grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

INTERVIJAOKUPĀCIJAS MUZEJA NĀKOTNESNAMS TUVOJAS REALITĀTEIIntervija ar Valteru NollendorfuLatvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Nama skičuprojekts 2008. gada 12. februārī ieguvis Rīgas būvvaldesapstiprinājumu. Skiču projekts sastāv no plāniem,kas kalpos kā pamats techniskā projekta izstrādāšanaiun celtniecībai. Premjera Godmaņa valdībasavā rīcības plānā Nākotnes Nama projektu solījusipabeigt līdz 2010. gadam. Pamatakmeni iecerēts likt2009. gada pavasarī. Lai uzzinātu jaunāko, uz sarunuaicināts Nākotnes Nama projekta vadītājs ValtersNollendorfs.Kāda sajūta pēc skiču projekta apstiprināšanas?Atvieglojums. Mazliet pat nevaru noticēt, ka tas irnoticis. Ir drusku kā pamosties no sapņa un atklāt,ka viss nav tikai nosapņots. Skiču projekta apstiprinājumamiesniegto plānu apjoms ir iespaidīgs. Toapstiprinājuši daudzi jo daudzi paraksti un zīmogi,no kuriem pats pēdējais un svarīgākais ir sarkans. Tasnenozīmē, ka viss jau galā. Taču varam teikt, ka nudodamies uz priekšu. Nav vairs jācīnās par muzejapaplašināšanu principā. Nav jācīnās par architektaGunāra Birkerta ieceres īstenošanu. Galu galā, savupirmo vīziju Birkerts mums dāvināja jau 2001. gadā.Gandrīz septiņi gadi. Ar Birkerta Nacionālo bibliotēkušai ziņā, paldies Dievam, nevaram sacensties, bettomēr. Tālākais nu jau ir vairāk techniskas un praktiskasdabas.Pēc tik ilgiem gadiem apdraudējuma un neziņas– vai varam būt droši, ka muzejs būs un ka drošivaram tajā ieguldīt savus līdzekļus?Esmu visam dzīvojis līdzi un zinu, kāda bija situācija1999. gadā, kad Rīgas dome nolēma ēku nojaukt,gan ar noteikumu, ka mums vispirms jāatrod piemērotastelpas. Bet drauds palika arī pēc tam, kad šolēmumu nolēma iesaldēt, jo principā atradāmies ēkābez līguma. Tāpēc draugi, kas nāca muzejā, vispirmsapprasījās: Nu, cik ilgi jūs te vēl būsit? Neziņa nenācapar labu arī darbiniekiem, lai gan jāsaka, ka darbiniekusaime ir palikusi gana stabila. Un tā ir gadosjauna. Vai varam būt droši? Tik droši vēl neesam bijuši.Par to lielā mērā jāpateicas Kultūras ministrijai untās enerģiskajai ministrei Helēnai Demakovai, kuradedzīgi un pārliecinoši iestājās par muzeju tagadējāvietā un iecerētajā veidolā. Muzeja statuss un tālākāattīstība ir nostiprināti 2006. gadā apstiprinātajāSaeimas likumā par Okupācijas muzeju, kā arī valdībaslēmumos. Jaunā Godmaņa valdība ir deklarējusi– Nākotnes Nams jānobeidz 2010. gadā. Muzejaēka un zeme ir valsts īpašums, bet ar Saeimas likumuOkupācijas muzejam, tas ir, Okupācijas muzeja biedrībai,pieder lietošanas tiesības, kas arī nostiprinātasZemesgrāmatā. No valsts puses īpašumu apsaimniekoValsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir valstsakciju sabiedrība. VNĪ apsaimnieko arī valsts muzejuīpašumus. Ar VNĪ Okupācijas muzeja biedrība jaunoslēgusi pagaidu līgumu par ēkas lietošanu. Vēlāknoslēgs ilgtermiņa nomas līgumu.Kādi tagad ir tālākie darba posmi?Par skiču projekta izstrādāšanu bijām atbildīgi mēs. Toveicām sadarbībā ar Gunāra Birkerta pārstāvi Latvijā,architektu firmu “RDS arhitekti”. Tagad tālākos darbusar valdības rīkojumu pārņems VNĪ. Nākamaispriekšā stāvošais darbs ir techniskā projekta un plānuizstrādāšana. Techniskais projekts būs pamats celtniecībasdarbu konkursam un celtniecībai. Lai gan liekas,ka te nevajadzētu pārāk daudz laika, praksē vienmērir pierādījies, ka notiek aizkavēšanās. Tam varētu būtdivi galvenie iemesli. Pirmkārt, muzejs atrodas pašāpilsētas centrā, un pat pēc saskaņošanas var gadītiesiepriekš neparedzētas problēmas. Piemēram, mumsdota atļauja turpināt plānošanu, pirms galīgi izstrādātsStrēlnieku laukuma detaļplānojums. Tajā jaugan sākotnēji bija iezīmēta Nākotnes Nama vieta, betvar gadīties, ka ir nepieciešamas tālākas pārrunas pardetaļām, piemēram, iecerēto bērzu birzīti pie muzeja.Tāpat nupat beidzās Komunisma upuru memoriālakonkurss. Arī memoriāla tiešā atrašanās vieta un pieskaņošanamuzejam noskaidrosies tikai vēlāk, ceram,vēl 2008. gadā. Otrkārt, Valsts nekustamie īpašumi irpakļauti valsts iepirkumu procedūrai, kas savukārt irbirokrātiska. Un birokrātijas dzirnas mūsu pieredzēmaļ vēl lēnāk nekā Dieva dzirnas. Kā minēja VNĪ valdespriekšsēdis Māris Kaijaks – tikai kad sākas celtniecība,var beidzot diezgan precīzi noteikt laika plānulīdz nobeigumam.Kad liks pamatakmeni?Ceram, ka tas notiks 2009. gada pavasarī. Tajā guldīsimkapsulu, kurā, starp citu, būs ievietoti muzejaun Nākotnes Nama atbalstītāju vārdi. Aicināsim visusmuzeja atbalstītājus piedalīties, jo tie tik tiešām būssvētki.Un kad atvērs pārbūvēto muzeja ēku?Būtu pavisam brīnišķīgi, ja tas varētu notikt 2010.gada 18. novembrī. Uz to arī tēmējam. Tie būs patiešāmlieli svētki.Vai muzejs paliks ēkā, kad noritēs būvdarbi?Gribam palikt tik ilgi, cik vien varam, un izvākties uziespējami īsu laika posmu, bet bez gada vai pusotracitā vietā neiztiksim. Ceram izvietot kaut nelielumuzeja izstādi muzeja ēkas tiešā tuvumā, bet darbiniekiemun krājumiem laikam būs jādodas tālāk nocentra. Viena ideja noteikti jāizpēta – pārbūves laikā“okupēt” bijušo čekas namu uz Brīvības un Stabu ielasstūra, no kura patlaban izvācas Valsts policija. Ēkagan ir ļoti sliktā stāvoklī, bet ja to atrodam par piemērotuun mums to atļauj līdz 2010. gadam izmantot,kāpēc neapsvērt? Tur ir mūsu celtā Gļeba Panteļejevaveidotā piemiņas zīme “Melnais slieksnis.” Čekaspagrabi arī ir pelnījuši rūpīgu izpēti, lai noskaidrotu,kas saglabājies, un vai tur nākotnē iespējams izveidotnelielu muzeja filiāli.34