(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

Pamatojoties uz Latvijas zinātnieces Ilzes Lozes starptautiski atzītajiempētījumiem, pagājušā gadsimta 60. gados atklātais un līdz90. gadu sākumam pētītais Latvijas austrumdaļas Lubāna klānudzintara apstrādes centrs, kas datēts ar vidējā neolīta laikmetu, irdevis Latvijai un Eiropai vissenākās dzintara krelles.Starp daudziem citiem vērtīgiem artefaktiem uzietas arī krelles, kasraksturīgas Afganistānai un Ēģiptei laikā no 5.–3. gadu tūkstotimpirms Kr. dzimšanas, bet otras – turpat netālu Zvidzē atrastās – irnesalīdzināmi vecākas par Ēģiptes senās valsts laikā lietotajām unšumeru karaliskās ģimenes kapenēs Urā atrasto krelļu virteņu vidūesošajām krellēm. Ja Afganistānas krelles ir gatavotas no alabastra,tad pēdējās – no zelta un oranžā serdolika. Salīdzinājumam– Ēģiptes senās valsts vecums ir 2650.–2300. g. p. m. ē., Zvidzesapmetnes un tās kreļļu vecums ir 3611.–3523. gads p. m. ē.Cita unikalitāte, kas piemīt pirms vairāk nekā 4000 gadiem funkcionējušajāmdzintara darbnīcām Lubānā, saistās ar tā laikacilvēku radītajām dzintara apstrādes “inovācijām”, augsto tehnoloģiskokvalitāti. Necerēti senas ir izrādījušās sfēriskās dzintarakrelles, kurām tikai 1 mm trūkst līdz ideālai lodveida formai.Lubāna klānu senie dzintara apstrādātāji bija ne tikai amatnieki,bet arī jaunu tehnoloģiju jaunievedēji, vēlajā neolītā to pilnveidojotun ieviešot īpašas dzintara rotas, tajā skaitā arī Eiropas dienvidaustrumuteritorijām raksturīgo zeltā, sudrabā vai varā izgatavotoriņķveida piekariņu ar stieņveida augšgalu speciāla cauruma ieurbšanai(stemmed rings pēc Marijas Gimbutas terminoloģijas).Pēdējās raksturīgas arī senajai Varnas nekropolei Melnās jūraspiekrastē Bulgārijā, kura ir pārpilna ar zelta izstrādājumiem unkuru joprojām uzskata par vecāku salīdzinājumā ar Ēģiptes unMezopotāmijas seno apbedījumu vietām.Pogveida dzintara krelles ir Sembijas 3 dzintara resursu centradzintara apstrādātāju jaunievedums, un Eiropā tās varēja parādītiessākotnēji tikai apmaiņas rezultātā. Rietumeiropai un patViduseiropai tās nav raksturīgas.Šodien dzintara krelles u. c. mākslas priekšmetus joprojām turpinadarināt ne tikai Rīgas, bet arī citu Baltijas jūras piekrastesnovadu meistari. Savukārt par I. Ļašenko radīto dzintara dieguieinteresējusies arī Versace modes nama skola Polimoda School.Dzintara ceļa vēsturiskais pamatojumsRunājot par Eiropas senajiem tirdzniecības ceļiem, Dzintara ceļšno zinātnieku puses tiek minēts kā “augstākajai līgai” piederīgs,sporta terminoloģijā izsakoties. Par dzintaru kā tolaiku vērtīgo valūtuir iespējams uzzināt rakstu avotos līdz pat akmens un bronzaslaikmetiem, bet īpaši daudz senāku liecību par Dzintara ceļa eksistenciatrodam ar Romas impēriju un vēlāk kristīgo Romu saistītostekstos. Vara ir dokumentējusi liecības par savu laiku un tāssasniegumiem dažādās jomās, tajā skaitā par tirdzniecības ceļiem,to nozīmi un iespaidu uz Romas vareno un pilsoņu dzīvi.Viens no spilgtākajiem citātiem par Romas tirdzniecības ceļu“augstākās līgas” piecinieku lasāms C. R. Bīzlija (C. R. Beazley) 4ģeogrāfiskās perspektīvas aprakstā. Lai arī mūsdienu ģeogrāfijasstudijās viņa rakstītais šķiet kā ļoti vienkāršota tā brīža aina, citātsatsedz tirdzniecības ceļu plašumu un Baltijas vietu tajā: “Kādi bijaRomas pasaules tirdzniecības ceļi, kad šī pasaule bija palikusikristīga, kādus tos tā pārņēma no priekškristīgajiem laikiem? Šieceļi turpināja būt tie paši, cauri visiem agrajiem viduslaikiem, tikai,protams, citu valstu pārraudzībā. Šie ceļi galvenokārt gājano rītiem uz vakariem vai no vakariem uz rītiem, jo uz ziemeļiem,viņpus Elbas un Karpatu kalniem, tāpat uz dienvidiem, viņpusSahāras un Arābijas tuksnešiem, nebija daudz tirdzniecības iespēju,izņemot divus gadījumus. Baltijas krastu dzintara tirdzniecībaun zelta, ziloņkaula un vergu tirdzniecība Zanzibaras krastos,viņpus Guardafujas zemes raga, bija vienīgie svarīgie sānu virzieni,pa kuriem norisinājās tirdzniecības aktivitāte. Šie ceļi gāja kālielas kalnu grēdas šķērsām pāri Vecajai Pasaulei kā ģeogrāfiskieplatuma grādi.”To apstiprina arī Sera Mortimera Vīlera (Sir Mortimer Wheeler) sacītais:“Zīda ceļa jaunatrašana līdz Akmeņu tornim Taškurganā,pēc imperatora Trajana kara gājiena Tigras upes virzienā, kopā arJuliana sūtītā dižciltīgā aģenta ceļojumu līdz Baltijas krastiem ...ierindojas Romas tirdzniecības visaugstāko sasniegumu pulkā.” 5Kembridžas universitātes doktore, manuskripta “Senie Dzintaraceļi: no Rīgas līdz Bizantijai” autore Māra Kalniņš, uzsver, ka“Rīgai ar savu Jaunā dzintara ceļa sadarbības piedāvājumu ir divispēcīgi argumenti:1 ģeogrāfiskais arguments:Kopš vēlīnā ledus laikmeta beigām Rīgas līcis bija starta pozīcijadzintara tirdzniecības tīklam Eiropas kontinentā un ārpus tā robežām.Visas kultūras, civilizācijas, to cilvēki karsti vēlējās iegūt“saules akmeni”, un dzintara tirdzniecību var skatīt kā pirmo pan-Eiropas tirgu, sava veida Eiropas Savienību (tikai tirdzniecība arkramu ir senāka cilvēces vēsturē).2 ilglaicīguma arguments:Pirmkārt, runa ir par dzintara nozīmi, kas kopš 13. gs. vēsturiskiskaidri dokumentēta caur Vācu ordeņa krustnešu nodrošinātodzintara monopolu (kas bija tik vērtīgs, ka ienākumi no dzintaranosedza visa Ordeņa gada izdevumus) līdz Viduslaiku un renesansesdzintara ģildēm, kas radīja brīnumus karaļu un prinču galmiem,pāvestiem un bīskapiem, līdz pat modernajiem laikiem –pārsteidzošā Pētera I “Dzintara istaba” un mūsu dienās topošaisMariuša Drapikovska Dzintara altāris Gdaņskā, kas, kad taps pabeigts,būs lielākais dzintara artefakts, kas jebkad ir radīts, lielākspat par “Dzintara istabu”.Otrkārt, tas ir stāsts par Baltijas dzintara pirmvēsturi. (Jau pieminējāmmilzīgo vērtību, kādu dzintarā saskatīja romieši, tā dārgakmeņastatusu grieķu, Mīnojas, ēģiptiešu civilizācijās.)Dzintars, kā nekas cits, bija pat varbūt vēl nozīmīgāks Akmenslaikmetā, par ko liecina pētījumi par dzintara darbnīcām Latvijasaustrumu pusē – Lubānas ezera apkaimē. Šīs darbnīcas bijakrustpunkts rietumu un austrumu (Maskavas upes baseins) tirdzniecībasceļos apmaiņā pret kramu.” 61Vaira Vīķe-Freiberga. Proceedings of the 4th International conference onamber in archaeology, Opening address, Talsi, 2001// Latvijas Vēstures institūtaizdevniecība, Rīga, 2003.2Dr. Māra Kalniņš. Vēstule Rīgas pieteikuma darba grupai / 2009.3Sembija jeb Semba (Samelant; Samland, Zambia) bija prūšu zeme pussalāstarp Kuršu jomu, Baltijas jūru un Prūšu jomu (tag. Vislas līci) – Zemlandespussalā. Dzintara bagātības un izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Semba kāpirmā no prūšu zemēm kļuva pazīstama Rietumu tirgotājiem (Mugurēvičs, 1995,24.–27.).4C. R. Beazley, The Dawn of Modern Geography, London, 1897; vol. I, p. 178.5Ser Wheeler M. Rome beyond the Imperial Frontiers. London, 1954, p. 155.6Dr. Māra Kalniņš. Vēstule Rīgas pieteikuma darba grupai / 2009.108 109