grÄmatas - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
grÄmatas - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas grÄmatas - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
KIBERKAMBARISZiņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiemKAS ZINA?Kas zina, kas var paskaidrot – kā var mainīt tautību?Vakardien, 2.aprīlī, LETAs ziņās, bija, lūk, tā: Apvienības„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija gatavojasiesniegt priekšlikumus jaunajā vārda, uzvārdaun tautības maiņas likumprojektā, kad tas būs nonācisizskatīšanai Saeimā, aģentūru LETA informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons. TB/LNNKfrakcija uzskata, ka likumā noteikti jāparedz tautībasmaiņas uz latviešu tautību saistīšana ar pretendentalatviešu valodas zināšanām noteiktā līmenī.Mēs latvieši esam viena fantastiska tauta!Ar skatu uz Rīgas jumtiem, Uģis BērziņšUģi, šī tiešām ir traki fantastiska latviešu tautas lieta!Varētu ieteikt parakāties pa veciem, cara laika Rīgasdokumentiem, kur tautību pārrakstīja uz pieprasījumabez sevišķām grūtībām. Piemēram, X, agrāk latvietis,tagad krievs, un Y, agrāk polis, tagad vācietis,un līdzīgi. Vairums jau sen vairākas valodas pratatik internacionālajā Rīgā.Visu labāko, Gundars Ķeniņš KingsGundar, paldies par atbildi. Biju sācis domāt, ka tapusikāda jauna definīcija... Tātad nekas jauns...UģisUģis prasīja par jauno likumu. Te no 1. aprīļa LatvijasAvīzes – nezinu vai datums šajā gadījumā nozīmīgs.Bet lasiet labojumu raksta beigās:TĒVZEMIEŠA DĪVAINĀ INICIATĪVAIegūt tautības ierakstu „latvietis” un Latvijas pilsonībuturpmāk varēs daudz vienkāršāk, pat bez latviešuvalodas zināšanām – to paredz tēvzemieša GaidaBērziņa vadībā Tieslietu ministrijā izstrādātais likumprojekts„Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”.1. aprīlī šo likumprojektu bez jelkādām debatēmakceptēja valdība. Šobrīd spēkā esošais likums „Parvārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” Latvijasiedzīvotājiem ļauj atteikties no savas tautības un kļūtpar latvieti, ja persona var pierādīt, ka kāds no viņasvecākiem vai vecvecākiem bijis latvietis. Otrs nosacījums:latvietības pretendentam dokumentāri jāpierāda,ka viņš valsts valodu prot augstākajā (trešajā)prasmes pakāpē. Tas nozīmē, ka tautības ierakstamaiņas pieteikumam jāpievieno valsts valodas prasmesapliecība vai izglītības dokuments. Jāpiebilst, kašī norma likumā tika iekļauta 1996. gadā, pieņemotgrozījumus likumā. Tieslietu ministrijā izstrādātaisun 1. aprīlī valdības pieņemtais likumprojekts daudziem,tajā skaitā arī vairākiem G. Bērziņa partijasbiedriem no „TB”/LNNK, bija pārsteigums. Likumprojektānotikusi būtiska atkāpšanās no pozīcijām valstsvalodas aizsardzībā un pilsonības jautājumos. Tajālatvietības pretendentiem vairs netiek lūgts apliecināt,ka viņi vispār prastu latviešu valodu, arī ne viszemākajā– pirmajā pakāpē! Turklāt šis likumprojekts,ja to pašreizējā redakcijā pieņemtu Saeima, virkneiLatvijas iedzīvotāju, kas latviešu valodā neprot nevārda, pavērtu vistaisnāko ceļu uz Latvijas pilsonību.Naturalizācijas pārvaldes preses sekretāre Līga Lukšoskaidro: Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā, tas ir– bez eksāmenu kārtošanas latviešu valodā, Latvijasvēsturē un par Satversmes jautājumiem – var iegūtpersona, kas ar dokumentiem apliecina, ka ir latvietis,un pierāda, ka pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tātad Latvijaspilsonības iegūšanai pilnīgi pietiktu ar tautības maiņasapliecību un izziņu par Latvijā deklarētu dzīvesvietu!Kur nu vēl vienkāršāks ceļš uz Latvijas pilsonību!Pēc valdības sēdes G. Bērziņam vaicāja, kādēļ tikradikāli vajadzētu atvieglot ceļu uz Latvijas pilsonībutiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kas latviešu valoduneprot. „Šad un tad ir situācijas, ka ģimenē viens novecākiem ir vienas tautības pārstāvis, otrs – citas tautības,un bērns, sasniedzot noteiktu vecumu, vēlaspieņemt tā vecāka tautību, kurš ir latvietis. Un tādaiespēja pastāv. Likumprojekts nav vērsts uz tā dēvētopseidolatviešu veidošanu...” – stāstīja tieslietu ministrs.Padomnieks Jānis Tomels masu mediju interesipar šo likumprojektu novērtēja kā „nevajadzīgu ažiotāžu”un skaidroja: „Ministrs Bērziņš uzskata: tiešiSaeimā būs jāizšķiras par to, vai latvietības pretendentiembūs jāprot valsts valoda”. „Tas ir jautājumspar latviešiem, un tautību nenosaka pēc valodas, betpēc radniecības. Šiem cilvēkiem ir latviešu asinis, unno latviešu valodas Latvijā viņi nekur nespruks”. Uziebildi, ka tas ir arī jautājums par Latvijas pilsonību, J.Tomels norādīja: nebūšot daudz šo „jauno latviešu”,kas pilsonības ierakstu izmantošot kā pamatu Latvijaspilsonības saņemšanai. Pēc Tieslietu ministrijasprognozes, 2008. gadā paredzami „35 gadījumi, kadpersona izdarīs tautības ieraksta maiņu”, 2009. gadā– 30 un 2010. gadā – vien 20 gadījumi…Bet nākamā dienā:MINISTRS LABOŠOT KĻŪDUTikko valdība pieņēma tieslietu ministra Gaida Bērziņa(„TB”/LNNK) iesniegto likumprojektu, kas ļautupie tautības ieraksta „latvietis” un Latvijas pilsonībasreģistrācijas kārtībā tikt personām, kas latviski neprotne vārda. Taču pēc publikācijas gan G. Bērziņš,gan tēvzemieši šo likumprojekta normu atzina parkļūdu un izteica apņēmību to labot.Tiešām mēs esam viena fantastiska tauta!Ar skatu uz Misiņa bibliotēkas veco šautuvi,Edgars Šmits Bet Edgar, kāpēc liegt latviešu tautību tik daudziemRietumos dzīvojošo latviešu bērniem, kas pagaidāmneprot latviešu valodu, taču vēlas dzīvot Latvijā, javiņi jūtas kā latvieši? Kad būs nepieciešamība, latviešuvalodu iemācīsies.Ausma Ābele 56
Ausma! Es par oriģinālo likumprojektu nebrīnos,nedomāju, ka būs daudz tādu, kas šādos apstākļosprasīs latviešu pilsonību, ja var pierādīt, ka ir latviešuizcelsmes un grib dzīvot te, lai tik prasa. Man likāssmieklīgi, ka vienā dienā iesniedz projektu, bet jauotrā dienā atzīst to par kļūdainu un vēlās to labot.Pats esmu trimdā audzis, tagad dzīvoju Latvijā, tātadsaprotu šādu gribēšanu, un gaidu, ka šo cilvēku dēļatkal atļaus dubultpilsonību, Latvijai tad būs piecijauni pilsoņi no manas ģimenes (un mēs visi protamlatviešu valodu).Ar cieņu, EdgarsJā, tas ir koks ar diviem galiem. Vienu galu tikko skatījulasām. Bet otrs atkal ir tāds:Latvieši kā tauta ir multinacionāls un multikulturālsveidojums no sākta gala. Un es labprāt redzētu latviešuskā Latvijas tautu. Tas spētu ar laiku apvienotpilsoņus vienotā, patriotiskā veselumā, ja ne kultūras,tad vismaz politiskajā nozīmē. Neredzu, ka noteicošamtautības maiņā ir jābūt radurakstiem, vai valodaszināšanai. Latviešu valodu kā valsts valodu sargāciti likumi, un pietiekami labi.Atceros tādu gadījumu. Man pazīstams gruzīns, kuršnu jau kādus pārdesmit gadus dzīvo Latvijā, pārvaldalatviešu valodu, savulaik kopā ar bariņu brāļu piedzimaGruzijā, kuras apgabalu kāds padomju laikugruzīnu līderis atdāvināja Azerbaidžānas līderim. Un,protams, azerbaidžāņu līderis visus tajā gabalā dzīvojošospārtapināja par azerbaidžāņiem un iedeva tiematbilstošus uzvārdus. Iepriekšējā Toliašvili vietā visaģimene pārtapa par Allahverdijeva ģimeni. Protams,laiki mainījās un brāļi dzīvo kur kurais. Un pateicotiesbirokrātijai viens brālis nu ir azerbaidžānis un Allahverdijevs,otrs brālis ir gruzīns, bet Allahverdijevs,bet trešais Latvijā ir Toliašvili, bet azerbaidžānis.Uzskatu, ka katram ir tiesības izvēlēties tautību pēc tā,kurai tautai cilvēks jūtas un vēlas būt piederīgs. Pietam piederība kādai tautai, vismaz Latvijā, nekādaspriekšrocības nedod. Neredzu te nepieciešamību pēcradu rakstu demonstrēšanas, vai valodas zināšanas.Atceros vēl vienu muļķīgu kuriozu. Man pazīstamasieviete piedzima īsi pirms kara. Tēvs ebrejs, bet mātelatgaliete, pēc papīriem latviete. Bet sieviete zaudējusiabus vecākus karā un uzaugusi bērnu namā, zinādamatikai krievu valodu. Un tādēļ, ka neprata netēva, ne mātes valodu (lai gan tagad jau prot), viņapēc pases ir krieviete.Man netīkamāk ir tas, ka to, ka esmu latvietis pasēraksta atsevišķā lapā stūrītī, ne tur kur pienāktos –goda vietā pie manas bildes un vārda.Vilnis Gricaičuks-Puriņš Bet dubultpilsonība mani kā iezemieti gan nesajūsmina.Kaut kā vairumā dubultpilsoņi ir lielākās unstiprākās valsts pusē, izņēmumu ir gauži maz.AusmaoMateriālus sagatavoja Juris ŽagariņšIvars Poikāns. Latvieti, nepadodies!57
- Page 8 and 9: Baiba BičoleNEPARASTAISIzbāžu ga
- Page 10 and 11: Laima KalniņaŠONAKT PĀRI ZAĻAJA
- Page 12 and 13: jāsmejas, un jāsmejas, un es gand
- Page 14 and 15: Irēne AvenaVizmas Belševicas noz
- Page 16 and 17: - visi viņi sevi sajuta greizus, l
- Page 18 and 19: Lidija DombrovskaDĀVANAS NO DZIMTE
- Page 20 and 21: tātes un kultūras mantojumu no ve
- Page 22 and 23: latvisko dzīves izpratni. Šodiena
- Page 24 and 25: VĒSTUREFranks GordonsFRAGMENTI UN
- Page 26 and 27: 1994. gadā, kad es pēc 22 gadu pr
- Page 28 and 29: Edgars Jēriņš. Andersoni pie sav
- Page 30 and 31: NTSGrupa krievu emigrantu pēcnāc
- Page 32 and 33: kalpojis Latvijas armijā un runā
- Page 34 and 35: sena tors Ratermanis, ķīmijas in
- Page 36 and 37: INTERVIJAOKUPĀCIJAS MUZEJA NĀKOTN
- Page 38 and 39: DRĀMAUldis SiliņšKALNĀ KĀPĒJS
- Page 40 and 41: MŪZIKAHelēna GintereLNO JAUNĀ KA
- Page 42 and 43: kaislīgā mīlestība pāraug fat
- Page 44 and 45: LARIS STRUNKE KARALISKAJĀAKADĒMIJ
- Page 46 and 47: Laura Cīruls. Jumtu apveidi II (Ro
- Page 48 and 49: DAŽOS VĀRDOSizstāda vienu no Jē
- Page 50 and 51: omāns Lai plīvo aspidistra (Diena
- Page 52 and 53: Marka Rotko (Rothko) tušas skice (
- Page 54 and 55: Eiropas Parlamentā Vitautas Landsb
- Page 56 and 57: LASĪTĀJU VĒSTULESEs lasu visu, k
- Page 60 and 61: GRĀMATASPĀRDZĪVOTĀ IZDZĪVOŠAN
- Page 62 and 63: aizstāvi! 7 Piesardzīgi frazēts
- Page 64 and 65: piezīmēs grāmatas beigās. Angli
- Page 66 and 67: ežisores redzējumu un pieredzi, l
- Page 68 and 69: uzrakstīt šai grāmatā ievietot
- Page 70 and 71: PAR LASĪTĀM UN PĀRLASĪTĀMGRĀM
- Page 72: IN THIS ISSUELETTERS AND CULTURE. B
Ausma! Es par oriģinālo likumprojektu nebrīnos,nedomāju, ka būs daudz tādu, kas šādos apstākļosprasīs latviešu pilsonību, ja var pierādīt, ka ir latviešuizcelsmes un grib dzīvot te, lai tik prasa. Man likāssmieklīgi, ka vienā dienā iesniedz projektu, bet jauotrā dienā atzīst to par kļūdainu un vēlās to labot.Pats esmu trimdā audzis, tagad dzīvoju Latvijā, tātadsaprotu šādu gribēšanu, un gaidu, ka šo cilvēku dēļatkal atļaus dubultpilsonību, Latvijai tad būs piecijauni pilsoņi no manas ģimenes (un mēs visi protamlatviešu valodu).Ar cieņu, EdgarsJā, tas ir koks ar diviem galiem. Vienu galu tikko skatījulasām. Bet otrs atkal ir tāds:Latvieši kā tauta ir multinacionāls un multikulturālsveidojums no sākta gala. Un es labprāt redzētu latviešuskā Latvijas tautu. Tas spētu ar laiku apvienotpilsoņus vienotā, patriotiskā veselumā, ja ne kultūras,tad vismaz politiskajā nozīmē. Neredzu, ka noteicošamtautības maiņā ir jābūt radurakstiem, vai valodaszināšanai. Latviešu valodu kā valsts valodu sargāciti likumi, un pietiekami labi.Atceros tādu gadījumu. Man pazīstams gruzīns, kuršnu jau kādus pārdesmit gadus dzīvo Latvijā, pārvaldalatviešu valodu, savulaik kopā ar bariņu brāļu piedzimaGruzijā, kuras apgabalu kāds padomju laikugruzīnu līderis atdāvināja Azerbaidžānas līderim. Un,protams, azerbaidžāņu līderis visus tajā gabalā dzīvojošospārtapināja par azerbaidžāņiem un iedeva tiematbilstošus uzvārdus. Iepriekšējā Toliašvili vietā visaģimene pārtapa par Allahverdijeva ģimeni. Protams,laiki mainījās un brāļi dzīvo kur kurais. Un pateicotiesbirokrātijai viens brālis nu ir azerbaidžānis un Allahverdijevs,otrs brālis ir gruzīns, bet Allahverdijevs,bet trešais Latvijā ir Toliašvili, bet azerbaidžānis.Uzskatu, ka katram ir tiesības izvēlēties tautību pēc tā,kurai tautai cilvēks jūtas un vēlas būt piederīgs. Pietam piederība kādai tautai, vismaz Latvijā, nekādaspriekšrocības nedod. Neredzu te nepieciešamību pēcradu rakstu demonstrēšanas, vai valodas zināšanas.Atceros vēl vienu muļķīgu kuriozu. Man pazīstamasieviete piedzima īsi pirms kara. Tēvs ebrejs, bet mātelatgaliete, pēc papīriem latviete. Bet sieviete zaudējusiabus vecākus karā un uzaugusi bērnu namā, zinādamatikai krievu valodu. Un tādēļ, ka neprata netēva, ne mātes valodu (lai gan tagad jau prot), viņapēc pases ir krieviete.Man netīkamāk ir tas, ka to, ka esmu latvietis pasēraksta atsevišķā lapā stūrītī, ne tur kur pienāktos –goda vietā pie manas bildes un vārda.Vilnis Gricaičuks-Puriņš Bet dubultpilsonība mani kā iezemieti gan nesajūsmina.Kaut kā vairumā dubultpilsoņi ir lielākās unstiprākās valsts pusē, izņēmumu ir gauži maz.AusmaoMateriālus sagatavoja Juris ŽagariņšIvars Poikāns. Latvieti, nepadodies!57