grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

1945.3.XI Vakarvakarā Aistars paziņoja, kapa klausa mani un paliek savā amatā. Bet atkaltracis! Zēni internātā brīvdienās sadzērušies.Divus raida prom no skolas. Bijām aizbraukušiuz Haunšteteni, uz Mit revica trupaspirmo izrādi, Miķelsones Dzī ves šūpoles. Visumālaba izrāde, ņemot par mērauklu, ka tosniedz iesācēji. Luga kā tāda diezgan nenozīmīga.1945.14.XI Grūtības ar samazinātām pārtikasde vām, īpaši bērniem, kam trūkst piena.Mazi bērni dabūšot puskondensētu pienu,bet lielākie – nekā. Trūkst logu stiklu un krāsniņu.Ļaudis salst.1945.18.XIDievs, svētī Latviju!Latvija! Mīļā dzimtene, dārgā tēvija! Tava lielākāsvētku diena ir atnākusi! Pirms 27 gadiemTu noliki pelēkās darba drēbes, saposies,apvilki skaistāko tērpu ar dižo sudrabu,skaisti saglaudi galvu un uzliki krāšņākozīļu vainagu. Tad Tu stājies citu tautu pulciņā,kopā ar savu māsu Lietuvu un kaimi ņieniIgauniju – Estiju. Tavi dēli cīnījās, strādāja unTu devi viņiem savu gā dību, jo Tu esi mūsumāte. Mēs bijām lai mīgi Tavā pajumtē.Tad nāca baismīgas dienas, mēneši un gadi.Var mākas norāva Tavas skaistās rotas, Ta vusbērnus aizdzina un izklīdināja pa malu malām.No visas zemes atskanēja nopūtas unvaidi. Vaidi skanēja no sagrautām pilsē tāmun lauku sētām, tie skanēja no samī tām druvām,tie skanēja no aizvestiem, nomo cītiemun mirstošiem cilvēkiem.Māte, Latvija, daudz Tavu bērnu mīt svešumā.Bet labāk mēs esam nabagi, nekā bezbrīvības un cil vēka goda. Mēs gribē jām dzīvotun būt brīvi, lai viņi neaizmirstu sentēvutikumus un skaisto un jauko latvju valodu.Piedod, māte Latvija, ka mēs, Tavi bērni, nevarambūt pie Tevis šodien. Bet mēs esam pieTevis sap ņos ik naktis miegā, un domās – dienu.Mēs sapnī redzam savu iemīlēto darbalauku, sapņos uzkāp jam augstākos dzimteneskalnos un redzam saulē mirdzošās rudzudruvas.Mēs Tevi neesam aizmirsuši. Kad nāks atgriešanāsstunda, mēs iesim pie Tevis atpa kaļ.Mēs negribam dzīvot šeit svešā zemē, svešātautā, kas ir mūsu vēsturiskie apspie dēji, kasvajāja mūsu latviešu darbiniekus, kas koncentrācijasnometnē nomocīja mūsu pirmāprezidenta dēlu un līķi iemeta bedrē.Māte Latvija, pie Tava sarkanbaltsarkanā karogaapliecinām, ka, svešumā dzīvojot, mūsumīlestība pret Tevi nav mazinājusies. Savāssirdīs mēs nesam karstu ticību, ka Tu atkal reizicelsies savā spožumā, apvilksi atkal svētkudrēbes ar dižo sudrabu un zīļu vaiņagu, unTavā Rīgas pilī Daugavas krastā pulcē sies svešuvalstu sūtņi. Mēs atgriezī simies tad, kadDievs mums to būs noteicis. Šinī ticībā mēspalie kam stipri un šinī ticībā mēs vienosimiestautas lūgšanā – Dievs, svētī Latviju!Tā runāju pie nometnes karoga 18. novembrarītā. Latviešus apsveica igauņu komitejasvārdā priekšsē dis H. Michelsons, lietuvjukomitejas priekšnieks, majors Sestakauskas,pasniedzot adresi lietuvju un latviešuvalodā. Priekšpusdienā Sv. Ulricha baznīcānotika dievkalpojums, sprediķoja prāvestsĶullītis, piedalījās mācītāji Krafts unLamberts. Vēlāk – svētku koncerts lielajā koncertzālē– Ludwigsbau. Tautu meitas, tautudēli stāvēja ierindā zālē, viesus sagai dot. Uzskatuves koris tautas tērpos, priekšā Eichessimfoniskais orķestris. Svētku aktu ievadījaŠvābijas komitejas priekšsēža A. Tīlmaņa,mana un Haunštete nes priekšsēža M. Alparunas. Sekoja kon certs ar tādiem šedevriemkā Dārziņa Me lan cholisko valsi un JurjānaTēvijai. Pēc tam uz skatu ves fotografēšanāskopā ar nometnes komandantu Vukoviču u.c.UNRRAs ļaudīm. Mikīte lūdz Dievu, lai visslabi izdotos. Komitejas delegāti apciemojaUNRRAs direktoru Smitu [Smith], nodot pateicībasrakstu un mazu velti – no piec latugabala taisītu saktu – Gigītes īpašums. Kautvarētu kungus ieinte resēt mūsu liktenī ungūt atbalstu!oPublikāciju sagatavoja Ilze (Elsa) Tauriņa Dwyer unRolfs Ekmanis.33