grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

KIBERKAMBARISZiņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiemKAS ZINA?Kas zina, kas var paskaidrot – kā var mainīt tautību?Vakardien, 2.aprīlī, LETAs ziņās, bija, lūk, tā: Apvienības„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija gatavojasiesniegt priekšlikumus jaunajā vārda, uzvārdaun tautības maiņas likumprojektā, kad tas būs nonācisizskatīšanai Saeimā, aģentūru LETA informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons. TB/LNNKfrakcija uzskata, ka likumā noteikti jāparedz tautībasmaiņas uz latviešu tautību saistīšana ar pretendentalatviešu valodas zināšanām noteiktā līmenī.Mēs latvieši esam viena fantastiska tauta!Ar skatu uz Rīgas jumtiem, Uģis BērziņšUģi, šī tiešām ir traki fantastiska latviešu tautas lieta!Varētu ieteikt parakāties pa veciem, cara laika Rīgasdokumentiem, kur tautību pārrakstīja uz pieprasījumabez sevišķām grūtībām. Piemēram, X, agrāk latvietis,tagad krievs, un Y, agrāk polis, tagad vācietis,un līdzīgi. Vairums jau sen vairākas valodas pratatik internacionālajā Rīgā.Visu labāko, Gundars Ķeniņš KingsGundar, paldies par atbildi. Biju sācis domāt, ka tapusikāda jauna definīcija... Tātad nekas jauns...UģisUģis prasīja par jauno likumu. Te no 1. aprīļa LatvijasAvīzes – nezinu vai datums šajā gadījumā nozīmīgs.Bet lasiet labojumu raksta beigās:TĒVZEMIEŠA DĪVAINĀ INICIATĪVAIegūt tautības ierakstu „latvietis” un Latvijas pilsonībuturpmāk varēs daudz vienkāršāk, pat bez latviešuvalodas zināšanām – to paredz tēvzemieša GaidaBērziņa vadībā Tieslietu ministrijā izstrādātais likumprojekts„Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”.1. aprīlī šo likumprojektu bez jelkādām debatēmakceptēja valdība. Šobrīd spēkā esošais likums „Parvārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” Latvijasiedzīvotājiem ļauj atteikties no savas tautības un kļūtpar latvieti, ja persona var pierādīt, ka kāds no viņasvecākiem vai vecvecākiem bijis latvietis. Otrs nosacījums:latvietības pretendentam dokumentāri jāpierāda,ka viņš valsts valodu prot augstākajā (trešajā)prasmes pakāpē. Tas nozīmē, ka tautības ierakstamaiņas pieteikumam jāpievieno valsts valodas prasmesapliecība vai izglītības dokuments. Jāpiebilst, kašī norma likumā tika iekļauta 1996. gadā, pieņemotgrozījumus likumā. Tieslietu ministrijā izstrādātaisun 1. aprīlī valdības pieņemtais likumprojekts daudziem,tajā skaitā arī vairākiem G. Bērziņa partijasbiedriem no „TB”/LNNK, bija pārsteigums. Likumprojektānotikusi būtiska atkāpšanās no pozīcijām valstsvalodas aizsardzībā un pilsonības jautājumos. Tajālatvietības pretendentiem vairs netiek lūgts apliecināt,ka viņi vispār prastu latviešu valodu, arī ne viszemākajā– pirmajā pakāpē! Turklāt šis likumprojekts,ja to pašreizējā redakcijā pieņemtu Saeima, virkneiLatvijas iedzīvotāju, kas latviešu valodā neprot nevārda, pavērtu vistaisnāko ceļu uz Latvijas pilsonību.Naturalizācijas pārvaldes preses sekretāre Līga Lukšoskaidro: Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā, tas ir– bez eksāmenu kārtošanas latviešu valodā, Latvijasvēsturē un par Satversmes jautājumiem – var iegūtpersona, kas ar dokumentiem apliecina, ka ir latvietis,un pierāda, ka pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tātad Latvijaspilsonības iegūšanai pilnīgi pietiktu ar tautības maiņasapliecību un izziņu par Latvijā deklarētu dzīvesvietu!Kur nu vēl vienkāršāks ceļš uz Latvijas pilsonību!Pēc valdības sēdes G. Bērziņam vaicāja, kādēļ tikradikāli vajadzētu atvieglot ceļu uz Latvijas pilsonībutiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kas latviešu valoduneprot. „Šad un tad ir situācijas, ka ģimenē viens novecākiem ir vienas tautības pārstāvis, otrs – citas tautības,un bērns, sasniedzot noteiktu vecumu, vēlaspieņemt tā vecāka tautību, kurš ir latvietis. Un tādaiespēja pastāv. Likumprojekts nav vērsts uz tā dēvētopseidolatviešu veidošanu...” – stāstīja tieslietu ministrs.Padomnieks Jānis Tomels masu mediju interesipar šo likumprojektu novērtēja kā „nevajadzīgu ažiotāžu”un skaidroja: „Ministrs Bērziņš uzskata: tiešiSaeimā būs jāizšķiras par to, vai latvietības pretendentiembūs jāprot valsts valoda”. „Tas ir jautājumspar latviešiem, un tautību nenosaka pēc valodas, betpēc radniecības. Šiem cilvēkiem ir latviešu asinis, unno latviešu valodas Latvijā viņi nekur nespruks”. Uziebildi, ka tas ir arī jautājums par Latvijas pilsonību, J.Tomels norādīja: nebūšot daudz šo „jauno latviešu”,kas pilsonības ierakstu izmantošot kā pamatu Latvijaspilsonības saņemšanai. Pēc Tieslietu ministrijasprognozes, 2008. gadā paredzami „35 gadījumi, kadpersona izdarīs tautības ieraksta maiņu”, 2009. gadā– 30 un 2010. gadā – vien 20 gadījumi…Bet nākamā dienā:MINISTRS LABOŠOT KĻŪDUTikko valdība pieņēma tieslietu ministra Gaida Bērziņa(„TB”/LNNK) iesniegto likumprojektu, kas ļautupie tautības ieraksta „latvietis” un Latvijas pilsonībasreģistrācijas kārtībā tikt personām, kas latviski neprotne vārda. Taču pēc publikācijas gan G. Bērziņš,gan tēvzemieši šo likumprojekta normu atzina parkļūdu un izteica apņēmību to labot.Tiešām mēs esam viena fantastiska tauta!Ar skatu uz Misiņa bibliotēkas veco šautuvi,Edgars Šmits Bet Edgar, kāpēc liegt latviešu tautību tik daudziemRietumos dzīvojošo latviešu bērniem, kas pagaidāmneprot latviešu valodu, taču vēlas dzīvot Latvijā, javiņi jūtas kā latvieši? Kad būs nepieciešamība, latviešuvalodu iemācīsies.Ausma Ābele 56