncertatapšanā);• savas dzīves vietas uzlabošanu (balkonu, pagalmu labiekārtošana),veselīgu dzīvesveidu (piemēram, piedaloties Brīvībasskrējienā);• jaunu kontaktu nodibināšanu rajona kopienu projektos, interešuprojektos, EKG komunikācijas projektos.Lai veicinātu mākslinieku, sociālajā un kultūras jomā ieinteresētopušu, kā arī pilsētas, tās apkārtnes un pasākuma programmāiesaistītās teritorijas iedzīvotāju līdzdalību, liela uzmanība tiks pievērstaRīgas apkaimēs līdz 2014. gadam izvietoto Mobilo centruiedzīvināšanai. Kā jau minējām nodaļā “Mobilais centrs”, līdz šimpar “guļamrajoniem” dēvētajos rajonos kultūras operatori veikskopā ar iedzīvotājiem izpēti, kādu kultūras piedāvājumu cilvēki vēlētossaņemt katrā no apkaimēm un kā paši būtu gatavi brīvprātīgiiesaistīties Mobilo centru darbībā. EKG mērķis būtu veicināt, laišie Mobilie centri kļūtu par ilgtermiņa iniciatīvu, kas liktu iedzīvotājiemapzināties viņu atbildību un iespējas dažādu aktivitāšu unkultūras notikumu veidošanā. Šis mērķis ir saistīts ar Rīgas ilgtermiņaplānošanas stratēģiskajiem dokumentiem.Būtiska šajā Mobilo centru projektā būs arī apkaimēs esošo skoluiesaiste, stiprinot skolēnos no pirmajām klasēm savas apkaimesidentitāti un parādot veidus, kā veidot savu dzīvi apkaimē pievilcīguun interesantu. Projekts arī veicinās jauniešu izpratni pardemokrātijas būtību, attīstot tādas vērtības kā pilsoniskums, sadarbība,cieņa pret līdzcilvēku, mājām, skolu, kopienu, izpalīdzību,laipnību. Darba grupa ir pārliecināta, ka, šādā veidā sekmējotkultūras pieejamību apkaimēs, iedzīvotāji būs daudz gatavāki arīcitām pašu organizētām sabiedriskām iniciatīvām – vides sakopšanai,dažādu publisko resursu efektīvai izmantošanai, labdarībasprojektiem u. c.Rīgas pieteikuma darba grupa plāno iesaistīt EKG norišu veidošanasprocesā skolas un augstskolas, dodot prakses un brīvprātīgādarba iespējas. Īpaši nozīmīgi tas būtu jauniešiem, kas 2014.gadā beigtu vidusskolu vai augstskolu un ieietu nodarbinātībastirgū ar dziļāku izpratni par kultūras lomu un procesiem, kā arīpraktiskā darba ierakstu savā CV.Tāpat plānots uzrunāt plašāku sabiedrību EKG gada brīvprātīgajamdarbam. Labas iestrādes šajā jomā darba grupai ir no iepriekšējaspieredzes brīvprātīgo plašā un sekmīgā iesaistīšanāDziesmu un deju svētku rīkošanā, kas bez skolēniem un studentiempiesaistīja arī no rutīnas darba nogurušus, bet entuziastiskuskultūras brīvprātīgā darba meklētājus, kā arī sponsoru uzņēmumukolektīvus.Eiropas valstu iedzīvotāju intereses piesaistīšanaEiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā oficiāli apliecinājusi gatavībusadarboties projektu īstenošanā kopā ar lokālajiem partneriem,ja Rīga tiks apstiprināta par EKG, tāpat šādu interesi irpaudis Eiropas Savienības Informācijas centrs. Īpaši aktuāli tas2014. gadā varētu būt, plānojot kopīgus pasākumus Eiropasvalstu iedzīvotājiem saistībā ar jauno dalībvalstu iestāšanās ESdesmitgadi.Sadaļā “Dzintara ādere”, kas vēsta par Rīgas pieteikuma Eiropasdimensiju, rakstīts par plānoto senā Dzintara ceļa Eiropas Z-Ddimensijā iesaistīto pilsētu uzrunāšanu kopīgām iniciatīvām, kasietver arī pilsoņu dimensiju, domājot par tiešo kontaktu un sadarbībasveicināšanu, informācijas sniegšanu, kā arī publisku pasākumurīkošanu EKG kontekstā.Sadarbībā ar Ūmeo pilsētu Zviedrijā ir tapusi ideja par pilsētutiešo ikdienas kontaktēšanos, izmantojot jaunākās tehnoloģijasun nodrošinot tiešsaistes sarunas, dalīšanos kopīgos EKG notikumosu. tml. Šāds projekts var būt attīstāms kā Rīgas un Ūmeokopīgs “sarunas instruments” arī ar citām Eiropas pilsētām.Viena no Eiropas mērogā savdabīgākajām iedzīvotāju kontaktēšanās,iesaistīšanās akcijām būs Lielā talka. Lielā talka ir kustība,kas tikai 2 gadu laikā ir paspējusi iesaistīt plašu sabiedrību vairsne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī citur Eiropā un izsaukusi interesi arīplašākā pasaulē. Rīgas darba grupa ir vienojusies ar Lielās talkasrīkotājiem par sadarbību 2014. gadā.Talka – Rīgas un Latvijas pievienotā vērtībaTalka – tā ir kopā sanākšana. Talka – tā šobrīd jau ir kustība, kurasprogresija ir 100-procentīga. Tā ir nepieciešamība, un tā ir apliecinājumsun cerība mūsu ilgtspējībai. Tā ir vides kultūra, kas RīgasEKG koncepcijā arī ieņem savu, nozīmīgu vietu.Pirmā Lielā Talka notika 2008. gadā 13. septembrī par goduLatvijas Valsts 90. gadadienai. Tā pulcēja aptuveni 50 000 iedzīvotājusbrīvprātīgam apkārtējās vides sakopšanas darbam. Tikasavākti aptuveni 13 000 tonnu sadzīves atkritumu no mežiem unparkiem. 2009. gadā Latvija bija iniciatore jau vērienīgai kustībaiBaltijas jūras reģionā – šajā dienā talkoja Lietuva, Igaunija, Polijaun Sanktpēterburga. Protams, katrā no šīm valstīm vides sakopšananoritēja savādāk – vairāk vai mazāk vērienīgi. 2009. gada talkāLatvijā piedalījās jau aptuveni 110 000 talcinieku, visā Latvijasteritorijā uz vietām talkas organizēja 834 koordinatori, neskaitot individuālostalkotājus. Jāuzsver, ka tas ir pilnībā brīvprātīgs darbs.130 131

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!