grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

MĀKSLAGLEZNU IZSTĀDE UN CITASLATVIEŠU MĀKSLAS FILADELFIJĀPēc ilgāka klusuma perioda ar dažu AmerikasLatviešu mākslinieku apvienības (ALMA)biedru nesavtīgo darbošanos un organizēšanasspējām Filadelfijas Brīvo Latvju biedrībastelpās varēja notikt ASV austrumkrasta vecoun jauno latviešu mākslinieku gleznu, skulptūruun foto mākslas izstāde. Piedalījās arīKalifornijā mītošā gleznotāja Biruta Magone.Skate bija atvērta arī amerikāņu publikai„Mēneša pirmās piektdienas atvērto galerijuvakara” jeb First Friday’s Open GalleryNight ietvaros. Izstādē piedalījās 24 māksliniekiar 64 mākslas darbiem. Izstādes rīkotājiUģis Nīgals, Aina Berķe un Uldis Stepebija noorganizējuši arī latviešu filmu izrādes– vairākas Signes Baumanes zīmētās filmasun Losandželosas latviešu namā uzņemto,Riharda Liukis eksperimentālo “trilleri” angļumēlē Taste It All (Nogaršo visu), kur pazīstamilatvieši-losandželosieši ir aktieri un statisti,bet dekorators – Uldis Stepe.Izstādes mērķis – piesaistīt jaunākās paaudzesmāksliniekus latviešu mākslinieku saimei,kas pa daļai rīkotājiem arī izdevās. Izstādēpiedalījās Indra Avena, VoldemārsAvens, Aīda Bērziņa, Laila Bībelniece, ĢintsGrīnbergs, Lily Howell, Linda Kalnāja, BirutaMagone, Dace Marga, Laila Milevska, SarmaMuižnieks-Liepiņa, Guna Mundheima, KikaNīgala, Uģis Nīgals, Ainis Nollendorfs, DainaPlatais, Ilmārs Rumpēters, Armas Stepe,Juris Ubāns, Aivars Zandbergs, Andris Balodis,Līga Balodis-Svikss. Seši darbi tika pārdoti.Izstādes ietvaros notika arī labi apmeklētsdraudzības sarīkojums ar Longailandes(Long Island) teātra grupas uzvedumu UlžaStepes režijā, kam sekoja balle. (V.A.)Foto no J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas archīvaPrecizējums: Silabrieža rakstā minētās Ņujorkaspavalsts galvaspilsētas nosaukumu ganizrunā kā „Olbanī,” bet raksta „Albany,” untikai tā to varēs atrast ģeogrāfijas atlantosvai ceļu kartēs. Autors pats arī atzīsts, ka visušajā publikācijā lasāmo vajadzētu ar laiku komentēt,izstrādāt, papildināt. Piemēram, pievienotāPones biogrāfija noteikti jāpapildinaar ziņu, ka komponistam piešķirta (1992)Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūrasfonda goda balva par Gran duo Funebre altvijoleiun čellam. Par ievietotā Pones galvenodarbu saraksta pilnību šo rindiņu rakstītājaneņemas spriest.Rakstā „Uz priekšu!” komponiste GundegaŠmite raksturo Poni kā dumpinieku latviešumūzikas vēstures kontekstā, kuram teicamipiestāv moto – avanti jeb uz priekšu! SekoGundara Pones paša raksts „Jaunās mūzikasforma un doma (1950–1966),” kas pārņemtsno Jaunās Gaitas (Nr. 62, 1967). No JGMariolīna Pone, Arnolds Šturms, Gundaris Pone82(1971) pārņemts arī Pones raksts „Mākslaun politika.” Abi komponista raksti mūzikasteoriju un terminoloģijas nezinātājam ir visaiciets rieksts.Dažus Gundara Pones dzīves un darbu aspektusapcer muzikologi Arnolds Klotiņš unGuntars Pupa. Personīgas atmiņas par Ponipierakstījis flautists Vilnis Strautiņš. Ievietotasarī pāris intervijas ar komponistu – sarunaar Aiju Vanku no Latvijas Radio (1991) unar komponistu Imantu Zemzari (1992), kamPone apliecinājis, ka komponists ir visstiprākaistad, ja viņš meklē savas saknes, unpaskaidrojis arī, ka dzeguzes sauciena motīvs,kas iepīts itin visos viņa darbos, ir Latvijasmantojums no tiem laikiem, kad viņš kāmazs puišelis staigājis pa dzimtenes mežu.Noslēgumā atrodam trīs vēstules no Ponesun komponista Andra Vītoliņa sarakstes sakarāar Pones eseju Webern and Luigi Nono,ko Vītoliņš novērtējis par „briljantu.” Esejanolasīta IV starptautiskajā Vēberna festivālāDārtmutas (Dartmouth) koledžā ASV Ņuhempširaspavalstī. To no angļu valodas tulkojisEdgars Raginskis.Katrā ziņā varam tikai priecāties, ka interesepar apdāvināto un izcilo, starptautisku atzinībuieguvušo, kaut arī dažkārt kontroversoun nereti pārprasto komponistu, viņa dzimtenēturpinās.Par JG redakcijas locekli Birutu Sūrmani skat. JG251(2007):63.41