grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

Savējie lasīja, uztvēra, atbalsoja. Šobrīd, manšķiet, šādas, tolaik nereti vien nojausmās tveramassolidaritātes ir visai maz. Laiki citi... untas nav vajadzīgs? Nez vai. Garīga pretestībapret citiem – globālas patērētāju sabiedrības– likumiem ne mazāk nepieciešama. Vaidaudzi dalītos ar Māru Ķimeli viņas patiesībā:Noliegt savu tautu tagad ir pieklājīgi. Jatu smejies par latvietību, tad tu esi pasaulespilsonis, bet es kaut kā nemaz nevaru parto pasmieties. Man vienalga, vai esmu vecmodīgavai neesmu, bet man latviešu tautasgara bagātības liekas fantastiskas, mani tāssajūsmina, pārsteidz, aizrauj, baro, saviļņo.Man ne prātā nenāk no tā atteikties, pat jaes skaitīšos aprobežota latviete vai nacionāliste.Kur un kas šobrīd ir Māras Ķimelessavējie eksistenciālajos brīvības,cilvēka, tautas, mākslas jautājumos?Māras Ķimeles dziļo pesimismudomās par Latviju, tās dabu untautu, protams, gribētos iebilst,lai arī pretargumentus grūti atrast,paliek vien cerība, ka lasītājuapziņā pesimisms netiks vairotsun nerunās pretim viņas viedoklimpar mākslinieka atbildību, bet– tieši otrādi – spēcinās garīgāspretestības dzietus.Ikdienā Latvijas publiskajā telpādebesis ir novilktas zemu. Sastapšanāsar tādu gara vertikāli un apvāršņiem,tik spēcīgu personības starojumu un „enerģijaskvalitāti” kā Sarunās ar Māru Ķimeli irsvētki. Var tikai pievienoties Ievas Zoles rakstītajamgrāmatas pēcvārdā: Viņas prātam irspēks. Un spēks ir arī viņas vārdiem. I tiembargajiem, kad Māra Ķimele ir nemierā vaisāpināta, vai aizsardzībai izvēlas uzbrukumu.I tiem vieglajiem... Bet jo īpaši – tiem viedajiemvārdiem, kas ik sarunā vienkārši ielidoapziņā, sakārtojas pareizā secībā un pārtoppoēzijā. Par mīlestību. Par Dievu. Par dzīvi.Par Latviju. Tautu. Laiku. Nāvi. Teātri. PievienotiesLilijas Dzenes vārdiem uz Sarunu vāka:Šāda līmeņa grāmata ir mūsu teātra literatūrāļoti gaidīta.Ne tikai teātra literatūrā. Un Sarunas jau arīnav tikai teātra literatūra...Būtiska piebilde – mākslinieka Ilmāra Blumbergaapdarē grāmata ir eleganti vienkāršaun skaista.Ildze KrontaCILVĒKA BĒRNS JĀNIS STREIČSJānis Streičs. Lāga dvēseļu straumei. Rīgā:Dienas Grāmata, 2006. 511 lpp.Daudzi trimdas/diasporas tautieši ar kinorežisoraJāņa Streiča darbu vispirms iepazināssavās mītnes zemēs, skatoties pēc Jāņa Klīdzējaromāna motīviem uzņemto filmu Cilvēkabērns, kas vairākumam visai labi gājapie sirds. Šo vērtējumu tagad apliecina arīnesen izlasītā ziņa, ka šoruden Latvijas filmufestivāla Lielais Kristaps laikā televīzijas skatītāji,aicināti balsot par visu laiku labāko latviešufilmu, par tādu atzinuši Streiča Cilvēkabērnu. Aplūkojamā grāmatā sastopamies ardaudzpusīgā mākslinieka Streiča rakstītājatalantu un mazliet tuvāk iepazīstamiesgan ar viņu pašu, ganarī ar vairākiem viņa kolēģiem unlaika biedriem. Tīšām lietoju vārdiņu„mazliet,” jo Streičs nebūtnav pārāk devīgs ar pašatklāsmi,un lasītājam viņa dzīves fakti jāsalasapa gabaliņam, kas šur turizmētāti tekstos par citiem. Šailasītājai būtu ļoti gribējies redzētkodolīgu chronoloģisku Streičabiogrāfisko datu un paveiktodarbu sarakstu, kas būtu lieti noderējispar pamatstruktūru secīgadzīves stāsta koptēlam. Tačuautors laikam tā nav vēlējies, unsevi lielākoties atklāj tikai runājotpar citiem, savam stāstījuma veidam par parauguņemot jaunībā lasītu krievu gleznotājaIļjas Repina atmiņu grāmatu.Kā daudzi latviešu censoņi, kas vēlāk dzīvēguvuši plašus panākumus un slavu, JānisStreičs uzaudzis visai grūtos apstākļos. Mātejau agri mirusi ar aklās zarnas iekaisumu,kuru lauku apstākļos nav bijis iespējamsdziedēt. Tēvs iesaukts armijā, nonācis gūstāun pēc kara beigām Anglijā. Jāni un pārējostrīs bērnus audzinājusi mātesmāsa Anniņaun vecmāmiņa. Pēdējā ir stipras un sīkstaslatviešu sievietes paraugs, viens no grāmatasīpatnējākiem un neaizmirstamākajiemtēliem, kas Jānī iepotējusi daudz vērtīgu atziņupar dzīvi. Neko nezinādama par modernopsicholoģiju, viņa instinktīvi atradusi veidukā tikt galā ar milzīgo, rūpju un pienākumuradīto spriedzi, un ik pa laikam ārdījusi nostnelaiķa vīra mūrēto krāsni, lai pēc tam topati uzmūrētu no jauna un dzīvotu tālāk arjaunu sparu.Pietiekami spilgti un iespaidīgi ir arī pārējieStreiča laikabiedri, par kuriem viņš izvēlējies65