LASĪTĀJU VĒSTULESEs lasu visu, kas no Benitas Veisbergas parādās presēun vienmēr izbaudu viņas spēju tik brīnumainiaprakstīt tos sīkumus, kurus mēs visi katru dienuredzam, bet nemācētu tik trāpīgi aprakstīt. Tā arīviņas publicētie „Pieraksti” (JG251) ļoti iepriecināja,aizkustināja un uzjautrināja. (..) Viņas tēlojumā unMaijas Meirānes aprakstā (17. lpp.) mani trāpīja viņuabu izteiktās jūtas attiecībā uz Latviju. Benita saka:man katru dienu sāp sirds, ka neesmu savā zemē,bet Maija piemin, ka savā pirmajā dienasgrāmatā ierakstījusi,ka nemūžam citur negribu dzīvot kā atkalLatvijā! Gan jau viņai katrai ir savi iemesli, kāpēc viņasšodien te nedzīvo. Bet mani tas tomēr mulsina. Ja jauir tik lielas ilgas un pat sāpes, kāpēc neatgriezties?Būtu interesanti uzzināt, kas attur šīs mūsu latviskāsrakstnieces no atgriešanās?Lasītāja Rīgā•••Arvien ar prieku izlasu JG no vāka līdz vākam!Pievienoju samaksu par [katra numura] diviem eksemplāriem.Rita Drone, Mineapolisā, Minesotā•••Sveicieni lietuvju dienā [16. februārī]! Jābūvē kopīga,mūsdienīga, droša kodolspēkstacija. CitādākGazproms nopirks mūsu valsti par lēcu virumu. Sākotno 10. marta, jāsavāc 149 036 balsu par tautas tiesībāmatlaist Saeimu. Patlabanējo Saeimu Gazpromsjau nopircis, bet – varam panākt, ka tāda darījumamiljoni aizies skurstenī.Lasītājs SiguldāoAina SiksnaPA RAIŅA PĒDĀM PLESKAVĀVēstule no StokholmasSakarā ar bērnu psichoterapijas projektu kopā arlatviešu un zviedru specialisti 2007. gada septembrībiju Pleskavā (Pskov). Apskatījām vairākas iestādesberniem ar fizisku un psichisku funkciju traucējumiem.Viena no tām bija ”Rainisa” ielā (Uļica Rainisa).Ko nozīmē ielas vārds, es jautāju iestādes direktoramAndrejam Ceravam. Tas ir latviešu dzejnieka vārds,viņš atbildēja..1897. gadā revolucionāras darbības dēļ Rainistika izsūtīts trimdā uz Pleskavu, un gadu vēlāk –uz Slobodsku, kur dzīvoja līdz 1903. gadam. No1905–1920 sekoja trimda Kastaņolā, kur noritēja ražīgākaisperiods Raiņa dzīvē.*Andrejs Ceravs, kas labi runāja angliski, man vēlāk atrakstīja,ka nams, kur Pleskavā Rainis dzīvojis, tagadnojaukts. Plakete, kas tur bijusi piestiprināta 1985.gadā, tiks piestiprināta tajā vietā uzceltajam jaunajamnamam. Par Raini Pleskavā ir interesējies NātansLevīns, kura raksts par Raini bijis iespiests Pleskavaspresē 1981. gadā un pārspiests Rīgas Balsī 1986.gadā.Levīns ir gribējis radīt interesi par Raini un viņa piemiņassaglabāšanu, bet vadošās personas Pleskavāun arī Latvijā neesot bijušas ieinteresētas. Raiņa ielaPleskavā eksistējot kopš 1964. gada 3. jūnija saskaņāar Pleskavas pilsētas valdes lēmumu. Levīns gribētuizdot grāmatiņu par Raiņa gaitām Pleskavā, bet šādampasākumam nav guvis atbalstu.Andrejs Ceravs vada iestādi bērniem, un ir vairākusgadus sadarbojies ar luterticīgu organizāciju Vestfālē,Vācijā. Viņa iestāde strādā augstā profesionālā līmenī,kas man likās arī būt krievu kristīgās ticības iespaidasekas, veicinot galvenokārt respektu un cieņu pretindivīdu. Kaut mana Zviedrijas koleģe Cerava sejāsaskatīja kaut ko nevīrišķīgu, man turpretim likās, kaCerava sērīgajā sejā bija garīgums – rietumu pasaulēarvien retāka īpašība. Viņš bija atsaucīgs, bet likāsarī noenkurojies kādā citā dimensijā, kur bija nesasniedzams.Tas atmiņā sauca Dostojevska sirdsšķīstosvaroņus.Pleskava ir skaista pilsēta ar drusku vairāk nekā200 000 iedzīvotājiem. Tā pieminēta jau Nestorachronikā, kuras sākumi meklējami ap 1113.gadu.Pilsētai cauri tek Veļikajas upe, kuras krastus rotādaudzi zeltaini baznīcu un klosteru kupoli. Viena nogalvenajām ielām saucas Rīgas prospekts. Pilsētas
kremlī (apcietinātā pilī) atrodas Trīsvienības baznīca,ko sāka 1138. gadā un kur apglabāts lietuviešu virsaitisDaumantas, kas pleskaviešus izglābis no teitoņuuzbrucējiem. Protams, pilsētā netrūkst arī nolaistuēku. Tur ir arī negludas ietves un bēdīgas utenes.Taču kopiespaids ir skaists un garīguma apdvests.Nākošā plašākā tikšanās reize mūsu projekta ietvarosnotiks 2008. gadā Alūksnē. Projekts galvenkārtvēršas pie jaunām Pleskavas psicholoģēm, izmantojotlatviešu ārstes Ingrīdas Ratnieces zināšanas, kaslielā mērā gūtas no Zviedrijas. Dr. Ratniece, protamsrunā krieviski un sniedz apmācību psichodināmiskāpsichoterapijā bērniem. Andrejs Ceravs ir apsolījisrunāt par tematu: Personāla cilvēcīgā seja un kā toizmantot bērnu labā. Var jau būt, ka, neprazdamakrievu valodu un arī Raiņa piemiņas iespaidā, druskuidealizēju, bet atmosfēra Pleskavas bērnu iestādēman likās augstākā līmenī, nekā atbilstošās iestādēsZviedrijā un Latvijā, kas, protams, citādi ir retums.Krievijā var sastapt satriecošus apstākļus iestādēs,kuru uzdevums ir gadāt par bērniem ar funkcijutraucējumiem. Pirms dažiem gadiem Montegorskā,kur apkārtnes koki gāja bojā sakarā ar piesārņotovidi – no tuvējām fabrikām plūda smirdīgi dūmi – unbērni-invalīdi bija satriecošā līmenī. Zviedrijā aprūpeslīmenis, protams, ir augsts, bet ar racionālu, praktiskuievirzi, kas ne vienmēr ir pietiekami.Skaidrs, ka Rainim nav tieša sakara ar bērnu iestādeskvalitāti Pleskavā. Tāds galvenokārt valda manā iekšienē.Jeb varbūt tomēr. Rainis pats raksta, ka daļadzejoļu grāmatā Tālas noskaņas zilā vakarā sarakstītatrimdā Pleskavā.** Kārlis Dziļleja grāmatas komentārosraksta, ka, ierodoties Pleskavā, Rainis izteicis savasjūtas dzejolī, kas ievada minēto krājumu.*** 110gadu vēlāk mani sasniedz rindas, kas izteic pasaulēallaž aktuālas sāpes un ilgas, bet arī cerību un možugaru. Dzejrindās saskatīju līdzību ar gaisotni Raiņaielas iestādē Pleskavā.Bij dziļa ziema,Kad projām gājuUz tālu zemi,Un svešu māju.„Nu miers virs zemes!“Man likās skanam,”Nu labs prāts cilvēkiem!”Pulksteņus zvanam.Un vējus es dzirdējuŅirdzīgi smejam,Man paraustam svārkusUn garām skrejam.Sniegs, putenis griezās,Man acīs sita,Lēni uz ZiemsvētkuEglītēm krita –Ak, miers virs zemes!Un gara dusaUn ziema, ziema,Sirds sāpēs kusa. –2008. gada pavasarīMan sirdī ziedon’sKaut eju tālēsJūs ziemas sniegiTin vālu vālēs.Es ziedoni līdziSev piemiņai nestu,Kad garo mieguIz acīm jūs mestu –Vai mieru virs zemesAizvien vēl zvana?Aizvien, aizvien vēlJums miega nav gana?Es vērīgi klausosŠos garos gadus,Vai neskan balsis,Kas ziedonim radus?Skats ilgās tiecasUz dzimtenes pusi,Visa mana dvēseleIztvīkusi.* Latvju enciklopēdija. 3. sējums. Stokholmā: Trīszvaigznes. Stokholma: 1953:2058)** Jānis Rainis. Raksti,.3. sēj. Västerås: Ziemeļblāzma,1952:7.*** Turpat, 214. lpp.Pie iestādes bērniem ar fiziskiem un psichiskiem traucējumiem Raiņa ielā Pleskavā (2007)