(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

Rīgas pieteikuma tapšanas laikā Latvija svin 5. gadskārtukopš līdz šim apjomīgākās Eiropas Savienības paplašināšanas.2014. gadā tā būs apaļa jubileja – 10 gadi, ko Latvijasvinēs ar Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu Latvijā.Papildus ieguvums Eiropas vertikāles akcentēšanai sabiedrībasuztverē ir 2015. gadā gaidāmā Latvijas prezidentūraEiropas Savienībā. Kultūrai šajā kontekstā būs dubultsvarīga– publiskās diplomātijas vēstneša – loma, pirmspolitiskās dienaskārtības jautājumu nonākšanas uz skatuvespievēršot uzmanību Eiropas vienoto vērtību vektoramun iezīmējot katras valsts, katra cilvēka nozīmi mūsdienuEiropas laiktelpas veidošanā.Šobrīd tiek lēsts, ka 2012. gadā Latvijā apritē tiks ieviesta Eiropasvienotās monetarās savienības naudas vienība “eiro”, iedzīvotājiempilnībā pārejot savos norēķinos uz vienoto Eiropas valūtu.Eiro nonākšana apritē būs kaut kas vairāk par tehnisku akciju. Tāsaistīsies ar cilvēku domāšanu, ar tiešāku Eiropas vienotā tirgusapziņu, ar tiešāku praktisku un arī mentālu saskarsmi ar EiropasSavienību. Šis ir vēl viens apstākļu noteikts arguments, kas paredzkultūrai svarīgu lomu, caur kultūras notikumu prizmu izskaidrojotar Eiropu saistītās pārmaiņas katra cilvēka dzīvē. Šajā laikāvisas valsts iedzīvotāju skatieni būs pastiprināti pievērsti Rīgai,kur atrodas galvenās valsts institūcijas, un tāpēc Rīgai Eiropaskultūras galvaspilsētas projekta sagatavošanas laiks ir īpašs izaicinājums,lai, izmantojot kultūras potenciālu, ļautu labāk izprastun sajust kopējās Eiropas priekšrocības šajā sabiedrībai psiholoģiskijūtīgajā laikā.Šī tuvās nākotnes aina ne tikai liek aizdomāties par vienotā tirgusiespējām, bet arī atcerēties plusus un mīnusus, ko aizgājušielaikmeti mūsu priekštečiem ir nozīmējuši tirgus attiecībās ar citāmEiropas zemēm. Viens no pirmajiem baltiešu “biznesiem” jeb“zelta āderēm”, kas ļāva attīstīt kultūru, panākt augstāku dzīveslīmeni, bija tirdzniecība ar dzintaru. Tā arī 2014. gada kontekstāRīga raudzīsies uz seno Dzintara ceļu, veidojot jaunu sadarbībastīklu un meklējot tajā mūsdienu kultūras “valūtu”. Tādējādi mēsvēsturiski pārbaudītos Eiropas ceļos rodam impulsus jaunam sadarbībassaturam.Mūsu kopējās Eiropas kontekstā gan vairāk dominē bijušā ASVaizsardzības sekretāra Donalda Ramsfelda savulaik ieviestietermini “vecā” un “jaunā” Eiropa. Jāatzīst, ka kopš 2001. gadatā arī nav radies jauns apzīmējums valstīm, kas nu jau ir apliecinājušassavu pilntiesību vienotajā Eiropā pēc 5 gadu esamībastajā. Šis dalījums “jaunajā” un “vecajā” Eiropā joprojām cilvēkuapziņā dzīvo un turpina sabiedrības diskusiju par Eiropas dalījumalīnijām. Jaunu terminu meklēšanu dažādu Eiropas valstugrupu apzīmējumam Rīga uzskata arī par savu uzdevumu ceļā uzEiropas kultūras galvaspilsētas projekta gadu.Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta viens no pamatmērķiemir Eiropas iekšējā integrācija, pieredzes, zināšanu, dažādu kultūraspieredžu apmaiņa. Šķiet, ka “vecajai, labajai” Eiropai (tai, kopolitikā sauc par Europe whole and free) ir jāiekļauj arī atvērtībasperspektīva attiecībās ar pārējo kultūras pasauli. Eiropas kultūrasgalvaspilsētas projekts ļauj apzināties, cik maza ir Eiropa, cik ļotikatra tauta tajā ir cita citai rads un kaimiņš, un no otras pusesapliecina, ka, paturot savu savdabību, mēs varam būt interesantigan viens otram, gan citiem pasaulē.Eiropa ir vienota savā dažādībā. Valstis, kuras bija spiestas dzīvotaiz “Dzelzs priekškara”, bija izolētas. Kā mēs zinām, bieži vientradīcijas un valodu, izlokšņu atšķirības izdzīvo zināmā noslēgtāteritorijā, un arī, piemēram, Latvijā, ir izdzīvojušas daudzas tradīcijas,kas ir raksturīgas tikai mums vai arī bijušas raksturīgasdaudzām Eiropas tautām, bet nu izmirušas. Šķiet, ka šajā ziņā,izolacionisma defekts ir pārvēršams par efektu, un tradīcijas, dažādasprasmes un zināšanas ir pasniedzamas mūsdienīgi, pārsteidzošiun kā iespēja eiropietim piedzīvot kaut ko nebijušu vaisen aizmirstu.Nepilnus 20 gadus ilgā atjaunotās neatkarības pieredze ļaujmums sevi pozicionēt kā līdzvērtīgus partnerus Eiropā, kam, jaarī vienmēr nav tik garas institucionālas pieredzes dažā ziņā, tomērir idejas, ko piedāvāt. To apliecina jau aizsāktās veiksmīgāssadarbības iniciatīvas.Sadarbības aspekti projekta realizēšanāVeidojot sadarbību Eiropas mērogā, Rīga piedāvās jaunu sadarbībastīkla iniciatīvu “Jaunais dzintara ceļš”, attīstīs esošos kultūrassadarbības tīklus, kā arī veidos jaunus sakarus caur Eiropasfondu atbalstītiem projektiem. Tādējādi Rīgas Eiropas dimensijasizvērsums sadarbības tīklu ziņā ir šāds:1) Rīgas iniciēts sadarbības tīkls “Jaunais dzintara ceļš”;2) dalība sadarbības tīklos;3) dalība Eiropas projektos;4) lielu Eiropas forumu uzņemšana Rīgā;5) Rīgas sadraudzības pilsētas;6) kultūra kustībā – mākslinieku mobilitāte un sadarbība starp kultūrasinstitūcijām.1) Jaunais dzintara ceļšRīgas kandidatūras ietvaros piedāvājam jauna sadarbības tīklainiciatīvu, ar ko stiprināt Eiropas kopīgo vērtību izpratni un Rīgaspienesumu pilsoņu saziņai pāri robežām. Rīga un Latvijas teritorijakopumā ir bijusi ilgus gadu simteņus nemitīgu krustpunktu teritorijacilvēku, ideoloģiju, preču, pakalpojumu plūsmai ne tikai, kāierasts sacīt, starp Rietumiem un Austrumiem, bet arīdzan starpEiropas Ziemeļiem un Dienvidiem. Tas ir vēsturiskais “Dzintaraceļš”, kam jātop par jauno Dzintara ceļu.Šobrīd Eiropas Savienībā ir attīstīta Ziemeļu dimensija, Baltijasjūras valstu sadarbība Baltijas jūras valstu padomes ietvaros,pārrobežu sadarbības ietvaros iezīmēti pirmie reālie meti Baltijasvalstu un Melnās jūras valstu sadarbībā, savukārt dienvidu daļā– Vidusjūras sadarbības tīkli. Arī kultūrai šo sadarbības tīklu ietvarosir atvēlēta sava niša. Tomēr Rīgas pieteikuma darba grupa irpārliecināta, ka 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstāattīstītā jaunā Dzintara ceļa sadarbība kalpotu par lieliskuveidu, kā panākt jaunu iedvesmu kultūras un citu jomu sinerģijaiEiropas ziemeļu un dienvidu zemju un pilsētu sadarbībā, pārkāpjottradicionāli par Eiropu dēvētās robežas. Turklāt, kā senajāceļā, tā arī mūsdienu ceļā ir 2 virzieni:• no Latvijas Baltijas jūras baseinā caur Lietuvu, Poliju, Vāciju,Austriju, Itāliju, Vidusjūras baseinu;• no Latvijas pa Daugavas upi, Dņepru līdz pat Melnās jūrasbaseinam, Grieķijai, Turcijai, pat tālāk uz austrumiem līdz Indijai.Mūsu izvēle apstiprina vien to, ka arī Eiropai ir savi ne tikai vēsturiskudarījumu, bet arī noslēpumu apvīti ceļi kartē, kas arī šodienaizrauj cilvēku prātus un kuru mūsdienīgais pienesums var būt, kāekonomisti teiktu, konkurētspējīgs arī šodienas pasaules kultūrasapritē.Jaunais Dzintara ceļš neparedz tikai dzintara tematiku. Tā galvenābūtība ir minētās ģeogrāfiskās ass ietvaros radīt jaunu pienesumucilvēku un kultūras sakaru kontaktos, caur kultūras prizmu aktualizējotsadarbības projektus uzņēmējdarbībā, vides un klimatapārmaiņu jautājumos, zinātnē un medicīnā, pilsoņu dimensijā. Šissadarbības tīkls ir dēvējams par ekspedīciju, kurai jānoskaidromūsdienu dzintara ceļa noslēpumi. Šai ekspedīcijai ar jaunajiemkultūras sakariem jārada mūsdienu kultūras valūta – augstvērtīgisadarbības projekti, kurus raksturo gan izcilība, gan spēja aizrautdaudzu cilvēku prātus, uzlabot dzīves kvalitāti.2) Dalība sadarbības tīklosRīgas pilsēta ir aktīva dažādu Eiropas un pasaules pilsētu sadarbībastīklu dalībniece, tajā skaitā kultūras jomā.EUROCITIES Kultūras forumā, kur jautājums par Eiropas kultūrasgalvaspilsētām ir fokusā, Rīgas pilsēta vada vienu no četrām forumaapakšgrupām ar nosaukumu “Kultūras pieejamība” (CulturalAccess and Entitlement). Grupā ir pārstāvētas Dublina, Krakova,Berlīne, Viļņa, Leipciga, Gēteborga, Varšava, Ļubļina, Bergena,Notingema, Birmingema, Dženova, Malme, Edinburga, Turku,Antverpene, Prāga, Bordo, Dortmunde, Helsinki un Tallina.Rīga ir aktīva Parīzes iniciētā Eiropas “Balto nakšu” neformālākultūras tīkla partnere kopā ar Romu, Briseli, Madridi, Bukaresti,Valetu. Jau 2009. gada rudenī Rīgas “Balto nakšu” programmasietvaros, aktuāli reaģējot uz pašreizējo sabiedrisko un ekonomiskosituāciju, notiks pilotprojekts 2014. gada Rīgas EKG projektaForce majeure konceptam. “Balto nakšu” sadarbības tīkla mērķisir aktivizēt iedzīvotāju līdzdalību laikmetīgās mākslas aktivitātēsun veicināt sabiedrībā izpratni par laikmetīgo mākslu.Cities on the EdgeRīga plāno iekļauties Cities on the Edge sadarbības tīklā, kurā darbojastādas pilsētas kā Marseļa, Neapole, Stambula, Liverpūle,Gdaņska un Brēmene. Apzinot kopējo problemātiku, kas raksturīgaostas pilsētām, postindustriālu teritoriju attīstībai, multikulturālaisabiedrībai (Rīgas gadījumā divvalodīgai), Rīgā iecerēts attīstītvirkni starpdisciplināru dažāda formāta pasākumu, kas iezīmētukultūras, urbānās attīstības un sociālo aspektu mijiedarbību.Starpdisciplināra laikmetīgās kultūras manifestācija / biennāle, kasiezīmētu regulāru mākslas notikumu, kura fokuss būtu pilsēta.Biennāles norisinātos dažādās pilsētas teritorijās, vēršot uzmanībuuz pilsētas nomalēm, integrējot lokālos iedzīvotājus, attīstotperifēriju infrastruktūru, veicinot kultūras decentralizāciju un piedāvājotpasākuma apmeklētājiem aizraujošu psihoģeogrāfiskuceļojumu pa pilsētas mazāk zināmām teritorijām. Biennāli ievadītuvirkne pasākumu, kas iezīmētu urbānās kultūras / attīstībasun mākslas mijiedarbību (semināri, konferences, izstādes, māksliniekurezidences un radošās darbnīcas).Starpdisciplināru izglītības pasākumu kopums, kas orientēti ganuz profesionālas kapacitātes kāpināšanu, gan plašas sabiedrībasdaļas izglītošanu. Iecerēts veidot starptautisku mākslas kritiķu unmākslas kuratoru studiju programmu, kas aizpildītu patreiz tukšoizglītības nišu un veicinātu konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu,kas spētu kāpināt nozares kvalitāti un sekmēt integrēšanos118 119