grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

10.07.2015 Views

INTERVIJAOKUPĀCIJAS MUZEJA NĀKOTNESNAMS TUVOJAS REALITĀTEIIntervija ar Valteru NollendorfuLatvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Nama skičuprojekts 2008. gada 12. februārī ieguvis Rīgas būvvaldesapstiprinājumu. Skiču projekts sastāv no plāniem,kas kalpos kā pamats techniskā projekta izstrādāšanaiun celtniecībai. Premjera Godmaņa valdībasavā rīcības plānā Nākotnes Nama projektu solījusipabeigt līdz 2010. gadam. Pamatakmeni iecerēts likt2009. gada pavasarī. Lai uzzinātu jaunāko, uz sarunuaicināts Nākotnes Nama projekta vadītājs ValtersNollendorfs.Kāda sajūta pēc skiču projekta apstiprināšanas?Atvieglojums. Mazliet pat nevaru noticēt, ka tas irnoticis. Ir drusku kā pamosties no sapņa un atklāt,ka viss nav tikai nosapņots. Skiču projekta apstiprinājumamiesniegto plānu apjoms ir iespaidīgs. Toapstiprinājuši daudzi jo daudzi paraksti un zīmogi,no kuriem pats pēdējais un svarīgākais ir sarkans. Tasnenozīmē, ka viss jau galā. Taču varam teikt, ka nudodamies uz priekšu. Nav vairs jācīnās par muzejapaplašināšanu principā. Nav jācīnās par architektaGunāra Birkerta ieceres īstenošanu. Galu galā, savupirmo vīziju Birkerts mums dāvināja jau 2001. gadā.Gandrīz septiņi gadi. Ar Birkerta Nacionālo bibliotēkušai ziņā, paldies Dievam, nevaram sacensties, bettomēr. Tālākais nu jau ir vairāk techniskas un praktiskasdabas.Pēc tik ilgiem gadiem apdraudējuma un neziņas– vai varam būt droši, ka muzejs būs un ka drošivaram tajā ieguldīt savus līdzekļus?Esmu visam dzīvojis līdzi un zinu, kāda bija situācija1999. gadā, kad Rīgas dome nolēma ēku nojaukt,gan ar noteikumu, ka mums vispirms jāatrod piemērotastelpas. Bet drauds palika arī pēc tam, kad šolēmumu nolēma iesaldēt, jo principā atradāmies ēkābez līguma. Tāpēc draugi, kas nāca muzejā, vispirmsapprasījās: Nu, cik ilgi jūs te vēl būsit? Neziņa nenācapar labu arī darbiniekiem, lai gan jāsaka, ka darbiniekusaime ir palikusi gana stabila. Un tā ir gadosjauna. Vai varam būt droši? Tik droši vēl neesam bijuši.Par to lielā mērā jāpateicas Kultūras ministrijai untās enerģiskajai ministrei Helēnai Demakovai, kuradedzīgi un pārliecinoši iestājās par muzeju tagadējāvietā un iecerētajā veidolā. Muzeja statuss un tālākāattīstība ir nostiprināti 2006. gadā apstiprinātajāSaeimas likumā par Okupācijas muzeju, kā arī valdībaslēmumos. Jaunā Godmaņa valdība ir deklarējusi– Nākotnes Nams jānobeidz 2010. gadā. Muzejaēka un zeme ir valsts īpašums, bet ar Saeimas likumuOkupācijas muzejam, tas ir, Okupācijas muzeja biedrībai,pieder lietošanas tiesības, kas arī nostiprinātasZemesgrāmatā. No valsts puses īpašumu apsaimniekoValsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir valstsakciju sabiedrība. VNĪ apsaimnieko arī valsts muzejuīpašumus. Ar VNĪ Okupācijas muzeja biedrība jaunoslēgusi pagaidu līgumu par ēkas lietošanu. Vēlāknoslēgs ilgtermiņa nomas līgumu.Kādi tagad ir tālākie darba posmi?Par skiču projekta izstrādāšanu bijām atbildīgi mēs. Toveicām sadarbībā ar Gunāra Birkerta pārstāvi Latvijā,architektu firmu “RDS arhitekti”. Tagad tālākos darbusar valdības rīkojumu pārņems VNĪ. Nākamaispriekšā stāvošais darbs ir techniskā projekta un plānuizstrādāšana. Techniskais projekts būs pamats celtniecībasdarbu konkursam un celtniecībai. Lai gan liekas,ka te nevajadzētu pārāk daudz laika, praksē vienmērir pierādījies, ka notiek aizkavēšanās. Tam varētu būtdivi galvenie iemesli. Pirmkārt, muzejs atrodas pašāpilsētas centrā, un pat pēc saskaņošanas var gadītiesiepriekš neparedzētas problēmas. Piemēram, mumsdota atļauja turpināt plānošanu, pirms galīgi izstrādātsStrēlnieku laukuma detaļplānojums. Tajā jaugan sākotnēji bija iezīmēta Nākotnes Nama vieta, betvar gadīties, ka ir nepieciešamas tālākas pārrunas pardetaļām, piemēram, iecerēto bērzu birzīti pie muzeja.Tāpat nupat beidzās Komunisma upuru memoriālakonkurss. Arī memoriāla tiešā atrašanās vieta un pieskaņošanamuzejam noskaidrosies tikai vēlāk, ceram,vēl 2008. gadā. Otrkārt, Valsts nekustamie īpašumi irpakļauti valsts iepirkumu procedūrai, kas savukārt irbirokrātiska. Un birokrātijas dzirnas mūsu pieredzēmaļ vēl lēnāk nekā Dieva dzirnas. Kā minēja VNĪ valdespriekšsēdis Māris Kaijaks – tikai kad sākas celtniecība,var beidzot diezgan precīzi noteikt laika plānulīdz nobeigumam.Kad liks pamatakmeni?Ceram, ka tas notiks 2009. gada pavasarī. Tajā guldīsimkapsulu, kurā, starp citu, būs ievietoti muzejaun Nākotnes Nama atbalstītāju vārdi. Aicināsim visusmuzeja atbalstītājus piedalīties, jo tie tik tiešām būssvētki.Un kad atvērs pārbūvēto muzeja ēku?Būtu pavisam brīnišķīgi, ja tas varētu notikt 2010.gada 18. novembrī. Uz to arī tēmējam. Tie būs patiešāmlieli svētki.Vai muzejs paliks ēkā, kad noritēs būvdarbi?Gribam palikt tik ilgi, cik vien varam, un izvākties uziespējami īsu laika posmu, bet bez gada vai pusotracitā vietā neiztiksim. Ceram izvietot kaut nelielumuzeja izstādi muzeja ēkas tiešā tuvumā, bet darbiniekiemun krājumiem laikam būs jādodas tālāk nocentra. Viena ideja noteikti jāizpēta – pārbūves laikā“okupēt” bijušo čekas namu uz Brīvības un Stabu ielasstūra, no kura patlaban izvācas Valsts policija. Ēkagan ir ļoti sliktā stāvoklī, bet ja to atrodam par piemērotuun mums to atļauj līdz 2010. gadam izmantot,kāpēc neapsvērt? Tur ir mūsu celtā Gļeba Panteļejevaveidotā piemiņas zīme “Melnais slieksnis.” Čekaspagrabi arī ir pelnījuši rūpīgu izpēti, lai noskaidrotu,kas saglabājies, un vai tur nākotnē iespējams izveidotnelielu muzeja filiāli.34

locekļa vai drauga piemiņai. Apbēdina, bet reizē aizkustinaar pateicību pieņemtie ziedojumi, kas nāk nokādas trimdas organizācijas, kura pārtraukusi darbību.Bet vai tā savā veidā neturpina iesākto muzejā?Un, protams, arvien vairāk arī testamentāri novēlējumi.Ko darīs ar līdzekļiem, kas paliks pāri?Valters Nollendorfs ar Nākotnes Nama plāniemVai skaidrs, kas un kā finansēs Nākotnes Namu?Pašreizējās ēkas pārbūvi un jauno piebūvi veiks arvalsts līdzekļiem. Šim nolūkam VNĪ aizņemsies naudu,ko valsts atmaksās ikgadējas nomas veidā. Tā kāceltniecības izmaksas vēl nav zināmas, nav arī zināmanomas maksa. Nomas maksu no valsts saņemsOkupācijas muzeja biedrība kā ēkas lietotājs un savukārtto maksās Valsts Nekustamajiem īpašumiem.Drusku komplicēti, bet galvenais, ka strādā. Tai pašālaikā Okupācijas muzejam jāgādā par iekārtām unit sevišķi jaunās pastāvīgās izstādes iekārtošanu. Tieir lieli izdevumi, un tāpēc patlaban norit ziedojumuvākšanas kampaņa, lai nodrošinātu muzeja nākotni.Cik lieli ir paredzamie izdevumi muzeja iekārtošanai?Kad sākām Nākotnes Nama kampaņu, aprēķinājām,ka miljons latu pietiks, lai muzeju iekārtotu. Tādu arīnospraudām piecu gadu mērķi – līdz 2010. gadamsavākt vienu miljonu. Tagad gan liekas, ka straujāsinflācijas dēļ Latvijā un dolāra vērtības samazināšanāsdēļ būs vajadzīgs vairāk nekā sākumā iecerētaismiljons. ASV dolārs pēdējā gada laikā nokrities no 53santīmiem līdz 47 santīmiem, bet inflācija pārsniegusi10%. Taču, ja nākamajos trīs gados veiksies tik labi,cik pirmajos divos, varam cerēt, ka muzeja nākotnesfondā būs ieguldīts ne tikai miljons, bet 1 500 000latu.Kā veicas ar ziedojumu vākšanu Nākotnes Namam?Esam pateicīgi visiem, kas ieguldījuši vai solījuši ieguldītNākotnes Namā un kas šo kampaņu atbalstījuši,it sevišķi latviešu presei un mūsu pārstāvjiem ārzemēs.Pateicoties šai atsaucībai, esam jau divu gadulaikā savākuši pāri par pusmiljona latu, kas ir pusesākotnēji spraustā mērķa. Ir bijuši lieli ziedotāji, kasjau ieskaitīti platīna kategorijā ar vairāk nekā 50 000latu ziedojumu. Bet daudz arī šūnakmens ziedotājulīdz 100 latiem. Daudz ziedojumu veltīti specifiskiemmērķiem, kādas biroja telpas iekārtošanai, stendugrupai, krēsliem. Daudz arī ziedojumu kāda ģimenesJāprasa drīzāk, vai paliks pāri, bet ceram saimniekottaupīgi. Visu, ko neieguldīsim Nākotnes Nama iekārtāsun jaunajā pastāvīgajā izstādē, varēsim ieguldītmuzeja Nākotnes Fondā, kas pelnīs līdzekļus tālākāsdarbības nodrošināšanai. Tātad viss būs veltīts muzejanākotnei. Neesam valsts muzejs, un tāpēc mumspašiem jāgādā par labu daļu savu ienākumu. No otraspuses – ar to varam saglabāt savu neatkarību nooficiālās politikas, kas laiku pa laikam seko politiskāskonjunktūras vējiem. Mums jābūt pastāvīgākiem untāpēc – patstāvīgākiem.Kā atzīmē ziedojumus Nākotnes Namam?Kā visus ziedojumus muzejam jau no 1993. gada, arīziedojumus Nākotnes Namam atzīmēsim vairākosveidos. Vispirms jau tos ievietojam muzeja apkārtrakstā.Tie nokļūs arī Goda plāksnē jaunajā vestibilā.Kapsulā, ko ievietosim pamatakmenī atzīmēsim tosziedojumus, ko būsim saņēmuši vismaz līdz 2008.gada beigām. Vestibilā paredzam arī iekārtot datoru,dodot iespēju ziedotāju datu bāzē iepazīties ar visiemziedotājiem un ziedotajām summām. Atsevišķiatzīmēsim piemiņas ziedojumus, iekārtojot Piemiņasgrāmatu. Bez tam vēl iespējams ziedojumus specifiskiveltīt Nākotnes Nama telpu un jaunās pastāvīgāsizstādes iekārtošanai. Tos apzīmēs ar plāksnītēm pieiekārtotās telpas, par ziedojumu iepirktā priekšmeta,iekārtotā muzeja stenda vai stendu grupas. Par iespējāmziedot var uzzināt muzeja mājas lapā: www.okupacijasmuzejs.lv, www.occupationmuseum.lv vaiwww.omf.lv. Vai arī, sazinoties ar muzeju: Strēlniekulaukums 1, Rīga, LV-1050, Latvija, +371-67 212 715.Kāds, jūsuprāt, būs iecerētais Nākotnes MuzejsNākotnes Namā?Nevaru pastāstīt to, kas vēl nav tapis, bet tā kā sekojulīdzi un pats piedalos jau iesāktajai plānošanaiun darbiem, varu iezīmēt savu vīziju. Mums būs pasauleslīmeņa architekta veidots nams, ar ko varēsimlepoties mēs paši un pat tie, kas tagad vēl zobojaspar “melno kasti” Rīgas centrā. Mums būs mūsdienīgsmuzejs. Pastāvīgā izstāde būs gan pārskatāmāka,gan pilnīgāka. Tā sniegs ne tikai zināšanas, bet arīemocionālu pārdzīvojumu. Apmeklētājam būs iespējaiepazīties īsumā ar okupācijas priekšvēsturi, ar neatkarīgoLatviju. Okupācijas vēsturiskais stāsts sekostam, ko jau tagad redzam muzejā, bet to papildināsjauni mākslinieciski, audiovizuāli un saturiski akcenti.Svarīgākie pārkārtojumi skars baraku, kas būs zālescentrā un kam obligāti būs jāiet cauri, lai nonāktunelielā Gulaga nometnes zonā ar dzeloņdrātīm unsargu torni. Zāle būs augstāka ar balkonu vienā malā,Turpinājums 38. lpp35

INTERVIJAOKUPĀCIJAS MUZEJA NĀKOTNESNAMS TUVOJAS REALITĀTEIIntervija ar Valteru NollendorfuLatvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Nama skičuprojekts 2008. gada 12. februārī ieguvis Rīgas būvvaldesapstiprinājumu. Skiču projekts sastāv no plāniem,kas kalpos kā pamats techniskā projekta izstrādāšanaiun celtniecībai. Premjera Godmaņa valdībasavā rīcības plānā Nākotnes Nama projektu solījusipabeigt līdz 2010. gadam. Pamatakmeni iecerēts likt2009. gada pavasarī. Lai uzzinātu jaunāko, uz sarunuaicināts Nākotnes Nama projekta vadītājs ValtersNollendorfs.Kāda sajūta pēc skiču projekta apstiprināšanas?Atvieglojums. Mazliet pat nevaru noticēt, ka tas irnoticis. Ir drusku kā pamosties no sapņa un atklāt,ka viss nav tikai nosapņots. Skiču projekta apstiprinājumamiesniegto plānu apjoms ir iespaidīgs. Toapstiprinājuši daudzi jo daudzi paraksti un zīmogi,no kuriem pats pēdējais un svarīgākais ir sarkans. Tasnenozīmē, ka viss jau galā. Taču varam teikt, ka nudodamies uz priekšu. Nav vairs jācīnās par muzejapaplašināšanu principā. Nav jācīnās par architektaGunāra Birkerta ieceres īstenošanu. Galu galā, savupirmo vīziju Birkerts mums dāvināja jau 2001. gadā.Gandrīz septiņi gadi. Ar Birkerta Nacionālo bibliotēkušai ziņā, paldies Dievam, nevaram sacensties, bettomēr. Tālākais nu jau ir vairāk techniskas un praktiskasdabas.Pēc tik ilgiem gadiem apdraudējuma un neziņas– vai varam būt droši, ka muzejs būs un ka drošivaram tajā ieguldīt savus līdzekļus?Esmu visam dzīvojis līdzi un zinu, kāda bija situācija1999. gadā, kad Rīgas dome nolēma ēku nojaukt,gan ar noteikumu, ka mums vispirms jāatrod piemērotastelpas. Bet drauds palika arī pēc tam, kad šolēmumu nolēma iesaldēt, jo principā atradāmies ēkābez līguma. Tāpēc draugi, kas nāca muzejā, vispirmsapprasījās: Nu, cik ilgi jūs te vēl būsit? Neziņa nenācapar labu arī darbiniekiem, lai gan jāsaka, ka darbiniekusaime ir palikusi gana stabila. Un tā ir gadosjauna. Vai varam būt droši? Tik droši vēl neesam bijuši.Par to lielā mērā jāpateicas Kultūras ministrijai untās enerģiskajai ministrei Helēnai Demakovai, kuradedzīgi un pārliecinoši iestājās par muzeju tagadējāvietā un iecerētajā veidolā. Muzeja statuss un tālākāattīstība ir nostiprināti 2006. gadā apstiprinātajāSaeimas likumā par Okupācijas muzeju, kā arī valdībaslēmumos. Jaunā Godmaņa valdība ir deklarējusi– Nākotnes Nams jānobeidz 2010. gadā. Muzejaēka un zeme ir valsts īpašums, bet ar Saeimas likumuOkupācijas muzejam, tas ir, Okupācijas muzeja biedrībai,pieder lietošanas tiesības, kas arī nostiprinātasZemesgrāmatā. No valsts puses īpašumu apsaimniekoValsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir valstsakciju sabiedrība. VNĪ apsaimnieko arī valsts muzejuīpašumus. Ar VNĪ Okupācijas muzeja biedrība jaunoslēgusi pagaidu līgumu par ēkas lietošanu. Vēlāknoslēgs ilgtermiņa nomas līgumu.Kādi tagad ir tālākie darba posmi?Par skiču projekta izstrādāšanu bijām atbildīgi mēs. Toveicām sadarbībā ar Gunāra Birkerta pārstāvi Latvijā,architektu firmu “RDS arhitekti”. Tagad tālākos darbusar valdības rīkojumu pārņems VNĪ. Nākamaispriekšā stāvošais darbs ir techniskā projekta un plānuizstrādāšana. Techniskais projekts būs pamats celtniecībasdarbu konkursam un celtniecībai. Lai gan liekas,ka te nevajadzētu pārāk daudz laika, praksē vienmērir pierādījies, ka notiek aizkavēšanās. Tam varētu būtdivi galvenie iemesli. Pirmkārt, muzejs atrodas pašāpilsētas centrā, un pat pēc saskaņošanas var gadītiesiepriekš neparedzētas problēmas. Piemēram, mumsdota atļauja turpināt plānošanu, pirms galīgi izstrādātsStrēlnieku laukuma detaļplānojums. Tajā jaugan sākotnēji bija iezīmēta Nākotnes Nama vieta, betvar gadīties, ka ir nepieciešamas tālākas pārrunas pardetaļām, piemēram, iecerēto bērzu birzīti pie muzeja.Tāpat nupat beidzās Komunisma upuru memoriālakonkurss. Arī memoriāla tiešā atrašanās vieta un pieskaņošanamuzejam noskaidrosies tikai vēlāk, ceram,vēl 2008. gadā. Otrkārt, Valsts nekustamie īpašumi irpakļauti valsts iepirkumu procedūrai, kas savukārt irbirokrātiska. Un birokrātijas dzirnas mūsu pieredzēmaļ vēl lēnāk nekā Dieva dzirnas. Kā minēja VNĪ valdespriekšsēdis Māris Kaijaks – tikai kad sākas celtniecība,var beidzot diezgan precīzi noteikt laika plānulīdz nobeigumam.Kad liks pamatakmeni?Ceram, ka tas notiks 2009. gada pavasarī. Tajā guldīsimkapsulu, kurā, starp citu, būs ievietoti muzejaun Nākotnes Nama atbalstītāju vārdi. Aicināsim visusmuzeja atbalstītājus piedalīties, jo tie tik tiešām būssvētki.Un kad atvērs pārbūvēto muzeja ēku?Būtu pavisam brīnišķīgi, ja tas varētu notikt 2010.gada 18. novembrī. Uz to arī tēmējam. Tie būs patiešāmlieli svētki.Vai muzejs paliks ēkā, kad noritēs būvdarbi?Gribam palikt tik ilgi, cik vien varam, un izvākties uziespējami īsu laika posmu, bet bez gada vai pusotracitā vietā neiztiksim. Ceram izvietot kaut nelielumuzeja izstādi muzeja ēkas tiešā tuvumā, bet darbiniekiemun krājumiem laikam būs jādodas tālāk nocentra. Viena ideja noteikti jāizpēta – pārbūves laikā“okupēt” bijušo čekas namu uz Brīvības un Stabu ielasstūra, no kura patlaban izvācas Valsts policija. Ēkagan ir ļoti sliktā stāvoklī, bet ja to atrodam par piemērotuun mums to atļauj līdz 2010. gadam izmantot,kāpēc neapsvērt? Tur ir mūsu celtā Gļeba Panteļejevaveidotā piemiņas zīme “Melnais slieksnis.” Čekaspagrabi arī ir pelnījuši rūpīgu izpēti, lai noskaidrotu,kas saglabājies, un vai tur nākotnē iespējams izveidotnelielu muzeja filiāli.34

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!