grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

LASĪTĀJU VĒSTULESEs lasu visu, kas no Benitas Veisbergas parādās presēun vienmēr izbaudu viņas spēju tik brīnumainiaprakstīt tos sīkumus, kurus mēs visi katru dienuredzam, bet nemācētu tik trāpīgi aprakstīt. Tā arīviņas publicētie „Pieraksti” (JG251) ļoti iepriecināja,aizkustināja un uzjautrināja. (..) Viņas tēlojumā unMaijas Meirānes aprakstā (17. lpp.) mani trāpīja viņuabu izteiktās jūtas attiecībā uz Latviju. Benita saka:man katru dienu sāp sirds, ka neesmu savā zemē,bet Maija piemin, ka savā pirmajā dienasgrāmatā ierakstījusi,ka nemūžam citur negribu dzīvot kā atkalLatvijā! Gan jau viņai katrai ir savi iemesli, kāpēc viņasšodien te nedzīvo. Bet mani tas tomēr mulsina. Ja jauir tik lielas ilgas un pat sāpes, kāpēc neatgriezties?Būtu interesanti uzzināt, kas attur šīs mūsu latviskāsrakstnieces no atgriešanās?Lasītāja Rīgā•••Arvien ar prieku izlasu JG no vāka līdz vākam!Pievienoju samaksu par [katra numura] diviem eksemplāriem.Rita Drone, Mineapolisā, Minesotā•••Sveicieni lietuvju dienā [16. februārī]! Jābūvē kopīga,mūsdienīga, droša kodolspēkstacija. CitādākGazproms nopirks mūsu valsti par lēcu virumu. Sākotno 10. marta, jāsavāc 149 036 balsu par tautas tiesībāmatlaist Saeimu. Patlabanējo Saeimu Gazpromsjau nopircis, bet – varam panākt, ka tāda darījumamiljoni aizies skurstenī.Lasītājs SiguldāoAina SiksnaPA RAIŅA PĒDĀM PLESKAVĀVēstule no StokholmasSakarā ar bērnu psichoterapijas projektu kopā arlatviešu un zviedru specialisti 2007. gada septembrībiju Pleskavā (Pskov). Apskatījām vairākas iestādesberniem ar fizisku un psichisku funkciju traucējumiem.Viena no tām bija ”Rainisa” ielā (Uļica Rainisa).Ko nozīmē ielas vārds, es jautāju iestādes direktoramAndrejam Ceravam. Tas ir latviešu dzejnieka vārds,viņš atbildēja..1897. gadā revolucionāras darbības dēļ Rainistika izsūtīts trimdā uz Pleskavu, un gadu vēlāk –uz Slobodsku, kur dzīvoja līdz 1903. gadam. No1905–1920 sekoja trimda Kastaņolā, kur noritēja ražīgākaisperiods Raiņa dzīvē.*Andrejs Ceravs, kas labi runāja angliski, man vēlāk atrakstīja,ka nams, kur Pleskavā Rainis dzīvojis, tagadnojaukts. Plakete, kas tur bijusi piestiprināta 1985.gadā, tiks piestiprināta tajā vietā uzceltajam jaunajamnamam. Par Raini Pleskavā ir interesējies NātansLevīns, kura raksts par Raini bijis iespiests Pleskavaspresē 1981. gadā un pārspiests Rīgas Balsī 1986.gadā.Levīns ir gribējis radīt interesi par Raini un viņa piemiņassaglabāšanu, bet vadošās personas Pleskavāun arī Latvijā neesot bijušas ieinteresētas. Raiņa ielaPleskavā eksistējot kopš 1964. gada 3. jūnija saskaņāar Pleskavas pilsētas valdes lēmumu. Levīns gribētuizdot grāmatiņu par Raiņa gaitām Pleskavā, bet šādampasākumam nav guvis atbalstu.Andrejs Ceravs vada iestādi bērniem, un ir vairākusgadus sadarbojies ar luterticīgu organizāciju Vestfālē,Vācijā. Viņa iestāde strādā augstā profesionālā līmenī,kas man likās arī būt krievu kristīgās ticības iespaidasekas, veicinot galvenokārt respektu un cieņu pretindivīdu. Kaut mana Zviedrijas koleģe Cerava sejāsaskatīja kaut ko nevīrišķīgu, man turpretim likās, kaCerava sērīgajā sejā bija garīgums – rietumu pasaulēarvien retāka īpašība. Viņš bija atsaucīgs, bet likāsarī noenkurojies kādā citā dimensijā, kur bija nesasniedzams.Tas atmiņā sauca Dostojevska sirdsšķīstosvaroņus.Pleskava ir skaista pilsēta ar drusku vairāk nekā200 000 iedzīvotājiem. Tā pieminēta jau Nestorachronikā, kuras sākumi meklējami ap 1113.gadu.Pilsētai cauri tek Veļikajas upe, kuras krastus rotādaudzi zeltaini baznīcu un klosteru kupoli. Viena nogalvenajām ielām saucas Rīgas prospekts. Pilsētas