10.07.2015 Views

(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Dzintars iemieso paradoksu: tas ir inerts akmens, tas irneorganiskās dabas sastāvdaļa. Tomēr tas ir arī kādreizizdzīvotā relikts, organiska viela, auga dzīvības asinsrite.Dzintars kā minerāls ir mūžīgs kā visi akmeņi pretstatā itvisām cilvēka dzīves izzūdošajām lietām. Taču, kā pirmvēsturesaugu sula, dzintars atmodina mūsdienu apziņā izjūtupar mūžīgās atgriešanās / atmodas tradicionālajiem cikliem,tādiem kā gadalaiki, saules ceļš, cilvēka dzīves spirāle,atkārtojot līdzīgu modeli paaudzēm cauri. Dzintaramir jauna simboliska vērtība mūsdienu identitātes apziņā,apzinoties tradīcijas, kas nenozīmē vis kaut ko sen mirušuun pagājušu, bet gan kā taustāmu apliecinājumu kaut kamnesagraujami dzīvam. 1“Dzintara ādere” ir tematiskā līnija, kas atklās tos zinātniskos, kultūrassasniegumus, kuriem ir izcilības un pasaules līmeņa pienesumavērtība. Tas ir Rīgas, Latvijas ieguldījums pasaules kultūrāun cilvēces radošās darbības attīstībā. Eiropas kultūras gadaprogrammā šīs tematikas ietvaros “Jaunais Dzintara ceļš” būsRīgas radīts Eiropas kultūras sadarbības tīkls, kas apvienos senādzintara ceļa pilsētas jaunā, starpdisciplinārā, sadarbībā.Kāpēc dzintars ir tieši tas minerāls? Šķiet tik piemērots vienai notematiskajām sadaļām, ar ko tik īpašs ir Baltijas jūras piekrastesiedzīvotājiem šis ikdienā tik ierastais dabas materiāls. Tāpēc, kadzintars ir tīrradnis ar evolūcijas kodu.Dzintars – klimatisko force majeure apstākļu ietekmē radies“dabas bērns”Dzintara nosaukums cēlies no šī minerāla nosaukuma latīņu valodā“succinus”, angļu “amber” cēlies no senās Persijas vārda“ambare”. Tam dažādās valodās ir veltīts daudz skaistu nosaukumu– latviešu “saules akmens”, krievu “alatir” jeb “jūras vīraks”,somu, igauņu un arābu – “jūras akmens” u. tml. Dažādos laikosun neatkarīgi no tā, kā dzintaru sauca, ticēja tā noslēpumainajamspēkam. Dzintara krāsa parasti ir dzeltena ar dažādiem toņiem,sākot no dzeltenīgi sarkanas līdz dzelteni brūnai. Ir sastopams arībalts, zaļš un melns dzintars. Pētnieki teic, ka dzintars varot būt216 krāsās.Pirmās rakstiskās ziņas par dzintaru sastopamas 10. gs. p. m. ē.– Asīrijas ķīļrakstos. Pirmais, kurš norādīja uz dzintara augu valstsizcelsmi, bija seno romiešu vēsturnieks Plīnijs Vecākais (23.–79.g.). Viņš secināja, ka dzintars ir aukstumā sacietējuši egļu sveķi.Lielākā daļa pētnieku uzskata par pieņemamu šādu dzintararašanās versiju: apmēram pirms 50–60 miljoniem gadu, kadSkandināvijas pussala bija savienota ar Baltijas austrumu krastu,dzintaru radošie meži auga Ziemeļjūras piekrastē. Tajā laikā klimatsšajā reģionā atgādināja mūsdienu klimatu Āfrikā. Subtropuun tropiskajos mežos lielākoties auga palmas, cipreses, ozoli,kastaņi, priede un egle. Šajos mežos auga un audzes veidojapriedes (Pinus succinifera), kuras bagātīgi izdalīja sveķus. Sveķi,nokļuvuši vētru laikā un pēc citām dabas stihijām ūdenī, sacietējaun ar ūdeņiem tika aiznesti uz dienvidiem, kur arī veidojās toatrašanās vietas. Tādā veidā tas, ko mēs saucam par dzintaru,nav vairs pirmatnējie sveķi, bet ilgstošākā laika posmā izveidojiesminerāls.Mainoties Zemes klimatam, paaugstinoties temperatūrai, augi, atrodotiesekstremālos apstākļos, sāka arvien vairāk izstrādāt dzintarskābi,kura nokļuva sveķos. Citi, vairāk attīstīti organismi, centāspapildināt tās trūkumu, izmantojot ārējos avotus. Iespējams,tāpēc daudzus kukaiņus instinktīvi pievilka šķidrie koksnes sveķi,kuros viņi noslīka un vēl ir saglabājušies līdz mūsdienām.Dzintars vērtību svaru kausosRomieši vērtēja Baltijas dzintaru tik augstu, ka bērna dūres lielumadzintara gabals bija vērtīgāks par veselīgu jaunu vergu; viņupriekšteči vilānieši (Vilanovans) un etruski (1200.–600. pirms m.ē.)to skatīja vērtīgāku par zeltu esam; bronzas laikmetā, pirms 3500gadiem, Baltijas dzintaram tika atvēlēta centrālā dārgminerālaloma visās Vidusjūras civilizācijās: grieķu, Mīnojas, ēģiptiešu.Tikai daži piemēri: kad Henrihs Šlīmans atklāja Trojas drupas, tajāstika atrasti 10 000 dzintara kreļļu. 1922. gadā, kad HovardsKārters atklāja Tutanhamona kapenes, viņam tobrīd vēl nenācane prātā, ka brūnais minerāls, kas atradās zelta “sirds skarabeja”vidū (vienīgais nozīmīgākais dārgakmens faraona mūmijā), bijadzintars, “saules akmens”, tas pats attiecas uz šķirstā atrasto kaklarotu.Vecajā Testamentā karaļa Zālamana gredzens bija veidotsno dzintara, un Baltijas dzintara krelles ir atrastas arheoloģiskajosatradumos Tuvajos austrumos no laika ap 3500.–4200. gadiempirms m. ē. 2Ārstnieciskās īpašībasSenie ēģiptieši zinājuši, ka dzintaram piemīt unikālas ārstnieciskasīpašības. Senajā Ēģiptē sveķi bija balzamēšanas vielu sastāvdaļa.Ēģiptieši arī mēdza gatavot dzērienu no pulverī saberzta dzintara,vīna un medus, ko lietoja sirds un citu orgānu stiprināšanai.Plīnijs Vecākais (23.–79. g.) raksta, ka Itālijā sievietes ap kaklu nēsājadzintaru pret palielinātu vairogdziedzeri un kakla slimībām.Tā dēvētās “veselības krelles” – uz lina diega savērti neapstrādātidzintari – joprojām pazīstamas Baltijā. Baltkrievijā dzintaru lietojapret bezmiegu. Neapstrādāta dzintara gabaliņus lika zem spilvenavai uzkarināja gultas galvgalī. Dzintara spirta izvilkumu vēl šodienlieto dažādu saaukstēšanās slimību gadījumos un to profilaksei,sirds nepietiekamības un asinsrites traucējumu novēršanai.Dzintara transformēšana jaunos zinātniskos atklājumosDzintaram ir savs DNS, proti, pēc ķīmiskā sastāva un radioaktīvāoglekļa datiem ir iespējams noteikt, vai dzintars nāk no Baltijas jūraskrastiem vai citām dzintara atrašanas vietām. Baltijas dzintaru,atšķirībā no citur atrastā, zinātnieki dēvē par succinites.Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Biomateriālu un biomehānikasinstitūta pētniece Inga Ļašenko ir izcilākā modernās “dzintarazinātnes” pētniece arī tālu ārpus Rīgas un Latvijas robežām,iegūstot divus nozīmīgus apbalvojumus – Pasaules intelektuālāīpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization)Zelta medaļu par inovāciju un Zelta medaļu par zinātniskumu.Saņemtās medaļas apliecina I. Ļašenko darba nozīmīgumu inovācijuattīstībā un izcilību to praktiskā pielietojumā. I. Ļašenko eksperimentēdzintara asinsvadu radīšanas jomā, paredzot, ka tosvarētu izmantot sirds un asinsvadu ķirurģijā. I. Ļašenko ĒģiptesNacionālajā bibliotēkā Kairā uzgājusi manuskriptu, kurā stāstītspar ēģiptiešu centieniem jau pirms 2000 gadiem izgatavot asinsvadusno dzintara. Pirmie I. Ļašenko atklājumi rāda, ka dzintaraelektronu donors ar negatīvu elektrisko lādiņu ievērojami samazinatrombu veidošanos asinsvadā, kas ir tradicionālo implantuproblēma. I. Ļašenko radījusi arī kompozītos dzintara pavedienus,kas izmantojami gan daļēji ārstnieciski, gan tekstilizstrādājumos.Tāpat zinātniece izstrādājusi uz dzintara bāzes radītu dabiskāskosmētikas līniju ar pārsteidzošiem efektiem.Dzintara mākslas mūžībaNo aizlaikiem dzintars kalpojis arī kā skaistuma priekšmetu avotsun cilvēka statusa apliecinātājs – jo bagātīgāki dzintara rotājumiuz tērpa un rotās, jo ietekmīgāks cilvēks. Akmens laikmeta periodabeigās cilvēki no dzintara visbiežāk izgatavoja krelles, parko liecina atradumi Baltijas jūras piekrastē, Skandināvijā, dažosUkrainas rajonos. Vēlā akmens laikmeta periodā dzintaru ievedatālāk Eiropā, un sākās dzintara apstrāde – griešana, urbšana,pulēšana. Šajā laikā dzintaru ieveda arī Ēģiptē, kur to izmantojarotaslietu izgatavošanā. No tā tika gatavoti arī kulta priekšmeti.Pasaules līmeņa arheoloģiskos atradumus Latvijas zinātniekiuzgājuši Latvijas austrumu teritorijā – Lubānas mitrājā, kurādarbojušās dzintara darbnīcas vairāk nekā 3000 gadus p. m. ē.106 107

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!