(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

… 1198 pirmo reizi hronikā tiek minēts Rīgas vārds 1200 bīskaps Alberts un krustneši ierodas līvu zemēs 1201 Rīgas nodibināšana 1201 nodibināta Rīgasbīskapija (no 1251 – arhibīskapija) 1202–1204 pāvests Inokentijs izsludina ceturto krusta gājienu uz Sīriju, Palestīnu un Baltijas zemēm 1205 pirmā teātra izrādeRīgā (latīņu valodā, lugas pamatā Bībeles sižeti) 1206 līvu vecākais Ako saceļas pret krustnešiem 1207 Zobenbrāļu ordenis pakļauj līvus, iesvētot tos katoļticībā1209 amatnieki un tirgotāji uzsāk Sv. Pētera baznīcas celtniecību. Ceļ Doma baznīcu ar klosteri. XII gs. uzceltais baznīcas korpuss veido tās tagadējo centrālo koraun altāra daļu, kaut arī pati baznīca no XIII līdz XVIII gs. pārbūvēta vairākas reizes 1204 Bīskapijas un Ordeņa pils būvniecība Rīgā 1210 noslēgts Miera un brīvāstirdzniecības līgums, atbilstoši kuram Daugavas upes baseinā tiek regulēta tirdzniecība starp Rīgu, Smoļensku, Polocku. Rīgā top “Russkoje podvorje” – krievutirgotāju pulcēšanās vieta 1211 pie Doma baznīcas izveidota pirmā mācību iestāde – Doma skola, kurā gatavo mācītājus; mācības notiek latīņu valodā; pie Sv.Jura baznīcas 1226 atvērta skola vācu bērniem 1225 uzcelta Sv. Jēkaba baznīca. Rīgas apbūvē pāreja no romāņu uz gotisko stilu 1225 Rīga iegūst pilsētastiesības 1225–1227 Indriķa hronika (latīņu valodā) 1290.-tie Atskaņu hronika (vācu valodā) 1282 Rīga iestājas Hanzas savienībā XIV gs. Rīgā attīstās mūrniecība.Doma baznīcu grezno gotiskā stilā veidotas skulptūras 1330 Rīgas pils celtniecība, apvienojot vidusslaiku klostera un cietokšņa iezīmes 1330 uzcelts nams, kurš1477 iegūst Melngalvju nama nosaukumu 1334 jaunais Rīgas tirgus laukums maina nosaukumu – to nodēvē par Rātslaukumu 1352 dibināta Mazā ģilde, kurāapvienojas vācu cunftes amatnieki. Rīgas patriciāts, lielākie tirgotāji un augļotāji pārņem savās rokās pilsētas maģistrātu 1354 dibināta Lielā ģilde, tās locekļi – vācutirgotāji 1352 Sv. Pētera baznīcas tornī pirmo reizi tiek uzstādīts pulkstenis, šeit arī dežūrē sargs, kurš ugunsgrēka gadījumā zvana baznīcas zvanu tornī 1353 pieSv. Pētera baznīcas atvērta pirmā laicīgā mācību iestāde, kurā gatavo pilsētas ierēdņus (mācības vācu valodā). Latvieši veido savas amatnieku brālības: 1383 alusun vīna nesēju brālību, 1450 top ostas krāvēju, 1469 – svērēju brālība. Šīs brālības ļauj latviešiem pastāvēt līdztekus vācu sabiedrības daļai 1416 nodibinātaMelngalvju biedrība – jaunu, neprecētu ārvalstu tirgotāju klubs 1423 Rīgas, Rēveles (Tallina) un Derptas (Tartu) sūtņi 73 Hanzas pilsētu vārdā noslēdz tirdzniecībaslīgumu ar Novgorodu 1452 Rīga iegūst lielu patstāvību, jo varu pār pilsētu Livonijas ordenis spiests dalīt ar arhibīskapiju 1480 Livonijas karaspēks iebrūk Krievijā.Maskavas kņazs Ivans III dodas atbildes karagājienā 1484 Rīgas iedzīvotāji cīnās ar Livonijas ordeni un sagrauj ordeņa pili 1491 ordenis ielenc Rīgu un atgūstīpašumu, ordeņa mestrs pavēl rīdziniekiem sešu gadu laikā uzcelt jaunu pili. Ap 1551 Daugavas krastos uzcelta jauna Rīgas pils 1494 dzimtbūšanas veidošanāsLivonijas pilsētās. 1503 atbildot uz krievu karaspēka iebrukumu Livonijā, ordeņa spēki V. Pletenberga vadībā uzbrūk Pleskavai. Starp Krieviju un ordeni tiek noslēgtspamiers, kas ilgst vairāk nekā 50 gadus – līdz Livonijas kara sākumam 1558. g. Karā par Baltijas zemēm un izeju pie Baltijas jūras iesaistītas Krievija, Livonijasordenis, Polija, Lietuvas kņaziste, Zviedrija, Dānija 1507 izdots pirmais pazīstamais latviešu rakstības piemineklis – Nikolaja Gilsberta pārtulkotā Tēvreize.Reformācijas laikā daudzi pieņem luterāņu ticību 1525 Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs atļauj Rīgā sludināt luterānismu. Rīgā tiek pasludināta ticības brīvība.Rātslaukumā izrāda pret arhibīskapu un ordeņa vadību vērsto Rīgas iedzīvotāja Burharda Valda lugu “Pazudušais dēls”. Rātslaukums pazīstams arī ar brīnumdaruun virves dejotāju priekšnesumiem, publisko sodu izpildīšanu, kauna stabu un raganu dedzināšanu. XVI gs. sākumā izveidojas Vecrīgas ieliņas, kuras vēl šodienir apritē 1524 Reformācijas sasniegumi grauj katoliskās baznīcas un Ordeņa autoritāti. Rīgā notiek Svētbilžu grautiņi (luterāņi neatzīst svētbildes) 1524 Sv. Jēkababaznīcā notiek pirmie luterāņu dievkalpojumi latviešu valodā 1560 parādās pirmās luterāņu baznīcas rokasgrāmatas latviešu valodā 1587–1589 no jauna izbūvētaDominikāņu ordeņa Sv. Jāņa baznīca. Kad no tās 1523 padzen dominikāņu mūkus, uz laiku baznīca top par ieroču glabātavu. Polijas karalis Stefans Batorijs,pārliecināts katolis, pieprasa atdot baznīcu Rīgas katoļu kopienai. Doma baznīcā ierīkotas pirmās ērģeles 1524 atvērta Rīgas pilsētas bibliotēka 1532–1533parādās pirmie dokumenti latviešu valodā 1548 viens no vecākajiem Rīgas panorāmas atveidojumiem vācu ģeogrāfa Sebastiāna Minstera grāmatā “Kosmogrāfija”1562 Livonijas ordeņa galīgais sabrukums. Livonijas ordeņa mestrs un Rīgas bīskaps zvēr uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam, dodot priekšrokupoļu kronim, ne Ivanam Bargajam 1561–1581 Rīga ir brīva pilsēta, paliekot bez ordeņa un bīskapa aizbildniecības 1583 Plīsas pamiers starp Krieviju un Zviedrijunoslēdz Livonijas karu 1585 iznāk pirmais katķisms latviešu valodā kā kontrreformācijas un katoliskās baznīcas atbilde luterticībai. Sāk vajāt luterāņus 1583 Rīgādibina jezuītu kolēģiju, kurai ir noteicošā loma kontrreformācijas kustībā 1588 Antverpenes iedzīvotājs Nikolajs Mollīns Rīgā dibina pirmo tiprogrāfiju 1600–1629Poļu-zviedru karš – cīņa par tirdzniecības ceļu kontroli Baltijas jūrā 1611 zviedri ieņem Rīgu karaļa Gustava II Ādolfa vadībā 1621 Rīgā top spēcīga pilsētasnocietinājumu sistēma – vaļņu augstums 9–11 m, uzcelti 5 bastioni, citadele, kuru ieskauj vaļņi un 6 bastioni. Nocietinājumu sistēma darbojas līdz 1857, vecāpilsētas siena, kas pakāpeniski apaug ar mājām, kalpo par otro aizsardzības līniju (sienas daļa šodien skatāma Jāņa sētā). Līdz mūsu dienām saglabājies viensno galvenajiem nocietinājumu torņiem – Pulvertornis jeb Smilšu tornis, kā to dēvēja līdz XVI gs. Šajā laikā Rīgas maģistrāts nolemj visas ielas bruģēt vienādi – visiemzemniekiem, kas iebrauca pilsētā, jāatved līdzi vismaz 2 laukakmeņi 1622 Rīgā ierīkots pirmais ūdensvads, ūdens tiek padots no Daugavas ar sūkņa palīdzību1625 tipogrāfijā izdotas 179 grāmatas: 126 – latīņu, 48 – vācu, 3 – latviešu, 1 – zviedru, 1 – somu valodā 1628 Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pasludina Rīgu parotro Zviedrijas galvaspilsētu 1638 vācu mācītājs Georgs Mancelis sastāda vācu-latviešu vārdnīcu, kas ir pirmais rakstītais latviešu leksikas krājums 1680 pēczviedru karaļa Kārļa XI pavēles klajā nāk pirmais periodiskais izdevums – sabiedriski politiskā avīze vācu valodā “Rigische Novellen” 1685–1689 Ernests Glikspilnībā pārtulko Bībeli latviešu valodā 1690 pēc ugunsgrēka Sv. Pēterbaznīcā Ruperts Bindenšū izveido unikālu smailes koka konstrukciju baroka stilā, arī baznīcasrietumu fasādi ar barokā veidotiem portāliem. Šādā skatā baznīca nostāv līdz 1941. g. Tagadējais baznīcas veidols atkārto XVII gs. radīto tēlu 1696 Zviedru barokastilā veidots mežrūpnieka E. Dannenšterna nams Mārstaļu ielā 21. Namā ar priekšnesumiem uzstājās klejojošie komedianti 1700–1721 Ziemeļu karš. Krievijas carsPēteris I noslēdz savienību ar Dāniju un Saksiju par kopīgu cīņu izejai pie Baltijas jūras, galvenais pretinieks karā ir Zviedrija 1709–1710 Rīgu grāfa BorisaŠeremetjeva vadībā ielenc krievu karaspēks. Mēra epidēmijā mirst 94 % Rīgas apkārtnes iedzīvotāju, mēris izplatās krievu karaspēkā un Rīgas iedzīvotāju vidū1710 Rīgas kapitulācija. Rīga nonāk Krievijas pakļautībā 1721 Nīstades miera līgums formāli nostiprina jaunās Krievijas robežas. Lai iegūtu baltvācu muižniecībasRīga kļūst par nozīmīgāko Krievijas tirdzniecības ostu Baltijā 1721 pēc Pētera I rīkojuma Rīgā izveidots Viesturdārzs, kurā iestāda ap 30 450 koku 1738 Valmierānodibina skolotāju semināru, kurā gatavo hernhūtiešu sludinātājus, kas latviešiem māca rakstīt un lasīt, un kam nav nekā kopīga ar katoļu mācītājiem. Hernhūteskustība aizsākās Saksijā un zināmā mērā iet puritāņu kustības ceļu Anglijā XVI gs. 1743 vācu muižniecība panāk hernhūtiešu brāļu draudžu kustības aizliegumu,tā spiesta darboties nelegāli 1765 imperatores Katrīnas II vārdā ģenerālgubernators Brounoms landtāgā izsaka priekšlikumus par zemnieku stāvokļa uzlabošanu1774 iznāk pirmais laicīgās dzejas krājums latviešu valodā – Vecā Stendera “Jaunās ziņģes” 1774 Vecais Stenders popularizē zinātnes idejas un sasniegumus“Augstās gudrības grāmatā” 1782 Rīgā atver pirmo publisko teātri 1789 klajā nāk pirmā laicīgā proza latviešu valodā – Vecā Stendera “Pasakas un stāsti” 1789atvērta pirmā krievu mācību iestāde Rīgā – Katrīnas skola 1796 pirmo aprakstošo darbu par latviešiem rada Garlībs Merķelis, izdodot grāmatu “Latvieši” vācuvalodā 1800 Rīgas pludmale (tagad Jūrmala) kļūst par rīdznieku iemīļotu atpūtas vietu. No 1820-jiem gadiem jūrmalu un Rīgu saista regulāra diližansu satiksme1795–1801 G. F. Parots Rīgā veic pētījumus elektroķīmijas jomā, sadarbojoties ar ķīmiķi un farmaceitu D. Grindelu, kurš 1803 dibina Rīgas Ķīmijas un farmācijasbiedrību. Tā ir pirmā ķīmiķu biedrība Krievijas impērijā 1803–1810 Grindels izdod pirmo ķīmijas un farmācijas žurnālu 1806 iznāk “Neredzīgā Indriķa dziesmas”.Neredzīgais Indriķis ir pirmais latvietis, kuram iespiests dzejoļu krājums 1807–1809 iznāk pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi 1812 Napoleona karaspēks okupēKurlandes guberņu, taču Rīgu neieņem. Armijai apdraudot Rīgu, tiek nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas, radot priekšnoteikumus tagadējam ielu plānojumam unapbūvei 1819 dzimtbūšanas atcelšana Livlandē 1822 dibināta Rīgas Ārstu biedrība 1822 Jelgavā iznāk pirmā avīze latviešu valodā “Latviešu avīzes” 1822–1832latviešu zemniekiem pēc dzimtbūšanas atcelšanas dod uzvārdus 1824 nodibināta Latviešu draugu biedrība – Latviešu literārā biedrība, kas radīta latviešu valodasun kultūras attīstības veicināšanai 1820-tie Rīgas manufaktūrās parādās pirmās tvaika mašīnas. Notiek pāreja no manufaktūru ražotnes uz rūpniecisko ražotni,pārsvarā izmantojot mašīnu darbu 1830–1834 uzcelti divi vēlā klasicisma stila paraugi – Arsenāls un Kara hospitālis. Klasicisms ienāk arī glezniecībā, un tāiespaidā aizvien retāk sastopama kokgrebniecība un monumentālā dekoratīvā glezniecība. Arvien biežāk mākslinieki pievēršas Rīgas pilsētainavai un žanragleznām (K. Fehelms, J. K. Broce, K. G. Grass), gadsimta beigās attīstās grafikas žanrs (J. K. Broce). Populāra kļūst dekoratīvā metālapstrāde 1837–1839 vācukomponists R. Vāgners darbojas Rīgas Vācu teātrī un rīko mūzikas vakarus Melngalvju namā, kur bez V. Mocarta, S. Baha, L. Bēthovena, Dž. Rosīni mūzikas skanarī pirmie R. Vāgnera sacerējumi – uvertīras “Valdi, Britānija!” un “Kolumbs” 1833 avīzē “Latviešu Draugs” publicēta pirmā laicīgā četrbalsīgā kora dziesma latviešuvalodā. Kora dziedāšanu veicina baznīca un skola 1834 dibināta Vēstures un senatnes biedrība 1835 likums par fabrikām nosaka strādnieku tiesības un darbadienas ilgumu (14–16 stundas) 1838 Rīgā atvērta pirmā rūpniecības un amatniecības izstāde 1841 Rīgā dibina Kuzņecova Fajansa rūpnīcu, kur pēc 10 gadiemizveido porcelāna ražotni 1850 izveidota patstāvīga Rīgas Krievu pareizticīgās baznīcas bīskapija 1857 dibināta Rīgas Tehniskā biedrība 1857 atvērts latviešugrāmatu veikals (V. F. Gekera tipogrāfija) 1850–1880 latviešu tautas nacionālā atmoda 1852 ierīkota 1. telegrāfa līnija, un tiek atklāta omnibusu satiksme 1862 Rīgāatvērta pirmā Latvijas augstskola – Rīgas Politehnikums 1862 dibināta 1. sporta organizācija – Rīgas Vingrošanas biedrība 1868 Rīgas latviešu biedrības dibināšana1869 top pirmā latviešu oriģinālluga – Ādolfa Alunāna “Paša audzināts” 1869 Rīgā atvērta Pilsētas gleznu galerija (tagad Vasts Mākslas muzejs) 1870 dibinātsRīgas Latviešu teātris 1873 Latviešu I Vispārējie dziesmu svētki 1879 atvērta pirmā Mākslas skola 1883 atver Rīgas Krievu Dramatisko teātri 1885–1889 pēcvispārējā Krievijas parauga tiek organizēta policija un tiesu sistēma. Kontrole pār sabiedrisko dzīvi no baltvāciešiem pāriet krievu ierēdņu rokās 1891–1913 ar“Rudens koncertiem” popularizē latviešu mūziku 1894 pirmo reizi latviešu literatūrā skarts sieviešu tiesību jautājums Aspazijas lugā “Zaudētās tiesības” 1896pirmais kinoseanss Rīgā 1898 Rīgas arhitektūrā ienāk jūgendstils XIX gs. 2. puse Rīga kļūst par vienu no nozīmīgākajām pilsētām Krievijā, uzplaukst rūpniecībaun tirdzniecība 1900–1903 Latviju pārņem pasaules ekonomiskā krīze 1902 top Latvijā līdz mūsdienām visvairāk izrādītā luga – Rūdolfa Blaumaņa “SkroderdienasSilmačos” 1905 Rainis uzraksta ievērojamāko simbolisma paraugu latviešu literatūrā – lugu “Uguns un nakts” 1905 darbu sāk Rīgas pilsētas elektrostacija 1907Krievijas-Baltijas Vagonu fabrika sāk izlaist pirmās automašīnas 1907 Rīgā savus pētījumus starpplanetāro lidojumu un raķešu teorētisko aprēķinu jomā sāk F. A.Canders 1909–1913 strauja ekonomiskā attīstība Latvijas teritorijā, kas saistīta ar Krievijas rūpiecības pacēlumu 1910 darbu sāk Rīgas simfoniskais orķestris 1910Rīgā sarīkota futūristu gleznotāju grupas “Jaunatnes Savienība” izstāde un uzrakstīts pirmais avangarda manifests latviešu valodā 1911 Rīgā darbu uzsāk pirmāpastāvīgā baleta trupa 1912 Rīgā dibina Zooloģisko dārzu 1915 rūpniecības uzņēmumu evakuācija sakarā ar 1. Pasaules kara frontes tuvošanos Rīgai1918.18.11 Rīgā proklamē neatkarīgu Latvijas valsti 1919 Rīgā atklāj Mākslas akadēmiju, Konservatoriju, Latviešu Nacionālo teātri un Nacionālo operu, Centrālobibliotēku, Latvijas universitāti 1919.11.11. Bermonta karaspēks cieš sakāvi pie Rīgas 1920–1921 Miera līguma parakstīšana starp Latviju un Padomju Krieviju.Rietumu valstis atzīst Latviju de iure 1920 dibināts “Dailes” teātris, Reitera koris, Ārzemju Mākslas muzejs, Latvijas Kultūras fonds 1921 Rīgā dibina Herderaun Franču Institūtus. 1921 Latvija iestājas Nāciju Līgā 1925 translāciju sāk Latvijas radio 1931 Ņujorkā pabeidz 102 stāvus augsto debesskrāpi Empire StateBuilding 1935 Rīgā atklāj par tautas ziedojumiem uzcelto Brīvības pieminekli 1937 Latviju atstāj liela daļa etnisko vāciešu 1937 Rīgā sāk ražot pilsētas iedzīvotājaValtera Capa izgudroto pasaulē pirmo miniatūro fotoaparātu VEF Minox 1940 Sarkanā armija okupē Rīgu. Padomju sistēmas izveidošana 1941 pirmā masudeportācija uz Sibīriju 1941 vācu armija okupē Rīgu. Rīgas ebreju masu likvidācija 1944 padomju karaspēks ieņem Rīgu. Padomju iekārtas atjaunošana 1946dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija (tagad Latvijas Zinātņu akadēmija) 1947 Rīgā sāk kursēt trolejbusi 1949 otrā masu deportācija no Latvijas 1954translāciju sāk Latvijas televīzija 1961 pirmās Mākslas dienas Rīgā 1963 uzcelta Rīgas kinostudija 1964 pareizticīgo katedrāle pāriet valsts pakļautībā, bijušajābaznīcas ēkā atklāj Zinību namu un planetāriju 1965 atklāta Rīgas pasažieru osta 1974 ekspluatācijā nodota lidosta “Rīga” 1988 norit pirmais starptautiskaiskinoforums “Arsenāls” 1988 Trešās atmodas sākums par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1989 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas neatkarības piekritēji Molotova-Ribentropa pakta 50. gadskārtā, rokās sadodoties, izveido dzīvu ķēdi “Baltijas ceļš” no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai 1990 deklarācijas “Par Latvijas neatkarībassimpātijas, Pēteris I atjauno tās agrākās privilēģijas, Baltijas guberņas iegūst īpašu politisko un ekonomisko statusu Krievijas impērijas sastāvā. Caur Rīgu uz Eiropu atjaunošanu” pieņemšana 1991 Latvija tiek pasludināta par brīvu demokrātisku valsti, uzņemta ANO 1994 Krievijas armijas izvešana no Latvijas 1998–eksportē dažādas 10 Krievijā ražotas preces: labību, kokmateriālus, linus, kaņepes, darvu u. c. Krievijā no Eiropas ienāk sāls, siļķes, garšvielas, rūpniecības preces. 2001 Rīgas 800 gadu jubileja 1998 Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā 2004 Latvija kļūst par ES, NATO 11 dalībvalsti.