grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

viņš uzņēma kontaktu ar domubiedriem,„kas, palikuši nesalauzti, bija gatavi atsāktcīņu pret Latvijas kolonizēšanu, latviešu pārkrievošanu,par brīvības un valsts atgūšanu.”Tā 1969. gadā radās „17 Latvijas komunistuvēstule”, adresēta komunistu partijām ārpusPSRS, ko 1971. gadā slepeni izdevās nogādātZviedrijā un kuru 1972. gada pirmajā numurāpublicēja trimdas sociāldemokrātu mēnešrakstsBrīvība. Šī vēstule aicina pasauleskomunistus spiest Maskavu atgriezties pie„patiesajiem” Marksa un Ļeņina principiemun respektēt mazo tautu kultūru un autonomiju.11Šis dokuments nav iekļauts krājumā, bet iratsauce – slepens Latvijas PSR „ārlietu ministrijas”iekšējs ziņojums par ASV ģenerālkonsulaĻeņingradā T. Buchanana apmeklējumuLatvijā 1978. gada februārī. Tonis konfrontējošs!Buchanans nosaukts: „mūsu galvenā ienaidniekapārstāvis” – un kā tāds arī laikamizturējies. Vizītes nolūks nav minēts, bet gan– „LPSR ārlietu ministrijas uzdevums Buchananavizītes laikā bija gādāt, lai amerikāņinevarētu gūt informāciju, ko tie meklē.” Buchananambijis daudz kutelīgu jautājumu, tostarpā: „Vai tā 12 Latvijas komunistu vēstuleizteic šo komunistu pašu jeb visas Latvijasnācijas uzskatus?”, uz ko pavadonis atbildējis– ja ģenerālkonsuls domājot „to emigrantuviltoto dokumentu, tad tur ir runa par 17komunistiem un tā saturs ir emigrantu ļaunprātīgimeli, kas nekādi neatspoguļo Latvijasnācijas domas” (310).No 1977. un 1978. gada ir divi čekas pārskatipar jauniešu pagrīdes grupām, kuru nolūksesot Latvijas atšķelšana no PSRS un kasietekmējoties no ārzemju radioraidījumiemun emigrantu apmeklējumiem. Valsts drošībasiestādes tiek mudinātas uz lielāku modrībuun izglītības iestādes uz lielāku centībupolitiskā audzināšanā.Aizvadītā gadsimta 80. gadus ievada nesekmīgaisAfganistānas karš un, ātrā secībā, vecīgovadoņu Brežņeva, Andropova un Čerņenkonoriets. Padomju lielvalsts ir izkurtējusiun gatava jauniem notikumiem: glasnost’un perestroika Maskavā – ATMODA! Baltijā.Disidentu kustību apgaismo 1983. gadaGunāra Astras apsūdzības protokols (220).Bez Astras tur pieminēti Ints Cālītis, ĢedertsMelngailis, Gunārs Freimanis un citi tā laikadisidenti. Astra jau 1961. gadā notiesātsuz 15 gadiem par „tēvijas nodevību”, 1976.gadā atbrīvots, bet turpina izplatīt neatļautuliteratūru.11 Berklavs – skat. 6. piezīmi (317–334).BRĪVĪBAS LAVĪNAGorbačova proklamētās atklātības gaisotnē,Latvijas atmodu ievada cilvēktiesību grupasHelsinki-86 nodibināšana 1986. gada jūlijā.Pamatprincipi: novērst melus un teroru; pašnoteikšanosvisām tautām; sekot Helsinkukonferences principiem. Uzsaukumu paraksta– Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks,Mārtiņš Bariss (345). Seko dokumenti sakarāar šīs grupas organizētajām 14. jūnija un 23.augusta demonstrācijām nākošajā gadā.1988. gads atnes LNNK (Latvijas Nacionālāsneatkarības kustība) un Latvijas Tautas frontesnodibināšanu – un krājumā virkne dokumentupar tām. Iztrūkst tomēr pivotālā rezolūcija,kuru pieņēma Rakstnieku savienībaspaplašinātais plēnums (t.s. „Radošo savienībuplēnums”) 1988. gada 2. jūnijā un kaspašķīra ceļu gan LNNK, gan Tautas frontesnodibināšanai! 12Lavīna nu sākusies. 1989. gadu iezīmē dziesmotārevolūcija un „Baltijas ķēde” (vairāknekā 2 000 000 cilvēku sadevušies rokās), un1990. gadā pirmās brīvās vēlēšanas un AugstākāsPadomes Latvijas neatkarības atjaunošanasdeklarācija (356–363). 1991. gaduievada zvēra agonija – tanki Viļņā, OMON, 13barikādes Rīgā, izmisīga vēstule Raisai Gorbačovai(364).Grāmatas kvintesence ir krājuma pēdējaisdokuments – 1991. gada 13. jūnija zinātniskaskonferences rezolūcija par tēmu „Komunistutotalitārisma un genocīda prakse Latvijā”(366). Lai gan augusta pučs un pēkšņais„brīvais kritiens” vēl priekšā, acīm redzot pēcšī summējuma Šneidere un Plakans pamatotinolēmuši, ka kaut ko vēl pielikt būtu antiklimatiski.DARBS PABEIGTS – UN NEPABEIGTSPaveikts milzu darbs – Dr. Rimša būtu gandarīts!Tomēr – lielais darbs pelna jaunu izdevumu,pelna iegūt iespējami lielāko ievērībuangliski runājošo domātāju un darītāju acīs.To varētu panākt, vispirms, izlabojot daudzāstechniskās un valodas kļūdas, un pārskatotun pārkārtojot skaidrojošo tekstu, kas izkaisītsievadrakstos, virsrakstos, komentāros un12 „Rezolūcija”. Literatūra un Māksla, 1988.10.VI1988; Latvijas Radošo savienību 1988. gada 1. un2. jūnija plēnuma rezolūcija un referāti. Toronto:Latvian Arts Trust Society LATS, 1988; Dainis Īvāns.Latvijas Tautas fronte Rietumos. Rīgā: Elpa 2001(32).13 PSRS Iekšlietu ministrijai pakļautas bruņotasīpašu uzdevumu vienības – „melnās beretes”.61