grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

latviešu un angļu valodā (tulk. InāraCedriņa). ••• Paralēli latviešu un krievuvalodā savukārt iznāk dzejgrāmataJura Kunnosa X (Neputns), kur autorsraksturots kā rokenrola, vibrējošas, virpuļojošasmasas, spēcīga sprieguma unbrīvas sagrūšanas dzejnieks, īsi sakot –mūsdienu dzejnieks. ••• Čechu literārāžurnālā Plav (2007,12) iekļauti mūsdienulatviešu rakstnieku/dzejnieku darbivai to fragmenti, arī divas esejas. (re)BALVAS! BALVAS! BALVAS! PBLA KFGoda diploms (fonda augstākā atzinība)2008.13.I Ņūdžersijas (New Jersey)mākslas centrā ASV pasniegts igauņudiriģentam Nēmem Jervi (Neeme Järvi)par izciliem latviešu orķestra mūzikas ieskaņojumiemun koncertiem ar Emīla Dārziņa, Imanta Kalniņa,Jāņa Mediņa un Pētera Vaska skaņdarbiem. Gandarītaisdiriģents atzinies, ka šis apbalvojums viņamir īpaši nozīmīgs kā pats pirmais, ko viņš saņēmis nobaltiešu sabiedrības. Jervi ASV ieceļojis 1980. gadā,no 1990. līdz 2005. gadam bijis Detroitas simfoniskāorķestra diriģents, kopš 2005. gada vada Ņūdžersijassimfonisko orķestri. ••• JG redakcija ar gandarījumuvēstī, ka Liepājas Latviešu biedrības namāš.g. janvārī LRS par pērngada spilgtāko debiju atzīstmūsu lasītājiem pazīstamās dzejnieces un tulkotājasIngmāras Balodes (skat. JG250 un 251) dzejkrājumuLedenes, ar kurām var sagriezt mēli. Labākais darbsdzejā – Žebera (mākslinieka Andra Brežes) Šņabji/Blaknes, prozā – Gunta Bereļa romāns Ugunīgi vēršiar zelta ragiem, bērnu literatūrā – Kārļa VērdiņaBurtiņu zupa. Labākais tulkojums – Agneses Gailesun Aijas van Hofas latviskotā Epikūra izlase Vēstules.Atziņas. Fragmenti. Speciālbalvu saņem JanīnaKursīte par Neakadēmisko latviešu valodas vārdnīcujeb Novadu vārdeni un Tālis Tisenkopfs par esejukopojumu Uzburtā vietā. Par mūža ieguldījumu godinadzejnieku un tulkotāju Juri Kronbergu,kurš pirmos soļus dzejā sper JGlappusēs. Līdzīgi godināts tiek prozaiķisZigmunds Skujiņš. ••• Ērika RaisteraPiemiņas fonda (ĒRPF) balva (2008)piešķirta ilggadējam Amerikas Balss(Voice of America) darbiniekam un vokālāansambļa Trīs no Pārdaugavas dalībniekam,franču filoloģijas maģistramVilnim Baumanim, kurš sacerējis vairākusliterārus tekstus, visvairāk jaunatnei,un veselu virkni humoristisku vārsmu.Par Viļņa Baumaņa pieredzi AB latviešuredakcijā skat. JG246:37–44. •••Roberts Zuika2008.29.III RLB nama Zelta zālē Latviešumūzikas balvu saņem pedagogs,Biruta Baumanekordiriģents un preses darbinieks RobertsZuika, diriģents un pedagogs Artis Kumsārs,mecosoprāns un kordiriģente Ieva Parša un pianistsun pedagogs Ventis Zilberts. Balvas dibinātāju padomēietilpst diriģents un komponists Andrejs Jansons,muzikologs Arnolds Klotiņš, diriģents ImantsKokars, komponists Pēteris Vasks, muzikoloģes RūtaPaula un Zane Prēdela, ķīmijas profesorsTālis Millers un ekonomikas doktoreValentīna Zeile. ••• Paula StradiņaMedicīnas vēstures muzeja balva šogadpiešķirta profesoram Bertramam Zariņampar būtisku ieguldījumu modernomazinvāzīvo ortopēdisko technoloģijuieviešanā Latvijas ārstniecības iestādēs.Izceļot Zariņu ģimenes devumu, varampiebilst, ka Stradiņa balvu 1998. gadāsaņem arī Bertrama brālis Kristaps Zariņš(ASV). (bs) (re)LATVIEŠU DIASPORĀ pirmo reizi parPBLA priekšsēdi ievēlēts trimdā (Gēteborgā,Zviedrijā) dzimis (1947) tautietisMārtiņš Sausiņš, kurš beidzis Minsteres Latviešuģimnaziju, pēcāk Karltonas (Carleton) U. Kanadā.Bijis LNAK priekšsēdis, PBLA priekšsēža vietnieks,skolotājs un vēlāk pārzinis Otavas latviešu skolā. ParSausiņa vietnieku ievēlēts Ints Rupners, bet LatvijasBrīvības fonda priekšsēdi – Jānis Lucs. ••• Uzjautājumu, kur atrodas vecākais latviešu radio raidījums,vairums atbildētu: nu, protams, Latvijā. Aplami.2008.10.II Čikagas Latviešu radio nosvin savu 55.gadadienu ar divu koru un Čikagas piecīšu piedalīšanos.(re)MĀKSLA. Glezna nepakļaujas vārdiem. Gleznai irpašai sava valoda. Ja glezna neuzrunā savā valodā,tā ir slikta glezna. Tāpat slikta glezna ir tā, kas jāpaskaidro– tā dažādu godinājumu un balvu saņēmējaBiruta Baumane, kuras personālizstāde bija skatāmaLatvijas Nacionālajā mākslas muzeja martā un aprīlī.••• Sandras Krastiņas uzskatā Latvijas mākslasprocesa centrs ir Rīga, kamēr Lietuvā un Igaunijādzīva ir mākslas decentralizācijas ideja. Tādēļ gleznotājajūtas gandarīta par savu izstādi (28.III–6.V)Liepājas Vecā Ostmalā 40, galerijā Promenāde, kureksponēti viņas no pelniem un smiltīmveidotie darbi, arī no sērijas „zilais”.Māksliniece ir arī žurnāla DizainaStudija galvenā redaktore. ••• Pirmstam Rīgas „Mākslas dārzā” atklāj izstādi„Mārtiņš Krūmiņš glezno un fotogrāfēParīzi”, kas ir Kauņas Mākslasaugstskolas pasniedzēja 14. personālizstāde.••• Barbaras Gailes abstraktiedarbi personālizstādē „Gleznu misteriozādzīve” Rīgas galerijā dzīvo savuneatkarīgu, neprognozējamu, mainīgudzīvi (Stella Pelše). ••• MēnešrakstāArt in America (2008, 2) ievietota vairākulpp. gara Nodelmana (ShelolonNodelman) apcere „The UnknownRothko” (Nezināmais Rotko) par Daugavpilī dzimušāpasaulslavenā žīdu izcelsmes mākslinieka agrīnajiemdarbiem un to neseno izstādi Romas Palazzodelle Esposizioni (Palaexpo). ••• Pavasara mēnešosRomas pašā centrā notiek trīsdesmitgadniecesVinetas Kaulačas izstāde. ••• Aknīstes skolā49