grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

PAR LASĪTĀM UN PĀRLASĪTĀMGRĀMATĀMIzgājušo gadu mūsu Čikagas literatūras grupālasījām un pārrunājām Brigaderes Dievs,daba, darbs (1926). Nu labi, no sākuma jauvai visi teicām, jā, jā, mēs jau to esam jaunībasgados lasījuši, zinām jau to gabalu. Tomēr,ņemam un pārlasām. Tad sāka rasties dažnedažādaspiebildes, komentāri. Apmēram tā:tā grāmata jau nav vairs tā, kuru mēs lasījāmjaunībā, gan brīvprātīgi, sava prieka pēc, ganskolā spaidu kārtā. Tā grāmata, tā liekās, irpārvērtusies. Pārlasot, grāmata deva daudzspēcīgākas izjūtas, likās, mēs labāk izpratāmAnneles dzīvi, arī kā viņas tēls ir iespaidojismūsu dzīvi. Šķita, agrāk esam lasījuši vairāk,lai sekotu notikumiem, ne tik daudz, lai sekotutam, kā pasaule iespaido Anneles dzīviun viņas atbilstošās izjūtas.Laimīgā kārtā biju redzējis avīzes ChicagoTribune grāmatu nodaļas redaktora ieteikumulasīt Svena Birkerta jaunāko grāmatuReading Life: Books for the Ages.* Grāmatāir ievads, galvenokārt par grāmatu pārlasīšanu,un tad seko vienpadsmit nodaļas parvienpadsmit svarīgām grāmatām autoradzīvē. Autors stāsta, kā šīs grāmatas ir viņuietekmējušas, gan pirmo reizi lasot, gan vēlākosgados pārlasot vēl un vēl. Pārlasot grāmatu,saka Birkerts, rodas pārsteigums, tadatziņa, ka nevar būt atkārtota iekāpšana tajāpašā drukas upē, ka literatūra nav statiska,nemainīga padarīšana, tā nav statiska, tāpatkā lasītājs nav noteikta un nemainīga būtne.Tāpat tālāk: Lai gan vārdi var būt ieslēgti savāsvietās, nostiprināti, to vērtības ir atsietas,un tikai lasītāja atsaucība, spēlējot tiem pārikā vējš, nosaka, ko kāds darbs nozīmēs, kādāveidā un kādā mērā. Lasīšana, prāta darbībaar zīmēm un nozīmēm, ir visdinamiskākā,mainīgākā un, iespējams, pārveidotākādarbība, kādu vien varam iedomāties. Izlasītkādu darbu un būt spēcīgi iespaidotam notā – tad to atkal satikt pēc gadiem, — tasvar būt pamatus graujošs notikums (15). Vaiatkal: Mēs zinām, ka nav atgriešanās – nekad– pie neaizmirstas grāmatas, un mūsuciemošanās, pieņemot, ka vēl atceramiespirmo sastapšanos, ir viens no drošākajiemveidiem noteikt, kā mēs paši esam mainījušiesgadu gaitā (68).Nu tā, ar tiem ikdienas vidusmēra 500 vārdiemgluži nepietiek, lai lasītu Birkerta grāmatu.Jāsaka, viņa valoda, teikumi, paragrāfi,nelasās tik ātri un viegli. Ir apstāšanās,pārdomāšana. Vienu otru reizi ir jālasa tāpamatīgāk, lai teikto izprastu. Pats Birkertssavā darbā sūdzas, ka viņam ir grūti gājisar Henrija Džeimsa (Henry James) grāmatasThe Ambassadors (Vēstneši) lasīt iesākšanuun lasīt turpināšanu. Nu, man tik tā vien liekas,ka arī viņa paša darbā valoda ir tāpatuz Henrija Džeimsa pusi – kad ir tikts galā,tad ir tāda kā panākuma sajūta. Pats jau ganesmu tikai vienu Džeimsa gabalu lasījis – TheGolden Bowl (Zelta bļoda). Arī man bija vairākiiesākumi un tad ilgi laika sprīži līdz lasījumaatsākšanai, tomēr domāju, ka mana„noraustīšanās” ļoti iespējams bija citādu iemesludēļ.Žēl, ka Svenam Birkertam (autora vārds gantiek rakstīts bez „s” galā, nav tā kā PaulamToutongi ar visu „s” priekšvārda galā) navkāda grāmata latviešu valodā (vismaz, esnevienu nezinu), taču valodu zina un literatūruit labi pārzin. Tāpat, latviešu vārdusarī lieto vienā otrā vietā. Tā prātā nāk mazaepizode no viņa agrākā darba My Sky BlueTrades: Growing Up Counter in a ContraryTime.** Šī grāmata lasās raitāk nekā iepriekšminētā. Sestajā nodaļā Birkerts apraksta tikšanosun sarunas ar Jozefu Brodski (JosephBrodsky) kādā grāmatveikalā. Runājot parLatviju un latviešu dzeju, Brodskis izsakās, katā lieta esot in dibens (jā, jā, viņš tik tiešāmsaka to latviski!). Birkerts gan turas pretim,aizstāv latviešu lietu, ir argumenti, uzprasaBrodskim, vai viņš vispār zina arī kādus latviešudzejniekus. Brodskis atbild, ka tādu latviešudzejnieku nemaz nav. Birkerts nu dodpretī ar Raini. Brodskis tad tā (man liekas, tākā šaubīdamies, ne pārāk pārliecinoši) novelk:jāāā, Rainis... (223).Tādas nu tās lietas ar grāmatu atkal vai pārlasīšanu.Ivars AntēnsIvars Antēns, ilggadējs darbinieks ASV Vides aizsardzībasaģentūras starptautisko attiecību birojā, ir aktīvsČikagas Latviešu literārā pulciņa dalībnieks.* Sven Birkerts. Reading Life: Books for the Ages.Saint Paul, Minnesota: Graywolf Press, 2007. 256lpp.** Sven Birkerts. My Sky Blue Trades: Growing UpCounter in a Contrary Time. New York, 2002. 280lpp.; skat. arī Jura Silenieka apskatu „Mana zilāsdebess iztirgošana” JG233(2003):65–68.68