grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

Foto: Gunārs JanaitisKarmena (Elīna Garanča) un Dons Hosē (Valters Borins)bas uz sievietes seksuālo un personības brīvību.Taču šādām sievietēm bieži nav lemtsbūt laimīgām.Operas jauniestudējumam impulsu devamūsu starptautiska līmeņa dziedātāja, mecosoprānsElīna Garanča un viņas vēlme debitētuz latviešu skatuves ar Karmenas lomu.Iestudējumu pilnveidoja kostīmu mākslinieceKristīne Jurjāne sadarbībā ar Moniku Pormali,vienu no spilgtākām Latvijas scenogrāfēm,kas gandrīz mēnesi nodzīvoja Havanā,kur kopā ar fotogrāfu Gintu Mālderi fotogrāfējapilsētu – tabakas fabrikas, pagalmus,tavernas un, protams, arī cilvēkus. Karmenakā sieviete ir vienkārši skaista. Viņa vienmērgrib labi izskatīties, lakojot nagus uz ielasun bāros, daudz laika pavada frizētavās,dienas pirmo pusi parasti staigā ar ruļļiemmatos, kas viņai izskatās kā karalienes kronis– stāsta Pormale. Andrejam Žagaram patiešāmbija ļoti laimējies strādāt ar komandu,kas azartiski sekoja viņa idejām un provocējauz radošiem meklējumiem, jauniem tēlurisinājumiem.Ārpus Latvijas, pirmās LNO viesizrādes –Karmena un Šostakoviča Mcenskas apriņķalēdija Makbeta (arī Žagara režijā) – notikaMaskavā (2007.X), atklājot Latvijas kultūrasdienas. Laikraksts Rītdiena vēstī (2007.13.XI)par LNO trupas izgāšanos ar Karmenas izrādi– neapmierinātā krievu publika nīgri atstājusizāli, jo izrāde viņos izsaukusi riebumu.Krievu skatītāji gribējuši redzēt kaut koskaistu, nevis īstenību, kas savā ziņā, turklātvisai naturālistiski, līdzinājusies pašas Krievijasīstenībai. Rīgas skatītāji bijuši daudzprogresīvaki.Spēcīgā Karmenas mūzika liek kājām dejot,pat krēslā sēžot, caur ķermeni skrien skudriņas,sirds sāk straujāk pukstēt, dvēselē tādskā lidojums. Titullomu pirmizradē dziedājabrīnišķīgā Elīna Garanča, bet pie diriģentapults – viņas dzīvesbiedrs, britu–spāņu diriģentsKarels Marks Šišons (turpmākajās izrādēsLNO diriģents Mārtiņš Ozoliņš). Otrāsastāvā dziedāja lietuviete Liora Grodnikaiteun Karinē Ohanjana, ko režisors Rīgas izrādēmnomainīja pret kolorīto dāņu mecosoprānuTaniu Krosu (Kross). Būdama melnīksnējaar dabiski čirkainiem matiem, viņaļoti veiksmīgi spēja, tā teikt, ielēkt ‘braucošāvilcienā’, pārliecināt klausītājus ar savu spēcīgobalsi un Karmenas tēla burvīgo vienkāršību.Hosē lomā iejutās itāļu tenors ValtersBorins, bet otrā sastāvā Aleksandrs Antoņenko,kurš pārspēja Borinu un saviļņojaar līriski dramatisku tēla atklāsmi. Viņa precīzaistēlojums elektrizēja uzmanību īstajābrīdī. Vīrišķīgi iespaidīgs bija Egīla SiliņaEskamiljo tēls, ko otrā sastāvā aizvietoja LaimonisPautienis. Naivās un labsirdīgās Mikaēlaslomu dziedāja publikas favorītes KristīneOpolais, Aira Rūrāne un viessoliste AsmikaGrigorjana. Izrādi kuplināja Rīgas domakora skolas audzēkņi un mīmisti, no kuriemliela daļa bija dabiski tumšādaini, speciāli Rīgāsameklēti, lai tādējādi vēl spilgtāk ienestupatiesi siltu dienvidniecisku kolorītu unKubas garšu.Andreja Žagara šodienas Kubā Karmena izmisīgitiecas pēc brīvības. Viņa nevēlas fabrikātīt cigārus, bet grib lidot brīvi kā putns.Eskamiljo tēls no toreodora pārtop par tautasiemīļotu bokseri. Gan toreodora, ganboksera tēlus vieno cīņa, nāvīgs risks, uzvaraskāre. Dons Hosē nav tipisks varonis. Viņa39