grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

Ausma! Es par oriģinālo likumprojektu nebrīnos,nedomāju, ka būs daudz tādu, kas šādos apstākļosprasīs latviešu pilsonību, ja var pierādīt, ka ir latviešuizcelsmes un grib dzīvot te, lai tik prasa. Man likāssmieklīgi, ka vienā dienā iesniedz projektu, bet jauotrā dienā atzīst to par kļūdainu un vēlās to labot.Pats esmu trimdā audzis, tagad dzīvoju Latvijā, tātadsaprotu šādu gribēšanu, un gaidu, ka šo cilvēku dēļatkal atļaus dubultpilsonību, Latvijai tad būs piecijauni pilsoņi no manas ģimenes (un mēs visi protamlatviešu valodu).Ar cieņu, EdgarsJā, tas ir koks ar diviem galiem. Vienu galu tikko skatījulasām. Bet otrs atkal ir tāds:Latvieši kā tauta ir multinacionāls un multikulturālsveidojums no sākta gala. Un es labprāt redzētu latviešuskā Latvijas tautu. Tas spētu ar laiku apvienotpilsoņus vienotā, patriotiskā veselumā, ja ne kultūras,tad vismaz politiskajā nozīmē. Neredzu, ka noteicošamtautības maiņā ir jābūt radurakstiem, vai valodaszināšanai. Latviešu valodu kā valsts valodu sargāciti likumi, un pietiekami labi.Atceros tādu gadījumu. Man pazīstams gruzīns, kuršnu jau kādus pārdesmit gadus dzīvo Latvijā, pārvaldalatviešu valodu, savulaik kopā ar bariņu brāļu piedzimaGruzijā, kuras apgabalu kāds padomju laikugruzīnu līderis atdāvināja Azerbaidžānas līderim. Un,protams, azerbaidžāņu līderis visus tajā gabalā dzīvojošospārtapināja par azerbaidžāņiem un iedeva tiematbilstošus uzvārdus. Iepriekšējā Toliašvili vietā visaģimene pārtapa par Allahverdijeva ģimeni. Protams,laiki mainījās un brāļi dzīvo kur kurais. Un pateicotiesbirokrātijai viens brālis nu ir azerbaidžānis un Allahverdijevs,otrs brālis ir gruzīns, bet Allahverdijevs,bet trešais Latvijā ir Toliašvili, bet azerbaidžānis.Uzskatu, ka katram ir tiesības izvēlēties tautību pēc tā,kurai tautai cilvēks jūtas un vēlas būt piederīgs. Pietam piederība kādai tautai, vismaz Latvijā, nekādaspriekšrocības nedod. Neredzu te nepieciešamību pēcradu rakstu demonstrēšanas, vai valodas zināšanas.Atceros vēl vienu muļķīgu kuriozu. Man pazīstamasieviete piedzima īsi pirms kara. Tēvs ebrejs, bet mātelatgaliete, pēc papīriem latviete. Bet sieviete zaudējusiabus vecākus karā un uzaugusi bērnu namā, zinādamatikai krievu valodu. Un tādēļ, ka neprata netēva, ne mātes valodu (lai gan tagad jau prot), viņapēc pases ir krieviete.Man netīkamāk ir tas, ka to, ka esmu latvietis pasēraksta atsevišķā lapā stūrītī, ne tur kur pienāktos –goda vietā pie manas bildes un vārda.Vilnis Gricaičuks-Puriņš Bet dubultpilsonība mani kā iezemieti gan nesajūsmina.Kaut kā vairumā dubultpilsoņi ir lielākās unstiprākās valsts pusē, izņēmumu ir gauži maz.AusmaoMateriālus sagatavoja Juris ŽagariņšIvars Poikāns. Latvieti, nepadodies!57