grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

MŪZIKAHelēna GintereLNO JAUNĀ KARMENAKopš Bizē (Georges Bizet, 1838–1875) iedzīvinājadramaturga un īsprozas meistaraMerimē (Prosper Mérimée) noveli Carmen(1845) skaņās, tā kļuvusi par neatņemamusastāvdaļu un vienu no iemīļotākajām izrādēmpasaules operteātros. 2007. gada oktobrīLatvijas Nacionālajā operā (LNO) vibrējagaiss, gaidot Karmenas pirmizrādi režisoraAndreja Žagara iestudējumā.Par pianisti un mūzikas pedagoģi Helēnu Ginteriskat. JG246(2006):31.Pārnesums no 35. lppuz kuru vedīs kāpnes. Pa tām apmeklētājs dosies gardziedošā Baltijas ceļa projekciju uz brīvības atgūšanu.Balkonā rādīsim okupācijas sekas, centienus tās pārvarēt,Latvijas sasniegumus un ceļu nākotnē. Lejā kādzīva atmiņa paliks okupācijas laikā pārdzīvotais. Šīpastāvīgās izstādes koncepcija sasaucas ar Birkertaēkas metaforu – no tumšās pagātnes uz gaišākunākotni. Nākotnes Muzejā būs gan atsevišķa telpatematiskajām izstādēm, gan neliela auditorija, ganbibliotēka un lasītava, gan piemiņas un pārdomu telpa.Būs beidzot piemēroti iekārtoti biroji telpas darbiniekiem,klimatiski kontrolētas telpas krājumiem,mācību telpas un materiāli Izglītības programmai.Pēdējos trīs gados muzeja ikgadējais apmeklētājuskaits krietni pārsniedzis 100 000. Nākotnes Muzejāvarēsim uzņemt vairāk apmeklētāju un attīstīt darbību,ko līdz šim traucēja un ierobežoja nepiemērotastelpas, telpu šaurība un trūkums. Un Latvijas augstajiemviesiem varēsim beidzot ar pilnu pārliecībuapliecināt, ka arī Latvijas valstij rūp mūsdienīga vēsturiskāsatmiņas un piemiņas saglabāšana. oPierakstīja Jānis Erno, 2008.22.IIMerimē stāsts par iznīcinošu mīlestību untraku greizsirdību, konkrēti, par čigānietiKarmenu, kuru greizsirdības lēkmē nogalinaviņas mīļākais, radīja veselu skandālu. Sabiedrībasuzskatā tas bija amorāls un tādēļnepieņemams, kaut arī Merimē apgalvoja,ka noveles pamatā ir patiess notikums, koviņš dzirdējis no grāfienes Montiho, viesojotiesSpānijā 1830. gadā. Noveles sižetu, kurdons Hosē cietumā pirms nāves soda stāstasavas atmiņas, Bizē libretisti Meljaks (HenriMeilhac) un Alevi (Ludovic Halévy) ievērojamimainīja. Tolaik Parīzes Opéra Comiquevadību māca šaubas, vai varēs iestudēt ope-___________________ru, kur galvenajai varonei jāmirst un, vēl jovairāk, vai varēs atrast tādu solisti, kas uzņemtosdziedāt šo ‘amorālo’ lomu. Libretistibija ar mieru mainīt beigas, bet Bizē neparko– Karmenai jāmirst! Koris savukārt sūdzējās,ka neesot iespējams vienlaikus dziedāt,kustēties pa skatuvi un vēl piedevām tēlot,bet orķestris sākumā atteicās spēlēt, jo partitūraneesot nospēlējama. Tomēr pēc mēģinājumiem,kas ilga veselus piecus mēnešus,1875.3.III notika pirmizrāde, kas izvērtāspar totālu fiasko! Lielākoties nelabvēlīgasatsauksmes neatturēja turpināt operas iestudējumu,turklāt, veselas 48 reizes, līdz tākļūst par globālu triumfu 20.gs. pašā sākumā,kad viena no pasaules apbrīnojamākāmKarmenas lomas izpildītājām bija čechu soprānsEmilija Destina, līdz pat 1920. gadamviena no spožākām zvaigznēm ŅujorkasMetropolitēna operā. Pats Bizē to nepiedzīvoja,jo nomira pēc trīsdesmitās izrādes.Pēdējos 30 gadus vairākos operteātros režisorinovatoristi ir meklējuši ceļu, kā parādītveco klasisko iestudējumu mūsdienīgākāskatījumā, nezaudējot saturisko atbilstībumūzikai un sižeta galvenajai līnijai. Līdztam laikam operteātru režijās Karmena tikaieturēta spāniskā raksturā, un tās tēls kļuvagandrīz vai par Spānijas simbolu. Kaut arīlibreta autori un komponists ir francūži, Bizēsavā operā izmantoja ne vienu vien spāņumūzikas elementu. Karmenas liktenstēmu,arī Karmenas un dona Hosē vadmotīvu,komponists pārņēma no Andalūzijas tradicionālāsflamenko mūzikas. Taču fascinējošāHabaneras tēma un toreodora dziesmasmuzikālās saknes meklējamas nevis Spānijā,bet gan Kubā. To aizraujošais ritms radiesspāņu un āfrikāņu ietekmē, melnādainiemvergiem nonākot Kubā, kas 18.gs. otrā pusēbija lielākā Spānijas kolonija.Droši vien šis fakts bija viens no impulsiemAndrejam Žagaram operas sižetu pārcelt noSpānijas uz mūsdienu Kubu. Manuprāt, dekoratīvsspāniskums nav vienīgā iespēja, kāietērpt šo stāstu. Kubas politiskais fons Karmenasattiecības ar pārējiem varoņiem daraīpaši saspringtas un dramatiskas, savukārtKubas dabiskā, neizskaistinātā, pat skarbāvide ir ļoti atbilstoša stāsta noskaņai – tā režisorsŽagars, ko, viesojoties Kubā, aizrāvaKarmenai, Hosē, Eskamiljo, Mikaēlas kaislībāmatbilstošā vide. Tabakas fabrika un vispārējaismilitārisms Karmenai nav panesams.Viņa ir pārāk drosmīga, brīvību mīloša, sievietear personības statusu, suģestējošuārieni, dabisku karizmu – kā savā laikā MerlinaMonrō vai Bridžita Bordō. Nevēlēdamāsnevienam pakļauties, Karmena piesaka tiesī-38