(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

amber experienceJaunās paaudzes apziņā dzintars neretitiek saistīts ar stereotipu par kautko tikai ar pagātni saistītu, nacionālāstradīcijās sakņotu. Deju mūzikas šovs“Amber experience” pretendē lauzt šopriekšstatu.Projekts piedāvā jaunajai paaudzei nākotnesstāstu par dzintaru, uz dzintara rašanosatskatoties caur klimata pārmaiņuprizmu un dzintara ārstnieciskās īpašībasapskatot no zinātnes atklājumu redzespunkta.Šobrīd mākslas un multimedijupasaulē aktuāli ir fizikas inspirēti mākslasdarbi un kultūras piedzīvojumi. PētnieceInga Ļašenko ir atklājusi iespēju dzintaraizmantošanai ekrāna pārklājumā, kas varradīt negaidītu efektu, apliecinot dzintarukā pārlaicīgu zināšanu krātuvi.Rīgā vairākkārt savu koncertturneju ietvarosviesojušies pasaulslaveni DJ, norisinājušiesdeju mūzikas šovi, un par šādaveida pasākumiem vienmēr ir bijusi interese.2014. gadā “Amber experience” būsgrandiozs deju mūzikas šovs, pirmais dejumūzikas oriģinālšovs Latvijā. Šovam tiksveidotas oriģinālas dekorācijas, īpaša dizainatērpi un gaismu šovs, kura centrālaismotīvs būs dzintars.Kvalitatīvu pašmāju un slavenu Eiropas DJpriekšnesumi apvienojumā ar psihodēliskudzintara krāsu gammu gaismās, tērpos,dekorācijās būs nebijis un pārsteidzošsextravaganza šovs.KAS: deju mūzikas oriģinālšovs.KUR: “Arēna Rīga”.KAD: oktobris.IDEJAS AUTORS:EKG darba grupa.skan rīgas doma ērģelesĒrģelēm izcilajā Rīgas Doma akustikāir neatkārtojams skanējuma skaistums.Tas atstāj lielu iespaidu uzklausītāju, apbur daudzus cilvēkus unpievilina mūzikas mīļotājus no visaspasaules. “Tas ir dievišķs instruments,kas akustiski, emocionāli un filozofiskiir vienots ar grandiozo celtni, kurā tasmājo,” teikusi ērģelniece J. Ļisicina.Rīgas Doma ērģeles ir pieskaitāmas piepasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm.Tās 1883./1884. gadā uzbūvējaE. F. Walcker & Co. Rīgas Doma ērģelēmir visaugstākās kvalitātes tehniskais unmākslinieciskais izpildījums, un tās piederpie vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūvesmākslas augstākajiem sasniegumiem.Salīdzinot ar citu laikmetu ievērojamākajieminstrumentiem, Rīgas Doma ērģelesvar nosaukt starp izcilākajiem paraugiemlīdztekus, piemēram, Freibergas DomaZilbermaņa ērģelēm vai HamburgasJēkaba baznīcas Šnitgera ērģelēm.Rīgas Doma ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļiun pedālis, 6718 dažāda lieluma unmateriāla stabules, kas izvietotas uz 26 vējalādēm. Ērģeļu stabules ir izgatavotas nodažādiem kokmateriāliem: priedes, egles,kļavas, ozola, dižskābarža, bumbieres, kāarī no metāla – alvas un svina sakausējumiemdažādās proporcijās. Stabuļu izmēriir dažādi – lielākās ir 10 m, bet mazākāstikai 13 mm garas. Plānoti ērģeļmūzikaskoncerti, kuros tiks uzaicināti 5 ērģelnieki,piesaistot arī latviešu ērģelniekus, kuri dzīvoun strādā Eiropā (piem., Ligita Sneibe,Iveta Apkalna u. c.), programmā iekļaujotdažādu Eiropas valstu komponistu darbus,ko bieži atskaņo Domā, un latviešu komponistudarbus, kuri bieži skan Eiropā.KAS: koncertcikls.KUR: Rīgas Doms, www.doms.lv.KAD: maija otrā puse.IDEJAS AUTORI: Rīgas Doma mūzikasdirektors Guntars Prānis,music@doms.lv; Rīgas Domaērģeļmūzikas koncertu administratoreSilvija Zaķe, koncerti@doms.lvRĪKOTĀJS: SIA “Rīgas Doma pārvalde”.rīgas mūzikas dzintarsIzsenis no Baltijas jūras piekrasteskā dārgu materiālu uz Eiropu līdz patRomai piegādāja dzintaru. Muzikāliedārgumi šeit joprojām rodas un aizceļouz Eiropas valstu galvaspilsētāmun kultūras centriem (Elīna Garanča –Vīne, Milāna, Londona, Ņujorka; MarissJansons – Minhene, Amsterdama;Andris Nelsons – Birmingema, Londona,Vīne u. c.)Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” jauilgus gadus ir vadošais lielu vokāli instrumentālāžanra skaņdarbu atskaņotājsBaltijā. Koris un Garīgās mūzikas fesivālsuz Rīgu ir atvedis tādas personības kāSers Džons Taveners, Sofija Gubaiduļina,Gija Kančeli, Duglass Vebsters u. c. XVIISGMF koncentrēs uzmanību vairāk uzBaltijas reģiona sadarbības partneriemun izcilām personībām, lai iepazīstinātuEiropas kultūras galvaspilsētas viesus unrīdziniekus ar sadarbības partneriem noBaltijas valstīm, viņu izcilo izpildītājprasmi,veidojot pasaules pirmatskaņojumus unatskaņojot Rietumeiropas slavenākās vokāliinstrumentālās partitūras.KAS: koncertu cikls.KAD: 14. augusts – 9. septembris.KUR: Latvijas Nacionālā Opera,Rīgas Sv. Pētera baznīca, Rīgas Domabaznīca, koncertzāle Lielā Ģilde.IDEJAS AUTORI: Māris Ošlejs, Māris Sirmais.RĪKOTĀJS: Valsts SIA “Valsts Akadēmiskaiskoris “Latvija”“.SADARBĪBAS PARTNERI: LNSO, www.lnso.lv; Igaunijas Nacionālais simfoniskaisorķestris, www.erso.ee; IgaunijasKoncertapvienība, www.concert.ee;Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris,www.lvso.lt; Camerata Klaipeda, koir izveidojis pasaules slavu guvušaisvirtuozais vijolnieks Vilhelmas Čepinskis.Šis stīgu orķestris apvieno skatuvesmāksliniekus, kuri ir muzicējuši daudzospasaules līmeņa orķestros, piemēram,Eiropas Savienības simfoniskajā orķestrīLondonā un Gustava Mālera orķestrī Vīnē.Camerata Klaipeda apvieno arī skatuvesmāksliniekus no slavenā Gidona Krēmeravadītā Kremerata Baltica.dzintara fantāzijaKāds kino ir aktuāls senā Dzintara ceļateritorijās? To noskaidros Fantāzijasfilmu festivāls.Festivāls 2014. gadā paredz sadarbībuar vairākiem nozīmīgiem Eiropas kinofestivāliem,lai izsekotu, kādus fantāzijasceļojumus saskata šodienas filmu veidotājiun skatītāji Eiropas ziemeļu – dienviduceļā. Viens no īpašiem sadarbības partneriemir lielākais fantāzijas filmu festivālsSkandināvijā – Lundas Fantāzijas festivāls.Plānots izveidot īpašu filmu skati, kā arī organizētvieslekcijas vai semināru, kas apskatītureģionu kino veidotājiem būtiskastēmas.KAS: filmu skate, vieslekcijas, semināri.KUR: Rīga un Eiropas pilsētas.KAD: marts.IDEJAS AUTORS: Sonora Broka.RĪKOTĀJS: kinoforums “Arsenāls”.SADARBĪBAS PARTNERI: filmu festivālu rīkotājicitās Eiropas valstīs.114 115