(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

“Vecie labie zviedru laiki”Rīgas un Latvijas sadarbību ar Zviedriju nereti raksturo ar paaudžupaaudzēs mantoto teicienu “vecie labie zviedru laiki”. Tas var šķistpārsteidzoši, ka kopš 17. gadsimta sākuma, kad vēsturiski sākās tādēvētie “zviedru laiki” Rīgā un tagadējās Vidzemes teritorijā, cilvēkijoprojām glabā atmiņas par šiem laikiem. Laikmets, kas sākās kāteritorijas iekarojums, savā pastāvēšanas laikā iezīmējās ar progresudaudzās jomās, veicinot labklājību un zemnieku pašapziņu.Fakti stāsta paši par sevi: pirmās skolas zemniekiem atvēra“zviedru laikos”, un līdz ar to vārds “skola” ir latviešu valodā ienācisno zviedru valodas. Liels ieguldījums izglītībā bija Tērbatasuniversitātes dibināšana 1632. gadā. Tērbata bija pirmā universitāteBaltijā un kļuva par tā laika izglītības centru, kur mācījušiesarī daudzi ievērojami latviešu kultūras darbinieki. Izglītības iespējabija noteicoša turpmākos zemnieku pašnoteikšanās, pašapziņasveidošanās procesos, kas vēlāk noveda pie tautas atmodas procesiem19. gadsimta vidū. Vienmēr tautas apziņā paliks fakts, kaRīga kādu laiku ir bijusi Zviedrijas galvaspilsēta.Minēsim dažus faktus, kas Rīgā saistās ar “zviedru laikiem”:1600–1629 poļu-zviedru karš – cīņa par tirdzniecības ceļu kontroliBaltijas jūrā1611 zviedri ieņem Rīgu karaļa Gustava II Ādolfa vadībā1621 Rīgā top spēcīga pilsētas nocietinājumu sistēma – vaļņuaugstums 9–11 m, uzcelti 5 bastioni, citadele, kuru ieskauj vaļņiun 6 bastioni. Nocietinājumu sistēma darbojas līdz 1857. gadam.Vecā pilsētas siena, kas pakāpeniski apaug ar mājām, kalpo parotro aizsardzības līniju (sienas daļa šodien skatāma Jāņa sētā).Līdz mūsu dienām saglabājies viens no galvenajiem nocietinājumutorņiem – Pulvertornis jeb Smilšu tornis, kā to dēvēja līdz 16.gadsimtam. Šajā laikā Rīgas maģistrāts nolemj visas ielas bruģētvienādi – visiem zemniekiem, kas iebrauca pilsētā, bija jāatvedlīdzi vismaz 2 laukakmeņi1622 Rīgā ierīkots pirmais ūdensvads, ūdens tiek padots noDaugavas ar sūkņa palīdzību1625 tipogrāfijā izdotas 179 grāmatas: 126 – latīņu, 48 – vācu,3 – latviešu, 1 – zviedru, 1 – somu valodā1628 Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pasludina Rīgu parotro Zviedrijas galvaspilsētu1638 vācu mācītājs Georgs Mancelis sastāda vācu–latviešuvārdnīcu, kas ir pirmais rakstītais latviešu leksikas krājums1680 pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles klajā nāk pirmais periodiskaisizdevums – sabiedriski politiskā avīze vācu valodāRigische Novellen1685–1689 Ernests Gliks pilnībā pārtulko Bībeli latviešu valodā1690 pēc ugunsgrēka Sv. Pēterbaznīcā Ruperts Bindenšū izveidounikālu smailes koka konstrukciju baroka stilā, arī baznīcasrietumu fasādi ar barokā veidotiem portāliem. Šādā skatā baznīcanostāv līdz 1941. gadam. Tagadējais baznīcas veidols atkārto17. gadsimtā radīto tēlu1696 zviedru baroka stilā veidots mežrūpnieka E. Dannenšternanams Mārstaļu ielā 21. Namā ar priekšnesumiem uzstājās klejojošiekomedianti1700–1721 Ziemeļu karš. Krievijas cars Pēteris I noslēdz savienībuar Dāniju un Saksiju par kopīgu cīņu izejai pie Baltijas jūras,galvenais pretinieks karā – Zviedrija. 1709–1710 Rīgu grāfa BorisaŠeremetjeva vadībā ielenc krievu karaspēks. Mēra epidēmijāmirst 94 % Rīgas apkārtnes iedzīvotāju, mēris izplatās krievu karaspēkāun Rīgas iedzīvotāju vidū1710 Rīgas kapitulācija. Rīga nonāk Krievijas pakļautībā1721 Nīstades miera līgums formāli nostiprina jaunās Krievijasrobežas.“Zviedru laiki” atstājuši Rīgā leģendu par kādu mīlestības stāstu.Zviedru vārtus, kas šodien joprojām atrodas Vecrīgā, izbūvēja 17.gadsimta beigās, lai savienotu iekšpilsētu ar mūra ārpusei piebūvētajiemnamiem un kazarmām. Tāpat kā citus Rīgas vārtus, tosatvēra, saulei lecot, un slēdza saulrietā. Stāsta, ka kāda Rīgasmeitene ieskatījusies jaunā zviedrā. Lai gan jaunavām bijis stingrinoliegts satikties ar karavīriem, mīlnieki slepeni tikušies pie vārtiem.Taču rīdzinieki pārīti pārsteiguši un bijuši tik sadusmoti, kapar sodu meitene iemūrēta nozieguma vietā. Joprojām pusnaktīZviedru vārtos atskanot nelaimīgās čuksti: es viņu mīlu! Tiesa, todzirdot tikai cilvēki, kas spēj nesavtīgi mīlēt.Svinot Rīgas 800 gadus, “zviedru laikiem” Rīgā tika veltīta jubilejasmonēta, kurā attēlots Rīgas ģerbonis no Gustava II Ādolfavaldīšanas laikā kalta dāldera, kā arī 17. gadsimta pirmās pusesRīgas nocietinājumu plāns.Mūsdienu stāsts sadarbībai ar ZviedrijuVēsturiskie “zviedru pamati” kalpo ciešai Rīgas un Zviedrijaspilsētu sadarbībai – sākot no politikas, finanšu un ekonomikassektora, līdz pat zinātnei, vides jomai un sazarotiem kontaktiemkultūras jomā. Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, Zviedrijašodien ir otrs lielākais investors Latvijā. Asprātīgi komentētāji, runājotpar šo faktu, nosauca to par “jaunajiem zviedru laikiem”.Ievērojams Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas izglītībasattīstībā ir Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskāsaugstskolas izveide. Dažādām augstskolām ir sadarbība arZviedrijas universitātēm. Latvijas Zinātņu akadēmijas partnerorganizācijasir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija un ZviedrijasKaraliskā humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmija.Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrs īsteno Latvijas,Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu sadarbību kultūras jomā, veicinotnordistikas studijas un pētniecību Latvijā.Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir ļoti aktīva. Nozīmīgs2008. gada notikums bija Latvijas dalība galvenās viesu valstsstatusā Gēteborgas grāmatu gadatirgū septembrī. LatvijasKoncertdirekcijai ir ilgstoša sadarbība ar Rikskonserter –Skandināvijas-Baltijas valstu koncertaģentūru tīklu. Par tradīcijukļuvusi Latvijas Nacionālās operas piedalīšanās Dalhallas operasfestivālā. Citas sadarbības jomas: tautas māksla, arhīvi, bibliotēkuzinātne, muzeji, kultūrizglītība, pieminekļu aizsardzība. Latvijapiedalās Zviedrijā notiekošajos filmu un teātru festivālos.“Jaunie Zviedru laiki”Rīgas sadarbība ar Lundu un Ūmeo Eiropas kultūras galvaspilsētasprojektā.Rīgas darba grupa pieteikuma gatavošanas laikā ir tikusies arLundas un Ūmeo pārstāvjiem, vienojoties par galvenajiem virzieniempilsētu sadarbībā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētasietvaros. Pilsētas ir vienojušās, ka, neatkarīgi no tā, kura pilsētaiegūst EKG rīkotāja godu, iesāktie kontakti ir jāīsteno vismazdažos atsevišķos projektos.Rīga un Ūmeo1. Rīga un Ūmeo lepojas ar saviem pamatiedzīvotājiem līviem unsāmiem, divām tautām, kas pieder somugru valodu grupai. Pirmsvairāk nekā 800 gadiem Rīga tika dibināta līvu apmetnes vietā, betšodien Rīgā joprojām, kaut tikai dažus desmitus cilvēku liela, dzīvolīvu kopiena, kas ir apvienojusies Rīgas Līvu Savienības grupāun aktīvi iesaistās projektu veidošanā ar Ūmeo. Savukārt, Ūmeolepojas ar sāmu mantojumu un savas pilsētas sāmu iedzīvotājutradīciju mūsdienīgo pienesumu. Rīga un Ūmeo ir vienojušās:• Laikā līdz 2014. gadam uzsākt sāmu un līvu 3 paaudžu apmaiņasprogrammas ģimeņu vasaras nometņu ietvaros. Ik gaduslīvu krastā Mazirbē tiek rīkota līvu ģimeņu nometne nedēļas garumā,kurā brīvā gaisotnē notiek līvu valodas, dziesmu, citu tradīcijuun prasmju apgūšana, kas tradicionāli noslēdzas ar līvu svētkiemaugusta pirmajās brīvdienās. Svētkus ir apmeklējuši arī Latvijas,Igaunijas, Somijas valstu vadītāji. Sāmu un līvu ģimeņu sadraudzībašādu nometņu ietvaros Latvijā un Zviedrijā ļautu uzturēt jaunajāspaaudzēs somugru tradīcijas un veicinātu ilgstošu kontaktuiespējas starp abu pušu cilvēkiem.• Līvu kopienas jauniešu nodaļa ir plaši pazīstama ar savu muzikalitāti,muzicējot gan tradicionālā garā, gan dažādos mūsdienumūzikas žanros. Tāpat Ūmeo ir talantīgi sāmu jaunieši, kas izpildamūsdienu somugru mūziku. Abas puses ir ieinteresētas kopīgasāmu un līvu jauniešu mūzikas projekta tapšanā.• Sāmu un līvu diena Briselē: kopīgi organizēts projekts, kasveltīts mazo tautu un valodu nozīmei Eiropas kultūras dažādībā.• Starptautiska konference par pamattautu tiesībām (Internationalconference for rights of indigineous people). Katru rudeniZviedrijā notiek starptautiskas Cilvēktiesību Dienas, un ZviedrijasSāmu biedrība ir aizsākusi risināt ar ANO ideju par šāda starptautiskanotikuma rīkošanu 2014. gadā Ūmeo ar līviem kā vieniem nogoda viesiem.• Tradicionālā sāmu un līvu virtuve – “augstās mākslas” izpratnē.Sadarbība ar Slow-food Latvia kustību, kopienu pārstāvjiem,abu pilsētu restorāniem.• Modernais sāmu un līvu dizaina sadarbības projekts Etnofutu.Latvijas puses potenciālais sadarbības partneris ir LatvijasMākslas akadēmijas Dizaina nodaļa.2. Lai arī Rīgu un Ūmeo šķir jūras plašumi, 2014. gadam tuvojoties,abas pilsētas ir vienojušās uzbūvēt pilsētas vienojošu tiltu.Šis tilts spēs radīt rokasspiediena sajūtu starp iedzīvotājiem,aicinās mājas čībās paviesoties otras pilsētas smalkā koncertāvai uzspēlēt hokeju, nestāvot uz slidām. Rīga un Ūmeo cels virtuālutiltu “Digitālie Spoguļi” (Digital Mirrors), izmantojot jaunākāstehnoloģijas piedāvāto “divu ekrānu sarunas” tiešsaistes iespēju.Tā, caur ekrāniem kādā Rīgas un Ūmeo vietā, cilvēki varēs nokļūttiešā kontaktā viens ar otru. Dažas no “Digitālo Spoguļu” īstenošanasidejām:• Koru dziesmu kari starp Rīgas un Ūmeo koriem.• Translācija no Latvijas Nacionālās operas vai citiem Rīgas2014. gada svinību pasākumiem uz Ūmeo un otrādi.• Cilvēku “gaismas sveicienu” maratons abu pilsētu Gaismasfestivālu laikā.• Projekti “Rīga dzied šūpuļdziesmu Ūmeo”, hokeja līdzjutējuspēle “Uzspēlējam hokeju!” u. c.124 125