(*.pdf) latviski - Rīgas pašvaldības portāls

Mani sauc Milda Kristīne, dzim. Krastiņa. Mīlgrāvī dzīvojot, esiepazinos ar Alfrēdu Aleksandru Vinteru. 1927. gada Ziemassvētkos mēsSv. Pāvila ev. lut. baznīcā salaulājāmies. Es jau zināju, ka Alfrēdā slēpjasvēl neatklāti talanti un viņš nepaliks tikai kaimiņu atmiņās kā kokzāģētavasstrādnieks. Viņš spēlēja vijoli un cītaru. To Alfrēds bija bērnībā iemācījiesspēlēt tēva orķestrī. Un viņš spēlēja sev un citiem par prieku. Tā viņš kļuva parvisā tautā mīlētu dziesminieku. Kad Alfrēds jau sāka iemantot slavu, kādosdārza svētkos mēs sapazināmies ar tēlnieku Kārli Zāli. Toreiz, es atceros, bijaļoti karsta vasara, Alfrēds spēlēja, bet mani uzrunāja Zāle, un tas arī izmainījamanu dzīvi. Es kļuvu, kā tagad saka, par leģendu. 1935. gadā Kārlis Zāleuzbūvēja Brīvības pieminekli, kas tapa pēc viņa projekta “Mirdzi kā zvaigzne!”Tauta runāja, ka sieviete pieminekļa virsotnē ļoti līdzinoties man. Nezinu,kāpēc, bet tautā to tā arī sāka dēvēt manā vārdā par Mildu.Lai es varētu stāvēt un sargāt, tauta ziedoja līdzekļus kā pateicībuBrīvības cīņu cīnītājiem 1919. gadā. Tā bija milzīga vienotība, kādugribētos redzēt arī šajā gadsimtā. Tagad ik dienu mani fotografētūkstoši – vācieši, japāņi, krievi, angļi un latvieši. Viņi apstājas unvēro, kā mainās godasardze, kuri sargā brīvību. Man gribētos viņusvisus – godasargus, vāciešus, japāņus, krievus, latviešus paceltaugšā, pašā virsotnē, lai arī viņi ieraudzītu to skatu, kas ik dienaspaveras no mana 42 metrus augstā stāva. Te var redzēt Rīgassākumu, jūru, kas pazūd horizontā, neparastās debesis pār Rīgu.Mani mīļi mēdz dēvēt par Mildu. Tas irlabs skatupunkts, no kura es redzu visupilsētu, gluži kā tādā putna lidojumā.Esmu kā tāds pilsētas sargs. Tas ir tikpārsteidzoši, ka paliku dzīva pa visiemtiem juku laikiem un kariem. Varbūt manlaimējās, ka manu likteni izšķīra Rīgādzimusī un Parīzē skolojusies Kārļa Zālesskolniece – PSRS slavenā tēlniece VeraMuhina, kuras “Strādnieku un kolhoznieci”pazīst visa pasaule. Vienīgās važas,ar kurām mani tolaik nolēma apsargāt,lai brīvība “neaizmuktu” savā vaļā, bijatā laika jaunievedumi – trolejbusi un toelektriskie vadi.Es ik dienas vēroju, kā Rīga mainās,kļūst lielāka no dienas uz dienu. Cilvēki,mašīnas, tramvaji, mājas, būdiņas,torņi, dunoņa, steiga, klusums, troksnis,ielas un gātes, kas savieno jūgendstilapērles ar tūkstošiem koka namu abpusDaugavai, UNESCO mantojumasarakstā iekļautās Vecrīgas namujumtus un torņus. Es redzu arvien jaunasēkas, redzu ceļamkrānus, kas paceļasvirs topošās bibliotēkas, Rīgas ostāienākošos kuģus.

… 1198 pirmo reizi hronikā tiek minēts Rīgas vārds 1200 bīskaps Alberts un krustneši ierodas līvu zemēs 1201 Rīgas nodibināšana 1201 nodibināta Rīgasbīskapija (no 1251 – arhibīskapija) 1202–1204 pāvests Inokentijs izsludina ceturto krusta gājienu uz Sīriju, Palestīnu un Baltijas zemēm 1205 pirmā teātra izrādeRīgā (latīņu valodā, lugas pamatā Bībeles sižeti) 1206 līvu vecākais Ako saceļas pret krustnešiem 1207 Zobenbrāļu ordenis pakļauj līvus, iesvētot tos katoļticībā1209 amatnieki un tirgotāji uzsāk Sv. Pētera baznīcas celtniecību. Ceļ Doma baznīcu ar klosteri. XII gs. uzceltais baznīcas korpuss veido tās tagadējo centrālo koraun altāra daļu, kaut arī pati baznīca no XIII līdz XVIII gs. pārbūvēta vairākas reizes 1204 Bīskapijas un Ordeņa pils būvniecība Rīgā 1210 noslēgts Miera un brīvāstirdzniecības līgums, atbilstoši kuram Daugavas upes baseinā tiek regulēta tirdzniecība starp Rīgu, Smoļensku, Polocku. Rīgā top “Russkoje podvorje” – krievutirgotāju pulcēšanās vieta 1211 pie Doma baznīcas izveidota pirmā mācību iestāde – Doma skola, kurā gatavo mācītājus; mācības notiek latīņu valodā; pie Sv.Jura baznīcas 1226 atvērta skola vācu bērniem 1225 uzcelta Sv. Jēkaba baznīca. Rīgas apbūvē pāreja no romāņu uz gotisko stilu 1225 Rīga iegūst pilsētastiesības 1225–1227 Indriķa hronika (latīņu valodā) 1290.-tie Atskaņu hronika (vācu valodā) 1282 Rīga iestājas Hanzas savienībā XIV gs. Rīgā attīstās mūrniecība.Doma baznīcu grezno gotiskā stilā veidotas skulptūras 1330 Rīgas pils celtniecība, apvienojot vidusslaiku klostera un cietokšņa iezīmes 1330 uzcelts nams, kurš1477 iegūst Melngalvju nama nosaukumu 1334 jaunais Rīgas tirgus laukums maina nosaukumu – to nodēvē par Rātslaukumu 1352 dibināta Mazā ģilde, kurāapvienojas vācu cunftes amatnieki. Rīgas patriciāts, lielākie tirgotāji un augļotāji pārņem savās rokās pilsētas maģistrātu 1354 dibināta Lielā ģilde, tās locekļi – vācutirgotāji 1352 Sv. Pētera baznīcas tornī pirmo reizi tiek uzstādīts pulkstenis, šeit arī dežūrē sargs, kurš ugunsgrēka gadījumā zvana baznīcas zvanu tornī 1353 pieSv. Pētera baznīcas atvērta pirmā laicīgā mācību iestāde, kurā gatavo pilsētas ierēdņus (mācības vācu valodā). Latvieši veido savas amatnieku brālības: 1383 alusun vīna nesēju brālību, 1450 top ostas krāvēju, 1469 – svērēju brālība. Šīs brālības ļauj latviešiem pastāvēt līdztekus vācu sabiedrības daļai 1416 nodibinātaMelngalvju biedrība – jaunu, neprecētu ārvalstu tirgotāju klubs 1423 Rīgas, Rēveles (Tallina) un Derptas (Tartu) sūtņi 73 Hanzas pilsētu vārdā noslēdz tirdzniecībaslīgumu ar Novgorodu 1452 Rīga iegūst lielu patstāvību, jo varu pār pilsētu Livonijas ordenis spiests dalīt ar arhibīskapiju 1480 Livonijas karaspēks iebrūk Krievijā.Maskavas kņazs Ivans III dodas atbildes karagājienā 1484 Rīgas iedzīvotāji cīnās ar Livonijas ordeni un sagrauj ordeņa pili 1491 ordenis ielenc Rīgu un atgūstīpašumu, ordeņa mestrs pavēl rīdziniekiem sešu gadu laikā uzcelt jaunu pili. Ap 1551 Daugavas krastos uzcelta jauna Rīgas pils 1494 dzimtbūšanas veidošanāsLivonijas pilsētās. 1503 atbildot uz krievu karaspēka iebrukumu Livonijā, ordeņa spēki V. Pletenberga vadībā uzbrūk Pleskavai. Starp Krieviju un ordeni tiek noslēgtspamiers, kas ilgst vairāk nekā 50 gadus – līdz Livonijas kara sākumam 1558. g. Karā par Baltijas zemēm un izeju pie Baltijas jūras iesaistītas Krievija, Livonijasordenis, Polija, Lietuvas kņaziste, Zviedrija, Dānija 1507 izdots pirmais pazīstamais latviešu rakstības piemineklis – Nikolaja Gilsberta pārtulkotā Tēvreize.Reformācijas laikā daudzi pieņem luterāņu ticību 1525 Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs atļauj Rīgā sludināt luterānismu. Rīgā tiek pasludināta ticības brīvība.Rātslaukumā izrāda pret arhibīskapu un ordeņa vadību vērsto Rīgas iedzīvotāja Burharda Valda lugu “Pazudušais dēls”. Rātslaukums pazīstams arī ar brīnumdaruun virves dejotāju priekšnesumiem, publisko sodu izpildīšanu, kauna stabu un raganu dedzināšanu. XVI gs. sākumā izveidojas Vecrīgas ieliņas, kuras vēl šodienir apritē 1524 Reformācijas sasniegumi grauj katoliskās baznīcas un Ordeņa autoritāti. Rīgā notiek Svētbilžu grautiņi (luterāņi neatzīst svētbildes) 1524 Sv. Jēkababaznīcā notiek pirmie luterāņu dievkalpojumi latviešu valodā 1560 parādās pirmās luterāņu baznīcas rokasgrāmatas latviešu valodā 1587–1589 no jauna izbūvētaDominikāņu ordeņa Sv. Jāņa baznīca. Kad no tās 1523 padzen dominikāņu mūkus, uz laiku baznīca top par ieroču glabātavu. Polijas karalis Stefans Batorijs,pārliecināts katolis, pieprasa atdot baznīcu Rīgas katoļu kopienai. Doma baznīcā ierīkotas pirmās ērģeles 1524 atvērta Rīgas pilsētas bibliotēka 1532–1533parādās pirmie dokumenti latviešu valodā 1548 viens no vecākajiem Rīgas panorāmas atveidojumiem vācu ģeogrāfa Sebastiāna Minstera grāmatā “Kosmogrāfija”1562 Livonijas ordeņa galīgais sabrukums. Livonijas ordeņa mestrs un Rīgas bīskaps zvēr uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam, dodot priekšrokupoļu kronim, ne Ivanam Bargajam 1561–1581 Rīga ir brīva pilsēta, paliekot bez ordeņa un bīskapa aizbildniecības 1583 Plīsas pamiers starp Krieviju un Zviedrijunoslēdz Livonijas karu 1585 iznāk pirmais katķisms latviešu valodā kā kontrreformācijas un katoliskās baznīcas atbilde luterticībai. Sāk vajāt luterāņus 1583 Rīgādibina jezuītu kolēģiju, kurai ir noteicošā loma kontrreformācijas kustībā 1588 Antverpenes iedzīvotājs Nikolajs Mollīns Rīgā dibina pirmo tiprogrāfiju 1600–1629Poļu-zviedru karš – cīņa par tirdzniecības ceļu kontroli Baltijas jūrā 1611 zviedri ieņem Rīgu karaļa Gustava II Ādolfa vadībā 1621 Rīgā top spēcīga pilsētasnocietinājumu sistēma – vaļņu augstums 9–11 m, uzcelti 5 bastioni, citadele, kuru ieskauj vaļņi un 6 bastioni. Nocietinājumu sistēma darbojas līdz 1857, vecāpilsētas siena, kas pakāpeniski apaug ar mājām, kalpo par otro aizsardzības līniju (sienas daļa šodien skatāma Jāņa sētā). Līdz mūsu dienām saglabājies viensno galvenajiem nocietinājumu torņiem – Pulvertornis jeb Smilšu tornis, kā to dēvēja līdz XVI gs. Šajā laikā Rīgas maģistrāts nolemj visas ielas bruģēt vienādi – visiemzemniekiem, kas iebrauca pilsētā, jāatved līdzi vismaz 2 laukakmeņi 1622 Rīgā ierīkots pirmais ūdensvads, ūdens tiek padots no Daugavas ar sūkņa palīdzību1625 tipogrāfijā izdotas 179 grāmatas: 126 – latīņu, 48 – vācu, 3 – latviešu, 1 – zviedru, 1 – somu valodā 1628 Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pasludina Rīgu parotro Zviedrijas galvaspilsētu 1638 vācu mācītājs Georgs Mancelis sastāda vācu-latviešu vārdnīcu, kas ir pirmais rakstītais latviešu leksikas krājums 1680 pēczviedru karaļa Kārļa XI pavēles klajā nāk pirmais periodiskais izdevums – sabiedriski politiskā avīze vācu valodā “Rigische Novellen” 1685–1689 Ernests Glikspilnībā pārtulko Bībeli latviešu valodā 1690 pēc ugunsgrēka Sv. Pēterbaznīcā Ruperts Bindenšū izveido unikālu smailes koka konstrukciju baroka stilā, arī baznīcasrietumu fasādi ar barokā veidotiem portāliem. Šādā skatā baznīca nostāv līdz 1941. g. Tagadējais baznīcas veidols atkārto XVII gs. radīto tēlu 1696 Zviedru barokastilā veidots mežrūpnieka E. Dannenšterna nams Mārstaļu ielā 21. Namā ar priekšnesumiem uzstājās klejojošie komedianti 1700–1721 Ziemeļu karš. Krievijas carsPēteris I noslēdz savienību ar Dāniju un Saksiju par kopīgu cīņu izejai pie Baltijas jūras, galvenais pretinieks karā ir Zviedrija 1709–1710 Rīgu grāfa BorisaŠeremetjeva vadībā ielenc krievu karaspēks. Mēra epidēmijā mirst 94 % Rīgas apkārtnes iedzīvotāju, mēris izplatās krievu karaspēkā un Rīgas iedzīvotāju vidū1710 Rīgas kapitulācija. Rīga nonāk Krievijas pakļautībā 1721 Nīstades miera līgums formāli nostiprina jaunās Krievijas robežas. Lai iegūtu baltvācu muižniecībasRīga kļūst par nozīmīgāko Krievijas tirdzniecības ostu Baltijā 1721 pēc Pētera I rīkojuma Rīgā izveidots Viesturdārzs, kurā iestāda ap 30 450 koku 1738 Valmierānodibina skolotāju semināru, kurā gatavo hernhūtiešu sludinātājus, kas latviešiem māca rakstīt un lasīt, un kam nav nekā kopīga ar katoļu mācītājiem. Hernhūteskustība aizsākās Saksijā un zināmā mērā iet puritāņu kustības ceļu Anglijā XVI gs. 1743 vācu muižniecība panāk hernhūtiešu brāļu draudžu kustības aizliegumu,tā spiesta darboties nelegāli 1765 imperatores Katrīnas II vārdā ģenerālgubernators Brounoms landtāgā izsaka priekšlikumus par zemnieku stāvokļa uzlabošanu1774 iznāk pirmais laicīgās dzejas krājums latviešu valodā – Vecā Stendera “Jaunās ziņģes” 1774 Vecais Stenders popularizē zinātnes idejas un sasniegumus“Augstās gudrības grāmatā” 1782 Rīgā atver pirmo publisko teātri 1789 klajā nāk pirmā laicīgā proza latviešu valodā – Vecā Stendera “Pasakas un stāsti” 1789atvērta pirmā krievu mācību iestāde Rīgā – Katrīnas skola 1796 pirmo aprakstošo darbu par latviešiem rada Garlībs Merķelis, izdodot grāmatu “Latvieši” vācuvalodā 1800 Rīgas pludmale (tagad Jūrmala) kļūst par rīdznieku iemīļotu atpūtas vietu. No 1820-jiem gadiem jūrmalu un Rīgu saista regulāra diližansu satiksme1795–1801 G. F. Parots Rīgā veic pētījumus elektroķīmijas jomā, sadarbojoties ar ķīmiķi un farmaceitu D. Grindelu, kurš 1803 dibina Rīgas Ķīmijas un farmācijasbiedrību. Tā ir pirmā ķīmiķu biedrība Krievijas impērijā 1803–1810 Grindels izdod pirmo ķīmijas un farmācijas žurnālu 1806 iznāk “Neredzīgā Indriķa dziesmas”.Neredzīgais Indriķis ir pirmais latvietis, kuram iespiests dzejoļu krājums 1807–1809 iznāk pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi 1812 Napoleona karaspēks okupēKurlandes guberņu, taču Rīgu neieņem. Armijai apdraudot Rīgu, tiek nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas, radot priekšnoteikumus tagadējam ielu plānojumam unapbūvei 1819 dzimtbūšanas atcelšana Livlandē 1822 dibināta Rīgas Ārstu biedrība 1822 Jelgavā iznāk pirmā avīze latviešu valodā “Latviešu avīzes” 1822–1832latviešu zemniekiem pēc dzimtbūšanas atcelšanas dod uzvārdus 1824 nodibināta Latviešu draugu biedrība – Latviešu literārā biedrība, kas radīta latviešu valodasun kultūras attīstības veicināšanai 1820-tie Rīgas manufaktūrās parādās pirmās tvaika mašīnas. Notiek pāreja no manufaktūru ražotnes uz rūpniecisko ražotni,pārsvarā izmantojot mašīnu darbu 1830–1834 uzcelti divi vēlā klasicisma stila paraugi – Arsenāls un Kara hospitālis. Klasicisms ienāk arī glezniecībā, un tāiespaidā aizvien retāk sastopama kokgrebniecība un monumentālā dekoratīvā glezniecība. Arvien biežāk mākslinieki pievēršas Rīgas pilsētainavai un žanragleznām (K. Fehelms, J. K. Broce, K. G. Grass), gadsimta beigās attīstās grafikas žanrs (J. K. Broce). Populāra kļūst dekoratīvā metālapstrāde 1837–1839 vācukomponists R. Vāgners darbojas Rīgas Vācu teātrī un rīko mūzikas vakarus Melngalvju namā, kur bez V. Mocarta, S. Baha, L. Bēthovena, Dž. Rosīni mūzikas skanarī pirmie R. Vāgnera sacerējumi – uvertīras “Valdi, Britānija!” un “Kolumbs” 1833 avīzē “Latviešu Draugs” publicēta pirmā laicīgā četrbalsīgā kora dziesma latviešuvalodā. Kora dziedāšanu veicina baznīca un skola 1834 dibināta Vēstures un senatnes biedrība 1835 likums par fabrikām nosaka strādnieku tiesības un darbadienas ilgumu (14–16 stundas) 1838 Rīgā atvērta pirmā rūpniecības un amatniecības izstāde 1841 Rīgā dibina Kuzņecova Fajansa rūpnīcu, kur pēc 10 gadiemizveido porcelāna ražotni 1850 izveidota patstāvīga Rīgas Krievu pareizticīgās baznīcas bīskapija 1857 dibināta Rīgas Tehniskā biedrība 1857 atvērts latviešugrāmatu veikals (V. F. Gekera tipogrāfija) 1850–1880 latviešu tautas nacionālā atmoda 1852 ierīkota 1. telegrāfa līnija, un tiek atklāta omnibusu satiksme 1862 Rīgāatvērta pirmā Latvijas augstskola – Rīgas Politehnikums 1862 dibināta 1. sporta organizācija – Rīgas Vingrošanas biedrība 1868 Rīgas latviešu biedrības dibināšana1869 top pirmā latviešu oriģinālluga – Ādolfa Alunāna “Paša audzināts” 1869 Rīgā atvērta Pilsētas gleznu galerija (tagad Vasts Mākslas muzejs) 1870 dibinātsRīgas Latviešu teātris 1873 Latviešu I Vispārējie dziesmu svētki 1879 atvērta pirmā Mākslas skola 1883 atver Rīgas Krievu Dramatisko teātri 1885–1889 pēcvispārējā Krievijas parauga tiek organizēta policija un tiesu sistēma. Kontrole pār sabiedrisko dzīvi no baltvāciešiem pāriet krievu ierēdņu rokās 1891–1913 ar“Rudens koncertiem” popularizē latviešu mūziku 1894 pirmo reizi latviešu literatūrā skarts sieviešu tiesību jautājums Aspazijas lugā “Zaudētās tiesības” 1896pirmais kinoseanss Rīgā 1898 Rīgas arhitektūrā ienāk jūgendstils XIX gs. 2. puse Rīga kļūst par vienu no nozīmīgākajām pilsētām Krievijā, uzplaukst rūpniecībaun tirdzniecība 1900–1903 Latviju pārņem pasaules ekonomiskā krīze 1902 top Latvijā līdz mūsdienām visvairāk izrādītā luga – Rūdolfa Blaumaņa “SkroderdienasSilmačos” 1905 Rainis uzraksta ievērojamāko simbolisma paraugu latviešu literatūrā – lugu “Uguns un nakts” 1905 darbu sāk Rīgas pilsētas elektrostacija 1907Krievijas-Baltijas Vagonu fabrika sāk izlaist pirmās automašīnas 1907 Rīgā savus pētījumus starpplanetāro lidojumu un raķešu teorētisko aprēķinu jomā sāk F. A.Canders 1909–1913 strauja ekonomiskā attīstība Latvijas teritorijā, kas saistīta ar Krievijas rūpiecības pacēlumu 1910 darbu sāk Rīgas simfoniskais orķestris 1910Rīgā sarīkota futūristu gleznotāju grupas “Jaunatnes Savienība” izstāde un uzrakstīts pirmais avangarda manifests latviešu valodā 1911 Rīgā darbu uzsāk pirmāpastāvīgā baleta trupa 1912 Rīgā dibina Zooloģisko dārzu 1915 rūpniecības uzņēmumu evakuācija sakarā ar 1. Pasaules kara frontes tuvošanos Rīgai1918.18.11 Rīgā proklamē neatkarīgu Latvijas valsti 1919 Rīgā atklāj Mākslas akadēmiju, Konservatoriju, Latviešu Nacionālo teātri un Nacionālo operu, Centrālobibliotēku, Latvijas universitāti 1919.11.11. Bermonta karaspēks cieš sakāvi pie Rīgas 1920–1921 Miera līguma parakstīšana starp Latviju un Padomju Krieviju.Rietumu valstis atzīst Latviju de iure 1920 dibināts “Dailes” teātris, Reitera koris, Ārzemju Mākslas muzejs, Latvijas Kultūras fonds 1921 Rīgā dibina Herderaun Franču Institūtus. 1921 Latvija iestājas Nāciju Līgā 1925 translāciju sāk Latvijas radio 1931 Ņujorkā pabeidz 102 stāvus augsto debesskrāpi Empire StateBuilding 1935 Rīgā atklāj par tautas ziedojumiem uzcelto Brīvības pieminekli 1937 Latviju atstāj liela daļa etnisko vāciešu 1937 Rīgā sāk ražot pilsētas iedzīvotājaValtera Capa izgudroto pasaulē pirmo miniatūro fotoaparātu VEF Minox 1940 Sarkanā armija okupē Rīgu. Padomju sistēmas izveidošana 1941 pirmā masudeportācija uz Sibīriju 1941 vācu armija okupē Rīgu. Rīgas ebreju masu likvidācija 1944 padomju karaspēks ieņem Rīgu. Padomju iekārtas atjaunošana 1946dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija (tagad Latvijas Zinātņu akadēmija) 1947 Rīgā sāk kursēt trolejbusi 1949 otrā masu deportācija no Latvijas 1954translāciju sāk Latvijas televīzija 1961 pirmās Mākslas dienas Rīgā 1963 uzcelta Rīgas kinostudija 1964 pareizticīgo katedrāle pāriet valsts pakļautībā, bijušajābaznīcas ēkā atklāj Zinību namu un planetāriju 1965 atklāta Rīgas pasažieru osta 1974 ekspluatācijā nodota lidosta “Rīga” 1988 norit pirmais starptautiskaiskinoforums “Arsenāls” 1988 Trešās atmodas sākums par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1989 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas neatkarības piekritēji Molotova-Ribentropa pakta 50. gadskārtā, rokās sadodoties, izveido dzīvu ķēdi “Baltijas ceļš” no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai 1990 deklarācijas “Par Latvijas neatkarībassimpātijas, Pēteris I atjauno tās agrākās privilēģijas, Baltijas guberņas iegūst īpašu politisko un ekonomisko statusu Krievijas impērijas sastāvā. Caur Rīgu uz Eiropu atjaunošanu” pieņemšana 1991 Latvija tiek pasludināta par brīvu demokrātisku valsti, uzņemta ANO 1994 Krievijas armijas izvešana no Latvijas 1998–eksportē dažādas 10 Krievijā ražotas preces: labību, kokmateriālus, linus, kaņepes, darvu u. c. Krievijā no Eiropas ienāk sāls, siļķes, garšvielas, rūpniecības preces. 2001 Rīgas 800 gadu jubileja 1998 Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā 2004 Latvija kļūst par ES, NATO 11 dalībvalsti.

īgas pieteikumāizvirzītieizaicinājumiīstā vērtība slēpjas telpāstarp vārdiem. teksts irtikai informācijas forma,kas ir pabeigta un tādēļierobežota. kultūras vērtībair nevis forma, bet radošāgara brīvība, kas mājobezgalīgajā telpā starplietām un priekšstatiem.• Veidot jaunu izpratni par kultūru, saprotot to plašāk par konkrētukultūras nozaru attīstību, paplašinot robežas un parādotkultūras un radošuma klātbūtnes efektivitāti ikvienā jomā kā spējuradīt pievienoto vērtību un veidot pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem,ekonomiku, dažādiem pilsētas un sabiedrības attīstības aspektiem,cilvēci kopumā.• Paplašināt kultūras pieejamības robežas un iniciēt jaunupilsoniskās saskarsmes formu rašanos, lai sasniegtu jaunasauditorijas, iesaistītu esošās un nodrošinātu to līdzdalību kultūrasprocesos, aktivizējot saziņu kultūras interešu grupās jaunākvalitātē.• Veidot vienotu diskusiju interešu grupās nozaru, teritoriālo,sociālo un kompetences barjeru pārvarēšanai un uzdevumu kopīgairisināšanai, kopējas atbildības un rīcības platformas veidošanailokālā, reģionālā un pārrobežu sadarbības līmenī, esošoorganizāciju ietvaros (uzņēmumu apvienībās, pētniecības unražojošo uzņēmumu klāsteros), kā arī attīstot jaunu starpnozarusadarbības tīklu izveidi.Izaicinājumu pamatojumsDivdesmit gadus Latvijas vēsturē raksturo: nacionālisms – noslāņošanās– eiropeizācija – migrācija – augšupeja – krīze – atbildībaskopradīšana. Šie procesi ir uzskatāmi par summāras attīstībaslīnijām, kas izriet no privatizācijas, liberalizācijas, strukturālāmreformām pēdējos gados šajā reģionā. Tie ir procesi, kas skarsabiedrību kopumā un ietekmē katra cilvēka dzīvi. Tie ir redzamieun jūtamie procesi, kuri atstāj ilgtermiņa sekas sabiedrībā un kasrada to pamatu, no kura pilsētai attīsties.Pasaulē par ekonomikas pamatdzinuli kļūst radošas pieejas, radoširisinājumi, izdoma, idejas. Radošums vienmēr bijis kultūrasprocesu instruments, pateicoties kuram iespējama attīstība, sadarbība,tradīciju apguve, bet pilsēta veidojusies kā radošumanotikšanas telpa. Radošums ir tas, kas veido saites starp cilvēkiem,veicina dinamiskas sabiedrības veidošanos un sekmē konkurenci.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadamnorāda, ka radošums ir resurss, kuru Latvija, tai skaitā Rīga kābūtiskākais cilvēkkapitāla un līdzdalības resurss, nedrīkst noplicināt,bet jāmeklē jauni veidi, kā to izmantot.Radošās ekonomikas degviela ir radošā matērija jeb ideju resurss,ko ģenerē talanti un atvērtā sabiedrība. Atbildības kopradīšanair radošā procesa kvintesence. Kopradīšanai vajadzīgastrīs lietas: cilvēku un organizāciju sadarbība – vēlme sadarboties,praktiskā rīcība; sadarbības institucionalizācija – kopīgas normas,zināšanas, vērtības, atbalsts – un sociālais kapitāls – savstarpējauzticēšanās, kontakti.Atbildības kopradīšana ir tuvāko gadu Latvijas un Rīgas izaicinājums,ko iespējams panākt, attīstot radošuma, iztēles un sadarbībaspotenciālu. Radošums ir nākotnes resurss, bez kura atbildībaskopradīšana ir neiespējama.14 15

īgaspieteikumāizvirzītiemērķi• Veicināt radošumu un inovatīvu pieeju, uzsverot tos kā izšķirošusvirzītājus kultūras attīstībā un kultūras procesu pilnveidē,jo kultūra kā radošo spēju izkopšanas un personības pilnveidošanaslīdzeklis ir galvenais priekšnoteikums jaunu ideju dzimšanai,dzīves kvalitātes uzlabošanai un kultūrai kā sabiedrības notikumamun procesam.• Parādīt Eiropas kultūras daudzveidību un rosināt starpkultūrudialogu, veicinot kvalitatīvi jauna saskarsmes līmeņaveidošanos starp Latvijas un citu Eiropas valstu kultūras jomucilvēkiem, sabiedrībām pilsoniskā nozīmē, dažādām paaudzēm,sociālām grupām un interešu kopām.• Sekmēt dialogu un saprašanos starp kultūrām un nācijām,veicinot pilsonisko viedokļu daudzveidību un multikulturālismuun tādējādi bagātinot Eiropas kultūras telpu.• Akcentēt nepieciešamību padziļināt attīstības jēdzienu pilsētupārvaldes kontekstā, papildinot to ar kultūras dimensiju unuzsverot, ka kultūras attīstība un jaunrade ir nozīmīgs faktors, kasiespaido dzīves kvalitāti, labklājību un pilsētu ilgtspējīgumu.• Izcelt un prezentēt kultūras, izglītības un tautsaimniecībasnozaru kopsakarības, apliecinot, ka šo jomu sinerģijā attīstāsuz zināšanām balstīta ekonomika, izceļot radošo industriju nozīmitautsaimniecībā.• Īstenot Rīgas kultūras attīstības vīziju un popularizēt to Eiropā,tādējādi veicinot pilsētu apņemšanos uzskatāmi parādīt, ka kultūrasizpratne sekmē cilvēktiesības, ilgtspēju, demokrātisku līdzdalībuun rada nosacījumus mieram.• Realizēt Rīgas ambīcijas straujā un mērķtiecīgā kultūrasjomas attīstībā, īstenojot jaunu kultūras infrastruktūras objektuiedzīvināšanu Rīgas urbānajā ainavā un attīstot esošo kultūrasinfrastruktūru.• Izvirzīt līdzdalības principu kultūras attīstības pamatā, kascaurvītu un savienotu pilsoniskumu, identitāti, jaunradi, starpkultūrudialogu un svētku gaisotni.• Uzsvērt lokālās kultūras attīstības svarīgumu, jo tā sekmēdemokrātisku sabiedrības līdzdalību, vairo sociālo kapitālu unlīdzsvaro pašreizējās globalizācijas tendences, izceļot kultūrasnozīmīgumu lokālā kontekstā un veicinot visu pilsētas iedzīvotājutiesības uz kultūru un zināšanām, nevienu nediskriminējot.16 17

kult[rix]Kult[rix] apzīmē Rīgas kultūras telpu un kultūras teritoriju,kas vienlaikus ietver tradīciju un inovācijas, savieno ikdienas dzīvesformas ar elitāro un profesionālo, iegremdē lokālo globālajāun slēpj sevī vēl daudz neatklāta. Ar jēdzienu Kult[rix] Rīgasprojektā tiek apzīmēta jauna izpratne par kultūru, ko raksturo trīspamatprincipi jeb atslēgas:• radošas spējas;• robežu paplašināšana (kultūras jēdziena izpratnes paplašināšanacaur ciešu mijiedarbi ar citām nozarēm);• jaunas saskarsmes formas.Īstenojot Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu, Rīga paredziedzīvināt jauno, Kult[rix] paplašināto, kultūras jēdziena izpratnilaika posmā pirms 2014. gada un nodrošināt šīs “platformas”attīstību arī pēc tam, izveidojot to par plaši atpazīstamu kvalitāteszīmi procesiem un norisēm, kas maina domāšanu, saskatotkultūru kā pievienotās vērtības radītāju, jaunu kultūras formu,radošo industriju un jebkuras citas nozares stimulētāju, pilsētasilgtspējīgas attīstības virzītāju. Kult[rix] ir domāšanas shēma, instrumentukopums, ko satur katrs Eiropas kultūras galvaspilsētasgada programmas pasākums.Austras koka piedzīvojumi Force Majeure pasaulē | Egils Mednis19

Latvietis pats ir tāda robeža.Robeža, aiz kuras sākas svešais.Būtiska ir atbilstošas infrastruktūras nepieciešamība,sociālā un pilsētas kohēzija, radošā ekonomika dažāduprojektu atbalsta veidā. Pēc 6 gadiem Rīga būs savādāka.Kuri no šiem visiem pieminētajiem aspektiem joprojām būsaktuāli? Jākoncentrējas uz tiem, kas būs joprojām aktuāli.Depresīvierajoni tiešāmir ļoti svarīgi.Būtu svarīgipadomāt par šomērķauditoriju,tiem vajadzētubūt ne tiem,kas lielākāvai mazākāmērā apmeklēpasākumus, bet,ja tā ir pilsēta,tad tai vajadzētu”aptvert visupilsētu.Kultūra irstarpdisciplināraparādība, kas barojasno dažādu nozarusimbiozes. Tā navSvarīgi irveicinātto minikreativitātikatrārajonā,katrāpilsētasvietā,meklēt,atrast unatbalstītto.Centra pārvietošana=nomale centrā,centrs nomalē.Sadzīve (ikdiena) kā māksla=māksla kā sadzīve.Ir svarīginevisvienkāršiuzbūvētmāju,kas radakultūrassajūtu, betizdarīt vēlļoti daudzaslietas apto, sakārtottransportusastingusi dogma.Mainīgums un spējaprecīzi reaģēt uznotiekošo ir viena notās kvalitātēm. Katraipilsētai kultūrvideir atšķirīga, līdzīgikā ēdieni, ko veidoatšķirīgi ingredienti.Pilsētā kultūrai var būtvairākas asis, vairākismaguma centri.un visaspārējāslietas.robežupaplašināšanaRobežu paplašināšanas ideja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētaskoncepcijas kontekstā ietver gan telpisko, gan laikarobežu paplašināšanas ideju ar mērķi pilnīgi izmantot Latvijāun Rīgā esošo cilvēkkapitālu un infrastruktūras iespējas, kas irRīgas svarīgākais resurss un kas var nodrošināt pilsētas ilgtspējīguattīstību nākotnē. Latvijas situācijā Rīga ir uzkrājusigan kultūras, gan garīgo potenciālu, kuru iespējams īstenot kākustīgu centru, kur kustība nozīmētu radošā potenciāla veicināšanuun mobilitāti. Radošuma kustīgā centra ideja paredziesaistīt Rīgas reģionu un sadarbības partnerus citur Latvijāun Eiropā.Telpiskā robežu paplašināšanas ideja• Telpiskā robežu paplašināšanas ideja Rīgas kā Eiropas kultūrasgalvaspilsētas konceptā centrējas uz pašreiz dominējošukultūras formu pārnešanu citā ģeogrāfiskā telpā – nomalēs, mikrorajonos,ārā no centra, uzsverot kultūras kā notikuma centramainīguma ideju. Izejas punkts ir pašreizējā kultūras koncentrācijācentrā, kamēr nomales dzīvo savu perifēro dzīvi. Caur robežupaplašināšanu nomales kultūras telpa tiek radīta no jauna, depresīvospilsētas rajonus padarot par kreativitātes un kultūras notikumatelpas vietām.• Robežu paplašināšanas telpiskais aspekts ietver arī robežupaplašināšanu ar Latvijas un Eiropas sabiedrībai jaunu nozīmīgukultūras infrastruktūras objektu celtniecību (jauna LatvijasNacionālā Bibliotēka, kas vienotā informācijas tīklā apvienos netikai Latvijas reģionus, bet veidos arī intelektuālus un informācijassadarbības tīklus ar citu valstu datu bāzēm; jauns Modernāsmākslas muzejs, kas iekļaus Rīgu mūsdienu mākslas procesuapritē, padarot to par jaunu vietu kultūru dialogiem mūsdienumākslas procesu norišu kartē).• Apzinoties Rīgas dominanti Latvijas telpiskajās struktūrās,pieaugošo starppilsētu migrāciju Latvijā, robežu paplašināšanaskoncepts ietver arī reģionu sadarbības aspektus, veidojot tādaskultūras sadarbības formas starp dažādām Latvijas pilsētām unreģioniem, kas iedzīvinātu kultūras notikumu decentralizācijuun infrastruktūras kopīgu izmantojamību, tādējādi aptverot pēciespējas plašāku kultūras lauku un veidojot jaunas sadarbībasformas. “Kustīgā centra” ideja, kas ietverta šajā koncepcijā, paredzRīgas kā kultūras pilsētas līdzdalību jebkurā vietā Latvijā,kur iespējams radīt un izmantot pastāvošo infrastruktūru, veicinātjaunradi un jaunas sadarbības formas.• Robežu paplašināšanas telpiskais aspekts ietver starpdisciplinārupieeju caur kultūras jēdziena izpratnes maiņu, veidojotatvērtu un jaunradei nepieciešamu infrastruktūru un radošumaizpausmes iespējas dažādās sabiedrības dzīves sfērās, kas līdzšim nav uzskatītas par kultūras daļu, veicinot radošo industriju attīstībuRīgā un Latvijā.• Robežu paplašināšanas ideja ietver arī Rīgas kā ģeogrāfiskāsun kultūras tranzītpilsētas ideju, kas nozīmētu Rīgas pievilcībucitām Eiropas un pasaules pilsētām pasaules globalizācijastendenču kontekstā, piesaistot radošus cilvēkus no citām Eiropasun pasaules pilsētām, kas veicinātu radošas vides veidošanosRīgā un jaunu ideju rašanos.• Kultūra caur robežu paplašināšanas ideju kļūst ne tikai parlīdzdalības resursu, bet arī par būtisku instrumentu starptautiskopolitisko, ekonomisko un diplomātijas saišu veidotāju, kas iespējams,ņemot vērā Rīgas ģeogrāfisko atrašanās vietu un vēsturiskāskultūras saites – tiltu starp Rietumiem un Austrumiem.Robežu paplašināšanas laika aspekts• Robežu jēdziena paplašināšana laika aspektā ietver prognozēšanu– kas būs pēc sešiem, desmit gadiem, kas būs potenciāliekultūras lietotāji / radošā procesa dalībnieki 2014. gadā unilgtermiņā, fokusējot uzmanību uz darbu ar potenciālajām mērķauditorijāmjau tagad.• Robežu paplašināšana laika aspektā ietver darbu pie paaudzes,kas ir atvērta citām, netradicionālām kultūras lietojamībasformām, liekot pētīt un prognozēt, kādas kultūras formas jaunākāspaaudzes savā formatīvajā dzīves posmā lieto tagad un kādavarētu būt to attīstība nākotnē.• Robežu paplašināšana laika aspektā ietver prognozēšanudemogrāfisko izmaiņu un ekonomikas globalizācijas kontekstā.• Robežu paplašināšana laika robežu dimensijā – kultūras pieejamībacitās diennakts stundās, kas paver jaunu uztveres un kultūraspieredzes dimensiju.* Fokusgrupu dalībnieku viedokļi22 23

struktūra. Publiskā telpa tiek definēta arī kā politizēts sociālsprodukts, kas nav nodalāms no tās konfliktējošajām sociālajāmattiecībām, kuras veido konkrētas sabiedrības specifiskos vēsturiskosmomentus.• Latvijā ir attīstīti neformālie sociālie tīkli (radu, draugu, paziņuattiecības). Ņemot vērā augsto uzticamības līmeni šajos neformālajossociālajos tīklos, tie ir izmantojami kā būtisks resurssradošu līdzdalības formu veicināšanai un šo formu publiskai iedzīvināšanaijaunā, pilsētas un sabiedrības attīstībai lietderīgāformātā.• Pasaules ekonomikas tendences rada nepieciešamību sekmētglobālu sadarbību, un Rīga kā būtiskākais Baltijas tranzītpunktsvar būt labs tilts šādas globālas sadarbības nodrošināšanaistarp līdzīgi orientētām radošām grupām un indivīdiemcitur Eiropā un pasaulē.• Realizējot kustīgā centra principu, Rīga kā Eiropas kultūrasgalvaspilsēta 2014. gadā kļūst par sava veida grieķu agoru, kurānotiek visdažādākā mēroga kultūras ideju saskare un domu apmaiņa.Jauno kultūras infrastruktūras celtņu būvniecība (LNB unModernās mākslas muzejs), kas Rīgā šobrīd notiek, iekļausiesEiropas un pasaules informācijas aprites procesos, liekot Rīguizvēlēties par vietu jaunām idejām, izcilības apliecinājumam, liekotattīstīt tādas sadarbības formas, kādas bez šādu infrastruktūrasceltņu būvniecības nebūtu iespējamas.26 27

īgas programma 2014Kultūra reaģē uz visu apkārtnotiekošo, it īpaši uz pārsteidzošiem,negaidītiem procesiem. Tamdēļ šo jurisprudencē lietotonepārvaramas varas apzīmējumu programmas nosaukumālietojam, lai provocētu negaidītus notikumus mākslā,radītu un fiksētu dažādu jomu saskarsmē dzimstošas jaunaskultūras kvalitātes, atrastu neparastus risinājumus ierastāmkultūras aktivitātēm, no jauna pārsteidzošā veidā atklājot vispārzināmusfaktus par mums pašiem, mūsu pilsētu un vidi,kurā dzīvojam, palīdzot ikvienam rast sevī neierobežotas radošuizpausmju iespējas.Rīgas piedāvātā pasākumu programma 2014. gada Eiropaskultūras galvaspilsētas projektam ir balstīta uz Kult[rix] idejiskajiempamatprincipiem. Pēc vairāku mēnešu radošām diskusijām,piedaloties daudzpusīgam dažādu nozaru ekspertulokam, Rīgas 2014. gada programmas nosaukums ir Forcemajeure.28 29

Pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir pārmaiņu pilna, tā atrodas nepārtrauktākustībā un attīstībā. Reizēm mums šķiet, ka laiks velkasgliemeža gaitā un nekas nenotiek, reizēm mēs nokļūstam virpuļaepicentrā, un tas mūs aiznes neaptveramā ātrumā vairākus soļusvai vairākas dzīves uz priekšu. Atskatoties vēstures atstātajosvēstījumos vai ielūkojoties personīgās pieredzes atmiņu reģistros,jāatzīst, ka bieži vien tas jaudīgākais virzītājs, kas ved uz pozitīvāmpārmaiņām, ir kāds nepārvarams spēks, vara, kas negaidītiizmaina notikumu ierasto gaitu un pārbauda ierasto vērtībusistēmu.Šāds nepārvarams spēks nāk pēkšņi un iespaido gan globālosprocesus un vēsturisku notikumu virzību, gan katra cilvēka citkārtierastās un nemanāmās ikdienas norises. Šādus nepārvaramāspēka punktus jeb epicentrus mēs atpazīstam vēstures kartē kācilvēku vai dabas radītas kolīzijas – revolūcijas, ekoloģiskas parādības,ekonomikas satricinājumus. Urbānais filozofs Pols Virilio,komentējot šāda nepārvarama spēka izpausmes, secina, ka bezsadursmēm, bez sprieguma izlādēšanas nav iespējama tālākaattīstība un ka pašā cilvēces progresā jau ir iekodēts sadursmespotenciāls.Droši vien lielākajai daļai cilvēku sastapšanās ar terminu forcemajeure, kas pārsvarā sastopams no franču valodas netulkotāversijā, izsauc asociācijas ar juristu sastādītiem līgumiem, kurosnepārvaramas varas iedarbība atceļ iepriekš nolīgto. Force majeuredarbojas kā nepārvarams spēks, kas izmaina lietu kārtību, undaudz kas vairs nav tā, kā bija ierasts agrāk.Patreizējā situācijā, kad iezīmējas totālās racionalitātes ēras beigasun paveras ceļš jaunām iespējām un izaicinājumiem, forcemajeure šķiet ļoti adekvāts un aktuāls situāciju raksturojošslielums kultūrā. Negaidīts un reizē iepriekš paredzams, ilgstošikrājies un sabiezējis no dažādiem attiecību, komunikācijas,sociālās spriedzes sastrēgumiem, tas ir samilzis no mūsu planētasdabas problēmām, no ļaušanās patērēšanas eiforijai, noatšķirīgiem kultūru vēstījumiem, kuriem vēl nav atrasts kopīgstulkojums. Force majeure atbrīvo milzīgu enerģijas plūsmu, un,pārvēršot to radošā potenciālā, ir iespējami pārsteidzoši un negaidītiatklājumi.Force majeure ir kultūras notikumu katalizators un provokators.Kandidējot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā, Rīga – pilsēta ar notikumiem bagātu vēsturi, multikulturāluvidi, plašām kultūras tradīcijām – ir gatava jaunam izaicinājumam.Izaicinājumam nepārtraukti mainīties. Vienmēr mainītiesuz augšu. Lai stiprinātu pārliecību, ka kultūra var kļūt par nepārvaramuspēku, kas darbojas kā glābšanas instruments, izdzīvošanaskomplekts, kā tramplīns jaunām un drosmīgām idejām,kas palīdz izmainīt pasauli un paskatīties uz to no jauna skatupunkta. Rīgas 2014. gada force majeure stiprinās pārliecību, kakultūra var mainīt cilvēku un pilsētu dzīvi un padarīt to labāku,ka kultūra ir tas drošticamais un nepārvaramais spēks, kas spējpārmaiņas pavērst pozitīvā gultnē, bailes pārvēršot izaicinājumāun azartiskā priekā, nedrošību – paļāvībā radošajam garam.Jūsu Kult[rix]30 31

pasākumu programmasvadlīnijas un struktūra12 34 56dzintara ādereokeāna alkas• cilvēka saruna, sajūtu projekcija pretpasaules neaptveramo plašumu, tās eksistenciālajiemnoslēpumiem• attiecības starp laicīgo, mirstīgo cilvēkuun mūžības mīklām• cilvēka attiecības ar pasaules būtību• cilvēka tapšanas trajektorija, katra individuālaisjēgas ceļš• garīgā vertikāle, cilvēka tiekšanās pēccēlā, neizzinātā un neatklātābrīvības iela• ideju un kultūras “sprādzieni”, kas stimulēkultūras atvērtību un dinamiku• kultūras un nepārvaramas varasattiecības• ideju sadures un diskusijas, kultūru cīņasvieta ar sapni par universālu kultūru• pasaules varas vēsture, iznīcināšana unatjaunotneizdzīvošanas komplekts• atgriešanās pie pamatpatiesībām unprasmēm, pie nākotnes pamatnepieciešamībāmcilvēka dzīvē• cilvēks sevī atklāj šķietami neiespējamo• jaunu prasmju un iemaņu apgūšana,jauna pieredze, sajūtas un pārdzīvojumi• pilsētnieks uzzina vecumveco stāstu“kā iegūst uguni” – lauki ienāk pilsētāceļu karte• privātā un publiskā telpa urbānajā vidē• jauna pilsētas asinsrites sistēma mentālāun fiziskā līmenī, jauni un aktīvi centriapkaimēs• lokālās vides antropoloģiskā faktūra,pilsētas vietas, kas ir aizmirstas vai neredzamasvēsturisku, sociālu un politiskumotīvu dēļ• marginālais uzmanības centrā• pieejamība savdabīgām vietām pilsētā,apkaimes stāsti, atmiņasrīgas karnevāls• uzaicinājums mesties galvu reibinošādejā, rotaļu trakumā, karnevāla krāšņumā• tradīcijas un svētku rituāli no jaunaskatupunkta• kultūru daudzveidība un starpkultūrudialogs• jautrības karuselis - notikums nomainanotikumu.• mūsdienu saziņa, jauni sadarbības tīkliun to sniegtās iespējas• Eiropas kultūras sadarbības tīkls• jaunā, starpdisciplinārā sadarbība• zinātniskie, kultūras sasniegumi, kuriemir izcilības un pasaules līmeņa nozīmībaPasākumi:Pasākumi:Pasākumi:Pasākumi:Pasākumi:Pasākumi:Starptautiskas konferences un izstādes,multimediālas norises pilsētvidē, kino,koncerti.Izstādes, mākslas un mūzikas akcijas, teātraviesizrāžu programmas, literāri lasījumi,brīvdabas kinoseansi, digitālās laboratorijas,radošo industriju gadatirgus.Radošās darbnīcas, semināri, pētnieciskiprojekti, interaktīvi pasākumi ar ekoloģiskuievirzi, māksla publiskā telpā, plenēri, tirgi,sacensības, talantu demonstrējumi, performances,diskursīvi pasākumi.Ekskursijas, velomaršruti, atvērto durvjudienas, starpdisciplināri pasākumi, radošielaukumi pilsētvidē, cirka izrādes, pasākumi,performances netipiskās vietās,antropoloģiskais dokumentālais kino.Festivāli, gadskārtu ieražu pasākumi, koncertakcijas,interaktīvas spēles.Starpdisciplināras ekspedīcijas, izcilībudemonstrējumi, starptautiskas fotoakcijas.32 33

adio rīga online“Festivāls Radio Rīga” ir iespēja katramrīdziniekam atrast savu koncertu,savu mūziku un sastapt savuiemīļoto mūziķi sev tuvā un pieejamākoncertvietā. Sadarbībā ar LatvijasRadio šī rīdzinieku iemīļotā mūzikaizskanēs visā Eiropā.re:visitedVai var izsekot līdzi visam, kas notiekpasaulē un sajust piederību lielajiemnotikumiem un procesiem? Bet varbūtpasauli var atvest pie mums... Parādītaktuālāko, svaigāko, būtiskāko un iekļautieskopējā kontekstā, kļūt par daļuno lielā mākslas okeāna. Nozīmīgākieun aktuālākie mākslas darbi no prestižākajāmmākslas biennālēm būs apskatāmiRīgā.Projekta ietvaros plānots atvest uz Rīgu unparādīt aktuālāko mākslas darbu izlasi, kasļautu Rīgas iedzīvotājiem iegūt priekšstatupar svaigākajām tendencēm laikmetīgās“Festivāls Radio Rīga” pulcēs Rīgā slavenusmūziķus, kas Rīgā ir sākuši savumuzikālo darbību, bet slavu ieguvuši pasauleskoncertzālēs – diriģents MarissJansons, čellists Miša Maiskis, dziedātājiElīna Garanča un Egils Siliņš. Viņu sniegumudzirdēsim gan koncertos LatvijasNacionālajā operā, Lielajā Ģildē, ganDzintaru koncertzālē. Šī festivāla īpašaispiedāvājums ir Latvijas Radio piedāvātāskoncertu tiešraides, kuras tiks translētasvisās Eiropas valstīs.Centrālais festivāla notikums – Bavārijas radiosimfoniskā orķestra koncerts, diriģentsMariss Jansons. Simfoniskās mūzikas, vokālisimfoniskās mūzikas koncertus un operukoncertuzvedumus Rīgas un Dzintarukoncertzālēs sniegs Latvijas Nacionālaissimfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskaisorķestris, Igaunijas Radio simfoniskaisorķestris, Lietuvas Nacionālais simfoniskaisorķestris, Valsts akadēmiskais koris“Latvija”, Latvijas Radio koris, Igaunijaskamerkoris, Kauņas Akadēmiskais koris.Kamermūzikas un kora mūzikas koncertinotiks Rīgas kultūras un tautas mākslasmākslas telpā. Tā būs vērienīga izstāde,kas taps veidota no tobrīd nozīmīgākajāsmākslas biennālēs atlasītiem pamanāmākajiemdarbiem. Kā zināms, mākslasbiennāles kalpo kā sava veida mākslasprocesa indikators, kas signalizē par jaunāmtendencēm, iepazīstina ar jauniem undaudzsološiem autoriem.Tiks apsekotas 2013. gada prestižākāsmākslas biennāles un 55. Venēcijas biennāle,4. Atēnu biennāle, 13. Stambulasbiennāle, 12. Lionas biennāle un veiktaatlase. Parasti tikai šauram profesionāļuun interesentu lokam izdodas apmeklētminētās biennāles un izsekot laikmetīgāsmākslas procesu attīstībai. Projekts ne tikaiļautu atvest uz Rīgu aktuālu un izcilucentrā “Mazā Ģilde” un Pierīgas novadukultūras centros.Džeza mūzikas koncerti notiks Rīgas mikrorajonukultūras centros. Tajos piedalīsiesmūziķi no Latvijas – Māra Briežkalna kvintetsun solists Intars Busulis, Riga GrooveElectro ar solistiem Jolantu Gulbi un DenisuPaškēviču, Silvesteri Orkesteri un City JazzBigbend, mūziķi no Lietuvas – DainiusPulauskas Group, Kauņas bigbends, mūziķino Igaunijas – Guitar Weekend Trio,Nordic Sounds ar Vilu Veski.KAS: festivāls.KUR: Rīga un Pierīgas novadi.KAD: jūnijs.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:VSIA Latvijas Koncerti.SADARBĪBAS PARTNERI: Kultūras ministrija,Rīgas domes Kultūras departaments,Latvijas Radio, pašvaldības.mākslas darbu selekciju, bet arī darbotoskā nepārvērtējama kultūrizglītības iespēja,kas piedāvātu plašai sabiedrības daļai, kurainav iespējas apmeklēt ārvalstu mākslasskates, iepazīties ar svaigāko pienesumustarptautiskajā mākslās.KAS: starptautiska izstāde.KUR: Rīgas mākslas telpa vai cita lielaizstāžu telpa.KAD: aprīlis – jūlijs.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS: Laikmetīgāsmākslas centrs.2annas 2014Neviena ideja un pasākums ilgstošinevar pastāvēt bez iekšējās degsmesun vēlmes kaut ko pateikt, tādēļ, atlasotfilmas “2Annas” filmu skatēm,galvenokārt tiek meklēti filmu veidotāji,kuru darbos jūtams individuālsautora rokraksts, radošums, mākslinieciskajaiidejai atbilstošs estētisksun tehnisks izpildījums, bet visvairāk– sajūta, ka bez šīs filmas autors nebūtuspējis realizēties, dzīvot tālāk. Šosdarbus veido kāda nepārvarama vara,iekšēja garīgās izpausmes vajadzība.Projekta mērķis ir popularizēt Eiropas unpasaules jauno filmu veidotāju kino kā zināmualternatīvu multiplex kino teātru produktiem.Tā ir iespēja skatīt Baltijas filmumākslas attīstību un tendences pasauleskontekstā, popularizēt Baltijas reģionātapušos filmu veidotāju darbus, radotsākumā bija vārdsCilvēkam piemīt dabiska vēlme notiekošo,sajusto, redzēto, dzirdēto unpiedzīvoto nosaukt vārdā. Izskaidrojotun definējot to, piedzīvotais materializējas,top esošs.Projekta pamatideju veido reliģisks teksts,kurš, pamatojot pasaules pirmsākumu, līdzībāsto pārnes uz kultūru, īpaši literatūrukā nozari, kas iet notikumiem pa priekšu,apraksta noskaņu pirms notikumu reālāsnorises. Vārdi un valoda veido ritmu, kasizaicina mūziku. Motetēm raksturīga sakrālaforma ar laikmetīgu saturu, franču valodāmot nozīmē vārds.Projekta ietvaros 8 pazīstami ārvalstudzejnieki rada laikmetīgi sakrālus tekstus,platformu jaunu ideju un kopprojektu attīstīšanai.2014. gadā festivāls “2Annas” noritēsjau 19. reizi. No alternatīvas jauniešufilmu skates “2Annas” ir izaudzis par ievērojamustarptautisku notikumu daudzu pasauleskino skolu studentu, Eiropas radošoapvienību un jauno režisoru vidē, kā arī gaidītunotikumu Latvijas kino dzīvē. Festivālaprogrammu veidos Starptautiskās konkursaprogrammas, Baltijas īsfilmu skate, kinoviesprogrammas, izglītojošas audiovizuālaslekcijas, mūzikas un audiovizuālasperformances.Festivālā būs iespēja novērtēt nacionālāskino mākslas jaunās paaudzes pārstāvjupirmos darbus un baudīt Eiropas jaunāskino vēsmas. Atraktīvā festivāla vide stimulēsviedokļu apmaiņu starp Baltijas unEiropas jaunās kino mākslas interesentiem,kā arī kalpos par atskaites punktujaunajiem režisoriem ceļā uz profesionālulīmeni.8 atzīti ārvalstu komponisti rada motetes.Multimediāls jaundarbu pirmatskaņojums,noslēdzot Garīgās mūzikas festivālu, ievadīsDzejas dienas.KAS: jaundarbu koncerts, festivāls.KUR: Sv. Pētera baznīcā.KAD: septembra sākums.IDEJAS AUTORI: Inga Bodnarjuka,Ieva Vītiņa, Māris Ošlejs, Māris Sirmais,Ieva Kolmane.SADARBĪBAS PARTNERI: Latvijas Rakstniekusavienība, Valsts Akadēmiskais koris“Latvija”.KAS: starptautisks īsfilmu mākslas festivāls.KUR: Rīga: K/t K.Suns, K/t Rīga, Rīgaspilsētvide.KAD: 25.–31. maijs.IDEJAS AUTORI:Viesturs Graždanovičs, Mārīte Lempa,Dana Indāne, www.2annas.lv.RĪKOTĀJI: Tehniskās Jaunrades nams“Annas 2” un biedrība “Virtuālā studija“Urga””.SADARBĪBAS PARTNERI: kompānija Hannu Pro.46 47

48brīvības iela

īvības ielaKad mainās vara, un Eiropas vēsturē tas parasti ir noticispēc revolūcijām vai kara, pirmais, ko vara dara, ir ielu nosaukumumaiņa. Brīvības iela Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētasprogrammā nav tikai stāsts par vienu ielu. Brīvības ielair simboliska skatuve, zīmju sistēma, stāsts par vēsturi unkariem, par kuriem varam teikt, ka tie beidzās tikai vakar, laiarī ir pagājis jau varbūt vesels gadsimts.2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas kultūras programmasietvaros Brīvības ielas vārdā nosauktā programma, atsaucoties uzPirmā pasaules kara simtgadi, iecerēta kā stāsts par sadursmēm,kādas piedzīvo cilvēki, kuri dzīvo jebkurā pilsētā jebkurā pasaulesvietā. Rīgas vēsture ir šāda sadursmju telpa, kur rast sasauces arpasaules vēstures norisēm. Rīga visa 20. gadsimta garumā atradusiespēckara / pirmskara attiecībās, zaudētāju un uzvarētājuattiecībās, bet rīdzinieku atmiņas par vēstures notikumiem ir bijušasnevis mantotas, bet dzīvas un reālas, līdzīgi kā tas ir daudzueiropiešu apziņā.Pirms-karš un pēc-karš ir sagūstījis Eiropas kultūru, mājas, vietas,cilvēkus, paaudzes, stāstus, atmiņas, pieminekļus, garu, tasir sekmējis attīstību un vienmēr – uz kāda rēķina. Brīvības ielair iznīcināšanas un atjaunošanas skatuve. Sievišķais un vīrišķais.Sadursmes un karš nekad nebeidzas, tas tikai meklē jaunassevis apliecinājuma formas. Rīgā ir dzimis un savā bērnībāar auklīti vests pastaigās uz Esplanādi pie Brīvības ielas (tolaik– Aļeksandrovskij Buļvar) lielākais pasaules brīvības filozofs sersJesaja Berlins (Isaiah Berlin). Paradoksāli, ka viņa bērnības pastaiguvieta Esplanāde viņa dzīves laikā un vēlāk kļuva par militāroparāžu rituālu norises vietu. Brīvība ir simbols un vērtība, kurapar tādu kļūst tieši nepārvaramas varas (force majeure) dēļ. KadBerlinam jautāja, vai tam, par ko viņš visu mūžu domāja, ir kādssakars ar to, ka viņš piedzimis Krievijas provincē Rīgā tās izsmalcinātībasun augstākās attīstības laikā un pēc aizbraukšanas noRīgas pieredzējis revolūciju Pēterburgā, viņš atbildēja, ka nenoliedzami.Vieta vienmēr atstāj savus nospiedumus. Brīvība ir šīspilsētas sagūstītais vārds.atbildes uz dažādiem galvenajiem jautājumiem, kuri ir dažādi atšķirīgāmkultūrām. Katrai kultūrai ir savs gravitācijas centrs, savsatskaites punkts; nepastāv cēloņi, kāpēc kultūrām jācīnās vienaiar otru. Herders bija tas, kurš uzskatīja, ka piederība kultūrai vienoļaužu grupas.Rīga ir šādu atšķirīgu kultūru cīņas vieta ar sapni par universālukultūru. Brīvības ielas programma Eiropas kultūras galvaspilsētaskontekstā būs ideju sadures un diskusiju vieta, kur savā starpā karospieminekļi, dažādu laikmetu idejas, patiesības, kas iemantospasākumu norises bijušo un esošo pieminekļu pakājēs – dzejascīņas, koncerti, teātra izrādes, izstādes Brīvības pieminekļa pakājē,pie latviešu 20. gadsimta lielākā dzejnieka Raiņa un Barklajade Tolli pieminekļiem, iegūs ikmēneša mākslas akciju formas bijušāĻeņina pieminekļa vietā, veidojot dzīvus, fiziski pieejamus, noideoloģijas brīvus pieminekļus, pret kuriem nevienam nav iebildumu.Programma “Brīvības iela” ietvers nožēlas, izlīguma, atcerēšanās,piedošanas rituālus kultūras formās.Brīvības iela ir daudz pieredzējusi. Vara un karš sev apliecinājumuvienmēr meklējis šajā ielā, mainot un arī nemainot tās nosaukumus.Brīvības iela ir Rīgas pilsētas ass, galvenā (Via Magna),kas dēvēta gan par Lielo Smilšu ielu, gan Aļeksandrovskij buļvar,gan Petrogradskoje šosse, gan Revolūcijas ielu, gan Adolf HitlerStrasse, gan Ļeņina ielu un visbeidzot – atkal par Brīvības ielu.2014. gadā visā tās garumā mākslas akcijas veidā tā atgūs savusvēsturiskos nosaukumus, pāri visam uzsverot brīvības un demokrātijasneatsveramo vērtību.Brīvības iela ir pasaules varas vēstures skatuve. Tas ir stāsts parvienas Eiropas pilsētas un tās iedzīvotāju attiecībām ar varu – nepārvaramuun reizē pārvarētu. 100 gadus pirms 2014. gada datētaisPirmais Pasaules karš un tā sekas daudzu Eiropas vēsturniekuinterpretācijās beidzas ap to laiku, kad Rīgas galvenajai ielai atdevaBrīvības nosaukumu. Rīga 1914. gadā bija viena no pilsētām, kuraiekļāvās neapstrīdamajā Eiropas prestižā, ko līdz ar Pirmo Pasauleskaru Eiropa zaudēja, atstājot neizdzēšamas sekas eiropiešu apziņā.Rīga karā vienmēr ir bijusi iesaistīta starp citām varām. Un arīBrīvības iela ir tāda ass – starp Austrumiem un Rietumiem, starpcitām varām. Brīvības iela ir pieredzējusi vairākus karus – PirmoPasaules karu, Otro Pasaules karu, auksto karu, Dziesmoto revolūciju,1991. gada augusta puču. Pa šo ielu pilsētā ienāca un noRīgas aizgāja daudzi militāri spēki. Karam ir savi atspulgi Eiropaskultūras kodā, kas noteicis arī kultūras kustīgumu, kas izpostījis unlicis celt no jauna. Vienmēr tas sev izmantojis pilsētu, manifestējissevi jebkuras Eiropas pilsētas galvenajā ielā. Savā ziņā Rīgai1. Pasaules karš beidzās 1991. gadā.Brīvības iela turpina būt sava laika varas simbols. Kur kādreiz ražojaradioaparātus, tur tagad vingro, kur kādreiz ražoja sērkociņus,tagad iepērkas un skatās kino, kur kādreiz sagūstīja citādi domājošos,tas tagad pamests un gaida varas lēmumu, kur kādreiz stāvējamarmora Ļeņins, tur tagad Ziemassvētku eglīte, kur kādreizPētera I piemineklis, tur tagad Brīvības piemineklis. Brīvības iela irstāsts par ielas un varas aprēķina mīlestības saitēm vairāku gadsimtugarumā. Brīvības iela ir traģēdijas, teātra, lauku un pilsētas,politikas, mākslas, ceļotāju, iebraucēju un aizbraucēju, caurbraucējuun automašīnu, tirgus un filozofijas notikšanas vieta.Pirmais Pasaules karš, tā traumatiskā daba eiropieša apziņā izraisījajaunu pieminekļu celtniecības vilni. Piemineklis kļuva par 20.gadsimta Eiropas vēstures un ideoloģijas jaunu formu. Rīgā, kāvienā no kara notikšanas vietām, vienmēr ir karojuši pieminekļi, tiebijuši ideju cīņas rituālās formas iemiesojums, vēstures rakstītājuun pārrakstītāju darba auglis, uzvarētāju un zaudētāju apziņasiemiesojums. Sākoties Pirmajam Pasaules karam, no Rīgas tikaevakuēti pieminekļi. Evakuēto pieminekļu vidū bija Pētera I piemineklis,piemineklis M. Barklajam de Tolli, J. G. Herdera bronzasbiste, Uzvaras kolonnas bronzas rotājumi. Daļa pieminekļu evakuācijasgaitā pazuda.Pieminekļu cīņa Rīgā turpinājusies vienmēr, izraisot strīdus par to,kas nojaucams un kas ceļams. No visiem Pirmajā Pasaules karāevakuētajiem pieminekļiem vienīgi vācu domātāja un luterāņu mācītājaRīgā J. G. Herdera bronzas biste pēc kara beigām atgriezāssavā vietā. Herders bija tas, kuru vadīja pārliecība, ka nekādauniversāla patiesība nepastāv, bet dažādām kultūrām ir dažādasEiropas Kultūras galvaspilsētas programma “Brīvības iela” apgūstelpas, kuras nav bijušas plašai sabiedrībai pieejamas, bet kuruvēsturiskā pastāvēšana tieši saistīta ar 1. Pasaules karu. 1915.gadā, tuvojoties Pirmā Pasaules kara frontes līnijai, uz Krieviju tikaevakuētas Rīgas rūpnīcas un fabrikas. Galvenokārt evakuācijaskāra Rīgu, kur bija koncentrēti 59 % visu Latvijas teritorijā esošouzņēmumu, kas nodarbināja 79% visu strādnieku. Tika evakuētitādi uzņēmumi kā vagonu rūpnīca “Fēnikss”, Krievijas – Baltijasvagonu fabrika, kuģu rūpnīca “Lange un dēls”, Krievijā lielākāgumijas fabrika “Provodņiks”, fabrika “Unions”, “Felzers un Co”.Fabriku un rūpnīcu evakuācija radīja lielus zaudējumus Latvijasrūpniecībai un īpaši Rīgai. Trīsdesmit tūkstošos vagonu uz Krievijutikai aizvestas mašīnas un iekārtas, izejvielas un transportlīdzekļi,baznīcu zvani un vara jumti 186 miljonu rubļu vērtībā. Daļa no šiemrūpniecības uzņēmumiem bija izvietoti tieši Brīvības ielā. 2014.gadā šīs bijušās rūpnīcu teritorijas būs kultūras norises.Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas “Brīvības iela” kultūraskods būs sprādziens, atsaucoties uz Tartu semiotikas skolasprofesoru Juriju Lotmanu, kurš kultūru salīdzināja ar sprādzienu,akcentējot kultūras dinamiku, atvērtību, neprognozējamību.Šodien Daugavas upē blakus Dzelzceļa tiltam redzamie pāris vecatilta balsti atgādina mums tos kara sprādzienus, kas Pirmā un OtrāPasaules kara laikā iznīcināja tiltus. Eiropas kultūras galvaspilsētasprogrammas uzdevums ir meklēt tos domu un kultūras “sprādzienus”,kas stimulē kultūras atvērtību un dinamiku. Uzspridzinātā tiltavietā ar mākslas akcijām simboliski tiks uzbūvēts kultūras tilts pārDaugavas upi uz Nacionālo bibliotēku, kur pasaules semiotiķi konferencēspriedīs par kultūras un nepārvaramas varas attiecībām.50 51

cepelīnsZinātnes izgudrojumi vienmēr kalpojušikara industrijai. Viena no PirmāPasaules kara laika zīmēm bija dirižablis,ko Latvijā dēvē par cepelīnu.Cepelīns kļūs par programmas sadaļas“Brīvības iela” simbolu.2014. gadā Rīgā par iespējamās EiropasKultūras galvaspilsētas Brīvības ielasprogrammas zīmi iecerēts dirižabļa lidojums,kura izgudrotājs ģenerālis grāfsFerdinands Cepelīns cieši saistīts arī arLatviju. 1889. gadā viņš pieteica patentuizgudrotajam gaisa kuģim – dirižablim.20. gadsimta sākumā grāfs Cepelīns bijabiežs viesis Vecgulbenē, jo bija precējiesar muižas īpašnieka Volfa meitu Izabellu.Drīz vien vācu rūpnieki saskatīja izgudrojumāperspektīvu un sāka finansēt tālākukuģa pielietošanas pilnveidošanu. Vācijagatavojās karam, un rūpniekiem tas devapeļņas iespējas. Cepelīna izgudrojums tikapielāgots bumbu kravai. Kad 1915. gadavasarā Kurzeme jau bija ieņemta, vāciešilikteņa lietu muzejsLietas ir tās, kurām piemīt stāsti, kurāmcilvēks rada leģendu. Lietas ir tās,kas palīdz cilvēkam orientēties pasaulē.Kari, ugunsgrēki, vērtību maiņalietas iznīcina, taču nepārvaramās varasspēkos nav iznīcināt visu. Ir lietas,kuras ir spēcīgākas par jebkuru varu,kuras savu stāstu dēļ palīdz dzīvot,padarot stāstu par sevi, pilsētu, valstiun pasauli vēl lielāku. Katrs cilvēksmanto no paaudzes paaudzē lietas,kurām viņš piešķīris savu stāstu, kasietekmējušas viņa dzimtas dzīvi, personiskodzīvi. Pēc lietām iespējamsrestaurēt laiku.Vaiņodē uzbūvēja piecus dzelzsbetonaangārus dirižabļu novietnei. Naktīs tie pacēlāsar bumbu kravu un lidoja uz krievupozīcijām. 1915. gadā vācu dirižabļi, kurustautā sauca par cepelīniem, no Vaiņodestumšā oktobra naktī uzlidoja Rīgai un nometabumbu kravu Marijas un Avotu ielaskrustojumā.Pēc Pirmā Pasaules kara – Latvijas brīvvalstslaikā – visus piecus cepelīnu angārusVaiņodē demontēja un uzstādīja Rīgā,kur tagad atrodas Rīgas centrāltirgus.Paredzētais dirižabļa vai cepelīna lidojumsvirs Rīgas iecerēts kā simbolisks notikums,atgādinājums par varas, zinātnesun tehnikas sasaisti Eiropas kultūras vēsturē.Centrāltirgus angāri kļūs par EiropasKultūras galvaspilsētas norises vietu – karaun tirgus attiecību kontekstā.Kara un tirgus attiecības ir līdzvērtīgaskara un zinātnes attiecībām. Eiropas kultūrasgalvaspilsētas programmas ietvarosiecerēts Rīgas Centrāltirgus paviljonā, kascelts kā 1. Pasaules kara dirižabļu glabātuves,organizēt starptautisku radošoPirms vairākiem gadsimtiem katram lauciniekam,kurš šķērsoja Rīgas robežu, bijajāved līdzi divi bruģakmeņi, no kuriem tikaveidotas Rīgas ielas. Visi, kas ieradīsies uzEiropas Kultūras galvaspilsētu, tiks aicinātinodot izstādei personiskas lietas ar vēsturiskulikteņstāstu. Izstādes norises vietaplānota kādā no bijušajām Brīvības ielasrūpnīcām – VEF vai Rīgas Vagonu rūpnīcasteritorijā. Reizē ar šo vērienīgo projektu,kas plānots visa EKG gada garumā,Rīgas vēstures un kuģniecības muzejāplānota izstāde “100 lietu stāsti no muzejakrājuma par Eiropu”. Izstāde eksponēs 100priekšmetus no muzeja krātuvēm, kuriem irizcila vēsturiska, mākslas vai ar rīdziniekuidentitāti saistīta vērtība.industriju gadatirgu. Radošās industrijasar produkciju, kas radīta kā alternatīvi risinājumiglobālās ekonomikas un patērētājukultūras varai, nedēļas nogalē piepildīsbijušo 1. Pasaules kara militāro objektu,parādot kultūras un varas maiņas attiecīburisinājumus.Kult[rix] dirižablis būs arī kā savdabīga antenaimpulsiem no EKG notikumu vietām.Dirižablis digitāli uztvers un apstrādāsEKG notikumu fiziskā un enerģētiskā laukainformāciju. Sadarbībā ar medijiem sabiedrībaicaur ziņu informāciju regulāri tiksnodots EKG enerģētiskais impulss.KAS: instalācija pilsētvidē un digitālālaboratorija, radošo industriju gadatirgus.KUR: EKG norišu vietas, Centrāltirgus.KAD: gada garumā.IDEJAS AUTORI: EKG pieteikuma darbagrupa.RĪKOTĀJI: Rīgas centrāltirgus, sadarbojotiesar radošo industriju pārstāvjiem.KAS: izstāde.KUR: VEF vai Rīgas Vagonu rūpnīcasteritorija.KAD: janvāris.IDEJAS AUTORI: Inese Zandere, Rīgasvēstures un kuģniecības muzejs.RĪKOTĀJI: Rīgas vēstures un kuģniecībasmuzejs, Okupācijas muzejs, Kara muzejs,LU Vēstures un filozofijas fakultāte.52 53

kaimiņi trokšņoVaras sadursmes, konfliktu zonas irmūsdienu pasaules neatņemama realitātesdaļa. Nemieri un konflikti ir norma,no tiem nav iespējams izvairītiesneatkarīgi no tā, kurā no pasaules zonējumavietām cilvēks atrodas. Tiešavai netieša konfliktu un sadursmjuklātbūtne atstāj nospiedumus cilvēkuapziņā un rīcībā.lāčplēša cīņa piedaugavasLatviešu literatūras un kino klasikāLāčplēsis ir simbols mūžīgai cīņai parbrīvību. Latviešu mitoloģijā sakņotaisdarbs ietver labā un ļaunā mūžīgopolaritāti.2014. gada Dzejas dienās plānots aicinātdalībniekus no pasaules konfliktu zonām.Konfliktu zonas nozīmēs ne tikai valstis,kurās notiek reāli konflikti vai ir reālas karadarbībaszonas, bet arī valstis, kurās vērojamakultūrnetolerance, augsts aizspriedumulīmenis un kultūru konflikti, piemēram,Turcija un Grieķija, Anglija un Francija,Balkānu valstis, Spānija un Katalonija,Gruzija, Krievija un ASV. Viesu izvēles pamatāīstermiņa mērķis ir pierādīt, ka kultūravar pārvarēt dažādus konfliktus un atrodasārpus jeb pāri dažādu tautu nesaskaņām,pat karadarbībai. Projekta ilgtermiņa mērķisir veicināt pārrobežu sadarbību, lauztstereotipus un iniciēt dažādu pasaules kultūrutuvāku izzināšanu.“Kaimiņi trokšņo” programmas ietvarosplānoti viesu dzejnieku publiski lasījumi,kā arī meistardarbnīca apvienojumā ar semināru,kurā ikviens interesents ar vai beziepriekšējas pieredzes literārajā darbībāvarēs piedalīties un gūt iemaņas, padomusun iedvesmu no citu zemju profesionāļiem.Tāpat arī plānotas atvērtās lekcijasLatvijas Universitātē un Latvijas Kultūrasakadēmijā, kuru laikā studentiem un citiemViens no “Brīvības ielas” programmas kulminācijasnotikumiem būs Latvijas kinovēstureinozīmīgas un leģendāras filmas– Latvijas Kultūras kanonā iekļautās spēlfilmasLāčplēsis (1930, režisors AleksandrsRusteiķis) restaurācija un demonstrācija uzkāda no Rīgas tiltiem. “Lāčplēsis” ir pirmaisvērā ņemamais nacionālās kinematogrāfijassasniegums, savam laikam novatorisksvērienīga inscenējuma un vēsturiska dokumentaapvienojums. Šai mēmajai filmai tiekgatavota restaurētā kopija. Valsts kamerorķestris“Sinfonietta Rīga” sadarbībā arkomponistu Kristapu Pētersonu, kurš komponēmūziku mēmajai filmai “Lāčplēsis”,atskaņos dzīvo filmas pavadījumu speciālākinokoncertā pie Daugavas.interesentiem būs iespēja tikties ar ārvalstudzejniekiem, uzzināt par aktuālajāmnorisēm viņu kultūrās, izvērst diskusijas unapmainīties ar informāciju.KAS: dzejas lasījumi pilsētvidē, meistardarbnīca,semināri.KUR: Esplanāde, Kultūras akadēmija,Latvijas universitāte.KAD: septembris.IDEJAS AUTORI: Inga Bodnarjuka, IevaKolmane, Uldis Bērziņš.RĪKOTĀJI: Latvijas Rakstnieku savienība.SADARBĪBAS PARTNERI: Latvijas Literatūrascentrs, Starptautiskā Ventspils Rakstniekuun tulkotāju māja.KAS: filma, koncerts,multimediāls pasākums.KUR: Daugavas krastmalā vai uz kāda notiltiem.KAD: augusts.IDEJAS AUTORI: Kristīne Matīsa,Agnese Zeltiņa, Kristaps Pētersons,Gundega Šmite.RĪKOTĀJI: Latvijas Nacionālais kino centrs,Rīgas kinomuzejs, Latvijas komponistusavienība. Interneta resursi:www.lks.org.lv, www.nfc.lv.pārrāvumsKarš ir lielākais barbarisms, lielākaisgrēks, karš ir vīriešu pasaule, karš irtas, ko nav iespējams ierāmēt. Karšir 20. gadsimta mākslas refleksijasobjekts, kas nesaraujami saistīts arEiropas vēsturisko traumu un kolektīvopieredzi. Karš ir pārrāvums cilvēcesevolūcijai vai arī evolūcija ir karanorišu pārrāvums?Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžuzālē “Arsenāls”, kas vēsturiski būvēta unizmantota kā karaspēka mantu glabātuve19./20. gadsimtā, 2014. gadā plānots organizētvērienīgu izstādi, kas iezīmētu māksliniekuskatījumu un pozīciju, pievēršotiesteatrālās sadursmesbulvārisBrīvības iela ir kara sadursmju skatuvesvieta. 1. Pasaules kara laikā teevakuēja pieminekļus un rūpnīcas,kas pēc kara tā arī neatgriezās savāstelpās. Kultūra vienmēr ir reaģējusi uzpolitiskām un vēsturiskām norisēm,dramaturģijas un teātra formās radotsava veida spriedzes telpu.2014. gadā Dailes teātris Brīvības ielāun teātra videi netradicionālas telpas –1. Pasaules karā evakuēto rūpnīcu teritorijaskļūs par Eiropas teātru viesizrāžu norisesvietu. Viesizrāžu programma gada garumāpiedāvās sešas dažāda mēroga izcilākopasaules mākslinieku teātra viesizrādesRīgā, kuru darbi sasauksies ar sadursmes,vīriešu - sieviešu, konfliktu – risinājumu,pirmskara - pēckara tematiku. Programmuatlasīs Latvijas Jaunā teātra institūta kuratori,akcentējot viesizrāžu laikmetīgāskara tematikai. Izstāde sniegs ieskatumuzeja kolekcijā – Grosvalds, Kazāks u.c., Anselms Kīfers (Anselm Keefer), ŠirinaNešata (Shirin Neschat), Nedko Salakovs(Nedko Salakov) –, piedāvās mūsdienuautoru interpretācijas (Imants Lancmanis,Sandra Krastiņa, Ilmārs Blumbergs, KatrīnaNeiburga, Krišs Salmanis, Miķelis Fišers),kā arī iepazīstinās ar starptautiski pazīstamuārvalstu mākslinieku darbiem.Izstādi iecerēts papildināt ar vēsturiskiemmateriāliem (fotogrāfijām, interjera detaļām,ieročiem u. c.) no Latvijas Vēsturesmuzeja, Latvijas Kara muzeja, Rīgas vēsturesun kuģniecības muzeja kolekcijām,kas ļautu iegūt detalizētāku laikmeta raksturojumuun uzrunāt plašāku sabiedrībasdaļu. Plānotā izstāde piedāvās savdabīgutendences, kvalitāti un vietu Eiropas teātramākslas kontekstā un tajā pat laikāaptverot dažādu sabiedrības grupu intereses.2014. gadā iecerēts ar viesizrādēmuz Rīgu uzaicināt tādus māksliniekus kāKristofs Martālers, Alans Platēls, KšištofsVarļikovskis. Katru viesizrādi pavadīs LJTIparalēli veidotas izglītības programmas,filmu seansi, lekcijas, kuru ietvaros notikssarunas un diskusijas par teātra māksluplašākā diskursā. Viesizrādes ģeogrāfiskiaptvers Rīgas teritoriju Brīvības ielas trajektorijā.Šādas programmas norise apliecinās,ka Rīga ir vieta regulāriem augstvērtīgiemlaikmetīgā teātra jomas projektiem.KAS: teātra viesizrāžu programma.KUR: Dailes teātris, VEF, Rīgas kinostudija,Rīgas vagonu rūpnīcas teritorija.KAD: sākas februārī.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI:Latvijas Jaunā teātra institūts.SADARBĪBAS PARTNERI: Dailes teātris.skatījumu caur kara tematikas prizmu, kasiezīmēs spēku sadursmi, pozicionēs karanotikumus kā laikmeta katalizatoru vai,tieši otrādi, kā neizlabojamu pārrāvumulikumsakarīgajā vēstures gaitā, ilustrēs vīriešaun sievietes atšķirīgo notikumu interpretāciju,kā arī atklās un parādīs daudzuscitus skatu punktus, no kuriem iespējamspalūkoties uz nozīmīgiem mūsu vēsturesnotikumiem.KAS: starptautiska izstāde.KUR: izstāžu zāle “Arsenāls”.KAD: gada garumā.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: Latvijas ValstsMākslas muzejs sadarbībā ar LaikmetīgāsMākslas centru.54 55

īvības skrējiensSkriešana kā tautas sporta veids arkatru gadu kļūst arvien populārāka.Ikgadējā Nordea Rīgas maratona dalībniekuskaits pieaug, tiek organizētidažādi citi skrējieni un maratoni ganRīgā, gan ārpus tās. Latvijas 90-gadisagaidot, kā dāvana Latvijai tika organizētsstafetes skrējiens “Skrien! ParLatviju”. Skrējēji arvien biežāk vērojamipilsētas parkos un ielās arī ikdienā,vienkārši trenējoties. Skrējiens savāziņā ir mēģinājums uzvarēt laiku, pierādīt,ka vēsturiskais laiks iluzorā veidāir apgūstams.propagandaLatvija vienmēr sava ģeopolitiskā stāvokļadēļ bijusi dažādu Eiropas politiskoideju skatuve, uz kuras virmopolitiskas kampaņas, ko ietekmējušivisdažādākie strāvojumi, idejas, kustības,virzieni, vēsturiskie pagriezienapunkti. Vara darbam ar masām izvēlasvisdažādākos instrumentus – arīmākslu.Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanasnotikušas jau 5 saeimas vēlēšanas, kopumāneatkarīgas Latvijas saeima vēlētajau 9 reizes. Ikreiz, tuvojoties vēlēšanām,politisko spēku aprindās vērojams saspringums:tiek izteikti solījumi, veidotasreklāmas kampaņas. Iecerētais projektsparādītu politisko ideju un to izmantotoinstrumentu attīstību gadsimta garumā līdzpat mūsdienām.Izstādē “Politiskās propagandas vēstureLatvijā” iecerēts apkopot politiskos plakātus,partiju reklāmas plakātus, kas tapušigan pirms Latvijas valsts nodibināšanās,gan Latvijas brīvvalsts laikā, gan pēcLatvijas valstiskuma atjaunošanas – neatkarībaslaikos. Hronoloģiskā secībā paredzētsdemonstrēt visas politiskās kampaņas,priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas,konfrontējot mākslas faktus ar reāliemvēsturiskiem notikumiem, kurus šī reklāmaraksturo, tādējādi veidojot gan nopietnuvēsturisku materiālu, gan ļaujot izstādesapmeklētājam pasmaidīt par to, kādu lomusabiedrības izvēlē var spēlēt propagandaslīdzekļi vai reklāmas plakāts.KAS: izstāde.KUR: Rīgas mākslas telpa.KAD: augusts – oktobris.IDEJAS AUTORS: EKG darba grupa.SADARBĪBAS PARTNERI: Latvijas radošodirektoru asociācija, reklāmas aģentūras.Ir pienācis laiks skrējējiem kļūt par nebijušapasākuma dalībniekiem. Ikvienam, kasjūtas sportisks, ir iespēja kļūt par LatvijasRepublikas neatkarības deklarācijas pasludināšanasgadadienas pasākumalīdzradītāju. Savukārt ikvienam Rīgas iedzīvotājam– kļūt par nebijušas pilsētasperformances vērotāju. Ierastā LatvijasNeatkarības deklarācijas pasludināšanasgadadienas koncerta vietā notiks skrējiens– Brīvības skrējiens visā Brīvības ielas garumā.Tas būs sava veida skrējiens cauriBrīvības ielas un reizē Eiropas ielas vēsturei,kur katrā šīs ielas skrējiena posmā tiksieskicēti dažādie Latvijas un Eiropas vēstureslaikmeti.Starts būs Brīvdabas muzejā, maršruts –pa Brīvības ielu līdz Brīvības piemineklim.Skrējiena kopgarums – 11 kilometri.KAS: maratons.KUR: Brīvības iela.KAD: 4. maijs.IDEJAS AUTORS: SIA Untitled.balss no pagātneseizenšteina dzimtenēIzaicinošs pierādījums, ka Eiropas unLatvijas mentālā telpa vienmēr bijusiun ir vienota; iespēja pārliecināties,ka Latvijas kinoklasiķi ir strādājuši undomājuši pasaules līmenī. Klasikas filmuparāde savā melnbaltajā tonalitātēkā balss no pagātnes it kā kontrastēar mūsdienīgi raibo pilsētas vidi, tajāpašā laikā pārsteidzot ar mūžīgo problēmuaktualitāti, kas liek domāt parnepārejošām un arī vēl tālā nākotnēnozīmīgām vērtībām.Viens no pasaulē izcilākajiem kino režisoriemSergejs Eizenšteins ir rīdzinieks, kuršpierādīja, ka izcila kinovaloda ir savietojamaar neslēptu propagandu. Viņa filma“Bruņukuģis Potjomkins” ir atzīta par vienuno 20 visu laiku labākajām filmām. Kinokopš tā pirmsākumiem ir kalpojis kā varasinstruments, meklējot mākslinieciskasizpausmes veidus starp varas diktētiemnosacījumiem un māksliniecisku un cilvēciskuprotestu. Rīdziniekiem ir raksturīgaīpaša attieksme pret kino, viņiem raksturīgācinefīlija radusies no ierobežotas pieejamībasEiropas kino kultūras mantojumamaukstā kara laikā un savas identitātesmeklējumiem nacionālajā kino.Filmas tiks izrādītas pilsētvidē – vērienīgosbrīvdabas seansos uz brīvdabas ekrāniempilsētas laukumos un parkos gan centrā,gan ārpus tā. Tā būs kino teritoriālās apziņasrobežu paplašināšana un mijiedarbībastarp Eiropas kino klasikas izlasi (EiropasKino Grandi) un restaurēto Latvijas kinomantojumu (Latvijas Kino Grandi). Šisprojekts ir iespēja arī laika robežu paplašināšanai– atšķirībā no ierastajiem kultūrasnorišu laikiem brīvdabas kinoseansiemvislabvēlīgākās ir vakara krēslas stundas,kurās kinodemonstrēšana ar savu atraktivitātiun īpašo maģiju piesaistītu arī jauniešusun citas sabiedrības grupas.V/a Nacionālais Kino centrs 2008. gadāuzsāka darbu pie Latvijas kino mantojumarestaurēšanas, līdz 2014. gadam plānotspabeigt apmēram 100 filmu restaurāciju.No atjaunotajām filmām būs iespējamsveikt visprecīzāko atlasi, kas saspēlēsiesar Eiropas kinoklasiku un radīs ieskatulabākajos mūsu kino kultūras mantojumapiemēros.Rīgas Kinomuzejs un Nacionālais Kinocentrs piedāvā Eiropas Kino Grandu skatiatlasīt konceptuāli – demonstrējot pa filmaino katras Eiropas valsts (piemēram,Mikelandželo Antonioni no Itālijas, SergejsEizenšteins no Krievijas, Žans Liks Godārsno Francijas, Luiss Bunjuels no Spānijas,Andžejs Vajda no Polijas, Aki Kaurismeki noSomijas, Ingmars Bergmans no Zviedrijas,Vera Hitilova no Čehijas u. t. t.). 2014. gadāviņi visi pirmoreiz satiksies Rīgā un nostāsiesblakus Latvijas kino klasikas pērlēm.KAS: brīvdabas kino seansi.KUR: pilsētas laukumi, priekšpilsētas.KAD: jūnijs – septembris.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: Rīgas Kino muzejs,Nacionālais kino centrs.SADARBĪBAS PARTNERI: Dānijas Kultūrascentrs, Ziemeļvalstu informācijas centrs,Francijas kultūras centrs.56 57

“toreiz un tagad”Apstājies. Apskaties. Iepazīsti.Pilsēta pārveidojas strauji: jau atgriežotiespēc mēnesi ilgas prombūtnes, šķiet, kaviss manījies, savukārt, atrodoties uz vietas,šķiet, ka mainījies nav vispār nekas,jo pārmaiņas bijušas tik mierīgi plūstošas,pakāpeniskas.Foto izstādes “Toreiz un Tagad” mērķis irtvert šīs pārmaiņas, veidojot foto instalācijas– stendus, kuros vērojama viena untā pati pilsētas vieta, tās pārmaiņas dažādoslaikos gadsimta gaitā. Izvietotas piekonkrēta objekta – laukuma, ēkas vai ielasposma, šīs instalācijas vēstīs, kā šeit bijatoreiz, ļaujot salīdzināt ar to, kā ir tagad.pēckara paaudzePēckara paaudze ir brīva no traumām,kas vajā iepriekšējās paaudzes.Iepriekšējo paaudžu neirozes, atmiņasviņi pārstrādā radošā veidā, kas reizēir protests jebkam, kas ir nebrīvs.Eiropas Kultūras Galvaspilsētas programmasietvaros paredzēts organizēt mākslasun kultūras telpu vietās, kas saistītas arvaras un kara tematikas attiecībām, organizējotkoncertus, izstādes, performances.Šo vietu izmantojuma ideja – kultūra, kasneupurē sevi varai, kas pretojas tai, nepielāgojas,pati būdama karā ar visu konvencionālo.Līgatnes pazemes poligons,Salaspils kodolreaktora vieta, Daugavgrīvascietoksnis, Irbenes radiolokatorsPiemēri:Brīvības piemineklis.Vietā, kur šobrīd atrodas 1935. gadā uzceltaisBrīvības piemineklis, pirms I Pasauleskara stāvējusi Pētera I bronzas statuja.Padomju Latvijas laikā ap pieminekli kursējatrolejbusi. Dzīvā satiksme radīja piemineklimnopietnus bojājumus, tādēļ, kad,atgūstot neatkarību, 1990. gadā satiksmešajā ielas posmā beidzot tika slēgta, piemineklimbija nepieciešama nopietna restaurācija.2001. gadā restaurācijas darbitika pabeigti.Brīvības un Elizabetes ielas krustojums.Padomju laikā šajā vietā dižojās V. I.Ļeņina piemineklis. Nu jau vairākus gadusZiemassvētku laikā šo vietu rotāZiemassvētku eglīte, bet dažādos Rīgassvētkos – tiem piemērots noformējums.iecerētas kā Eiropas kultūras galvaspilsētaspasākumu norises vietas alternatīvāskultūras procesiem, iesaistot norisēdažādas Rīgas subkultūras grupas, grafitimāksliniekus, alternatīvās mūzikas festivāluorganizētājus, nepublicētus filozofus unliterātus, neatkarīgo teātru trupas, piedāvājotšajās vietās izveidot multikulturālu telpuar nosaukumu “Pēckara paaudze”.KAS: mākslas un mūzikas akcijas.KUR: Līgatnes pazemes poligons,Daugavgrīvas cietoksnis,Irbenes radiolokators,Salaspils kodolreaktors.KAD: gada garumā.ORGANIZĒ: “Skaņu mežs”, tekstgrupa“Orbīta”.Dailes teātris.Savu mājvietu – arhitektes Martas Staņasprojektēto ēku Brīvības ielā 75, Dailes teātrisieguvis tikai 1977. gadā, bet to, kas šajāvietā pirms tam bija – veco Rīgas apbūvi,ceļot Dailes teātri, nojauca.Gaisa tiltsGaisa tilts ir pirmais viadukts Rīgā, un tas iruzcelts pār dzelzceļa sliedēm 1906. gadā.Tilta pakājē atrodas Brīvības ielas tramvajudepo, kas varētu pastāstīt, kā gadu gaitāmainījies sabiedriskā transporta izskats.Aiz depo agrākās rūpnīcas “Sarkanāzvaigzne” telpas šobrīd gaida pārbūvi.KAS: fotoizstāde pilsētvidē.KUR: Brīvības iela.KAD: maijs – septembris.IDEJAS AUTORS:EKG darba grupaopera “valentīna”– stāsts par rīgānogrimušoatlantīdu2014. gadā Latvijas Nacionālajā operānotiks jaunas latviešu oriģināloperas– “Valentīna” – iestudējums. Tas būsstāsts par kādu leģendāru Latvijasun Eiropas kultūras dzīves personību– kino un teātra zinātnieci ValentīnuFreimani, kuras personiskais dzīvesstāsts ir cieši saistīts ar Eiropas unLatvijas vēstures notikumiem. Viņudēvē par Rīgā nogrimušo Atlantīdu,kura, bēgot no fašistiskās Vācijas, vēlbūdama jauna meitene, nonāk Rīgā,zaudējot visus sapņus, kādi viņai bija30. gadu sākuma Berlīnē. Holokaustāiet bojā viņas ģimene. Berlīnes kino unteātra vidē augusī Valentīna Freimanepadomju laikā kļuva par skolotājuRietumu kultūrā un kino vairākāmLatvijas paaudzēm.Jau 2007. gadā Latvijas Nacionālā operasadarbībā ar AS “Kolonna” valdes priekšsēdētājuIevu Plaudi un Cēsu Mākslasfestivālu izsludināja latviešu oriģināloperukonkursu, kura mērķis bija veicināt latviešuoperas žanra attīstību, radot lielasformas skaņdarbu iestudēšanai LatvijasNacionālajā operā.Latviešu oriģināloperas ideju konkurss,kurā ir uzvarējis komponists ArtursMaskats ar operu “Valentīna”, ir noslēdzies,un idejas realizācija plānota 2014.gadā. Jauniestudējuma radošajā komandāiesaistījušies libreta autors Marts Pujāts,dramaturģe Margarita Zieda un režisorsViesturs Kairišs.Reizē ar operas “Valentīna” pirmizrādiNacionālajā operā tiks demonstrēta vācukinorežisora Rozas fon Praunheima dokumentālāfilma par Valentīnu Freimani, kuruviņš uzsācis veidot 2009. gadā.KAS: operas pirmizrāde.KAD: 2014. gada Latvijas NacionālāsOperas sezona, oktobris.KUR: Latvijas Nacionālā Opera.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:Latvijas Nacionālā Opera.58 59

izdzīvošanas komplektsLuxury replica | Andris Eglītis60

izdzīvošanas komplektsEkstremālu situāciju gadījumos cilvēks sevī atklāj šķietamineiespējamo. Rīgas programmas sadaļa “Izdzīvošanaskomplekts” aicina pārlūkot mūsu rīcībā esošos zināšanu,prasmju un vērtību arsenālus, kas var noderēt visdažādākajāssituācijās un apstākļos, vai, raugoties no otras puses,ļauj nenokavēt dzīvi – apgūstot jaunas iemaņas, izkopjotprasmes, iegūt pieredzi, pārdzīvojumu.Piedāvātais “izdzīvošanas komplekts” var tikt dēvēts par atgriešanospie pamatpatiesībām un prasmēm vai arī par atgriešanos pienākotnes pamatnepieciešamībām cilvēka dzīvē, metoties piedzīvojumupilnā ceļojumā pa IT džungļiem, saskaroties ar pasaulesklimata pārmaiņām, ar izdomu izdzīvojot ekonomiskās krīzes apstākļus.Tradīciju sakausējot ar inovāciju, iegūstam jaunu līdzekli,instrumentu, pieredzi, kas spēj mums parādīt pareizo ceļu unpalīdz īstenot iecerēto plānu. Pazūd robeža starp ikdienas mazajāmlietām un globāliem notikumiem, jo reizēm niecīgs žests varizmainīt pasaules virzību. Pirms Jāņiem savāktās pļavas puķespārtop dziednieciskā ziedē, nelielā laboratorijā iegūtais dzintaradiegs spēj izraisīt apvērsumu medicīnā, eksperimenti ar jaunajāmtehnoloģijām spēj piedāvāt risinājumus jaunai enerģijas ieguveiun ekoloģisku problēmu risināšanai.Pilsētnieka mūsdienu nepieciešamība šādā force majeure izpratnēir zināt vecumveco stāstu “kā iegūst uguni”: kā slauc govi, kāada zeķi, kā efektīvi uzkrāj un izmanto enerģiju etc. Tādējādi tematika“lauki ienāk pilsētā” nav pretnostatījums, bet gan šodienascilvēka “izdzīvošanas komplekts”, kurā blakus gluži pragmatiskāmdzīves un sadzīves prasmēm stāv zināšanas, attieksme,emocijas. Tā ir katra cilvēka “ceļa soma”, kurā simboliski atrodamagan maize, gan mūžam jaunā un gadsimtos kaldinātā garīgādzīvesziņa. Ceļa somā atradīsies gan tas vienīgais sērkociņš, arkuru, līdzīgi kā skautu nometnēs, jāmāk iekurt ugunskurs, gan kādaspāris grāmatas, kuras, iespējams, ir mainījušas jūsu dzīvi unkļuvušas par uzticamiem ceļa biedriem. Varbūt tur glabāsies arīkāds noslēpumains talismans, kāda mistiskās pieredzes liecība,kas reizēm var palīdzēt vairāk nekā racionāli argumenti un prātīgspadoms.“Izdzīvošanas komplekts” ir aicinājums atraisīt katrā indivīdāsnaudošo radošo garu, reizē tas var kalpot kā tests, kā pārbaudījumsmūsu domāšanas un rīcības kapacitātei, spējai ātri analizētsituāciju un pieņemt neordinārus lēmumus, ar minimāliem resursiemiegūt pārsteidzošu rezultātu, atrast asprātīgus un inovatīvusrisinājumus.Jozefs Boiss savā laikā ir apgalvojis, ka ikkatrs var būt mākslinieks.Viņš arī definē tā dēvēto sociālo skulptūru, kas nozīmē, kavisa sabiedrība kopumā tiek uztverta kā mākslas darbs, kuras būvēšanākatrs indivīds piedalās ar savu radošo potenciālu. Boisssavā ziņā maina mākslas attīstības trajektoriju, aicina sapludinātdzīvi ar mākslu, katram līdzdarboties un kļūt radošam.Ko šādā situācijā var darīt mākslinieks? Attīstīt pārdrošus eksperimentusun ļauties radošai eksplozijai, izmantojot pašreizējo situācijusavā labā. Ja nav piemērots brīdis heroiskiem naratīviem unvērienīgiem reprezentatīviem pasākumiem, var pievērsties ikdienaspoēzijas meklējumiem, zemsvītras komentāriem, spontānāmmanifestācijām un intervencēm. Ar minimāliem lidzekļiem var panāktpārsteidzošu rezultātu, asprātīgas idejas iedzīvinot ar DIY (doit yourself), arte povera, ready made līdzekļiem, performanču unakciju palīdzību, izmantojot Fluxus stratēģijas.“Izdzīvošanas komplekts” ir aicinājums pašam veidot savu dzīvitādu, kādu mēs to vēlamies redzēt. Līdzīgi, kā ar minimāliemlīdzekļiem var radīt pārsteidzošu mākslas darbu. Viss jau ir tikaipašu rokās. Un varbūt universālā “izdzīvošanas komplekta” recepteir šāda: 20 % drosmes, 20 % zināšanu, 10 % izturības, 10 %atjautības, 40 % radošuma.63

okassomiņa – balkonsBalkons – rīdzinieka rokassomiņa jebpētījuma objekts, kas atklāj pilsētniekadzīvesveidu, kā arī atgādina parLatvijai raksturīgo puķu audzēšanasun dāvināšanas tradīciju un rosina domātpar dārzu pašā pilsētas centrā, pardabas sadzīvošanu ar urbāno telpu.Iesaistot, piemēram, Brīvības ielas iemītniekus,pasākuma ietvaros tiks apzinātatradicionālā mūsdienu kultūra (mūsdienudzīvesveids) Rīgā, vienlaikus veidojot ielaskopējo vizuālo tēlu.Pasākuma ietvaros Brīvības u. c. ielu iemītnieki(iedzīvotāji, iestāžu darbinieki) dokumentēs(fotografēs, filmēs) savus un / vaikaimiņa balkonus, tādējādi veidojot vizuāloliecību krājumu, ar kuru varēs iepazītiesjebkurš interesents, izmantojot interneta resursus(piem., www.draugiem.lv, www.serde.lvu. tml). Katra fotogrāfija – mūsdienuvēstures liecība, tiks apmainīta pret zieduvai garšaugu sēklām un Rīgas EKG svētkukarodziņu. Sēklu iestādot puķupodā uzbalkona, Brīvības ielas (arī citu projektā iesaistītoentuziastu) balkoni svētku kulminācijasbrīdi sagaidīs krāšņi un atpazīstamiar ziediem, augiem, karogiem. Iedzīvotājulīdzdalība veicinās kopīgas līdzatbildībassajūtu, kā arī mudinās padomāt par dabasun urbānas telpas mijiedarbību. Pirms projektaīstenošanas tiek veidots izglītojošsun informējošs raidījumu un rakstu ciklsmasu medijos.KAS: pētniecisks, estētiski ekoloģisks un uzsabiedrības līdzdalību vērsts projekts.KUR: ēkas ar balkoniem Brīvības ielā.KAD: marts – septembris.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS: starpnozarumākslas grupa “Serde”, www.serde.lv.steļļu maratonsSteļļu maratons – aušanas tradicionāloprasmju popularizēšana un interpretācijamūsdienās, vecais pārtop jaunajā,nelietojamais – noderīgajā, aizmirstais– praktiskajā. Tradicionālā kultūra – videidraudzīgas nākotnes garants.Steļļu maratons uz ielas t/c “Galerija Centrs”– ar mērķi iekļūt Ginesa rekordu grāmatāar garāko lupatu deķi, kuru pēc pasākumavarētu dāvināt Eiroparlamentam. Mēnešalaikā izvietotas tik daudz steļļu, cik var ietilpināttirdzniecības centrā. Katrs rīdzinieksun Rīgas viesis tiek aicināts piedalīties –paņemt savu veco apģērbu vai “humpalās”pirktas drēbes un ar audēja palīdzību,sagriežot strēmelēs, pašrocīgi ieaustkopējā deķī. Lupatu deķis pamatā tiekbērnu svētki“nāc un piedalies!”Kā bērniem un jauniešiem orientētiesplašā piedāvājuma klāstā un atrast sevvēlamo brīvā laika nodarbošanos un,iespējams, nākamo profesiju?Iestādes, kas Rīgas pilsētā piedāvā interešuizglītību, maija beigās rīkos dažāduspasākumus, kuros ar dažādiem izteiksmeslīdzekļiem parādīs to daudzveidību, ar kobērni nodarbojas savā brīvajā laikā – dzied,dejo, atpūšas, sporto, būvē, montē, šuj,zīmē, veido u. t. t. Augusta beigās iestādesrīkos atvērto durvju dienas savās mājās,bet septembra pirmajā sestdienā, uzsākotjauno mācību gadu, apdzīvos Vērmanesdārzu. Pasākumu laikā bērniem tiek piedāvātasradošās darbnīcas un koncerts,veidots ar domu par ekoloģiju un milzīgosecond hand jeb tautā saukto ‘humpalu’piegādi no Eiropas Latvijai. Mēs piedāvājamsavdabīgu maiņu – vecās drēbes pretmīlīgiem austiem lupatu deķīšiem.Paralēli steļļu maratonam tiek organizētasdarbnīcas – mākslinieciskas un pašdarbnieciskasinterpretācijas saistībā ar aušanas,tamborēšanas un adīšanas prasmēm,iesaistot tekstila un šķiedras māksliniekus(piem., Pēteri Sidaru, Egilu Rozenbergu u.c). Rezultātā top adījumi, tekstilijas un suvenīrino plastmasas un citām modernāmšķiedrām. Organizējot meistardarbnīcasun gan demonstrējot “Serdes” organizētajāsekspedīcijās satikto amatnieku prasmjuvideodokumentāciju, gan aicinot māksliniekusdemonstrēt radošu pieeju materiāluizmantošanā, aicinām pilsētniekusun pilsētas viesus padomāt par veidiem,kā arī iespēja piedalīties visdažādākajāsakcijās un aktivitātēs.KAS: radošās darbnīcas, pasākumu programma,koncerts Vērmanes dārzā.KUR: Vērmanes dārzs, 14 Rīgas interešuizglītības iestādes un pamatskola “Rīdze”.KAD: maija beigas un augusta beigas –septembra sākums.IDEJAS AUTORS: Māra Vilciņa.RĪKOTĀJS: RD IJSD Bērnu un jaunatnespārvaldes Interešu izglītības nodaļa.SADARBĪBAS PARTNERI: 14 Rīgas interešuizglītības iestādes un pamatskola “Rīdze”,NVO, kas piedāvā interešu izglītībasprogrammas.kā atjautīgāk izmantot zināšanas un mūsdienumateriālus un pašiem izveidot savusuvenīru.KAS: interaktīvs pasākums ar ekoloģiskuievirzi.KUR: uz senās Rīgas ielas t/c “GalerijaCentrs”.KAD: maijs.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: Ilga Reizniece,starpnozaru mākslas grupa “Serde”,www.serde.lv.SADARBĪBAS PARTNERI: profesionāļi,mākslinieki, amatnieki un pašdarbnieki,audējas un tautas daiļamata studijas,v/a “Nemateriālā kultūras mantojumacentrs”.64 65

pilsētas laboratorijaPilsēta parasti ir radošo ideju poligons,aktuālo notikumu skatuve, pārmaiņuindikators un katalizators. Reaģējot uzizmaiņām Rīgas urbānajā telpā un tāssociālajā tekstūrā ar mākslas līdzekļiem,mēs varam testēt pilsētas attīstībasscenārijus un piedāvāt radošasizdzīvošanas stratēģijas.māksla+komunikācijas2014. gadā Māksla+Komunikācijasfestivāls aktualizēs sociālās ekoloģijasjautājumus, risinot modernās sabiedrībasun tās radītās tehnoloģizētāsvides savstarpējās attiecības.Mūsdienu globālā krīze ar tās dažādajāmlokālajām izpausmēm pieprasa jaunasidejas un pieejas visās jomās – no dizainalīdz ražošanai. Arvien aktuālāks kļūstjautājums par ilgtspējīgiem, alternatīviemun ekoloģiskiem tehnoloģiju izmantošanasAr projektu Survival kit 2009. gada rudenīRīgā aizsākas vērienīgas laikmetīgāsmākslas manifestācijas pilsētas publiskajātelpā, kas turpina attīstīties un paplašinātieslīdz 2014. gadam. Pilsēta kļūst parsava veida laboratoriju un ideju poligonu.Sekojot līdzi pilsētas attīstības tendencēm,gan plānotām, gan spontānām, kāarī izmaiņām sociālajā pilsētas telpā, katrugadu uzmanība tiek pievērta tā brīža aktualitātēmun problemātikai. Līdzīgi, kā šogadmākslinieki aicināti reaģēt uz ekonomiskāskrīzes radīto situāciju un veidot savusdarbus tukšajās veikalu telpās uz pilsētascentrālās iepirkšanās ielas, izmantojot DIY(do it yourself) stratēģiju un piedāvājot atraktīvusrisinājumus krīzes pārvarēšanai.Pilsētas laboratorijā aicināti piedalīties50 mākslinieki un mākslinieku grupas noLatvijas, Eiropas un citām pasaules valstīm.Mākslinieki veidos vietas kontekstāun problemātikā balstītus darbus, kas būsvērsti uz tā brīža aktuālo problemātiku unuzrunās plašu sabiedrības daļu. Projektaietvaros taps gan mākslas objekti, instalācijas,video un foto dokumentācijas, interaktīvasprovokācijas, performances unakcijas.veidiem. Festivāls tiecas aplūkot, kāda irmākslinieku loma sociāli ekoloģisku jautājumurisināšanā un kāds potenciāls piemītmākslinieku, zinātnieku un tehnoloģijasspeciālistu sadarbībai nākotnes sabiedrībasveidošanā.Festivāla ievadpasākumu programmā paredzētsorganizēt radošās darbnīcas, audiovizuālasperformances, videolektoriju unfilmu programmas, nelielu izstādi. Festivālaietvaros paredzēta interaktīva instalācijapubliskā telpā Rīgā, liela mēroga starptautiskamediju mākslas izstāde, starptautiskamākslas un zinātnes konference,Daudzi mākslinieku projekti taps sadarbībāar lokālajiem iedzīvotājiem, pilsētasplānotājiem, dažādām sociālajām grupām.Tie varēs kalpot kā testa platformaspilsētas attīstības nākotnes scenārijiemun komunikācijas modeļiem starp dažādāmetniskajām un sociālajām grupām.Pilsētas laboratoriju papildinās diskursīvipasākumi (filmu skates, prezentācijas,kopīgas brokastis un diskusijas, ekskursijaspa “nepieradinātām” vietām u. c.), kāarī semināri un radošās darbnīcas, kurostiktos mākslinieki, arhitekti, pilsētplānotāji,vietējie iedzīvotāji.KAS: izstāde, akcijas, performances,diskursīvi pasākumi, semināri.KUR: Rīgas pilsētvide, netradicionālasizstāžu vietas.KAD: septembris, dažādas aktivitātes jauperiodā no 2009. līdz 2013. gadam.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:Laikmetīgās mākslas centrs.SADARBĪBAS PARTNERI: Iaspis (Zviedrija),FRAME ( Somija), eipcip (Austrija), Lentos(Austrija), Zachenta galerija (Polija),MACBA (Spānija) u. c.audiovizuālu performanču programma,videolektorijs un filmu programma.KAS: festivāls.KUR: RIXC Mediju telpa un Spīķeri,Rīgas pilsētas galerija.KAD: ievadprogramma – aprīlis,festivāls – oktobris, izstāde – oktobris,novembris.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:RIXC producentu grupa (Rasa Šmite,Raitis Šmits u. c.), http://rixc.lv.SADARBĪBAS PARTNERI: Liepājas universitātesMākslas pētījumu laboratorija.fit fitness (fitness for fit)Izglītības programma skatuves mākslasfestivālu kuratoriem ir iniciatīva,kas aizsāk pilnīgi jaunu festivālu kuratoruapmācības virzienu, kas balstītsdomāšanā un neordinārā pieejāmākslas festivālu organizēšanā. Jaunsizaicinājums domas materializācijaiskatuves mākslā, kas attīstās kā starptautiskassadarbības rezultāts.Starptautiskā festivālu asociācija FIT apvienoastoņus inovatīvus laikmetīgā teātrafestivālus no astoņām Eiropas valstīm, taiir plaša pieredze dažādu starptautisku izglītībasun mākslas projektu organizēšanā.Asociācija attīsta jaunu starptautiskuprojektu, kas apvieno izglītības un radošasprakses procesus, piedāvājot tās dalībniekiemmācīties un praktiski strādāt izvēlētajājomā. Dalībnieki ir 24 kuratori ar iepriekšējupieredzi no dažādām Eiropas valstīm.citi rīgas dejotāju svētkiAicinot nedejotājus uz deju, izaicinājumsir dubults: ne tikai apgūt deju,bet arī kāpt uz lielās skatuves kopā arpieredzējušiem dejotājiem.Dejas tradīcijas Rīgā ir spēcīgas – darbojasvairāki desmiti deju kolektīvu, bet dejotājuskaits mērāms tūkstošos, reizi 5 gadosnotiek Vispārējie latviešu Deju svētki, un nujau par stabilu, ikgadēju tradīciju kļuvuši arīRīgas dejotāju svētki, kuros piedalās tiešiRīgas deju kolektīvi. Latviešu dejas lieluzvedumāšogad piedalīsies 1809 dejotājino 53 Rīgas deju kolektīviem. Tiks izdejotasgan līdz šim redzētas dejas no pēdējogadu lielākajiem deju uzvedumiem, ganpavisam jaunas dejas, kas godalgotas2009. gada Jaunrades deju konkursā.KAS / KUR / KAD:2011. gads – Menedžmenta akadēmija,intensīva apmācība praktiskajāmenedžmentā, producēšanā unkopproducēšanā, finansējuma piesaiste,vietējā un starptautiskā sadarbība u. t. t.2012. gads – 8 semināri dažādos Eiropasfestivālos visa gada garumā. Seminārutēmas: māksla un ekoloģija, zinātne,biotehnoloģijas, festivāls, socioloģija,māksla un pilsēta, globalizācija, politika,cilvēks, māksla un ilgtspējība.2012.–2013. gads – 8–10 labākie kuratoriuzsāk darbu dažādos festivālos visāEiropā. Divi no viņiem uzsāk darbu LJTI,lai piedalītos Rīgas – Eiropas Kultūrasgalvaspilsētas skatuves mākslasprogrammas veidošanā un organizēšanā.Šinī gadā notiek arī vasaras nometne –visu praktiskajā darbā iesaistīto kuratorutikšanās ar pasaules progresīvākajiem unspēcīgākajiem festivālu mākslinieciskajiemvadītājiem. 2014. gads – skatuves mākslasprogramma Rīgā – Eiropas kultūrasTaču par spīti tam joprojām ir cilvēki, kasnekad nav dejojuši un uz aicinājumu dejotatbild: “Es nedejoju!”. Pasākuma “CitiRīgas dejotāju svētki” mērķis ir aicinātdejot tieši tos, kas agrāk nav dejojuši, izveidotdeju kolektīvu no “nedejotājiem”.Izveidotajam kolektīvam mēneša laikā tiksuzdots iestudēt deju, pierādot vispirms jaupašiem sev, ka nerealizējamu izaicinājumunav. Jaunizveidotā kolektīva priekšnesums,iestudētā deja, tiks iekļauta lielajā“Rīgas dejotāju svētku 2014” koncertā līdzāspieredzējušu kolektīvu sagatavotajaiprogrammai.KAS: akcija-koncerts.KUR: Arēna Rīga.KAD: maijs.IDEJAS AUTORS: SIA Untitled.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas domes Kultūrasdepartamenta iestādes, Rīgas pilsētaspašdarbības kolektīvi.galvaspilsētā. Rezultātā mēs iegūstamjaunu un radošu skatuves mākslasfestivālu kuratoru paaudzi Latvijā unEiropā, kā arī kuratoru komandu, kurāsadarbojas LJTI darbinieki un kuratorino citām Eiropas valstīm. Rezultātā topunikāla, speciāli Rīgai – Eiropas Kultūrasgalvaspilsētai radīta programma, kurastapšanā sadarbojas vadošie Eiropasfestivāli.IDEJAS AUTORI, RĪKOTĀJI UN SADARBĪBASPARTNERI: Starptautiskais Jaunā teātrafestivāls Homo Novus, Latvijas Jaunāteātra institūts (Rīga), Festivāls Spielart(Minhene), Varšavas teātra festivāls(Varšava), Starptautiskais teātra festivālsDivadelna Nitra (Nitra), Exodos festivāls(Ļubļana), Londonas Starptautiskaisteātra festivāls LIFT, Baltic Circle festivāls(Helsinki), 4+4 Days in Motion (Prāga).66 67

dzīvās bildes nogadsimtu sadzīvesaināmKā esam izdzīvojuši cauri gadsimtiem?Kur slēpjas mūsu – rīdzinieku stiprums?Atbildes meklējamas vēsturesliecībās, prasmēs un zināšanās, kurasesam pratuši izmantot un saglabāt.Teatralizētā veidā ar praktiskām darbnīcāmtiek parādīta rīdzinieku vēsture, kurkatrs var iejusties kādā konkrētā laika posmāvai kādā tēlā kā, piemēram, baronese,vešeriene, kalējs, kurpnieks u. c.Inscenētā vide uzbur Rīgu jau 17. gs. aināsun tad izved laikiem cauri līdz patmūsdienām. Tiek iezīmēta Rīgas vēsturesnotikumos sakņotā multikulturālā vide untās dažādie sociālie slāņi, latvieši, krievi unebreji, bagātie un nabagie, vienkāršie rīdziniekiun aristokrātija. Katrai no šīm etniskajāmun sociālajām grupām “izdzīvošanaskomplekts” ir visai atšķirīgs. Kas svarīgsvieniem, ne vienmēr tiek atzīts par derīgucitiem. To apliecina atšķirīgas ēšanas tradīcijas,svētki, apģērbi, paražas, dziesmasun joki. Cilvēks jau nedzīvo tikai no maizes.Reizēm kāda senaizmirsta gudrība vaikāds vecs joks palīdz izglābties no šķietamineatrisināmām situācijām.KAS: teatralizēts uzvedums ar praktiskudarbošanos.KUR: Rīgas muzeji:Rīgas vēstures un kuģniecības, ValstsMākslas muzejs vai Mencendorfa nams,vai Melngalvju nams; Brīvdabas muzejs;BJC “Rīgas Skolēnu pils”.KAD: maijs.IDEJAS AUTORI: Dina Liepa, Valdis Egle,Ināra Jankovska – Bērnu un jauniešucentrs “Rīgas Skolēnu pils”, www.rsp.lv.RĪKOTĀJI:RD IJSD, BJC “Rīgas Skolēnu pils”.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas muzeji: Rīgasvēstures un kuģniecības, Mencendorfanams, Valsts mākslas muzejs, Brīdabasmuzejs, Latvijas Piļu un muižu asociācija,Vendem (Holande) pilsētas skola unmuzejs, Rostokas (Vācija) bērnu unjauniešu centrs.skolotāju talanti bezrobežāmKatrs cilvēks dzīves laikā iegūst zināšanas,prasmes un vērtības. Katram irkāds talants – joma, kas padodas vislabāk.Talants palīdz atraisīt radošoenerģiju, kā arī var noderēt kā “izdzīvošanaskomplekts” visdažādākajosapstākļos un situācijās.Radošais festivāls “Skolotāju talanti bezrobežām” piedāvā satikties dažādu valstu,pilsētu iedzīvotājiem, kurus vieno kopīgalieta – pedagoģija, bet arī atšķirīgais – savstalants. Talants ir tas, kas palīdz radoši risinātdažādas dzīves situācijas gan ikdienā,gan risināt nākotnes uzdevumus. Vērojotun piedaloties dažādu talantu demonstrēšanā,dalībnieki varēs izprast tā nozīmīgumumūsdienās. Tas varētu būt “izdzīvošanaskomplekts”, katra cilvēka “ceļa soma”,ko varētu nodot arī nākošajām paaudzēm.Festivāla mērķis ir aktivizēt skolotāju radošodarbību, veicināt skolotāju pašiniciatīvuun pašizpausmi. Skolotāji demonstrē savutalantu. Iespējamās līdzdalības formas:drāma, vokālā māksla, instrumentāliepriekšnesumi, dzeja, deklamēšana, deja,folklora, lietišķā māksla, tēlotājmāksla,fotogrāfija u. c. Festivāla laikā notiek dalībniekuradošo darbu skates, talantu demonstrējumi,priekšnesumi. 2013. gadāfestivāls notiek sadraudzības pilsētās, bet2014. gadā labākie dalībnieki tiekas Rīgākopīgā talantu festivālā “Talantam navrobežu”.KAS: radošo darbu skates, talantudemonstrējumi, priekšnesumi.KUR: Rīgas Izglītības un informatīvimetodiskais centrs, www.riimc.lv.KAD: 2013.–2014. gadā Rīgā unsadraudzības pilsētās; 2014. gadanovembrī noslēgums Rīgā.IDEJAS AUTORS: Rīgas Izglītības uninformatīvi metodiskais centrs,www.riimc.lv.RĪKOTĀJS: Rīgas Izglītības un informatīvimetodiskais centrs, www.riimc.lv.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas sadraudzībaspilsētas.68 69

eksakto un ezotēriskozinātņu skaidrojošāvācelīteGan materiālā, gan ezotēriskā pasaulear saviem likumiem ir nepārvaramavara, kuru cilvēks cenšas izpētīt un atklāt.Centieni izprast pasaules likumsakarībasir cilvēka dzīves mūžīgaisdzinulis, kas ļauj arī apjaust indivīdaeksistences priekšnoteikumus.Projekta ietvaros notiek cieša sadarbībastarp māksliniekiem un zinātniekiem, laikopīgi radītu zinātniskos eksperimentospamatotus mākslas darbus, kas tiektosizskaidrot t. s. acīm redzamo, bet neticamo.Mākslinieka skatījums un vīzija tikssenā zīme – senā rīgaVai, imitējot vidi, kurā dzīvojuši mūsusenči, mēs spējam iztēloties viņu pasaulesizpratni, domāšanas veidu unsajūtas? Līdzīgi kā bērnu dienās uzvelkotbruņinieka masku, mēs jau sajūtamzirga muguru. Apgūstot senaizmirstasprasmes un klīstot pa senās apmetnestakām, ar mūsdienu cilvēka dzīves pieredzimēs sasienam mezglā pagātni artagadni.Senās apmetnes vietā Esplanādē vai Zaķusalas zaļajā teritorijā tiek izveidota senāapmetne, kuru veido koka celtnes, amatnieku,tirgotāju teltis, seno kaujinieku apmācība,spēles, sacensības, tirgošanās,lopi u. t. t. Kādā no laukumiem norisināsstarptautiskas sacensības cirvja mešanā,šaušanā ar loku vai sacensības starpuguns triku meistariem u. c. Darbojas senoamatu darbnīcas, kurās iespēja izmēģinātroku podniecībā, kalšanā, ādas apstrādē,savienota ar fizikas un ķīmijas eksperimentiem,kā arī citu zinātnes nozaru elementiem,tādējādi mēģinot skaidrot apkārtējāspasaules norises. Rīgas pilsētas publiskajosparkos tiks uzstādīti 10 objekti – stiklavitrīnas. Katrā no tām būs izstādīts kādazinātniska eksperimenta modelis. Modeļusveidos zinātnieku un mākslinieku grupas.Projektā aicināti piedalīties gan Latvijas,gan ārvalstu zinātnieki un mākslinieki.KAS: izstāde publiskā telpā.KUR: Rīgas publiskie parki Vērmanesdārzs, Kronvalda parks, Esplanāde.KAD: maijs.IDEJAS AUTORS:Inga Bodnarjuka, Gints Gabrāns,Aigars Bikše, Kristaps Gulbis.RĪKOTĀJS: Mākslas menedžmenta uninformācijas centrs.aušanā u. c. Daugavā pietauvoti vikingukuģi. Tirgus placī iet vaļā andele, pamīšusar jokiem tiek slavēta prece. Līdzās ekoloģiskiemproduktiem nopērkamas tradicionālāslīvu un latviešu lietas – segas, zeķes,kalumi, koka izstrādājumi u. c. Notiek pavārusacensības, var nogaršot pēc senāmreceptēm tapušus ēdienus.Paralēli norisinās spēle “Atmini Rīgas stāstu”,kas piedāvā iespēju atminēt / uzzinātdažādus faktus un detaļas no Rīgas vēstures.Spēle konstruēta kā uzdevumu sērija,daļēji arī kā orientēšanās spēle, atjautībasun zināšanu pārbaude ar anagrammāmun slepeniem tekstiem. Uzvarētāji iegūstasprātīgi pagatavotas balvas.KAS: seno prasmju plenērs, tirgus,sacensības.KUR: Esplanāde vai Zaķusala.KAD: vasara.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: Julgī Stalte,Līvu Savienības Rīgas grupa.literārās pārtikasminimums“Izdzīvošanas komplekts” ir Latvijas,Eiropas un pasaules literārās vērtības,kuras tiks “izlasītas” gada garumā.Katra valsts veidos garīgās pārtikasminimumu no savas valsts literatūrasbagāžas. No savas valsts literārajiemdarbiem rakstnieki izvēlēsiesun vei dos savdabīgu literatūras“Izdzīvošanas komplektu”, kas varētupalīdzēt cilvēkam gan pārvarēt eksistenciālosnosacījumus, gan stātiespretī ikdienas problēmām.vide vienoApkārtējā vide ir viena no cilvēka personībasveidošanas komponentēm. Šisprojekts ir aicinājums cilvēkiem pašiemveidot vidi, kurā tie dzīvo.Design for all programmas ietvaros tiek veidotasradošās darbnīcas, semināri un konference,konkurss pilsētvides uzlabošanai.Atsevišķu radošo darbnīcu un pilsētvidesjautājumu attīstīšanā tiek iesaistīti ārvalstudizaineri un arhitekti, piemēram, Francijasapvienība Bruitdufrigo.Sākotnēji dizaineru un arhitektu grupasRīgas mikrorajonos veic izpēti un iepazīstasar risināmajiem jautājumiem.Sabiedrības iesaistīšana notiek, veicotdažāda veida aptaujas. Piemēram, pargājēju celiņu, atkritumu urnu, informācijaspaneļu, apgaismojuma, pieturvietu, bērnurotaļu laukumu u. c. nepieciešamību.Vadoties no apkopotajiem rezultātiem, tiekmeklēts atbilstošs risinājums. Katru mēnesivienu nedēļas nogali kādā no mikrorajoniemnotiek ar dizainu saistīta izglītojošaIecerēti regulāri literatūras lasījumi, kurospiedalās visu paaudžu un dažādu tautībuLatvijas prozaiķi, kā arī ārvalstu autori.Rakstnieki lasīs gan savus, gan kolēģu, taiskaitā klasiķu, darbus. Plānots aicināt uzstātiesne tikai rakstniekus, bet arī ar dzeju,publicistiku un citām mākslas jomām saistītusautorus, kurus, piemēram, iesaistītu Īsostāstu brokastu vai Garstāstu vakarēšanaspasākumos. Pasākumi iepazīstinās ar jaunākajiemdarbiem un tendencēm Latvijāun Eiropā topošajā literatūrā; veicinās interesipar latviešu literatūru plašā auditorijā;sniegs apmeklētājiem iespēju salīdzinātlatviešu literatūras darbus ar interesantiemārzemju piemēriem; dos dažādu paaudžurakstniekiem iespēju uzstāties ar jaunuun, visbiežāk, vēl nepublicētu darbu vaiun praktiska radošā darbnīca, ko vadadizaineri, atklājot iespējas, kā ar minimāliemlīdzekļiem katrs pats var izmainīt apkārtējovidi. Tiek organizēts ielu zīmējumukonkurss, kurā aicināti piedalīties jauniedizaineri un graffiti mākslinieki, kā arī vietējieiedzīvotāji. Šāda sadarbība sekmēmikrorajonu iedzīvotāju izpratni par plašovides humanizēšanas iespēju spektru.Tiek atvērts ceļojošs Latvijas dizaina veikalsDesignDrive, kas eksponē un piedāvājauno dizaineru darbus. Akcija notiek paralēlidažādām kultūras pasākumu norisēmvai arī mikrorajonos pie lielveikaliem un gadatirgos,pulcējot jaunu mērķauditoriju uniepazīstinot ar dizainu plašāku sabiedrību.KAS: radošās darbnīcas, akcijas, semināri,māksla publiskā telpā.KUR: Rīgas pilsētvide, mikrorajoni,kafejnīcas un klubi, izklaides untirdzniecības centri, jauniešu neformālāspulcēšanās vietas.KAD: aprīlis – oktobris.Aktivitātes aizsākas jau 2010. gadā.IDEJAS AUTORS: “Dizaina inovāciju centrs”sadarbībā ar “Dizaina informācijascentrs”, www.dic.lv.to fragmentu lasījumiem. Paredzētas arīrakstnieku debates par literatūras lomu unpozīciju Eiropā.KAS: literārie lasījumi.KUR: Rīgas kafejnīcas, mazo teātruskatuves, mākslinieku telpas, muzeji u. c.KAD: 2014. gada janvāris – novembris(divas reizes mēnesī), kulminācija 2014.gada decembrī.IDEJAS AUTORI: Jānis Oga, Marika Papēde,Arita Gutāne, www.literature.lv.RĪKOTĀJS: biedrība “Latvijas Literatūrascentrs”.SADARBĪBAS PARTNERI: Eiropas literatūrascentru tīkls Literature Across Frontiers unEiropas rakstnieku savienības u. c.,www.lit-across-frontiers.org.RĪKOTĀJI UN SADARBĪBAS PARTNERI:“Dizaina inovāciju centrs” sadarbībāar “Dizaina informācijas centrs”, jaunodizaineru apvienības Tasty, Rijada unDirectdesign u. c., nevalstiskā jauniešuorganizācija Sinergy fonds, Pļavniekulatviešu un krievu skolas, tirdzniecībascentri “Rimi”, “Jysk”, veselības centrs“Pļavnieki”, Bērnu sociālās aprūpes centrs“Pļavnieki” u. c.70 71

72ceļu karte

ceļu karteLielākā daļa cilvēces dzīvo pilsētās. Urbānās vides radītienosacījumi veido ikdienas rituālu blīvo audumu un piedalāsprivātās un publiskās telpas nozīmju veidošanā. Pilsētuveido ne tikai ēkas un transporta maģistrāles, bet drīzāknozīmju konteineri, informācijas plūsmas, valodas režģi unatšķirīga sprieguma vektori. Pilsētas ir kā dzīvi organismi,kas mēdz būt gan dinamiski un agresīvi augoši, gan nevarīgi,apmulsuši un sarūkoši. Tās var vadīt kapitālisma pragmatismābalstīta “generic cities” (Rem Koolhaas) eksplozīvāattīstības dinamika. Tā var būt Saskijas Sasenas (SaskiaSassen) definētā globālā pilsēta, kurā lokālais atrodasnepārtrauktā mijiedarbībā ar globālo. Var ļauties pieņēmumam,ka pilsēta aug pati par sevi.Pilsētas valodu nosaka kompleksā sociālā pinumā integrēti uniedzīvināti urbānie rituāli, navigācijas zīmes, žesti. Pilsētas radaplatformu daudzveidību (multitude), piedāvājot kopīgu dzīves telpuatšķirīgās kultūrās un identitātēs sakņotiem indivīdiem, aktivizējotprivātās un publiskās telpas transformāciju, katalizējot atšķirīgupozīciju sadursmi un auklējot pretestības garu.Kā smalkā kulinārijas grāmatas receptē pilsētas valodā sajaucasdaudzskaitlīgas sastāvdaļas, kuru proporcija tad arī nosaka katraspilsētas īpašo garšu. Rīgas “mentālo” kartogrāfiju veido vēsturiskāVecrīgas arhitektūra, Alberta ielas Jūgends, Centrāltirgus paviljoni– bijušie cepelīnu angāri, to veido arī padomju laika urbānāarheoloģija, tā dēvētie pilsētas “guļamrajoni”, mazdārziņi pilsētascentrā, Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas dalībnieku ikgadējiegājieni uz Bolderāju, Mākslas dienu manifestācijas Stacijastuneļos, Andrejsalas un Spīķeru radošā dinamika, Saules akmensun Lauksaimniecības ministrijas ēkas silueti, 9. maija manifestācijaspie Uzvaras pieminekļa un dziedoši cilvēki nakts tramvajā, kasatgriežas no Dziesmu svētkiem.“Ceļu karte” ir alternatīvs plāns, kā cilvēkam atrast savu Rīgu, kurapaslēpta zem pilsētas fasādes, kas ir meklējama cilvēku prātos,kas ir bijusi un ir aizmirsta jaunu vēsturisku, sociālu un politiskumotīvu dēļ. Ceļu karte ir plāns un reizē apvedceļš ierastajam, tūristunoskatītajam. Ceļu kartes ideja ir Rīgas iedzīvotāju integrācijajaunu ceļu radīšanā, kas nebūtu ceļi tikai fiziskā un tiešā nozīmē.Tie atklātu un radītu jaunu pilsētas asinsrites sistēmu. Ceļu karteietver īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. Īstermiņa mērķis ir atvērtsadarbībai, pieejamībai savdabīgas pilsētas vietas, apkaimesstāstus, atmiņas, notikumus. Ilgtermiņa mērķis ir izveidot Rīgu parpilsētu ar daudziem aktīviem centriem, kas katrs izceļas ar savuīpašo raksturu un savdabīgumu.“Ceļu karte” aicina gan lokālos iedzīvotājus, gan pilsētas pētniekusun viesus meklēt katram savu Rīgu, nevis konfrontējot pilsētascentru ar tā nomalēm, bet mēģinot atrast un izcelt katras vietaslokālo specifiku un unikālo atmosfēru.Nomalēs reizēm pilsētas centram pilnīgi paralēlu dzīvi dzīvo arītās iemītnieki. Tie ir cilvēki, kas par došanos uz pilsētas centrureizi nedēļā saka “braukt uz pilsētu”, kuru ikdiena paiet, pārvietojotiesmikrorajona robežās no darba uz veikalu un no veikala uzmāju, un vakari tiek pavadīti darbojoties mazdārziņā vai pagalmātērzējot ar kaimiņiem. Nomales apdzīvo arī tā dēvēto guļamrajonuiemītnieki, kas no rīta agri drūzmējas publiskā transporta pieturās,lai dotos uz pilsētas centru un vēlu vakarā atgrieztos savos mitekļos,tā arī nekad neuzzinot, kas mitinās kaimiņu dzīvoklī.“Ceļu karte” mēģina uzrunāt nomaļu un Rīgas priekšpilsētu iedzīvotājus,kā force majeure pārsteidzot tos gan ierastajā ceļāno veikala uz mājām, gan integrējoties rajona infrastruktūras dažādāsformās, mēģinot iesaistīt kultūras procesos un uzrunāt tosabiedrības daļu, kas, iespējams, nekad neieklīst mākslas galerijāsun muzejos vai neapmeklē kādus citus alternatīvus kultūraspasākumus.Marginālais tiek ievilkts uzmanības centrā – lokālās vides antropoloģiskāfaktūra kļūst par pazīstamu režisoru iedvesmas avotu,“Hamleta” vietā tiek iestudēti “Bolderājas stāstiņi”, līdz šim nepamanītibloku mājas iemītnieki kļūst par grāmatu varoņiem, namuiedzīvotāji aicināti uzzināt vairāk par sava kaimiņa atšķirīgajāmkultūras tradīcijām un iepazīt jaunu pieredzes telpu. Ceļu kartepiedāvā uzzināt vienam par otru vairāk un labāk iepazīt citam citu.Torņakalns dodas ciemos pie Ķengaraga, un Centrs apciemoPurvciemu.Doties uz nomalēm tiek aicināti arī pilsētas viesi, kas vēlas palūkotiesuz Rīgu no citas puses, apskatīties, kas notiek ārpus reprezentatīvāpilsētas centra teritorijas, un iepazīt tās “slepenāsvietas”. Tas ir aicinājums doties psihoģeogrāfiskā ceļojumā, līdzīgikā Valtera Benjamina formulētais flâneur – ļauties it kā bezmērķīgaiklaiņošanai pa pilsētu vai izmantot situacionistu iecienītodérive metodi, kas apzīmē spontānu virzīšanos cauri dažādāmpilsētas zonām.“Ceļu karte” šajos ceļojumos kalpo kā gids, kā sava veida kompass,kas katru reizi notēmēts uz citu Rīgu. Tās var būt ekskursijas,kas izgaismo dažādos Rīgas vēstures segmentus – padomjulaika Rīga, komunālie dzīvokļi, interjeri, bumbu patvertnes, industriālāmantojuma Rīga, vecās rūpnīcas, specifiskā arhitektūra unražošanas ierīces, ebreju Rīga, pilsēta, kas izkārtojusies ap vairāknekā 40 salām, bohēmas Rīga, dizaina pilsēta, velosipēdista Rīgau. t. t. Ceļu karte piedāvā ne tikai iepazīt līdz šim maz zināmāspilsētas, bet arī uz īsu brīdi atvērt durvis uz telpām, kurās cilvēkiparasti netiek ielaisti, kā ūdenstornī, meteoroloģijas stacijā, teātraaizskatuvē u. c.Pilsētas iztaustīšanai un neparasta skatupunkta meklēšanai kāinstrumenti tiek izmantoti dzeja, mūzika, pilsētas trokšņi, kas pārtopskaņu mākslā, literatūra, kas ļauj iejusties grāmatu personāžulomā un ieraudzīt pilsētu citām acīm. Kā vitāli kultūras epicentripamostas rajonu bibliotēkas, interešu izglītības iestādes, rajonukultūras nami un skolas. Rodas arī jaunas radošās platformas,kas kā testa laboratorijas uz laiku iedzīvojas dažādos pilsētaskvartālos un, līdzdarbojoties māksliniekiem, aktieriem, mūziķiem,kopā ar vietējiem iedzīvotājiem veido jauno Rīgu – pilsētu, kurasgalvenais un nepārvaramais spēks būs kultūra.74 75

filma”force majeure. rīga”9 Eiropas dokumentālā kino režisorukopdarbs būs stāsts par Rīgu, kāduRīga pati sevi nekad neieraudzītu, unstāsts par Rīgu, kādu pasaule nekadnav saredzējusi vai sadzirdējusi. Tābūtu pirmā 21. gadsimta antropoloģiskākino kolekcija par Rīgu, kam ir potenciālstikt izrādītai dokumentālā kinofestivālos un kinoteātros, kā arī televīzijāvisā pasaulē.Rīdzinieks pēc dabas ir aktīvs, izglītots unmīl kino, bet vairāk – kā vērotājs. Viņš kļūstziņkārīgs, ja uzņem kino. 21. gadsimtasākumā, kad kinokamera vairs nav nekasekskluzīvs, jo katrs ar savu mobilo telefonuvar filmēt sevi un savu apkārtni un uzreizto rādīt pasaulē, mēs esam nonākuši piedokumentālo bilžu inflācijas. Lēns un refleksijāsakņots dokumentālais kino ir mūsdienualternatīva, kādu Latvijas iedzīvotājisavulaik iepazinuši caur savu dokumentālākino skolu (Ivara Selecka “Šķērsiela”,Herca Franka “Par desmit minūtēm vecāks”).Rīgas poētiskais dokumentālā kinostils Eiropas kino vēsturē iegājis kā apliecinājumsdrosmīgai kinematogrāfijai.Paredzēts izveidot vērienīgu 9 Eiropā atzītudokumentālā kino režisoru projektu “ForceMajeure. Rīga”, kur kopā ar latviešu dokumentālākino klasiķiem Ivaru Selecki unHercu Franku piedalīsies 7 Eiropas dokumentālākino režisori, kuri katrs veidos stāstupar kādu konkrētu Rīgas rajonu, iedzīvotājugrupu, sociālu vai kultūras fenomenu,aptverot iespējami plašu un daudzveidīguģeogrāfisku, sociālu un kultūras teritoriju.Filmas projekts taps triju gadu laikā, sadarbojotiesLatvijas sociālantropologiemar Eiropas spilgtākajiem dokumentālā kinorežisoriem, operatoriem un Latvijas producentiem.Projekta mērķis – izmantot kinone tikai kā mākslu, bet padarīt kino parlīdzdalības formu, kurā iesaistītie latviešusociālantropologi projekta ietvaros veiktulauka pētījumus dažādās Rīgas vietās,piedāvājot Eiropas režisoriem materiāludokumentālai cilvēka un vietas antropoloģijaiar nosacījumu, ka filmu izveidē režisoriemun sociālantropologiem jāiesaistaplašs rīdzinieku spektrs, atklājot viņu dzīvesstāstus,dzīvesstilu, vēsturiskās un laikmetīgāsnianses.Projektā paredzēts iesaistīt tādus Eiropāatzītus dokumentālā kino režisorus kāAndreasu Veielu (Andreas Veiel) no Vācijas,Arunu Mateli (Arunas Matelis) no Lietuvas,Hediju Honigmanu (Heddy Honigman)no Holandes, Viktoru Kosakovski (ViktorKosakovsky) no Krievijas, Nikolasu Filibēru(Nicholas Philibert) no Francijas, JorgenuLethu (Jorgen Leth) no Dānijas, MolijuDainīnu (Molly Dineen) no Lielbritānijas,Hercu Franku un Ivaru Selecki (Latvija).Katrs filmas režisors izveidos 15 minūšugaru dokumentālu filmu, kas būs daļano dokumentālās filmas “Force Majeure.Rīga” projekta.Filmas pirmizrāde notiks 2014. gada septembrīBaltic Documentary See forumalaikā, demonstrējot filmu īpašos seansostajos Rīgas rajonos, kur filmas projekts ticisuzņemts. Filmas “Force Majeure. Rīga”rezultāts būs starptautisks mākslas unzinātnes projekts – vairākas jaunas dokumentālasfilmas, ko veidojuši profesionāliantropologi kopā ar labākajiem šī žanrarežisoriem un operatoriem, tās paredzētasgan Latvijas, gan starptautiskai auditorijai,ko 2014. gada rudenī papildus seansiemRīgā paredzēts demonstrēt filmu festivālospasaulē, izplatīt ārvalstu televīzijām.Projekts būtu sava veida laikmeta liecība,kas laikā, kad runā par kino valodas vienkāršošanos,radīs jauna veida kino formu– ar līdzdalību un rīdzinieka identitātei raksturīgomīlestību uz kino.KAS: antropoloģiskais dokumentālais kino.KUR: Rīga, filmu festivāli pasaulē.KAD: 2011.–2013. gadā filmas tapšana,2014. gadā – filmas pirmizrāde.IDEJAS AUTORS: sociālantropoloģijasstudente Gundega Laiviņa.RĪKOTĀJI: Latvijas Nacionālais kino centrs,Mistrus Media, Vides filmu studija, JuraPodnieka studija, Latvijas antropologubiedrība.76 77

alternatīvais pilsētasceļvedisAtrast pilsētu pilsētā. Doties psihoģeogrāfiskosklejojumos un pazaudētiessavā pilsētā, atklājot gluži citu, vēlnezināmu, vietu. Pieredzējuša gida,urbānā guru pavadībā iepazīt pilsētasapslēptās zonas, aizlīst aiz pilsētasoderes un iepazīt lokālo folkloru.Pilsētas kā nozīmju labirinti un piedzīvojumupoligoni vienmēr vilinājušas ne tikai zinātkārosiedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus. Nevelti pēdējā laikā attīstījusies pilsētas diggeruun bradātāju kustība, aktualizējusiesvēlme iepazīt pilsētu no citas puses.Viena no Laikmetīgās Mākslas centra(LMC) darbības tematiskajām līnijām, kaslaika gaitā tikusi attīstīta dažādos projektos,ir pilsēta, urbānā telpa, tās kartēšanaun izpēte (projekts “Pilsēta. Stāsti par Rīgu”2002, “re:publika” 2004, “Urbanoloģika”2007 u. c.). Tikušas organizētas vairākastematiskas ekskursijas, izdots ceļvedis.Tāpēc LMC sadarbībā ar pilsētas pētniekiem,ekspertiem, māksliniekiem un citiemradošiem cilvēkiem paplašinās iesāktovirzību un organizēs ekskursiju ciklu panezināmām Rīgas vietām, kā arī izdos alternatīvoRīga ceļvedi.Īpašas ekskursijas ļaus iepazīt dažādasRīgas sejas, atklāt pilsētu pilsētā, dodotiesekskursijās pa takām, kas līdz šim navbijušas iekļautas ierastajos tūrisma maršrutos.Būs iespēja iepazīt padomju laikaRīgu, kas vēl atstājusi savus nospiedumusdažādu kafejnīcu, Spilves lidostas u. c.interjeros, varēs izjust komunālo dzīvokļušarmu un virtuvē, klausoties saimniekastāstus par pagājušo laiku, iedzert kādutējas glāzi. Nelielām interesentu grupāmtiktu piedāvātas ekskluzīvas vizītes interesantupersonību mājās.Cita Rīga tiks meklēta, gan apzinot pilsētasmultikulturālo vēsturi, gan izceļot tās sociālofaktūru. Varēs iepazīt ebreju Rīgu, izstaigātkrievu Rīgu Maskačkā, paviesotiesGrīziņkalna strādnieku rajonā un izsekotVārnu iela republikas teritorijai. Aizraujošuceļojumu laikā piedāvās ekskursijas paindustriālā mantojuma zonām, kas, glužikā vēstures grāmata, izstāsta pilsētasdzīves stāstu, apliecinot, ka Ērenpreisauzņēmums, Ķuzes konfekšu fabrika vaiVEF u. c. nav tikai aizmirstas preču zīmes.Daudzas no izstrādātajām ekskursijām tiktuapkopotas neliela izmēra ceļvežos, kasdizaina karteDizaina karte ir alternatīvs plāns, kāno jauna atklāt to Rīgu, kuru mēs nepazīstam,rūpniecisko Rīgu, Krievijastrešo lielāko industriālo centru 20. gs.sākumā, Latvijas valsts un PSRS rūpniecībasun dizaina lepnumu, atjaunotāsLatvijas panākumus. Dizaina karteļaus iepazīt Latvijas dizaina sasniegumusvēsturē un šodien.Dizaina karte rādīs to Rīgu, kas domā parsaviem pilsoņiem, viņu ērtībām, lai visi justoslabi savā pilsētā. Bāri un kafejnīcas arlaikmetīgu interjeru, vēsturiski saglabājušāsdizaina liecības, mazās arhitektūrasformas un pilsētvide, dizaina viesnīcas unveikali, inovatīvā gastronomija un augstasklases pakalpojumu dizains, jaunā bibliotēkaar piedāvātajām iespējām. Vietas uncilvēki, kas saistīti ar dizainu.Pilsēta veido savas kartes. Mēs piedāvājamRīgas dizaina karti, kas ietver dizainaobjektus un vietas, pilsētas radošos rajonus– Kalnciemu, Berga Bazāru, Spīķerus,inovatīvās gastronomijas iespējas u. t. t. Tāir karte, kas kalpo gan kā drukāts materiāls,gan kā interaktīva iespēja. Objekti unvietas ir marķēti ar īpašu simboliku.tiktu regulāri papildināti un veidotu citasRīgas “kopotos rakstus”.Plānots arī izdot apjomīgu alternatīvāsRīgas ceļvedi, kura tapšanā piedalītosmākslinieki (Ieva Epnere, Līga Laurenoviča,Ēriks Božis u. c.), rakstnieki (AgneseKrivade, Margita Zālīte, tekstgrupa “Orbīta”u. c.), sociologi u. c. Ceļvedis taps kā pašvērtīgsstarpdisciplinārs projekts, kurā tikuapkopoti savdabīgu ekskursiju maršruti,intervijas ar iedzīvotājiem, lokālā folklora,rakstnieku esejas, urbānā dzeja, fotogrāfijasu. c.Gada garumā ar kulmināciju Dizaina dienās– 2014. gada oktobrī – Rīgas muzejosnorisināsies izstāžu virkne:• Katrs muzejs veido savu ekspozīcijumuzejā vai izstāžu zālēs par ražošanasun dizaina sasniegumiem nozarē, sākotno Latvijas auto būvniecības un VEF, līdzporcelānam, dizaineru darbnīcām (piem.,“Baltara” porcelāns Romana Sutas unAleksandras Beļcovas memoriālajā dzīvoklīvai šodienas Latvijas pazīstamākodizaineru darbība). Leļļu muzejam tās varētubūt radošās leļļu darbnīcas bērniemun profesionāliem dizaineriem sadarbībāar Latvijas Leļļu teātri un bērnu teātrastudijām.• Lielākajās izstāžu zālēs – tematiskasdizaina izstādes.• Jaunajā Gaismas pilī vērienīga grafiskādizaina izstāde, kas ietver grāmatu grafiku,lietišķo grafiku – plakātus, katalogu uninformatīvo izdevumu grafiku u. c. vizuālāskomunikācijas veidus. Latvijas grafiskā dizainavēsture līdz mūsdienām.• Latvijas rūpniecības vai industriālādizaina tapšanas ekspozīcija, par bāzesjomu izvēloties kādu no attīstītākajāmLatvijas ražošanas nozarēm – mēbeļuvai tekstila rūpniecību. Ekspozīcija atainomēbeļu izveidi dažādos laika posmos –amatnieka darbu, manufaktūras iespējas,KAS: ekskursijas ceļvedis.KUR: sākas martā, novembrī prezentēceļvedi.KAD: visa gada garumā.IDEJAS AUTORS: Laikmetīgās mākslas centrs.RĪKOTĀJI: Laikmetīgās mākslas centrs,www.lcca.lv; Jānis Borgs, Industriālāmantojuma fonds, www.i-mantojums.lv;www. urbantrip.lv, www.bradajumi.lv.laikmetīgo ražošanu, dizaineru, tehnologu,ekonomikas un uzņēmuma vadībasspeciālistu apmācības procesu, eksperimentālāsdizaina laboratorijas darbu, jaunaprodukta testēšanu, produkta ceļu noidejas līdz gatavam produktam, parādot,ka labs dizains ir viens no dzīves kvalitātescelšanas instrumentiem un pievienotāsvērtības radītājs precei.• Ekspozīcijas vieta – neizmantotas telpaspilsētas centrā vai kādā no izbijušāmražotnēm.KAS: izstādes, ekspozīcijas, semināri,konferences. Radošie laukumi Rīgaspilsētvidē. Pilsētas kartēšana.KUR: Rīgas muzeji, galerijas, izstāžu zāles,izglītības iestādes, dizaina biroji un saloni,ražotāji, dizaina institūcijas un internetaportāli.KAD: visa gada garumā.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: biedrība“Dizaina inovāciju centrs”, SIA “Dizainainformācijas centrs”, www.dic.lv.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas pilsētas dome,Latvijas Kultūras ministrija, LatvijasEkonomikas ministrija, Latvijas InvestīcijuAttīstības aģentūra, Rīgas muzeji unizstāžu zāles, uzņēmēji, dizaina saloni unbiroji u. c.78 79

dzejas kartogrāfijaNetradicionāla pilsētas kartēšana,sagūstot ielas, pagalmus, nevietas ardzejas un vizuāla attēla lamatām.Projektā piedalās pašmāju dzejnieki, mūziķi,videomākslinieki un datorprogrammētāji,kas ar tehnoloģiju un vizualitātes palīdzībuveido dzejā izteiktu Rīgas karti. Tā irvirtuāla pārvietošanās pa Rīgas karti, kurāiezīmētas ielas, Rīgas mikrorajoni ar kontrolpunktiemun dzejas ceļa maršrutiem.Visa kartes informācija ir aprakstīta dzejā,mūzikā un video projekcijās. Karte veidotane tikai latviešu valodā, bet arī krievu unangļu valodās, tādējādi tas būs arī interesantsmateriāls, kas varēs prezentēt Rīguārvalstu viesiem.Dzejas kartogrāfija tiecas atainot Rīgu nocita skatu punkta, proti, dzejas formā aprakstotkatrai ielai, rajonam un vietai raksturīgo,sadzīvisko un izceļot arī šo vietunozīmīgumu Rīgas vēsturiskajā un kultūraskontekstā. Dzejas kartogrāfija eksperimentēar dzejas lasīšanu un uztveres formu.Ja parasti dzeja tiek uztverta kā vertikālilasāms teksts, tad šī projekta ietvaros dzejastradicionālā formā tiek izārdīta, izliktaplaknē un izvērsta horizontāli.Rīgas dzejas karte tiks radīta gan drukātāformā, gan arī virtuāla. Tās prezentācijanotiks performances formā – uz videoekrānatiks projicēta virtuāli sagatavotā karte,un paralēli notiks dzejnieku (kartes dzejastekstu autoru) lasījumi.KAS: performance.KUR: Rīga.KAD: 2014. gada 1.–14. septembris.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI:Inga Bodnarjuka, Artūrs Punte, LatvijasRakstnieku savienība, tekstgrupa “Orbīta”.mana mikrorajonalielkoncertsJa skatītājs neiet pie mūziķa, tad mūziķisiet pie skatītāja.Ierasts, ka populārās mūzikas brīvdabaspasākumi jauniešiem notiek galvenokārtcentrā, jaunieši no mikrorajoniem dodasuz centru. Ar projekta “Mana mikrorajonalielkoncerts” palīdzību iecerēts “nobīdītcentru”, izmainīt vietējo iedzīvotāju ieradumus– aizvest Zolitūdes jauniešus uzPurvciemu vai parādīt centra iedzīvotājiem,ka Rīga ārpus centra nebeidzas, iedzīvinātmikrorajonus kā interesantus arī pilsētasviesiem.“Mana mikrorajona lielkoncerts” ir plānotskā dažādu pasākumu kopums – populārumūziķu uzstāšanās Pļavnieku daudzstāvumāju masīvu pagalmā, Zolitūdes deju mūzikasnakts, Ķengaraga regejs – jebkas,kas būs populārs un jauniešiem saistošs2014. gadā.Plānoti 12 koncerti 12 Rīgas mikrorajonos:1 Zolitūdē,2 Ziepniekkalnā,3 Imantā,4 Purvciemā,5 Pļavniekos,6 Čiekurkalnā,7 Iļģuciemā,8 Ķengaragā,9 Bolderājā,10 Mežciemā,11 Vecmīlgrāvī,12 Sarkandaugavā.KAS: koncertu kopums.KUR: Rīgas mikrorajonos.KAD: maijs – augusts.IDEJAS AUTORS: SIA Untitled.rīgas salas un ūdeņiProjekts paver iespēju uzzināt par vairāknekā 40 Rīgas salām, kas līdz šimbijušas maz zināmas teritorijas, tiktiesar vietējiem iedzīvotājiem un dzirdētdaudzus stāstus no pirmavotiem.Projekts piedāvā vairāku dienu ekskursijumaršrutu pa 40 Daugavas lejteces salām,pārvietojoties kājām, ar velosipēdiem,jahtām un citiem peldlīdzekļiem. Maršrutapieturvietās iepazīstam Daugavas saludzīvi:• Mangaļsalā – zvejnieki un citi ūdeņosgājēji, sadzīve, vēsture.• Kundziņsalā – kopiena, radoša vēsturesinterpretācija.• Daugavgrīvā – Vakarbuļļos tēlniekiPauls Jaunzems un Imants Polis, piknikspie Lielupes, peldēšanās jūrā un ieskatsDaugavgrīvas dabas lieguma bagātībās,bāka, Komētforts.• Daugavgrīvas cietoksnī – ieskats militārajāvēsturē un tās radoša interpretācija.• Bolderājā – Bolderājas vēsturiskākoka apbūve, nezināmie parki, Tekstilniekuparks, bij. Hertviga – Peitāna ķemmdzijasfabrika; Kazarmas – strēlnieki – mākslinieki– koncerti un izstāde Bolderājas Mūzikasun mākslas skolā.Paralēli Bolderājā restaurētā tīklu šķūnī iepretimMīlestības salai tiek atvērts informācijascentrs, kas darbojas kā izstāžu zāle+ informācijas centrs, kas organizē regulārusbraucienus uz salu, radošo darbnīcu,filmu seansus un izstādes.Regulāri ekskursiju maršruti iepazīstinaar industriālo mantojumu Daugavas lejtecē:zināmās un nezināmās Daugavasfortifikācijas – Mangaļsala, Daugavgrīva,Daugavgrīvas cietoksnis, citi nocietinājumiun nocietinājumu paliekas. Tiek organizētasmilitārās spēles, izstādes, koncerti.KAS: ekskursijas, izstādes, starpdisciplināripasākumi.KUR: Rīgas salas.KAD: jūlijs – septembris.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI:Bolderājas grupa.rīgas hamletsVadošie Eiropas un Latvijas režisoritiek aicināti iestudēt izrādes netradicionālāsspēles vietās, aptverotperifēriju un iestudējumu saistot arkonkrētu Rīgas ģeogrāfisko vietu,vēsturisku vai sociālu aspektu. Visiuzaicinātie mākslinieki sadarbībā arvietējiem māksliniekiem veic savlaicīgupilsētas, tās ģeogrāfijas, vēstures,iedzīvotāju un sociālās vides izpēti, laiizvēlētos sava iestudējuma tēmu unfokusu. Tad šī projekta ietvaros tiekiestudēts nevis “Hamlets” vai “Ķiršudārzs”, bet “Mazās Rīgas traģēdijas”vai “Bolderājas stāsti”.Skatītājiem katras izrādes apmeklējumskļūst ne tikai par augstvērtīgu mākslasbaudījumu, bet arī par ceļojumu pilsētā unpiedāvā jaunu pieredzi dažādos līmeņosgan jau esošajai teātra publikai, gan visplašākajamiedzīvotāju lokam. Šāda līmeņamākslinieku jauniestudējumi piesaistaarī starptautiskās sabiedrības interesi.Piemērs: Romeo Kasteluči un SocietasRaffaello Sanzio (Itālija) rada izrādi – instalācijuĀgenskalna ūdenstornī vai kādādievnamā, Rimini Protokoll (Vācija) savustāstu par rīdziniekiem piedāvā Spilveslidostas ēkā, franču akrobāti un gaismasmākslinieki no kompānijas TransExpress apdzīvo Daugavgrīvas cietoksnivai Mangaļsalas fortus, vides mākslinieksKristo tiek aicināts veidot vidi saudzējošuinstalāciju uz Mīlestības saliņas, bet AlvisHermanis un viņa aktieri ar stāstiem apdzīvokādu Ķengaraga daudzdzīvokļu namu.Paralēli top dažādi mazāka formāta teātra,dejas un cirka projekti. Šo projektu mērķisir maksimāla mākslinieku un iedzīvotājusadarbība, gan veidojot izrādes, gan piedāvājottās dažādos rajonos, kultūrasnamos, parkos, cenšoties stiprināt visdažādākāskopienas, sākot ar ģimeni, klasi,mākslinieku kopienu, vienas ielas iedzīvotājiemun beidzot ar sabiedrību kopumā.Šajā programmā īpaši tiktu akcentēti tādiskatuves mākslas virzieni kā ceļojošaiscirks, leļļu un objektu teātris, ielu teātris undeja, starpdisciplināri projekti. Šī projektasadaļa tiek īstenota, reaģējot uz ideju parMobilajiem centriem dažādos pilsētasrajonos.KAS: teātra, cirka izrādes, performances.KAD: sākas aprīlī.KUR: netradicionālas izstāžu vietas.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: Latvijas JaunāTeātra institūts.80 81

īga – eiropaskrustcelēsVai iespējams apceļot Eiropu pārisdienās? Protams. Šoreiz par to būsparūpējušies jaunieši no Rīgas interešuizglītības centriem, kas, rūpīgiiepazīstoties ar dažādu Eiropas valstukultūras tradīcijām, vēsturi un mūsdienuaktualitātēm, būs izveidojuši īpašuizzinoši radošu programmu.Katra interešu izglītības iestāde izvēlassavu valsti vai reģionu, izpēta tās kultūrasmantojumu, sagatavo priekšnesumus,zīmējumu vai foto izstādi u. t. t. Izvēlētajādienā Rīgas iedzīvotāji un viesi ir aicinātiapmeklēt interešu izglītības iestādes,kuras visas dienas garumā ir atvērtas, laipiedāvātu radošu pieeju Eiropas kultūruinterpretācijai, iztēles pilnu ceļojumu unpiedzīvojumu. Jebkuram indivīdam, apmeklējotinterešu izglītības centru, pārisdienās būtu iespēja iepazīt jeb apceļot“Eiropu”.Projekta mērķis būtu ne tikvien popularizētEiropas kultūras daudzveidību un rosinātjaunatni pētīt Eiropas kultūras mantojumu,bet arī popularizēt Rīgas interešu izglītībasiestādes.KAS: atvērto durvju diena.KUR: 14 Rīgas interešu izglītības iestādesun pamatskola “Rīdze”.KAD: maija beigas – jūnija sākums.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI:Gunta Andersone, Rīgas pilsētasadarbībā ar interešu izglītības iestādēm.SADARBĪBAS PARTNERI: 14 Rīgas interešuizglītības iestādes un pamatskola “Rīdze”kopā ar saviem ārvalstu partneriem.rīga – visiem,rīga – katramKopš savas dibināšanas Rīga ir bijusiatvērta dažādu tautu pārstāvjiem.Ceļu karte piedāvā ikvienam dotiesceļojumā uz sev neatklāto Rīgu – citarīdzinieka Rīgu, papildinot savas zināšanasar citu tautu tradīcijās sakņotāmprasmēm.Rīgas iedzīvotāju nacionālo grupu dzīvesainas saplūst vienotā veselumā un veidoRīgas iedzīvotāju kopportretu, kuru raksturofascinējoša daudzveidība. Rīgas vēsturiskajāsvietās, kuras ir saistītas ar lielākoetnisko kopienu vēsturi un ieguldījumuRīgas kopportretā, norisināsies mazākumtautībukopienu tradicionālās kultūraskolektīvu programmas: Maskavas rajonā –krievu folkloras kopas izspēlēs Vasarsvētkutradīcijas, poļu kolektīvi sniegs poļu dziesmuizrādi Poļu gatvē, bet Vērmanes dārzaestrādē varētu notikt mazākumtautībudeju maratons, citu pēc citas demonstrējotdaudzveidīgas kultūras.Šodienas rīdzinieka “izdzīvošanas komplekts”,blakus gluži pragmatiskām ikdienasdzīves prasmēm, ietver arī emocijas,attieksmi, zināšanas par mūsu senčiem,kas veidoja Rīgu tādu, kādu mēs to ieraugāmšodien – daudzveidīgu, multikulturāluun unikālu. Katra cilvēka “ceļa somā” ir vairākvai mazāk rūpīgi saglabātas tradīcijasun no senčiem pārņemtais dzīves veids,dzimtā valoda, šūpuļdziesmas, svētki unpilsētas mīļākās vietas. Tā ir sava “izdzīvošanaskomplekta” papildināšana ar citutautu tradīcijās iesakņotām prasmēm.KAS: mazākumtautību festivāls“Latvijas vainags” brīvā dabā.KUR: Vērmanes dārza estrāde, Poļu gāte(Vecrīgā), Maskavas rajons – Maskavasielas – Mazās Kalnu ielas stūris. Vietavēsturiski saucas “Krasnaja gorka”.KAD: 2014. gada jūnijs.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI: Irina Vinnika,Aleksandrs Brandavs, Irina Žuravļova,Renāte Miseviča, Irina Vasiļjeva, NVObiedrība Mazākumtautību programma“Zelta kamoliņš”.literārās pastaigas“iepazīsti savu pilsētu!”Literāru ekskursiju maršruti pa dažādiemRīgas rajoniem ļauj ieraudzītpilsētu ar grāmatu personāžuacīm, iejusties dažādos laikmetos unsituācijās.Ekskursiju maršruti tiek balstīti uz daiļliteratūrascitātiem un literāriem aprakstiempar konkrētiem objektiem izvēlētajāmaršrutā vai uz vēsturiskiem notikumiemRīgā, kas saistīti ar konkrēto ekskursijumaršrutu. Literārās ekskursijas, piemeklējotatbilstošos literāros darbus, vadaRīgas centrālās bibliotēkas darbinieks vaiprofesionāls ekskursiju vadītājs, literārodarbu un to fragmentu citēšanai pieaicinaprofesionālu aktieri. Šādi izstrādātaliterārā pastaiga ne tikai iepazīstina arRīgu, bet arī ļauj ieskatīties Latvijas literārajāmantojumā, sniedz ieskatu latviešudaiļliteratūrā.Iespējamie literāro pastaigu maršrutivarētu būt pa Vecrīgu, Pārdaugavu unGrīziņkalnu. Latviešu literatūras pazinējieminteresantas varētu būt literārās pastaigas,kuru pamatā izmantoti konkrēti literāriedarbi, piemēram, “Ciemojoties Vārnu ielasrepublikā” (Grīziņkalnā), “Pa “Zaļās zemes”takām” (Pārdaugavā) u. c.1–1,5 stundu ilgā literārā pastaiga būtuparedzēta gan kājāmgājējiem (Vecrīga,Grīziņkalns), gan kā ekskursija ar autobusu(Pārdaugava). Piedāvājot literāro pastaiguārvalstu viesiem, jāparedz literāro darbufragmentu tulkošana angļu un krievu valodā,jo latviešu daiļliteratūra citās valodāstulkota salīdzinoši maz.Literāro pastaigu maršrutiem tiktu sagatavotsarī neliels ceļvedis, kurā būtu redzamamaršruta shēma, atzīmējot tajā iekļautosRīgas objektus, kā arī literārās pastaigaslaikā izmantoto literāro darbu un to fragmentusaraksts un atsevišķi zīmīgi citātipar Rīgu.Pie vairākiem pilsētvides objektiem tiktuizvietoti daiļliteratūras citāti, kas pavēstītukādu intriģējošu informāciju par izvēlētajāmvietām, kā arī citāti par vēsturiskiemnotikumiem Rīgā, kas saistīti ar kādu konkrētupilsētas rajonu.KAS: literāras ekskursijas.KUR: Rīgas pilsētvide.KAD: gada garumā.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI:Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB).pamani pieminekli!Velosipēds kā mobilas pārvietošanāslīdzeklis, alternatīva dzīves veida zīmekļūst arī par sava veida instrumentupilsētas vēstures izzināšanā, šoreizmeklējot kādu no ietilpīgajām kolektīvāsatmiņas zīmēm – pieminekļus.Pieminekļi ir būtiski pilsētas attīstības unvēstures liecinieki, mainoties laikam unprioritātēm, mainās arī attieksme pret tiem.Bieži tie ir aizmirsti, tomēr katrs no tiem uzstādīšanasbrīdī ir bijis nozīmīgs.Veloorientēšanās spēles “Pamani Pie minekli”mērķis ir piesaistīt uzmanību nu jauaizmirstiem, dažādu varu un laiku radītiempieminekļiem pilsētā. Spēle aicinās tās dalībniekussameklēt Rīgā – 11 komunārus,Vili Lāci, Dziesmu svētku kolosu, 1905.gada pieminekli u. c.Veloorientēšanās spēles “Pamani Pieminekli” mērķis ir arī popularizēt velosipēdukā pārvietošanās līdzekli pilsētā. Salīdzinotar citām Eiropas pilsētām, Rīgā pārvietošanāsar velosipēdu popularitāti iegūstpamazām. Infrastruktūra – veloceliņi, velosipēdunovietnes – sākta veidot salīdzinošinesen. Tomēr vērojama arvien pieaugošainterese par šo transporta līdzekli.KAS: velomaršruts.KUR: visa pilsētas teritorija.KAD: augusts.IDEJAS AUTORS: x-aģentūra.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas pieminekļuaizsardzības inspekcija, Rīgas Pieminekļuaģentūra.82 83

atvērto durvju dienaradošās rīgas kartelielisks pamats Latvijas mūsdienu dizainaun modes attīstībai.Vienas dienas pārvērtības, piedāvājotikvienam iekļūt vietās, kas parasti irslēgtas. Sezam – atveries!“Atvērto durvju dienas” ideja ir vienkārša– atvērt durvis, taču šoreiz gribam atvērtdurvis, kuras parasti apmeklētājiem paliekslēgtas. Kuram gan nav ienācis prātā– nez, kā izskatās ūdenstornī, meteoroloģijasstacijā, teātra aizskatuvē, telekomunikācijucentrālē.Akcijas “Atvērto durvju diena” realizēšanaitiks apkopotas 30 šādas iedzīvotājiem parastislēgtas un tāpēc tik vilinošas vietas,un to durvis tiks atvērtas apmeklētājiem.Savā ziņā akcija “Atvērto durvju diena”līdzinās jau labi pazīstamajai “Muzejunaktij”. Tiks veidoti maršruti, katrai vietaipiemeklēts mākslinieciskais noformējums– orķestra priekšnesumi, performances –taču akcijas force majeure ir paši objekti –neviens no tiem nav ticis veidots kā publikaipieejams apskates objekts, un nevienspar tādu nekļūs ilgtermiņā. Tās būs vienasdienas pārvērtības, kas cilvēkam atklāslīdz šim neizzinātu pasauli.KAS: akcija.KUR: 30 dažādās norises vietās.KAD: septembris.IDEJAS AUTORS:EKG darba grupa.SADARBĪBAS PARTNERI:x-aģentūra, izvēlēto objektu saimnieki,Rīgas pilsētas pašdarbības kolektīvi.Rīga ir pilna ar dažādiem radošāsenerģijas punktiem, ideju geizeriem,kas ikdienišķas norises var pārvērstsvētkos. Varbūt jau esat pamanījuši frizētavu– bibliotēku, modes veikaliņu,kurā rāda labas filmas, kafejnīcu, kurāēdienu gatavot aicināti mākslinieki? Janē, mēs jums to parādīsim.Pasauli pārpludina nekvalitatīvi, bezpersoniski,estētiski un materiāli nevērtīgiprodukti un unificēti pakalpojumi, cilvēkidzīvo saskaņā ar “izlieto-un-izmet” devīzi,un notiek vērtību degradācija. Personisko,ekonomisko un sociālo satricinājumu brīžoscilvēki bieži vien attopas un meklē ceļuatpakaļ pie īstā, personiskā un radošā.Dizaina Strādnieku biedrība domā, ka Rīgaakumulē milzīgu radošo potenciālu, tādēļpiedāvā alternatīvu ceļa karti, kurai sekojot,ceļinieks nonāks pilsētas radošajā dimensijā.Latvijas vēsturiski spēcīgās amatniecībasun lietišķās mākslas tradīcijas irbolderājaBolderājas radošo izglītības institūcijukarte iezīmē sava rajona specifiku ununikālo atmosfēru, kas izpaužas ne tikaicaur vēstures liecībām, bet arī caurjaunrades un izziņas procesu.Bolderājas izglītības un kultūras ceļu karteiepazīstinās ar bērnu un jauniešu interešuizglītības iespējām Bolderājā. Katrudienu plānots pa pasākumam kādā noBolderājas izglītības iestādēm ar kultūrizglītojošuprogrammu. Noslēgumā kopīgisvētki Daugavgrīvas cietoksnī.Projekta rīkotāji 2009. gadā apkopo unturpmākos gados papildina informācijupar neordinārām Rīgas vietām – vietējo dizaineruveikaliņiem, amatnieku darbnīcām,kafejnīcām, klubiem u. c. radošiem projektiem– uz kuriem tiks vesti draugi un paziņasun kas nav iekļauti tradicionālo tūrismaapskates objektu ceļvežos, kā arī nav plašizināmi vietējai auditorijai. Projekta ietvarostiks izdota grafiska Rīgas karte ar “RadošāsRīgas” objektiem. Projekta mērķis ir veicinātvietējo un ārvalstu auditoriju (lasi: patērētāju)interesi par unikāliem, savdabīgiemun radošiem augstas kvalitātes vietējiemproduktiem un pakalpojumiem, palīdzotattīstīties radošajām industrijām (tekstilindustrijau. c.).2014. gadā un līdz tam paredzēts regulārirīkot “atvērtās” performances RadošāsRīgas objektos. Piemēram, ikvienam atvērtasielu stila skates pie dizaineru veikaliem,pieaicinot mūziķus, organizējotKAS: pasākumu cikls nedēļas garumā.KUR: BJC “Bolderāja”, Bolderājas mākslasun mūzikas skola, Rīgas 33. vidusskola,Rīgas 19. vidusskola, Daugavgrīvasvidusskola, Piejūras dabas parks unDaugavgrīvas cietoksnis.KAD: maijs.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:BJC “Bolderāja”.SADARBĪBAS PARTNERI: Bolderājas mūzikasun mākslas skola; Bolderājas bibliotēka;Daugavgrīvas vidusskola; Rīgas 19.vidusskola; Rīgas 33. vidusskola;Jaunsargu grupa “Junga”.degustācijas un iesaistot citus DizainaStrādnieku biedrības biedrus un citus radošusļaudis.KAS: performances, informatīvs materiāls.KUR: Rīga, virtuālā telpa.KAD: 2009.–2014. gads.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:Dizaina Strādnieku biedrība.84 85

86rīgas karnevāls

īgas karnevālsJosifs Brodskis šīs pasaules iedzīvotāju salīdzinājis ar jaunukaruseļa jātnieku, kurš ir pārliecināts par to, ka nolec nosava zirdziņa nevis tajā vietā, kurā viņš uz tā uzrausies, betpavisam citā. Kustība rada pārmaiņas, un cilvēks pēc tāmtiecas, alkst piedzīvot ko jaunu, redzēt un sajust virzību,attīstību augšup pa spirāles lokiem. Tāpat kā saule katrudienu – nostaigā to pašu ceļu un katru nākamo rītu uzsāk tono jauna citā vietā, jo zeme griežas. Ar kustību cilvēks pieradisidentificēt pārmaiņas: vietas, floras, faunas, apstākļu,psiholoģiskā stāvokļa. Viss griežas, notikums nomaina notikumu.Gar acīm aizņirb saulgriežu ugunis Rīgas kalnos,tepat Rīgā nozib visas pasaules krāsas. Mūsu jautrais karuselisnekad neapstājas, tas vienmēr ir kustībā.Visiem zināma ir bērniem labi pazīstamā spēle – vilciņš, kas radusies18. gs. un iesākumā kalpoja pieaugušo azartam. Tā miniatūrāatgādina pasaules kustību – zemes griešanos ap savu asi, tā irkrāsu, rakstu, ritma saspēle, kas sola tā dancinātājam pārsteidzošuefektu, citu realitāti. Tematiskā līnija “Rīgas karnevāls” izaicinauz pozitīvo sprādzienu, ko rada azartiska padošanās kultūras nepārvaramajaivarai. Šīs tematiskās līnijas alegorijas ir vilciņš, karuselis,viss, kas griežas un rada galvu reibinošo sajūtu, griežotiesun gaidot zibens spērienu no skaidrām debesīm.Vilciņa iegriešana ir uzaicinājums mesties galvu reibinošā dejā, rotaļutrakumā, karnevāla krāšņumā. Tie ir dzirkstoši smiekli un jautrība,uzdrīkstēšanās pasmieties par sevi un aizmirsties jautrību virpulī. Tāir fantāzijas un iztēles spēle bērniem un pieaugušajiem. Svētkiempiemītošais optimistiskais, dzīvi apliecinošais raksturs apstādinaikdienības pulksteni un pastiprina cilvēku apziņā kosmiskās, bioloģiskāsun vēsturiskās laika dimensijas. Svētki izsenis saistījušiesar pārmaiņām cilvēka dzīvē, dabā vai sabiedriskos procesos. Vecāaiziešana un jaunā atnākšana kā impulss gan gadskārtu ieražām,gan īpašām ballēm un svinībām veido katru svētku īpašo noskaņu.Daudzas svētku uzvedības formas, rituāli un tradīcijas ir saglabātascauri gadsimtiem, arvien sastopot jaunus izaicinājumus, laipaplašinātu šauro tagadnes horizontu un atvērtu cilvēka sajūtassaskarsmei ar mūžību, piepildot viņu ar bezlaika sajūtu.Visos laikos svinību dalībniekus atšķīra arī ietērps – pārģērbšanāsgoda drānās vai pārtapšana citā tēlā bija daļa no ikdienasrobežu pārkāpšanas. Karnevālā tā ir arī sabiedrības lomu maiņa.Krievu literatūrzinātnieks M. Bahtins karnevālu uzskatīja parīpašu apvērsto varas attiecību uzturēšanas veidu. Tā ir ideālasdzīves, savu sapņu izspēlēšana, kurā aicināts piedalīties ikviens.Ar uzdrošināšanos ļauties, pārtapt cilvēks iekļaujas aplī un iekļūst“izredzēto” kārtā, viņam paredzēti brīnumi un atklājumi. Cilvēksatklāj pats sevi un no jauna atklāj sevi citu cilvēku vidū.88 89

ziemas karnevālsKad tuvojas raibs un skaļš maskās tērptucilvēku pulciņš, tie atnes ne vienjautru kņadu, ne vien baltā sniega,meža un lauka smaržu sev līdzi, bet arīsvētību katram namam, katrai ģimenei.Rīgas ziemas karnevāls būs jautruriga – force majeureJaunā gada sagaidīšana Rīgā ieskandināsEiropas kultūras galvaspilsētasgadu.Jaunais gads – droši var teikt, ka šos svētkussvin visi. Kopīga Jaungada sagaidīšanapilsētas centrā Rīgā kļuvusi par stabilutradīciju. Tiek skaitītas aizejošā gada pēdējāssekundes un ar svētku uguņošanusagaidīts jaunais gads. Valda prieks,jautrība, visi vienojas kopīgās dziesmāsun dejās. Rīgas kultūras iestādes būs atvērtaspilsētniekiem un viesiem, pasākumidažādām gaumēm draugu pulkā vai ģimeneslokā vairāku dienu garumā piedāvāsiespēju daudzveidību, balstoties uzEiropas kultūras gada pasākumu programmāiezīmētajām tematiskajām līnijām.pasākumu virkne, kas notiks visā pilsētasteritorijā un apvienos dažādutautu karnevāliskās tradīcijas un mūsdienukarnevālu iezīmes.Maskošanās ideja izsenis ir plaši pazīstamadaudzām tautām, un tās pamatā irseni auglības riti. Senajām indoeiropiešutautām gadumija bijusi tagadējā februāravidū, un Meteņu svinēšanā ir saglabājušāssenas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas.Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikāgājuši ķekatās un braukuši ciemos.Meteņi ir laiks pirms gavēņa, tādēļ galdsir īpaši bagāti klāts, jo sekojošajā gavēņalaikā nelieto gaļu un ēdiens ir daudz pieticīgāks.Masku gājieni, kas aizsākušiesvai nu Miķeļos vai Mārtiņos, tiek izbeigtiMeteņos. Parasti maskās mēģina attēlottos garus, kuriem grib pielabināties vai arītos iespaidot. Maskas ir tās pašas tradicionālās– čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags,žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem unvīrieši – par sievietēm. Maskām ir vienaNotiks videokonferences ar Rīgas sadarbībaspartneriem dažādās Eiropas pilsētās.Ja Rīga tiks izvēlēta par Eiropas kultūrasgalvaspilsētu, 2014. gads ikvienam solapārsteidzošu notikumu, negaidītu atklājumuun jaunu pieredžu pilnu laiku. Tādēļarī Jaungada sagaidīšana 2014. gadā būsīpaša. Grandiozā multimediālā gaismuun lāzeru uzvedumā tiks iezīmēta Rīgas –Eiropas kultūras galvaspilsētas nākotnesvīzija.KAS: Jaungada sagaidīšana un vairākudienu pasākumu programma.KUR: visā pilsētā.KAD: 31.12.2013.–02.01.2014.IDEJAS AUTORS:EKG darba grupa.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas domes Kultūrasdepartaments, Rīgas kultūras iestādes,viesnīcas.funkcija – ar dziedāšanu un dejošanu nodrošinātauglību un ar maģiskām darbībāmpadzīt ļaunumu.Masļeņica no laiku laikiem ir pareizticīgosvinamā diena, kuru svin septiņas dienaspirms lielā gavēņa. Septiņas dienas rībtamburīni, skan akordeoni, visi ģērbjas košāsdrēbēs. Tirgus letes lūst no daždažādiemkārumiem, bet īpašā godā tiek celtaspankūkas – saules simbols! Masļeņicas laikāir jāizklaidējas, katru dienu jāiet ciemosvai jāsagaida ciemiņi pašiem. Ir jāizmantopēdējās ziemas dienas un jāiet uz kalniņiembraukt ar ragaviņām, jāiet uz karuseļiem,jāiet rotaļās, jādzied častuškas unjādzen joki bez sava gala. Viens no galvenajiemizklaides veidiem ir maskarāde, kurobligāti ir jāpārģērbjas līdz nepazīšanai.KAS: karnevāls.KUR: visā pilsētā.KAD: februāris.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:EKG darba grupa.gardēžu paradīze“No kurienes mēs nākam? Uz kurienimēs ejam? Un kas mums būs pusdienās?”reiz jautājis austriešu komiķisDžozefs Haders (Josef Hader),uzskatot, ka šie ir trīs visbūtiskākiejautājumi, kas satrauc šodienas cilvēku.Pieaugošais un daudzveidīgaisjaunu pārtikas veidu, pakalpojumu unēšanas ieteikumu klāsts liek mums ikdienas pieņemt daudzus individuāluslēmumus. Tādēļ īpašs izaicinājums iriegriezties Eiropas valstīs pa virtuvesdurvīm un palūkoties, kas interesantsun noderīgs ir dažādu valstu gastronomijaspiedāvājumā.Gastronomijas festivāls ir garšas svētki unceļojums, izzinot dažādu Eiropas valstuēdienkaršu noslēpumus. Tā ietvaros Rīgasrestorānos notiks dažādu valstu ēdienupagatavošanas tradīciju prezentācijas, tiksveidotas speciālas ēdienkartes. Paredzētsuzaicināt dažādu valstu šefpavārus unsaules cirks rīgā?Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas valstīs,kurai ir savs ziemas cirks. Publikas interesepar cirku ir neatslābstoša, unskatītāji ar lielu interesi gaida jaunuspiedāvājumus.Uzbūvēts pirms vairāk nekā simts gadiem(1888. g.), cirka nams stāv, kā stāvējis, unvisā tā garajā mūžā aizvien te rādītas cirkaizrādes. Cirka apmeklējumi ir viens nopopulārākajiem ģimenes kopīgās izklaidēšanāsveidiem. Saules cirku, ko 1984.gadā radīja ielas mākslinieku grupa, untā radītos uzvedumus ir skatījuši gandrīzčetrdesmit miljoni cilvēku deviņdesmit pilsētāsvisā pasaulē. Bet ne Rīgā. Kāpēcgan ne Rīgā?veidot pieredzes apmaiņas. Festivāla noslēgumsiecerēts kā izsmalcināts kulinārijaspiedzīvojums rīdziniekiem un Rīgasviesiem. Kronvalda parkā pie Kongresunama pavāri demonstrēs ēdienu gatavošanu,piedāvās degustācijas. Pavāri strādāsbrīvā dabā, un pasākuma laikā tiks noteiktsarī atraktīvākais pavārs, oriģinālākaispasniegšanas veids un, protams, arī garšīgākaisēdiens. Uz skatuves norisināsiespavāru darbu izsole. Īpašā ēdienu pagatavošanaskategorija – dažādu tautu ēdienino Latvijā audzētiem veselīgiem vietējiemproduktiem.Paralēli pavāru paraugdemonstrējumiemnorisināsies Zaļais tirdziņš. Zaļais tirdziņš,kura idejas autors un atbalstītājs ir restorāna“Vincents” direktors un biedrības Slow-Food prezidents Mārtiņš Rītiņš sadarbībāar Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociāciju,notiek ik gadus dažādās Rīgasvietās un izpelnījies rīdzinieku, jo sevišķiveselīgas pārtikas cienītāju, pieaugošuinteresi.KAS/KUR/KAD:tiks publiskots pēc saskaņošanas.IDEJAS AUTORS: EKG darba grupa.KAS: festivāls un akcijas Rīgas restorānos.KUR: pie Rīgas Kongresu nama.KAD: jūnijs.IDEJAS AUTORI:Sarma Freiberga, Mārtiņš Rītiņš.SADARBĪBAS PARTNERI: Latvijas Restorānuasociācija, Pavāru klubs, Slow-Food Latvia, Latvijas Bioloģiskāslauksaimniecības asociācija, x-aģentūra.90 91

līgo ugunskuriNe tik tālā pagātnē vasaras saulgriežidaudzās Eiropas zemēs bijuši kopīgivisas tautas saulgriežu svētki. Šislaiks iezīmē lielos laika griežus starpsaules gadskārtējo augšup un lejupceļu, laika plūsma šķiet it kā uz brīdiapstājusies, saule ir sasniegusi savuaugstāko stāvokli, šī ir visgarākā dienaun īsākā nakts. Lai paildzinātu gaismasietekmes laiku, tiek kurināti ugunskuri.2014. gada saulgriežos Rīga aicinasvinēt gada īsāko nakti, sanākt visiemkopā, pulcējot tuvus un tālus kaimiņus,ejot no ugunskura uz ugunskuru.Vasaras saulgriežu svētku aizsākumi sniedzasnepārskatāmi tālā pagātnē – zemkopjutautu saules kultos. To sākumi datējamidroši vien vismaz ar indoeiropiešukopības laikiem – 5., 4. gadu tūkstoti pirmsmūsu ēras. 12. gadsimtā, vācu krustnešiemnonākot Baltijas krastos, viņus nemazums pārsteidza Jāņu nakts bakhanālijaun līksmība pie nakts tumsā liesmojošiemugunskuriem.16.–17. gadsimtā naktī uz 24. jūniju Jāņuugunskuri deguši visā Eiropā, sākot noBritu salām līdz pat Urāliem. Itālijā tos saukušipar San-Džovanni ugunīm, Francijā parSen-Žana ugunskuriem. Tie kurināti arī pargodu Janam, Džonam, Huanam, Hansam,Johannusam, Ivanam Kupalam un, protams,Jānim. Visur šīs ugunis aizdegtasaugstākos pakalnos, bet lielos ciemos unpilsētās – centrālajā laukumā. Parīzē katrākvartālā bijis savs ugunskurs, un nereticeremonijā piedalījies karalis, pats ar savuroku iededzinādams jāņuguni.Var droši apgalvot, ka vasaras saulgrieži irpopulārākie latviešu svētki – gaismas, līksmības,dziesmu un auglības kulminācijaspunkts. No visām gadskārtu dziesmāmlatviešiem visvairāk ir tieši līgotņu – īpašiskanīgu dziesmu, ko dzied vasaras saulgriežosun kuras no citām tautasdziesmāmatšķir specifisks refrēns “līgo”, “rotā”vai “rūto”, kā nu kurā Latvijas reģionā.Var noticēt, ka saulgriežu naktī debess atverasun paparde zied zelta ziediem – kasierauga, var vēlēties, un tas piepildīsies.Papardes ziedam ir arī erotiska nozīme– sameklēt papardes ziedu nozīmē otrupusīti auglības naktij nolūkot. Visam pāri– Jāņu māte sien sieru un Jāņu tēvs brūvēalu. Dziesmām nebūs apklust ne brīdi.Pilsētas laukumos būs iespēja vēl pagūtkaut ko iemācīties no svētku gatavošanāstradīcijām, tā būs iešana no ugunskura uzugunskuru dažādās pilsētas vietās, kur folklorasun deju grupas iesaistīs ikvienu vasarasīsākās nakts dziesmās un deju solī,līdzīgi kā Rīgai – 800 svētkos, kur daudzicilvēki pirmo reizi ieguva aktīvas līdzdalībasiespēju un emocionālo pieredzi. CaurJāņu svinēšanu nevilšus tiks atklāts ceļojumscauri dažādu indoeiropiešu tautu tradīcijāmvisos pilsētas rajonos.KAS: tautas svētki.KUR: visā Rīgā, Siguldā.KAD: 21. jūnijs.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS: EKG darba grupa.SADARBĪBAS PARTNERI: folkloras kopas,amatnieki, deju grupas.lielā rīgas spēleZināt un pazīt Rīgu, iepazīt atkal no jauna,būt savējam savā pilsētā. Vai iepazītun atklāt sev jaunu Rīgu. Pasākumszinātkārajiem un aktīvajiem.Lielā Rīgas spēle ir azartiska orientēšanāsspēle lieliem un maziem un ir tradicionālaRīgas Svētku aktivitāte. Tai piemīt ne vienizklaidējošs, bet arī izglītojošs raksturs. Tātiek veidota vairākās kārtās. Vienā no tāmLielā Rīgas spēle aicinās tās spēlētājus nevien orientēties pilsētā, bet arī gadsimtos.Poļu laiki, Zviedru laiki, Krievu jeb Cara laiki,Atmodas laiki – vēstures un pārmaiņuposmi, ko piedzīvojusi pilsēta. Zināt vēsturesgaitu, pēc raksturīga vēstures faktaatpazīt laikaposmu un saistīt to ar konkrētuvietu pilsētā – tas ir izaicinājums gan veciem,gan jauniem.I vispārējie skatītājudziesmu svētkiDziesmai šodien liela diena, visi skatītājidzied!Latvijā ir senas un spēcīgas koru dziedāšanastradīcijas. Reizi piecos gadosnotiek Vispārējie latviešu Dziesmu svētki,to starplaikos – skolu jaunatnes Dziesmusvētki, koru kustība ir aktīva arī gados, kadlielie dziesmu svētki nenotiek. Tradicionālakļuvusi arī Rīgas 800-gades svinībās aizsāktātautas sadziedāšanās ar koriem.Gan dziesmu svētkos, gan dažādos citoslielos pasākumos pilsētā – dziesma vieno!I Vispārējo skatītāju dziesmu svētku pamatidejair mainīt ierastās lomas – izvirzītpriekšplānā skatītāju. Lielās Dziesmu svētkuestrādes tribīnēs nostādīt skatītājus, ļautKad notika kalendāru nemieri? Kāda publiskavieta tiek ierīkota saistībā ar Nīstadesmiera līgumu. Kurš ir pirmais Rīgas ūdenstornis?Kad sākās vecie labie Zviedrulaiki?Tā kā šīs kārtas jautājumi būs pieejamiinterneta vietnē arī svešvalodās, piedalītiesvarēs ikviens, kas interesējas parRīgu. Tomēr izspēlēt visu spēli iespējamstikai klātienē, jo jāapmeklē kontrolpunktiun jāizpilda ekspresuzdevumi. Nogurušiespēlētāji, kas apmeklējuši daudzus kontaktpunktusdažādās Rīgas vietās, nonāk11. novembra krastmalas Garšas laboratorijā.Notiek pārbaudījumi garšas kārpiņāmun saņemtas gardas balvas par pareizāmatbildēm. Lielo balvu izlozē tie, kas izpildījušipilnu uzdevumu paketi visās spēleskārtās.izjust ikvienam skatītājam to atbildību unvienlaikus pacilātību, ko Dziesmu svētkosizjūt korists. I Vispārējos skatītāju dziesmusvētkos par solistu var kļūt ikviens: koncertavadītājs brīvi izvēlētam dziedātājamiedod mikrofonu, un skatītājs kļūst par solistuLielajā Mežaparka estrādē.Pilnīgākai Dziesmu svētku gaisotnes radīšanaiplānots organizēt arī skatītāju mēģinājumu,ļaujot apjaust, ko korim nozīmēdarbs ar diriģentu, un iepazīstinot skatītājuar vakara koncerta repertuāru. Savukārtkoncerta skatītāju un līdzdziedātāju rindāsaicināt profesionālus mūziķus un koristus.KAS: koncertakcija pēc Lielās talkas.KUR: Mežaparka Lielā estrāde.KAD: jūlijs.IDEJAS AUTORS:SIA Untitled.SADARBĪBAS PARTNERIS:Rīgas koru līga.KAS: interaktīva spēle.KUR: pilsētas teritorija, kultūras iestādes.KAD: augustā, Rīgas svētku laikā.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS: x-aģentūra.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas centrālābibliotēka un tās filiāles, Rīgas muzeji.92 93

mūzikas iedvesmaslauksEiropa ir milzīga. Desmitiem valstu,simtiem valodu un izlokšņu. Vai mēsesam tik dažādi? Ja ielūkojamies saknēs,tad nē. Dziesma, viens no senākajiemcilvēka pašizpausmes veidiem,aizved mūs pie vieniem avotiem.Piemēram, Balkānos, Baltijā, Gruzijā,Pireneju pussalā ir saglabājies burdons*.Šis savdabīgais dziedājums liecina,ka mums, eiropiešiem, ir kopīgapagātne, bet pirmā starptautiskā korufestivāla norise un dalībnieku atsaucībadod pārliecību, ka būs kopīga nākotnejaunai sadarbībai, kuras pamatāir dažādu tautību cilvēku brīvais prāts,brīvais smaids un vēlēšanās iepazīt citamcitu.“Mūzikas iedvesmas lauks” meklē neapgūtasteritorijas, neiepazītus draugus unnedziedātas dziesmas. Starptautiskā korumūzikas festivāla un konkursa “Mūzikas iedvesmaslauks” pamataktivitātes ir starptautiskskoru konkurss, kopdziedāšana,meistarklases, koncerti, reģionu diena un“Eiropas dziesmu diena” – brīvdabas koncertsar apvienotā kora, orķestra, solistu unetnisko dziedātāju piedalīšanos.Festivāla nedēļas laiks, dažādu valstu koriemizdziedot vienlaikus tik atšķirīgās, betsavā būtībā līdzīgās vasaras saulgriežudziesmas, atspoguļos Eiropas dalībvalstuvienotību un nostiprinās turpmāko starptautiskosadarbību kultūras apmaiņasprocesā.“Mūzikas iedvesmas lauks” aicina piedzīvotvasaras saulgriežu līksmās trakulībasun nakts gaismas sargāšanas rituālu.“Eiropas dziesmu dienas” pasākumsplānots Latvijas galvaspilsētas Rīgasapjomīgākajā brīvdabas koncertvietā– Mežaparka estrādē, ko no visām pusēmieskauj priežu mežs. Tiks degtas lāpas unkurti ugunskuri. Tiks dziedātas līgotnes,un, apcerīgam klusumam mijoties ar arhaiskāmdziesmām, iedvesmas lauka dalībniekiar satelītvideo starpniecību sekossaules kustībai visapkārt zemeslodei, līdzšis spīdeklis atkal atgriezīsies pie mums unrītausmā maigi skars priežu galotnes un līgotājuacis.Atgādināsim, ka latviešu runātā valodapieder indoeiropiešu ciltskokam, kopā arlietuviešu valodu tā veido baltu valodu grupu.Tās arī ir vienīgās dzīvas baltu valodas,abas visnotaļ senas. Tāpat kā, piemēram,ķeltu, arī baltu skaits mūsdienās ir vairstikai daži miljoni cilvēku, tāpēc jo īpaša iriespēja sastapties ar dzīvas valodas undzīvas kolektīvās atmiņas tradīciju.KAS: “Eiropas dziesmu dienas”,Starptautiskais koru festivāls un konkurss“Mūzikas Iedvesmas lauks”.KUR: plānotā festivāla sagatavošana unpasākumu norises vietas aptver:a) Baltijas jūras reģiona valstis,b) Eiropas Savienības dalībvalstis, kasatsauksies līdzdarboties festivāla koncertusagatavošanā un meistarklašu izveidē.Festivāla galveno aktivitāšu norises vietair Rīga.Festivāla aktivitātes plānotas arī Latvijasreģionos, īpaši akcentējot Vidzemesnovadu, Piebalgā rīkojot festivālanoslēguma koncertu, kurā sadziedāsiesvisu dalībvalstu kori.KAD: festivāls paredzēts no 2014. gada20. jūnija līdz 25. jūnijam.20. jūnijā LABDIENA: FESTIVĀLAATKLĀŠANA / EIROPAS DEJU VAKARS.21. jūnijā IEDVESMAS DIENA:MEISTARKLASES UN RADOŠĀSDARBNĪCAS.22. jūnijā MEISTARĪBAS DIENA: KORUKONKURSS / KORU PARĀDE.23. jūnijā SAULGRIEŽU SVINĒŠANA:KONCERTI LATVIJAS REĢIONOS /KOPKONCERTS.24. jūnijā AIZLĪGOŠANA.IDEJAS AUTORI: Agita Ikauniece,Uģis Brikmanis, Orests Silabriedis,Diāna Čivle, Zanda Ķergalve.RĪKOTĀJI: koncertorganizācija “Ave Sol”;Rīgas domes Kultūras departaments.Festivāla sagatavošanā plānots izveidotsadarbību ar Eiropas Savienības fondiemkā finansētājiem, kā arī ar Rīgas Domi,Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju.SADARBĪBAS PARTNERI: dalībvalstuprofesionālie kori un tautas mākslaskori, kā arī institūcijas, kuru kompetencēir tautas kultūras mantojumasaglabāšana un amatierkolektīvudarbības nodrošināšana. Sadarbībāar partnerorganizācijām tiek izveidotipamatprincipi, pēc kuriem tiks izstrādātasmeistarklašu programmas un amatierkorukonkursa kritēriji un nosacījumi.* daudzbalsīgs dziedāšanas veids, kurāviena balss dzied melodiju, kamēr otra (citas)velk gari stieptu skaņu vai arī šo skaņuizdzied ar vārdiem94 95

saxophonia– saxomaniaSmeldzīgi jutekliskās frāzes, ko nospožā instrumenta izvilina muzikantsuz Rīgas vecpilsētas ielas stūra, apvienojasdaudzgalvainā saksofonukopkorī.Šodien saksofons ir viens no pazīstamākajiemun iecienītākajiem mūzikas skaņasavotiem, saziņas valoda bez robežām. Vaigan beļģu mūzikas instrumentu meistarsĀdolfs Sakss 1842. gadā Parīzē, demonstrējotsavu jaunāko izgudrojumu – saksofonu,varēja iedomāties, kādu popularitātiun mīlestību šis instruments iegūs? Laikagaitā no militārā un simfoniskā orķestrašis instruments pārceļojis uz kafejnīcām,džeza klubiem un ielām, arī uz simfoniskorīga hip-hop5 dienas ar profesionāļu un publiskajāmdarbnīcām un lielu noslēgumakoncertu palīdzēs jauniem cilvēkiempavadīt viņu brīvo laiku vērtīgi, atklājotun attīstot viņu talantus, iepazīstotun apgūstot ārpus skolu mācībuprogrammas esošu mākslas, mūzikas,filmu, ekstrēmo sportu un citu sportaveidu iespējas.Jauniešu organizācija Avantis sadarbībāar modernās mūzikas skolu “Ritma institūts”organizēs pirmajās 3 festivāla dienāsmeistarklases, kuras notiks dažādos hiphopkultūras veidos – DJ, Graffiti, BeatBox,Break dance, filmu u. c. Šīs meistarklasesbūs domātas profesionāļiem, lai attīstītuun popularizētu hip-hop kultūru viņu valstīs.Tā būs arī laba platforma tālākai sadarbībaikopīgu projektu, festivālu, izstāžuveidošanā.orķestri un soloestrādi. Vienlaikus, šķiet,neviens instruments nav guvis tik pretrunīgasatsauksmes kā saksofons: 19. gadsimtavidū tā tembru raksturo kā šņācošu,brēcošu, ķērcošu, bet mūsdienās – kāsamtainu, juteklisku, elegantu… Latvijasmūzikas akadēmijas rektors, saksofonistsArtis Sīmanis, atceras, ka, sākot saksofonuspēlēt baznīcās, dažreiz cilvēku attieksmebija noraidoša. Saksofons visiem saistījāsar izklaidi un džezu, bet tagad ir pavisamcita attieksme – programma “Dāvidadziesmas” ir izvirzīta 2008. gada Lielajaimūzikas balvai nominācijā Gada koncerts.Festivāls SAXOPHONIA sevi pieteiks, saglabājotlīdz šim perfekto līdzsvaru starpakadēmisko, mūsdienu un džeza mūziku.Tajā piedalīsies augstas klases izpildītājiar interesantām un savdabīgām programmām,būs nevainojami profesionālikoncertsniegumi un negaidītas saspēles,Pēdējās divas festivāla dienas būs veltītasikvienam interesentam, un tās notiksGrīziņkalna Skeitparkā. Darbnīcas būspubliskas – visiem jauniem cilvēkiem, tāstiks rīkotas bez maksas, un tajās varēs iemācītieskaut ko vairāk par dažādiem hiphopkultūras veidiem – DJ, BeatBox, Graffiti,ekstrēmie sporta veidi u. c. Darbnīcu meistarisadarbosies ar dažādiem māksliniekiem.Otrās dienas noslēgumā tiks rīkotsliels noslēguma koncerts ar hip-hop māksliniekupiedalīšanos (no Latvijas un citāmprojekta sadarbības valstīm).KAS: festivāls un meistarklases.KUR: Grīziņkalna skeitparks,Kongresu nams.KAD: aprīlis.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:Avantis, Ritma institūts.izaicinoši grupu sastāvi. Tie būs svētkimūzikas gardēžiem koncertzālēs, baznīcās,izaicinājums ikvienam Rīgas ielās unparkos. Vienlaikus mūziķi plānos kopīgusprojektus, jaunie un topošie mūziķi apgūszināšanas meistarklasēs.KAS: festivāls.KUR: Rīgas un Latvijas koncertzāles,Rīgas ielas un parki.KAD: februāris.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:VSIA Latvijas Koncerti.SADARBĪBAS PARTNERI: Kultūras ministrija,Valsts Kultūrkapitāla fonds, Norvēģijasvēstniecība, Igaunijas vēstniecība,Zviedrijas vēstniecība, Vācijasvēstniecība, Francijas kultūras centrs.pskp – padomjusaulainā kino pasākumsVairākas paaudzes Latvijā ir izaugušaskopā ar padomju laika saulaino, dzīvespriecīgokino. Divdesmitgadniekisavukārt gan filmas, gan to mūziku uztverkā jautru kultūras faktu.Maija sākums un “par” un “pret” skandāliemapvītais Uzvaras piemineklis – pasākumavieta un laiks nav izvēlēti nejauši.Kinovakara “Padomju Saulainā KinoPasākums” iecere ir sapulcināt tieši šeitkultūras pasākumā vienkopus tos, kas parastišeit kopā nepulcējas.porta 2014PORTA ir īsta pasaules mūzikas osta,kas Rīgā ļauj ienākt pasaules elpai.PORTA ir vienīgais regulārais pasaulesmūzikas festivāls Latvijā. Gadu gaitā ir izveidojusieslaba sadarbība ar Eiropas valstuproducentiem un mūziķiem. Līdzšinējieprojekti ir uz Latviju veduši izcilus mūziķusno Francijas, Lielbritānijas, Norvēģijas,Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas,Portugāles, Austrijas, Baltrievijas, Gruzijasu. t. t.Pasākumu programmas apraksts:• Trīs līdz četras dienas “Sapņu Fabrikā”notiks pasaules mūzikas koncerti, kosniegs izcilas Eiropas pasaules mūzikasgrupas un mūziķi.• Katru vakaru koncerta nagla būs kādsno iepriekšējiem veiksmīgajiem sadarbībasprojektiem (Gruzīnu / latviešu, moldāvu/ latviešu, poļu / latviešu u. t. t.).• Pirms koncertiem Sapņu Fabrikā un k/tK. Suns tiks demonstrētas dokumentālāsPie galdiņiem veco Iļjiča spuldzīšu izgaismotapulcējas eklektiska publika. Sarunas,saviesīga atmosfēra ... un mēs esam pārcēlušiesSaulainā kino laikmetā. Saglabājotvietai raksturīgo vēsturisko fonu, veidojotkulturālu vidi un restaurējot tā laika un tradīcijusajūtas, kinomūzikas pavadījumā tieknojauktas barjeras. Kinovakara “PadomjuSaulainā Kino Pasākums” mērķis ir radītmultikulturālu sadraudzību.Uz piepūšama kinoekrāna visa vakaragarumā tiks demonstrēti filmu fragmenti– dziesmas no izcilākajām padomju laikakinofilmām (“Cirks”, “Maskava asarām netic”,“Jautrie zēni”, “Volga, Volga”). Dejas ,smiekli un jautras sarunas, vai jūtat, kā saulainais“Padomju Saulainā Kino Pasākums”maina cilvēkus un vietas atmosfēru?filmas par pasaules tautu mūziku un tradīcijām,kas būs atlasītas sadarbībā arAustrijas kompāniju IZM.• Apmeklētājiem katru dienu tiks piedāvātasdažādu pasaules tautu tradicionālāsvirtuves.• Latvijas Mūzikas akadēmijā notikstradicionālās pasaules mūzikas meistarklases,ko sniegs vairākas festivāla viesugrupas.• Festivāla laikā notiks starptautisksseminārs Eiropas producentiem, koncertorganizācijām,mūzikas žurnālistiem u. c.mūzikas industrijā iesaistītiem speciālistiem,kas tiks iepazīstināti ar Latvijas pasaulesmūzikas vidi un vakaros apmeklēsfestivāla pasākumus.• Festivāla kulminācija būs pasaulesmūzikas pioniera britu mūziķa PīteraGeibriela koncerts kādā no lielajām Rīgaskoncertzālēm.KAS: koncerti, meistarklases, filmudemonstrējums, seminārs.KUR: “Sapņu Fabrika”,www.sapnufabrika.lvKAD: 2014. gada 5.–8. novembris.KAS: deju pasākums kino mūzikaspavadībā.KUR: Uzvaras parks.KAD: 2014. gada 1. vai 8. maijs.IDEJAS AUTORS: Mārcis Gulbis.SADARBĪBAS PARTNERI: filmu fondi unsabiedriskās organizācijas.IDEJAS AUTORI: Gita Lancere, Ilze Apsiņa,www.festivalporta.lv.RĪKOTĀJS: biedrība “Pasaules mūzika”.SADARBĪBAS PARTNERI:Igaunijā – producentu apvienībaERP music, Vācijā – izdevniecība unproducentu apvienība JARO, Portugālē– menedžments GATEIRS de LISBOA,Austrijā – IZM.96 97

gultā ar saules karaliBaroka laikmeta dramatiskā patētika,nosliece pēc saasinātiem kontrastiem,tieksme pēc greznības un dekoratīvisma,eksaltācija, kaislība, dinamiskums,pretstatā renesanses gravitariposata ideāliem.Autentiskas renesanses un baroka laikamūzikas autentiskas atskaņošanas tradīcijastiek koptas daudzās pasaules valstīs.Latvijas senās mūzikas profesionāļi, Senāsmūzikas festivāla tradīcijas ir izraisījušasarvien pieaugošu sabiedrības interesi.Rīgas vecpilsēta pārvērtīsies par aizgājušalaikmeta epicentru, kur viss kļūs par teātri,pat daba, kurai tiks piešķirts dramatiskaskompozīcijas raksturs (mākslīgas klintis,ūdens kritumi). Uz improvizētām skatuvēmskanēs franču renesanses mūzika, itāļu,Latīņamerikas baroks. Gājieni pa vecpilsētudemonstrēs dažādu baroka un renesanseslaika stilu tērpus.Tā būs gracioza sabiedriska spēle, kurātādi modes elementi kā krinolīni, velces,fontāžas, gofrētās apkakles, mežģīnes,parūkas un vēdekļi būs izmantojumi saskaņāar noteiktiem likumiem, kas ierakstītibaroka teatralizētā laikmeta šodienasatspulgos. Stilizētos gleznu maketos šodienasmākslinieku un pilsētas iedzīvotājukopīgi atveidotās ainas liks atdzīvoties barokaatmosfērai, kas līdz šodienai nonākusiar aizgājušo laikmetu mākslas darbosfiksētām pozām un žestu valodu, ar kurām,sevi izrādot, cilvēks tiecās nodot sevi nākamajāmpaaudzēm un tādējādi padarītnemirstīgu.Doma laukumā notiks kopīgs dažādu valstuansambļu koncerts, tērpu parāde, kasnoslēgsies ar deju lieluzvedumu. Tajā tiksizpēlētas un izdejotas dažādas ainas barokaatmosfērā, kas ietver sevī apslēptuerotiku. Bagātīgi tērptie tēli savulaik izraisījalielāku erotiku nekā renesanses kailums.Cilvēks, kas renesansē bija anatomiskiskaists, nu iemantoja seksuālu skaistumu:zem pieklājīgā un atturīgā drapējuma elpojasilta miesa.Baroka interjeros tiek veidotas greznasgultas, kuras iegūst telts formu, kas veidotano grezniem aizkariem un drapējumiem,praktiski paslēpjot koka konstrukcijas.Tradīcijas rīkot parādes guļamistabasar greznām gultām veidojās Ludviķa XIVvaldīšanas laikā. Pamošanās un došanāspie miera Karalim-Saulei tika pavadīta argreznām ceremonijām, bet karaliskā guļamistabapārvērtās no atpūtas vietas parsvinību zāli. Pakāpeniski guļamistaba sākaspēlēt pieņemšanas telpu lomu, viesi tikapieņemti guļus vai sarežģītas ģērbšanāsceremonijas laikā.Līdzekļi tērpiem, aksesuāriem, interjeramgalmā netika žēloti. Dāmu garderobēs bijaspeciāli tērpi itin visiem dzīves gadījumiem,sevišķi pastaigām un ballēm. Modes teatrālaisuzvedums ar biežo tērpu maiņu ilgano agra rīta līdz vēlam vakaram.No Doma laukuma Rīgas centrā ikvienstiks aicināts tālāk doties līdzi uz Rundāli,kur ikgadēji Senās mūzikas festivāls noslēdzasar baroka operu iestudējumiem unautentisku baroka uguņošanu.KAS: mūzikas, dejas un modeslieluzvedums.KUR: Rīgas vecpilsēta, Rundāle.KAD: jūlija vidus.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:VSIA Latvijas Koncerti.SADARBĪBAS PARTNERI: Kultūras ministrija,Valsts Kultūrkapitāla fonds, Francijaskultūras centrs, Zviedrijas vēstniecība,Vācijas vēstniecība, Rundāles pils.citāda vīnes klasikaVārdu savienojums “Vīnes klasika” varnozīmēt arī kaut ko iepriekš neparedzamu.Citāda tā festivālā “Vīnes klasika”būs tāpēc, ka paralēli tradicionālajiemHaidna, Mocarta un Bēthovenamūzikas atskaņojumiem klausītāji tiksiepazīstināti ar 20. gadsimta austriešukomponistu skaņdarbiem. Paralēlikoncertiem tiks demonstrētas kinofilmaspar komponistiem.Festivāls “Vīnes klasika” veltīts Vīnes dižgaru– Bēthovena, Haidna un Mocartamūzikai, kas ir Eiropas kultūras zelta mantojumsun joprojām valdzina arī mūsdienuklausītājus. Festivāls piedāvā kamermūzikasun orķestru koncertus Rīgā un visāLatvijā, kā arī apliecina Latvijas saikni arEiropas mūzikas kultūru un tradīcijām,ierindojot Rīgu starp Eiropas muzikālajāmgalvaspilsētām. Tādi skaņdarbi kārīgas jūrmalaPasaules slavenā operas dziedātājaInese Galante ir pierādījusi, ka akadēmisksoperdziedātājs spēj spoži seviizpaust jebkurā mūzikas žanrā. 2014.gadā Inese Galante Dzintaru koncertzālēJūrmalā un Rīgas koncertzālēs unbaznīcās pulcēs dažādu žanru pasauleslīmeņu mūziķus.Klausītāji katru gadu ar nepacietību gaida,kādu daudzveidīgu un pārsteidzošuprogrammu piedāvās ikgadējais festivālsSummertime. Šis festivāls ir pasaulslavenāsoperdziedātājas Ineses Galantesun pianistes Innas Davidovas veltījumsJūrmalai. Festivāls pulcē pasaules līmeņaorķestrus, operas solistus, rāda spožu mūzikaskaleidoskopu kamermūzikā, džezā,vieglajā mūzikā, pasaules mūzikā ne tikaisaulaini iedvesmojošā Volfganga AmadejaMocarta 40. simfonija vai cilvēciskās mīlestībaspārpilnās Ludviga van Bēthovenauvertīras “Leonora un Prometejs” vienmērpulcē klausītājus koncertzālēs. Tikpat aizraujošssolās būt Georga Frīdriha Hendeļa“Mesijas” (Mocarta redakcijā) atskaņojumsRīgas Domā.Šoreiz koncertu programmu papildināsarī pavisam citāda mūzika no Austrijas.Tie būs 20. gadsimta austriešu komponistuAlbāna Berga, Antona Veberna unArnolda Šenberga skaņdarbi. A. Berga“Vijoļkoncerts”, A. Veberna “Seši skaņdarbiorķestrim”, A. Šēnberga “Apskaidrotānakts”, “Mēness Pjēro”, “Variācijas orķestrim”sniegs klausītājiem atonālās mūzikas,seriālisma un muzikālā ekspresionismaparaugus. Īpaša programma tikspiedāvāta kino cienītājiem Rīgā un visāLatvijā. Tās būs vairākas kinofilmas parkomponistiem.Rīgai tuvās kūrortpilsētas brīvdabas estrādē,bet arī koncertzālēs Rīgā.Žanru daudzveidība ir viens noSummertime obligātajiem priekšnoteikumiem,ar ko tas kardināli atšķiras no daudzajiemfestivāliem, kas veltīti vienam konkrētamžanram. Nedēļas laikā Dzintaroskopā sanāk operas un džeza meistari,kamermūzikas dziedātāji un solisti instrumentālisti,kā arī kori, orķestri, etnogrāfiskieansambļi un vokālās grupas, lai zemaugusta zvaigžņotajām debesīm dāvātusavu mākslu klausītājiem.Dzintaru koncertzāle tika celta kā viena noLatvijā pirmajām atvērta tipa koncertzālēm,tās akustiskais un konstruktīvais risinājumsir viens no labākajiem sasniegumiemšajā jomā. Vaļējās sānu malas ļaujtelpai saplūst ar apkārtējo Jūrmalas kāpuparka ainavu.Frederick Delius – “Song of Summer”(1968), director Ken Russell.Marin Marais – “Tous les matins du monde”(1991), director Alain Corneau.Georg Friedrich Handel – “Farinelli” (1994),director Gerard Corbiau.Jean-Baptiste Lully – “Marquise” (1997), directorVera Belmont.Wolfgang Amadeus Mozart – “Amadeus”(1984), director Milos Forman.KAS: festivāls.KUR: Rīgas un Latvijas koncertzāles unkinoteātri.KAD: marts.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:VSIA Latvijas Koncerti.SADARBĪBAS PARTNERI: Kultūras ministrija,Valsts Kultūrkapitāla fonds, Austrijasvēstniecība, kinoteātris “Rīga”.KAS: dažādu žanru koncerti.KUR: Dzintaru koncertzāle,Rīgas koncertzāles un baznīcas.KAD: 2. un 3. augusta nedēļa.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:Hermaņa Brauna fonds.98 99

no klasikas līdzavangardamStarptautiskais Baltijas baleta festivālsienes jaunus impulsus Latvijas dejasdzīves estētiskajā attīstībā, izglītībāun organizācijā. Festivāla mērķis ir aktualizētLatvijas dejas ainavā iztrūkstošas,tomēr potenciāli nozīmīgas tēmas,kvalitatīvi un kvantitatīvi ietekmētdejas mākslas norises, paplašināt dejasmākslas iespējas Latvijā.Festivāla centrālie notikumi būs:Jauns multimediāls projekts – oriģinālbaletaiestudējums pēc H. Ibsena lugas“Pērs Gints” motīviem – sadarbībā arZiemeļvalstu kultūras institūcijām un radošāmpersonībām. Projekta saturiskaispamats ir mūsdienu cilvēka vērtību skalasatspoguļojums, balstoties uz nemirstīgoklasikas darbu. Simfoniskā orķestrakoncerts “Baleta mūzikas šedevri”, programmuveidos starptautiska klasiskā unmūsdienu baleta mūzika. Baleta mūzikasbagātīgie krājumi sniedz orķestrim plašasizvēles iespējas atskaņotājdarbības stilupapildināšanā.• Klasiskā baleta trupas no Sankt​pēterburgasviesizrādes Rīgā. Sanktpēterburgasbaleta skolas un trupas arī mūsdienās kopjslavenās klasiskā baleta tradīcijas, audzinotizcilas baleta mākslas personības,kuru māksla spēj iedvesmot un sniegtmāksliniecisku pārdzīvojumu.• Izcilu mūsdienu dejas kompāniju noEiropas un ASV viesizrādes.• Festivāla atklāšanas un noslēgumapasākumi Dzelzceļa stacijā un pilsētaslaukumos.• Gala koncerts ar pasaules zvaigžņupiedalīšanos – programmā klasika unmūsdienu deja.• Latvijas dejas maratons – demokrātisksdejas pasākums ar skatītāju līdzdalību.Piedalās Latvijas mūsdienu dejas grupas,kā arī uzaicināti viesi no Lietuvas unIgaunijas.• Meistarklašu organizēšana, lai sekmētuideju apmaiņu un paplašinātu dejas apmācībasplatformu Latvijā.• Izstādes par dejas tēmu ar Eiropasvalstu mākslinieku piedalīšanos.KUR: Rīgas teātri un koncertzāles,pilsētvide, Ventspils, Valmiera, Preiļi,Jelgava.KAD: aprīlis, septembris.IDEJAS AUTORS: Lita Beiris,www.ballet-festival.lv.RĪKOTĀJS:SF “Litas Beires Dejas mākslas Fonds”.SADARBĪBAS PARTNERI: Ziemeļu Ministrupadomes birojs, Dānijas Kultūras Institūts,Francijas Kultūras centrs, Gētes InstitūtsRīgā, Latvijas Nacionālā opera, Mūsdienudeju asociācija, Modes deju studija.jaunā mūzika +Speciāli festivālam tiks radīti jaundarbi,aptverot žanra spektru no elektroakustiskāslīdz simfoniskajai mūzikai,kas taptu konceptuālā sadarbībā arpotenciālajiem konkrētā darba partneriemno vizuālās, skatuves mākslas,kino, zinātnes u. c. sfērām.Latvijas Komponistu Savienība kopš 2008.gada organizē festivālu “Latvijas jaunāsMūzikas dienas”, kura galvenais mērķisir atskaņot pēdējo gadu laikā tapušo latviešukomponistu mūziku, aptverot visplašākožanru spektru no elektroakustiskāsmūzikas līdz lielas formas simfoniskajiemun vokāli simfoniskajiem darbiem. Sākot arnākamo – 2010. gadu, plānots uzsākt aktīvākudažādu mākslas jomu – dejas, skatuvesmākslas, vizuālās mākslas – sintēzesveicināšanu festivāla ietvaros. Iespēja organizētfestivālu “Latvijas Jaunās Mūzikasdienas 2014” EKG2014 programmas ietvarosdotu iespēju turpināt un pilnveidot līdzšinējāsfestivāla iestrādnes.Latvijas “Jaunās Mūzikas dienas 2014”vadlīnijas:• Sadarbība ar citām mākslas sfērām– deju, skatuves mākslu, kino, vizuālomākslu, kā arī zinātni (piem., ir aizsākusiesValsts kamerorķestra “SinfoniettaRīga” sadarbība ar komponistu KristapuPētersonu, kurš komponē mūziku mēmajaikino filmai “Lāčplēsis”, kas tiks atskaņotadzīvā izpildījumā ar kamerorķestri.EKG2014 programmas ietvaros – iespējamspirmatskaņojums).• Eiropas prestižāko atskaņotājmākslinieku,ansambļu un diriģentu iesaisteLatviešu mūzikas atskaņošanā (piem.,Ensemble Modern, Concertgebow kamerorķestris,Rambert Dance Company,Haincs Holigers u. c.).• Līdzās koncertu norisei telpās, tikspaplašināts koncertvietu spektrs – piem.,sadarbībā ar multimediju mākliniekiem:iespēja veidot “muzikālus objektus” (elektroakustiskāmūzika + instalācijas, videomāksla),kas būs saistīti ar EKG2014tematiskajām vadlīnijām un tiks integrētipilsētvidē.KAS: festivāls.KUR: Jaunais Rīgas Teātris, kinoteātris“Rīga”, Rīgas mākslas telpa, Mazā Ģilde,kā arī netradicionālas koncertvietas: Rīgaslidosta, Rīgas stacija, Galerija “Centrs”,Rīgas parki, Rīgas osta.KAD: 2014. gada marts.IDEJAS AUTORI:Kristaps Pētersons, komponists;Gundega Šmite, komponiste, LatvijasKomponistu Savienības valdespriekšsēdētāja, www.lks.org.lv.RĪKOTĀJS: Latvijas Komponistu Savienība.POTENCIĀLIE SADARBĪBAS PARTNERI:Nacionālais kino centrs,Latvijas Mākslinieku Savienība,Latvijas Zinātnes Centrs.100 101

labestīgās fantāzijasopera arēnāJebkurai parādībai ir divas puses – redzamāun neredzamā, zināmā un neapjaustā.Parasti gan tās neatrodas uzvienas plaknes, taču ir izņēmumi. Unviens no šiem izņēmumiem ir Rīgaspilsēta. Rīgā blakus eksistē divas paralēlaspasaules, kuras par otras eksistencitikai nojauš. Mums ir iespējato mainīt, un tas jāsāk jau šodien.Jānojauc vairākas barjeras, kuras radušāsgan valodu, gan sociālo atšķirībudēļ.Idejas pamatā ir vērienīgs uzvedums“Arēnā Rīga”, kas būs krāšņs fantāzijaspriekšnesums, apvienojot operu, baletu,mūsdienu deju, cirka un sporta atlētikaselementus. Taču vēl būtiskāk, ka šis uzvedumsbūs kopdarbs, ko veidos profesionālimākslinieki kopā ar dažādām sociālijūtīgām sabiedrības grupām – bērniem arīpašām vajadzībām, ielu bērniem un jauniešiem,vecākās paaudzes profesionālajiemaktieriem, baletdejotājiem, operasdziedātājiem, kuri bieži jūtas aizmirsti pēcspožas karjeras spēka gados.Arēnas telpas ļauj žanrisko apzīmējumu“opera” izvērst plaši, pārveidojot to pardaudzdimensiju priekšnesumu, piemēram,izmantojot Mocarta operas “Burvjuflauta” fantāziju atspulgus jaunā, Rīgā neredzētāveidā, lai netieši runātu par svarīgo– kaut uz mirkli sapludināt mūsu ikdienasrealitātes, lai mainītu standartizētospriekšstatus. Šāds dinamisks, labestībasun sirsnības apgarots augstas raudzesuzvedums, piesaistīts jaunas auditorijaskultūras pieredzei.Lai īstenotu šo vērienīgo ideju, tiks izveidotaaugsta līmeņa profesionāļu komanda.Kopīgi veidotās multimediālās spēlesdarba grupa 2012. gadā uzsāks potenciālodalībnieku uzrunāšanu, to veicottieši Rīgas mikrorajonos, bērnu un jauniešu“nelabvēlīgajās” pulcēšanās vietās.Ar bērniem un jauniešiem līdz pat 2014.gada septebrim strādās profesionāli horeogrāfiun mūzikas skolotāji, sagatavojotpotenciālos dalībniekus uzvedumam.Paredzams, ka uzvedumā piedalīsies aptuveni1200 dalībnieku.KUR: “Arēna Rīga”, Video translācija visosRīgas mikrorajonos.KAD: septembra sākums.IDEJAS AUTORI UN RĪKOTĀJI:EKG darba grupa, VSIA Latvijas Koncerti.Sadarbības partneri: Latvijas Nacionālāopera, Rīgas cirks.DALĪBNIEKI: uzveduma mākslinieciskaisvadītājs: Andris Nelsons; solisti: MaijaKovaļevska, Egils Siliņš, AleksandrsAntoņenko; horeogrāfu grupas vadītājs:Mihails Barišņikovs; Latvijas NacionālaisSimfoniskais orķestris, Latvijasprofesionālie kori; Rīgas bērni un jaunieši,citi dalībnieki.eiropas ziemassvētkiZiemassvētku tirdziņš ar dažāduEiropas valstu kulinārijas brīnumiem,burvju mākslinieku un ielas muzikantupriekšnesumi Doma laukumā dienā undažādu Eiropas valstu muzikālo kolektīvukoncerti koncertzālēs un dievnamosvakarā – tas viss atklās Eiropasvalstu Ziemassvētku tradīcijas festivālā“Eiropas Ziemassvētki”.Tas atgādina skatus no bilžu grāmatas: tirguslaukums ar koka namiņiem, kuros pārdodZiemassvētku rotaļlietas, grauzdētuskastaņus; piparkūku un karstvīna smaržagaisā... Eiropas Ziemassvētki Rīgā, Domalaukumā, atklās daudzas no Eiropas valstuZiemassvētku tradīcijām.No angļu tradīcijām nāks slidotava tirguslaukumā, tradicionālu Ziemassvētku korāļudziedāšana Rīgas vecpilsētas laukumos.Pasaulē slavenākā Ziemassvētku dziesma“Klusa nakts”, kas nāk pie mums noAustrijas, tiks dziedāta Rīgas vecpilsētādesmitiem valodās. Skandināvijas valstistiks pārstāvētas ar mitoloģisku masku gājienu– vikingiem, elfiem, troļļiem, kazāmun velniem. No Francijas nāk veikalu unbiroju dekorēšana ar āboliem, papīra ziediemun lentēm, kā arī Kristus dzimšanasspēle ar silīti, Jaunavu Mariju un Jāzepu,lai mācītu svarīgo kristietības ideju. VācuZiemassvētku tirdziņā pulcējas ļaudis, laibaudītu karstvīnu, piparkūkas, ceptas desasar kartupeļiem, lai nopirktu –– stikla unkoka rotājumus, koka rotaļlietas un vācuZiemassvētku piramīdas.Rīgai ir pašai sava Ziemassvētku leģenda.Tā vēsta, ka Ziemassvētku eglītes rotāšanastradīcija ir aizsākusies tieši Rīgā1510. gadā un kopš tiem laikiem kļuvusipar neatņemamu Ziemassvētku tradīcijuvisā pasaulē. Latviešiem Ziemas saulgriežosbija daudz savu tradīciju, tajā skaitābluķa vilkšana. Eiropas valstu tradīcijaspiepildīs Rīgas vecpilsētu dienā, bet vakarākoncertus koncertzālēs un dievnamossniegs dažādi profesionāli mūziķiun kolektīvi (The Hilliard Ensemble, stīgukvartets Euphonia, Rīgas Doma zēnu koris,baroka orķestris Collegium MusicumRīga, Latvijas Radio koris, Igaunijas zvanukoris Arsis). Centrālais muzikālais pasākumsbūs Eiropas valstu apvienotākora (2–3 dziedātāji no katras valsts) koncerts,kura programmā skanēs tradicionāliZiemassvētku korāļi.Atklāt zināmo un nezināmo par Eiropasvalstu Ziemassvētku tradīcijām būs iespējamsfestivālā “Eiropas Ziemassvētki”.KAS: priekšnesumi Ziemassvētku tirdziņos,koncerti.KUR: Rīgas vecpilsēta, Doma laukums,Rīgas un Latvijas koncertzāles undievnami.KAD: decembris.IDEJAS AUTORS UN RĪKOTĀJS:VSIA Latvijas Koncerti.SADARBĪBAS PARTNERI: Kultūras ministrija,Rīgas domes Kultūras departaments,Valsts Kultūrkapitāla fonds, Itālijasvēstniecība, Spānijas vēstniecība,Lielbritānijas vēstniecība, Norvēģijasvēstniecība, Zviedrijas vēstniecība,Dānijas vēstniecība, Vācijas vēstniecība,Francijas kultūras centrs.102 103

104dzintara ādere

Dzintars iemieso paradoksu: tas ir inerts akmens, tas irneorganiskās dabas sastāvdaļa. Tomēr tas ir arī kādreizizdzīvotā relikts, organiska viela, auga dzīvības asinsrite.Dzintars kā minerāls ir mūžīgs kā visi akmeņi pretstatā itvisām cilvēka dzīves izzūdošajām lietām. Taču, kā pirmvēsturesaugu sula, dzintars atmodina mūsdienu apziņā izjūtupar mūžīgās atgriešanās / atmodas tradicionālajiem cikliem,tādiem kā gadalaiki, saules ceļš, cilvēka dzīves spirāle,atkārtojot līdzīgu modeli paaudzēm cauri. Dzintaramir jauna simboliska vērtība mūsdienu identitātes apziņā,apzinoties tradīcijas, kas nenozīmē vis kaut ko sen mirušuun pagājušu, bet gan kā taustāmu apliecinājumu kaut kamnesagraujami dzīvam. 1“Dzintara ādere” ir tematiskā līnija, kas atklās tos zinātniskos, kultūrassasniegumus, kuriem ir izcilības un pasaules līmeņa pienesumavērtība. Tas ir Rīgas, Latvijas ieguldījums pasaules kultūrāun cilvēces radošās darbības attīstībā. Eiropas kultūras gadaprogrammā šīs tematikas ietvaros “Jaunais Dzintara ceļš” būsRīgas radīts Eiropas kultūras sadarbības tīkls, kas apvienos senādzintara ceļa pilsētas jaunā, starpdisciplinārā, sadarbībā.Kāpēc dzintars ir tieši tas minerāls? Šķiet tik piemērots vienai notematiskajām sadaļām, ar ko tik īpašs ir Baltijas jūras piekrastesiedzīvotājiem šis ikdienā tik ierastais dabas materiāls. Tāpēc, kadzintars ir tīrradnis ar evolūcijas kodu.Dzintars – klimatisko force majeure apstākļu ietekmē radies“dabas bērns”Dzintara nosaukums cēlies no šī minerāla nosaukuma latīņu valodā“succinus”, angļu “amber” cēlies no senās Persijas vārda“ambare”. Tam dažādās valodās ir veltīts daudz skaistu nosaukumu– latviešu “saules akmens”, krievu “alatir” jeb “jūras vīraks”,somu, igauņu un arābu – “jūras akmens” u. tml. Dažādos laikosun neatkarīgi no tā, kā dzintaru sauca, ticēja tā noslēpumainajamspēkam. Dzintara krāsa parasti ir dzeltena ar dažādiem toņiem,sākot no dzeltenīgi sarkanas līdz dzelteni brūnai. Ir sastopams arībalts, zaļš un melns dzintars. Pētnieki teic, ka dzintars varot būt216 krāsās.Pirmās rakstiskās ziņas par dzintaru sastopamas 10. gs. p. m. ē.– Asīrijas ķīļrakstos. Pirmais, kurš norādīja uz dzintara augu valstsizcelsmi, bija seno romiešu vēsturnieks Plīnijs Vecākais (23.–79.g.). Viņš secināja, ka dzintars ir aukstumā sacietējuši egļu sveķi.Lielākā daļa pētnieku uzskata par pieņemamu šādu dzintararašanās versiju: apmēram pirms 50–60 miljoniem gadu, kadSkandināvijas pussala bija savienota ar Baltijas austrumu krastu,dzintaru radošie meži auga Ziemeļjūras piekrastē. Tajā laikā klimatsšajā reģionā atgādināja mūsdienu klimatu Āfrikā. Subtropuun tropiskajos mežos lielākoties auga palmas, cipreses, ozoli,kastaņi, priede un egle. Šajos mežos auga un audzes veidojapriedes (Pinus succinifera), kuras bagātīgi izdalīja sveķus. Sveķi,nokļuvuši vētru laikā un pēc citām dabas stihijām ūdenī, sacietējaun ar ūdeņiem tika aiznesti uz dienvidiem, kur arī veidojās toatrašanās vietas. Tādā veidā tas, ko mēs saucam par dzintaru,nav vairs pirmatnējie sveķi, bet ilgstošākā laika posmā izveidojiesminerāls.Mainoties Zemes klimatam, paaugstinoties temperatūrai, augi, atrodotiesekstremālos apstākļos, sāka arvien vairāk izstrādāt dzintarskābi,kura nokļuva sveķos. Citi, vairāk attīstīti organismi, centāspapildināt tās trūkumu, izmantojot ārējos avotus. Iespējams,tāpēc daudzus kukaiņus instinktīvi pievilka šķidrie koksnes sveķi,kuros viņi noslīka un vēl ir saglabājušies līdz mūsdienām.Dzintars vērtību svaru kausosRomieši vērtēja Baltijas dzintaru tik augstu, ka bērna dūres lielumadzintara gabals bija vērtīgāks par veselīgu jaunu vergu; viņupriekšteči vilānieši (Vilanovans) un etruski (1200.–600. pirms m.ē.)to skatīja vērtīgāku par zeltu esam; bronzas laikmetā, pirms 3500gadiem, Baltijas dzintaram tika atvēlēta centrālā dārgminerālaloma visās Vidusjūras civilizācijās: grieķu, Mīnojas, ēģiptiešu.Tikai daži piemēri: kad Henrihs Šlīmans atklāja Trojas drupas, tajāstika atrasti 10 000 dzintara kreļļu. 1922. gadā, kad HovardsKārters atklāja Tutanhamona kapenes, viņam tobrīd vēl nenācane prātā, ka brūnais minerāls, kas atradās zelta “sirds skarabeja”vidū (vienīgais nozīmīgākais dārgakmens faraona mūmijā), bijadzintars, “saules akmens”, tas pats attiecas uz šķirstā atrasto kaklarotu.Vecajā Testamentā karaļa Zālamana gredzens bija veidotsno dzintara, un Baltijas dzintara krelles ir atrastas arheoloģiskajosatradumos Tuvajos austrumos no laika ap 3500.–4200. gadiempirms m. ē. 2Ārstnieciskās īpašībasSenie ēģiptieši zinājuši, ka dzintaram piemīt unikālas ārstnieciskasīpašības. Senajā Ēģiptē sveķi bija balzamēšanas vielu sastāvdaļa.Ēģiptieši arī mēdza gatavot dzērienu no pulverī saberzta dzintara,vīna un medus, ko lietoja sirds un citu orgānu stiprināšanai.Plīnijs Vecākais (23.–79. g.) raksta, ka Itālijā sievietes ap kaklu nēsājadzintaru pret palielinātu vairogdziedzeri un kakla slimībām.Tā dēvētās “veselības krelles” – uz lina diega savērti neapstrādātidzintari – joprojām pazīstamas Baltijā. Baltkrievijā dzintaru lietojapret bezmiegu. Neapstrādāta dzintara gabaliņus lika zem spilvenavai uzkarināja gultas galvgalī. Dzintara spirta izvilkumu vēl šodienlieto dažādu saaukstēšanās slimību gadījumos un to profilaksei,sirds nepietiekamības un asinsrites traucējumu novēršanai.Dzintara transformēšana jaunos zinātniskos atklājumosDzintaram ir savs DNS, proti, pēc ķīmiskā sastāva un radioaktīvāoglekļa datiem ir iespējams noteikt, vai dzintars nāk no Baltijas jūraskrastiem vai citām dzintara atrašanas vietām. Baltijas dzintaru,atšķirībā no citur atrastā, zinātnieki dēvē par succinites.Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Biomateriālu un biomehānikasinstitūta pētniece Inga Ļašenko ir izcilākā modernās “dzintarazinātnes” pētniece arī tālu ārpus Rīgas un Latvijas robežām,iegūstot divus nozīmīgus apbalvojumus – Pasaules intelektuālāīpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization)Zelta medaļu par inovāciju un Zelta medaļu par zinātniskumu.Saņemtās medaļas apliecina I. Ļašenko darba nozīmīgumu inovācijuattīstībā un izcilību to praktiskā pielietojumā. I. Ļašenko eksperimentēdzintara asinsvadu radīšanas jomā, paredzot, ka tosvarētu izmantot sirds un asinsvadu ķirurģijā. I. Ļašenko ĒģiptesNacionālajā bibliotēkā Kairā uzgājusi manuskriptu, kurā stāstītspar ēģiptiešu centieniem jau pirms 2000 gadiem izgatavot asinsvadusno dzintara. Pirmie I. Ļašenko atklājumi rāda, ka dzintaraelektronu donors ar negatīvu elektrisko lādiņu ievērojami samazinatrombu veidošanos asinsvadā, kas ir tradicionālo implantuproblēma. I. Ļašenko radījusi arī kompozītos dzintara pavedienus,kas izmantojami gan daļēji ārstnieciski, gan tekstilizstrādājumos.Tāpat zinātniece izstrādājusi uz dzintara bāzes radītu dabiskāskosmētikas līniju ar pārsteidzošiem efektiem.Dzintara mākslas mūžībaNo aizlaikiem dzintars kalpojis arī kā skaistuma priekšmetu avotsun cilvēka statusa apliecinātājs – jo bagātīgāki dzintara rotājumiuz tērpa un rotās, jo ietekmīgāks cilvēks. Akmens laikmeta periodabeigās cilvēki no dzintara visbiežāk izgatavoja krelles, parko liecina atradumi Baltijas jūras piekrastē, Skandināvijā, dažosUkrainas rajonos. Vēlā akmens laikmeta periodā dzintaru ievedatālāk Eiropā, un sākās dzintara apstrāde – griešana, urbšana,pulēšana. Šajā laikā dzintaru ieveda arī Ēģiptē, kur to izmantojarotaslietu izgatavošanā. No tā tika gatavoti arī kulta priekšmeti.Pasaules līmeņa arheoloģiskos atradumus Latvijas zinātniekiuzgājuši Latvijas austrumu teritorijā – Lubānas mitrājā, kurādarbojušās dzintara darbnīcas vairāk nekā 3000 gadus p. m. ē.106 107

Pamatojoties uz Latvijas zinātnieces Ilzes Lozes starptautiski atzītajiempētījumiem, pagājušā gadsimta 60. gados atklātais un līdz90. gadu sākumam pētītais Latvijas austrumdaļas Lubāna klānudzintara apstrādes centrs, kas datēts ar vidējā neolīta laikmetu, irdevis Latvijai un Eiropai vissenākās dzintara krelles.Starp daudziem citiem vērtīgiem artefaktiem uzietas arī krelles, kasraksturīgas Afganistānai un Ēģiptei laikā no 5.–3. gadu tūkstotimpirms Kr. dzimšanas, bet otras – turpat netālu Zvidzē atrastās – irnesalīdzināmi vecākas par Ēģiptes senās valsts laikā lietotajām unšumeru karaliskās ģimenes kapenēs Urā atrasto krelļu virteņu vidūesošajām krellēm. Ja Afganistānas krelles ir gatavotas no alabastra,tad pēdējās – no zelta un oranžā serdolika. Salīdzinājumam– Ēģiptes senās valsts vecums ir 2650.–2300. g. p. m. ē., Zvidzesapmetnes un tās kreļļu vecums ir 3611.–3523. gads p. m. ē.Cita unikalitāte, kas piemīt pirms vairāk nekā 4000 gadiem funkcionējušajāmdzintara darbnīcām Lubānā, saistās ar tā laikacilvēku radītajām dzintara apstrādes “inovācijām”, augsto tehnoloģiskokvalitāti. Necerēti senas ir izrādījušās sfēriskās dzintarakrelles, kurām tikai 1 mm trūkst līdz ideālai lodveida formai.Lubāna klānu senie dzintara apstrādātāji bija ne tikai amatnieki,bet arī jaunu tehnoloģiju jaunievedēji, vēlajā neolītā to pilnveidojotun ieviešot īpašas dzintara rotas, tajā skaitā arī Eiropas dienvidaustrumuteritorijām raksturīgo zeltā, sudrabā vai varā izgatavotoriņķveida piekariņu ar stieņveida augšgalu speciāla cauruma ieurbšanai(stemmed rings pēc Marijas Gimbutas terminoloģijas).Pēdējās raksturīgas arī senajai Varnas nekropolei Melnās jūraspiekrastē Bulgārijā, kura ir pārpilna ar zelta izstrādājumiem unkuru joprojām uzskata par vecāku salīdzinājumā ar Ēģiptes unMezopotāmijas seno apbedījumu vietām.Pogveida dzintara krelles ir Sembijas 3 dzintara resursu centradzintara apstrādātāju jaunievedums, un Eiropā tās varēja parādītiessākotnēji tikai apmaiņas rezultātā. Rietumeiropai un patViduseiropai tās nav raksturīgas.Šodien dzintara krelles u. c. mākslas priekšmetus joprojām turpinadarināt ne tikai Rīgas, bet arī citu Baltijas jūras piekrastesnovadu meistari. Savukārt par I. Ļašenko radīto dzintara dieguieinteresējusies arī Versace modes nama skola Polimoda School.Dzintara ceļa vēsturiskais pamatojumsRunājot par Eiropas senajiem tirdzniecības ceļiem, Dzintara ceļšno zinātnieku puses tiek minēts kā “augstākajai līgai” piederīgs,sporta terminoloģijā izsakoties. Par dzintaru kā tolaiku vērtīgo valūtuir iespējams uzzināt rakstu avotos līdz pat akmens un bronzaslaikmetiem, bet īpaši daudz senāku liecību par Dzintara ceļa eksistenciatrodam ar Romas impēriju un vēlāk kristīgo Romu saistītostekstos. Vara ir dokumentējusi liecības par savu laiku un tāssasniegumiem dažādās jomās, tajā skaitā par tirdzniecības ceļiem,to nozīmi un iespaidu uz Romas vareno un pilsoņu dzīvi.Viens no spilgtākajiem citātiem par Romas tirdzniecības ceļu“augstākās līgas” piecinieku lasāms C. R. Bīzlija (C. R. Beazley) 4ģeogrāfiskās perspektīvas aprakstā. Lai arī mūsdienu ģeogrāfijasstudijās viņa rakstītais šķiet kā ļoti vienkāršota tā brīža aina, citātsatsedz tirdzniecības ceļu plašumu un Baltijas vietu tajā: “Kādi bijaRomas pasaules tirdzniecības ceļi, kad šī pasaule bija palikusikristīga, kādus tos tā pārņēma no priekškristīgajiem laikiem? Šieceļi turpināja būt tie paši, cauri visiem agrajiem viduslaikiem, tikai,protams, citu valstu pārraudzībā. Šie ceļi galvenokārt gājano rītiem uz vakariem vai no vakariem uz rītiem, jo uz ziemeļiem,viņpus Elbas un Karpatu kalniem, tāpat uz dienvidiem, viņpusSahāras un Arābijas tuksnešiem, nebija daudz tirdzniecības iespēju,izņemot divus gadījumus. Baltijas krastu dzintara tirdzniecībaun zelta, ziloņkaula un vergu tirdzniecība Zanzibaras krastos,viņpus Guardafujas zemes raga, bija vienīgie svarīgie sānu virzieni,pa kuriem norisinājās tirdzniecības aktivitāte. Šie ceļi gāja kālielas kalnu grēdas šķērsām pāri Vecajai Pasaulei kā ģeogrāfiskieplatuma grādi.”To apstiprina arī Sera Mortimera Vīlera (Sir Mortimer Wheeler) sacītais:“Zīda ceļa jaunatrašana līdz Akmeņu tornim Taškurganā,pēc imperatora Trajana kara gājiena Tigras upes virzienā, kopā arJuliana sūtītā dižciltīgā aģenta ceļojumu līdz Baltijas krastiem ...ierindojas Romas tirdzniecības visaugstāko sasniegumu pulkā.” 5Kembridžas universitātes doktore, manuskripta “Senie Dzintaraceļi: no Rīgas līdz Bizantijai” autore Māra Kalniņš, uzsver, ka“Rīgai ar savu Jaunā dzintara ceļa sadarbības piedāvājumu ir divispēcīgi argumenti:1 ģeogrāfiskais arguments:Kopš vēlīnā ledus laikmeta beigām Rīgas līcis bija starta pozīcijadzintara tirdzniecības tīklam Eiropas kontinentā un ārpus tā robežām.Visas kultūras, civilizācijas, to cilvēki karsti vēlējās iegūt“saules akmeni”, un dzintara tirdzniecību var skatīt kā pirmo pan-Eiropas tirgu, sava veida Eiropas Savienību (tikai tirdzniecība arkramu ir senāka cilvēces vēsturē).2 ilglaicīguma arguments:Pirmkārt, runa ir par dzintara nozīmi, kas kopš 13. gs. vēsturiskiskaidri dokumentēta caur Vācu ordeņa krustnešu nodrošinātodzintara monopolu (kas bija tik vērtīgs, ka ienākumi no dzintaranosedza visa Ordeņa gada izdevumus) līdz Viduslaiku un renesansesdzintara ģildēm, kas radīja brīnumus karaļu un prinču galmiem,pāvestiem un bīskapiem, līdz pat modernajiem laikiem –pārsteidzošā Pētera I “Dzintara istaba” un mūsu dienās topošaisMariuša Drapikovska Dzintara altāris Gdaņskā, kas, kad taps pabeigts,būs lielākais dzintara artefakts, kas jebkad ir radīts, lielākspat par “Dzintara istabu”.Otrkārt, tas ir stāsts par Baltijas dzintara pirmvēsturi. (Jau pieminējāmmilzīgo vērtību, kādu dzintarā saskatīja romieši, tā dārgakmeņastatusu grieķu, Mīnojas, ēģiptiešu civilizācijās.)Dzintars, kā nekas cits, bija pat varbūt vēl nozīmīgāks Akmenslaikmetā, par ko liecina pētījumi par dzintara darbnīcām Latvijasaustrumu pusē – Lubānas ezera apkaimē. Šīs darbnīcas bijakrustpunkts rietumu un austrumu (Maskavas upes baseins) tirdzniecībasceļos apmaiņā pret kramu.” 61Vaira Vīķe-Freiberga. Proceedings of the 4th International conference onamber in archaeology, Opening address, Talsi, 2001// Latvijas Vēstures institūtaizdevniecība, Rīga, 2003.2Dr. Māra Kalniņš. Vēstule Rīgas pieteikuma darba grupai / 2009.3Sembija jeb Semba (Samelant; Samland, Zambia) bija prūšu zeme pussalāstarp Kuršu jomu, Baltijas jūru un Prūšu jomu (tag. Vislas līci) – Zemlandespussalā. Dzintara bagātības un izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Semba kāpirmā no prūšu zemēm kļuva pazīstama Rietumu tirgotājiem (Mugurēvičs, 1995,24.–27.).4C. R. Beazley, The Dawn of Modern Geography, London, 1897; vol. I, p. 178.5Ser Wheeler M. Rome beyond the Imperial Frontiers. London, 1954, p. 155.6Dr. Māra Kalniņš. Vēstule Rīgas pieteikuma darba grupai / 2009.108 109

ekspedīcija jaunādzintara ceļameklējumosDomājot par Rīgas kā Eiropas kultūrasgalvaspilsētas iespējamo ieguldījumumūsdienu Eiropas kultūras sakaruapritē, esam izvēlējušies sekot vēsturiskajamdzintara ceļam, savienojotEiropas ziemeļus un dienvidus, pārkāpjottradicionāli par Eiropu dēvētāsrobežas. Ir daudz uzsvērta Rīgas kāRietumu – Austrumu ceļu dalībniecesloma dažādos laikos, taču nedaudzpiemirsta un joprojām ar zināmu noslēpumuapņemta, ir Rīgas un pārējāsLatvijas teritorijas loma ziemeļu – dienviduass īstenošanā.Mūsdienu dzintara ceļš Rīgas pieteikumāEiropas kultūras galvaspilsētas projektam2014. gadā nozīmē jaunu kultūras sadarbībastīklu starp pilsētām Eiropas ziemeļu– dienvidu virzienā. Tā pamatā ir inspirācijas,ko sniedz senais Dzintara ceļš, dzintaranozīme dažādās kultūrās un dzīves jomās,taču jaunais Dzintara ceļš neparedztikai dzintara tematiku. Tā galvenā būtībair minētās ģeogrāfiskās ass ietvaros radītjaunu pienesumu cilvēku un kultūras sakarukontaktos.Šī sadarbības tīkla izveidošanas un atjaunošanasprocess ir ekspedīcija, kuraijānoskaidro mūsdienu dzintara ceļa noslēpumi,to atslēgas, būtība – tuvinot pilsētukultūras, zinātnes, uzņēmējdarbības u. c.jomu cilvēkus kopīgai izziņai un iegūtāsinformācijas un pieredzes pārnesei katramsavā darbībā. Ekspedīcija būs galvenaisšīs tematiskās līnijas projekts, kas vienākomandā apvienos dažādu jomu pārstāvjus,kas apmeklēs senā Dzintara ceļa pilsētas.Šāda kopīgas pieredzes un zināšanugūšana radīs mijiedarbību, kas var būt110 111

pārsteidzoša visiem iesaistītajiem un dotieguldījumu jaunu sasniegumu, kultūrasnotikumu radīšanā.Plīnijs savulaik rakstīja par romiešu dižciltīgo(eques), kas lieluzņēmēja Juliānauzdevumā tika sūtīts uz prūšu krastiem,lai pārvestu lielos dzintara daudzumus. Irminējumi par to, vai šis romiešu dižciltīgaisgāja, lai vienkārši pārvestu dzintaru, vai arīvienlaikus, lai runātu par kādas vienotasmuitas nodevas ieviešanu, kas atvieglotudaudzās muitas nodevas ceļa gaitā.Pārfrāzējot – Rīgas jaunais Dzintara ceļšsavā sadarbības projektā vēlas nojauktstereotipu robežas (kādi ir ziemeļnieki unkādi dienvidnieki), tuvināt dažādu sfēru cilvēkusjaunai kultūras pieredzei un notikumam,ar jauno kultūras sakaru būtību radītmūsdienu kultūras “valūtu” – augstvērtīgussadarbības projektus, kurus raksturo ganizcilība, gan spēja aizraut daudzu cilvēkuprātus, uzlabot dzīves kvalitāti.Jaunā Dzintara ceļa sadarbības tīklapilsētasPilsētas dzintara ceļa ziemeļu-rietumudienvidusadarbībai:Rīga – Liepāja – Klaipēda – Kaļiņingrada(Kēnigsberga) – Gdaņska – Lībeka – Brige– Vīne – Akvileja Venēcijas provincē –Roma – Atēnas.Ūdensceļi: Baltijas jūra, Vistula – Morava –Danube; Elbe – Rhine – Rhone.Pilsētas dzintara ceļa ziemeļu-austrumudienvidusadarbībai:Rīga – Rēzekne (saistībā ar tuvējo Lubānasklānu) – Daugavpils – Sevastopole (senāk– Chersonessus) – Stambula.Ūdensceļi: Daugava – Dņepra – Melnājūra.Jaunā Dzintara ceļa sadarbības tīkla /ekspedīcijas jomasKultūra – iedvesmojoties no dzintara plašālietojuma dažādās kultūras jomās dažādulaikmetu gaitā, jaunā Dzintara ceļa iespējasir dažādu kultūras jomu un to sinerģijuprojekti, un nosauktie noteikti nepārstāvvisu iespēju plašo spektru: māksla, mode,dizains, mūzika, tekstils, arheoloģija, literatūra,filozofija.Uzņēmējdarbība – dzintara ceļš, kā jaudaudzkārt pieminēts, dažādos laikmetosbija tirdzniecības darījumu asinsrites nodrošinātājspāri visam Eiropas kontinentam.Jaunais Dzintara ceļš piedāvā sadarbotieszināšanu pārnesē ekonomikā,radošo industriju atbalstīšanā.Zinātne, medicīna – zinātnieki ir pierādījušišī vērtīgā minerāla ārstnieciskās īpašības.Šobrīd mākslas un multimediju pasaulēaktuāli ir fizikas inspirēti mākslas darbi unkultūras piedzīvojumi. Šajā kontekstā kultūrasun medicīnas, ķīmijas attiecībām irnākotne, ņemot vērā arī pieaugošo interesipar “mūžīgo jaunību” u. c. ar sabiedrībasveselību saistītiem jautājumiem.Klimata pārmaiņas – dzintara rašanāsapstākļi aktualizē jautājumu par klimatapārmaiņām. Šķiet, ka kultūras un klimatapārmaiņu savstarpējās attiecības varētuuzkarst, pieņemoties spēkā pasaules pieaugošajaidiskusijai un rīcībai saistībā ar21. gadsimta klimata un vides tematiku.Cilvēks cilvēkam – šī jaunā Dzintara ceļadimensija paredz tuvāku cilvēku kontaktu,virspusēju iespaidu vai maldīgu stereotipuizklīdināšanu vienam par otru kontinentaziemeļos vai dienvidos. Citu, iepriekš aprakstīto,jomu projektu rezultāti rod savukulmināciju, “skatuves dienu”, iesaistotplašas vietējās sabiedrības. Šī perspektīvamūsdienu veidā atspoguļo senajosromiešu rakstos aprakstītos cilvēkus pieBaltijas jūras, viņu savdabīgos rituālus untikumus.Jaunā Dzintara ceļa sadarbības tīklalaika grafiks2009 – 2010 – iespējamo sadarbībasprojektu izzināšana un pirmo kontaktu apzināšanaar pilsētām.2011 – projektu bāzes līmeņa izstrādeslaiks, tiešo kontaktu nostiprināšana arviena diena eiropāViena diennakts 24h Eiropas dalībvalstudzīvē, kas vienlaicīgi tiek fiksētavisās akcijas dalībvalstīs caur tūkstošiemprofesionālu un simtiem tūkstošufoto amatieru foto kamerām. Pēcakcijas norises fotouzņēmumi būs aplūkojamidaudzās ceļojošās izstādēs.Starptautiskā foto akcija “Viena diena eiropā”ir vēl nebijis tāda mēroga foto projektsEiropā, kas ne tikai sniegs iespēju izveidotun nostiprināt starptautiskās sadarbībastīklu fotomākslas nozarē, bet arī caurfoto objektīvu sniegs ierosmi daudziemEiropas valstu iedzīvotājiem paskatītiesuz savas valsts unikalitātes un savdabībasiezīmēm. Šis projekts ne tikai “nojauc robežas”un apvieno nozares pārstāvjus unentuziastus, bet arī sniedz ierosmi fiksēt unnovērtēt katras konkrētās vietas atšķirīgo,kā arī atkārtot šo unikālo piedzīvojumu pēc5 vai 10 gadiem.Foto akcija “Viena diena eiropā” sniedziespēju caur foto objektīvu fiksēt “Dzintaraceļu”, tā īpatnības katrā no ceļa posmiem.Tā apvieno fotomākslas nozares pārstāvjus,nojaucot un paplašinot esošās robežas,iedvesmojot un piesaistot jaunustalantus un radot starptautisku, ilgtspējīgukultūras produktu, kurā Latvija un Rīga navtikai dalībvalsts un tikai kāda pilsēta, betprojektos iesaistītajiem cilvēkiem; budžetaapstiprināšana.2012 – 2013 – projektu attīstība unfinalizēšana.2014 – projektu realizēšana Eiropas kultūrasgalvaspilsētas gada programmasietvaros Rīgā un jaunā Dzintara ceļa projektāiesaistītajās pilsētās; projekta nākotnesiespējas, sasaiste ar topošajām EKGpilsētām.gan tā iniciators, organizators un centrs.Starptautiska foto akcija, kurā piedalās ganprofesionāli fotogrāfi, gan foto amatieri.Līdzīgi kā foto akcijā “Viena diena Latvijā”,kas norisinājās 1987. gadā, un 2007. gadafoto akcijā “Viena diena Latvijā. Pēc 20. gadiem”,mērķis ir fiksēt jeb dokumentēt vienudienu – 24h akcijas dalībvalstu dzīvēscaur fotoobjektīvu pēc iepriekš ieskicētiemmetodoloģiskajiem principiem, ietverot iespējupēc 5 vai 10 gadiem minēto akcijuatkārtot. Tādējādi tiktu gūts ne tikai māksliniecisksakcijas rezultāts, bet arī vēsturiskinozīmīga konkrētā laika fiksācija, atklājotkatras dalībvalsts individualitāti unsavdabību.KAS: starptautiska foto akcija.KUR: plānotās akcijas norises vietasaptver:a) visas Baltijas jūras reģiona valstis,b) visas Eiropas Savienības dalībvalstis.KAD: starptautiskā foto akcija paredzētadivos posmos:1. Pilotprojekts.Viena diennakts 2011. gadā laikaposmā starp maiju un septembri. Pēcpilotprojekta paredzēts tā laikā iegūtofoto arhīvu izmantot ceļojošo foto izstāžuizveidei un 2014. gada foto akcijaspublicitātes veicināšanai. 2011. gadāapritēs 60 gadi kopš Eiropas Savienībasdibināšanas.2. Starptautiskā foto akcija “Viena dienaeiropā”. Akcijas norises laiks ir vienadiennakts 2014. gadā laika posmā starpmaiju un septembri. Projektā piedalās ganakcijas dalībvalstu profesionālie fotogrāfi,gan foto amatieri un foto entuziasti. Katrasdalībvalsts foto profesionāļiem tiek dotiiepriekš izstrādāti maršruti.IDEJAS AUTORI: Ilmārs Znotiņš, ViestursKoziols, Daiga Livčāne. Biedrība “Vienadiena.lv”, www.vienadiena.lv.RĪKOTĀJI: Biedrība “Viena diena.lv”, betakcijas sagatavošanā plānots izveidotsadarbību ar Eiropas Savienības fondiemkā finansētājiem, kā arī ar Rīgas Domi,Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju.SADARBĪBAS PARTNERI: Dalībvalstuprofesionālās foto organizācijas, pilsētasun valsts institūcijas, uzņēmumi.112 113

amber experienceJaunās paaudzes apziņā dzintars neretitiek saistīts ar stereotipu par kautko tikai ar pagātni saistītu, nacionālāstradīcijās sakņotu. Deju mūzikas šovs“Amber experience” pretendē lauzt šopriekšstatu.Projekts piedāvā jaunajai paaudzei nākotnesstāstu par dzintaru, uz dzintara rašanosatskatoties caur klimata pārmaiņuprizmu un dzintara ārstnieciskās īpašībasapskatot no zinātnes atklājumu redzespunkta.Šobrīd mākslas un multimedijupasaulē aktuāli ir fizikas inspirēti mākslasdarbi un kultūras piedzīvojumi. PētnieceInga Ļašenko ir atklājusi iespēju dzintaraizmantošanai ekrāna pārklājumā, kas varradīt negaidītu efektu, apliecinot dzintarukā pārlaicīgu zināšanu krātuvi.Rīgā vairākkārt savu koncertturneju ietvarosviesojušies pasaulslaveni DJ, norisinājušiesdeju mūzikas šovi, un par šādaveida pasākumiem vienmēr ir bijusi interese.2014. gadā “Amber experience” būsgrandiozs deju mūzikas šovs, pirmais dejumūzikas oriģinālšovs Latvijā. Šovam tiksveidotas oriģinālas dekorācijas, īpaša dizainatērpi un gaismu šovs, kura centrālaismotīvs būs dzintars.Kvalitatīvu pašmāju un slavenu Eiropas DJpriekšnesumi apvienojumā ar psihodēliskudzintara krāsu gammu gaismās, tērpos,dekorācijās būs nebijis un pārsteidzošsextravaganza šovs.KAS: deju mūzikas oriģinālšovs.KUR: “Arēna Rīga”.KAD: oktobris.IDEJAS AUTORS:EKG darba grupa.skan rīgas doma ērģelesĒrģelēm izcilajā Rīgas Doma akustikāir neatkārtojams skanējuma skaistums.Tas atstāj lielu iespaidu uzklausītāju, apbur daudzus cilvēkus unpievilina mūzikas mīļotājus no visaspasaules. “Tas ir dievišķs instruments,kas akustiski, emocionāli un filozofiskiir vienots ar grandiozo celtni, kurā tasmājo,” teikusi ērģelniece J. Ļisicina.Rīgas Doma ērģeles ir pieskaitāmas piepasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm.Tās 1883./1884. gadā uzbūvējaE. F. Walcker & Co. Rīgas Doma ērģelēmir visaugstākās kvalitātes tehniskais unmākslinieciskais izpildījums, un tās piederpie vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūvesmākslas augstākajiem sasniegumiem.Salīdzinot ar citu laikmetu ievērojamākajieminstrumentiem, Rīgas Doma ērģelesvar nosaukt starp izcilākajiem paraugiemlīdztekus, piemēram, Freibergas DomaZilbermaņa ērģelēm vai HamburgasJēkaba baznīcas Šnitgera ērģelēm.Rīgas Doma ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļiun pedālis, 6718 dažāda lieluma unmateriāla stabules, kas izvietotas uz 26 vējalādēm. Ērģeļu stabules ir izgatavotas nodažādiem kokmateriāliem: priedes, egles,kļavas, ozola, dižskābarža, bumbieres, kāarī no metāla – alvas un svina sakausējumiemdažādās proporcijās. Stabuļu izmēriir dažādi – lielākās ir 10 m, bet mazākāstikai 13 mm garas. Plānoti ērģeļmūzikaskoncerti, kuros tiks uzaicināti 5 ērģelnieki,piesaistot arī latviešu ērģelniekus, kuri dzīvoun strādā Eiropā (piem., Ligita Sneibe,Iveta Apkalna u. c.), programmā iekļaujotdažādu Eiropas valstu komponistu darbus,ko bieži atskaņo Domā, un latviešu komponistudarbus, kuri bieži skan Eiropā.KAS: koncertcikls.KUR: Rīgas Doms, www.doms.lv.KAD: maija otrā puse.IDEJAS AUTORI: Rīgas Doma mūzikasdirektors Guntars Prānis,music@doms.lv; Rīgas Domaērģeļmūzikas koncertu administratoreSilvija Zaķe, koncerti@doms.lvRĪKOTĀJS: SIA “Rīgas Doma pārvalde”.rīgas mūzikas dzintarsIzsenis no Baltijas jūras piekrasteskā dārgu materiālu uz Eiropu līdz patRomai piegādāja dzintaru. Muzikāliedārgumi šeit joprojām rodas un aizceļouz Eiropas valstu galvaspilsētāmun kultūras centriem (Elīna Garanča –Vīne, Milāna, Londona, Ņujorka; MarissJansons – Minhene, Amsterdama;Andris Nelsons – Birmingema, Londona,Vīne u. c.)Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” jauilgus gadus ir vadošais lielu vokāli instrumentālāžanra skaņdarbu atskaņotājsBaltijā. Koris un Garīgās mūzikas fesivālsuz Rīgu ir atvedis tādas personības kāSers Džons Taveners, Sofija Gubaiduļina,Gija Kančeli, Duglass Vebsters u. c. XVIISGMF koncentrēs uzmanību vairāk uzBaltijas reģiona sadarbības partneriemun izcilām personībām, lai iepazīstinātuEiropas kultūras galvaspilsētas viesus unrīdziniekus ar sadarbības partneriem noBaltijas valstīm, viņu izcilo izpildītājprasmi,veidojot pasaules pirmatskaņojumus unatskaņojot Rietumeiropas slavenākās vokāliinstrumentālās partitūras.KAS: koncertu cikls.KAD: 14. augusts – 9. septembris.KUR: Latvijas Nacionālā Opera,Rīgas Sv. Pētera baznīca, Rīgas Domabaznīca, koncertzāle Lielā Ģilde.IDEJAS AUTORI: Māris Ošlejs, Māris Sirmais.RĪKOTĀJS: Valsts SIA “Valsts Akadēmiskaiskoris “Latvija”“.SADARBĪBAS PARTNERI: LNSO, www.lnso.lv; Igaunijas Nacionālais simfoniskaisorķestris, www.erso.ee; IgaunijasKoncertapvienība, www.concert.ee;Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris,www.lvso.lt; Camerata Klaipeda, koir izveidojis pasaules slavu guvušaisvirtuozais vijolnieks Vilhelmas Čepinskis.Šis stīgu orķestris apvieno skatuvesmāksliniekus, kuri ir muzicējuši daudzospasaules līmeņa orķestros, piemēram,Eiropas Savienības simfoniskajā orķestrīLondonā un Gustava Mālera orķestrī Vīnē.Camerata Klaipeda apvieno arī skatuvesmāksliniekus no slavenā Gidona Krēmeravadītā Kremerata Baltica.dzintara fantāzijaKāds kino ir aktuāls senā Dzintara ceļateritorijās? To noskaidros Fantāzijasfilmu festivāls.Festivāls 2014. gadā paredz sadarbībuar vairākiem nozīmīgiem Eiropas kinofestivāliem,lai izsekotu, kādus fantāzijasceļojumus saskata šodienas filmu veidotājiun skatītāji Eiropas ziemeļu – dienviduceļā. Viens no īpašiem sadarbības partneriemir lielākais fantāzijas filmu festivālsSkandināvijā – Lundas Fantāzijas festivāls.Plānots izveidot īpašu filmu skati, kā arī organizētvieslekcijas vai semināru, kas apskatītureģionu kino veidotājiem būtiskastēmas.KAS: filmu skate, vieslekcijas, semināri.KUR: Rīga un Eiropas pilsētas.KAD: marts.IDEJAS AUTORS: Sonora Broka.RĪKOTĀJS: kinoforums “Arsenāls”.SADARBĪBAS PARTNERI: filmu festivālu rīkotājicitās Eiropas valstīs.114 115

116eiropas dimensija

Rīgas pieteikuma tapšanas laikā Latvija svin 5. gadskārtukopš līdz šim apjomīgākās Eiropas Savienības paplašināšanas.2014. gadā tā būs apaļa jubileja – 10 gadi, ko Latvijasvinēs ar Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu Latvijā.Papildus ieguvums Eiropas vertikāles akcentēšanai sabiedrībasuztverē ir 2015. gadā gaidāmā Latvijas prezidentūraEiropas Savienībā. Kultūrai šajā kontekstā būs dubultsvarīga– publiskās diplomātijas vēstneša – loma, pirmspolitiskās dienaskārtības jautājumu nonākšanas uz skatuvespievēršot uzmanību Eiropas vienoto vērtību vektoramun iezīmējot katras valsts, katra cilvēka nozīmi mūsdienuEiropas laiktelpas veidošanā.Šobrīd tiek lēsts, ka 2012. gadā Latvijā apritē tiks ieviesta Eiropasvienotās monetarās savienības naudas vienība “eiro”, iedzīvotājiempilnībā pārejot savos norēķinos uz vienoto Eiropas valūtu.Eiro nonākšana apritē būs kaut kas vairāk par tehnisku akciju. Tāsaistīsies ar cilvēku domāšanu, ar tiešāku Eiropas vienotā tirgusapziņu, ar tiešāku praktisku un arī mentālu saskarsmi ar EiropasSavienību. Šis ir vēl viens apstākļu noteikts arguments, kas paredzkultūrai svarīgu lomu, caur kultūras notikumu prizmu izskaidrojotar Eiropu saistītās pārmaiņas katra cilvēka dzīvē. Šajā laikāvisas valsts iedzīvotāju skatieni būs pastiprināti pievērsti Rīgai,kur atrodas galvenās valsts institūcijas, un tāpēc Rīgai Eiropaskultūras galvaspilsētas projekta sagatavošanas laiks ir īpašs izaicinājums,lai, izmantojot kultūras potenciālu, ļautu labāk izprastun sajust kopējās Eiropas priekšrocības šajā sabiedrībai psiholoģiskijūtīgajā laikā.Šī tuvās nākotnes aina ne tikai liek aizdomāties par vienotā tirgusiespējām, bet arī atcerēties plusus un mīnusus, ko aizgājušielaikmeti mūsu priekštečiem ir nozīmējuši tirgus attiecībās ar citāmEiropas zemēm. Viens no pirmajiem baltiešu “biznesiem” jeb“zelta āderēm”, kas ļāva attīstīt kultūru, panākt augstāku dzīveslīmeni, bija tirdzniecība ar dzintaru. Tā arī 2014. gada kontekstāRīga raudzīsies uz seno Dzintara ceļu, veidojot jaunu sadarbībastīklu un meklējot tajā mūsdienu kultūras “valūtu”. Tādējādi mēsvēsturiski pārbaudītos Eiropas ceļos rodam impulsus jaunam sadarbībassaturam.Mūsu kopējās Eiropas kontekstā gan vairāk dominē bijušā ASVaizsardzības sekretāra Donalda Ramsfelda savulaik ieviestietermini “vecā” un “jaunā” Eiropa. Jāatzīst, ka kopš 2001. gadatā arī nav radies jauns apzīmējums valstīm, kas nu jau ir apliecinājušassavu pilntiesību vienotajā Eiropā pēc 5 gadu esamībastajā. Šis dalījums “jaunajā” un “vecajā” Eiropā joprojām cilvēkuapziņā dzīvo un turpina sabiedrības diskusiju par Eiropas dalījumalīnijām. Jaunu terminu meklēšanu dažādu Eiropas valstugrupu apzīmējumam Rīga uzskata arī par savu uzdevumu ceļā uzEiropas kultūras galvaspilsētas projekta gadu.Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta viens no pamatmērķiemir Eiropas iekšējā integrācija, pieredzes, zināšanu, dažādu kultūraspieredžu apmaiņa. Šķiet, ka “vecajai, labajai” Eiropai (tai, kopolitikā sauc par Europe whole and free) ir jāiekļauj arī atvērtībasperspektīva attiecībās ar pārējo kultūras pasauli. Eiropas kultūrasgalvaspilsētas projekts ļauj apzināties, cik maza ir Eiropa, cik ļotikatra tauta tajā ir cita citai rads un kaimiņš, un no otras pusesapliecina, ka, paturot savu savdabību, mēs varam būt interesantigan viens otram, gan citiem pasaulē.Eiropa ir vienota savā dažādībā. Valstis, kuras bija spiestas dzīvotaiz “Dzelzs priekškara”, bija izolētas. Kā mēs zinām, bieži vientradīcijas un valodu, izlokšņu atšķirības izdzīvo zināmā noslēgtāteritorijā, un arī, piemēram, Latvijā, ir izdzīvojušas daudzas tradīcijas,kas ir raksturīgas tikai mums vai arī bijušas raksturīgasdaudzām Eiropas tautām, bet nu izmirušas. Šķiet, ka šajā ziņā,izolacionisma defekts ir pārvēršams par efektu, un tradīcijas, dažādasprasmes un zināšanas ir pasniedzamas mūsdienīgi, pārsteidzošiun kā iespēja eiropietim piedzīvot kaut ko nebijušu vaisen aizmirstu.Nepilnus 20 gadus ilgā atjaunotās neatkarības pieredze ļaujmums sevi pozicionēt kā līdzvērtīgus partnerus Eiropā, kam, jaarī vienmēr nav tik garas institucionālas pieredzes dažā ziņā, tomērir idejas, ko piedāvāt. To apliecina jau aizsāktās veiksmīgāssadarbības iniciatīvas.Sadarbības aspekti projekta realizēšanāVeidojot sadarbību Eiropas mērogā, Rīga piedāvās jaunu sadarbībastīkla iniciatīvu “Jaunais dzintara ceļš”, attīstīs esošos kultūrassadarbības tīklus, kā arī veidos jaunus sakarus caur Eiropasfondu atbalstītiem projektiem. Tādējādi Rīgas Eiropas dimensijasizvērsums sadarbības tīklu ziņā ir šāds:1) Rīgas iniciēts sadarbības tīkls “Jaunais dzintara ceļš”;2) dalība sadarbības tīklos;3) dalība Eiropas projektos;4) lielu Eiropas forumu uzņemšana Rīgā;5) Rīgas sadraudzības pilsētas;6) kultūra kustībā – mākslinieku mobilitāte un sadarbība starp kultūrasinstitūcijām.1) Jaunais dzintara ceļšRīgas kandidatūras ietvaros piedāvājam jauna sadarbības tīklainiciatīvu, ar ko stiprināt Eiropas kopīgo vērtību izpratni un Rīgaspienesumu pilsoņu saziņai pāri robežām. Rīga un Latvijas teritorijakopumā ir bijusi ilgus gadu simteņus nemitīgu krustpunktu teritorijacilvēku, ideoloģiju, preču, pakalpojumu plūsmai ne tikai, kāierasts sacīt, starp Rietumiem un Austrumiem, bet arīdzan starpEiropas Ziemeļiem un Dienvidiem. Tas ir vēsturiskais “Dzintaraceļš”, kam jātop par jauno Dzintara ceļu.Šobrīd Eiropas Savienībā ir attīstīta Ziemeļu dimensija, Baltijasjūras valstu sadarbība Baltijas jūras valstu padomes ietvaros,pārrobežu sadarbības ietvaros iezīmēti pirmie reālie meti Baltijasvalstu un Melnās jūras valstu sadarbībā, savukārt dienvidu daļā– Vidusjūras sadarbības tīkli. Arī kultūrai šo sadarbības tīklu ietvarosir atvēlēta sava niša. Tomēr Rīgas pieteikuma darba grupa irpārliecināta, ka 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstāattīstītā jaunā Dzintara ceļa sadarbība kalpotu par lieliskuveidu, kā panākt jaunu iedvesmu kultūras un citu jomu sinerģijaiEiropas ziemeļu un dienvidu zemju un pilsētu sadarbībā, pārkāpjottradicionāli par Eiropu dēvētās robežas. Turklāt, kā senajāceļā, tā arī mūsdienu ceļā ir 2 virzieni:• no Latvijas Baltijas jūras baseinā caur Lietuvu, Poliju, Vāciju,Austriju, Itāliju, Vidusjūras baseinu;• no Latvijas pa Daugavas upi, Dņepru līdz pat Melnās jūrasbaseinam, Grieķijai, Turcijai, pat tālāk uz austrumiem līdz Indijai.Mūsu izvēle apstiprina vien to, ka arī Eiropai ir savi ne tikai vēsturiskudarījumu, bet arī noslēpumu apvīti ceļi kartē, kas arī šodienaizrauj cilvēku prātus un kuru mūsdienīgais pienesums var būt, kāekonomisti teiktu, konkurētspējīgs arī šodienas pasaules kultūrasapritē.Jaunais Dzintara ceļš neparedz tikai dzintara tematiku. Tā galvenābūtība ir minētās ģeogrāfiskās ass ietvaros radīt jaunu pienesumucilvēku un kultūras sakaru kontaktos, caur kultūras prizmu aktualizējotsadarbības projektus uzņēmējdarbībā, vides un klimatapārmaiņu jautājumos, zinātnē un medicīnā, pilsoņu dimensijā. Šissadarbības tīkls ir dēvējams par ekspedīciju, kurai jānoskaidromūsdienu dzintara ceļa noslēpumi. Šai ekspedīcijai ar jaunajiemkultūras sakariem jārada mūsdienu kultūras valūta – augstvērtīgisadarbības projekti, kurus raksturo gan izcilība, gan spēja aizrautdaudzu cilvēku prātus, uzlabot dzīves kvalitāti.2) Dalība sadarbības tīklosRīgas pilsēta ir aktīva dažādu Eiropas un pasaules pilsētu sadarbībastīklu dalībniece, tajā skaitā kultūras jomā.EUROCITIES Kultūras forumā, kur jautājums par Eiropas kultūrasgalvaspilsētām ir fokusā, Rīgas pilsēta vada vienu no četrām forumaapakšgrupām ar nosaukumu “Kultūras pieejamība” (CulturalAccess and Entitlement). Grupā ir pārstāvētas Dublina, Krakova,Berlīne, Viļņa, Leipciga, Gēteborga, Varšava, Ļubļina, Bergena,Notingema, Birmingema, Dženova, Malme, Edinburga, Turku,Antverpene, Prāga, Bordo, Dortmunde, Helsinki un Tallina.Rīga ir aktīva Parīzes iniciētā Eiropas “Balto nakšu” neformālākultūras tīkla partnere kopā ar Romu, Briseli, Madridi, Bukaresti,Valetu. Jau 2009. gada rudenī Rīgas “Balto nakšu” programmasietvaros, aktuāli reaģējot uz pašreizējo sabiedrisko un ekonomiskosituāciju, notiks pilotprojekts 2014. gada Rīgas EKG projektaForce majeure konceptam. “Balto nakšu” sadarbības tīkla mērķisir aktivizēt iedzīvotāju līdzdalību laikmetīgās mākslas aktivitātēsun veicināt sabiedrībā izpratni par laikmetīgo mākslu.Cities on the EdgeRīga plāno iekļauties Cities on the Edge sadarbības tīklā, kurā darbojastādas pilsētas kā Marseļa, Neapole, Stambula, Liverpūle,Gdaņska un Brēmene. Apzinot kopējo problemātiku, kas raksturīgaostas pilsētām, postindustriālu teritoriju attīstībai, multikulturālaisabiedrībai (Rīgas gadījumā divvalodīgai), Rīgā iecerēts attīstītvirkni starpdisciplināru dažāda formāta pasākumu, kas iezīmētukultūras, urbānās attīstības un sociālo aspektu mijiedarbību.Starpdisciplināra laikmetīgās kultūras manifestācija / biennāle, kasiezīmētu regulāru mākslas notikumu, kura fokuss būtu pilsēta.Biennāles norisinātos dažādās pilsētas teritorijās, vēršot uzmanībuuz pilsētas nomalēm, integrējot lokālos iedzīvotājus, attīstotperifēriju infrastruktūru, veicinot kultūras decentralizāciju un piedāvājotpasākuma apmeklētājiem aizraujošu psihoģeogrāfiskuceļojumu pa pilsētas mazāk zināmām teritorijām. Biennāli ievadītuvirkne pasākumu, kas iezīmētu urbānās kultūras / attīstībasun mākslas mijiedarbību (semināri, konferences, izstādes, māksliniekurezidences un radošās darbnīcas).Starpdisciplināru izglītības pasākumu kopums, kas orientēti ganuz profesionālas kapacitātes kāpināšanu, gan plašas sabiedrībasdaļas izglītošanu. Iecerēts veidot starptautisku mākslas kritiķu unmākslas kuratoru studiju programmu, kas aizpildītu patreiz tukšoizglītības nišu un veicinātu konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu,kas spētu kāpināt nozares kvalitāti un sekmēt integrēšanos118 119

starptautiskajā kultūras telpā. Iecerēts arī organizēt regulāru lekcijuun diskusiju ciklu par mākslas, kultūras un starpnozares tēmām,kurā tiktu aicināti visi interesenti. Pasākumu ietvaros tiktuveicināta klausītāju līdzdalība, iesaistīšana sarunās un diskusijāspar apskatāmo tēmu un aktualitātēm.3) Eiropas projektiPēdējos gados, īpaši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā,ir aktivizējusies Rīgas līdzdalība Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajosprojektos.Projekts “Radošās metropoles”: sabiedriskā politika uninstrumenti radošo industriju atbalstamRīgas pilsēta ir iniciators projektam “Radošās metropoles: sabiedriskāpolitika un instrumenti radošo industriju atbalstam”, kurāir apvienojušās 11 Eiropas pilsētas – Rīga, Helsinki, Oslo, Tallina,Viļņa, Stokholma, Varšava, Birmingema, Amsterdama, Barselonaun Berlīne. Projekta “Radošās metropoles” virsuzdevums ir pilsētupašvaldībām radīt efektīvu ilgtermiņa atbalsta politiku radošāsindustrijas sektoram un zināšanu apmaiņas pasākumos mācītiesveiksmīgākos atbalsta instrumentus radošās ekonomikasveicināšanai.Vienpadsmit pilsētas trīs gadu laikā īstenos virkni pētniecisku unpieredzes apmaiņas pasākumu projekta mērķu sasniegšanai.Projektā iesaistītās pilsētas ir ar ļoti dažādu pieredzes apjomuradošo industriju atbalsta jomā – dažas pilsētas uzrāda ievērojamussasniegumus, un tajās ir izveidotas mērķtiecīgas stratēģijas,piemēram, Amsterdama, Barselona un Birmingema, kamēr citāstikai pēdējā gada laikā ir uzsāktas sarunas par radošo industrijunozīmi.Projekta īstenošana paredzēta trīs gadu laikā – no 2008. gadaoktobra līdz 2011. gada septembrim, un tā realizācijai EiropasKomisijas finansētajā INTERREG programmā piešķirti 2.44 miljonieiro. Projekta “Radošās metropoles” ieviešana sakrīt arī arEiropas Savienības pasludināto Eiropas Radošuma un inovācijasgadu, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par to, ka radošumsun inovācija ir svarīgi gan personiskai, gan sociālai, ganekonomikas izaugsmei.“Mūzika visiem” – Rīga, Tallina, HelsinkiRīga ir iniciatore INTERREG IV A atbalstītam projektam “Mūzikavisiem”, kura mērķis ir veicināt mūzikas apmācību bērniem arīpašām vajadzībām. Projekta rezultātā izveidotā metodoloģijatiks apkopota rokasgrāmatā, kas palīdzēs citām mūzikas skolāmun mācību iestādēm iesaistīt šos bērnus pilnvērtīgā mūzikasapguves procesā. Plānots rīkot arī bērnu nometni, kurā bērni nodažādām Eiropas valstīm kopīgi muzicēs.4) Lielu Eiropas forumu uzņemšana RīgāRīgas pilsēta atbalsta un organizē pārstāvniecību un aktīvu piedalīšanosnozīmīgākajos starptautiskajos kultūras pasākumos –izstādēs, festivālos, forumos, gadatirgos, konkursos. Mērķtiecīgitiek atbalstīta nozīmīgu starptautisku kultūras pasākumu noriseRīgā. Eiropas kultūras galvaspilsētas gada sagatavošanas periodāRīgas pilsēta turpinās atbalstīt ilglaicīgu un regulāru sadarbībuar dažādu valstu un reģionu kultūras institūcijām un profesionālajiemsadarbības partneriem, lai nodrošinātu augstvērtīgu kultūrasproduktu veidošanu EKG programmai 2014. gadā. Kā viens noiespējamajiem sadarbības projektiem ir Pasaules koru olimpiāde,kas varētu notikt Rīgā. Rīgas dome un Latvijas Kultūras ministrijair oficiāli apliecinājusi Pasaules koru olimpiādes organizācijas komitejaigatavību šī pasākuma rīkošanai Rīgā 2014. gadā.5) Sadraudzības pilsētasRīgai ir 29 sadraudzības pilsētas visā pasaulē, un atbalstu Rīgaskandidatūrai ir izteikušas visas aktīvās sadarbības partnerpilsētas,apliecinot vēlmi līdzdarboties konkrētos projektos. Tāpat Rīgair saņēmusi atbalstu no visām pilsētām, kas darbojas Rīgas vadītajādarba grupā EUROCITIES Kultūras forumā.6) Kultūra kustībā – mākslinieku mobilitāte un sadarbībastarp kultūras institūcijāmLatvijas un Eiropas kultūras institūciju sadarbības principus veidovispārcilvēciskās un Eiropas vērtības, kā arī nacionālās intereseskultūras jomā. Balstoties uz tām, tiek uzturētas starptautiskas sadarbībassaiknes gan starpvalstu līmenī, gan starp pašvaldībāmun nevalstiskajām organizācijām, gan arī starp privātajām kompānijāmun korporācijām.Projektā “Festivālu mobilitātes projekts” partneri no Starptautiskāsadarbības tīkla Baltijas Metropoles dalībpilsētām:Rīgas, Helsinkiem, Tallinas, Viļņas un Varšavas strādās kopīgi,lai pilnveidotu festivālu radošo un organizatorisko jomu. Mērķis irizveidot festivālu sadarbības tīklu, veicināt dažādu festivālu starptautiskosadarbību, atbalstīt mākslinieku un producentu starptautiskokustību un uzlabot kopējo izpratni un zināšanas par festivāluorganizēšanu.120 121

sadarbība ar zviedriju2014. gadāPutekļu nanofotogrāfija | Ēriks Božis122

“Vecie labie zviedru laiki”Rīgas un Latvijas sadarbību ar Zviedriju nereti raksturo ar paaudžupaaudzēs mantoto teicienu “vecie labie zviedru laiki”. Tas var šķistpārsteidzoši, ka kopš 17. gadsimta sākuma, kad vēsturiski sākās tādēvētie “zviedru laiki” Rīgā un tagadējās Vidzemes teritorijā, cilvēkijoprojām glabā atmiņas par šiem laikiem. Laikmets, kas sākās kāteritorijas iekarojums, savā pastāvēšanas laikā iezīmējās ar progresudaudzās jomās, veicinot labklājību un zemnieku pašapziņu.Fakti stāsta paši par sevi: pirmās skolas zemniekiem atvēra“zviedru laikos”, un līdz ar to vārds “skola” ir latviešu valodā ienācisno zviedru valodas. Liels ieguldījums izglītībā bija Tērbatasuniversitātes dibināšana 1632. gadā. Tērbata bija pirmā universitāteBaltijā un kļuva par tā laika izglītības centru, kur mācījušiesarī daudzi ievērojami latviešu kultūras darbinieki. Izglītības iespējabija noteicoša turpmākos zemnieku pašnoteikšanās, pašapziņasveidošanās procesos, kas vēlāk noveda pie tautas atmodas procesiem19. gadsimta vidū. Vienmēr tautas apziņā paliks fakts, kaRīga kādu laiku ir bijusi Zviedrijas galvaspilsēta.Minēsim dažus faktus, kas Rīgā saistās ar “zviedru laikiem”:1600–1629 poļu-zviedru karš – cīņa par tirdzniecības ceļu kontroliBaltijas jūrā1611 zviedri ieņem Rīgu karaļa Gustava II Ādolfa vadībā1621 Rīgā top spēcīga pilsētas nocietinājumu sistēma – vaļņuaugstums 9–11 m, uzcelti 5 bastioni, citadele, kuru ieskauj vaļņiun 6 bastioni. Nocietinājumu sistēma darbojas līdz 1857. gadam.Vecā pilsētas siena, kas pakāpeniski apaug ar mājām, kalpo parotro aizsardzības līniju (sienas daļa šodien skatāma Jāņa sētā).Līdz mūsu dienām saglabājies viens no galvenajiem nocietinājumutorņiem – Pulvertornis jeb Smilšu tornis, kā to dēvēja līdz 16.gadsimtam. Šajā laikā Rīgas maģistrāts nolemj visas ielas bruģētvienādi – visiem zemniekiem, kas iebrauca pilsētā, bija jāatvedlīdzi vismaz 2 laukakmeņi1622 Rīgā ierīkots pirmais ūdensvads, ūdens tiek padots noDaugavas ar sūkņa palīdzību1625 tipogrāfijā izdotas 179 grāmatas: 126 – latīņu, 48 – vācu,3 – latviešu, 1 – zviedru, 1 – somu valodā1628 Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pasludina Rīgu parotro Zviedrijas galvaspilsētu1638 vācu mācītājs Georgs Mancelis sastāda vācu–latviešuvārdnīcu, kas ir pirmais rakstītais latviešu leksikas krājums1680 pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles klajā nāk pirmais periodiskaisizdevums – sabiedriski politiskā avīze vācu valodāRigische Novellen1685–1689 Ernests Gliks pilnībā pārtulko Bībeli latviešu valodā1690 pēc ugunsgrēka Sv. Pēterbaznīcā Ruperts Bindenšū izveidounikālu smailes koka konstrukciju baroka stilā, arī baznīcasrietumu fasādi ar barokā veidotiem portāliem. Šādā skatā baznīcanostāv līdz 1941. gadam. Tagadējais baznīcas veidols atkārto17. gadsimtā radīto tēlu1696 zviedru baroka stilā veidots mežrūpnieka E. Dannenšternanams Mārstaļu ielā 21. Namā ar priekšnesumiem uzstājās klejojošiekomedianti1700–1721 Ziemeļu karš. Krievijas cars Pēteris I noslēdz savienībuar Dāniju un Saksiju par kopīgu cīņu izejai pie Baltijas jūras,galvenais pretinieks karā – Zviedrija. 1709–1710 Rīgu grāfa BorisaŠeremetjeva vadībā ielenc krievu karaspēks. Mēra epidēmijāmirst 94 % Rīgas apkārtnes iedzīvotāju, mēris izplatās krievu karaspēkāun Rīgas iedzīvotāju vidū1710 Rīgas kapitulācija. Rīga nonāk Krievijas pakļautībā1721 Nīstades miera līgums formāli nostiprina jaunās Krievijasrobežas.“Zviedru laiki” atstājuši Rīgā leģendu par kādu mīlestības stāstu.Zviedru vārtus, kas šodien joprojām atrodas Vecrīgā, izbūvēja 17.gadsimta beigās, lai savienotu iekšpilsētu ar mūra ārpusei piebūvētajiemnamiem un kazarmām. Tāpat kā citus Rīgas vārtus, tosatvēra, saulei lecot, un slēdza saulrietā. Stāsta, ka kāda Rīgasmeitene ieskatījusies jaunā zviedrā. Lai gan jaunavām bijis stingrinoliegts satikties ar karavīriem, mīlnieki slepeni tikušies pie vārtiem.Taču rīdzinieki pārīti pārsteiguši un bijuši tik sadusmoti, kapar sodu meitene iemūrēta nozieguma vietā. Joprojām pusnaktīZviedru vārtos atskanot nelaimīgās čuksti: es viņu mīlu! Tiesa, todzirdot tikai cilvēki, kas spēj nesavtīgi mīlēt.Svinot Rīgas 800 gadus, “zviedru laikiem” Rīgā tika veltīta jubilejasmonēta, kurā attēlots Rīgas ģerbonis no Gustava II Ādolfavaldīšanas laikā kalta dāldera, kā arī 17. gadsimta pirmās pusesRīgas nocietinājumu plāns.Mūsdienu stāsts sadarbībai ar ZviedrijuVēsturiskie “zviedru pamati” kalpo ciešai Rīgas un Zviedrijaspilsētu sadarbībai – sākot no politikas, finanšu un ekonomikassektora, līdz pat zinātnei, vides jomai un sazarotiem kontaktiemkultūras jomā. Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, Zviedrijašodien ir otrs lielākais investors Latvijā. Asprātīgi komentētāji, runājotpar šo faktu, nosauca to par “jaunajiem zviedru laikiem”.Ievērojams Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas izglītībasattīstībā ir Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskāsaugstskolas izveide. Dažādām augstskolām ir sadarbība arZviedrijas universitātēm. Latvijas Zinātņu akadēmijas partnerorganizācijasir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija un ZviedrijasKaraliskā humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmija.Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrs īsteno Latvijas,Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu sadarbību kultūras jomā, veicinotnordistikas studijas un pētniecību Latvijā.Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir ļoti aktīva. Nozīmīgs2008. gada notikums bija Latvijas dalība galvenās viesu valstsstatusā Gēteborgas grāmatu gadatirgū septembrī. LatvijasKoncertdirekcijai ir ilgstoša sadarbība ar Rikskonserter –Skandināvijas-Baltijas valstu koncertaģentūru tīklu. Par tradīcijukļuvusi Latvijas Nacionālās operas piedalīšanās Dalhallas operasfestivālā. Citas sadarbības jomas: tautas māksla, arhīvi, bibliotēkuzinātne, muzeji, kultūrizglītība, pieminekļu aizsardzība. Latvijapiedalās Zviedrijā notiekošajos filmu un teātru festivālos.“Jaunie Zviedru laiki”Rīgas sadarbība ar Lundu un Ūmeo Eiropas kultūras galvaspilsētasprojektā.Rīgas darba grupa pieteikuma gatavošanas laikā ir tikusies arLundas un Ūmeo pārstāvjiem, vienojoties par galvenajiem virzieniempilsētu sadarbībā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētasietvaros. Pilsētas ir vienojušās, ka, neatkarīgi no tā, kura pilsētaiegūst EKG rīkotāja godu, iesāktie kontakti ir jāīsteno vismazdažos atsevišķos projektos.Rīga un Ūmeo1. Rīga un Ūmeo lepojas ar saviem pamatiedzīvotājiem līviem unsāmiem, divām tautām, kas pieder somugru valodu grupai. Pirmsvairāk nekā 800 gadiem Rīga tika dibināta līvu apmetnes vietā, betšodien Rīgā joprojām, kaut tikai dažus desmitus cilvēku liela, dzīvolīvu kopiena, kas ir apvienojusies Rīgas Līvu Savienības grupāun aktīvi iesaistās projektu veidošanā ar Ūmeo. Savukārt, Ūmeolepojas ar sāmu mantojumu un savas pilsētas sāmu iedzīvotājutradīciju mūsdienīgo pienesumu. Rīga un Ūmeo ir vienojušās:• Laikā līdz 2014. gadam uzsākt sāmu un līvu 3 paaudžu apmaiņasprogrammas ģimeņu vasaras nometņu ietvaros. Ik gaduslīvu krastā Mazirbē tiek rīkota līvu ģimeņu nometne nedēļas garumā,kurā brīvā gaisotnē notiek līvu valodas, dziesmu, citu tradīcijuun prasmju apgūšana, kas tradicionāli noslēdzas ar līvu svētkiemaugusta pirmajās brīvdienās. Svētkus ir apmeklējuši arī Latvijas,Igaunijas, Somijas valstu vadītāji. Sāmu un līvu ģimeņu sadraudzībašādu nometņu ietvaros Latvijā un Zviedrijā ļautu uzturēt jaunajāspaaudzēs somugru tradīcijas un veicinātu ilgstošu kontaktuiespējas starp abu pušu cilvēkiem.• Līvu kopienas jauniešu nodaļa ir plaši pazīstama ar savu muzikalitāti,muzicējot gan tradicionālā garā, gan dažādos mūsdienumūzikas žanros. Tāpat Ūmeo ir talantīgi sāmu jaunieši, kas izpildamūsdienu somugru mūziku. Abas puses ir ieinteresētas kopīgasāmu un līvu jauniešu mūzikas projekta tapšanā.• Sāmu un līvu diena Briselē: kopīgi organizēts projekts, kasveltīts mazo tautu un valodu nozīmei Eiropas kultūras dažādībā.• Starptautiska konference par pamattautu tiesībām (Internationalconference for rights of indigineous people). Katru rudeniZviedrijā notiek starptautiskas Cilvēktiesību Dienas, un ZviedrijasSāmu biedrība ir aizsākusi risināt ar ANO ideju par šāda starptautiskanotikuma rīkošanu 2014. gadā Ūmeo ar līviem kā vieniem nogoda viesiem.• Tradicionālā sāmu un līvu virtuve – “augstās mākslas” izpratnē.Sadarbība ar Slow-food Latvia kustību, kopienu pārstāvjiem,abu pilsētu restorāniem.• Modernais sāmu un līvu dizaina sadarbības projekts Etnofutu.Latvijas puses potenciālais sadarbības partneris ir LatvijasMākslas akadēmijas Dizaina nodaļa.2. Lai arī Rīgu un Ūmeo šķir jūras plašumi, 2014. gadam tuvojoties,abas pilsētas ir vienojušās uzbūvēt pilsētas vienojošu tiltu.Šis tilts spēs radīt rokasspiediena sajūtu starp iedzīvotājiem,aicinās mājas čībās paviesoties otras pilsētas smalkā koncertāvai uzspēlēt hokeju, nestāvot uz slidām. Rīga un Ūmeo cels virtuālutiltu “Digitālie Spoguļi” (Digital Mirrors), izmantojot jaunākāstehnoloģijas piedāvāto “divu ekrānu sarunas” tiešsaistes iespēju.Tā, caur ekrāniem kādā Rīgas un Ūmeo vietā, cilvēki varēs nokļūttiešā kontaktā viens ar otru. Dažas no “Digitālo Spoguļu” īstenošanasidejām:• Koru dziesmu kari starp Rīgas un Ūmeo koriem.• Translācija no Latvijas Nacionālās operas vai citiem Rīgas2014. gada svinību pasākumiem uz Ūmeo un otrādi.• Cilvēku “gaismas sveicienu” maratons abu pilsētu Gaismasfestivālu laikā.• Projekti “Rīga dzied šūpuļdziesmu Ūmeo”, hokeja līdzjutējuspēle “Uzspēlējam hokeju!” u. c.124 125

3. Liela interese ir par sadarbību starp Rīgas un Ūmeo Gaismasfestivāliem. Tie ir priecīgi un plaši apmeklēti festivāli abās pilsētās,ņemot vērā klimatisko zonu nianses un tumšo ziemas laiku.Gan Rīgā, gan Ūmeo Gaismas festivāli notiek novembrī. To laikāplānota:• Apmaiņa ar bērnu veidotiem lukturīšiem.• Apmaiņa ar spilgtākajiem studentu veidotajiem gaismasprojektiem.• On-line apmaiņa ar multimediāliem projektiem festivālulaikā.4. Rīgas Centrālā bibliotēka ar savām 40 filiālēm un Ūmeo bibliotēkair ļoti populāras vietējo iedzīvotāju vidū, darbojoties mūsdienīgiun iesaistot dažādas sociālās grupas. Abas puses ir izteikušasinteresi par sadarbību 2014. gada sakarā. Rīgas Centrālā bibliotēkair gatava sagatavot plašu izstādi par Rīgas un zviedru sakariemcauri gadsimtiem, Ūmeo bibliotēka ir gatava sniegt savaszināšanas un jaunāko tehnoloģiju pieredzi, sniedzot bibliotēkaspakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat interese irpausta par abu pilsētu lasītāju iesaisti kopīgos diskusiju forumosbibliotēku interneta vietnēs, kā arī par interneta video piedāvājumuno kopīgi rīkotiem pasākumiem.5. Sadarbības potenciālie projekti ar Ūmeo Vesterbotenas muzeju(Västerbottens museum):• Izstāde bērniem par brīvību un karu (Pirmā Pasaules kara100-gades tematikas aspektā).• Rīgas fotogrāfes Intas Rukas izstāde par Rīgas cilvēkiem.Rīga un Lunda1. Rīga un Lunda ir koru pilsētas nr. 1 savās valstīs. Rīga ik pa pārisgadiem uzņem skolēnu un pieaugušo Dziesmu un deju svētkus,kas vieno līdz pat 40 000 amatieru dalībnieku, Lundā notiekvisas Zviedrijas mērogā prestiži koru konkursi. Lundas koru pulkuvairo arī Dienvidzviedrijas Latviešu koris, jo visvairāk trimdas latviešuZviedrijā dzīvo tieši šajā valsts daļā. Abas pilsētas sadarbībustarp koriem plāno izvērst Eiropas dimensijas aspektā:• Tā ir Lundas un Rīgas koru dalība Eiropas mēroga Dziesmusvētkos – jaunrades forumā kormūzikas jomā “Mūzikas iedvesmaslauks”. Tāpat Lundas labākais koris tiks aicināts uz Pasauleskoru olimpiādi Rīgā 2014. gadā. (Rīgas kandidatūras apstiprināšanaslaiks 2012. gads.)2. Lundas zinātniskajiem centriem ir laba sadarbība ar LatvijasCietvielu fizikas institūtu. Vairākiem māksliniekiem Rīgā ir izvērtusieslaba sadarbība ar fizikas institūtu, veidojot oriģinālus mākslasprojektus, piemēram, putekļu uzņēmumus ar nanotehnoloģijupalīdzību, liekot cilvēkam citādi paraudzīties uz apkārt esošo vidiun ieraudzīt to ar tās pārsteidzošo struktūru un noskaņu.Projekts Science&Arts&Fiction:• Pilsētas vienojušās veidot tālāk zinātnieku un mākslinieku sadarbībuun veicināt projektu apmaiņas. Gints Gabrāns, VoldemārsJohansons, Ēriks Božis ir daži no Latvijas māksliniekiem, kas jausevi apliecinājuši šajā jomā.• Rīgas un Lundas Zinātniskās fantastikas filmu festivālu sadarbībašajā aspektā.3. Lunda ir izteikusi vēlmi sadarboties ar Rīgu 2014. gada projektaietvaros tradicionālās virtuves pasniegšanā “augstās mākslas”veidā. Slow-food Latvia asociācija ir gatava iesaistīties ar savuideju piedāvājumu šajā projektā, kas nozīmē:• Apmaiņu starp abu pilsētu “šefiem” un labāko kulinārijas studentukomandām ar domu, ka 2014. gadā un pēc tā otras pilsētasrestorānu ēdienkartē ir pieejams kāds latviešu vai zviedru tradicionālaisēdiens “augstās mākslas” izpratnē.• Apmaiņas ietvaros rīkoti dārza svētki abu pilsētu gadu ziņācienījamākajiem iedzīvotājiem, kas droši vien nav pat sapņojušipar to, ka viņu dzimšanas dienu varētu svinēt visa pilsēta.4. Mūsdienu atklājumi sabiedrības apziņā par vēsturiskām sadarbībassaitēm. Tā kā īpaši jauniešu auditorijā Lundā vēstures faktinav plaši zināmi, projekts ar Rīgu “Vecie labie zviedru laiki” varētukalpot par atklāsmi daudziem sabiedrības pārstāvjiem:• Mobilā Rīgas izstāde par Rīgas – zviedru sakariem.• Lundas un Rīgas skolēnu orķestru sadarbība “zviedru laiku”mūzikas atskaņošanas kopprojektā.• Šis projekts ļauj sevī aptvert arī kopīgos ceļus Dzintara ceļaaspektā: 2014. gadā pie Lundas ir plānots atvērt Arheoloģijas muzeju,kurā aktuāla varētu būt abu pilsētu iesaiste senajā Dzintaraceļā, kā arī Rīgas Jaunā Dzintara ceļa sadarbības projekti.5. Rīgā un Latvijā kopumā ir augstu attīstīti amatiermākslas kustībasprincipi, kā arī valsts atbalsta sistēma amatierkustībai. Rīgaun Lunda ir apspriedušās par pieredzes apmaiņu šajā jomā:• abās pilsētās notiek ikgadēji nakts pasākumi kultūras norišupopularizēšanai. Lundā tā ir “Kultūras nakts” – amatiermākslaspasākumu diennakts maratons, savukārt Rīgā tas ir laikmetīgāsmākslas notikums “Baltās naktis”, kas iekļaujas Parīzes iniciētā“Balto nakšu” festivāla tīklā. Rīga un Lunda caur amatierkustībuun nevalstisko organizāciju pārstāvju apmaiņu veicinās tiešos pilsoņukontaktus.6. Tā dēvētā “smadzeņu aizplūšana” ir sociāls fenomens, ar košobrīd saskaras ne tikai jaunās Eiropas valstis, bet arī Eiropaskontinents kopumā. Rīga un Lunda plāno kopīgi strādāt pie projektaBrain drain gain, uzsverot nepieciešamību veidot pilsētu, kasir pievilcīga iedzīvotājam, radīt veidus, kā aizbraukušo pilsētniekuprātus piesaistīt pilsētai gan netiešā, gan “viesizrāžu”, gan “mājupnākšanas” veidā:• Rīga un Lunda plāno kopīgus seminārus. Rīga dalīsies pieredzēpar savu iniciatīvu Eiropas projektā “Radošās galvaspilsētas”,ar mērķi radīt efektīvu ilgtermiņa atbalsta politiku radošāsindustrijas sektoram.7. Rīga un Lunda savu kandidatūru apstiprināšanas gadījumā irvienojušās par kopīgām aktivitātēm savu programmu mārketingā.Pilsētas ir apspriedušās par plāniem izveidot abu pilsētu komanduprakses un pieredzes apmaiņas programmu, kādam nokomandas “stažējoties” otrā pilsētā. Pilsētas ir apspriedušās parBrīvprātīgo programmas veidošanu sadarbībā ar EBD (“Eiropasbrīvprātīgais darbs”, EVS – European Voluntary Service).126 127

128pilsoņi un pilsēta

Kategorija “Pilsoņi un pilsēta” Rīgas pieteikumā pēc būtībasir pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes aktualizēšanacaur kultūras projektu un līdzdalības veicināšana atbildībāpar vidi sev apkārt. Tā ir arī dažāda līmeņa brīvprātīgoiesaistīšana – sākot ar skolām, augstskolām, citu sabiedrībasieinteresēto grupu uzrunāšana kā Latvijā, tā Eiropākopumā.smelties no programmas pasākumus, kas ilgtermiņā bagātina cilvēkuar jaunām prasmēm, pieredzi, kontaktiem un savas dzīvesuzlabošanas iespējām. Caur dažādiem atraktīviem projektiem ikvienstiks aicināts uz:• jaunu prasmju un zināšanu apgūšanu (piemēram, senaizmirstāsprasmes un moderno laiku izdzīvošanas zināšanas);Šajā kontekstā jāpiemin labās iestrādes, kas zināmā veidā jau aizsākušasšo procesu. Sadarbībā ar Britu padomes rīkoto “Pilsētasspēli” Rīgas dome šogad iniciē vairākas diskusijas, iesaistot visussociālos “aktierus”, piemēram, diskusijā un reālu risinājumu piedāvājumāpar to, kādam jābūt Latgales priekšpilsētas daudzfunkcionālajamkultūras centra saturam un apkārtnei ap centru, kurabūvniecību plānots pabeigt pēc pāris gadiem.Lielā talka pārtaps par Kultūras talkuAtbildības kopradīšana• Arvien mazāk mūsdienās ir tādu problēmu, kuras var atrisināttikai individuāli. To pašu var teikt par iespēju izmantošanu. Rīgaskoncepcijas akcents ir individuālā brīvība un radošums, kas nosakarīcībspēju, kas savukārt rada nepieciešamību sadarboties– meklēt radošumam kolektīvus risinājumus. Kolektīvi risinājumiir globālo pasaules attīstības tendenču rezultāts, kur cilvēks, pilsēta,valsts, sabiedrība nevar tikt skatīti atrauti no pasaulē notiekošajiemprocesiem. Mūsu koncepcija paredz šādu kolektīvurisinājumu – caur radošumu uz robežu paplašināšanu ar jaunāmsadarbības formām.• Kopradīšana ir ne tikai Rīgas kā eventuālās kultūras galvaspilsētasfundaments, tā ir pilsētas attīstības vīzija, kas pārvērtīsiesrealitātē un kas paredz nozaru, teritoriālo, sociālo un kompetencesbarjeru pārvarēšanu un uzdevumu kopīgu risināšanu. Pilsētaijābalstās uz sociāli akceptējamām idejām (Latvijā, Eiropā, pasaulē),citādi tā nonāk pretrunā ar ilgtspējas mērķiem.• Rīgā ir daudz jomu, kur izvērsties radošiem prātiem, ja viņiapzinās kolektīvu risinājumu nepieciešamību – veidojot pilsētasun reģionu mijiedarbi, policentrisku attīstību, veicinot jaunu uzņēmumuveidošanu, mārketinga uzlabošanu, alternatīvu enerģētiku,vides un IT tehnoloģijas, universitāšu konkurētspēju, jaunu infrastruktūrasobjektu izmantošanu.• Individuālisms ir aplūkojams kā resurss kolektīvu risinājumuveidošanā un līdzatbildības veicināšanā. Pilsēta ir šāda radošaprocesa kā kolektīvās līdzdalības notikšanas akts. Tāpēc viensno svarīgākajiem atslēgas vārdiem pašreiz ir savstarpējā sadarbība– gan indivīdu, gan pilsētu, gan valstu līmenī.Iedzīvotāju līdzdalība2014. gada Rīgas programmas projekts plāno dažādus veidus,kā iedzīvotājus apgādāt ar kultūras makšķerēm, ļaujot pašiem• uzdrošināšanos kaut ko izdarīt pirmo reizi (piemēram, dejot,dziedāt, apmeklēt rajonus Rīgā, kas nekad nav redzēti);• kopīgu mākslas akciju īstenošanu ar profesionāļiem (mākslasinstalācija Kultūras talka, “ielas bērnu” iesaistīšana lielkoncertatapšanā);• savas dzīves vietas uzlabošanu (balkonu, pagalmu labiekārtošana),veselīgu dzīvesveidu (piemēram, piedaloties Brīvībasskrējienā);• jaunu kontaktu nodibināšanu rajona kopienu projektos, interešuprojektos, EKG komunikācijas projektos.Lai veicinātu mākslinieku, sociālajā un kultūras jomā ieinteresētopušu, kā arī pilsētas, tās apkārtnes un pasākuma programmāiesaistītās teritorijas iedzīvotāju līdzdalību, liela uzmanība tiks pievērstaRīgas apkaimēs līdz 2014. gadam izvietoto Mobilo centruiedzīvināšanai. Kā jau minējām nodaļā “Mobilais centrs”, līdz šimpar “guļamrajoniem” dēvētajos rajonos kultūras operatori veikskopā ar iedzīvotājiem izpēti, kādu kultūras piedāvājumu cilvēki vēlētossaņemt katrā no apkaimēm un kā paši būtu gatavi brīvprātīgiiesaistīties Mobilo centru darbībā. EKG mērķis būtu veicināt, laišie Mobilie centri kļūtu par ilgtermiņa iniciatīvu, kas liktu iedzīvotājiemapzināties viņu atbildību un iespējas dažādu aktivitāšu unkultūras notikumu veidošanā. Šis mērķis ir saistīts ar Rīgas ilgtermiņaplānošanas stratēģiskajiem dokumentiem.Būtiska šajā Mobilo centru projektā būs arī apkaimēs esošo skoluiesaiste, stiprinot skolēnos no pirmajām klasēm savas apkaimesidentitāti un parādot veidus, kā veidot savu dzīvi apkaimē pievilcīguun interesantu. Projekts arī veicinās jauniešu izpratni pardemokrātijas būtību, attīstot tādas vērtības kā pilsoniskums, sadarbība,cieņa pret līdzcilvēku, mājām, skolu, kopienu, izpalīdzību,laipnību. Darba grupa ir pārliecināta, ka, šādā veidā sekmējotkultūras pieejamību apkaimēs, iedzīvotāji būs daudz gatavāki arīcitām pašu organizētām sabiedriskām iniciatīvām – vides sakopšanai,dažādu publisko resursu efektīvai izmantošanai, labdarībasprojektiem u. c.Rīgas pieteikuma darba grupa plāno iesaistīt EKG norišu veidošanasprocesā skolas un augstskolas, dodot prakses un brīvprātīgādarba iespējas. Īpaši nozīmīgi tas būtu jauniešiem, kas 2014.gadā beigtu vidusskolu vai augstskolu un ieietu nodarbinātībastirgū ar dziļāku izpratni par kultūras lomu un procesiem, kā arīpraktiskā darba ierakstu savā CV.Tāpat plānots uzrunāt plašāku sabiedrību EKG gada brīvprātīgajamdarbam. Labas iestrādes šajā jomā darba grupai ir no iepriekšējaspieredzes brīvprātīgo plašā un sekmīgā iesaistīšanāDziesmu un deju svētku rīkošanā, kas bez skolēniem un studentiempiesaistīja arī no rutīnas darba nogurušus, bet entuziastiskuskultūras brīvprātīgā darba meklētājus, kā arī sponsoru uzņēmumukolektīvus.Eiropas valstu iedzīvotāju intereses piesaistīšanaEiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā oficiāli apliecinājusi gatavībusadarboties projektu īstenošanā kopā ar lokālajiem partneriem,ja Rīga tiks apstiprināta par EKG, tāpat šādu interesi irpaudis Eiropas Savienības Informācijas centrs. Īpaši aktuāli tas2014. gadā varētu būt, plānojot kopīgus pasākumus Eiropasvalstu iedzīvotājiem saistībā ar jauno dalībvalstu iestāšanās ESdesmitgadi.Sadaļā “Dzintara ādere”, kas vēsta par Rīgas pieteikuma Eiropasdimensiju, rakstīts par plānoto senā Dzintara ceļa Eiropas Z-Ddimensijā iesaistīto pilsētu uzrunāšanu kopīgām iniciatīvām, kasietver arī pilsoņu dimensiju, domājot par tiešo kontaktu un sadarbībasveicināšanu, informācijas sniegšanu, kā arī publisku pasākumurīkošanu EKG kontekstā.Sadarbībā ar Ūmeo pilsētu Zviedrijā ir tapusi ideja par pilsētutiešo ikdienas kontaktēšanos, izmantojot jaunākās tehnoloģijasun nodrošinot tiešsaistes sarunas, dalīšanos kopīgos EKG notikumosu. tml. Šāds projekts var būt attīstāms kā Rīgas un Ūmeokopīgs “sarunas instruments” arī ar citām Eiropas pilsētām.Viena no Eiropas mērogā savdabīgākajām iedzīvotāju kontaktēšanās,iesaistīšanās akcijām būs Lielā talka. Lielā talka ir kustība,kas tikai 2 gadu laikā ir paspējusi iesaistīt plašu sabiedrību vairsne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī citur Eiropā un izsaukusi interesi arīplašākā pasaulē. Rīgas darba grupa ir vienojusies ar Lielās talkasrīkotājiem par sadarbību 2014. gadā.Talka – Rīgas un Latvijas pievienotā vērtībaTalka – tā ir kopā sanākšana. Talka – tā šobrīd jau ir kustība, kurasprogresija ir 100-procentīga. Tā ir nepieciešamība, un tā ir apliecinājumsun cerība mūsu ilgtspējībai. Tā ir vides kultūra, kas RīgasEKG koncepcijā arī ieņem savu, nozīmīgu vietu.Pirmā Lielā Talka notika 2008. gadā 13. septembrī par goduLatvijas Valsts 90. gadadienai. Tā pulcēja aptuveni 50 000 iedzīvotājusbrīvprātīgam apkārtējās vides sakopšanas darbam. Tikasavākti aptuveni 13 000 tonnu sadzīves atkritumu no mežiem unparkiem. 2009. gadā Latvija bija iniciatore jau vērienīgai kustībaiBaltijas jūras reģionā – šajā dienā talkoja Lietuva, Igaunija, Polijaun Sanktpēterburga. Protams, katrā no šīm valstīm vides sakopšananoritēja savādāk – vairāk vai mazāk vērienīgi. 2009. gada talkāLatvijā piedalījās jau aptuveni 110 000 talcinieku, visā Latvijasteritorijā uz vietām talkas organizēja 834 koordinatori, neskaitot individuālostalkotājus. Jāuzsver, ka tas ir pilnībā brīvprātīgs darbs.130 131

Tas apliecina, ka arī pēc 20 jaunatgūtās neatkarības gadiem ganRīgā, gan citur ir pietiekami daudz gan padomju laika “rētu” – dažāduindustriālo atkritumu, gan pašu cilvēku bezatbildības radītanetīra vide, kas jāatdzīvina.Šogad, uzsākot organizēt Lielo talku, tās organizatori izvirzījamērķi talkot 10 gadus un līdz valsts 100-gadei panākt, ka Latvijakļūst par tīrāko Valsti pasaulē. Visai ambiciozs un liels plāns, tomēr,tā kā Latvija nav lielākā valsts pasaulē, Latvija nav bagātākāvalsts pasaulē, tad, iespējams, mūsu lielākā bagātība būs tā, kamēs būsim tīrākā valsts pasaulē un mūsu piemēram sekos mūsukaimiņvalstis, Eiropa, pasaule.Talku ideja ir pamatota etnogrāfiskajās tradīcijās, acīmredzot daļējiarī tādēļ gūstot ātru atbalstu sabiedrībā. Paralēli kopīgam darbamnotika arī dziedāšana un padarītā darba svinēšana. Neraugotiesuz gadsimtu maiņu, būtība paliek nemainīga. Daba ir “īpašums’,kas nekad nevarēs tikt uzskatīts par kāda privāto lietu. Jo tīrākasbūs mūsu kaimiņvalstis, jo tīrāki būsim arī mēs, tādēļ talkas ir nepieciešamasplašākā Eiropas mērogā.Rīgas pieteikuma darba grupa ir apspriedusies ar Lielās talkasrīkotāju Vitu Jaunzemi par Kultūras talku, kas varētu noslēgt2014. gada sakopšanas un vides labiekārtošanas talku. Pēc kokustādīšanas, atkritumu savākšanas un citiem talkas darbiem tāsdalībnieki tiktu aicināti uz Rīgu, Mežaparka estrādi, lai kopīgāsdziesmās nosvinētu labi padarītu darbu. Pasākumā tiktu piesaistītāarī Latvijas televīzija, kas jau ir izteikusi gatavību sadarbotiesar Rīgu 2014. gada potenciālo EKG aktivitāšu gatavošanā. Šajāpasākumā iespējamas tele-sazināšanās ar citām Eiropas pilsētām,apmainoties iespaidiem par pavadīto darba dienu un tāsrezultātiem.17. gs. pirmajā pusē Rīgas maģistrāts nolēma visas ielas bruģētvienādi – visiem zemniekiem, kas iebrauca pilsētā, bija jāatvedlīdzi vismaz 2 laukakmeņi. 2014. gadā visi talcinieki tiks aicinātinākamajā dienā ierasties Rīgā ar savu laukakmeni, no kura veidoskopīgu mākslas instalāciju – garīgo simbolu, kas apliecināsrīdzinieku, Latvijas un citu Eiropas pilsoņu domas par sakoptudvēseli, vidi, pilsētām un valstīm. Kopīgā talcinieku tikšanās notiksMežaparka brīvdabas estrādē, kas var uzņemt vairāk nekā100 000 cilvēku, un kulminācijā tiks nosvinēta ar I Vispārējiemskatītāju dziesmu svētkiem – milzīgu tautas sadziedāšanos ar koriem.Jau minējām, ka Dziesmu svētku tradīcija šajā estrādē parspīti dažādu varu maiņai nu jau 135 gadus ir pulcējusi kopā ap100 000 cilvēku, kļūstot par vienu no spēcīgākajiem nacionālāsidentitātes simboliem.132 133

134mobilais centrs

“Mobilais centrs” ir Rīgas piedāvājums 2014. gada Eiropaskultūras gada komunikācijas realizēšanā, kam piešķirtaEKG ziņneša loma. Tā kā 2014. gadā apritēs 10 gadi kopšLatvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Eiropas kultūrasgalvaspilsētas projekta ietvaros komunikācijai starp Rīguun citām Latvijas un Eiropas pilsētām ir dubultsvarīga loma,stiprinot eiropeiskās vērtības. Tā kā Latvija šobrīd ES kartēir vistālāk uz austrumiem esošā valsts, “Mobilā centra” kāRīgas projekta “ziņneša” klātbūtne pilsētās ir sociopsiholoģiskisvarīga, uzsverot arī par perifērām uzskatītu zonuvienādi svarīgo lomu kopīgās Eiropas Savienības tālākajāveidošanā. Mobilie centri būs Rīgas, Latvijas un Eiropaspilsoņu dialoga vieta, kur veidosies komunikāciju forumipar pilsētniekiem svarīgām vērtībām.Rīgas projekts 2014 paredz kultūras projektu decentralizācijuun līdzcilvēku plašu iesaistīšanu Eiropas kultūras galvaspilsētasprogrammas norisēs ne tikai ārpus pilsētas centra Rīgas apkaimēs,bet arī Latvijā un, caur Eiropas dimensiju, Eiropas valstīs.Lai pēc iespējas efektīvāk panāktu šo mērķu realizēšanu, tiks veidotasgan nelielas ziņnešu grupas, gan mobilas “vienības”, kasar vizuālo noformējumu vēstīs par EKG projektu. Šīm EKG Mobilācentra vienībām ir vairāk nekā tikai simboliska projekta mārketinganozīme.instrumentiem, tas arī izceļ Rīgas un citu pilsētu kultūrvēsturiskoattiecību dimensiju, tā ir iespēja pilsētas viesim palepoties ar savāmidejām, varēšanu un prasmēm.Rīga ir aicinājusi Rīgas reģiona pilsētas sekot Siguldas piemēramun izteikt savu gatavību piedalīties Eiropas kultūras galvaspilsētasgada programmas “Mobilā centra” veidošanā. Oficiālas vēstulespar gatavību sadarboties “Mobilā centra” idejas izstrādāšanāRīgai ir iesūtījušas Jūrmalas, Daugavpils, Jelgavas, Kuldīgas,Dobeles, Tukuma, Limbažu, Staiceles, Alojas, Salacgrīvas, Balvuun Ventspils pilsētas. Arī EKG konkursa pilsētas Cēsis un Liepājair rakstiski apliecinājušas, ka gadījumā, ja Rīgu izraudzīs par 2014.gada rīkotāju, tās ir gatavas sadarbībai atsevišķos projektos.Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā īpaša nozīme tiks pievērstaLatvijas 2014. gada EKG projekta partnervalstij Zviedrijai, kāarī Rīgas iniciētā jaunā Dzintara ceļa pilsētām. Latvijā paaudžupaaudzēs no 17. gs. mantotais teiciens “vecie labie zviedru laiki”būs devīze mobilam busiņam – izstādei par Rīgas – zviedru kultūrvēsturesun mūsdienu sakariem.Virziens no pilsētas centra uz perifēriju ir Rīgas galvenais sadarbībasrealizācijas aspekts gan Rīgas pilsētas ietvaros, gan Rīgasreģionā, gan tālāk visā Latvijā.Mobilo centru realizēšana Rīgas apkaimēs EKG projektā nozīmēsinfrastruktūras attīstību, decentralizējot attīstītu kultūras objektu izvietojumuRīgā (jauna kultūras centra būvniecība Latgales priekšpilsētā,kultūras mecenāta Augusta Dombrovska pagājušā gadsimtasākumā būvētās Ziemeļblāzmas kultūras pils rekonstrukcijaun tās vēsturiskās apbūves teritorijas reģenerācija, Centrāltirgusspīķeru zonas izveide par radošo rajonu (creative district)). Rīgasapkaimēs izvietotajiem Mobilajiem centriem būs pilsētas attīstībaibūtiska ilgtermiņa nozīme, kalpojot par platformu iedzīvotāju pozitīvai,integrētai komunikācijai, kultūras aktivitātēm un apkaimjuidentitātes stiprināšanai.Rīga kā galvaspilsēta ir cieši saistīta ar Latvijas pilsētām. Šodienaskustīgajā ikdienas ritmā katram no Latvijas iedzīvotājiem ir savaprivātā saikne ar galvaspilsētu – radi, draugi, bērni augstskolās,darba darīšanas, lielu notikumu apmeklējums. Mobilais centrsattiecībās ar Latvijas pilsētām ir, vispirms, viens no Eiropas kultūrasgalvaspilsētas projekta vērtību iedzīvināšanas klātesošiem136 137

mobilais centrs rīgasapkaimēsSekojot domai, ka centrs atrodas tur,kur esam mēs paši, pilsētas nomalēstiek rosinātas aktivitātes lokālajoscentros, izveidojot vietas, kas kalpo kāplatforma pozitīvai komunikācijai, kultūrasaktivitātēm un vietas identitātesstiprināšanai.Projekta mērķis – attīstīt Rīgas apkaimes,mazos vietējos centrus, sekmēt rīdziniekupilsētniecisko un pilsonisko apziņu, piederībasun atbildības izjūtu par vietu, apkaimi,sekmēt arhitektūru un attīstību, kas turpinaun attīsta vietas identitāti. Projekts sastāvno divām daļām: teorētisks pētījums unpraktiski pasākumi – esošās telpiskās videsatkal apgūšana un jaunu instalāciju,objektu, paviljonu īstenošana pilsētvidē.Projekta bāzi veidotu analītisks pilsētplānošanaspētījums par Rīgas apkaimēm uniespējamo jauno centru attīstību. Izvēloties3–5 vai vairākas atšķirīgas Rīgas apkaimes,vietas, tiek izveidots īss un lakonisksapkaimes sociālais, ģeogrāfiskais, kultūrvēsturiskais,pilsētbūvnieciskais, telpiskaisportrets (pilsētbūvnieciskā vēsture,ievērojamākās vietas un ēkas – vietzīmes,tradīcijas, ievērojami cilvēki, kas dzīvojuši,dzīvo u. t. t.), to, kā iedzīvotāji uztver savuapkaimi, ar ko asociē (telpiski – ar kādāmēkām, parkiem, laukumiem), tiecoties definētpilsētbūvniecisko un telpisko identitāti,“notvert” un fiksēt vietas garu.Pētījums apkopotu būtisko par vietas raksturuun identitāti, kā arī dotu priekšlikumuspilsētas institūcijām, ietverot iedzīvotājuviedokļu kopsavilkumu un izpētes rezultātānoskaidrotos ieteikumus, lai jaunaiskontinuitīvi papildinātu veco, attīstot, nevissagraujot vietas identitāti.Ņemot vērā pētījuma ieteikumus, izvēlētajāsvietās tiks meklēti konkrēti risinājumi– paviljonu būve, esošo telpu un publiskoēku (kultūras vai sporta centru) piemērošanaīslaicīgai lietošanai vai transformācija,ārtelpu (laukumu, parku, promenāžu)labiekārtojums un instalācijas.Projekta uzdevums ir sekmēt pilsētas attīstībuun jaunu arhitektūru, rosināt unpalīdzēt Rīgai kļūt pilsētnieciskākai (urbānākaipretstatā suburbānajiem padomjulaika mikrorajoniem). Lai veicinātu apkaimjuidentitātes stiprināšanu, attīstību, konkrētāsvietas transformāciju un iedvesmotutās iedzīvotājus pozitīvām pārmaiņām,ir nepieciešami nelieli un pozitīvi impulsi.Ir nepieciešams radīt telpisku un institucionāluietvaru šādam dialogam. Telpiskaiejaukšanās jeb ierosinātāji – kas var būtgan arhitektoniskas īslaicīgas būves – paviljoniun instalācijas, gan esošo publiskotelpu transformācijas – īslaicīgas telpiskasinstalācijas, gravitācijas centri, telpiskasstruktūras, kuras uz laiku spēj izmainīt cilvēkurutīnu un izmainīt tik pierasto apkārtējopilsētvidi, kļūstot par pilsētnieciskiemepicentriem.Īstenojot šīs vietas un telpas, tās kļūs parjauniem pilsētnieciskiem centriem – tikšanāsun diskusiju vietām vietējiem rajonaiedzīvotājiem. Paviljoni un jaunradītās telpiskāsstruktūras pirmkārt kļūs par pašasapkaimes iedzīvotāju satikšanās vietu, kurārealizēt iedzīvotāju pašiniciatīvas – tādaskā kopēja ēdienu gatavošana, šaha turnīriun interešu grupu domu apmaiņa. Tāpatšajās vietās notiks arī Rīgas domes un nevalstiskoorganizāciju organizēti semināri,urban game spēles, plenēri, konferences,lekcijas, kino vakari, deju pasākumi, mūsdienuteātra uzvedumi u. t. t. Tie varētu kļūtpar Rīgas savstarpējās sapratnes un interkulturālāsintegrācijas kontrolpunktiem,kurus vēlēsies apmeklēt gan rīdzinieki,gan Rīgas viesi.KAS: analītisks Rīgas pilsētvides pētījumsun nozīmīgāko tajā ietverto idejuīstenošana galvaspilsētā.KUR: Rīgas pilsētvide.KAD: pētījuma izstrādāšana:no 2010. līdz 2012. gadam.PROJEKTU IZSTRĀDĀŠANA: 2013. gads.PROJEKTU ĪSTENOŠANA UN IZSTĀDES IZVEIDOŠANA:2014. gads.IDEJAS AUTORI: Oskars Redbergs,Artis Zvirgzdiņš, Zanda Redberga(Fonds starpdisciplinārai sadarbībai“mT15”, www.mt15.lv) un Ilze Martinsone(VKPAI Latvijas Arhitektūras muzejs,www.archmuseum.lv).rīgas sadraudzībasatslēgaKatra pilsēta ir pārsteidzoši interesantasavā kultūras daudzveidībā.Rīgas “Mobilais centrs” ceļos arī parsadraudzības pilsētām Eiropā un visāpasaulē. Viens no Rīgas simboliem irpilsētas atslēga, un viens no simboliskajiemapliecinājumiem 2014. gadaRīgas “diplomātiskajām attiecībām”būs projekts “Rīgas sadraudzībasatslēga”.Domājams, daudzi rīdzinieki nemaz nezin,ka Rīgai ir 29 sadraudzības pilsētas – Almati(Kazahstānā), Amsterdama (Nīderlandē),Astana (Kazahstānā), Bordo (Francijā),Brēmene (Vācijā), Dallasa (ASV), Florence(Itālijā), Kalē (Francijā), Kērnisa (Austrālijā),Kijeva (Ukrainā), Kobe (Japānā), Maskava(Krievijā), Minska (Baltkrievijā), Norčepinga(Zviedrijā), Olborga (Dānijā), Pekina(Ķīnā), Pori (Somijā), Rostoka (Vācijā),Sanktpēterburga (Krievijā), Santjago (Čīlē),Stokholma (Zviedrijā), Sudžou (Ķīnā),Taipeja (Taivānā), Tallina (Igaunijā), TartuPROJEKTU IZSTRĀDĀŠANA: arhitektu undizaineru biroji.RĪKOTĀJI: Rīgas Dome un Fondsstarpdisciplinārai sadarbībai “mT15”.PROJEKTU ĪSTENOŠANA UN IZSTĀDES IZVEIDOŠANA:darbnīcas un būvfirmas un VKPAI LatvijasArhitektūras muzejs.SADARBĪBAS PARTNERI: pētījuma izstrādāšana– Fonds starpdisciplinārai sadarbībai“mT15”, Latvijas un ārvalstu augstskolupilsētvides veidošanas specialitāšustudenti.(Igaunijā), Taškenta (Uzbekistānā), Tbilisi(Gruzijā), Varšava (Polijā), Viļņa (Lietuvā).Akcijas “Rīgas sadraudzības atslēga” mērķisir iesaistīt kopīgā akcijā sadraudzībaspilsētu pārstāvjus, veidojot uzaicinājumuīpašā veidā, piesaistot sadraudzības pilsētuuzmanību notikumiem Rīgā un vienlaikusparādot rīdziniekiem Rīgas sadraudzībaspilsētas to kultūras daudzveidībā.Visas Rīgas sadraudzības pilsētas tiks uzaicinātaspiedalīties mākslinieciskā akcijā,kuras mērķis būs izveidot Rīgas sadraudzībasatslēgu, vienlaikus izstāstot stāstupar savas pilsētas un Rīgas sadarbību.Atslēgas tiks izstādītas kopējā izstādē, veidojotarī katras pilsētas kultūras daudzveidībasprezentāciju, tādējādi dodot iespējurīdziniekiem iepazīt Rīgas sadraudzībaspilsētas.KAS: izstāde.KUR: Rātsnams.KAD: jūnijs.IDEJAS AUTORS: Mārcis Gulbis.SADARBĪBAS PARTNERI: Rīgas domes Kultūrasdepartaments, Rīgas domes ārlietupārvalde.138 139

mobilais centrsrīgas oficiālajāpartnerpilsētā siguldāRīga un Sigulda vēstures rakstos abas minētas ap vienu laiku– pirms vairāk nekā 800 gadiem. Abas pilsētas un to apkārtnesradušās uz Latvijas somugru pamatiedzīvotāju – lībiešu – apmetnēm.Līdzīgi kā Rīgu, arī Siguldas pilskalnus un vēlāk Livonijasnocietinājumus un pilis vairākkārt iekarojuši dažādi karaspēki,katrs atstājot sava laika zīmes. Siguldas uzplaukums sākās 19.gs. beigās līdz ar ceļa Rīga – Pleskava un dzelzceļa Rīga – Valkabūvi. Muižas īpašnieku kņazu Kropotkinu dzimta gadsimtu mijāizkopa Siguldu par Krievijā populāru atpūtas vietu. Ērtā satiksmear Rīgu veicināja atpūtnieku pieplūdumu, kuri varēja pastaigātiespa tā saucamajām “Alpu takām”, aplūkot pilsdrupas un alas, izklaidēties,vizinoties ar ormani vai braucot ar bobsleja kamanām.Pirmā Pasaules kara laikā Siguldā tika daļēji nopostīta koka apbūve– vasarnīcas un pansijas, kas bija celtas Šveices kalnu kūrortuapbūves stilā. Latvijas brīvvalsts zemes reformas laikā atsavinātoSiguldas muižas centru ieguva Rakstnieku un žurnālistu biedrībaun izveidoja tajā atpūtas namu. II Pasaules kara laikā Siguldā sagrāvadzelzceļa staciju, Gaujas tiltu, brīvdabas estrādi. Padomjulaika izstrādātais pilsētas attīstības plāns paredzēja radīt jaunuekonomisko pamatu Siguldas izaugsmei, veicinot vietējo rūpniecībuun komunālo celtniecību. Sigulda kļuva par neliela rajonaadministratīvo, saimniecisko un kultūras centru.Siguldas apkārtne tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Cenšotiesto saglabāt, jau 20. gs. trīsdesmito gadu otrajā pusē Siguldas,Turaidas un Krimuldas teritorijā tika izveidots pirmais Latvijasnacionālais parks, kuru vēlāk atjaunoja un nosauca par Gaujasnacionālo parku. Tā platība ir 91 745 ha. Gaujas nacionāla parkateritorija ir iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā– NATURA 2000 un iekļauta ES nozīmes putniem nozīmīgo vietusarakstā. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūrasun vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas,ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūrasun mākslas pieminekļi.Satiksmi uz Krimuldu 1969. gadā uzlaboja gaisa trošu ceļš, kļūstotpar iecienītu tūristu objektu. Pēc kamaniņu un bobsleja trasesuzcelšanas 1986. gadā Sigulda kļuva par starptautiskas nozīmessporta centru.Siguldas zīmolu veidojušas ilgstošas un noturīgas Opermūzikassvētku tradīcijas. 2007. gadā notikušās Siguldas 800 gadu svinībasapliecināja, ka pilsēta ir viens no aktīvākajiem reģionacentriem, kas spēj piesaistīt ne vien vietējo iedzīvotāju, bet visasLatvijas un arī tās viesu uzmanību. Būtiska loma jaunu festivāluaizsākumam ir koncertzālei “Baltais flīģelis” un Siguldas saistībaiar Latvijas profesionālo teātru ikgadējo brīvdabas festivālu.Apzinoties savu vietu un nozīmi pasaules un Eiropas kultūrvesturē,Siguldas novadam 2014. gada projekta kontekstā aktuālas divasnostādnes:• Veikt kultūras un vēstures mantojuma revīziju un aktualizētgadsimtiem kaldinātās novada ētiskās un estētiskās vērtības,pilnvērtīgi iekļaujoties starptautiskā apritē.• Mantotajām prasmēm un zināšanām (novada vēsture, atpūtaspakalpojumi u. c.) rast laikmetīgu risinājumu mūsdienās, iesaistotpēc iespējas plašu vietējo iedzīvotāju loku.Sigulda, veidojot savu piedāvājumu Rīgas pieteikuma Eiropaskultūras galvaspilsētas programmai, ir vadījusies pēc Rīgas pieteikumāiekļautajiem mērķiem un tematiskajām vadlīnijām.140 141

siguldas programmamūžam dzīvās leģendasNovada vēsturi bieži vien viskrāšņāksaredzam leģendās, kas mantotasno seniem laikiem. Siguldai ir savasmūžam dzīvās leģendas – teika parTuraidas Rozi un dižajiem Gaujas līvukaravadoņiem, tajā skaitā Kaupo, kuraloma sarežģītajās attiecībās ar kristietībasienešanu Baltijas krastos joprojāmtiek dažādi vērtēta. Kopš 19. gs.sarakstīti daudzi dziedājumi, dzejoļi,leģendai veltītas lugas, filmas, pastmarkas,operas, mūsdienu laikmetīgāsdejas stāsti. Arvien jaunu mākslas darbutapšana apliecina, ka šo teiku tēlijoprojām ir ļoti dzīvi tautas apziņā.Dažādi mīti un ģeogrāfiskās leģendas irļoti pateicīgs materiāls radošās darbībasstimulēšanai. 2014. gadā Siguldas novada17 pašdarbības kolektīvi meklēs savuatbildi vēsturisko leģendu izspēlei sadarbībāar profesionāliem horeogrāfiem,scenogrāfiem, komponistiem, režisoriem.Muzikālajos lieluzvedumos kopā ar profesionāliemmāksliniekiem tiks iesaistīti siguldiešiun apkārtnes iedzīvotāji, iejūtotiesmūžam dzīvo leģendu tēlos.Teika par Turaidas Rozi stāsta par uzticīgoun drosmīgo meiteni Maiju Greifu, kasdzīvojusi Turaidā 17. gadsimtā. Lai arī traģiskais,tomēr bezgala skaistais mīlestībasstāsts joprojām ir dzīva un tautā zināma leģenda,par ko liecina fakts, ka jaunlaulātiesavā kāzu dienā dodas pie Turaidas Rozesatdusas vietas, atstāj ziedus un aizdedzsvecīti.KAS: muzikāls uzvedums.KUR: Siguldas kultūrvēsturiskie un dabasobjekti.KAD: 2012. gads – Leģenda par Kaupo,Siguldas pilsdrupu estrādē. 2014. gads– Leģenda par Turaidas Rozi, Gūtmaņalā.IDEJAS AUTORI:Siguldas novada dome.RĪKOTĀJI: Siguldas novada dome.SADARBĪBAS PARTNERI: profesionālikomponisti, horeogrāfi, dzejnieki.stilošanaMaini drūma pagraba likteni, pārvērt tojaukā tikšanās vietā! Sagaidot Eiropaskultūras galvaspilsētas gadu, Siguldameklēs veidus, kā atjaunot vecus karalaika bunkurus sabiedrībai pieejamāsun patīkamās tikšanās vietās un kultūraspieredzes objektos. Interesantākāideja tiks īstenota 2014. gada EKGprogrammas laikā kā balva visiem vietējiemiedzīvotājiem un pārsteigumssvētku viesiem.Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā,Siguldā, Jaunajā pilī izvietojās vācu armijasgrupas NORD štābs. Bijušajā Baltajāpilī, toreizējā Siguldas ģimnāzijā, atradāsštāba apsardzes dienests. Štāba darbiniekudrošībai pret pretinieku aviācijas uzlidojumiemšajā laikā tika izbūvēta arī pretgaisaaizsardzības patvertne, kas pašreizir neizmantota. Ir bijušas vairākas ieceresšajos bunkuros izveidot kafejnīcu, jauniešuiniciatīvu centru vai mākslas galeriju.Siguldas dome, uzklausot iedzīvotāju unekspertu idejas, kopīgās diskusijās meklēsinteresantu saturisko formu bunkuru izmantošanaiiedzīvotāju radošo izpausmjuun tūrisma veicināšanai.KAS: radošo ideju darbnīca.KUR: Sigulda.KAD: 2011. gads – 2014. gads.IDEJAS AUTORI:Siguldas novada dome, Attīstībaspārvalde, Kultūras pārvalde, Sporta untūrisma pārvalde.RĪKOTĀJI: Siguldas novada dome.Sadarbības partneri: Siguldassadraudzības pilsētas – Birštonas(Lietuva), Keila (Igaunija), Angusa(Lielbritānija, Skotija), Logstora (Dānija),Čiatūras (Gruzija), Štūre (Vācija),Falčepinga (Zviedrija), Mūsdienu mākslasinformācijas centrs.143

citi laikiViena no Siguldas skaistākajām rotāmir senā Turaidas pils, kas 2014. gadāsvinēs 800. gadskārtu. EKG programmasietvaros, svinot pils svētkus, tikssmilšu gleznas“Smiltis nesastāv vienīgi no silīcija.Tajās ir visi Mendeļejeva tabulas elementi,dažādas vielas un dažādā koncentrācijā.Smiltīs ieslēgtais ūdensrīkots gājiens – akcija “Citi laiki”, kasikvienam ceļotgribētājam ļaus izprastvēstures un sociālās norises, kuru rezultātāpils un arī mūsdienu Sigulda irradušās. Tiks uzsvērts vienojošais unatšķirīgais Rīgas un Siguldas gadsimtuattiecībās.Gājiens simboliski aptvers laika posmu no12. līdz 21. gadsimtam, parādot dažādudzimumu, vecumu un šķiru cilvēkus gandarba, gan izpriecu, gan atpūtas apstākļos.Gājiens atstās vizuāli krāšņu, savdabīguun kontrastainu iespaidu, tas būs neordinārsun dinamisks priekšnesums nemitīgākustībā gan kājām, gan jāšus, gan braukšus.Gājienā tiks izspēlētas 14 vēsturiskasainas, tiks izmantoti gan zirgi un rati, gandažāda veida (mehāniskas, motorizētas)platformas un virsmas, kuras tiks pielāgotaskatras ainas stilam un vajadzībām.Lielākā daļa ainu tiks apskaņotas ar laikamatbilstošu mūziku un skaņas efektiem.spēj saglabāt sevī informāciju, tasrunā ar mums. Smiltis dekoratīvi izmantotnav mans izgudrojums, tastūkstošiem gadu laikā daudzās vietāspasaulē izmantots, bet esmu atradissavu tehniku, savu veidu, kā izkoptsmilšu gleznu veidošanas valodu,”saka Siguldā dzīvojošais mākslinieksElmārs Gaigalnieks, gatavojot jaunupārsteigumu 2014. gadam.Elmārs Gaigalnieks šobrīd ir vienīgaiszināmais mākslinieks Baltijā, kas parmākslas darbu materiālu izmanto smiltis.Smilšu gleznas veidotas tehnikā, kovairāk nekā desmit gadu garumā mākslinieksatklājis nenogurstošu eksperimentuceļā. To tapšanā izmantoti glezniecības,tēlniecības un grafikas elementi un dažādirīki, kuru vidū nav otas. Ar ko atšķirsiesšī izstāde no iepriekš piedzīvotajām?Mākslinieks Elmārs Gaigalnieks sadarbībāar Siguldas Mākslas skolu nodosGājienā piedalīsies profesionāli aktieri,mūziķi un dejotāji, kā arī Siguldas pilsētasun tās tuvākās apkārtnes brīvprātīgieiedzīvotāji un pašdarbības kolektīvi (tautasteātri, deju kolektīvi, kori). Vēsturiskā gājienasagatavošanai tiks veiktas apmācības.Divu mēneša garumā notiks nodarbības,kurās profesionāli kustību, teātra mākslasun deju speciālisti gājienam apmācīs iedzīvotājus.Programma vērsta uz sabiedrībasiesaistīšanu un saliedētību.KAS: vēsturisks gājiens.KUR: Turaidas pils teritorija.KAD: 2014. gada augusts.IDEJAS AUTORI:SIA Marana Productions.RĪKOTĀJI: Siguldas novada dome unTuraidas muzejrezervāts.SADARBĪBAS PARTNERI: programma tiksrealizēta partnerībā – pašvaldība,iestādes, uzņēmēji, NVO, sabiedrība.savu radīšanas prasmi jaunajiem māksliniekiem.Apmācība notiks vienu mācībugadu, un jūnijā kopā ar mākslinieku ElmāruGaigalnieku savus darbus izstādīs jaunieši.Mākslinieka izstāde notiks kopā ar mūziķugrupu “Dzelzs Vilks”. Speciāli smilšugleznām sakomponētā mūzika, kūpošatēja, smilšu kaste fantāzijas lidojumam unpaša mākslinieka klātbūtne garantēs neaizmirstamupiedzīvojumu.KAS: interaktīva izstāde.KUR: Gūtmaņala.KAD: 2014. gada jūnijs.IDEJAS AUTORI:Elmārs Gaigalnieks.RĪKOTĀJI: Elmārs Gaigalnieks, Mākslasstudija “Dzeltenā dzeņa ordenis”, SiguldasMākslas skola, grupa “Dzelzs vilks”.SADARBĪBAS PARTNERI:Siguldas novada dome.dabas koncertzāle“Dabas koncertzāle” ir Latvijas māksliniekuun zinātnieku kopīgi izveidotsprojekts – tā mērķis ir pievērst cilvēkuuzmanību dabai mums līdzās, stāstītpar ikdienā nepamanīto un aicināt būtsaudzīgiem pret vidi. Mūziķi muzicē,ieklausoties ainavā ap sevi, un aicinaikvienu saklausīt apkārtējās pasaulesīpašās sajūtas.Kopš Siguldas muižas īpašnieka kņazaKropotkina laikiem 18. un 19. gadsimtamijā Sigulda vienmēr kalpojusi atpūtniekiem,un pilsētas vadītāji nekad nav ļāvušipilsētas teritoriju apbūvēt ar industriālāmceltnēm. Lielākās ēkas te ir pilis, baznīcas,skolas, lieliska vieta, kur attīstīties humanitāraidomai par sakoptu dvēseli sakoptāvidē. Ar vidi jāsaprot ne tikai zaļā zona, betarī pilsētas sabiedriskā infrastruktūra, kurgalveno vietu ieņem cilvēks. Projekta būtībair mūzikas, zinātnes, dzejas un videomākslas simbioze, kas palīdz cilvēkiemsprinta skrējiensturaidas tornīKļūsti par ātrāko ziņnesi! Ar šādu devīziizskanēs unikālas sacensības, kaspopularizēs aktīvu dzīvesveidu iedzīvotājuvidū, rīkojot skrējienu uz senāsTuraidas pils torņa 38 m augsto skatulaukumu.Sacensībās norisināsies Turaidas muzejrezervātā,un skrējiens tiks veikts Turaidasgalvenajā tornī. Katrā vecuma grupā kvalificēsies16 labākie dalībnieki, tad 8, betfināla skrējienā tiks noskaidroti 3 labākie.Vecumu grupās no 7–10 gadiem un 56gadi un vecāki nenotiek kvalifikācija, uzreizir fināla skrējiens.sajūtu veidā tuvināties dabai, pasargāt tonevis ar likuma normām, bet ar savu attieksmi.Daba, cilvēks un mūzika šajā koncertākļūst par nešķiramu trijotni.2006. gadā Siguldā pirmoreiz notika koncerts“Dabas koncertzāle”. Skaņu mākslinieksPēteris Ķimelis atdzīvināja kukaiņuun putnu dzīves stāstus ar video materiālu,kurš kopā ar dzejnieka Pētera Brūveradzeju un entomologu stāstījumu atklājamums dabas pasaules noslēpumus. Šosstāstus papildināja mūziķi, kas kopā radījamistisku atmosfēru, sagaidot pusnakti vecajāKrimuldas parkā. Turpināsim aizsāktopasākumu, piedāvājot to ik gadus augustamēnesī, katru gadu veltot to citai tēmai.KAS: vides jeb noskaņas mūzikas koncertsun kukaiņu vērošana.KUR: Krimuldas parks.KAD: augusts.IDEJAS AUTORS:Pasaules Vides fonds.RĪKOTĀJI: Pasaules Vides fonds, www.dabaskoncerts.lv.KAS: sacensības.KUR: Turaidas muzejrezervātā– Turaidas tornī.KAD: maija pēdējā sestdiena.IDEJAS AUTORS:Sporta un Tūrisma pārvalde.RĪKOTĀJI: Siguldas novada dome, Rīgasrajona sporta iniciatīvu centrs.SADARBĪBAS PARTNERI: biedrība “A2” unTuraidas muzejrezervāts.SADARBĪBAS PARTNERI: Pasaules VidesFonds, ANO Attīstības programma,Latvijas entomologu biedrība, Latvijasvides aizsardzības fonds, Latvijasornitologu biedrība, Gaujas nacionālaisparks.144 145

līgo laiva uz ūdeņaMūsdienās daudzi jaunieši zina, kādarbināt ūdensmotociklus, bet vai laivasizgatavošana pašam ar savām rokāmnesniedz vēl lielāku gandarījumupar savām prasmēm? Kā top laiva noviena vesela koka gabala – to varēs izmēģinātikviens.Sigulda pazīstama kā somugru tautas lībiešuapmetnes senā vieta, un Siguldasvalsts ģimnāzijas skolotājs, mākslinieksRaits Tikums, joprojām zina, kā izgatavotlībiešu un citām somugru tautām raksturīgasvienkoča laivas. Drosmīgākie muzejrezervātaapmeklētāji tās šobrīd var izmēģinātparka dīķī. Vienkoces izgatavošanainepieciešams aptuveni 5 m garš apsesbaļķis, laivas izgatavošana ir smags, vairāknekā mēnesi ilgs darbs, kas prasa nomeistara lielu pacietību. Ir zināms par tradīcijassaglabāšanos Igaunijā un atsevišķāsvietās Zviedrijā.Līdz 2014. gadam plānots veikt izziņas darbu,lai apzinātu šī amata prasmes meistarusun Eiropas kultūras gada programmasgadā pulcinātu visus vienkopus. Laivasatvēršana jeb izplešana ir atraktīvs brīdis,kas piesaista uzmanību – tā ir ugunskurakurināšana laivas garumā, ūdens sildīšanalielos katlos, akmeņu karsēšana un laivassutināšana, lai ar spraišļu palīdzību pamazāmto izplestu.skatuve talantiemDouzelage ir 23 Eiropas mazo pilsētusadraudzības asociācija, kuras biedreir arī Sigulda. 2014. gada kontekstāSigulda ir nākusi ar iniciatīvu projektam,kas vērsts uz jauno talantu atbalstīšanuun iekļautos EKG sadarbībastīkla “Dzintara ceļš” nostādnēs.Projekta ietvaros Siguldā notiks starptautisksjauno mūziķu konkurss “Gada mūziķis”vai “Gada kolektīvs” ar mērķi veicinātbērnu un jauniešu vidū profesionālo mūzikasizglītību. Jaunajiem mūziķiem no dažādāmES dalībvalstīm būs iespēja skanīgajāsSiguldas koncertzālēs apliecināt savasspējas starptautiskas žūrijas un auditorijaspriekšā.Projekts tiks īstenots divos etapos:1) radošā darbnīcā darbosies 3 mākslinieki,kas gatavos laivu kā mākslas objektu,pielietojot vēsturisko laivu izgatavošanastradīciju;2) no Igaunijas un Zviedrijas pieaicinātikolēģi demonstrēs autentisko laivas izgatavošanasmākslu, iesaistot Siguldas jauniešus,kas palīdz laivas izgatavošanā.KAS: radoša darbnīca Laivu meistaradarbnīcā.KUR: Turaidas muzejrezervāts.KAD: 1. etaps – 2012. gads,un 2. etaps – 2014. gads.IDEJAS AUTORS:Raits Tikums.RĪKOTĀJI:Raits Tikums, Siguldas novada dome.SADARBĪBAS PARTNERI: Turaidasmuzejrezervāts, Ekotūrisma informācijasun izglītības centrs, GNP.KAS: starptautisks konkurss.KUR: koncertzāle “Baltais flīģelis”,Kultūras centrs.KAD: 2014. gada vasara / rudens.IDEJAS AUTORS:www.douzelage.org.RĪKOTĀJI: Siguldas Mūzikas skola, Siguldasnovada domes Kultūras pārvalde,Siguldas novada domes Attīstībaspārvalde.SADARBĪBAS PARTNERI: šobrīd savu līdzdalībuprojektā ir apstiprinājušas šādaspilsētas: Neideranvena (Neideranven,Luksemburga), Šerburna (Sherborne,Lielbritānija), Susice (Susice, Čehija),Turi (Igaunija). Atbilde tiek gaidītano: Holstebro (Holstebro, Dānija),Okselozundes (Oxelosund, Zviedrija),Karkilas (Karkkila, Somija), Košegas(Koszeg, Ungārija).brīnišķīgo teātrufestivāls “dvēselēizdiedzēts”Gaismas teātra mērķis ir sniegt iespējubērniem un jauniešiem no sociālāriska ģimenēm darboties pašiem, apgūtjaunas iemaņas, panākt sabiedrībasatzinību un vieglāk iekļautiessabiedrībā.Festivāla dalībnieki tiks iesaistīti gaismasteātra tapšanā, nodarbību vadītājs sniegsierosmi un vadīs, ļaujot pašiem dalībniekiemietekmēt teātra noteikumus, gaitu unritmu. Dalībnieki paši veidos dekorācijasun “atdzīvinās” tās, iestudējot atbilstošaskustības kādas muzikālas kompozīcijaspavadījumā. Tādējādi taps gaismas teātraminiuzvedums, kur galveno lomu spēlēsdažādu formu un lieluma dekorācijas.Gaismas teātrī izmanto inovatīvas mūzikasun teātra animācijas metodes, kasļauj teātra dalībniekiem radoši izpausties.kremerata balticaSigulda kļuvusi slavena ar kamermūzikasfestivālu Kremerata Baltica,kur elegantajā Siguldas koncertzālē“Baltais flīģelis” skan izcili kamermūzikaskoncerti.Festivālos piedalās izcils pasaules rīdzinieks,mūziķis, vijolnieks Gidons Krēmers,Baltijas orķestris Kremerata Baltica, orķestrakameransambļi un viessolisti. Arī 2014.gada festivāla misija un virziens ir radošajaunatklāsme, tiek iepazīti arvien jauni komponistuopusi, un tiek atklātas jaunas mūzikaszvaigznes, jauni, izcili solisti. Festivālavēsturē ir ierakstīti tādu izcilu mūsdienukomponistu ,,klasiķu” vārdi, kā Arvo Perts,Gaismas teātris notiek tumsā, kur ultravioletāapgaismojumā, kas ir gaismas teātragalvenais specefekta un noskaņas radītājs,izceļas un spīd fluorescējošas un baltaskrāsas dekorācijas.Otra izpausmes forma festivālā būs priekšnesumi,kas sagatavoti deju un kustībunodarbībās. Izmantojot dažādas rotaļas,bērni no vienkāršām kustībām paši veidossavas dejas. Siguldas Bērnu un jauniešuar invaliditāti biedrība “Cerību spārni” irapliecinājusi savu varēšanu – teātra dalībnieki2008. gadā uzstājušies vairākossabiedriskos pasākumos gan Latvijā, ganTurcijā un Polijā. Biedrībā darbojas 60 bērni,un 8 no tiem ir sadarbības partneri noVācijas. Festivāla dalībnieki nāks no 10valstīm – Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas,Baltkrievijas, Slovākijas, Azerbaidžānas,Maķedonijas un 2 Āfrikas valstīm. Festivālsbūs iespēja bērniem izpaust sevi, kā arī iespējaiegūt jaunus draugus.KAS: teātra festivāls.KUR: Sigulda.KAD: 2014. gada rudens.Gija Kančeli, Leonids Desjatņikovs, AlfredsŠnitke, Pēteris Vasks. Festivāls plāno augstvērtīguprogrammu arī 2014. gadam.KAS: kamermūzikas festivāls.KUR: Siguldas koncertzāle ,,Baltais flīģelis”,Siguldas Luterāņu baznīca, SiguldasKatoļu baznīca.KAD: jūnija beigas.IDEJAS AUTORI: festivāla mākslinieciskaisvadītājs Gidons Krēmers.Festivāla producenti: Siguldas koncertzāle,,Baltais flīģelis” un Kremerata Balticaorķestris, www.kremeratabaltica.lv,www.sigulda.lv.RĪKOTĀJI: Siguldas koncertzāle ,,Baltaisflīģelis”, Kremerata Baltica orķestris.Sadarbības partneri: uzņēmēji,vēstniecības.IDEJAS AUTORI:Ingrīda Žigure, Eva Viļkina.RĪKOTĀJS: biedrība “Cerību spārni”,www.ceribusparni.lv.SADARBĪBAS PARTNERI: Siguldas novadadomes Sociālā pārvalde, Kultūraspārvalde, Viļānu biedrība “Saulstariņi”,Olaines biedrība “Ābolītis”, Latvijas cilvēkuar īpašām vajadzībām organizācijaSUSTENTO, Dzīves palīdzības biedrībaLebenshilfe Vācijā.146 147

īsākās vasaras naktssvinēšanaDažādos svētkos Siguldā, Rīgā un visāLatvijā kristīgās tradīcijas harmoniskisadzīvo ar gadsimtus ilgi ievērotāmtradīcijām. Visplašāk dabas saulgriežiopermūzikas svētki13. gs. pils mūru ieskautā Siguldaspilsdrupu estrādē notiek pasaulesaugstākā līmeņa opermūzikas izpildītājuun skatītāju iemīļotais festivāls.Siguldas Opermūzikas svētkosir uzstājušās ievērojamas latviešu, kāarī ārzemju opermūzikas zvaigznes,piemēram, Katja Andželoni, SiselaKirkebū, Dženisa Diksone, MihelaŠamira, Maikls Dīns, Alfrēdo Daza,Ahmeds Agadi un daudzi citi. Svētkinotiek pēc ķirurga Daiņa Kalna iniciatīvaskopš 1993. gada.Papildus pasaulē atzītu opermūzikas izpildītājukoncertam un operas izrādei šodienfestivālam jau jauni uzdevumi – tā ir iestudējumuradīšana īpaši jaunajiem operastiek svinēti vasaras īsākajā – Jāņu –naktī. Tā reizē ir tolerances veicināšanapret dažādām tradīcijām, meklējotvienojošo un svinot vasaras garākossvētkus īsākajā naktī.Vasaras saulgriežu svinības Turaidas vēsturiskajātelpā gadu garumā ir piesaistījušasplašu cilvēku interesi. Sadarbībā arnodibinājumu “Māras loks” un Turaidasmuzejrezervātu līdz šim paveiktais liecina,ka sabiedrībā ir pieaugoša interese izprastun saglabāt seno kultūras mantojumu kādzīvu tradīciju. Līdztekus ikgadējam pasākumam– tradicionālo vasaras saulgriežusvinēšanai, 2014. gadā tiks apzinātastās vietas Latvijā un pasaulē, kur vasarassaulgriežus svin 21. jūnijā – gada īsākajānaktī, kā arī notiks apmaiņa ar svinību iespaidiem.Jau šobrīd īpaši izveidotā mājaslapā var iepazīties ar saulgriežu svinēšanaskartēm, kā arī pievienot savu norisesvietu jau esošajām. Jāņu svinēšanas tradīcijasietver siera siešanu, dziesmas, dejas,rotaļas, uguns staba uzstādīšanu kalnamāksliniekiem, lai piesaistītu gados jaunuopermūzikas klausītāju. Otra svētkugalvenā norise ir vērienīgs Opermūzikaskoncerts, kura radīšanā aicināti sadarbotiesprofesionāli mākslinieki – LatvijasNacionālās operas simfoniskais orķestris,operas solisti, kora mākslinieki un Latvijasamatierkoru dziedātāji.KAS: festivāls.KUR: Siguldas koncertzāle ,,Baltais flīģelis”,Siguldas Luterāņu baznīca, Kultūrascentrs, galvenā norises vieta – Latvijasskaistākā vasaras kulise SiguldasPilsdrupu estrāde.KAD: jūlija trešā nedēļa.IDEJAS AUTORS: festivāla mākslinieciskaisvadītājs Dainis Kalns.RĪKOTĀJI: SO “Siguldas opermūzikassvētki”, Siguldas novada dome.galā u. c. Tie ir svētki, kas cilvēkam dodiespēju apzināties savu vietu pasaulē unsavu saistību ar dabas ciklu.KAS: gadskārtu tradīcija – vasarassaulgriežu svinības.KUR: Turaidas muzejrezervāta teritorija –Jāņu kalns, Dziesmu dārzs, Skandiniekuavotiņš un Dainu kalns, Siguldas novadapakalni.KAD: 21. jūnijs, 2014. gada īsākā nakts nopievakares līdz saules lēktam.IDEJAS AUTORI: Jolanta Borīte, Anda Skuja,Agnija Saprovska.RĪKOTĀJI: Siguldas novada dome, Turaidasmuzejrezervāts, “Nodibinājums Mārasloks”, Latvijas Folkloras biedrība, Latvijasamatniecības kamera, “Nemateriālākultūras mantojuma valsts aģentūra”,www.saulesloks.org, www.worldsuncircle.org, www.sigulda.lv, www.tmc.gov.lv.SADARBĪBAS PARTNERI: Latvijas folkloraskopas, vīru kori, dūdinieki, seno amatuveicēji, Danču klubs, visi līgot gribētāji.teātru vasaraSigulda ir kļuvusi par mājvietu Latvijasteātru vasaras salidojumam – rīkojotizrādes visām gaumēm un auditorijām.2008. gadā Sigulda pārņēma iniciatīvurīkot pie sevis Dailes teātra Vasarasfestivālu, kurš aicina ne tikai sava, betvisu Latvijas profesionālo teātru aktierussev līdzi no pilsētas mūriem tuvākpie sava skatītāja.Dailes teātris ir lielākais profesionālais repertuārteātrisLatvijā. Teātri raksturo formāun saturā moderni liela mēroga uzvedumi,kas ietver visplašākā spektra iestudējumus:pasaules literatūras klasiku, savalaika dramaturģiju, muzikālās un bērnuizrādes. Ik pa 2 gadiem tiek rīkots TeātraVasaras festivāls, kura aizsācējs ir Dailesteātris. Iepriekšējais festivāls pierādīja, kaiecere veidot to kā valstiski svarīgu notikumupilnībā attaisnojās. Katru gadu citsvalsts teātris tiek uzaicināts uzņemtiesvēja dejasGaisā cilvēks, kuru nesaista ne virve,ne izpletnis, – tā ir lidošana vārda tiešānozīmē. Senais stāsts par Ikaru irpārtapis mūsdienu iespējā. Siguldādarbojas kosmonautu trenažierisAerodium, kurā var izjust brīvā kritienasajūtu, lidinoties uz spēcīgas, Boeingpropellera radītas gaisa strāvas.Siguldā uzstādītā vēja tuneļa gaisa plūsmasātrums ir 180–200 kilometru stundā.Aerodium ir Austrumeiropā pirmais vertikālaisvēja tunelis. Vēja tuneļa spēcīgā gaisaplūsma ļauj cilvēkam nogulties uz tās unlidot. Aerodium projekts paredz speciāluapmācību bērniem un jauniešiem no 8 līdz15 gadiem, pēc kuras labākie triku meistarimācēs stabili lidot un veikt trikus gaisā.galvenā teātra lomu un pārējos piedalītiesviesstatusā festivāla programmā. Teātraizrādes tiek piedāvātas gan tradicionālāstelpās, gan publiskajā telpā, dabas vidē.Festivāla rīkotāji piedāvā arī daudzveidīguizklaides programmu. Tā sevī iekļauj iespējuar grima un teātra kostīmu palīdzībupārtapt dažādos tēlos un tikt iemūžinātiemfotogrāfijās, vizināšanos ar zirgiem, izbraucienusar laivām, iespēju iepazīt pilsētasvēsturi, izklaides bērniem.KAS: festivāls.KUR: Siguldas pilsētas publiskā telpa,kultūrvēstures objekti, kultūras nami,koncertzāle “Baltais flīģelis”, SiguldasKatoļu baznīca, Pilsdrupu estrāde.KAD: reizi divos gados jūnijā – 2010. gads,2012. gads, 2014. gads.IDEJAS AUTORI: festivāla direktors – AivarsLīnis, Vasaras festivāla izpilddirektore –Indra Rubene, mākslinieciskais vadītājs– Juris Vaivods.RĪKOTĀJS: VSIA Dailes teātris.Apmācības programma kalpos par pamatušovprogrammas izveidei 2014. gada programmā,un labākajiem lidotājiem būs iespējapiedalīties īpaši veidotā izrādē 3. LatvijasZiemas olimpiādes Atklāšanas pasākumā.Izrāde būs mūzikas, brīvā lidojuma un videomākslas simbioze. No tiem talantīgajiemjauniešiem, kas būs sasnieguši 16 gaduvecumu, izvēlēsies jaunos akrobātus, kasuzstāsies izrādēs visā pasaulē.KAS: apmācības programma, šovs.KUR: Sigulda.KAD: 2014. gada marts, Ziemas olimpiādesNoslēguma pasākums.IDEJAS AUTORI:Ivars Beitāns, Jolanta Borīte.RĪKOTĀJI: “Aeroduim Latvija” un “LGKgrupa”.SADARBĪBAS PARTNERI: Siguldas novadadome, Latvijas Olimpiskā komiteja.SADARBĪBAS PARTNERI: Siguldas novadadome, Latvijas Olimpiskā komiteja.148 149

ziemas olimpiādeSiguldas bobsleja trase, kur notiek pasaulesun Latvijas līmeņa sacensības,uzbūvēta 1986. gadā. Bobsleja pirmsākumiLatvijā meklējami Siguldā 19.gadsimta beigās, kad Siguldas muižasīpašnieks kņazs Nikolajs Kropotkinsuzbūvēja pirmo 900 m garo bobslejaceļu ar vienu virāžu. Šodien tā ir vienano 17 pasaules bobsleja trasēm, tāsgarums ir 1200 metri, tai ir 16 virāžasun maksimālais ātrums 125 km/h. Šeit2014. gadā notiks 3. Latvijas ZiemasOlimpiāde – vēl viena spēku pārbaudepēc Ziemas olimpiādes Sočos.Sportisti no visas Latvijas sacentīsies 11ziemas sporta veidos – biatlonā, distančuslēpošanā, kalnu slēpošanā, snovbordā,bobslejā, kamaniņu sportā, skeletonā, daiļslidošanā,šorttrekā, hokejā un kērlingā.Pieci no šiem sporta veidiem notiks citāsLatvijas pilsētās. Sacensības tiek rīkotas,balstoties uz Olimpisko spēļu tradīcijām.bobsleja trases skatu torni un pilnveidotnobraucienu piedāvājumu tūristiem. Jaušobrīd ikviens var iejusties sportista ādā,izbaudot ledū lietās virāžas ar sacīkšubobu.KAS: sporta sacensības.KUR: Sigulda.KAD: ziema.IDEJAS AUTORS:Siguldas novada dome.RĪKOTĀJI: Siguldas novada dome,Latvijas Olimpiskā komiteja.SADARBĪBAS PARTNERI: Ventspils dome,Rīgas dome, Jelgavas dome,Valmieras dome, Priekuļu un Cēsu rajonadome, Izglītības ministrija, Kultūras unradošās industrijas izglītības centrs.Norise ir līdzīgā kā Ziemas olimpiādei – tāfebruārī sāksies ar svinīgo lāpas aizdegšanasceremoniju Siguldas pilī. Lāpa līdzmartam apceļos visas tās pašvaldības unsporta bāzes, kurās notiks Olimpiādes sacensības.Sadarbībā ar novada izglītībasiestādēm un Mākslas skolu tiks organizētasvairākas interesantas mākslas akcijas:• Izgatavoti 20 tērpi sniegavīriem, kuri3. Latvijas Ziemas olimpiādes laikā nesīsdalībnieku komandu nosaukumus.• Balvu apgleznošana.2014. gada ziemā Siguldu sagaida vēlvairāki sporta pasākumi – nozīmīgākaisno tiem ir tradicionālais kamaniņu sportaPasaules kausa posms. Līdz 2014. gadamiecerēts izveidot ekspozīciju par bobslejaun kamaniņu sporta vēsturi, darīt pieejamu150 151

152lielākās pasākumunorises vietas

Latvijas Nacionālā bibliotēkaSpīķeri – radošo industriju kvartālsLatvijas Nacionālā bibliotēkaRīgas koncertzāleLatvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība ir nozīmīgākā un apjomīgākā valsts iniciatīva21. gadsimtā Latvijā. Bibliotēkas ēka, kas tēlaini tiek dēvēta par “Gaismas pili”, kļūs ganpar informācijas, kultūras un sabiedriskās dzīves centru, gan spilgtu pilsētvides iezīmiun Rīgas simbolu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu atbalsta UNESCO, kas1999. gadā pieņēma rezolūciju ar aicinājumu dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībaisniegt visu iespējamo atbalstu projekta īstenošanai. 2008. gadā ir sākušies ēkas būvdarbi.Apmeklētājiem “Gaismas pili” plānots atvērt 2013. gadā.Plašāk par projektu: www.gaismaspils.lv.Rīgas koncertzāleRīgas koncertzāle un Latvijas Nacionālā bibliotēka atradīsies līdzās viena otrai, veidojotjaunu kultūras objektu grupu Daugavas kreisajā krastā. UNESCO Pasaules mantojumacentrs Rīgas koncertzāli atzinis par kvalitatīvas arhitektūras paraugu, kas eleganti papildināspilsētas jauno centru. Rīgas koncertzāle būs ne vien izcilas arhitektūras paraugsun pilsētas simbols, bet arī dos tās apmeklētājiem iespēju baudīt neatkārtojamu akustikasun tehnisko kvalitāšu kombināciju. Ēkā būs trīs zāles – lielā zāle akadēmiskās mūzikasatskaņošanai, kā arī mazā zāle un eksperimentālā zāle, ko būs iespējams pielāgotdažādu žanru mūzikai. Rīgas koncertzālē tiks nodrošinātas plašas publiskās telpas untelpas mūziķu ikdienas darbam, tai skaitā mēģinājumiem.Plašāk par projektu: www.koncertzale.lv.Laikmetīgās mākslas muzejsLaikmetīgās mākslas muzejs tiks veidots vēsturiskā celtnē – bijušajā spēkstacijas ēkāAndrejsalā. Šī, agrākā ostas teritorija tuvākajos gados pārtaps par modernu un pievilcīguapkaimi, līdzīgu Soho Ņujorkā vai Notinghilai Londonā. Laikmetīgās mākslas muzejsbūs multifunkcionāls kultūras centrs, kurā būs izstāžu telpas 4 000 kvadrātmetru platībā,konferenču un kino zāle, datorizēts informācijas centrs, bibliotēka un arhīvs, kā arī telpasmākslas pedagoģijai un projektu darbnīcas. Muzejs ne tikai atspoguļos nacionālāsidentitātes simbolus, kas apliecina Latvijas bagātīgo vizuālās mākslas mantojumu, betarī kļūs par apliecinājumu Rīgas nozīmīgajai lomai 21. gadsimta Eiropas kultūras procesos.Vienlaikus ar ēkas būvniecības projekta izstrādi tiek veidots Latvijas Laikmetīgāsmākslas muzeja krājums – darbus atlasa Kultūras ministrijas apstiprināta Starptautiskaekspertu komisija. Plašāk par projektu: www.camriga.lv.Pamatojoties uz Rīgas pilsētas attīstības plānu, kas paredz Spīķeros attīstīt kultūras unizklaides funkcijas un iesaistīt teritoriju pilsētas sabiedriskajā un darījumu infrastruktūrā,Spīķeri top par radošo industriju kvartālu, veidojot augstas pievienotās vērtības klāsteri.Jau šobrīd Spīķeros atrodas unikāls Leļļu mākslas muzejs, avangarda teātris pieaugušajiemun bērniem, notiek laikmetīgās mūzikas un kino pasākumi Dirty Deal Café. Vērienīgifestivāli un īpaši koncerti katru nedēļu Spīķeru kvartālu padara par nozīmīgu laikmetīgāskultūras centru. Pilsētas ievērojamākajos kultūras festivālos – “Baltās naktis”, Dzejas dienas,Staro Rīga un citos – Spīķeru kvartāls ir viens no notikumu epicentriem. Jaunatklātākuģīšu satiksme ir likusi pamatu Spīķeru krastmalas atdzīvināšanai.Spīķeru kvartāls ir ēku komplekss starp Maskavas, Turgēņeva un Krasta ielām un Spīķerukrastmala posmā no Dzelzceļa tilta vecā balsta līdz Salu tiltam. Pasaules UNESCO mantojumasarakstā iekļautā Spīķeru teritorijas industriālā estētika kalpo par iedvesmu kvartālaattīstībai.Iecerēts, ka Spīķeru teritorija pārvērtīsies laikmetīgā, modernā un sabiedrībai pieejamāpilsētvidē. Spīķeros būs mājvieta radošās kultūras organizācijām, laikmetīgās mūzikasun kino pasākumiem, mākslas galerijām, birojiem, mājīgiem restorāniem un kafejnīcām.Spīķeri būs vieta Baltijas reģionā izcilākajai Gastronomijas mākslas koledžai un Latvijaszemnieku zaļajam tirgum.Spīķeru krastmalas nākotne ir augstas kvalitātes dizaina objekti un vieta kultūras pasākumiem,plašas ūdens izklaides iespējas visai ģimenei, gājējiem un velosipēdistiemdraudzīga piekļuve un Rīgas ūdenstransporta centrālais mezgls. Plānots, ka pilnībāSpīķeru kvartāla rekonstrukcija tiks pabeigta 2012. gadā, savukārt Spīķeru krastmalaslabiekārtošana noslēgsies 2009.–2010. gadā.Kalnciema ielas koka ēku komplekss – radošo industriju komūnaPrivātās iniciatīvas modeļa realizāciju 2004. gadā sāka Kārlis un Mārtiņš Dambergisadarbībā ar arhitekti Lieni Griezīti, renovējot Kalnciema ielas koka ēku ansambli.Uzņēmējdarbību Dambergi sāka ar otrreiz izmantotu koka grīdu ražotni, kas pāraugakoka māju pirkšanas un atjaunošanas darbībā.Ielas atjaunošanas projektu Rīgas domei 2002. gadā ierosināja nevalstiskā organizācijaLatvia Nostra, bet pozitīvs pavērsiens ieilgušajā atjaunošanas stagnācijas procesā notika,pateicoties NATO samitam Rīgā 2006. gada novembrī. Pirms šī svarīgā notikumatika dots nozīmīgs valsts finansējums, jo augsto viesu eskorts no starptautiskās lidostasnevarēja nokļūt centrā, nebraucot gar Kalnciema ielas koka mājām, kuras tolaik bija ļotibēdīgā stāvoklī.SpīķeriTagad Kalnciema ielas komūna jau ir dzīvesveids, kas magnētiski pievelk, iesaista domubiedrusun pulcina līdzīgi domājošus cilvēkus māju apdzīvošanai. Zaļās mājas komūnasdarba kārtībā ir savas ēdnīcas projekts, un projekta organiska sastāvdaļa ir zaļietirdziņi, kur sezonā pieejama vietējā audzētā pārtika.Laikmetīgās mākslas muzejsKalnciema ielas koka ēku komplekss154 155

CentrāltirgusMežaparka Lielā estrādeCentrāltirgusLatvijas Nacionālā opera“Arēna Rīga”Rīgas Centrāltirgus ir lielākais tirgus Baltijā un viens no lielākajiem atklāta tipa tirgiemgan Eiropā, gan pasaulē. To atklāja 1930. gadā, un pieci tirgus paviljoni bija lielākaisceltniecības objekts Latvijā pēc Pirmā pasaules kara. Centrāltirgus funkcija nav mainījusieslīdz pat mūsdienām – tā ir lielākā un iecienītākā iepirkšanās un tirgošanās vieta.Zemnieki no visas Latvijas tirgus paviljonos un atklātajā tirdzniecības teritorijā piedāvāsavu produkciju – dārzeņus, ogas, augļus, gaļas un piena produktus un citus lauku labumus.Centrāltirgus iesaistās arī mākslas aktivitātēs – šogad tika rīkotas Mākslas dienasar mākslinieku akciju uz gaļas paviljona jumta, dzejas lasījumiem, mākslas priekšmetutirdzniecību un profesionāļu lekcijām par laikmetīgo mākslu.Daugavas krastmala14. gadsimtā par pilsētas galveno ostu kļuva Daugavas krastmala. Mainoties laikiem,osta ir aizvirzījusies tālāk no pilsētas centra, bet krastmala tagad kalpo atpūtas mērķiem.Daugavas krastmala ir iegājusi vēsturē arī kā Dziesmotās revolūcijas viens no simboliem,pulcējot simtiem tūkstošu cilvēku miermīlīgās demonstrācijās, lai pieprasītu valsts neatkarībasatjaunošanu. Ik gadus valsts neatkarības dienā tajā notiek militārās parādes,bet vakarā cilvēki pulcējas, lai apbrīnotu svētku uguņošanu. Krastmalā simtiem tūkstošucilvēku svinēja valsts iestāšanos Eiropas savienībā, tur ir notikuši dažādi pilsētas svētkulielkoncerti. No vairākām piestātnēm kursē kuģīši, kas ikvienu interesentu iepazīstina arskatu uz Rīgu no Daugavas upes.Latvijas Nacionālā operaRīgas “Baltais nams”, kā tautā dēvē operu, celts 1863. gadā. Toreiz to sauca par RīgasPilsētas Pirmo jeb Vācu teātri, un to uzbūvēja pēc Pēterburgas arhitekta Ludviga Bonštetaīstenotā projekta. Šodien Latvijas Nacionālās operas vēsturiskajai ēkai ir piebūvēta arīJaunā zālē. Vienas sezonas laikā LNO tiek parādītas gandrīz 200 izrādes. Gada laikātiek sagatavoti vidēji 6 jauniestudējumi, saglabājot proporciju starp operas un baleta izrādēm.Divas nedēļas jūnijā notiek ikgadējais Rīgas Operas festivāls, kas tiek organizētskopš 1998. gada kā iepriekšējās sezonas kopsavilkums. Festivāla laikā parasti tiek rādītipēdējās sezonas jauniestudējumi un nozīmīgākie iepriekšējo sezonu uzvedumi, kā arīatskaņots kāds lielas formas simfonisks darbs.“Arēna Rīga”“Arēnas Rīga” aprīkojuma tehniskais un servisa līmenis ir atbilstošs starptautiskās izklaidesindustrijas augstākās klases prasībām, kas ar pasaulē pieprasītu skatuves mākslinieku,mūziķu un sportistu piedalīšanos spēj pulcēt daudzus tūkstošus lielu auditoriju.Arēna pasākumu organizatoriem dod iespēju piedāvāt Latvijas skatītājiem pasaulē pieprasītākosšovus, izrādes un koncertus. “Arēna Rīga” ir Eiropas Arēnu asociācijas (EAA)biedre kopš 2005. gada novembra. EAA apvieno vairāk nekā 20 Eiropas arēnu, un tāsmērķis ir veicināt vienotas informācijas apmaiņu gan par pasākumiem Eiropā un starpEiropas arēnām, gan par likumdošanu, jaunumiem tehnoloģiju jomā un izmaiņām tirgussituācijā. Arēna atvērta 2006. gadā, tās ietilpība – 14 500 vietas, kopējā platība 22 568kvadrātmetri, arēnas laukums – 33 x 63 metri.Mežaparka Lielā estrāde uzbūvēta 1955. gadā. Lai arī laika gaitā īstenotas vairākas estrādespārbūves un papildinājumi, tā ir saglabājusi objekta sākotnējo vizuālo tēlu un irpiemērota apjomīgu kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumu īstenošanai – vienolīdz pat 20 000 dziedātāju un tuvu 100 000 skatītāju Vispārējos Dziesmu un deju svētkos.Estrādē notiek rokgrupu koncerti u. c. populāri pasākumi. 2008. gadā tika pabeigtaestrādes rekonstrukcijas 1. kārta, savukārt pēc pāris gadiem jānoslēdzas 2. kārtai, kurasgaitā plānots paplašināt skatuves un skatītāju daļu, kā arī būtiski labiekārtot estrādesapkaimi. Parks ap estrādi jau šobrīd piemērots sabiedrības sporta un brīvā laika pavadīšanasiespējām, bērnu izklaidei, tam blakus atrodas arī gadsimtu vecais Zooloģiskaisdārzs.Rīgas laikmetīgās mākslas telpaRīgas Mākslas telpa ir Rīgas domes atbalstīta daudzfunkcionāla izstāžu zāle, kurasgalvenais uzdevums ir laikmetīgās vizuālās mākslas popularizēšana un atbalstīšana kālokālā, tā starptautiskā mērogā. Mākslas telpa darbojas paralēli vairāku programmu ietvaros.Lielo izstāžu programmu pamatā veido Rīgas mākslas telpas un tās pieaicinātikuratori, gadā nodrošinot vismaz 5 lielizmēra mākslas skates. Šīs programmas ietvaroskatra izstāde ir apskatāma 2 mēnešu garumā. Plānojot šo programmu, tiek ievērota paritātestarp ceļojošo izstāžu uzņemšanu un oriģinālu mākslas produktu radīšanu. Baltijasun Austrumeiropas valstu mākslas telpai ir veltīta izstāžu programma Intro, kas risināsatsevišķā, neliela izmēra izstāžu telpā un nodrošina 12 izstāžu apriti gadā. Šī programmakompensē nekomerciālo mākslas galeriju trūkumu Rīgā. Īpašs uzsvars tajā tiek likts uzjauno mākslinieku vai mākslas kuratoru debijas iespēju nodrošināšanu.Publiskais forums ir programma, kas rada sadarbības iespējas starp radošo profesijupārstāvjiem un citās nozarēs strādājošajiem, veicina sociālo aktivitāti, procesuālās mākslasizpausmes un mākslu publiskajā telpā. Šajā programmā tiek plānoti 4 lielāki starpnozarumākslas pasākumi gadā un mazāki regulāri tematiski pasākumu cikli. “Publiskaisforums” piedāvās koncertus, literārus un teātra mākslas, kino un videomākslas pasākumus,priekšlasījumus un tikšanās ar radošo inteliģenci no Latvijas un ārvalstīm.Rīgas mākslas telpas izglītības programmas mērķis ir veicināt sabiedrībā izpratni parmūsdienu mākslas procesiem, organizējot lekcijas, tikšanās ar māksliniekiem, piedāvājotgidu pakalpojumus, sadarbojoties ar vispārējās izglītības iestādēm un mākslasskolām, kā arī piedāvājot individuālas un grupu vizuālās mākslas nodarbības. Rīgasmākslas telpa tika oficiāli atklāta 2008. gadā, lielā zāle – 1700 kvadrātmetri, Intro zāle –150 kvadrātmetri, izglītības telpa – 70 kvadrātmetri.Mežaparka Lielā estrādeRīgas laikmetīgās mākslas telpa156 157

Latvijas Nacionālais mākslas muzejsĶīpsalas izstāžu zāleLatvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) misija ir muzejiskiem līdzekļiem bagātinātvisplašāko sabiedrību ar Baltijas un Latvijas tēlotājas mākslas vērtībām no 18. gadsimtabeigām līdz tagadnei, sniedzot liecības par kultūras un mākslas attīstības gaitu Latvijātās vēsturiskajās un mākslinieciskajās izpausmēs, par nacionālās mākslas skolas izveidiun manifestēšanos pasaules kultūras vēstures un laikmetīgo procesu kontekstā, parnacionālo identitāti.Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā nacionālās mākslas krātuve Latvijā. Muzejaēka K. Valdemāra ielā ir viena no iespaidīgākajām historisma stila celtnēm Rīgas bulvārulokā. Savukārt ēka Torņa ielā ir krievu vēlīnā klasicisma stila ampīrs paraugs.Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā kopējā platība ir 17 200 kvadrātmetri, tajā ir konferenčuzāle ar ietilpību 250 cilvēkiem un autostāvvieta 1200 automašīnām. Šeit notiekizstādes, konferences, kongresi, gadatirgi, koncerti un citi masu pasākumi. Ķīpsalākoncertējušas dažādas pasaules slavenības, tajā skaitā Patricia Kaas, Roberts Plants,Placebo, Gregorians, Nazareth, Emirs Kusturica, Gorans Bregovičs, R.E.M. u. c. Lieluspanākumus guvuši mūzikli – 2004. un 2005. gadā “Mūzikas skaņas”, 2006. un 2007.gadā “Vestsaidas stāsts”, bet 2008. gadā pēc V. Igo romāna veidotais Les Miserables.Tāpat šeit notiek sporta deju festviāli un deju svētku lieluzvedumi.Rīgas Doms un Rīgas doma dārzsLatvijas Nacionālais mākslas muzejsMuzejs glabā vairāk nekā 52 000 mākslas darbu. LNMM pamatkrājumu veido glezniecības,grafikas un tēlniecības kolekcijas. Muzejā ir apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas,kas atspoguļo profesionālās mākslas attīstību Baltijā un Latvijā no 18. gadsimta viduslīdz mūsdienām, kā arī atklāj spilgtas krievu mākslas epizodes no 18. gadsimta līdz 20.gadsimta 1. pusei.LNMM regulāri rīko mākslas izstādes, piedalās starptautiskos projektos, gatavo muzejaizdevumus, organizē zinātniskas konferences, dažādus mākslas un kultūras pasākumus.Paralēli ekspozīciju un izstāžu darbībai Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veicintensīvu izglītojošu darbu. Apmeklētājiem tiek piedāvātas muzeja darbinieku vadītasekskursijas, speciālas muzejpedagoģiskās programmas. Interesentiem pieejams zinātniskodokumentu centrs.Rīgas Doms ir Rīgas un Latvijas arhibīskapa katedrāle un Doma draudzes dievnams.Rīgas Doma pamatakmens ir likts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211.gadā. 1884. gadā E. F. Walcker & Co uzbūvētās ērģeles ir pieskaitāmas pie pasaulesvērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm – tām ir visaugstākās kvalitātes tehniskais un mākslinieciskaisizpildījums, un tās pieder pie vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūves mākslasaugstākajiem sasniegumiem.Ērģeles ir izcils mūzikas vēstures piemineklis. Tās saistītas ar pēdējo 120 gadu izcilākajiemLatvijas ērģelniekiem un komponistiem un ietekmējušas Latvijas ērģeļu mākslasattīstību vairāk nekā jebkurš cits instruments. Ferencs Lists, viena no izcilākajām 19.gadsimta mūzikas personībām, speciāli Rīgas Doma ērģeļu iesvētīšanai sacerēja kompozīcijuērģelēm Nun danket alle Gott.Ķīpsalas izstāžu zāleIk gadu muzejs pieņem ap 130 000 apmeklētāju no visas pasaules. 2005. gadā LatvijasNacionālais mākslas muzejs atzīmēja savas galvenās ēkas 100 gadu jubileju.Rīgas Domā noris gan garīgi, gan kultūras un valsts nozīmes notikumi. Dievnamam piegulošajādārzā īpašā gaisotnē norit brīvdabas koncerti.Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls”Doma laukumsIzstāžu zāle “Arsenāls”Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls” Vecrīgā, Torņa ielā 1, izvietota19. gadsimta sākumā celtā muitas noliktavas ēkā. Tā ir būvēta pēc arhitekta I. E. deVittes projekta krievu vēlīnā klasicisma stilā ampīrs.Muzeja krājumu, kas glabājas nodaļā “Arsenāls”, veido glezniecības, grafikas un tēlniecībasmākslas darbi, kas radušies Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē līdz mūsdienām un kurusdarinājuši latviešu izcelsmes mākslinieki pasaulē minētajā laika periodā. “Arsenāla”izstāžu zālēs regulāri norisinās plašas mākslas izstādes, starptautiski projekti, kā arī dažādimākslas un kultūras pasākumi. Bet LNMM Radošā darbnīca II stāvā konceptuāliiepazīstina sabiedrību ar laikmetīgās mākslas netradicionālām un interaktīvām formāmLatvijā un pasaulē.Doma laukuma centrā ir vieta, no kuras iespējams redzēt trīs Vecrīgas baznīcu apzeltītosgaiļus. Doma laukumu sāka veidot 19. gadsimta beigās, nojaucot ēkas Doma baznīcasrietumu un ziemeļrietumu pusē, lai atsegtu Doma baznīcas ieejas portālus. Laukumspieredzējis dažādu varu vēlmi atstāt savu spiedogu – Doma laukums savulaik bijis 15.maija laukums (autoritāram valsts apvērsumam par godu), 17. jūnija laukums (veltītsPadomju armijas ienākšanai Latvijā). Doma laukums ir tradicionāla pilsētnieku un viesupulcēšanās vieta pilsētas svētku norisēs, Jāņu zāļu tirgū, koncertos, demonstrācijās,jaungada svinībās.Sv. Pētera baznīcaŠodienas pilsētnieks baznīcu no tālienes atpazīst pēc iemīļotā zeltītā baznīcas gaiļa.Tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas 1997. gada 4. decembrī iekļauts UNESCOPasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pirmo reizi ēka dokumentos pieminēta 1209.gadā. Sv. Pētera baznīca ir viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālāsarhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. 64,5 metrus augstā baznīcas torņa konstrukcija17. gadsimtā bija sava laika augstākais koka konstrukcijas tornis Eiropā. 1721. gadāRīgas DomsSv. Pētera baznīca158 159

Melngalvju namsbaznīcas tornī iespēra zibens, un tas nodega. Pēc Krievijas cara Pētera I, kas šajā laikābija Rīgā un piedalījās ugunsgrēka dzēšanā, pavēles torni atjaunoja iepriekšējās formās,un tad torņa kopējais augstums bija 120,7 metri. Vēlreiz Sv. Pētera baznīca tika nopostīta2. Pasaules kara laikā, torņa atjaunošanas darbus pabeidza 1973. gadā. Baznīcasinterjera restaurācija tika pabeigta 1984. gadā. Plašo baznīcas zāli izmanto ne tikai dievkalpojumiem,bet arī koncertiem, mākslas izstādēm, arhitektūras un pilsētbūvniecībaskonkursu skatēm.Melngalvju namsMelngalvju nams, sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā. Nams celts kā sanāksmjuun dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, bet 17. gadsimtāpar tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārtvācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiembija svētais Maurīcijs, romiešu leģiona komandieris, miris mocekļa nāvē – viņam nocirstagalva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi un simbolu,to attēloja arī biedrības ģerbonī. Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne, tāpat kā rātsnams,Otrā Pasaules kara laikā pārvērtās drupās. Pilsētas 800-gadei par godu namu uzvecajiem pamatiem 1999. gadā no jauna uzcēla Rīgas pilsēta. Pie nama uzstādīja arīRolanda skulptūru, viduslaiku Hanzas brīvpilsētu simbolu.Jau vairākus gadus Rātslaukumā pie Melngalvju nama notiek pasākumi ar amatniekupiedalīšanos – Maija grāfa svētku tirgus atklāj Rīgas svētku un gadatirgu sezonu unMiķeļdienas Ābolu tirgus septembrī to noslēdz. Galerijas divos stāvos un pagraba izstāžuzālē ik mēnesi tiek atklātas jaunas izstādes. Svētku zāle ar savu brīnišķo akustiku tikadaudzināta par vienu no labākajām koncertzālēm Rīgā. Arī jaunuzceltā Melngalvju namaSvētku zālē ar lielisku akustiku regulāri tiek rīkoti koncerti. Melngalvju nams ir uzņēmisdaudzu valstu vadītājus, karalisko namu pārstāvjus un garīgās dzīves vadītājus.Visos nama logos ievietoja mākslinieciskas krāsainas vitrāžas, kurās fotogrāfiski precīziatspoguļoti amatu vecāko portreti un agrāku gadsimtu tradicionālie tērpi.19. gadsimta greznas neogotikas stila namā notiek koru, solistu un klasiskās mūzikaskoncerti, izstādes, lekcijas, lietišķas tikšanās, tur notika arī Rīgā 2006. gadā rīkotās NATOgalotņu sanāksmes akadēmiskā apspriede.Lielajā zāle ir 450 vietas.Latvijas Nacionālais teātrisSlavens ar to, ka 1918. gada 18. novembrī teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika.Teātra vēsture aizsākās 1902. gadā kā Rīgas pilsētas Otrajam teātrim. Kopš tiem laikiemteātris joprojām pulcē plašas auditorijas no visas Latvijas, iestudējot gan latviešu klasiķudarbus, gan ārvalstu dramaturgu lugas un gūstot sabiedrības atzinību ar mūsdienuhumora izrādēm.Jaunais Rīgas teātrisJRT ir 1992. gadā dibināts profesionāls repertuārteātris, kas saviem skatītājiem piedāvāgudru, atraktīvu un neparastu repertuāru – mūsdienīgu skatījumu uz klasiku, latviešu oriģināldramaturģijuun ārzemju autoru darbiem. JRT ir divi stacionāri spēles laukumi: Lielāzāle ar 470 skatītāju vietām un Mazā zāle – 100 skatītājiem. Papildus tiek meklētas unizrādēm piemērotas aizvien jaunas spēles telpas, gan teātrī, gan netradicionālās vietās.“Raksturīgi, ka ap šo namu ir pulcējušies nemiera gari. Kā daudzo garīgo pārdzīvojumukoncentrācijas punkts – šis nams būtu pielīdzināms Senās Grieķijas templim,” – tāLāčplēša ielas 25. ēku definējis viens no izcilākajiem latviešu režisoriem un leģendāraisDailes teātra vadītājs E. Smiļģis.Latvijas Nacionālais teātrisLielā ĢildeLielā ĢildeLielā Ģilde – viena no senākajām sabiedriskajām celtnēm Baltijā, kuras pirmsākumi tāsvēsturiskajā daļā iesniedzas tālā 14. gadsimta pirmajā pusē. Tā izveidojās Rīgā 1354.gadā, kad tirgotāji atdalījās no Svētā Krusta un Trīsvienības ģildes. Lielās ģildes locekļibija vācu tirgotāji, zeltkaļi un literāti. Lielā Ģilde vēsturiski allaž bijusi atvērta kultūras,sabiedriskajiem un saviesīgajiem pasākumiem, tajā koncertus snieguši daudzi pasaulēslaveni mūziķi, tajā skaitā pasaules rīdzinieki Miša Maiskis, Gidons Krēmers u. c.Līdztekus koncertiem telpās norit arī konferences, semināri, saviesīgi pasākumi. Lielajāzāle ir 669 stacionāras sēdvietas, iespējams ievietot papildus 50 sēdvietas.JRT vadošais režisors ir Alvis Hermanis, teātris un A. Hermanis ieguvuši neskaitāmasgalvenās balvas un starptautiskas atzinības, regulāri pārstāvot valsti dažādos nozīmīgosteātra festivālos.Dailes teātrisDailes teātris tika atklāts 1920. gadā. 1925. gadā Parīzes Starptautisko dekoratīvo māksluizstādē teātris saņēma Grand Prix un Diplome d’Honneur. Padomju laikā guvis neskaitāmasbalvas dažādu valstu dramaturģijas festivālos. Līdztekus dažādām izrādēm teātrīnotiek arī koncerti un saviesīgi pasākumi, 2006. gadā tas bija Rīgā rīkotās NATO galotņusanāksmes NVO rīkoto pasākumu mājas.Jaunais Rīgas teātrisMazā ĢildeMazā ĢildePašā Vecrīgas centrā pie Līvu laukuma atrodas 1866. gadā tapusī Mazā ģilde. Sevišķibagātīgi Mazās ģildes iekšējo interjeru papildināja un izgreznoja 1888. gadā, ilggadējāģildes vecākā Fridriha Brunstermana laikā, kad fasādes dzegā pret Meistara ielu ievietojaMazās ģildes ģerboni, priekšnamā, vestibilā un kāpņu telpā grīdas ieklāja terraco mozaīkā.Darbus veica Frankfurtes pie Mainas firmas Johann Odorico atsūtītie itāļu meistari.Dailes teātris160 161

M. Čehova Rīgas Krievu teātrisGrīziņkalna skeitparksRīgas Kongresu namsKultūras centrs “Ziemeļblāzma”M. Čehova Rīgas Krievu teātris – vecākais krievu dramatiskais teātris aiz Krievijas robežām– tika atklāts 1883. gada 2. oktobrī. Savu 120. gadadienu tas atzīmēja ar unikālustarptautisku projektu – Čehova lugas “Kaija” uzvedumu, kuru iestudējis pasaulslavenaisvācu režisors Peters Šteins kopā ar Edinburgas starptautisko festivālu. 2004./2005. gadasezona tika atklāta ar dubultu pirmizrādi – izrādi “Vulfa kundzes nebaidos” pēc E. Olbijalugas Romāna Kozaka iestudējumā krievu un latviešu valodā. Neparastais bilingvālaisprojekts kļuva par vienu daļu no kultūras integrācijas programmas, ko izstrādāja teātris.2010. gadā noslēgsies teātra rekonstrukcija, pārveidojot to par multifunkcionālu teātranamu.Rīgas Kongresu namsRīgas Kongresu nams ir vēsturiski būvēts kā kongresu un konferenču centrs komunistiskāspartijas vajadzībām. 1988. gadā Rīgas Kongresu namā (toreizējā Politiskās izglītībasnamā) notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, kur pirmo reizi skaļi tikaizteikts viedoklis, ka Padomju Savienība tika okupējusi Latviju. 2000. gadā to pārbūvēun 1200-vietīgajai konferenču zālei pievieno arī jaunas telpas. Rīgas Kongresu nams atrodaspilsētas sirdī – administratīvajā un kultūras centrā – vēstniecību un jūgendstila ēkurajonā. Rīgas Kongresu namu 2008. gadā par kvalitatīvu pasākumu norises vietu izvēlējās400 pasākumu organizatori, dažādas norises apmeklēja 200 000 apmeklētāju.Kultūras centrs “Ziemeļblāzma”Vecmīlgrāvja kokzāģētavas dibinātājs un kultūras dzīves veidotājs Augusts Dombrovskis(1845–1927) “Ziemeļblāzmu” pirmoreiz uzcēla 1904. gadā kā atturības biedrības namu,bet jau 1906. gadā cara soda ekspedīcija to nodedzināja. No 1910. līdz 1913. gadam tikauzbūvēta tagadējā ēka, kas kļuva par nozīmīgu kultūras centru – tajā darbojās pusprofesionālsteātris, koris, simfoniskais orķestris, notika dažādas izrādes un lekcijas. 1908.gadā tika iedibināta jauna tradīcija – vasaras sākumā rīkot Bērnu svētkus, un tā nepārtrūkapat Pirmā Pasaules kara gados, kad ar pilsētas komandanta atļauju tos turpinājarīkot. Īsi pirms padomju okupācijas tur sāka darboties arī par ziedojumiem un pilsētas līdzekļiemradītā kinostudija, kas turpināja strādāt līdz pat 1956. gadam, kad atklāja Rīgaskinostudiju Šmerlī. Telpās darbojas trīs deju kolektīvi un kori, pūtēju orķestris, tās īrē divisporta klubi. “Ziemeļblāzma” atrodas pilsētas atjaunojamo namu saraksta augšgalā, jocentrs atrodas ārkārtīgi sliktā stāvoklī. Ir jau uzkopta apkārtne, labiekārtojot vēsturiskoparku un bērnu laukumu.Grīziņkalna skeitparku ir iecienījuši aktīvi jaunieši, kas aizraujas ar BMX, skeitbordu unekstrēmās skrituļslidošanas sacensībām. Jaunieši ir paši piedalījušies skeitparka uzlabošanasdarbos, kas padarīja to pievilcīgāku un modernāku. Ik dienas jauniešiem iriespēja trenēt savas prasmes, kā arī skatīt pieredzējušu skrituļotāju un skeitbordistu paraugdemonstrējumus.Tāpat parkā tiek rīkotas streetball sacensības, dejotāju un reperukonkursi, citas ielas kultūras akcijas.Stacijas laukumsStacijas laukumu ik dienas šķērso tūkstošiem cilvēku, pārejot tam ceļā no stacijas garāmlielveikaliem un tālāk uz pilsētas centru un vakarā atpakaļ. Stacijas laukums nu jauvairāku gadu garumā kļuvis par sekmīgu vietu Starptautiskā Baltijas baleta festivāla aktivitātēm,tuvinot klasisko un mūsdienu dejas mākslu pilsētniekam. Tāpat laukumā neretinotiek citas kultūras aktivitātes.“Galerija Centrs”“Galerija Centrs” ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām celtnēm Rīgā, kas kā aktīva tirdzniecībasvieta veiksmīgi darbojas jau kopš 1938. gada. Laikiem mainoties, šī iepirkšanāsvieta arvien saglabājusi īpašo Rīgas sabiedriskās dzīves simbola statusu. Pēc vērienīgāsrekonstrukcijas 2006. gadā “Galerija Centrs” kļuvusi par elegantu un laikmetīgugalvaspilsētas modes preču galeriju, kas pulcē aktīvas un modernas dzīves cienītājus.Galerija pazīstama ar vēlmi uzņemt savās telpās dažādus kultūras projektus, tajā skaitāatbalstot labdarības akcijas, piemēram, kopā ar mūziķiem rodot iespēju Latvijas bērnunama bērniem doties izglītojošā ceļojumā uz kādu no pasaules kultūrvēsturiskajāmgalvaspilsētām.Latgales priekšpilsētas multifunkcionālais kultūras un mākslas centrsLatgales priekšpilsētai Rīgā šobrīd nav neviena kultūras centra, un tāpēc priekšpilsētasmultifunkcionālais kultūras un mākslas centrs ir nepieciešamība kultūras pieejamības nodrošināšanai.Objektu plānots nodot ekspluatācijā 2010. gada vasarā. Multifunkcionālajācentrā plānotas divas transformējamas zāles ar 100 un 600 vietām, telpas tautas mākslaskolektīviem, bērnu mākslinieciskās pašdarbības un interešu izglītības pulciņiem. Turpatparedzēts ierīkot arī mūsdienīgu Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku ar plašāmlasītavām, īpašām nodaļām bērniem un pusaudžiem, telpām dažādiem pasākumiemun nodarbībām un bibliogrāfisko avotu krātuvei. Park&ride autostāvvieta būs pirmaisšāda tipa projekts Latvijā. To plānots īstenot pakāpeniski, paredzot vietas 1000 līdz 1200automašīnām. Šajā kompleksi attīstāmajā teritorijā vienlaikus tiks ierīkots arī parks unskvērs.“Galerija Centrs”Latgales priekšpilsētas multifunkcionālaiskultūras un mākslas centrs162 163

Citi Rīgas pilsētas kultūras centriSiguldas bobsleja un kamaniņu traseVEF Kultūras pilsKopumā Rīgas pilsētas pakļautībā ir 7 kultūras centri dažādos pilsētas rajonos, katrs arbūtiskām kultūras funkcijām. Kultūras centros notiek dažādu amatierkolektīvu mēģinājumi,dažādu paaudžu interešu grupu tikšanās, daudzi no koncertiem, atbilstoši pilsētasīstenotajai kultūrpolitikai, ir bez maksas. VEF Kultūras pilī notiek arī profesionālo teātruizrādes, šobrīd uz rekonstrukcijas laiku tās ir mājas M. Čehova Rīgas krievu teātrim. Arīcitos centros – “Iļģuciems”, “Imanta” uzstājas profesionāli mākslinieki.Dzintaru koncertzāle JūrmalāTurpat pie Rīgas, jūras krastā, atrodas Jūrmala, sena kūrortpilsēta, un viena no tās vizītkartēmir Dzintaru koncertzāle. Koncertzāles stāsts aizsākas jau 19. gadsimta beigās,un tās būvniecību iniciēja toreizējā peldbiedrība – nevalstiska biedrība, kas rūpējās pardažādiem pilsētas uzturēšanas jautājumiem. Dzintaru koncertzāle tika celta kā viena noLatvijā pirmajām atvērta tipa koncertzālēm, tās akustiskais un konstruktīvais risinājumsir viens no labākajiem sasniegumiem šajā jomā. Vaļējās sānu malas ļauj telpai saplūstar apkārtējo Jūrmalas kāpu parka ainavu. Lielajā zālē ir 2024 sēdvietas un restorāns araptuveni 200 vietām.Koncertzāles vēsturē tajā koncertējuši dažādi slaveni Eiropas mūziķi, cirka meistari, teātri.Viens no mūsdienu populārākajiem ikgadējiem notikumiem ir pasaulslavenās rīdziniecesoperdziedātājas Ineses Galantes rīkotais festivāls Summertime, starptautiskaisjauno dziedātāju konkurss “Jaunais vilnis”, simfoniskās, laikmetīgās mūzikas un jauniešukoncerti.Trase uzbūvēta 1986. gadā pēc Leipcigas sporta zinātniskā centra izgatavota projekta.Bobsleja pirmsākumi Latvijā meklējami Siguldā 19. gadsimta beigās, kad Siguldasmuižas īpašnieks kņazs Nikolajs Kropotkins izbūvēja pirmo 900 m garo bobsleja ceļuar vienu virāžu. Šodien tā ir viena no 17 pasaules bobsleja trasēm, tās garums ir 1200metru, tai ir 16 virāžas un maksimālais ātrums 125 km/h. Trasē notiek liela mēroga starptautiskassacensības – Pasaules kauss kamaniņu sportā. Daudzi Latvijas bobslejisti unkamaniņu braucēji nāk no Siguldas. Brāļus Tomasu un Martinu Dukurus pasaulē pazīstkā vadošos skeletonistus. Sadarbībā ar Latvijas Olimpisko kustību 2014. gadā notiks3. Latvijas Ziemas olimpiāde ar plašu iedzīvotāju iesaistīšanos.GūtmaņalaGūtmaņala ir lielākā sufozijas ala Baltijā. Tā ir sākusi veidoties pirms 10 000 gadiem,pēc ledus laikmeta ūdens straumēm graužoties smilšakmens klintī. Sena kulta vieta.Aizsargājams ģeoloģisks objekts. Alas augstums – 10 m, platums – 12 m, dziļums –18,8 m. Ievērojama arī ar uzrakstiem uz alas sienām, kuri tapuši vairāk nekā 200 gadugarumā. Ala saistīta ar vairākiem nostāstiem un leģendām. Pazīstamākā leģenda ir romantisksun traģisks stāsts par Turaidas Rozi.GūtmaņalaRīgas sadarbības pilsēta SiguldaTuraidaDzintaru koncertzāle JūrmalāTuraidas muzejrezervāts ir teritorija 42 ha platībā, kurā atrodas 11.–20. gadsimta dabas,vēstures, arheoloģijas un kultūras pieminekļi: Turaidas viduslaiku pils ar ekspozīcijām,1750. gadā būvēta luterāņu baznīca, piemiņas vieta Turaidas Rozei, Dainu kalns – latviešutautas dziesmai veltīta 26 skulptūru ekspozīcija, Turaidas muižas saimnieciskaiscentrs, Jāņkalns. Šeit 2014. gadā notiks vasaras saulgriežu pasākumu norise, Turaidaspils 800-gadei veltītā akcija “Dzīvās bildes”.Siguldas pilsdrupasSiguldas estrāde pasākumu norisei izvēlēta ar nolūku veidot īpaši krāšņu un nepiespiestuatmosfēru. Pilsdrupu estrāde ir skaistākā brīvdabas kulise Latvijā, kurā Latvijas Teātrafestivāls un Opermūzikas svētki, tāpat kā krāšņā Gaujas senlejas daba, sniegs skatītājiemun klausītājiem īpašu kultūras baudījumu, garīgo atdzimšanu, mieru un harmoniju.Augstvērtīga mūzika pasaulē atzītu mākslinieku izpildījumā uz krāšņā un romantiskāGaujas senlejas dabas fona skan īpaši.164 165

166rīgaskomunikācijasstratēģija

Komunikācijas virsmērķi• Transformēt sabiedrības attieksmi un izpratni par kultūru(transformational change), piesaistot jaunas auditorijas un sniedzotjaunu kultūras pieredzi jau esošajiem kultūras patērētājiem.• Veicināt sabiedrības attīstību kvalitatīvi jaunā līmenī, paplašinotkultūras pieejamību un mainot izpratni par kultūru starpnozaru,kā arī starpkultūru aspektā.Komunikācijas mērķi un auditorijas1. Panākt atbalstu Rīgas kandidatūrai uz Eiropas Kultūras galvaspilsētasstatusu 2014. gadā un nodrošināt konstruktīvu sadarbību,gatavojoties EKG2014 Rīgas kandidatūras apstiprināšanasgadījumā.Institucionālās mērķauditorijas:• Valsts un pašvaldību institūcijas.• Kultūras operatori, t. sk. NVO (festivālu organizatori, projektukuratori, mākslinieki u. c.).• Masu mediji.2. Informēt mērķauditorijas par Kult[rix] projektiem un mudinātiniciēt un / vai iesaistīties starpdisciplināros projektos, saskatotkultūru kā pievienotās vērtības radītāju dažādās nozarēs.Profesionālās mērķauditorijas:• Uzņēmēji.• Dažādu jomu speciālisti (piem., zinātnieki, frizieri, betonētāji,adītājas, skolotāji).• Radošo nozaru pārstāvji (mūziķi, mākslinieki, reklāmisti u. c.).3. Veicināt kultūras pieejamību ārpus tradicionālajām kultūras norišuvietām Rīgā, attīstot kultūras infrastruktūru un iesaistot mikrorajonuun citu Latvijas apdzīvoto vietu vietējos iedzīvotājus ne tikaikultūras patērēšanā, bet arī radīšanā, paralēli attīstot sociālos tīklusvietējās komūnās.Starptautiskajām auditorijām – izmantot esošos un veidot jaunussadarbības tīklus kultūras pieredzes eksportam un importam.Teritoriālās mērķauditorijas:• Rīgas mikrorajonu, nomaļu un apkaimju iedzīvotāji.• Citu Latvijas vietu iedzīvotāji (caur Mobilo centru).• Starptautiskā auditorija (Zviedrijas, Eiropas un citu pasaulesdaļu iedzīvotāji).4. Uzrunāt un panākt dažādu sociālo un interešu grupu iesaistiradošos procesos, veicinot jaunas kultūras pieredzes radīšanu unsniedzot ieguldījumu integrētas sabiedrības veidošanā.Sociālās mērķauditorijas:• Skolēnu / jauniešu auditorija.• Senioru auditorija.• Mazākumtautību auditorija.• Cilvēki ar īpašām vajadzībām.Komunikācijas kanāli• Interneta vietne www.kultrix.lv – visām mērķauditorijām.Centrālais medijs EKG2014 komunikācijas kampaņā, kas pakāpeniskino mājaslapas tiek attīstīts par portālu un kas darbojas latviešu,angļu un krievu valodās. Papildus atbalsta interneta vietnes– www.riga.lv, www.rigarulle.lv (bērnu un jauniešu vietne).• Nacionālie un reģionālie masu informācijas līdzekļi – interneta,drukātie, elektroniskie mediji, radio, visu mediju sadarbības partneruvidū arī šie mediji:• Draugiem.lv – lielākais sabiedriskās tīklošanās interneta portāls(Facebook analogs) ar gandrīz 2,5 milj. lielu auditoriju.• Delfi.lv – Lielākais ziņu portāls latviešu un krievu valodā.• LETA – nacionālā ziņu aģentūra.• Latvijas Televīzija – sabiedriskā televīzija ar diviem kanāliemLTV1 un LTV7.• Latvijas Radio – sabiedriskais radio ar visplašāko nacionāloapraidi, 4 kanāli, t. sk. viens krievu valodā.• Diena – viens no vadošajiem medijiem – viedokļa veidotājiemLatvijā. Sadarbības ietvaros paredzēts izmantot laikraksta drukātoun interneta versiju www.diena.lv, izdevniecības Dienas Mediji izdotoRīgas bezmaksas laikrakstu 5MIN latviešu un krievu valodā (laikrakststiek izplatīts sabiedriskās vietās – sabiedriskajā transportā,pieturvietās; latviešu valodas versija ir trešais lasītākais dienas laikraksts,bet krievu versija ir ceturtā populārākā avīze). Komunikācijāparedzēts iesaistīt arī Dienas Mediji izdotos reģionālos laikrakstus.• Dienas Bizness – Vadošais biznesa dienas laikraksts Latvijā.Sadarbības projekts paredz publicēt stāstus par uzņēmēju sadarbībasprojektiem un pieredzi ar radošo jomu speciālistiem, biznesaun kultūras mijiedarbību.• Izdevniecība Petits mediji – izdod populārākos preses izdevumuskrievu valodā – Čas, Subbotta (populārākais laikraksts krievvalodīgoauditorijā), Ļubļu! u. c. Sadarbības ietvaros iecerēts veidotinformatīvi–izklaidējoša satura materiālus par EKG2014 projektu.• Izdevniecības Mediju nams izdevumi – laikraksti un žurnāli.Regulārās ikdienas komunikācijas ietvaros sadarbība tiks veidotaarī ar pārējiem Latvijas medijiem – komerctelevīzijām (LNT, ViaSATkanāli TV3, TV5 u. c.), dienas laikrakstiem latviešu un krievu valodā,reģionālajiem medijiem (preses izdevumiem, interneta portāliem,televīzijām un radio stacijām).• Sadarbības partneru informācijas kanāli Latvijā un ārvalstīs(Rīgas EKG2014 partnerpilsēta Zviedrijā, Rīgas sadraudzībaspilsētas, Eiropas galvaspilsētu asociācija, EUROCITIES Kultūras forums,Eiropas pilsētu un reģionu asociācija kultūrai Les Rencontres,NVO un neformālie tīkli).• Sabiedriskās vietas un publiskā telpa – kultūras iestādes, pilsētasbibliotēku tīkls, izglītības iestādes; biroji (darbavietas kopumā),sabiedriskais transports, stacijas, tirgi, ielas (namu fasādes), sportaklubi u. tml.• Informācijas uzziņu dienesti – 1188, ZL hotline u. c.• Tiešie komunikācijas kanāli (sanāksmes, semināri, komunikatorubrīfingi, konferences u. tml.).Komunikācijas instrumenti• Publiskie pasākumi un akcijas, atvērtie projekti u. c.• Kopīgas akcijas augstskolu studentiem un skoluaudzēkņiem.• Kult[rix] vēstneši.• Preses relīzes, preses konferences, intervijas, viedokļa raksti u. c.• Socioloģiskie pētījumi un sabiedriskās domas aptaujas.Komunikācijas pamatprincipi• Līdzdalības un interaktivitātes princips – komunikācijā armērķauditorijām uzsvars tiek likts uz auditorijas līdzdalību, piemēram,informējot par kultrix.lv atklāšanu, vienlaikus izziņot fotoakciju“Atrodi Kult[rix]!”, ideju talku vai pilsoņu iesaistīšanas cita veidaakcijas.• No-mutes-mutē (Word-of-mouth) princips – informācijas izplatīšanāun auditoriju iesaistīšanā ir nozīmīgi panākt, ka informācijair aizraujoša un pārsteidzoša un informācija mērķauditorijāsizplatās no mutes mutē, t. sk. “inteliģentais spams”. Īpaši attiecasuz pilsoņu līdzdalības projektiem nomalēs un Latvijas reģionos.• Starpdisciplinārais princips – Kult[rix] ietvaros komunicējamāmaktivitātēm izcelt starpdisciplināro aspektu, sadarbībustarp dažādām mērķauditorijām, nozarēm u. tml.Informācijas un publicitātes pasākumu plāns2009. gads1. etaps: EKG statusa piešķiršana Rīgai – fakta publicitāteMaijs• Interneta vietnes www.kultrix.lv atklāšana, akcijas “Ideju talka– Rīga 2014” un “Atrodi Kult[rix]”!Jūnijs – septembris• Informācija par Rīgas kandidatūru institucionālajās mērķauditorijās– valdībā, jaunievēlētajās pašvaldībās, kultūrasoperatoriem, plašsaziņas līdzekļos u. c.Septembris• Publicitātes aktivitātes pēc EKG žūrijas komisijas rezultātupaziņošanas – informācija Latvijā un starptautiski Rīgas apstiprināšanasgadījumā par EKG2014.• Rīgas konference Briselē par kultūras jēdziena izpratni unlomu mūsdienu Eiropā – “Dažādas kultūras vienotā Eiropā, vienotasvērtībās”.Oktobris – decembris• Rīgas EKG2014 programmas koncepcijas un tematisko līnijupublicitāte.• Kult[rix] zīmolvārda publicitātes kampaņa.• Kult[rix] vēstnieku akcija Latvijas skolās, informācija par brīvprātīgoprogrammu 2014. gadam.• Atsevišķu projektu publicitātes aktivitātes (runa ir par projektiem,kas sāksies vēl pirms 2014. gada).• “Kult[rix] skaitītājs” jeb pulksteņu akcija, kas skaita sekundesun minūtes līdz EKG sākumam. Mērķauditorija – jaunieši, kas interesējaspar IT, dizainu, mehāniku, šo jomu profesionāļi.2010.–2013. gads2. etaps: Gaidīšanas svētki un Kult[rix] zīmola publicitāteskampaņa2010. gadsJanvāris – marts• Atpazīstamības, popularitātes un uzticamības veicināšanakult[rix] zīmolam un tā pamatprincipiem (3 atslēgām), kā arī 2014.gada programmas koncepcijas pamatelementiem un tajā uzsvērtajāmvērtībām.• Sadarbībā ar augstskolu studentiem un sociologiem veiktspētījums par kultūras izpratni Latvijas sabiedrībā.• Sociālā kultūras kampaņa – taksometru un sabiedriskā transportavadītāju kultūras kampaņa.Aprīlis–jūnijs• Kult[rix] zīmola un saukļa PR saistība ar EKG partneruun kultūras operatoru pasākumiem, kuri atbilst Kult[rix] trimpamatprincipiem.Jūlijs–septembris• Bērnu un jauniešu dziesmusvētki – jauniešu un bērnu auditorijasuzrunāšana, Kult[rix] zīmola popularizēšana minētajāsauditorijās.168 169

Oktobris–decembris• Kult[rix] pamatvērtību un 2014. gada koncepcijas pamatelementuaktivizēšana caur sagatavošanās perioda projektiem un tokomunikācijas kampaņām.2011. gads• Kult[rix] pamatvērtību un 2014. gada koncepcijas pamatelementuaktivizēšana caur sagatavošanās perioda projektiem un tokomunikācijas kampaņām.• Starptautiskās aktivitātes Rīgas ideju popularizēšanā (konferences,sadarbības partneru tīkli, aktivitātes caur Latvijas vēstniecībām,sadarbība ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem).2012. gads• Turpinās 2011. gadā aizsāktās aktivitātes• Atsevišķu EKG 2014 projektu aizsākšana, Kult[rix] zīmola popularizēšanacaur tiem, t. sk. Eiropas laikmetīgās mākslas biennāleMANIFESTA (tbc).• Starptautiskās aktivitātes Rīgas kā EKG ideju popularizēšanā(konferences, sadarbības partneru tīkli, aktivitātes caur Latvijasvēstniecībām, sadarbība ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem).2013. gads• “Force majeure” programmas koncepcijas un tematisko līnijupublicitātes kampaņa Latvijā un ārvalstīs.• Atsevišķu EKG 2014 projektu aizsākšana, Kult[rix] zīmola popularizēšanacaur tiem, t. sk. Tall Ships Races 2013 (tbc), Dziesmuun deju svētki.• Mārketinga aktivitātes.• Sociālās reklāmas.• PR par gaidāmajām kultūras galvaspilsētas aktivitātēm.• Kult[rix] un FM zīmola un saukļa komunikācija Vispārējo latviešudziesmu un deju svētku ietvaros, tā ļaujot sasniegt plašuLatvijas iedzīvotāju un ārvalstu viesu auditoriju.2014. gads3. etaps: Visaptveroša komunikācijas kampaņa par EKG pasākumiem(jāizstrādā detalizēts plāns, kas balstīts uz reālo pasākumuplānu).2015. gads• Atkārtots pētījums par kultūras izpratni Latvijas sabiedrībā,izmaiņām pēc 2014. gada, ieguvumiem no gada programmasrīkošanas, izmērot sasniegtos komunikācijas mērķus).• Saiknes veidošana ar nākamajām EKG pilsētām, pieredzesnodošana, Amber Road projekti.Plānotie resursi informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanai(skat. pielikumu).Komunikācijas procesa vadība un uzraudzībaKomunikācijas procesu, t. sk. mediju, attiecības plāno un koordinēEKG birojs.• Plāno mediju aktivitātes.• Koordinē iesaistīto partnerinstitūciju PR aktivitātes un nodrošina,ka partnerinstitūcijas par saviem plāniem savlaicīgi informēVadības grupu. T. s. iekšējo komunikāciju nodrošina ar regulāriemziņojumiem (newsletters), tiešajiem kontaktiem un regulārām plānošanassanāksmēm.• Nosaka logo un saukļa izmantošanas vadlīnijas un kontrolē toizpildi.Potenciālie apdraudējumi un krīzes komunikācijaProjekta vadības grupai ir jārēķinās ar vairākiem potenciālajiem riskaavotiem:1. Pilsētas un valsts politisko spēku potenciālā nomaiņa un iespējamāvājā interese par kultūras projektu vai pārāk spēcīgi politiskāsiejaukšanās mēģinājumi projekta īstenošanā:• divas reizes projekta laikā mainās Rīgas dome (pašvaldību vēlēšanās2009. gada jūnijā un 2013. gada jūnijā).• valsts parlamenta vēlēšanas – 2010. gada rudens, 2014. gadarudens.Situācijas līdzsvarošanai krīzes gadījumā paredzēts veidot unuzturēt ciešu dialogu ar Valsts prezidenta institūciju. Lai arī ir potenciāliiespējama Valsts prezidenta maiņa projekta laikā (Valstsprezidenta vēlēšanas Latvijas parlamentā gaidāmas 2011. gadavidū), Valsts prezidents pēc Latvijas konstitūcijas nepārstāv nevienupolitisko spēku. Ņemot vērā prezidentūras autoritāti Latvijassabiedrībā, šī institūcija var būt spēcīgs viedokļa līderis jautājumos,kas skar EKG statusa nozīmi valstij un sabiedrībai, kā arīvalsts starptautiskajam tēlam.Latvijas pārstāvniecība Eiropas Savienības institūcijās ir vēlviens politiskās komunikācijas instruments, ko plānots izmantot.Nākamās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 2013. gada vidū paveriespējas Latvijas EP deputātu kandidātu (pēc vēlēšanām – arīdeputātu) dienaskārtībā pozicionēt jautājumus par pilsētai, valstij,Eiropai nozīmīgo projektu. Tāpat ietekmīgs instruments Latvijaspolitiskās dienaskārtības veidošanā attiecībā uz EKG2014 projektaveiksmīgu plānošanu un norisi ir aktīvs dialogs ar EiropasKomisijas pārstāvjiem un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību kopīgiveidoti pasākumi politikas un sabiedrības viedokļu līderiem parEKG nozīmi.2. Projekta finansiālo grūtību risks.2009. gada pasaules ekonomiskās krīzes un Latvijas finanšu apgrūtinājumuapstākļos valsts mērķē uz 20–40 % samazinājumubudžetā, un tas ietekmē arī pilsētas finanšu plānošanu un budžetaizdevumus dažādām nozarēm.Lai projekta vadības grupa spētu elastīgi reaģēt uz ārējo apstākļudiktētām pārmaiņām projekta budžetā un saglabātu EKG valstiskonozīmi un prestižu, paredzēts projekta 2. etapā, t. i., 2010.–2013.gadā veikt rūpīgu Viļņas EKG 2009, Lincas EKG 2009 un 2010.gadā plānoto EKG pilsētu pieredzes analīzi un, pamatojoties uzto, veidot komunikāciju ar projekta partneriem Rīgā un Latvijā, laiizveidotu krīzes situācijas rīcības modeli. Rīcības modeļa izstrādēbūtiska loma būs kultūras operatoriem un NVO, kuru iesaistīšanāslēmumu pieņemšanā var palīdzēt mazināt potenciālo spriedzi projektaīstenošanas procesā. Par pilsētas izstrādāto Rīcības modelitiks informēta Latvijas sabiedrība, izmantojot projekta vietni www.kultrix.lv un plašsaziņas līdzekļus, kā arī Eiropas Komisija, EKG pilsētutīkls, Rīgas partnerpilsētas un citi sadarbības tīkli Latvijā unārvalstīs. Izceļams Eiropas Komisijas atbalsts projekta veidošanā,kas stiprina projekta prestižu sabiedrībā.3. Projektā neiesaistīto operatoru, kā arī projekta oponentu radītāspriedze.Jebkura vērienīga projekta īstenošanā pastāv spēcīgas opozīcijasrisks, kur galvenie argumenti saistīti ar nodokļu maksātāju līdzekļuizmantojumu (piemēram, ka – ekonomiski grūtos apstākļos Rīgaizmanto resursus “izklaidei, ne maizei”) vai citiem attiecīgajā laikaperiodā sabiedrībā aktuāliem tematiem. Šādas potenciālas spriedzesmazināšanai svarīga ir regulāras komunikācijas uzturēšanaar viedokļa līderiem, caurspīdīgs darba grupas lēmumu pieņemšanasprocess, tās skaidrojošais darbs un projekta kopējā tēla veidošana,uzsverot kultūras nozīmi dažādām tautsaimniecības jomāmun ekonomikai kopumā. Jau šobrīd ir izveidota kultūras operatoruun potenciālo projekta sadarbības partneru datubāze, notiek sarunasar ietekmīgāko masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem parprojekta mērķiem, projekta sagatavošanā ir iesaistīts plašs kultūrasoperatoru, NVO un viedokļa līderu loks. Tāpat projektā ir iesaistītiprofesionāļi ar pieredzi valstiski nozīmīgu projektu un / vai institūcijuvadīšanā, ar sekmīgu publisko tēlu. Pro-aktīvas diskusijas publiskajātelpā un galvenajās mērķauditorijās par potenciāli jūtīgiem jautājumiemļaus novērst spriedzes eskalēšanos vai pat veidošanos.170 171

ekg gada organizēšanaEKG BirojsLai nodrošinātu projektu administrēšanu, Rīgas domes Kultūrasdepartamentā (RD KD) tiks izveidots EKG Birojs. Rīgas domesKultūras departaments atbild par Rīgas kultūras stratēģijas realizāciju,koordinē realizācijā iesaistītās struktūras un pārrauga stratēģijasieviešanu. Vienlaikus KD ir struktūra ar vislielāko pieredzidaudzu gadu garumā liela mēroga pasākumu rīkošanā: ikgadējieRīgas svētki, ikgadējās Eiropas “Baltās naktis” Rīgā, Eiropas tautasmākslas un kultūras forums Eiropiāde 2004. gadā, līdzorganizatorsvislielākajā nacionālā mēroga kultūras pasākumā Dziesmuun deju svētkos (39 000 dalībnieku), Gaismas festivāls (jaunailgtermiņa iniciatīva 2008. gadā) u. c. RD KD atbild arī par pilsētasnoformēšanu. RD KD ir tā organizācija Rīgas pilsētā, kuraiRīgas dome ir devusi uzdevumu nodrošināt starptautiskos kultūrassakarus un starptautisko projektu realizāciju, veidojot Rīgastēlu. Ņemot vērā iepriekš minēto, EKG Biroja kā galvenās procesavadības struktūras izveidošana RD KD ir likumsakarīga.EKG Biroja funkcijās ietilps:• sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju EKG procesavirzībai;• sazināties ar Eiropas Komisiju, īpaši uzraudzības posmā;• rīkot nepieciešamos konkursus un atlases;• apkalpot finanšu plūsmu;• pārraudzīt infrastruktūras attīstības projektu realizācijas gaitu.EKG Mākslinieciskā padomeLai tiktu nodrošināta neatkarīga Eiropas kultūras galvaspilsētaskultūras pasākumu koncepta attīstība gada programmai, tiks izveidotaEKG Mākslinieciskā padome. Padome rūpēsies par programmassastādīšanu un īstenošanu. Tās sastāvā ietilps 3 direktori(mākslinieciskais direktors, programmu direktors, komunikācijasun mārketinga direktors), kas izvēlēti konkursa kārtībā, kā arīneatkarīgie eksperti profesionālajās jomās atbilstoši sastādītajaiprogrammas specifikai. RD KD pieļauj, ka pasākuma organizēšanasfunkciju izpilde var tikt veikta, gan pieaicinot fiziskas personas,gan nododot funkciju izpildi juridiskām personām.Mākslinieciskā direktora uzdevums būs izveidot tādu programmu,kas atspoguļos izstrādātā pieteikuma vadlīnijas. Mākslinieciskaisdirektors ieteiks un Mākslinieciskā padome noteiks kritērijusmākslinieku un projekta realizētāju pieaicināšanai. Tehniski atlasesprocedūras veiks RD KD, kam ir ilggadīga pozitīva pieredze,regulāri veidojot projektu pieteikumu izsludināšanu pilsētas budžetalīdzekļu sadalīšanai radošu kultūras projektu realizēšanai.Mākslinieciskais direktors tiks izvēlēts 2009. gadā. Kritēriji mākslinieciskādirektora atlasei:• Latvijas un Eiropas kultūras jomu aktuālo tendenčupārzināšana;• spēja analizēt un pamatot viedokli par aktuālajiem kultūrasprocesiem un notikumiem;• starpdisciplinārs un sociāls redzējums par sabiedrībasprocesiem;• pieredze vadošos amatos vai procesu vadībā;• svešvalodu prasmes un pieredze starptautiskajā sadarbībā.EKG Uzraudzības komitejaEKG Uzraudzības komitejas sastāvā ietilps visu EKG iesaistīto institūcijupārstāvji (Kultūras ministrija, Rīgas dome, reģionālie sadarbībaspartneri, atbalstītāju komitejas vadība u. c.). Gatavībusadarboties ar Rīgas pilsētu Eiropas kultūras galvaspilsētas gadaorganizēšanā oficiāli ir paudusi Siguldas novada dome. Tās izvēlētaispārstāvis tiks iekļauts Uzraudzības komitejā.Uzraudzības komitejas uzdevumi ir:• pārraudzīt projektu sagatavošanas, ieviešanas, realizācijasgaitu;• veikt finanšu uzraudzību;• risināt visus stratēģiskās vadības jautājumus.EKG projekta organizatoriskās struktūras shēmu skat. izdevumapielikumā.172 173

pieteikumasaistība arilgtermiņaattīstībasplāniemSaistībā ar Rīgas kandidatūras pieteikšanuEiropas kultūras galvaspilsētas programmai2014. gadā, kā arī sekojot valsts stratēģiskodokumentu attīstībai, aktualizējasRīgas pašvaldības ilgtermiņa dokumentuprecizēšanas nepieciešamība kultūras unar to saistīto jomu aprakstā. Rīgas mērķis iriedzīvināt kultūras jēdziena plašāku izpratnilaika posmā pirms un pēc 2014. gada,saskatot kultūru kā pievienotās vērtības radītāju,jaunu kultūras formu, radošo industrijuun jebkuras citas nozares stimulētāju,pilsētas ilgtspējīgas attīstības virzītāju. Šīgada maijā Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumupar Rīgas ilgtermiņa stratēģijas līdz2025. gadam un Rīgas attīstības programmasdokumentu precizēšanas procesauzsākšanu.Eiropas galvaspilsētas projekts varētu būtviena no tām cerīgajām bezdelīgām, kaspiešķir stratēģijām “uz papīra” reālas, koordinētasizpausmes ikdienas dzīvē. Ganpolitiķu aprindās, gan speciālistu un sabiedrībasviedoklī kopumā līdz šim ir dominējusiizpratne, kas pēdējos pāris gadoslēnām mainās, ka stratēģijas ir abstraktas,nekonkrētas un – kāds tām sakars unsaistība ar reālo dzīvi. Politiskajai kultūraipieaugot, šobrīd nostiprinās pārliecība par ilgtermiņa projektu uncaur to arī par ilgtermiņa stratēģiju nozīmi. Šāda izpratne koordinēdažkārt izkaisītas darbības mērķa sasniegšanai.Latvijas gadījumā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam šobrīdir visas iespējas stimulēt vēl ne pārāk attīstīto radošo industrijudarbību, pilnveidot likumdošanu publiskās privātās partnerībasjomā, veidot pilsētas draudzīgākas iedzīvotājam, pārņemtcitu valstu pieredzi, veidot jaunus sadarbības tīklus, kas savukārtrada jaunu aktivitāti.Rīgai var piedēvēt reģionālā kultūras centra funkciju, kas izpaužasgan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Rīgā atrodas nozīmīgaskultūras institūcijas (Nacionālā opera, Latvijas Nacionālaisteātris un citi), Rīgā norisinās daudzi kultūras pasākumi, kuru nozīmevērtējama ne tikai pilsētas, bet arī valstiskā mērogā.2008. gadā ir apstiprināta Rīgas kultūras stratēģija 2008.–2025.gadam.Kultūras stratēģija ir izstrādāta, ņemot vērā Rīgas ilgtermiņa attīstībasstratēģiju līdz 2025. gadam, Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam, Nacionālo programmu “Kultūra”, kā arī starptautiskuskultūrpolitikas dokumentus, tostarp Agenda 21 for Culture.Rīgas kultūras stratēģijā izvirzītais mērķis ir maksimāli plaši apzinātesošo situāciju un progresīvi reaģēt uz pozitīvajiem un negatīvajiemfaktoriem, definēt pilsētas kultūrpolitikas stratēģiskos attīstībasvirzienus ilgtermiņā, veidot jaunu izpratni par kultūru un tāspozitīvo ietekmi uz dažādiem pilsētas pārvaldības un sabiedrībasattīstības aspektiem, pamatot kultūras vietu un lomu pilsētas kopējāpolitikā, uzsverot, ka pilsētas kultūrpolitika ir jāsaprot plašākpar konkrētu kultūras nozaru attīstību.“Rīgas kultūras stratēģijā 2008–2025” kā pilsētas kultūrpolitikasstratēģiskie attīstības virzieni ir izvirzītas četras dimensijas, kuruietvarā attīstīties kultūras jomai Rīgas pilsētā:Dimensija (D1): Izglītotas, prasmīgas un kultūru cienošas sabiedrībasveidošana.Dimensija (D2): Radošā daudzveidība.Dimensija (D3): Kvalitatīvas kultūrvides veidošana.Dimensija (D4): Mērķtiecīga un efektīva plānošana.(Dimensiju prioritāšu izvērsumu skat. 176. lpp.)Rīgas pieteikums Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā ir Rīgas kultūras stratēģijas posms.Kultūras jomas darbība Rīgā ir daļa no kopējās pilsētas attīstībasstratēģijas, daļa no pilsētas tēla, kultūra ir neatņemama pilsētasmisijas un vīzijas daļa. Rīgas kultūras stratēģijas rīcības plāns paredzatbildes uz jautājumiem – kā kultūra ietekmē pilsētas attīstībuun valsts attīstību kopumā, ņemot vērā, ka Rīga ir valsts galvaspilsēta,kādu ietekmi uz kultūru atstāj pilsētas attīstība valsts attīstībaskontekstā, kādas ir Rīgas pozīcijas Eiropas kultūras kartē.Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas centrā ir cilvēks. Rīgas kultūrasstratēģijas rīcības plāns saistās ar dokumentu “Rīgas attīstībasprogramma 2006.–2012. gadam”, lai, pieņemot lēmumuspar Rīgas attīstības programmā izvirzītajiem jautājumiem, tiktupienācīgi izvērtēta arī kultūras nozares loma un saistība ar ikvienuRīgas pārvaldības un pilsētas attīstības jautājumu. Kultūras lomaizpaužas ikvienā no Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā izvirzītajiemtematiem:• pilsētvides attīstība un plānošana;• pilsētas attīstības budžeta veidošana;• investīciju piesaiste no dažādiem Rīgas, Latvijas, starptautiskajiemvai speciāli veidotajiem fondiem pilsētas attīstībai;• dažādu pilsētvides attīstības projektu izstrāde un toīstenošana;• pilsētas pārvaldes darba optimizēšana, pamatojoties uz stratēģijāizvirzītajām prioritātēm un mērķiem;• kopīgo pilsētas attīstības interešu, prioritāšu, mērķu un uzdevumuintegrēšana atsevišķu nozaru attīstības stratēģijās, koncepcijās,plānos, programmās un rīcības plānos;• sabiedrības informēšana, izglītošana, kā arī sabiedrības aktivitātesun apzinīguma paaugstināšana pilsētas attīstības jomā.Viens no nozīmīgiem dokumentiem, uz ko balstās Rīgas kultūrasstratēģija, ir EUROCITIES “Agenda 21 kultūrai”, kas tika pieņemta2004. gada 8. maijā IV Pašvaldību forumā par sociālo iekļaušanos,kas notika Vispasaules Kultūras foruma “Barselona 2004”ietvaros. Šis dokuments apliecina pašvaldību apņemšanos uzskatāmiparādīt, ka kultūras izpratne sekmē cilvēktiesības, ilgtspēju,demokrātisku līdzdalību un rada nosacījumus mieram.“Agenda 21 kultūrai” norāda uz akūtu nepieciešamību padziļinātattīstības jēdzienu pilsētu pārvaldes kontekstā, papildinot to arkultūras dimensiju.174 175

DimensijaD1: Izglītotas, prasmīgas un kultūru cienošassabiedrības veidošanaPrioritātesP1: Kultūras pieejamība visiem rīdziniekiemP2: Izglītības un mūžizglītības loma jaunrades un nodarbinātībasveicināšanāP3: Kultūras loma indivīdu un kopienu tuvināšanāD2: Radošā daudzveidība P1: Atbalsts un ieguldījums struktūrās (institūcijas, industrijas,organizācijas), kas nodrošina kultūras un mākslas procesus, absorbēun vairo Rīgas radošo potenciāluP2: Atbalsts un ieguldījums “kultūras kvartālu” veidošanā, kas irneizsmeļami jaunrades un ekonomiskā potenciāla avotiD3: Kvalitatīvas kultūrvides veidošana P1: Sabalansēta kultūras izplatība visā galvaspilsētā, ne tikai ierobežotāskaitā īpašu vietuP2: Pilsētas sabiedrisko vietu potenciāla apzināšana unmaksimizēšanaP3: Investīciju un jauna radošā potenciāla (t. sk. cilvēkresursu)piesaiste pilsētas kultūras institūcijāmD4: Mērķtiecīga un efektīva plānošana P1: Elastīgs kultūras finansējuma modelis, kas atbilst Rīgas mainīgajaidemogrāfijai, spēj reaģēt uz pilsētas attīstību un ir saskaņotsar pilsētas kopējā budžeta sadaļāmP2: Maksimāls ekonomiskais ieguvums no galvaspilsētā koncentrētajāmkultūras industrijām un radošā potenciālaP3: Rīga kā starptautisks kultūras centrs un kultūrtūrismagalamērķisPielikums – “Rīgas kultūras stratēģijā 2008–2025” iekļautās pilsētas kultūras jomas attīstības dimensijasPilsētas infrastruktūraCik sasniedzama pilsēta ir vietējā, valsts un starptautiskajāmērogā?Gaisa satiksmeLatvijā ir vairākās lidostas, no kurām lielākā ir “Starptautiskā lidostaRīga”. Mazākas lidostas ir Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.Lidosta “Rīga” atrodas desmit kilometru attālumā no pilsētas centra.Satiksmi ar lidostu nodrošina maršruta autobusi, mikroautobusiun taksometri. Brauciens no “Starptautiskās lidostas Rīga”līdz pilsētas centram ar taksometru ilgst 15 minūtes. Starptautiskālidosta “Rīga” ir lielākais starptautiskais gaisa transporta mezglsBaltijā un turpina pilnveidoties.2007. gadā lidosta “Rīga” apkalpoja 3,16 miljonus pasažieru, kasir par 26,7 % vairāk nekā 2006. gadā. Tallinas un Viļņas lidosta2007. gadā apkalpoja 1,7 miljonus pasažieru katra, tādējādi pērnlidosta “Rīga” apkalpoja 92 % no Tallinas un Viļņas lidostas apkalpotopasažieru kopskaita.Šobrīd no Rīgas lidostas iespējams doties uz 60 tiešajiem galamērķiem.Lidostā “Rīga” šobrīd operē 18 aviokompānijas.Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic piedāvā reisus uz lielākajāmEiropas pilsētām, kā arī uz Tālajiem Austrumiem un ASV.AirBaltic veic arī vietējos lidojumus maršrutā no Rīgas uz Liepājuun Ventspili.Autoceļi un autobusu satiksmeLatvijā ir labi attīstīts autoceļu tīkls, kura savienojumi ar kaimiņvalstīmnodrošina autopārvadājumus jebkurā virzienā. Finansējumsautoceļu sektorā katru gadu pieaug, un rezultātā arī ceļu kvalitāteir acīmredzami uzlabojusies. Starp Rīgu un lielākajām Latvijaspilsētām ir nodrošināta regulāra autobusu kustība. Lai nokļūtu noRīgas uz tālāko Latvijas rietumu puses pilsētu Liepāju vai tālākoaustrumu puses pilsētu Daugavpili, ceļā jāpavada apmēramtrīs ar pusi stundas. No Rīgas ar autobusu ir iespējams nokļūtuz lielākajām Eiropas pilsētām. Šādus reisus piedāvā pasažierupārvadājumu kompānijas Eurolines un Ecolines.Rīgas starptautiskā autoosta ir lielākais pasažieru pārvadājumuar autobusiem apkalpošanas punkts Baltijā. Jau vairāk nekā 3gadus AS “Rīgas starptautiskā autoosta” ir izveidota kvalitātesvadības sistēma, kura tiek sekmīgi uzturēta un pilnveidota. Rīgasstarptautiskā autoosta iekļaujas Eiropas pasažieru pārvadājumutīklā, nodrošinot plašas pakalpojumu iespējas, informatīvonodrošinājumu un pakalpojumu kvalitātes vadību, izmantojot sistēmuBalticLines.Vilcienu satiksmeStarp lielākajām Latvijas pilsētām, kā arī Rīgas reģionā ir nodrošinātaregulāra pasažieru vilcienu satiksme. Tiek piedāvāti arī vairākistarptautiskie maršruti, piemēram, no Rīgas uz Viļņu, Maskavuun Sanktpēterburgu, Truskavecu, Simferopoli.Prāmju satiksmeRīgas un Ventspils ostās pieejama regulāra prāmju satiksme uzZviedrijas un Vācijas pilsētām.Pilsētu sabiedriskais transportsRīgā un lielākajās Latvijas pilsētās ir nodrošināta regulāra pilsētassabiedriskā transporta kustība (autobusi, trolejbusi, tramvaji,mikroautobusi).Cik liels ir tūristu skaits, ko Rīgas pilsēta spēj nodrošināt ar naktsmītnēm?(2007. gads. Statistikas pārvaldes dati.)Iestādes veids iestāžu skaits Gultas vietu skaits(gada beigās) (gada beigās)Pavisam 99 11329Viesnīca 72 9432Viesu māja 13 447Motelis 2 61Tūrisma un atpūtas bāze 1 12Jaunatnes tūrisma mītne 10 1157Kempings 1 220Viesnīcas iestāžu skaits Gultas vietu skaits(gada beigās) (gada beigās)Kopā 72 9432***** 4 892**** 9 3036*** 28 2659** 1 60* 4 438nav 26 2347176 177

apraksts parpieteikumasagatavošanasgaituSagatavojot Rīgas pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētasstatusam 2014. gadā, Kultūras departaments izmantojaatvērtu pieeju, lietojot metodes, kas dod iespēju integrētpieteikumā dažādu kultūras jomu pārstāvju viedokļus, interesesun vajadzības. Pieteikuma sagatavošana tika uzticētaīpaši šīm mērķim izveidotai darba grupai.Pirmajā posmā tika izvērtēti pētījumi, kas kalpoja par vienu nopieteikuma izveidošanas avotiem. Pieteikuma izveidē tika ņemtivērā pētījumi: SIA Analītisko pētījumu un stratēģiskās laboratorijasveiktais pētījums “Rīdzinieku dzīves stils un vērtības 2015.gadā”, Kultūras ministrijas pētījumi, Rīgas domes veiktās SKDSaptaujas par rīdzinieku viedokļiem par kultūras jomu, Rīgas dzīveskvalitātes apstākļiem kopumā.Pieteikuma sagatavošanas gaitā tika organizētas intervijas, starpdisciplināruun kultūras ekspertu fokusgrupas, kā arī izmantotascitas metodes. Fokusgrupu dalībnieku viedokļi ir izmantoti pieteikumasaturā kā papildus pamatojums koncepcijā izvirzītajiemprincipiem. Nopietns un svarīgs sagatavošanas posms saistījāsar Rīgas starptautisko sadarbības partneru informēšanu un uzrunāšanutālākas sadarbības veidošanai gadījumā, ja Rīga tiekizvēlēta kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.Tā kā Rīgai ir daudz sadraudzības pilsētu, tās tika informētas parRīgas iniciatīvu un gatavību kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu.Daudzu pilsētu vadības ir izteikušas atbalstu Rīgai, kā arī apliecinājušasgatavību sadarboties un atsaukties dažādām Rīgasiniciatīvām. Ikgadējās Eiropas Savienības galvaspilsētu apvienībasĢenerālās asamblejas ietvaros Dublinā 2008. gada 13.–15.oktobrī Rīgas domes vadība informēja Eiropas Savienības valstugalvaspilsētu mērus par Rīgas konceptuālo piedāvājumu Eiropaskultūras galvaspilsētas statusam. Līdz 2008. gada 1. novembrimRīga jau bija saņēmusi 17 Eiropas valstu galvaspilsētu atbalstavēstules Rīgas kandidatūrai.EUROCITIES Kultūras forumā, kur jautājums par Eiropas kultūrasgalvaspilsētām ir fokusā, Rīgas pilsēta vada vienu no četrām forumaapakšgrupām ar nosaukumu Cultural Access and Entitlement.Grupā ir pārstāvētas Dublina, Krakova, Berlīne, Viļņa, Leipciga,Gēteborga, Varšava, Ļubļina, Bergena, Notingema, Birmingema,Dženova, Malme, Edinburga, Turku, Antverpene, Prāga, Bordo,Dortmunde, Helsinki, Tallina. Rīga ir prezentējusi Rīgas pieteikumapamatprincipus un ierosinājusi uzsākt kopīga cilvēks cilvēkam(people to people) projekta izstrādi, lai apzinātu dalībpilsētu iedzīvotājukopīgās un atšķirīgas intereses, veicinātu pilsētu sadarbībuto iedzīvotāju līmenī.Rīga ir sniegusi informāciju par savas kandidatūras izvirzīšanuun sadarbības piedāvājumu visām starptautiskajām institūcijām,kurās Rīga ir pārstāvēta, piemēram, Eiropas “Balto nakšu” neformālākultūras tīkla partnerus (Parīze, Roma, Brisele, Madride,Bukareste, Valeta), Pasaules gastronomijas pilsētu apvienībuDelice.Š. g. atklātajā portālā www.kultrix.lv ikviens iedzīvotājs tika aicinātsiesaistīties “Ideju talkā” un iesūtīt savu komentāru par to, kādusnotikumus Rīgā vēlētos redzēt 2014. gadā.SadarbībaPieteikuma sagatavošanas gaitā darba grupa ir iesaistījusi iespējamiplašu kultūras organizāciju, kultūras pakalpojumu sniedzējuun kultūras darbinieku loku, kas atsaucīgi līdzdarbojās pieteikumaveidošanā un pasākuma ideju ģenerēšanā. Kultūras departamentsilgtermiņā ir realizējis sadarbības stratēģiju, nodrošinot visuieinteresēto kultūras organizāciju un individuālu kultūras jomasdalībnieku iespējas brīvprātīgi iesaistīties izvirzīto pilsētas kultūrasstratēģisko virzienu, pasākumu māksliniecisko koncepciju īstenošanā,organizējot gan projektu ideju konkursus, gan finansējumasadalīšanu atklātu konkursu veidā, gan caur pieteikumiemFestivālu mērķprogrammas finansējuma saņemšanai. Kultūrasdepartaments realizē kultūras decentralizācijas pieeju, nodalotadministrēšanu no kultūras procesa, tādējādi nodrošinot finansiāluun administratīvu atbalstu, bet tieši neiejaucoties attīstībasprocesos un projektu realizācijā. Šī pieeja ir radusi uzticību kultūrasprocesa dalībniekos un iespēju veidot auglīgu sadarbību.Sagatavojot Rīgas pieteikumu, darba grupa pamatojās uz Kult[rix]pamatprincipiem, iesaistot dažādu jomu pārstāvjus un veicinotsadarbību starp kultūras institūcijām un citiem partneriem, lai apliecināturadošuma nozīmi jebkuras jomas attīstības veicināšanā.Šo institūciju loma ir nenovērtējama, veidojot projektus, kas parādadažādu jomu mijiedarbību. Šī plašā partnerība ir izaicinājumsveidot provokatīvu radošo risinājumu poligonu Rīgas kā EKGkultūras programmai. Aicinot uz sadarbību nevalstiskās kultūrasorganizācijas, Rīgas pilsētas mērķis ir iedrošināt un stiprināt tokapacitāti un spēju patstāvīgi un ilgtermiņā realizēt noteiktas kultūrasfunkcijas.Par galvenajiem sadarbības partneriem perspektīvā uzskatāmasdažādas akadēmiskās institūcijas, iesaistot tās jau EKG gada sagatavošanasposmā, lai mērķtiecīgi radītu notiekošo procesu monitoringu,analīzi un zinātniski pamatotas prognozes, kā arī veicotrezultātu izvērtējumu.178 179

darba grupagints grūbe | solvita krese | ieva stare | diāna čivle | egils mednis | aiva rozenberga180

darba grupaDiāna Čivle darba grupas locekle, M.A. soc. sc., muzikoloģe, apguvusi kultūrasmenedžmentu Marcel Hicter institūtā, beigusimuzikoloģijas studiju programmu LatvijasMūzikas akadēmijā un sabiedrības vadībasprogrammu Latvijas Universitātes Ekonomikasfakultātē. Studē LU Ekonomikas fakultātesvadībzinātņu doktorantūrā. Strādājusi kāRīgas domes priekšsēdētāja preses padomniece.No 1997. gada bija ģenerāldirektoresvietniece “Aģentūrā Rīga 800”, kas organizējavērienīgas pilsētas jubilejas svinības 2001.gadā ar četru gadu sagatavošanas programmu.Rīgas domes Kultūras departamenta direktoreno 2002. gada. Vadījusi vairāku lielamēroga pasākumu programmu sagatavošanuRīgā, to skaitā Eirovīzija 2003, Europeade2004, Pasaules hokeja čempionāta kultūrasprogramma 2006. gadā. Darbojusies 2003.un 2008. gada Dziesmu un deju svētku birojā.Vada ikgadējo Rīgas svētku mākslinieciskopadomi, mākslinieciskās koncepcijas autoreRīgas Gaismas festivālam “Staro Rīga”. VadaEUROCITIES Kultūras foruma darba grupu“Kultūras pieejamība” (Culture Accesebilityand Entitlement).Gints Grūbe darba grupas loceklis. M.A. pol. sc., publicists, politologs, kinorežisors.Studējis filozofiju un politikas zinātni LU unBonnas universitātē Vācijā, komunikāciju zinātniBerlīnes Brīvajā Universitātē. Vairāk nekā15 gadu darba pieredze dažādos medijos. 90.gadu sākumā strādājis kā redaktors laikrakstā“Atmoda” un piedalījies laikraksta “Nakts”dibināšanā, pasniedzēja pieredze LatvijasUniversitātē darbā ar sociālo zinātņu studentiemkursā “Politiskā kultūra un līdzdalība”, astoņusgadus veidojis televīzijas raidījumu ciklu“Vakara intervija” Latvijas televīzijā, vairākuNacionālās Radio un televīzijas padomes balvuieguvējs. 2000. gadā nodibinājis savu filmustudiju Mistrus Media, vairāku dokumentālofilmu režisors un scenārists, regulāri publicējaslaikrakstā “Diena”, žurnālā “Rīgas Laiks”,portālā “Delfi”, “www.politika.lv. Šobrīd strādāpie dokumentālajām filmām par filozofu JesajuBerlinu un latviešu teātra režisoru Alvi Hermani.Solvita Krese darba grupas locekle. M. A.art., mākslas kritiķe, mākslas izstāžu kuratore arilggadīgu starptautisku pieredzi. Beigusi ValstsMākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļu,apguvusi kultūras menedžmentu MarcelHicter institūtā. Patreiz izstrādā doktora darbupar mākslas un tās konteksta mijiedarbību.No 2000. gada vada Laikmetīgās mākslascentru. Bijusi kuratore un organizējusi vairākusvērienīgus starptautiskus mākslas projektus –“Robežpārkāpēji”, “Re:publika”, “Realitātes arheoloģija”,“Urbanoloģika”, “Mobilais muzejs”.Piedalījusies vairākos izpētes projektos par 80.gadu mākslas procesiem un nonkonformismamākslas scēnu. Profesionālās interešu zonas– mākslas un urbānās vides attiecības, mākslaun tās sociālpolitiskais konteksts, dzimtesjautājumi. Daudzskaitlīgu rakstu autore žurnālā“Studija”, laikrakstā “Diena”, mākslas izstāžu unmākslinieku katalogos. Viena no Laikmetīgāskultūras Nevalstisko organizāciju asociācijas iniciatorēmun dibinātājām. Patreiz strādā pie vērienīgastarptautiska mākslas projekta Survivalkit, kas norisināsies Rīgā šī gada rudenī.Egils Mednis darba grupas mākslinieks,Rīgas pieteikuma grafiskā dizaina autors. B.A. art., mākslinieks, SIA “Svešās tehnoloģijas”īpašnieks, specializējas dažādu grafiskādizaina, multimediju, machinima, datorspēļuprojektu radīšanā. Bijis pasniedzējs LatvijasMākslas akadēmijas Vizuālo komunikācijudepartamentā, Film Angels Studio mākslinieciskaisdirektors. Vairāku Rīgas svētkuun Rīgas gaismas festivāla mākslinieciskādizaina / noformējuma autors, bijis iesaistītsRīgai – 800 izdevumu tapšanā u. c., strādājispie vairāku filmu dizaina. Par filmu “Kuģis”(2008) saņēmis Žūrijas balvu konkursā NextGeneration Machinima Contest Kalifornijā,ASV, kā arī balvu par labāko festivāla filmu,labāko neatkarīgo filmu un labāko režijuMachinima Filmfestival Ņujorkā, ASV.Aiva Rozenberga Rīgas pieteikumaEiropas kultūras galvaspilsētai projektavadītāja. M. A. hum. sc., Latvijas universitātēspecializējusies krievu literatūrāun kultūrvēsturē. Strādājusi par žurnālistiLatvijas radio, par radio speciālkorespondentiIgaunijā, kā arī divu Valsts prezidentukancelejās. No 1998. līdz 2007. gadam strādājapar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un komunikācijudienesta vadītāju, šajā laikā arī strādājotRīgas NATO galotņu sanāksmes organizācijasgrupā, V. Vīķes-Freibergas kampaņāpar kandidatūru ANO Ģenerālsekretāraamatam, prezidentes pasaules informēšanaskampaņā par II Pasaules kara atcerisaistībā ar Baltijas un Austrumeiropas liktenipēc 1945. gada. 2007.–2008. gadā bijusiVispārējo Latviešu dziesmu un deju svētkupreses sekretāre un Latvijas 90-gades svinībudarba grupas konsultante. 2007. gadābeigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderuBuceriusa skolu.Ieva Stare Rīgas pieteikuma Eiropaskultūras galvaspilsētai projekta asistente.B. A. pol. sc., Latvijas Universitātes studijuprogrammas ietvaros pētījusi Starptautiskāsmiera un konfliktu studijas Upsalas universitātēZviedrijā (Uppsala University, Sweden).2000. gadā strādājusi Starptautiskajā kinocentrākā FIPRESCI žūrijas sekretāre unkataloga redkolēģijas locekle kinoforuma“Arsenāls” ietvaros. No 2001. līdz 2003.gadam Baltijas ziņu aģentūrā BNS strādājusipar reportieri, atspoguļojot valsts ārpolitikas,aizsardzības un integrācijas EiropasSavienībā aktualitātes. Kopš 2003. gadaprofesionālā pieredze saistīta ar sabiedriskajāmattiecībām – gan strādājot par presessekretāri valdības izveidotajā Latvijasiestāšanās ES pirmsreferenduma vadībasgrupā, gan kā projektu vadītājai sabiedriskoattiecību aģentūrā “P.R.A.E. sabiedriskāsattiecības”, kompānijā The PBN Company-Baltics, kas specializējās valdības attiecībuveidošanā, kā arī strādājusi par komunikācijasvadītāju starptautiskā koncerna Ragn-Sells Latvijas meitasuzņēmumā. 2008. gadādarbojusies Vispārējo Latviešu Dziesmu undeju svētku birojā, piedaloties Informācijasun preses centru darbības organizēšanā.183

sadarbībaspartneriStarptautiskais īsfilmu festivāls “2Annas”Starptautiskais teātra festivāls 4+4 Days inMotion (Čehija)SIA Aerodium LatvijaArēna RīgaANO Attīstības programmaSabiedriskā organizācija AvantisKoncertorganizācija AveSolBaha mūzikas fondsStarptautiskais teātra festivāls Baltic Circle(Somija)Starptautiskais kinoaktieru festivāls “BaltijasPērle”Bērnu sociālās aprūpes centrs “Pļavnieki”Sporta biedrība “A2”Bolderājas bibliotēkaIniciatīva “Bolderājas grupa”Bolderājas mūzikas un mākslas skolaBrīvdabas muzejsStīgu orķestris Camerata Klaipeda (Lietuva)Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība“Cerību spārni”Cietvielu fizikas institūtsDailes teātrisRīgas Danču klubsDānijas Kultūras centrsDānijas Kultūras institūtsDaugavgrīvas vidusskolaDizaina Informācijas centrsDizaina Inovācijas centrsDizaina Strādnieku biedrībaDoma baznīcaRokgrupa “Dzelzs vilks”Dzīves palīdzības biedrība Lebenshilfe(Vācija)eipcip (Austrija)Ekotūrisma Informācijas un izglītības centrsIerakstu kompānija ERP Music (Igaunija)NVO e-text+textilesExodus festivāls (Slovēnija)Mākslas fonds Frame (Somija)Francijas kultūras centrsGateirs de Lisboa (Portugāle)Gaujas Nacionālais parksGētes Institūts RīgāSIA Hannu ProHermaņa Brauna fondsStarptautiskā mākslinieku studioprogramma Iaspis (Zviedrija)Igaunijas KoncertapvienībaIgaunijas Nacionālais simfoniskais orķestrisIgaunijas vēstniecībaIndustriālā mantojuma fondsItālijas vēstniecībaIZM (Austrija)JARO (Vācija)Koris Jauna Muzika (Lietuva)Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”Jauno dizaineru apvienības Tasty, Rijada,DirectdesignJaunsargu grupa “Junga”Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijaJura Podnieka studijaVeikalu tīkls JyskStarptautiskais kinoforums “Arsenāls”Kinoteātris “Rīga”Kamerorķestris Kremerata BalticaKultūras menedžmenta centrs “Lauska”Kultūras un radošās industrijas izglītībascentrsBiedrība “Laikmetīgās Mākslas centrs”Latvijas Amatniecības kameraLatvijas Arhitektu savienībaLatvijas Arhitektūras muzejsLatvijas Bioloģiskās lauksaimniecībasasociācijaLatvijas cilvēku ar īpašām vajadzībāmsadarbības organizācija SUSTENTOLatvijas Entomologu biedrībaLatvijas Folkloras biedrībaLatvijas InstitūtsLatvijas Investīciju un attīstības aģentūraLatvijas Jaunā teātra institūtsLatvijas Komponistu savienībaLatvijas KoncertiLatvijas Literatūras centrsLatvijas Mākslas akadēmijaLatvijas Mākslinieku savienībaLatvijas Nacionālā bibliotēkaLatvijas Nacionālā operaLatvijas Nacionālais kino centrsLatvijas Nacionālais Mākslas muzejsLatvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisLatvijas Nacionālais teātrisLatvijas Olimpiskā komitejaLatvijas Organiskās sintēzes institūtsLatvijas Ornitologu biedrībaLatvijas Piļu un muižu asociācijaLatvijas RadioLatvijas Radio korisLatvijas Radošo direktoru asociācijaLatvijas Rakstnieku savienībaLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācijaLatvijas TelevīzijaLatvijas UniversitāteLatvijas Universitātes Literatūras, folklorasun mākslas institūtsLatvijas Universitātes Vēstures un filozofijasfakultāteLatvijas Vides aizsardzības fondsLatvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskāspētniecības centrsLentos Mākslas muzejs (Austrija)SIA “LGK Grupa”Lielbritānijas vēstniecībaLiepājas universitātes Mākslas pētījumulaboratorijaLietuvas Valsts simfoniskais orķestrisLitas Beires Dejas mākslas fondsIniciatīvu programma Literature AcrossFrontiersLīvu Savienības Rīgas grupaLondonas Starptautiskais teātra festivālsLIFT (Lielbritānija)LR Ārlietu ministrijaLR Ekonomikas ministrijaLR Izglītības ministrijaLR Kultūras ministrijaMākslas menedžmenta un informācijascentrsMākslas studija “Dzeltenā dzeņa ordenis”MALBA (Spānija)Mazākumtautību programma “Zeltakamoliņš”Mencendorfa namsFilmu studija Mistrus MediaModes deju studijaFonds starpdisciplinārai sadarbībai “mT15”Latvijas Mūsdienu deju asociācijaMūsdienu dejas informācijas centrsNemateriālā kultūras mantojuma centrsNemateriālā kultūras mantojuma valstsaģentūraNodibinājums “Māras loks”Norvēģijas vēstniecībaNUMUSIC festival (Norvēģija)Olaines biedrība “Ābolītis”Multimediju un dzejas projekts “Orbīta”Pamatskola “Rīdze”Pasaules Dabas fondsBiedrība “Pasaules mūzika”Pasaules Vides fondsPavāru klubsRīgas Pieminekļu aģentūraPasaules mūzikas festivāls “Porta”Rīgas 19.vidusskolaRīgas 33.vidusskolaRīgas Centrālā bibliotēkaRīgas CentrāltirgusRīgas Doma pārvaldeRīgas domes Ārlietu pārvaldeRīgas domes Izglītības un jaunatnes sportadepartamentsRīgas izglītības un informatīvi metodiskaiscentrsRīgas kino muzejsRīgas koru līgaRīgas Kultūras aģentūraRīgas Mākslas telpaRīgas pieminekļu aizsardzības inspekcijaRīgas rajona sporta iniciatīvu centrsStarptautiskais mūzikas festivāls “RīgasRitmi”Rīgas Skolēnu pilsRīgas Vēstures un kuģniecības muzejsArhitektu birojs “Rīgers”Veikalu tīkls RIMIRitma institūtsJauno mediju kultūras centrs RIXCRostokas bērnu un jauniešu centrs (Vācija)Rundāles pilsSiguldas koncertzāle “Baltais flīģelis”Siguldas mākslas skolaSiguldas novada domeSiguldas novada domes Attīstības pārvaldeSiguldas novada domes Kultūras pārvaldeSiguldas novada domes Sociālā pārvaldeSiguldas novada domes Sporta un tūrismapārvaldeSiguldas Opermūzikas svētkiSynergy fondsEksperimentālās mūzikas festivāls “Skaņumežs”Kustība Slow-Food LatviaSpānijas vēstniecībaMinhenes teātra festivāls Spielart (Vācija)SpongeArteContemporanea (Itālija)Starpnozaru mākslas grupa “Serde”Starptautiskā Ventspils rakstnieku untulkotāju mājaStarptautiskais kino centrsStarptautiskais teātra festivāls DivadelnaNitra (Slovākija)Tehniskās jaunrades nams “Annas2”Transmediale festival (Vācija)Turaidas muzejrezervātsPasākumu producēšanas uzņēmumsSIA UntitledVācijas vēstniecībaValsts akadēmiskais koris “Latvija”Valsts Kultūrkapitāla fondsVaršavas teātra festivāls (Polija)Vendemas pilsētas skola un muzejs(Holande)Veselības centrs “Pļavnieki”Vides filmu studijaBiedrība “Viena Diena.LV”Viļānu biedrība “Saulstariņš”Virtuālā studija “Urga”Pasākumu tehniskās producēšanasuzņēmums SIA “X-aģentūra”Polijas Nacionālā mākslas galerija ZachentaZiemeļu Ministru padomes birojsZiemeļvalstu informācijas centrsMākslas un mediju centrs ZKM (Vācija)Zviedrijas vēstniecība184 185

paldiesAigars BikšeAina KalnciemaAgita IkaunieceAnda KļaviņaAndrejs PildegovičsAndrejs VasiļjevsAndris AkmentiņšAndris EglītisAndris StavroAndris VilksAnda BeitāneAnita RožkalneArtūrs PunteBaiba Buka-VaivadeBaņuta RubesaBrigita RozenbrikaBrigita StrodaDace Kristiāna ŪdreDaiga LivčāneDaina VītoliņaDaina ZalāneDarja ŅevskaDāvis StaltsDiāna BriežkalnsDina VīksnaDita Erna SīleDoloresa VeilandeDzidra ŠmitaDzintris KolātsEdgars KotsEdvīns LiepiņšElīna KuzjukēvičaElita KuzmaErvins LabanovskisEva EihmaneGita LancereGunda VaivodeGundega LaiviņaGundega RepšeGundega ŠmiteGunta MalēvicaGuntars ĶirsisGuntars RuskulsGuntis HelmanisGvido PrincisHelmī StalteIeva KolmaneIeva MuižnieceIeva VītolaIlga ReiznieceIlga TiknuseIlmārs ZnotiņšIlona CelmiņaIlze Biruta LozeIlze Gailīte-HolmbergaIlze MartinsoneInese BaranovskaInese MatjušonokaInese PētersoneInese ZandereInga BodnarjukaInga CerbuleInga ĻašenkoInga UldriķeInga VasiļjevaInna DavidovaInts TeterovskisIrina ViņņikaIrina ŽuravļovaIveta ElsoneJānis BirksJānis BorgsJānis DripeJānis KleperisJānis MažeiksJānis OgaJolanta BorīteJulgī StalteJuris VaivodsJuris ZalānsKārlis FreibergsKaspars PutniņšKaspars ZvīgulisKrista BurāneKristaps LiepiņšKristīne LiepiņaKristīne MatīsaKristīne RunceLīga GaisaLilita EglīteLita BeirisMāra KalniņšMāra LāceMāra MarnauzaMāra VilciņaMarats SamauskisMārcis GulbisMarina LipčenkoMāris OšlejsMāris SirmaisMārtiņš BondarsMārtiņš RītiņšMārtiņš RudzītisNatālija ŠromaOjārs KalniņšOjārs RubenisOskars RedbergsPauls BankovskisPēteris CedriņšRaimonds MelderisRaitis ŠmitsRoberts RemessRolands LappuķeRolands PuhovsRuta StepiņaRuta SvažaSanda KatkevičaSandra JakušonokaSarma FreibergaSarmīte ĒlerteSarmīte PīkaSelga LaizāneSigne PucenaSilvija ZaķeSonora BrokaTālis TisenkopfsUģis BrikmanisUģis PrauliņšUģis RotbergsUldis CekulsVaira Vīķe-FreibergaVenu DhupaViestarts GailītisViktors BulsVineta SavickaVladimirs JakušonoksVladislavs SaveļjevsVoldemārs EihenbaumsZanda ĶergalveZane MālnieceZane ŠmiteZigurds ZaķisZinta UskaleŽaneta Ozoliņa186 187

Izdevuma redaktore – Anita RožkalneIzdevuma mākslinieks – Egils MednisTeksti – Diāna Čivle, Gints Grūbe, Solvita Krese, Gundega Repše, Aiva RozenbergaSiguldas programma – Jolanta BorīteTulki – Liāna Beņķe, Pēteris Cedriņš, Vanda Dauksta,Eva Eihmane, Kārlis Freibergs, Līvija Uskale, Zinta UskaleFoto redaktors – Ilmārs ZnotiņšFotogrāfijas – Vilnis Auziņš, Igors Baruļins, Ivars Beitāns, Ēriks Biters, Ēriks Božis,Jānis Buivids, Diāna Čivle, Gunārs Dukšte, Gunārs Janaitis, Valters Kiršteins, Joe Klamar,Diāna Kondratenko, Viesturs Koziols, Solvita Krese, Andris Krieviņš, Jānis Lazdāns,Aivars Liepiņš, Alberts Linarts, Aiva Rozenberga, Anita Rožkalne,Ieva Stare, Viktors Veļikžaņins, Mārtiņš Zīverts, Ilmārs ZnotiņšFotoreprodukcijas no privātajiem arhīviem.Makets – Jānis Indānspost scriptumoxoIzmantotais papīrs Arctic Volume White

RīgaRīgaoxoRīgaRīga

p.p.s.v