grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

kalpojis Latvijas armijā un runā ļoti izkoptālatviešu valodā – Skultāns pazīst jau no studijugadiem Latvijas Universitātē un ir ar viņuvairākkārt ticies, dzīvodams Londonā 50. gados.Pirmo vizīti pie NTS vadītājiem raksturouzkrītoša piesardzība – viņiem jārēķināsar varbūtēju provokāciju un nodevību. Aizdomuizgaisināšanai nākošajās sarunās Skultānsaicina līdzi prāvestu Lizdiku, kura līdzdalībaiedarbojas pozitīvi uz nacionālistiskajiemun pareizticīgajiem NTS Padomes locekļiem,ieskaitot toreizējo radio Svobodnaja Rossijavadītāju M. Balmašovu. Lielā mērā pateicotiesļoti pretimnākošā Ļeva Rāra 20 palīdzībai,tiek nolīdzināts grumbuļainais ceļš sarunāsun panākta vienošanās uz komerciālas bāzesbez jebkādām politiska rakstura saistībām.Latviešu raidījumus neviens necenzēšot, tiepalikšot pilnīgi neatkarīgi no NTS politiskiemviedokļiem, turklāt ar veco Madrides latviešuraidstacijas nosaukumu – Brīvā LatviešuBalss (Freie lettische Stimme jeb Free LatvianVoice). Un uz Lizdika jautājumu, vai latviešivarēs brīvi izteikties pret pārkrievošanuLatvijā, pret lielkrievu šovinismu vispār, atbildeir noteikts „jā”. No visām padomju t.d.nacionālajām republikām Lietuvai, Latvijaiun Igaunijai esot pilnas tiesības uz valstiskuneatkarību. Vienīgā prasība – programmāskrievu tautu nedrīkst identificēt ar komunismuvai komunistiem. 21Ar pavisam nedaudziem izņēmumiem trimdascentrālo organizāciju vadošās personasun atsevišķi sabiedriski darbinieki NTS solījumiemnetic. Lai novērstu pat visniecīgākospārpratumus sakarā ar Latvijas neatkarībasatzīšanu no NTS puses, 1968.19.X BLB redakcijapar to rakstiski ziņo NTS vadībai. Nepilnumēnesi vēlāk 22 vācu valodā rakstītā vēstulēNTS Padomes biroja priekšsēdētājs Dr.Jevgeņijs Romanovs atkārto jau sākotnējāssarunās teikto, proti, valstīm, kuras II Pasauleskara laikā ar varu sev pievienoja PadomjuSavienība, ir pilnas tiesības uz neatkarībasun valstiskās suverenitātes atjaunošanu. Tasuzsvērts arī žurnālā Possev 23 publicētajā deklarācijā„Zajavļeņije Soveta NTS po nacionaļnomuvoprosu” (NTS Padomes Deklarācijapar nacionālo jautājumu). Impērijas pārējāmnekrievu tautām būšot pašnoteikšanās tiesībasfederācijā ar Krieviju. Būdama viskrievukustība, NTS priekšvēlēšanu un vēlēšanulaikā iestāšoties par Krievijas tautu saimesvienotību. Un citur: netiesiska virskundzībaAustrumeiropas zemēs nekādā ziņā neatbilstKrievijas interesēm. 24 Līdzīgi viedokļipausti NTS 9. un 10. politiskās konferencesmateriālos 25 – ar Lietuvu, Latviju un Igaunijukā neatkarīgām kaimiņu valstīm izveidojamidraudzīgi politiski, saimnieciski un kulturālisakari.VĒRES UN PIEZĪMES1. JG237(2004):44, 552. JG248(2007):37–38, 42–43.3. Referātā ELJAs sanāksmē Līdsā (Leeds), Anglijā,1965. gadā.4. Skultāns vēstulē (1967.15.II) Rasmai Šildei.5. Skat. Lilita Zaļkalne. „No repatriācijas līdzkultūras sakariem.” JG224(2001):33–38;225(2001):33–40).6. BPLA vēlāk pārdēvēta par Pasaules Brīvo latviešuapvienību jeb PBLA.7. 1967,23; sgb iznāk no 1963. līdz 1977. gadamKalamazū (Kalamazoo, Michigan), bet pēdējiečetri numuri Stanfordas pilsētā, Kalifornijā.8. No 1966. gada maijā sagatavotas runas teksta,kas nolasīts trimdas tautiešiem Vācijā un Anglijā.9. Toronto, 1968; 2. izd. Rīgā, 2001; angļu valodā:The Red Fog. A Memoir of Life in the SovietUnion, 2006.10. Kaut arī vairāki Brīvības Talcinieka numuri iznāk80. gadu sākumā, žurnālu atdzīvināt neizdodas.11. JG16(1958):159–160.12. Sākumā NTSNP – Narodno Trudovoi Sojuz NovogoPokoļeņija jeb Jaunās paaudzes nacionālādarba alianse, vēlāk saukta arī par Krievu solidāristunacionālo aliansi.13. National Alliance of Russian Solidarists. Frankfurt/Main–Sossenheim:Possev–Verlag,1967:2–17.14. California State University, San Bernardino.15. 1957.11.X.16. 1965.23.VII.17. 1965.24.VII.18. JG248, (2007):232–233.19. Brīvā Latviešu Balss, 1967,1.20. Gadus vēlāk vēstulē (1990.VII) šo rindiņu rakstītājamLizdiks atceras Ļeva Rāra vairākkārt paustonemieru par viņam dažādos veidos izteiktajiemdraudiem – viņa pēdas, iespējams, esotuzodusi boļševiku nāves komanda Rietumvācijā.Pēc dažiem gadiem Ļevs Rārs visai mīklainosapstākļos iet bojā auto avārijā. Jāpiebilst, kaizsekošana un telefoniski un arī rakstiski draudiraidstaciju darbiniekiem, arī latviešiem, kuruveidoto programmu mērķauditorija atrodas aizDzelzs aizkara, līdz pat 80. gadu vidum nav nekasneparasts.21. Skultāns vēstulē Aivaram Ruņģim no Madrides1965.15.XII.22. 1968.14.XI.23. 1951.15.VII.24. NTS. Frankfurt/M: Possev, 1961:42.25. Russia Today and Tomorrow. Frankfurt/M: Possev,1958:75,101.Turpinājums sekos30