MŪZIKAHelēna GintereLNO JAUNĀ KARMENAKopš Bizē (Georges Bizet, 1838–1875) iedzīvinājadramaturga un īsprozas meistaraMerimē (Prosper Mérimée) noveli Carmen(1845) skaņās, tā kļuvusi par neatņemamusastāvdaļu un vienu no iemīļotākajām izrādēmpasaules operteātros. 2007. gada oktobrīLatvijas Nacionālajā operā (LNO) vibrējagaiss, gaidot Karmenas pirmizrādi režisoraAndreja Žagara iestudējumā.Par pianisti un mūzikas pedagoģi Helēnu Ginteriskat. JG246(2006):31.Pārnesums no 35. lppuz kuru vedīs kāpnes. Pa tām apmeklētājs dosies gardziedošā Baltijas ceļa projekciju uz brīvības atgūšanu.Balkonā rādīsim okupācijas sekas, centienus tās pārvarēt,Latvijas sasniegumus un ceļu nākotnē. Lejā kādzīva atmiņa paliks okupācijas laikā pārdzīvotais. Šīpastāvīgās izstādes koncepcija sasaucas ar Birkertaēkas metaforu – no tumšās pagātnes uz gaišākunākotni. Nākotnes Muzejā būs gan atsevišķa telpatematiskajām izstādēm, gan neliela auditorija, ganbibliotēka un lasītava, gan piemiņas un pārdomu telpa.Būs beidzot piemēroti iekārtoti biroji telpas darbiniekiem,klimatiski kontrolētas telpas krājumiem,mācību telpas un materiāli Izglītības programmai.Pēdējos trīs gados muzeja ikgadējais apmeklētājuskaits krietni pārsniedzis 100 000. Nākotnes Muzejāvarēsim uzņemt vairāk apmeklētāju un attīstīt darbību,ko līdz šim traucēja un ierobežoja nepiemērotastelpas, telpu šaurība un trūkums. Un Latvijas augstajiemviesiem varēsim beidzot ar pilnu pārliecībuapliecināt, ka arī Latvijas valstij rūp mūsdienīga vēsturiskāsatmiņas un piemiņas saglabāšana. oPierakstīja Jānis Erno, 2008.22.IIMerimē stāsts par iznīcinošu mīlestību untraku greizsirdību, konkrēti, par čigānietiKarmenu, kuru greizsirdības lēkmē nogalinaviņas mīļākais, radīja veselu skandālu. Sabiedrībasuzskatā tas bija amorāls un tādēļnepieņemams, kaut arī Merimē apgalvoja,ka noveles pamatā ir patiess notikums, koviņš dzirdējis no grāfienes Montiho, viesojotiesSpānijā 1830. gadā. Noveles sižetu, kurdons Hosē cietumā pirms nāves soda stāstasavas atmiņas, Bizē libretisti Meljaks (HenriMeilhac) un Alevi (Ludovic Halévy) ievērojamimainīja. Tolaik Parīzes Opéra Comiquevadību māca šaubas, vai varēs iestudēt ope-___________________ru, kur galvenajai varonei jāmirst un, vēl jovairāk, vai varēs atrast tādu solisti, kas uzņemtosdziedāt šo ‘amorālo’ lomu. Libretistibija ar mieru mainīt beigas, bet Bizē neparko– Karmenai jāmirst! Koris savukārt sūdzējās,ka neesot iespējams vienlaikus dziedāt,kustēties pa skatuvi un vēl piedevām tēlot,bet orķestris sākumā atteicās spēlēt, jo partitūraneesot nospēlējama. Tomēr pēc mēģinājumiem,kas ilga veselus piecus mēnešus,1875.3.III notika pirmizrāde, kas izvērtāspar totālu fiasko! Lielākoties nelabvēlīgasatsauksmes neatturēja turpināt operas iestudējumu,turklāt, veselas 48 reizes, līdz tākļūst par globālu triumfu 20.gs. pašā sākumā,kad viena no pasaules apbrīnojamākāmKarmenas lomas izpildītājām bija čechu soprānsEmilija Destina, līdz pat 1920. gadamviena no spožākām zvaigznēm ŅujorkasMetropolitēna operā. Pats Bizē to nepiedzīvoja,jo nomira pēc trīsdesmitās izrādes.Pēdējos 30 gadus vairākos operteātros režisorinovatoristi ir meklējuši ceļu, kā parādītveco klasisko iestudējumu mūsdienīgākāskatījumā, nezaudējot saturisko atbilstībumūzikai un sižeta galvenajai līnijai. Līdztam laikam operteātru režijās Karmena tikaieturēta spāniskā raksturā, un tās tēls kļuvagandrīz vai par Spānijas simbolu. Kaut arīlibreta autori un komponists ir francūži, Bizēsavā operā izmantoja ne vienu vien spāņumūzikas elementu. Karmenas liktenstēmu,arī Karmenas un dona Hosē vadmotīvu,komponists pārņēma no Andalūzijas tradicionālāsflamenko mūzikas. Taču fascinējošāHabaneras tēma un toreodora dziesmasmuzikālās saknes meklējamas nevis Spānijā,bet gan Kubā. To aizraujošais ritms radiesspāņu un āfrikāņu ietekmē, melnādainiemvergiem nonākot Kubā, kas 18.gs. otrā pusēbija lielākā Spānijas kolonija.Droši vien šis fakts bija viens no impulsiemAndrejam Žagaram operas sižetu pārcelt noSpānijas uz mūsdienu Kubu. Manuprāt, dekoratīvsspāniskums nav vienīgā iespēja, kāietērpt šo stāstu. Kubas politiskais fons Karmenasattiecības ar pārējiem varoņiem daraīpaši saspringtas un dramatiskas, savukārtKubas dabiskā, neizskaistinātā, pat skarbāvide ir ļoti atbilstoša stāsta noskaņai – tā režisorsŽagars, ko, viesojoties Kubā, aizrāvaKarmenai, Hosē, Eskamiljo, Mikaēlas kaislībāmatbilstošā vide. Tabakas fabrika un vispārējaismilitārisms Karmenai nav panesams.Viņa ir pārāk drosmīga, brīvību mīloša, sievietear personības statusu, suģestējošuārieni, dabisku karizmu – kā savā laikā MerlinaMonrō vai Bridžita Bordō. Nevēlēdamāsnevienam pakļauties, Karmena piesaka tiesī-38
Foto: Gunārs JanaitisKarmena (Elīna Garanča) un Dons Hosē (Valters Borins)bas uz sievietes seksuālo un personības brīvību.Taču šādām sievietēm bieži nav lemtsbūt laimīgām.Operas jauniestudējumam impulsu devamūsu starptautiska līmeņa dziedātāja, mecosoprānsElīna Garanča un viņas vēlme debitētuz latviešu skatuves ar Karmenas lomu.Iestudējumu pilnveidoja kostīmu mākslinieceKristīne Jurjāne sadarbībā ar Moniku Pormali,vienu no spilgtākām Latvijas scenogrāfēm,kas gandrīz mēnesi nodzīvoja Havanā,kur kopā ar fotogrāfu Gintu Mālderi fotogrāfējapilsētu – tabakas fabrikas, pagalmus,tavernas un, protams, arī cilvēkus. Karmenakā sieviete ir vienkārši skaista. Viņa vienmērgrib labi izskatīties, lakojot nagus uz ielasun bāros, daudz laika pavada frizētavās,dienas pirmo pusi parasti staigā ar ruļļiemmatos, kas viņai izskatās kā karalienes kronis– stāsta Pormale. Andrejam Žagaram patiešāmbija ļoti laimējies strādāt ar komandu,kas azartiski sekoja viņa idejām un provocējauz radošiem meklējumiem, jauniem tēlurisinājumiem.Ārpus Latvijas, pirmās LNO viesizrādes –Karmena un Šostakoviča Mcenskas apriņķalēdija Makbeta (arī Žagara režijā) – notikaMaskavā (2007.X), atklājot Latvijas kultūrasdienas. Laikraksts Rītdiena vēstī (2007.13.XI)par LNO trupas izgāšanos ar Karmenas izrādi– neapmierinātā krievu publika nīgri atstājusizāli, jo izrāde viņos izsaukusi riebumu.Krievu skatītāji gribējuši redzēt kaut koskaistu, nevis īstenību, kas savā ziņā, turklātvisai naturālistiski, līdzinājusies pašas Krievijasīstenībai. Rīgas skatītāji bijuši daudzprogresīvaki.Spēcīgā Karmenas mūzika liek kājām dejot,pat krēslā sēžot, caur ķermeni skrien skudriņas,sirds sāk straujāk pukstēt, dvēselē tādskā lidojums. Titullomu pirmizradē dziedājabrīnišķīgā Elīna Garanča, bet pie diriģentapults – viņas dzīvesbiedrs, britu–spāņu diriģentsKarels Marks Šišons (turpmākajās izrādēsLNO diriģents Mārtiņš Ozoliņš). Otrāsastāvā dziedāja lietuviete Liora Grodnikaiteun Karinē Ohanjana, ko režisors Rīgas izrādēmnomainīja pret kolorīto dāņu mecosoprānuTaniu Krosu (Kross). Būdama melnīksnējaar dabiski čirkainiem matiem, viņaļoti veiksmīgi spēja, tā teikt, ielēkt ‘braucošāvilcienā’, pārliecināt klausītājus ar savu spēcīgobalsi un Karmenas tēla burvīgo vienkāršību.Hosē lomā iejutās itāļu tenors ValtersBorins, bet otrā sastāvā Aleksandrs Antoņenko,kurš pārspēja Borinu un saviļņojaar līriski dramatisku tēla atklāsmi. Viņa precīzaistēlojums elektrizēja uzmanību īstajābrīdī. Vīrišķīgi iespaidīgs bija Egīla SiliņaEskamiljo tēls, ko otrā sastāvā aizvietoja LaimonisPautienis. Naivās un labsirdīgās Mikaēlaslomu dziedāja publikas favorītes KristīneOpolais, Aira Rūrāne un viessoliste AsmikaGrigorjana. Izrādi kuplināja Rīgas domakora skolas audzēkņi un mīmisti, no kuriemliela daļa bija dabiski tumšādaini, speciāli Rīgāsameklēti, lai tādējādi vēl spilgtāk ienestupatiesi siltu dienvidniecisku kolorītu unKubas garšu.Andreja Žagara šodienas Kubā Karmena izmisīgitiecas pēc brīvības. Viņa nevēlas fabrikātīt cigārus, bet grib lidot brīvi kā putns.Eskamiljo tēls no toreodora pārtop par tautasiemīļotu bokseri. Gan toreodora, ganboksera tēlus vieno cīņa, nāvīgs risks, uzvaraskāre. Dons Hosē nav tipisks varonis. Viņa39