grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

aizstāvi! 7 Piesardzīgi frazēts 14. aprīļa „slepens”LKP Centrālās Komitejas biroja sēdesprotokols (233) mums vieš, ka jaunās vēsmassasniegušas arī Rīgu: pirmo reizi, kautnetieši, gaismā celts pārkrievošanas draudslatviešu valodai un kultūrai. Izskan prasībaintensīvāk mācīt abas valodas – krievu unlatviešu, uzsvērta „lielās krievu tautas” (arī„Ļeņina un Staļina”) valodas loma „Latvijaskultūras līmeņa celšanā.” Tomēr skaidrs, kaneba jau iedzīvotāju krieviski neprašana pamudinājadižvīrus šo jautājumu pārrunāt.22. un 23. jūnijā jau pavisam noteikti parlatviešu valodas prasmes un lietošanas nepieciešamībuiestājas gan ministru padomespriekšsēdis Lācis (235), gan partijas Rīgaskomitejas sekretārs Eduards Berklavs (236),gan arī pats Latvijas kompartijas pirmais sekretārsKalnbērziņš (241). Trīs dienas vēlākBerija krīt otra bendes Hruščova nežēlastībā,kurš tomēr atzīst, ka iesāktais nacionālokultūru atbalstīšanas kurss arī viņam politiskiizdevīgs. Vecais staļinists Pelše kādu laikuspiests sarauties.Sakarā ar 1955. gada 17. septembra PSRSAugstākās Padomes amnestijas lēmumu,vairāki ziņojumi un protokoli (187–189, 194–200) apcer „kompleksos jautājumus”, kā rīkotiesar izsūtītajiem, kas tagad atbrīvojamiun atgriežami Latvijā. [Kalnbērziņš jautā:„Kas spiež mums steigties ar šo darbu? ... Kadviņi atgriezīsies, tie izpostīs visus mūsu kolhozus”(189)]. Šie dokumenti vēsta arī par uzSibīriju izsūtīto latviešu bērnu situāciju.Pakāpeniskā neformālā destaļinizācija pārgājapilnīgā Staļina personības kulta noārdīšanā1956. gada februārī ar izšķirošu Hruščovauzstāšanos PSRS KP XX kongresā. Latvijas„nacionālkomunisti” Berklava ierosmēnu pārgāja atklātā uzbrukumā, lai aizstāvētulatviešu valodu un kultūru un celtu latviešuprocentu partijas, valdības, saimniecības u.c.iestādēs Latvijā (238, 245).ATKUŠŅA BEIGASAr 1958. gadu iestājas reakcija – Latvijaskrievi un viņu aizstāvis Pelše atkārtoti sūdzasMaskavas iestādēm par berklaviešu radītajāmneērtībām, armijnieki pauž, ka vairs nevarotgarantēt armijas drošību Latvijā. 8 Līdzīgicitās padomju republikās. Atkušņa iespaidābija izcēlušies arī nemieri Austrumvācijā,Polijā un Ungārijā. Maskavas valdošajām aprindāmsametas bail. 1959. gadā komisija7 Amy Knight. Beria. Princeton: Princeton UniversityPress, 1993 (176–200).8 Balodis – skat. 6. piezīmi (359).Maskavā izmeklē sūdzības pret Berklavu, uzkuru pamata viņu (un vairākus citus) atbrīvono amatiem, un Berklavu izsūta strādāt Krievijā.Tas viss it sīki izklāstīts septiņu lappušu„pilnīgi slepenā” LKP CC 8. augusta plēnumaprotokolā, kurā arī atsaukti vairāki agrāki lēmumi,kas tikuši pieņemti „valsts un partijasienaidnieka” Berijas vai kļūdīgā komunistaBerklava iespaidā (247–253). Labu lasīšanu!(Žēl tikai, ka dokuments vietām grūti saprotams,varbūt kļūdaini pārrakstīts?) Protokoluparakstījis Kalnbērziņš, bet tā paša gadarudenī par „pielaistajām kļūdām” arī viņš unLācis savus amatus zaudē. Par pirmo sekretārukļūst sīkstais, noturīgais vagars Pelše.VECIE BOĻŠEVIKIKalnbērziņš un Pelše, tāpat kā vairums latviešukomunistu funkcionāru, neatkarīgāsLatvijas laikā bija palikuši Krievijā. Lasot undomājot par šiem ilggadīgajiem latviešu boļševikiem,šķiet, ka viņi paši arī bija ne tikaitotalitārisma izpildītāji, bet arī nožēlojamiupuri. Nesen Laiks vairākos turpinājumospublicēja rakstu par Krievijas latviešiem, kurusnošāva 1937.–1938. gadu Staļina „tīrīšanās”.Tikai nedaudzi izdzīvoja. Pelše tur navminēts. Varbūt to izglāba viņa vienaldzībapret latviešiem (esot vienmēr turējies „sāņusno visām latviešu aktivitātēm” 9 ) Kalnbērziņuizglāba tas, ka tīrīšanu laikā viņš bija Latvijā,kur bija iesūtīts strādāt pagrīdē un atradāscietumā. Bet – Staļina bendes nošāva viņasievu, izdevniecības Prometejs darbinieci. 10Iestājas ilgais, klusais „stagnācijas periods”.Nedaudzie materiāli no agrajiem 60-iem gadiemturpina dokumentēt partijas kontroli literatūrā,reliģijā un sakaros ar trimdu – arīziņojumi par līgošanas aizlieguma neievērošanu,palielināto rūpniecības darbaspēka iepludināšanuun demobilizēto krievu karavīrupūlēm atrast dzīvokļus jaukajā Baltijā.NEMIERS STAGNĀCIJĀHruščova demisija 1964. gadā paslīd nedokumentētaun nākošos 18 gadus šķietamimierīgi valda flegmātiskais Brežņevs. Šī laikmetamateriālos dominē funkcionāru rūpespar ideoloģisko korektumu kultūras dzīvē unsaskarsmē ar ārzemniekiem, bet – pavīd arījaunas nemiera zīmes.Kad Berklavs 1968. gadā atgriezās Latvijā,9 Balodis – turpat (360).10 Vidvuds Štrauss. „Baigā februāra nakts”. Laiks2008.16. II. Oberšate (skat. augstāk) savā internetareferātā apstiprina Kalnbērziņa sievas arestu un piemin:„bērni tiek ievietoti bērnunamos.”60