(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

gultā ar saules karaliBaroka laikmeta dramatiskā patētika,nosliece pēc saasinātiem kontrastiem,tieksme pēc greznības un dekoratīvisma,eksaltācija, kaislība, dinamiskums,pretstatā renesanses gravitariposata ideāliem.Autentiskas renesanses un baroka laikamūzikas autentiskas atskaņošanas tradīcijastiek koptas daudzās pasaules valstīs.Latvijas senās mūzikas profesionāļi, Senāsmūzikas festivāla tradīcijas ir izraisījušasarvien pieaugošu sabiedrības interesi.Rīgas vecpilsēta pārvērtīsies par aizgājušalaikmeta epicentru, kur viss kļūs par teātri,pat daba, kurai tiks piešķirts dramatiskaskompozīcijas raksturs (mākslīgas klintis,ūdens kritumi). Uz improvizētām skatuvēmskanēs franču renesanses mūzika, itāļu,Latīņamerikas baroks. Gājieni pa vecpilsētudemonstrēs dažādu baroka un renesanseslaika stilu tērpus.Tā būs gracioza sabiedriska spēle, kurātādi modes elementi kā krinolīni, velces,fontāžas, gofrētās apkakles, mežģīnes,parūkas un vēdekļi būs izmantojumi saskaņāar noteiktiem likumiem, kas ierakstītibaroka teatralizētā laikmeta šodienasatspulgos. Stilizētos gleznu maketos šodienasmākslinieku un pilsētas iedzīvotājukopīgi atveidotās ainas liks atdzīvoties barokaatmosfērai, kas līdz šodienai nonākusiar aizgājušo laikmetu mākslas darbosfiksētām pozām un žestu valodu, ar kurām,sevi izrādot, cilvēks tiecās nodot sevi nākamajāmpaaudzēm un tādējādi padarītnemirstīgu.Doma laukumā notiks kopīgs dažādu valstuansambļu koncerts, tērpu parāde, kasnoslēgsies ar deju lieluzvedumu. Tajā tiksizpēlētas un izdejotas dažādas ainas barokaatmosfērā, kas ietver sevī apslēptuerotiku. Bagātīgi tērptie tēli savulaik izraisījalielāku erotiku nekā renesanses kailums.Cilvēks, kas renesansē bija anatomiskiskaists, nu iemantoja seksuālu skaistumu:zem pieklājīgā un atturīgā drapējuma elpojasilta miesa.Baroka interjeros tiek veidotas greznasgultas, kuras iegūst telts formu, kas veidotano grezniem aizkariem un drapējumiem,praktiski paslēpjot koka konstrukcijas.Tradīcijas rīkot parādes guļamistabasar greznām gultām veidojās Ludviķa XIVvaldīšanas laikā. Pamošanās un došanāspie miera Karalim-Saulei tika pavadīta argreznām ceremonijām, bet karaliskā guļamistabapārvērtās no atpūtas vietas parsvinību zāli. Pakāpeniski guļamistaba sākaspēlēt pieņemšanas telpu lomu, viesi tikapieņemti guļus vai sarežģītas ģērbšanāsceremonijas laikā.Līdzekļi tērpiem, aksesuāriem, interjeramgalmā netika žēloti. Dāmu garderobēs bijaspeciāli tērpi itin visiem dzīves gadījumiem,sevišķi pastaigām un ballēm. Modes teatrālaisuzvedums ar biežo tērpu maiņu ilgano agra rīta līdz vēlam vakaram.No Doma laukuma Rīgas centrā ikvienstiks aicināts tālāk doties līdzi uz Rundāli,kur ikgadēji Senās mūzikas festivāls noslēdzasar baroka operu iestudējumiem unautentisku baroka uguņošanu.KAS: mūzikas, dejas un modeslieluzvedums.KUR: Rīgas vecpilsēta, Rundāle.KAD: jūlija vidus.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:VSIA Latvijas Koncerti.SADARBĪBAS PARTNERI: Kultūras ministrija,Valsts Kultūrkapitāla fonds, Francijaskultūras centrs, Zviedrijas vēstniecība,Vācijas vēstniecība, Rundāles pils.citāda vīnes klasikaVārdu savienojums “Vīnes klasika” varnozīmēt arī kaut ko iepriekš neparedzamu.Citāda tā festivālā “Vīnes klasika”būs tāpēc, ka paralēli tradicionālajiemHaidna, Mocarta un Bēthovenamūzikas atskaņojumiem klausītāji tiksiepazīstināti ar 20. gadsimta austriešukomponistu skaņdarbiem. Paralēlikoncertiem tiks demonstrētas kinofilmaspar komponistiem.Festivāls “Vīnes klasika” veltīts Vīnes dižgaru– Bēthovena, Haidna un Mocartamūzikai, kas ir Eiropas kultūras zelta mantojumsun joprojām valdzina arī mūsdienuklausītājus. Festivāls piedāvā kamermūzikasun orķestru koncertus Rīgā un visāLatvijā, kā arī apliecina Latvijas saikni arEiropas mūzikas kultūru un tradīcijām,ierindojot Rīgu starp Eiropas muzikālajāmgalvaspilsētām. Tādi skaņdarbi kārīgas jūrmalaPasaules slavenā operas dziedātājaInese Galante ir pierādījusi, ka akadēmisksoperdziedātājs spēj spoži seviizpaust jebkurā mūzikas žanrā. 2014.gadā Inese Galante Dzintaru koncertzālēJūrmalā un Rīgas koncertzālēs unbaznīcās pulcēs dažādu žanru pasauleslīmeņu mūziķus.Klausītāji katru gadu ar nepacietību gaida,kādu daudzveidīgu un pārsteidzošuprogrammu piedāvās ikgadējais festivālsSummertime. Šis festivāls ir pasaulslavenāsoperdziedātājas Ineses Galantesun pianistes Innas Davidovas veltījumsJūrmalai. Festivāls pulcē pasaules līmeņaorķestrus, operas solistus, rāda spožu mūzikaskaleidoskopu kamermūzikā, džezā,vieglajā mūzikā, pasaules mūzikā ne tikaisaulaini iedvesmojošā Volfganga AmadejaMocarta 40. simfonija vai cilvēciskās mīlestībaspārpilnās Ludviga van Bēthovenauvertīras “Leonora un Prometejs” vienmērpulcē klausītājus koncertzālēs. Tikpat aizraujošssolās būt Georga Frīdriha Hendeļa“Mesijas” (Mocarta redakcijā) atskaņojumsRīgas Domā.Šoreiz koncertu programmu papildināsarī pavisam citāda mūzika no Austrijas.Tie būs 20. gadsimta austriešu komponistuAlbāna Berga, Antona Veberna unArnolda Šenberga skaņdarbi. A. Berga“Vijoļkoncerts”, A. Veberna “Seši skaņdarbiorķestrim”, A. Šēnberga “Apskaidrotānakts”, “Mēness Pjēro”, “Variācijas orķestrim”sniegs klausītājiem atonālās mūzikas,seriālisma un muzikālā ekspresionismaparaugus. Īpaša programma tikspiedāvāta kino cienītājiem Rīgā un visāLatvijā. Tās būs vairākas kinofilmas parkomponistiem.Rīgai tuvās kūrortpilsētas brīvdabas estrādē,bet arī koncertzālēs Rīgā.Žanru daudzveidība ir viens noSummertime obligātajiem priekšnoteikumiem,ar ko tas kardināli atšķiras no daudzajiemfestivāliem, kas veltīti vienam konkrētamžanram. Nedēļas laikā Dzintaroskopā sanāk operas un džeza meistari,kamermūzikas dziedātāji un solisti instrumentālisti,kā arī kori, orķestri, etnogrāfiskieansambļi un vokālās grupas, lai zemaugusta zvaigžņotajām debesīm dāvātusavu mākslu klausītājiem.Dzintaru koncertzāle tika celta kā viena noLatvijā pirmajām atvērta tipa koncertzālēm,tās akustiskais un konstruktīvais risinājumsir viens no labākajiem sasniegumiemšajā jomā. Vaļējās sānu malas ļaujtelpai saplūst ar apkārtējo Jūrmalas kāpuparka ainavu.Frederick Delius – “Song of Summer”(1968), director Ken Russell.Marin Marais – “Tous les matins du monde”(1991), director Alain Corneau.Georg Friedrich Handel – “Farinelli” (1994),director Gerard Corbiau.Jean-Baptiste Lully – “Marquise” (1997), directorVera Belmont.Wolfgang Amadeus Mozart – “Amadeus”(1984), director Milos Forman.KAS: festivāls.KUR: Rīgas un Latvijas koncertzāles unkinoteātri.KAD: marts.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:VSIA Latvijas Koncerti.SADARBĪBAS PARTNERI: Kultūras ministrija,Valsts Kultūrkapitāla fonds, Austrijasvēstniecība, kinoteātris “Rīga”.KAS: dažādu žanru koncerti.KUR: Dzintaru koncertzāle,Rīgas koncertzāles un baznīcas.KAD: 2. un 3. augusta nedēļa.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:Hermaņa Brauna fonds.98 99